Padomju Savienība

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.22</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Padomju Savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1131</id>
    <revision>
      <id>4532157</id>
      <parentid>4492378</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:36:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532157</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59451" sha1="h3xl6ekmxl74el83z5sk50al7l9jlga" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = ''Союз Советских Социалистических Республик''
|nosaukums_latv_val     = Padomju Sociālistisko Republiku Savienība
|sugasvārds             = Padomju Savienības
|
|kontinents             = Eirāzija
|reģions                = 
|valsts                 = 
|laikmets               = [[Starpkaru periods]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Aukstais karš]]
|statuss                = 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = {{Tree list}}
*[[Federācija (valsts)|Federatīva]] [[marksisms-ļeņinisms|marksistiska-ļeņinistiska]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartejiska]]{{refn|group=P|Līdz 1990. gadam valdošā un vienīgā atļautā partija bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]].}} [[Sociālistiska valsts|sociālistiska]] [[republika]]
**[[Staļinisms|Staļinistu]] [[Totalitārisms|totalitāra]] [[diktatūra]] (1927—1953)&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Hough |first1=Jerry F. |title=The &quot;Dark Forces,&quot; the Totalitarian Model, and Soviet History, The Russian Review, vol. 46, no. 4 |date={{dat|1987||||bez}} |pages=397–403 |url=https://www.jstor.org/stable/130293 |accessdate={{dat|2025|1|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Bergman |first1=Jay |title=Was the Soviet Union Totalitarian? The View of Soviet Dissidents and the Reformers of the Gorbachev Era, Studies in East European Thought, vol. 50, no. 4 |date={{dat|1998||||bez}} |pages=247–281 |url=https://link.springer.com/article/10.1023/A:1008690818176 |language=en}}&lt;/ref&gt;
{{tree list/end}}
|
|gads_sākums            = 1922
|gads_beigas            = 1991
|
|event_start            = Federatīvā valstī apvienojās [[KSFPR]], [[Ukrainas PSR|USPR]], [[Baltkrievijas PSR|BSPR]] un [[Aizkaukāza SFPR|ASFPR]]
|date_start             = {{dat|1922|12|30||bez}}
|event_end              = Republiku Padome pieņēma deklarāciju pārtraukt PSRS pastāvēšanu
|date_end               = {{dat|1991|12|26||bez}}
|
|event1                 = [[Belovežas gāršas līgums]] par savienības pārtraukšanu starp [[KPFSR]], [[Ukraina|Ukrainu]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijas Republiku]]
|date_event1            = {{dat|1991|12|8||bez}}
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = Krievijas SFPR
|flag_p1                = Flag_of_the_Russian_Soviet_Federative_Socialist_Republic_(1918–1925).svg
|image_p1               = 
|p2                     = Ukrainas SPR
|flag_p2                = Flag_of_the_Ukrainian_Soviet_Socialist_Republic_(1919–1929).svg
|p3                     = Baltkrievijas PSR
|flag_p3                = Flag_of_the_Byelorussian_Soviet_Socialist_Republic_(1919–1927).svg
|p4                     = Aizkaukāza SFPR
|flag_p4                = Ru_transcaucasia1922.png
|s1                     = Krievija
|flag_s1                = Flag_of_Russia_(1991–1993).svg
|s2                     = Ukraina
|flag_s2                = Flag_of_Ukraine_(1991–1992).svg
|s3                     = Baltkrievija
|flag_s3                = Flag_of_Belarus_(1918,_1991–1995).svg
|s4                     = Azerbaidžāna
|flag_s4                = Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg
|s5                     = Armēnija
|flag_s5                = Flag_of_Armenia.svg
|s6                     = Gruzija
|flag_s6                = Flag_of_Georgia_(1990–2004).svg
|s7                     = Moldova
|flag_s7                = Flag_of_Moldova.svg
|s8                     = Kazahstāna
|flag_s8                = Flag_of_the_Kazakh_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1991);_Flag_of_Kazakhstan_(1991–1992).svg
|s9                     = Uzbekistāna
|flag_s9                = Flag_of_Uzbekistan.svg
|s10                    = Turkmenistāna
|flag_s10               = Flag of the Turkmen Soviet Socialist Republic (1974–1991), Flag of Turkmenistan (1991–1992).svg
|s11                    = Kirgizstāna
|flag_s11               = Flag_of_the_Kirghiz_Soviet_Socialist_Republic_(1952–1991);_Flag_of_Kyrgyzstan_(1991–1992).svg
|s12                    = Tadžikistāna
|flag_s12               = Flag of the Tajik Soviet Socialist Republic (1953–1991), Flag of Tajikistan (1991–1992) (reverse).svg

|image_flag             = Flag of the Soviet Union.svg
|flag                   = PSRS karogs
|flag_type              = Karogs (1955—1991)
|
|image_coat             = State Emblem of the Soviet Union.svg
|symbol                 = Padomju Savienības ģerbonis
|symbol_type            = Ģerbonis (1956—1991)
|
|image_map              = Union_of_Soviet_Socialist_Republics_(orthographic_projection).svg
|image_map_caption      = PSRS teritorija (1945—1989)
|
|galvaspilsēta          = [[Maskava]]
|
|national_motto         = &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;
|national_anthem        = &quot;[[Internacionāle]]&quot; (1922—1944) &lt;br /&gt;[[PSRS himna]] (1944—1991) 
|kopīgas_valodas        = [[Krievu valoda|krievu]]{{refn|group=P|Līdz 1990. gadam PSRS nebija oficiālas valsts valodas. Tās funkcijas pildīja krievu valoda kā &quot;starptautu saziņas valoda&quot;. 1990. gada 24. aprīļa likums &quot;Par PSRS tautu valodām&quot; (''О языках народов СССР'') juridiski noteica krievu valodai valsts valodas statusu.}}
|reliģija               = 
|nauda                  = [[Padomju rublis]]
|
|leader1                = [[Vladimirs Ļeņins]]{{refn|group=P|Kā KSFPR un PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs.}}
|leader2                = [[Mihails Gorbačovs]]{{refn|group=P|Kā [[PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums|PSKP CK ģenerālsekretārs]] un [[PSRS prezidents]].}}
|year_leader1           = 1922—1924 &lt;small&gt;(pirmais)&lt;/small&gt;
|year_leader2           = 1985—1991 &lt;small&gt;(pēdējais)&lt;/small&gt;
|title_leader           = [[Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums|PSRS līderis]]
|representative1        = [[Mihails Kaļiņins]]{{refn|group=P|Kā KSFPR un PSRS Centrālās izpildkomitejas priekšsēdētājs (1922—1938) un PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs (1938—1946).}}
|representative2        = [[Mihails Gorbačovs]]{{refn|group=P|Kā PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs (1988—1989), PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1989—1990), un PSRS prezidents (1990—1991).}}
|year_representative1   = 1922—1946 &lt;small&gt;(pirmais)&lt;/small&gt;
|year_representative2   = 1988—1991 &lt;small&gt;(pēdējais)&lt;/small&gt;
|title_representative   = Valsts galva
|deputy1                = [[Vladimirs Ļeņins]]{{refn|group=P|Kā KSFPR un PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs.}}
|deputy2                = [[Ivans Silajevs]]{{refn|group=P|Kā PSRS Starprepublikāniskās ekonomiskās komitejas priekšsēdētājs.}}
|year_deputy1           = 1922—1924 &lt;small&gt;(pirmais)&lt;/small&gt;
|year_deputy2           = 1991 &lt;small&gt;(pēdējais)&lt;/small&gt;
|title_deputy           = Valdības vadītājs
|
|legislature            = Vissavienības padomju kongress&lt;br /&gt;(1922—1936){{refn|group=P|Vienpalātas parlaments}}&lt;br /&gt;[[PSRS Augstākā Padome]]&lt;br /&gt;(1936—1991)
|house1                 = Tautību Padome&lt;br /&gt;(1936—1991)&lt;br /&gt;Republiku Padome&lt;br /&gt;(1991)
|type_house1            = augšpalāta
|house2                 = Savienības Padome&lt;br /&gt;(1936—1991)
|type_house2            = apakšpalāta
|
|stat_year1             = 1989
|stat_platība1          = 22402200 
|stat_pop1              = 293047571
|footnotes              = 
}}
'''Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS)''' ({{val|ru|Союз Советских Социалистических Республик (CCCP)}}) bija [[Sociālistiska valsts|sociālistiska]] federatīva lielvalsts ([[PSR]] savienība), kas pastāvēja [[Eirāzija]]s ziemeļos no 1922. līdz 1991. gadam. Izveidojās pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], sabrūkot [[Krievijas Republika]]i un visai varai koncentrējoties [[Boļševiki|boļševiku]] partijas rokās.

1922. gada beigās federatīvā valstī apvienojās formāli suverēnas valstis [[Krievijas SFPR]], [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]], [[Baltkrievijas PSR|Baltkrievijas SPR]] un [[Aizkaukāza SFPR]],&lt;ref name=&quot;1924. gada PSRS konstitūcija&quot;&gt;[http://www.hist.msu.ru/ER/Etext/cnst1924.htm#2 1924. gada PSRS konstitūcijas 2. sadaļa] {{ru}}&lt;/ref&gt; reālajai varai paliekot [[Maskava]]s centrālās valdības rokās. Padomju Savienība 1940. gada 17. jūnijā okupēja [[Latvija|Latviju]], nelikumīgi izveidojot [[Latvijas PSR]], kuru anektēja 1940. gada 5. augustā. 1991. gada 6. septembrī PSRS bija spiesta no jauna atzīt [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarību]].

1936. gada [[PSRS Konstitūcija]] valsts iekārtu definēja kā [[proletariāta diktatūra|proletariāta diktatūru]], 1961. gadā tika pasludināta pāreja uz &quot;visas tautas valsti&quot;, bet 1977. gada konstitūcija PSRS definēja kā [[Attīstītais sociālisms|attīstītā sociālisma]] valsti, kuras mērķis ir [[Komunisms|komunisma]] ieviešana.&lt;ref&gt;[https://en.wikisource.org/wiki/Constitution_of_the_Soviet_Union_(1977,_Unamended) Constitution of the Soviet Union (1977, Unamended)]&lt;/ref&gt;

== Izveidošana ==
[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā no 1918. līdz 1922. gadam boļševiku [[Sarkanā armija]] sakāva [[Baltā kustība|Balto kustības]] un vairāku nacionālo valstu armijas, iekarojot lielāko daļu bijušās [[Krievijas Impērija]]s teritorijas. Lai dotu mazākumtautībām pašnoteikšanās šķietamību, 1922. gada decembrī [[Krievijas SFPR]] kopā ar [[Aizkaukāza PFSR]], [[Baltkrievijas PSR]] un [[Ukrainas PSR]] izveidoja [[PSR]] Savienību jeb PSRS. Līgumu par PSRS izveidošanu 1922. gada 30. decembrī apstiprināja Pirmais Vissavienības padomju kongress un parakstīja četru delegāciju vadītāji. Šis datums tiek uzskatīts par PSRS izveidošanas datumu.

Dažus gadus vēlāk [[Padomju Vidusāzija|Padomju Vidusāzijā]] sākās [[Nacionālā norobežošana Padomju Savienībā|valstu veidošana]]. 1923. gada 30. oktobrī PSRS pievienoja [[Horezmas SPR]], bet 1924. gada 19. septembrī [[Buhāras SPR]]. 1924. gada 27. oktobrī likvidēja Turkestānas APSR, Buhāras SPR un Horezmas SPR, to vietā izveidojot [[Uzbekijas PSR]] ar [[Tadžikijas ASPR]] un [[Turkmēnijas PSR]]. Pēc [[Karēļu-somu PSR]] likvidēšanas 1956. gadā PSRS ietilpa 15 savienotās republikas.

== Varas struktūra ==
[[Attēls:XVIII съезд ВКП(б) Приморская секция.jpg|thumb|290px|[[VK(b)P]] XVIII kongresa delegātu grupa ar Staļinu, Molotovu, Kaļiņinu, Kaganoviču un citiem partijas vadītājiem pirmajā rindā (1939)]]
PSRS raksturoja tas, ka formālā vara atradās faktiskās varas pakļautībā. Formāli augstākā valsts varas institūcija sākotnēji bija [[Vissavienības padomju kongress]], bet tā starplaikos — kongresa Prezidijs. [[1936]]. gada PSRS Konstitūcija izveidoja [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstāko Padomi]], kurai bija likumdevēja un izpildvaras kontroles funkcijas. Augstākā Padome sastāvēja no divām vienlīdzīgām palātām, Savienības Padomes un Tautību Padomes. PSRS AP deputātus pilsoņi ievēlēja vispārējās vēlēšanās uz 4 gadiem no vienīgā atļautā komunistu un bezpartejisko saraksta. Gorbačova veikto konstitucionālo pārmaiņu rezultātā Augstāko Padomi 1989. gadā aizvietoja PSRS Tautas deputātu kongress. Augstākā Padome formāli apstiprināja [[PSRS Ministru padome|PSRS Ministru padomi]], Augstākās Tiesas tiesnešus, ģenerālprokuroru. Gadā notika tikai 2 AP sesijas. Sesiju starplaikā augstākā valsts varas institūcija bija PSRS AP Prezidijs, ko veidoja priekšsēdētājs, 15 vietnieki, sekretārs un 20 locekļi. No konstitucionālā viedokļa PSRS AP Prezidija priekšsēdētājs (no 1990. gada PSRS prezidents) bija valsts vadītājs. Tas bija ceremoniāls amats, ko piešķīra otrās nozīmes politiķiem, kas galvenokārt pieņēma ārvalstu delegācijas.

Realitātē PSRS bija [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas]] diktatūra, kurā vara piederēja [[PSKP CK politbirojs|Politbirojam]]. Atbilstoši partijas ideoloģijai, tas bija kolektīvs varas orgāns, bet parasti tajā dominēja viens vadonis. 1977. gada PSRS Konstitūcijas 6. pants noteica &quot;komunistiskās partijas vadošo lomu&quot;, tā leģitimizējot partijas varu. Vienīgā legālā partija valstī bija [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] (PSKP). Tai piederēja varas monopols, tā pilnībā kontrolēja visas valsts struktūras un funkcijas. Politbirojs vadīja un kontrolēja visas sabiedriskās dzīves jomas un visus pilsoņus. Rezultātā PSKP vairs nebija politiska, bet administratīva organizācija, kurai pakļāvās sabiedrības pārstāvniecības institūciju — Tautas deputātu padomju — darbība. Partija kontrolēja visus masu saziņas līdzekļus un grāmatu iespiešanu. Tai bija pakļauta armija, drošības un represīvie orgāni.

== Valsts vadītāji ==
[[Attēls:19191107-lenin second anniversary october revolution moscow.jpg|thumb|290px|Padomju Krievijas, vēlāk PSRS vadītāji: [[Vladimirs Ļeņins]] un [[Ļevs Trockis]] (1919)]]
PSRS dominēja viena vadoņa princips. Pirmajos gados pēc Ļeņina un Staļina nāves pastāvēja kolektīvā vadība, kas beidzās līdz ar viena vadoņa uzvaru. Pēc [[Hruščova gāšana]]s pastāvēja ierobežota kolektīvā vadība, kurā dominēja Brežņevs.

* [[Vladimirs Ļeņins]], partijas vadītājs, ieņēma valdības (Tautas Komisāru padomes) vadītāja posteni (1922—1924), tomēr aizvien sliktākās veselības dēļ valsts vadībā piedalījās minimāli.
* [[Josifs Staļins]] ieņēma jaunizveidoto PSKP ģenerālsekretāra posteni (1924—1953), savu varu nostiprināja vairākus gadus pēc Ļeņina nāves, izraidot no valsts [[Ļevs Trockis|Trocki]] (1929), vēlāk [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā fiziski iznīcinot savus bijušos konkurentus [[Kameņevs|Kameņevu]], [[Zinovjevs|Zinovjevu]], [[Buharins|Buharinu]], [[Rikovs|Rikovu]] un daudzus citus. Savu absolūto varu formalizēja 1941. gadā, ieņemot arī Ministru padomes priekšsēdētāja amatu.
* [[Ņikita Hruščovs]] [[destaļinizācija]]s laikā izvirzījās kā pirmais starp Staļina mantiniekiem, ieņēma PSKP pirmā sekretāra posteni (1953—1964), vadīja [[Lavrentijs Berija|Berijas]] arestu un nostiprināja savu vienpersonisko varu 1957. gadā pēc [[Antipartejiskā grupa|Antipartejiskās grupas]] sakāves, kļūdams arī par PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju (1958—1964).
* [[Leonīds Brežņevs]] ieņēma PSKP ģenerālsekretāra posteni (1964—1982), līdz 1970. gadu sākumam ietekmi dalīja ar PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju [[Aleksejs Kosigins|Kosiginu]] un ceremoniālo valsts galvu, PSRS Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāju [[Nikolajs Podgornijs|Podgorniju]]. 1977. gadā Brežņevs kļuva par AP Prezidija priekšsēdētāju un 1980. gadā iecēla sev paklausīgu Ministru padomes priekšsēdētāju. Viņa varas laiks saistās ar [[Stagnācija PSRS|stagnāciju PSRS]].
* [[Jurijs Andropovs]], agrākais [[VDK]] vadītājs, ieņēma PSKP ģenerālsekretāra posteni (1982—1984).
* [[Konstantīns Čerņenko]] ieņēma PSKP ģenerālsekretāra posteni (1984—1985).
* [[Mihails Gorbačovs]] ieņēma PSKP ģenerālsekretāra posteni (1985—1991), tika ievēlēts par pirmo PSRS prezidentu.

=== Nomenklatūra ===
Vara koncentrējās [[padomju nomenklatūra]]s rokās. Nomenklatūrā ietilpa gan politiskā elite, gan politizētā valsts pārvaldes aparāta augstākais, vidējais un daļēji pat zemākais slānis — arodbiedrību, komjaunatnes un vēl dažu citu institūtu vadošie funkcionāri (darbinieki), kā arī augstākie zinātnes un kultūras pārstāvji. Nomenklatūra darbojās saskaņā ar birokrātijas standartiem, kuru pamatā bija nevis likumi, bet kompartijas radītās instrukcijas vai mutiski norādījumi. Nomenklatūra veidojās no dažādu sociālo slāņu pārstāvjiem. Kaut arī tās pārstāvju izvēlē pastāvēja dažādība, var izdalīt vairākas prasības, kuras ievēroja kadru atlasē. Uz iekļaušanu nomenklatūras sistēmā varēja pretendēt tie:
* kam bija politiskā ziņā &quot;tīra” biogrāfija (pati persona bija absolūti lojāla varai, tai rados nebija &quot;ekspluatatoru šķiru&quot; pārstāvju);
* kas pilnībā atzina valdošo ideoloģiju un kārtību;
* kas savas darbības uzdevumus uztvēra caur politizētiem sabiedrības izpratnes stereotipiem;
* kas savā darbībā vispirms ievēroja pārvaldes formālos nosacījumus, demonstrējot saprātīgu, nomenklatūras noteiktajām robežām atbilstošu iniciatīvu.{{nepieciešama atsauce}}
[[Attēls:RIAN archive 91137 Awarding the Order of Lenin.jpg|thumb|200px|left|PSRS CK vadītāji Brežņevs, Kosigins, Suslovs un Podgornijs piešķirot Ļeņina ordeni [[VĻKJS]] (1969)]]
Nomenklatūras sistēmā notika kā horizontālā, tā arī vertikālā kadru rotācija. Horizontālā kadru pārvietošanās nomenklatūrā notika tad, kad darbinieks nebija ticis galā ar saviem pienākumiem, pieļāvis tā sauktos &quot;ārkārtējos notikumus”, kuri turklāt kļuvuši par apspriešanas objektu ārpus noslēgtās nomenklatūras sabiedrības, vai arī pārkāpis varas etiķetes noteikumus. Rezultātā šis funkcionārs vairs nevarēja atrasties zināmā pozīcijā varas hierarhijā. (t. i., par darba pienākumu nepildīšanu vai sliktu izpildi). Ja šādā gadījumā neizdevās atrast funkcionāra statusam atbilstošu amatu, tad tika radīta speciāli šim cilvēkam jauna pozīcija varas piramīdā (hierarhijā pakāpi zemāka par iepriekšējo), nereti citā pārvaldes apakšsistēmā. Virzība pa karjeras kāpnēm (vertikālā pārvietošanās) lielā mērā bija atkarīga no nomenklatūras iekšējās kārtības nosacījumu izpildes nekā no panākumiem vai neveiksmēm pārvaldes lēmumu izpildē attiecīgajā sabiedrības dzīves jomā.

Interesi iekļūt nomenklatūrā un taisīt karjeru noteica ne tikai vēlme iegūt politisko varu, bet arī zināmas sociālās un materiālās privilēģijas, jo padomju sistēmā eksistēja divi materiālo vērtību sadales un pārdales kanāli: atklātais, visai sabiedrībai pieejamais, un slēptais — nomenklatūras darbiniekiem pieejamais. Speciālā slēptā sadale ietvēra lielākajai sabiedrības daļai grūti vai vispār nesasniedzamo materiālo labumu un pakalpojumu piešķiršanu par salīdzinoši simbolisku samaksu (&quot;speciālie&quot; veikali ar daudz plašāku preču klāstu, dienesta automašīna, dienesta dzīvoklis, dienesta vasarnīca u.tml). Jo augstāk nomenklatūras hierarhijas piramīdā atradās funkcionārs, jo plašākas bija iespējas izmantot elitārās privilēģijas. Turklāt šī sistēma sekmēja nomenklatūras darbinieku atkarību no piederības pārvaldes aparātam — privilēģijas galvenokārt bija iespējams izmantot tikai tik ilgi, cik tika ieņemts atbilstošais amats: aizejot no amata, lielākā daļa tam pienākošos privilēģiju zuda. Tika izveidots visai noturīgs profesionālās politiskās karjeras ceļš — no [[komjaunatne]]s uz kompartiju.

Varas piramīda balstījās uz principu, kas aizgūts no militārās jomas: vadītājam tika dota liela, pat neierobežota vara (sevišķi pār pakļautajiem), bet viņš pats bija stipri atkarīgs (Staļina laikā — pilnīgi neaizsargāts) no varas piramīdas augstākiem slāņiem. Absolūta vara kulta laikā piederēja tikai vadonim, partijas ģenerālsekretāram — [[Josifs Staļins|Staļinam]]. 60.—70. gados ģenerālsekretāri zaudēja savu vienpersonisko varu, tajā daloties ar partijas Centrālkomitejas Politbiroju. Staļina laikam raksturīgo uzticību vienai personai — vadonim nomainīja uzticība bezpersoniskam, neidentificējamam partijas un valsts aparātam.

=== Padomju republikas un to deklarētā suverenitāte ===
[[Attēls:Soviet Union Administrative Divisions 1989.jpg|thumb|350px|Padomju Savienība, 1989]]
Dažādos laika posmos PSRS sastāvēja no 4 līdz 16 [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistiskajām Republikām]] (PSR), no kurām dominējošā visās jomās bija [[KPFSR]]. Robežas un tajā ietilpstošo republiku un citu teritoriju sastāvs mainījās. Pēdējo lielāko teritoriālo [[aneksija|aneksiju]], tai skaitā [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]], [[Polija]]s austrumu daļas, [[Besarābija]]s, [[Somija]]s austrumu daļas [[okupācija]]s, kā arī [[Tiva]]s, [[Japāna]]s ziemeļu salu un [[Čehoslovākija]]s austrumu daļas (Karpatu Rutēnijas) aneksijas rezultātā PSRS teritorija gandrīz sasniedza [[Krievijas Impērija]]s platību tās ziedu laikos (ārpus PSRS robežām palika daļa [[Polija]]s un [[Somija]]s republikas un [[Aļaska]]s štats).

Par padomju sociālistisko republiku suverenitāti 1924. gada PSRS Konstitūcijā bija rakstīts, ka:&lt;ref&gt;[https://www.hist.msu.ru/ER/Etext/cnst1924.htm 1924. gada PSRS Konstitūcija]&lt;/ref&gt;
 &quot;3. pants. Savienoto republiku suverenitāte ir ierobežota vienīgi šīs Konstitūcijas ietvaros un vienīgi lietās, kas atbilst Savienības kompetencei. Ārpus šiem ietvariem katra savienotā republika patstāvīgi īsteno savu valsts varu; Padomju Sociālistisko Republiku Savienība aizsargā savienoto republiku suverēnās tiesības. 4. pants. Katra savienotā republika var brīvi izstāties no Savienības.&quot;

Savukārt 1936. gada PSRS konstitūcijā bija papildināts, ka:&lt;ref&gt;[https://www.hist.msu.ru/ER/Etext/cnst1936.htm#2 1936. gada PSRS Konstitūcija]&lt;/ref&gt;
 &quot;13. pants. Padomju Sociālistisko Republiku Savienība ir savienota valsts, kas izveidota Padomju Sociālistisko Republiku brīvprātīgas apvienošanās rezultātā. 15. pants. Savienoto republiku suverenitāte ir ierobežota vienīgi šīs Konstitūcijas ietvaros un vienīgi lietās, kas atbilst Savienības kompetencei. Ārpus šiem ietvariem katra savienotā republika patstāvīgi īsteno savu valsts varu; Padomju Sociālistisko Republiku Savienība aizsargā savienoto republiku suverēnās tiesības. 17. pants. Katra savienotā republika var brīvi izstāties no Savienības.&quot;
 
Savukārt 1977. gada PSRS konstitūcijā par PSR suverenitāti bija teikts, ka:&lt;ref&gt;[https://www.hist.msu.ru/ER/Etext/cnst1977.htm#iii 1977. gada PSRS Konstitūcija]&lt;/ref&gt;
 &quot;70. pants. Padomju Sociālistisko Republiku Savienība — vienota savienota [[daudznacionāla valsts]], kas izveidota uz sociālistiskā federālisma pamatiem nāciju brīvas pašnoteikšanās un līdztiesīgu Padomju Sociālistisko Republiku brīvprātīgas apvienošanās rezultātā. 72. pants. Katrai savienotajai republikai ir tiesības brīvi izstāties no PSRS. 76. pants. Savienotā republika ir suverēna padomju sociālistiskā republika, kas apvienojusies ar citām padomju republikām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā.
Ārpus 73. pantā minētajiem ietvariem katra savienotā republika patstāvīgi īsteno savu valsts varu.&quot;

== Bruņotie spēki ==
{{Pamatraksts|PSRS Bruņotie spēki}}

== Saimniecība ==
{{skatīt arī|PSRS saimniecība|Kolektivizācija PSRS|PSRS ekonomikas reforma (1965)|Stagnācija PSRS}}
[[Attēls:PSRS finanses 1979-1989.JPG|thumb|PSRS finanšu situācija, 1979—1980]]
Rūpniecība bija attīstīta nevienmērīgi — relatīvi augstu līmeni sasniedza ieguves, [[metalurģija]]s, [[mašīnbūve]]s, militārajā u.c. tā saucamajās „smagās rūpniecības” nozarēs, bet patēriņa priekšmetu un pakalpojumu ražošanā šis līmenis bija zems. Šī disproporcija noteica valstu militāro varenību un iedzīvotāju relatīvi zemo dzīves un patēriņa līmeni.

Pastāvēja uz valsts īpašuma balstīta stingra saimnieciskās dzīves centralizācija — t. s. [[komandekonomika]]. Privātpersonām nevarēja piederēt ražošanas līdzekļi (ražotnes, [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] ieguves karjeri u.tml.) un dabas resursi, kas viss skaitījās &quot;tautas īpašums&quot;. Bija atsevišķi īslaicīgi periodi ([[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]] laiks, kooperatīvu laiks), kad bija atļauta nosacīta individuāla uzņēmējdarbība, taču nebija atļauts izmantot citu personu algotu darbu lielākas peļņas gūšanai. Saimnieciskajā dzīvē noteicošie bija ideoloģiski un politiski apsvērumi, nevis saimnieciska lietderība. Tautsaimniecībā dominēja ārpusekonomiskas, uz ideoloģiskām direktīvām balstītas, politiskās vadības, plānošanas un piespiešanas metodes. Tautas vārdā ar &quot;tautas īpašumu&quot; un tās darba rezultātiem rīkojās [[padomju nomenklatūra|nomenklatūra]] — partijas un valsts aparāta funkcionāri. Indivīdu personiskās vajadzības un intereses bija pakārtotas valsts labumam un valsts interesēm.

Laiku starp [[Josifs Staļins|Staļina]] nāvi un [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]] atcelšanu var iedalīt divos posmos, kuru robeža ir 1959. gads. No 1953. gada valstī notika aktīva [[destaļinizācija]], ekonomiskās un politiskās reformas, kam sekoja pieci salīdzinošas [[Stagnācija PSRS|stagnācijas]] un neveiksmju gadi. Pirmais posms iezīmēja straujas politiskā terora beigas un gulaga nometņu slēgšanu. Tika veikti strauji uzlabojumi strādnieku un [[Kolhozs|kolhoznieku]] dzīves apstākļos. Centralizēto ministriju kontroli aizstāja reģionālo sovnarhozu modelis. Valsts prestižu un pašapziņu cēla veiksmīgais [[padomju kosmosa programma]]s sākums. 1959. gadā sākās vairāki vāju ražu gadi, sliktākais no kuriem bija 1963. gads, atklājot padomju lauksaimniecības vājumu, ko nespēja glābt Hruščova lauksaimniecības kampaņas. Daudzās pilsētās sākās kopš kara gadiem neredzēts pārtikas trūkums. Hruščova varas pēdējos 6 gados strādnieku algas pieauga par 2—4% gadā, kamēr piena un gaļas cenas cēlās par 25—30%. Ekonomisko problēmu dēļ nenotika plānotā darba nedēļas saīsināšana un [[Pensija|pensiju]] paaugstināšana. Sāka bremzēt strauji uzsāktā dzīvojamo māju celtniecības programma. Vieglā rūpniecība nespēja nodrošināt augošās produktu kvantitātes kvalitāti. Nepārdoto preču daudzums sasniedza 2 miljardus rubļu.&lt;ref&gt;[https://www.marxists.org/archive/deutscher/1965/khrushchevism-failure.htm The Failure of Khrushchevism]&lt;/ref&gt;

Pat oficiālie padomju dati atklāja padomju cilvēku uztura problēmas.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Produktu grupa !! Ieteiktais patēriņš (kg/gadā) !! Reālais patēriņš, 1965 !! 1970 !! 1975 !! 1980&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.lv/books?id=hDZoAMykzAMC&amp;pg=PA82&amp;dq=brezhnev%27s&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiWvIy_45XeAhWGDCwKHRxoC9MQ6AEIWDAI#v=onepage&amp;q=brezhnev's&amp;f=true |title=The Soviet Social Contract and why it Failed |access-date={{dat|2018|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211201050125/https://books.google.lv/books?id=hDZoAMykzAMC&amp;pg=PA82&amp;dq=brezhnev%27s&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiWvIy_45XeAhWGDCwKHRxoC9MQ6AEIWDAI#v=onepage&amp;q=brezhnev's&amp;f=true }}&lt;/ref&gt;
|-
| Gaļa un gaļas produkti || 82 || 41 || 48 || 57 || 57
|-
| Piens un piena produkti || 405 || 251 || 307 || 316 || 314
|-
| Olas (gab/gadā) || 292 || 124 || 159 || 216 || 238
|-
| Dārzeņi un melones || 146 || 72 || 82 || 89 || 93
|-
| Augļi || 113 || 28 || 35 || 37 || 34
|-
| Zivis un zivju produkti || 18,2 || 12,6 || 15,4 || 16,8 || 17
|-
| Graudu produkti || 110 || 156 || 149 || 141 || 139
|-
| Kartupeļi || 97 || 142 || 130 || 120 || 112
|-
|}

Papildus plānveida ekonomikas neefektivitātei, regulārajām neražām un [[Melnais tirgus|melnajam tirgum]], iedzīvotāju ikdienu ietekmēja [[Alga|algu]] stagnācija. Formāli algas turpināja augt, taču to pieaugums bija minimāls, kas nozīmēja arī preču patēriņa stagnāciju. Lai novērstu sabiedrības nemieru, pārtikas pamatproduktu cenas turēja nemainīgi zemas, kamēr iekāroto statusa produktu (īpaši automašīnu) cenas uzturēja augstas. Tas nodrošināja vismaz šķietamu sociālo vienlīdzību. Kā izņēmums minama padomju nomenklatūra, taču arī tās privilēģijas, salīdzinājumā ar mūsdienām, nebija tik uzkrītošas. Nomenklatūra saņēma papildus prēmijas, iespējas iepirkties labi apgādātos pārtikas un sadzīves preču specveikalos, vieglāku piekļuvi statusa priekšmetiem — dzīvokļiem, vasarnīcām, automašīnām un atpūtas braucieniem uz [[Austrumu bloks|Austrumu bloka valstīm]]. Parādījās iespējas papildus peļņai. Ļoti labi atalgoja darbu Sibīrijā, kur primitīvos dzīves un darba apstākļus atsvēra vairākas reizes lielāka alga. Attīstoties sakariem ar Trešo pasauli un Rietumvalstīm, īpaši iekārojamas kļuva darba iespējas ārzemju pārstāvniecībās, kur bija iespējas ne tikai nopelnīt valūtu, bet arī iegādāties preces pārdošanai PSRS.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Pārtikas produktu cenas veikalos palika zemas, kamēr subsīdijas un investīcijas kolhozos katru gadu pieauga, cerībā, ka pieaugs arī ražība. Subsīdijas lauksaimniecībai pieauga no 3,5 miljardiem rubļu 1965. gadā līdz 28,8 miljardiem 1981. gadā un 58,8 miljardiem 1985. gadā. Svarīgākos lēmumus par lauksaimniecības subsidēšanu pieņēma 1965. gada martā, 1970. gada martā un 1982. gada maijā.

Hruščova varas gados strauji pieauga visu iedzīvotāju grupu pirktspēja un pieprasījums pēc pārtikas, kamēr pārtikas ražošana stagnēja. Valsts uzspiestās iepirkuma cenas kolhoziem nozīmēja, ka gaļas lopu audzēšana tiem tikai radīja zaudējumus. 1965. gada subsīdijas sākotnēji noveda pie straujas lauksaimniecības izaugsmes, ko papildināja 1966. gada rekordraža, taču kopumā piecgadē ieplānotās investīcijas lauksaimniecībā netika veiktas. 70. gadu beigās PSRS piemeklēja neražas, sākās problēmas ar gaļas lopu audzēšanu. Ja galveno pārtikas produktu cenas gandrīz nebija mainītas kopš 1962. gada, tad algas bija pieaugušas gandrīz par 70%, kas radīja piedāvājuma un pieprasījuma nesakritību. Iedzīvotājiem nebija kur likt naudu. Rindas, nevajadzīgu produktu pirkšana vēlākai pārdošanai un melnais tirgus bija pieaugošā naudas apjoma rezultāts. Nestabila preču piedāvājuma rezultātā cilvēki masveidā izpirka visu. Veikalu darbinieki daudzas preces izpārdeva melnajā tirgū par paaugstinātām cenām, tā vēl vairāk samazinot veikalā esošo produktu daudzumu. Turīgākā iedzīvotāja daļa vismaz daļēji savus līdzekļus varēja iztērēt automašīnu un kooperatīvo dzīvokļu iegādē.

=== Nabadzība ===
{{pamatraksts|Padomju dzīvesveids}}

Oficiāli nabadzība Padomju Savienībā nepastāvēja, taču izmantoja terminu &quot;mazapgādātie&quot;. Hruščova varas laikā pētnieki veica vairākos minimālo ienākumu aprēķinus. 1967. gadā publiskoja 1959. gadā veiktu aprēķinu, kas četru cilvēku ģimenei (vecāki un divi bērni) ar visiem pieejamajiem sociālajiem pabalstiem minimālo ienākumu līmeni noteica uz 51 rubli mēnesī katram ģimenes loceklim. No šiem ienākumiem 56% tiktu tērēti pārtikai un 20% apģērbam, kamēr valsts subsidētās komunālās izmaksas būtu tikai 5,6%. Veselību un izglītību uzskatīja par bezmaksas. Tādējādi ģimenes ienākumiem mēnesī būtu jāpārsniedz 206 rubļi, lai tā nebūtu nabadzīga. Problēmas uzreiz radīja tas, ka 1965. gadā vidējā alga bija tikai 97 rubļi mēnesī. Šajā laikā 30% pilsētnieku un 40% laucinieku dzīvoja zem nabadzības sliekšņa.

Brežņeva varas gados veica jaunu nabadzības sliekšņa aprēķinu, kurā četru cilvēku ģimenei mēnesī vajadzēja 267 rubļus. PSRS vidējā alga šo līmeni sasniedza 1974. gadā. Tajā pašā gadā nabadzīgajām ģimenēm sāka izmaksāt 12 rubļu pabalstu par katru bērnu vecumā līdz astoņiem gadiem. 1981. gadā vidējā viena strādājošā mēnešalga sasniedza 172,5 rubļus, tādējādi četru cilvēku ģimenes ienākumi pēc nodokļiem bija ap 310 rubļiem. Vieglajā rūpniecībā, apkalpojošajā jomā, veselības aprūpē un kultūras jomā strādājošie parasti saņēma zemākās algas. 1981. gadā inženieri saņēma no 95 līdz 150 rubļiem, skolotāji no 80 līdz 140 rubļiem, ārsti no 100 līdz 170 rubļiem mēnesī. Vidējā pensija 1981. gadā bija 58,8 rubļi mēnesī. Trūkums un nabadzība veicināja zādzības no darbavietām, [[melnais tirgus|melno tirgu]] un kukuļņemšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ucis.pitt.edu/nceeer/1984-629-2-Johnson.pdf |title=Quality of Life in the Soviet Union |access-date={{dat|2018|11|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190117162318/https://www.ucis.pitt.edu/nceeer/1984-629-2-Johnson.pdf |archivedate={{dat|2019|01|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1980. gadā vairāk par 250 rubļiem mēnesī uz vienu ģimenes locekli saņēma 1,3% iedzīvotāju. 150-250 rubļus — 17,1%. 75-150 rubļus 55,9%. Mazāk par 75 rubļiem — 25,8% iedzīvotāju. Lai arī algas pakāpeniski cēla, nedaudz cēlās arī cenas. No 1980. līdz 1985. gadam gaļas cena auga par 5%, desu par 13%, zivju par 2%, augļu un dārzeņu par 21%. Vidējā inflācija šajos gados bija 6%. Pārtikai iedzīvotāji tērēja ap 34% savas mēnešalgas.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf |title=От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг. |access-date={{dat|2019|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211026020222/https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf }}&lt;/ref&gt;

== Iekšpolitika ==

=== Ideoloģija ===
Visas sabiedrības dzīves jomas, ieskaitot izglītību, kultūru, zinātni un sportu, bija pakļautas politiskai vadībai un kontrolei. Valdīja viena ideoloģija — [[marksisms-ļeņinisms]] — PSRS raksturīgs [[Marksisms|marksisma]] variants. Valsts iedzīvotājiem ikdienā bija publiski jādemonstrē šīs ideoloģijas atzīšana, apgūstot (studējot) un propagandējot to. Atbilstoši partijas vadības konkrētā brīža ideoloģiskajiem orientieriem (kuri bieži mainījās) tika noteikti mākslas un literatūras kritēriji, traktētas morāles un tiesību normas, sniegta kārtējā oficiālā vēstures interpretācija. Pastāvēja milzīgas atšķirības starp valdošo ideoloģisko orientāciju un sociālo realitāti, veicinot dubultmorāles iesakņošanos.

Raksturīga visu sabiedriskās dzīves izpausmju ideoloģiska (bieži arī politiska) polarizācija. [[Ļeņinisms|Ļeņinisma]] ideoloģijas &quot;ass” bija šķiriskuma princips jeb šķiriskā pieeja. Tā balstījās uz mācību par šķiru cīņu, kura turpinājās un pat saasinājās sociālisma apstākļos. Sociālisma iekārtā tās uzdevums esot bijušo ekspluatatoru šķiru apspiešana; šķiriski neapzinīgo elementu (zemniecības, inteliģences) piespiedu pāraudzināšana; jaunas morāles un disciplīnas jeb plašāk — &quot;[[Padomju dzīvesveids|jauna padomju cilvēka]]&quot; veidošana; vecās vai kapitālistiskās iekārtas palieku likvidēšana cilvēku apziņā. Šķiriskā pieeja radīja un uzturēja polāru — &quot;melnbaltu” pasaules ainu. Visas sabiedriskās dzīves parādības tika klasificētas (dalītas) proletāriskās/buržuāziskās, sociālistiskās/kapitālistiskās, derīgās — padomju cilvēkam pieņemamās un kaitīgās jeb padomju cilvēkam naidīgās. No mazotnes centās cilvēkos ieaudzināt principu: „Kas nav ar mums — tas ir pret mums”. Aktīvi tika propagandēts naids, neiecietība pret &quot;nepartejiski&quot; domājošiem. Valstī tika kultivēts aizdomīgums, neuzticēšanās, denunciācija un slepena ziņu pienešana. Visaptverošās drošības institūcijas (&quot;čeka”) realizēja totālu izsekošanu, citādi domājošo iebaidīšanu un vajāšanu. Tas viss tika pamatots ar kolektīvismu, partijas un tautas vienotību. 30.—50. gados par ideoloģisko un politisko represiju upuriem kļuva ne tikai atsevišķas personas, bet arī sociālas grupas un pat veselas tautas, kuras tika deportētas no to etniskās un vēsturiskās dzimtenes. Bailes no valsts vardarbības un represijām uzturēja nemitīga iekšējā un ārējā ienaidnieka tēla reproducēšana, kā arī nemitīgā cīņa ar „pagātnes paliekām” un iespējamo buržuāziskās ideoloģijās ieplūšanu padomju sistēmā.

Sabiedrībā dominēja politiska atsvešinātība, sabiedriska pasivitāte, bailes no valsts represīvajām iestādēm, plaši izplatīta bija autokrātijas kā neizbēgama [[Ļaunums|ļaunuma]] pieņemšana, emocionāla pieķeršanās politiskajam līderim, aktīvs vai pasīvs atbalsts vadoņa kultam. Savukārt, ja indivīds par politiku neizteicās un neinteresējās, tikai pildīja obligātos sabiedriskos rituālus (specifiska &quot;sabiedriskā&quot; leksika valodā, piedalīšanās brīvprātīgi-obligātajos valsts svētku publiskajos gājienos, darba vietas sapulcēs, politinformācijās u. tml.), valsts varas politiskie un vardarbīgie aspekti to praktiski neskāra, līdz ar to lielākais pilsoņu vairums bija iemācījies visai ērti sadzīvot ar varu un tās totalitāro raksturu uzņēma kā pašsaprotamu.

Individuāla politisko negāciju kritika netika pieļauta un tika krimināli vajāta ([[Kriminālkodekss|Kriminālkodeksā]] bija pants &quot;par sociālistiskās dzimtenes nomelnošanu&quot;). Sociālo negāciju kritika tika organizēta centralizēti, veidojot atmaskojošus raidījumus TV (piemēram, [[Rīga]]s TV 70.—80. gados populārais raidījums &quot;TV pirts&quot;), preses slejas, karikatūras, kinofilmas, kur tika kritizēti &quot;[[Alkoholisms|alkoholiķi]]&quot;, &quot;ierāvēji&quot;, &quot;birokrāti&quot; u. c. aplami vidējā un zemākā ešelona nomenklatūras pārstāvji (valsts augstākā hierarhija netika kritizēta un tās lēmumus apšaubīt publiski nevarēja), tiem pretstatot godīgos un strādīgos &quot;vienkāršos cilvēkus&quot;.

== Ārpolitika ==
Staļina varas laikā Ļeņina un Trocka aizstāvētās “pasaules revolūcijas” vietā galveno uzsvaru lika uz “sociālisma celtniecību vienā valstī”. Lielākās padomju ārpolitikas aktivitātes koncentrējās uz pierobežas valstīm. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vairākas [[Āzija]]s valstis ieguva neatkarību. Padomju vadība, vadoties pēc saviem ideoloģiskajiem uzskatiem, bija pārliecināta, ka jaunās valstis izvēlēsies sociālistiskās attīstības ceļu, un veidos ciešas attiecības ar jau esošajām Austrumu bloka valstīm.

1955. gadā PSRS sāka publiski veidot attiecības ar Āzijas valstīm. Hruščovs un [[Nikolajs Bulgaņins|Bulgaņins]] apceļoja šo reģionu, padomju ieroči sāka parādīties Sīrijā un Ēģiptē. Ļeņina laika “pasaules revolūcijas” saukli tagad aizvietoja saukļi par nacionālās atbrīvošanas kustību, antikoloniālo cīņu, jauno valstu politisko un ekonomisko neatkarību no Rietumvalstīm. Imperiālisma sabrukums un sociālistiskā izvēle marksistu ideoloģiskajā izpratnē tika uzskatīta par neizbēgamā vēstures attīstības procesa daļu, kas beigtos ar komunismu. PSRS piedāvāja savu attīstības ceļu par labu piemēru citām jaunattīstības valstīm. Veidojot attiecības ar jauno valstu valdošajām elitēm, PSRS parasti ignorēja vietējo komunistisko partiju apspiešanu. Taču bez ideoloģiskiem saukļiem PSRS spēja piedāvāt salīdzinoši maz. PSRS parasti piedāvāja ieroču kredītus, kā arī palīdzību ar industriālo objektu celtniecību. No 1954. līdz 1964. gadam PSRS Trešās pasaules valstīm piešķīra kredītus gandrīz 4 miljardu USD apjomā, no kuriem ap 1,5 miljardiem tika izmantoti. Līdz 1964. gada beigām PSRS bija kreditējusi militārās tehnikas piegādes ap 15 pasaules valstīm ap 3 miljardu USD vērtībā. Tikmēr ASV ekonomiskā un militārā palīdzība Trešās pasaules valstīm laikā no 1946. līdz 1965. gadam pārsniedza 100 miljardus USD.&lt;ref name=&quot;687024-pdf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dtic.mil/dtic/tr/fulltext/u2/687024.pdf |title=THE SOVIET UNION IN THE THIRD WORLD: PURPOSE IN SEARCH OF POWER |access-date={{dat|2018|10|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180728185429/http://www.dtic.mil/dtic/tr/fulltext/u2/687024.pdf }}&lt;/ref&gt;
 
Pēc 1960. gada PSRS-Ķīnas ideoloģiskais konflikts radīja konkurējošu spēku — Ķīnu, kas, lai arī krietni nabadzīgāka, centās izplest savu politisko ietekmi Trešajā pasaulē. PSRS izvairījās atklāti militāri atbalstīt neatkarības kustības, ko Ķīna uzskatīja par revolūcijas ideālu nodevību. Hruščovs sniedza ierobežotu atbalstu pilsoņu kariem Kongo, Laosā un Vjetnamā. Jauno Āfrikas un Āzijas valstu vadītāji aizvien biežāk izrādījās nacionālisti, kas no PSRS pārņēma tikai vienpartijas diktatūras modeli, nesteidzoties veidot sociālismu. Lai raksturotu šo valstu attīstību, sāka izmantot frāzes “revolucionārā demokrātija” un “nekapitālistiskās attīstības ceļš”. Izveidojās tādi termini kā arābu sociālisms un [[afrikāņu sociālisms]], kas gan ļoti atšķīrās no Maskavas vai Pekinas ideoloģiskajām nostādnēm.

[[Kubas raķešu krīze]] demonstrēja, ka PSRS ir pārāk vāja, lai ar savu kodolvairogu aizstāvētu valstis ārpus Austrumu bloka. Lai arī PSRS bija gatava un spējīga izveidot savu klātbūtni jaunajās valstīs, tā bija pārāk vāja, lai nopietni ietekmētu un veidotu to attīstību sev vēlamā virzienā. Izņēmumi bija dažas valstis (Kuba, [[Kongo Republika]]), kas pašas apzināti izvēlējās ieviest sociālismu. Cieša alianse ar PSRS nespēja novērst ASV veikto Ziemeļvjetnamas bombardēšanu 1965. gadā, kā arī Ēģiptes un Sīrijas sakāvi [[Sešu dienu karš|Sešu dienu karā]] 1967. gadā. Militārie apvērsumi gāza vairākus neatkarības līderus, kas bija veidojuši ciešas attiecības ar PSRS — Alžīrijas Ben Bella, Ganas [[Kvame Nkruma|Nkruma]]. 1965. gadā Indonēzijā pie varas nāca militārais režīms, kas nogalināja simtiem tūkstošu vietējo komunistu. Daudzas no jaunajām valstīm pievienojās [[Nepievienošanās kustība]]i. [[Kultūras revolūcija]]s sākums Ķīnā un [[Če Gevara]]s nāve Bolīvijā iezīmēja radikāli kreiso kustību konkurences apsīkumu, atstājot vietu pragmatiskākai PSRS politikai, kas veidoja attiecības ar dažādu valstu diktatoriskajiem režīmiem, piegādājot tiem lētus ieročus.&lt;ref name=&quot;687024-pdf&quot; /&gt;

[[Attēls:EasternBloc BorderChange38-48.svg|thumb|180px|PSRS [[paplašināšanās]] Otrā pasaules kara laikā (1939—1945) un [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] izveide (1945—1948).]]
Lai risinātu tehnoloģiskās atpalicības un produktu trūkuma problēmas, PSRS bija nepieciešama attiecību uzlabošana ar Rietumvalstīm. PSRS bija nepieciešama tirdzniecība ar attīstītajām rietumvalstīm, tāpēc drīz pēc [[Leonīds Brežņevs|Leonīda Brežņeva]] nākšanas pie varas ar nozīmīgākajām Eiropas valstīm un ASV tika uzsākta attiecību normalizācija. Paralēli PSRS turpināja atbalstīt nacionālās atbrīvošanās kustības [[Trešā pasaule|Trešajā pasaulē]] un cieši kontrolēt Eiropas satelītvalstis.

=== Austrumu bloks ===
Pēc Staļina nāves PSRS iekarotajās [[Eiropa]]s valstīs pieļāva nelielu brīvību, ja netika apdraudēta padomju sistēma. Rumānijas diktators [[Nikolaje Čaušesku]] veidoja neatkarīgu ārpolitiku un ekonomisko sadarbību ar Rietumiem. Kopš 1956. gada revolūcijas apspiešanas Janoša Kadara pārvaldītajā [[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijā]] notika ekonomikas liberalizācija. Polijā zemniekiem netika uzspiesta kolektivizācija. Taču 1968. gada [[Prāgas pavasaris]] Čehoslovākijā apdraudēja padomju varas tālāku pastāvēšanu, tāpēc Varšavas līguma valstu bruņotie spēki to apspieda. [[Brežņeva doktrīna]] uzsvēra, ka komunistiskā partija ir atbildīga ne tikai par vienu valsti, bet arī par citām sociālisma valstīm, un ka neviena sociālistiskā valsts nedrīkst nostāties pret pārējām sociālistiskajām valstīm.

Ekonomiskā sadarbība starp [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīm nebija ekonomiski izdevīga. Ekonomiskajā stagnācijā slīgstošā PSRS vairs nevarēja atļauties uzturēt savus Eiropas satelītus, kuros bija augstāks dzīves līmenis nekā pašā PSRS. Vairākas Austrumu bloka valstis sāka aizņemties līdzekļus Rietumos, lai uzlabotu savu dzīves stāvokli. Tas īpaši izpaudās Polijā, [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un Rumānijā. Polijas valdības parāds ārzemju aizdevējiem pieauga no 7,4 miljardiem USD 1975. gadā līdz 21 miljardam 1980. gadā. Investīcijas rietumu tehnoloģijās nenesa gaidīto ražošanas produktivitātes pieaugumu un noveda pie strādnieku nemieriem un Solidaritātes izveidošanās 1980. gadā, ko izdevās apspiest tikai 1981. gada 13. decembrī, ieviešot Polijā kara stāvokli. PSRS samazināja lētas naftas piegādes VDR, Ungārijai, Bulgārijai un Čehoslovākijai, lai, pārdodot naftu pasaules tirgū. varētu finansiāli atbalstīt Poliju.&lt;ref name=&quot;phobos.ramapo.edu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://phobos.ramapo.edu/~theed/Cold_War/y%20Cambridge%20C%20W%20vol%203/Ch%205%20Soviet%20foreign%20from%20detente%20to%201975-1985%2089.pdf |title=Soviet foreign policy from detente to Gorbachev, 1975-1985 |access-date={{dat|2015|10|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607061027/https://phobos.ramapo.edu/~theed/Cold_War/y%20Cambridge%20C%20W%20vol%203/Ch%205%20Soviet%20foreign%20from%20detente%20to%201975-1985%2089.pdf }}&lt;/ref&gt;

1981. gadā PSRS sniedza dažāda veida palīdzību 69 valstīm. Visvairāk saņēma Mongolija (430 miljoni rubļu), Kuba (357 miljoni rubļu), Bulgārija (332,5 miljoni rubļu). Apmaiņā PSRS saņēma šo valstu politisku uzticību, militārās bāzes, kā arī izdevīgus preču un izejvielu tirdzniecības līgumus.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;/&gt;

=== Ķīna un Trešā pasaule ===
{{see also|Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas|Padomju impērija}}
PSRS neveiksmīgi centās atjaunot 50. gadu beigās sabojātās attiecības ar [[Ķīna|Ķīnu]]. Pēc 1968. gada Prāgas pavasara apspiešanas [[Mao Dzeduns]] sāka baidīties par PSRS militāru uzbrukumu. Uz abu valstu robežas 1969. gadā vairākus mēnešus turpinājās militārās sadursmes. PSRS brīdināja, ka plāno atomtriecienu pa Ķīnas militārajiem centriem. Militārie draudi noveda pie minimālas attiecību normalizācijas, 1969. gada septembrī Kosiginam Pekinā tiekoties ar [[Džou Eņlajs|Džou Eņlaju]]. Līdz pat 1980. gadu sākumam PSRS pie robežas ar Ķīnu izvietoja lielus armijas, aviācijas un kara flotes spēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.lv/books?id=yMwdWFtgV0QC&amp;pg=PA428&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CCgQ6AEwAjgKahUKEwjardWQuo_HAhUijnIKHbA4Cq0#v=onepage&amp;q=brezhnev's%20cult%20of%20personality&amp;f=false |title=A History of Russia Volume 2: Since 1855 |access-date={{dat|2015|10|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160722120659/https://books.google.lv/books?id=yMwdWFtgV0QC&amp;pg=PA428&amp;dq=brezhnev%27s+cult+of+personality&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0CCgQ6AEwAjgKahUKEwjardWQuo_HAhUijnIKHbA4Cq0#v=onepage&amp;q=brezhnev's%20cult%20of%20personality&amp;f=false |archivedate={{dat|2016|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1966. gadā PSRS zaudēja ietekmi [[Gana|Ganā]], tajā pašā laikā [[Indonēzija]]s armija iznīcināja komunistisko partiju. 1967. gadā Izraēla [[Sešu dienu karš|sakāva]] ar padomju ieročiem bruņotās arābu valstis. Piecus gadus vēlāk Ēģipte izraidīja padomju militāros padomniekus. Lai atgūtu ietekmi reģionā, PSRS sāka aktīvi atbalstīt radikālos režīmus Lībijā, Sīrijā un Irākā. Laikā no 1966-75. gadam PSRS jaunattīstības valstīm piegādāja ieročus 9,2 miljardu USD vērtībā. Laikā starp 1978. un 1982. gadu šis apjoms pieauga līdz 35,4 miljardiem USD.&lt;ref name=&quot;phobos.ramapo.edu&quot;/&gt;

1975. gadā PSRS un [[Kuba]] sāka sniegt militāro atbalstu marksistiem [[Angola]]s pilsoņu karā. PSRS un Kuba arī atbalstīja [[Etiopija]]s marksistus 1977.-78. gada [[Ogadenas karš|Ogadenas karā]] pret [[Somālija|Somāliju]]. [[Dienvidjemena]] izveidoja PSRS aviācijas un kara flotes bāzes.

=== Attiecības ar ASV ===
[[Attēls:Carter Brezhnev sign SALT II.jpg|thumb|250px|ASV prezidents [[Džimijs Kārters]] (pa kreisi) un PSKP CK ģenerālsekretārs [[Leonīds Brežņevs]] paraksta bruņošanās ierobežošanas līgumu (''SALT II'') Vīnē (1979).]]
{{pamatraksts|Starptautiskā saspīlējuma atslābuma politika}}
Pēc milzīgām investīcijām bruņojuma attīstībā 60. gadu otrajā pusē PSRS uzskatīja, ka tās militārā varenība ir nodrošinājusi tai līdzvērtīgu stāvokli ar ASV un abas valstis var atļauties uzlabot attiecības. Sākās atslābuma periods. Notika vairākas Brežņeva tikšanās ar ASV prezidentiem Niksonu un Fordu. Abas valstis vienojās ne tikai ierobežot bruņošanos, bet arī attīstīt tirdzniecību. 1975. gadā beidzās [[Vjetnamas karš]], notika kopīga ASV-PSRS kosmosa misija un tika parakstīta Helsinku vienošanās.

Lielvalstu sadarbību sāka graut ASV un PSRS atšķirīgās intereses Trešās pasaules valstīs. Militārā iesaistīšanās Angolas pilsoņu karā iezīmēja jaunu PSRS militārās ekspansijas vilni Trešajā pasaulē. Papildus Angolai, PSRS 1979. gada [[Afganistānas karš (1979—1989)|iebrukums Afganistānā]] un 1981. gada kara stāvokļa ieviešana Polijā abu valstu attiecības noveda līdz zemākajam punktam. Brežņeva īstenotā starptautiskā saspīlējuma atslābuma politika sabruka, ar jaunu spēku uzliesmojot Aukstajam karam.

Prezidents Reigans bija izteikti pretpadomisks, palielināja militāro budžetu un sāka sniegt atbalstu pretpadomju cīnītājiem Trešajā pasaulē. Līdz šim dažādas partizānu armijas atbalstījusī PSRS tagad saskārās ar ASV un Ķīnas atbalstītām partizānu kustībām Afganistānā, Nikaragvā, Angolā, Mozambikā, Vjetnamā un Kambodžā. ASV atbalstīja valdības spēkus Salvadoras pilsoņu karā un militāra iebrukuma gaitā likvidēja marksistu režīmu [[Grenāda|Grenādā]].

Ja Kārters uz iebrukumu Afganistānā reaģēja ar simboliskām sankcijām, tad pēc kara stāvokļa izsludināšanas Polijā Reigans 1980. gada 29. decembrī ieviesa virkni ekonomisku sankciju. ASV pārtrauca naftas un gāzes industrijas tehnikas piegādi, tā apdraudot stratēģiski svarīgā [[Urengoja]]s gāzes vada celtniecību. PSRS pati nespēja nodrošināt gāzes vada celtniecību, kas tai tuvā nākotnē solīja vairākus miljardus vērtu peļņu. Par spīti asiem ASV protestiem un sankciju draudiem, projekta īstenošanā iesaistījās Rietumeiropas valstis.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot;/&gt;

Reigana mērķis bija izdarīt spiedienu uz PSRS vājākajiem punktiem — tehnoloģiju atpalicību un ekonomikas stagnāciju, lai panāktu padomju sistēmas fatālu novājināšanos. Lai likvidētu PSRS militāros draudus, Reigans paziņoja par &quot;Zvaigžņu karu&quot; programmas izstrādi.

Korejas pasažieru reisa 007 notriekšana 1983. gada 1. septembrī un 2-11. novembra NATO mācības [[Able Archer 83]] noveda saspīlējumu līdz maksimumam. 22. novembrī Rietumeiropā ieveda pirmās ASV raķetes [[Pershing II]]. Ženēvā notiekošās ASV un PSRS sarunas par vidējās darbības raķetēm pārtrūka līdz 1985. gadam.&lt;ref name=&quot;e-reading.club&quot; /&gt;

== Sports ==
[[Attēls:RIAN archive 487039 Opening ceremony of the 1980 Olympic Games.jpg|thumb|250px|Maskavas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija (1980).]]
Sportā, tāpat kā citās sabiedriskās dzīves jomās, netika atļautas nekādas brīvas organizācijas, to vietā tika izveidotas valsts kontrolētas sporta biedrības. Padomju Savienībā oficiāli nepastāvēja profesionālais sports, taču lielākā daļa augsta līmeņa sportistu, lai gan skaitījās studenti, kareivji vai citu profesiju pārstāvji, faktiski saņēma algu par pilna laika sportošanu.

Padomju Savienības Olimpiskā komanda 14 reizēs no 18 ieguva visvairāk [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] medaļu, pie kam kopš 1952. gada Padomju Savienības sportisti vienmēr bija medaļu kopvērtējuma pirmajā trijniekā. [[1980]]. gadā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]] notika [[Maskava|Maskavā]].

[[PSRS basketbola izlase|PSRS izlase]] tradicionāli bija ļoti stipra [[basketbols|basketbolā]] gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē, vīriešu izlase uzvarēja vairākos [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajos turnīros]], [[FIBA Pasaules čempionāts|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas]] čempionātos. [[PSRS futbola izlase]] sasniedza finālus vairākos starptautiskos turnīros, tomēr nespēja sevi parādīt kā vienu no starptautiskā futbola lielvalstīm. Tās komanda uzvarēja vairākos čempionātos (tādos kā [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960. gada Eiropas čempionāts]]) un sasniedza daudzus finālus (piemēram, [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]]). [[PSRS hokeja izlase]] dominēja starptautiskajā sportā, iegūstot zelta medaļas gandrīz visās [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskajās spēlēs]] un [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]], kuros tā startēja.

1960. gados Padomju Savienībā uzplauka [[daiļslidošana]], sevišķi pāru slidojumā un dejās uz ledus. No 1927. gada PSRS šaha lielmeistari bija līderi [[Pasaules čempionāts šahā|Pasaules čempionātā]].

== Sabrukums ==
{{pamatraksts|PSRS sabrukums}}
Literatūrā var sastapt visai atšķirīgus skaidrojumus PSRS sabrukumam.{{nepieciešama atsauce}} Šī procesa dziļāko cēloņu meklējumos iezīmējas divas polāras pozīcijas:
* Pirmās pozīcijas pārstāvji uzskata, ka PSRS sabrukuma cēloņi atrodami pašā padomju totalitārajā valsts varas sistēmā, kura ar savu iesīkstējušo nomenklatūru, milzīgo birokrātiju, centralizēto plānošanu, administrēšanu u.t.t., nebija spējīga pielāgot sabiedrību mūsdienu apstākļiem. Atpalikusī, neefektīvā, izšķērdīgā [[komandekonomika]] zaudējusi sacensībā ar augstāk attīstīto Rietumu valstu ekonomiskajām sistēmām. Tukšie veikalu plaukti, pastāvīgais sadzīves preču deficīts neatbilda propagandai par panākumiem ''Pārtikas programmas'' realizācijā. Masu komunikāciju un informācijas tehnoloģiju attīstība pavērusi &quot;dzelzs priekškaru” un devusi iespējas PSRS pilsoņiem uzzināt vairāk par dzīvi Rietumu attīstītajās valstīs, par tur pastāvošajām cilvēku brīvībām un izaugsmes iespējām, salīdzinot dzīves apstākļus abās sistēmās un idealizējot pēdējo, kas sagrāvusi to lojalitāti valstij.
* Otru viedokli pārstāv [[Komunisms|komunisma]] idejas un padomju sistēmas aizstāvji. Viņuprāt sociālisma sistēmas sabrukumu izraisījuši nevis iekšēji, bet gan ārēji cēloņi — &quot;kapitālistisko imperiālistu un cionistu sazvērestība&quot; pret PSRS, kā arī Rietumu monopolu vēlme iegūt savā rīcība PSRS izejvielas — it sevišķi [[Nafta|naftu]] un [[Dabasgāze|gāzi]]. Pēc PSRS apoloģētu domām, pati par sevi sociālisma ekonomika bijusi laba un dzīvotspējīga. Tā ļāvusi nodrošināt padomju valsts drošību un militāro varenību, kā arī &quot;ne strauju, taču nepārtrauktu cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanos&quot;.
[[Attēls:RIAN archive 848095 Signing the Agreement to eliminate the USSR and establish the Commonwealth of Independent States.jpg|thumb|250px|Belovežas gāršas līguma parakstīšana par [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] izveidi (1991).]]
PSRS 80. gadu beigās aizsāktais politiskā režīma liberalizācijas process — [[Perestroika|pārbūve]] (kr. ''перестройка''), — samazināja režīma kontroles stingrību pār politiskiem procesiem, pirmām kārtām — politisko [[Cenzūra|cenzūru]] pār masu informācijas līdzekļiem. Līdz ar to pavērās iespējas plašākām opozicionārām aktivitātēm dažādos lielvalsts reģionos. Arī [[Latvijas PSR|LPSR]] līdztekus vispārējai padomju ideoloģijas un totalitārisma kritikai, izvērsās opozicionārās kultūrvēsturiskās un ekoloģiskās aktivitātes — [[Dainis Īvāns|D. Īvāna]] un A. Snipa rosinātās &quot;Daugavas kampaņa” un &quot;Metro nē!&quot;, kuras mērķis bija apturēt valsts iespējas turpināt &quot;vienotā nedalāmā tautsaimnieciskā kompleksa” izvērsumu, nerēķinoties ar ekoloģiskiem un kultūrvēsturiskiem apstākļiem. Šī darbība līdztekus citām aktivitātēm kultūras sfērā attīstīja nacionālās pašapziņas sabiedrisko dimensiju, kas sākotnēji gan vairāk bija saistīta ar vēsturiskās pieredzes apzināšanu (piem., staļinisma represijām) un centieniem atjaunot nacionālās simbolikas apriti masu apziņā. Līdzīgi procesi, gan mazākā mērā, norisa arī citos PSRS reģionos. Sākās plašāku sabiedrības slāņu iesaistīšana sociāli nozīmīgu lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, līdz beidzot arī centrālajai varai bija skaidrs, ka šādi valsts pastāvēt vairs nevar: vai nu bija piepeši parādījušos masu opozīciju jāapspiež represīvā ceļā, vai ko kardināli jāmaina valsts uzbūvē un ideoloģiskajās pamatnostādnēs.

Pēc tam, kad bijušās PSRS republikas bija vai nu pasludinājušas valstisko suverenitāti vai starptautiski atzītā legālā formā izstājušās no PSRS ([[Baltijas valstis]]), Belovežas gāršā 1991. gada 8. decembrī [[Krievijas Federācija]]s, [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s Republikas vadītāji parakstīja &quot;Vienošanos par Neatkarīgo Valstu Savienības dibināšanu&quot;, kas patiesībā bija vienošanās par PSR Savienības pārtraukšanu. Zīmīgi, ka šo vienošanos parakstīja to valstu vadītāji, kas 1922. gadā bija dibinājuši PSRS, izņemot [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] valstis, kas jau iepriekš bija pārtraukušas sadarbības līgumu.

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20080907025513/http://aleho.narod.ru/book2/ch30.htm Распад СССР — PSRS sabrukšana] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20081203040350/http://orel.rsl.ru/nettext/bibliograf/trudy/11.pdf (pdf) PSRS vēsturei veltītā bibliogrāfija] {{ru ikona}}
* [http://www.maps-world.ru/usssr.htm Карта СССР] (PSRS slavinoša lapa) {{ru ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=Sekn5TPMTTs&amp;t=19s Padomju Stāsts] dokumentāla filma
* [https://www.youtube.com/watch?v=1DveyLefMYk&amp;list=PLgctnI88vkPlIqfI6wOTO3Up4u2dHKXzk СССР. Империя наоборот] dokumentāla filma {{ru ikona}}

{{PSRS}}
{{Padomju impērijas valstis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]
[[Kategorija:Padomju Savienība]]</text>
      <sha1>h3xl6ekmxl74el83z5sk50al7l9jlga</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Otrais pasaules karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1191</id>
    <revision>
      <id>4532173</id>
      <parentid>4262770</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:56:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532173</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25363" sha1="s1lx8fv1xz9mv90degdk76ri8gh92hr" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Otrais pasaules karš
| partof            = 
| image             = [[Attēls:WW2Montage.PNG|300px]]
| caption           = '''Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas''': [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīri Ziemeļāfrikā; Japānas karavīru veiktās slepkavības Ķīnā; [[Staļingradas kauja]]; Japānas bumbvedēji uz bāzes kuģa; [[Berlīnes kauja]]; Vācijas zemūdene kaujā.
| date              = {{dat|1939|9|1|N}}&amp;nbsp;— {{dat|1945|9|2|N}} &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Eiropa]], [[Klusais okeāns]], [[Atlantijas okeāns]], [[Dienvidaustrumāzija]], [[Ķīna]], [[Tuvie Austrumi]], [[Vidusjūra]] un [[Ziemeļāfrika]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = {{ubl|[[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] uzvara|[[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izveide|[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] kļuva par pasaules mēroga lielvarām|[[NATO]] izveide un [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] noslēgšana tam pretstatā|[[Aukstais karš]]|[[koloniālisms|koloniālisma]] sabrukums,  jaunu valstu rašanās &lt;br /&gt;[[kodolieroči|Atomieroču]] ēras sākums&lt;br /&gt;Vācijas sadalīšana&lt;br /&gt;[[Tautu Savienība]]s likvidēšana}}
| combatant1        = [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Padomju Savienība|PSRS]] pievienojās pēc 1941. gada 22. jūnija, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pēc 7. decembra)
| combatant2        = [[Ass valstis]] ([[Padomju Savienība|PSRS]] veda sarunas par pievienošanos Ass paktam līdz 1941. gadam)
| commander1        = Galvenie Sabiedroto līderi&lt;br /&gt;
{{flaga|United Kingdom}} [[Vinstons Čērčils]]&lt;br /&gt;
{{flaga|United States|1912}} [[Franklins Rūzvelts]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Soviet Union|1923}} [[Josifs Staļins]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Taivāna}} [[Dzjans Dzješi]]
| commander2        = Galvenie Ass valstu līderi&lt;br /&gt;
{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Ādolfs Hitlers]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Japāna|}} [[Hirohito]]&lt;br /&gt;
{{flaga|Itālija|1861}} [[Benito Musolīni]]
| casualties1       = '''Militārie zaudējumi:'''&lt;br /&gt;16 000 000&lt;br /&gt;'''Civilie zaudējumi:'''&lt;br /&gt;45 000 000&lt;br /&gt;'''Kopā:'''&lt;br /&gt;61 000 000      &lt;br /&gt;(1937–1945)&lt;br /&gt;
| casualties2       = '''Militārie zaudējumi:''' &lt;br /&gt;8 000 000&lt;br /&gt;'''Civilie zaudējumi:'''&lt;br /&gt;4 000 000 &lt;br /&gt;'''Kopā:'''&lt;br /&gt;12 000 000 
&lt;br /&gt;(1937–1945)&lt;br /&gt;
}}
'''Otrais pasaules karš''' bija globāls [[bruņots konflikts]], kas iesaistīja vairumu pasaules valstu,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/tv-apokalipse-otrais-pasaules-kars-736002 TV: Apokalipse. Otrais pasaules karš] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē. Tas notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim starp [[Ass valstis|Ass valstīm]] un [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] un prasīja ap 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.

Par Otrā pasaules kara sākumu parasti uzskata [[Trešais reihs|Vācijas]] iebrukumu [[Polijas Otrā republika|Polijā]] 1939. gada 1. septembrī. Taču dažkārt par kara sākumu tiek uzskatīta arī nacistiskās Vācijas armijas iesoļošana [[Prāga|Prāgā]] 1939. gada martā, [[Japānas Impērija|Japānas]] iebrukums [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnā]] 1937. gada 7. jūlijā, vai pat 1931. gada Japānas iebrukums [[Mandžūrija|Mandžūrijā]].&lt;ref&gt;Bourke, J. ''The Second World War: A People's History''. Oxford: Oxford University Press, 2001. P. 4.&lt;/ref&gt; Eiropā karš beidzās ar [[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas padošanos]] 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās līdz pat [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|kodoluzbrukumam]] [[Japāna]]s pilsētām un PSRS īstenotajai [[Mandžūrijas operācija]]i, kam sekoja Japānas padošanās 1945. gada 2. septembrī.

Pēc kara Eiropa tika sadalīta [[Rietumu pasaule|Rietumu]] un [[Padomju Savienība|Padomju]] ietekmes sfērās — pirmajās notika ekonomikas atjaunošana [[Māršala plāns|Māršala plāna]] ietvaros, bet otrās kļuva par PSRS [[Satelītvalsts|satelītvalstīm]]. Liela daļa Rietumvalstu kļuva par [[NATO]] militārā bloka dalībvalstīm, savukārt [[Austrumeiropa|Austrumeiropas]] valstis izveidoja [[Varšavas pakts|Varšavas līguma]] organizāciju. Šāds stāvoklis, ko sauc par [[Aukstais karš|Auksto karu]], saglabājās līdz pat 1980. gadu beigām. Āzijā ASV iebrukuma rezultātā notika Japānas [[demokratizācija]], savukārt Ķīnā vēl turpinājās pilsoņu karš, kurā uzvarēja komunisti un tika nodibināta [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]]. Neilgi pēc kara beigām liela daļa Eiropas [[Dekolonizācija|koloniju pasludināja neatkarību]].

== Cēloņi ==
{{Pamatraksts|Otrā pasaules kara cēloņi}}
Par Otrā pasaules kara cēloņiem uzskata pasaules politisko situāciju pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās, un [[Lielā depresija|Lielās Depresijas]] ekonomisko sabrukumu, kura ietekmē plauka [[nacionālisms]] un [[militārisms]], piemēram, [[Trešais reihs|Vācijā]] un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]]. Par kara iemesliem uzskatāma arī [[Lielbritānija]]s un [[Francijas Trešā republika|Francijas]] tā sauktā Vācijas &quot;nomierināšanas&quot; politika, kas ļāva šai [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadītajai [[nacionālsociālisms|nacistiskajai]] valstij netraucēti attīstīt milzīgus bruņotos spēkus, anektēt [[Austrija|Austriju]] (1938) un okupēt [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] (1939). [[Eiropa|Eiropā]] par kara cēloņiem jāuzskata Vācijas un Itālijas tiekšanās paplašināt teritorijas un iegūt jaunas kolonijas, tādējādi atgūstot [[impērija]]s statusu (Itālijas [[diktators]] [[Benito Musolīni]] pat cerēja atjaunot ko līdzīgu senajai [[Romas impērija]]i).

Tāpat jāmin [[Padomju Savienība|PSRS]] loma Otrā pasaules kara izraisīšanā ([[Molotova—Ribentropa pakts]] un tā slepenais papildprotokols, kurā [[Austrumeiropa]] sadalīta PSRS un Vācijas ietekmes sfērās; PSRS iebrukums [[Somija|Somijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] okupācija; &quot;pasaules revolūcijas&quot; ideja u. c.).

Arī ASV [[Izolacionisms|izolacionisma politika]] attiecībā uz notikumiem Eiropā tiek uzskatīta par vienu no kara cēloņiem. Savukārt par kara cēloņiem Āzijā uzskatāma [[Japāna]]s agresīvā ārpolitika, Japānas un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] saspriegtās attiecības.

== Karojošās puses ==
Karojošās puses bija sadalījušās divās lielās nometnēs: [[Ass valstis|Ass valstīs]] un [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajos]].

Ass valstu galvenie spēki bija [[Trešais reihs|Vācija]] (no 1939. gada 1. septembra), [[Itālija]] (no 1940. gada 10. jūnija) un [[Japāna]] (karoja ar Ķīnu kopš 1937. gada 7. jūlija), kas 1940. gada 27. septembrī parakstīja [[Trīspusējais pakts|Trīspusējo paktu]]. 1940. gada novembrī paktam pievienojās arī [[Ungārija]], [[Rumānija]] un [[Slovākija]], 1941. gada martā [[Bulgārija]], 1941. gada jūnijā [[Horvātija]]. Kara sākumā Ass valstis atbalstīja [[Padomju Savienība|PSRS]], kas 1939. gada 23. augustā noslēdza [[Molotova—Ribentropa pakts|paktu ar Vāciju]], 1939. gada 15. septembrī pamieru (1941. gada 13. aprīlī Neitralitātes paktu) ar Japānu un līdz pat 1941. gadam veda [[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|sarunas par pievienošanos Ass valstu paktam]].

Sabiedroto pusē bija [[Polija]] (no 1939. gada 1. septembra), [[Apvienotā Karaliste]] (no 1939. gada 3. septembra), [[Francija]] (no 1939. gada 3. septembra) un [[Ķīna]] (karoja ar Japānu kopš 1937. gada 7. jūlija). Sabiedroto pusē karoja [[Beļģija]], [[Nīderlande]], [[Grieķija]], [[Dienvidslāvija]], kā arī visas [[Britu Sadraudzība]]s valstis. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība]] pievienojās Sabiedrotajiem tikai 1941. gadā. 1942. gada 1. janvārī 26 Sabiedrotās valstis parakstīja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju deklarāciju]].

Liela daļa pasaules valstu, lai gan oficiāli bija neitrālas, faktiski atbalstīja vai nu ass valstis vai sabiedrotos ar brīvprātīgajiem un resursiem.

== Pirmskara notikumi ==
[[Attēls:Pasaules karte Otrā pasaules kara sākumā.png|thumb|200px|Polija kā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] valsts (zilā krāsā), Vācija un PSRS kā kā [[Ass valstis|Ass un pro-Ass valstis]] (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts.]]
[[Attēls:Second world war europe 1940 map de.png|thumb|200px|Karadarbība Eiropā 1939. gada decembrī — 1940. gada jūnijā. 1939. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iebruka Somijā, 1940. gada aprīlī [[Vērmahts]] iebruka Dānijā un Norvēģijā, maijā Nīderlandē un Beļģijā, Francijas armija tika sakauta līdz 16. jūnijam. Tikai pēc tam Sarkanā armija okupēja Baltijas valstis 15.—17. jūnijā.]]

[[Veimāras Republika]]i pēc Pirmā pasaules kara uzliktie ierobežojumi, ko iedzīvotāji uzskatīja par netaisnīgiem, un ekonomiskās grūtības, ko radīja [[reparācijas|reparāciju]] apjoms un Lielā depresija, ļāva [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadītajai [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]] kustībai nonākt pie absolūtas varas Vācijā.

Pārkāpjot Versaļas līguma ierobežojumus, Hitlers atjaunoja Vācijas militāro spēku, izveidojot karot spējīgus [[Karaspēks|bruņotos spēkus]] ([[Vērmahts|Vērmahtu]]), militarizēja [[Reinzeme|Reinzemi]], kas bija paredzēta kā nemilitāra buferzona [[Francijas Trešā republika|Francijai]], uzspieda apvienošanos ar [[Austrija|Austriju]] tā sauktajā [[Anšluss|Anšlusā]], un ar Francijas un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piekrišanu anektēja daļu [[Čehoslovākijas Pirmā republika|Čehoslovākijas]]. Francija un Lielbritānija cerēja realizēt Nomierināšanas politiku, ar kuras palīdzību izdotos novērst iespējamos militāros konfliktus ar Vāciju. Tieši realizējot šādu politiku, viņi ļāva Vācijai anektēt un okupēt teritorijas Eiropā.

1922. gadā [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]] varu ieguva [[Benito Musolīni]] un [[Nacionālā fašistu partija]]. 1936. gadā Itālija un Vācija noslēdza &quot;Berlīnes-Romas ass&quot; līgumu.

== Karš Eiropā un Āfrikā ==

[[Attēls:Second world war europe animation small.gif|thumb|200px|Otrā pasaules kara darbība Eiropā.]]

=== Vācijas, Itālijas un PSRS sadarbības periods (1939—1941) ===
{{Pamatraksts|Polijas kampaņa|Ziemas karš|Dīvainais karš|Kauja par Franciju|Baltijas valstu okupācija|Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|Ziemeļāfrikas kampaņa}}
[[Attēls:Spotkanie Sojuszników.jpg|thumb|180px|left|Sarkanās armijas un Vērmahta karavīri [[Polijas kampaņa]]s laikā 1939. gada oktobrī]]
[[Attēls:Raate road.jpg|thumb|180px|left|[[Ziemas karš|Ziemas kara]] kaujā pie [[Somusalmi]] iznīcinātā Sarkanās armijas vienība]]
Eiropā karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad Vācija [[Polijas kampaņa|iebruka Polijā]]. Saskaņā ar [[Molotova—Ribentropa pakts|Ribentropa-Molotova paktu]], PSRS vajadzēja arī veikt iebrukumu, taču Padomju valdība Vācijai paziņoja, ka Sarkanā armija vēl nav gatava iebrukumam un tāpēc Vācijai vienai nācās uzņemties agresora lomu. Francija un Lielbritānija, saskaņā ar līgumsaistībām, 3. septembrī pieteica karu Vācijai. Polijas armija nespēja ilgi pretoties Vācijas armijas pārspēkam. 17. septembrī Polijā iebruka arī PSRS karaspēks, apgalvojot, ka aizsargās Polijas austrumu teritorijas. Francija un Lielbritānija nepieteica karu PSRS, lai arī [[Sarkanā armija]] būtībā veica tādu pašu iebrukumu kā [[Vērmahts]]. 6. oktobrī tika sakautas pēdējās poļu armijas vienības. [[Polijas kampaņa]]s laikā Lielbritānija un Francija karā praktiski neiesaistījās, bija tikai atsevišķas flotes un gaisa spēku sadursmes. Tas ļāva Vācijas karaspēkam brīvi darboties Polijā un turpināt nostiprināt militāros spēkus, kuri tobrīd bija vājāki kā Sabiedroto valstīm.

[[Attēls:Nazi-parading-in-elysian-fields-paris-desert-1940.png|thumb|180px|left|[[Vērmahts|Vērmahta]] karavīri pie [[Triumfa arka]]s Parīzē pēc [[Kauja par Franciju|Francijas krišanas 1940. gada jūnijā]]]]
[[Attēls:Riga 1940 Soviet Army.jpg|left|thumb|180px|Sarkanās armijas tanki Rīgā [[Baltijas valstu okupācija]]s laikā 1940. gada jūnijā]]

1939. gada rudenī PSRS pieprasīja trīs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija]]i ar to parakstīt savstarpējās palīdzības līgumus, kas ļautu izvietot to teritorijā PSRS kara bāzes. Igaunija, Latvija un Lietuva parakstīja līgumus un PSRS izvietoja attiecīgi 25 000 karavīru Igaunijā, 30 000 Latvijā un 20 000 Lietuvā. Somijas valdība atteicās parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS. 1939. gada 30. novembrī PSRS iebruka [[Somija|Somijā]], sākot [[Ziemas karš|Ziemas karu]], kas beidzās 1940. gada martā, Somijai zaudējot 1/10 daļu valsts teritorijas, kur tika nodibināta [[Karēļu-somu PSR]], apvienojot atņemtās teritorijas ar esošās [[Karēlijas Republika|Karēļu APSR]] teritoriju. Citur Eiropā vairāk nekā pusgadu līdz 1940. gada aprīlim plašāka mēroga karadarbība nenotika. Šis periods ir zināms kā [[Dīvainais karš]].

1940. gada 9. aprīlī Vācijas sūtņi Dānijā un Norvēģijā iesniedza abu valstu ārlietu ministriem ultimātu, kurā prasīja bez pretestības pakļauties vācu okupācijai. Dāņu valdība pakļāvās ultimātam un vācieši nepilnu sešu stundu laikā okupēja Dānijas teritoriju. Norvēģijas valdība ultimātam nepakļāvās un jau pēc dažām stundām vācieši izsēdināja desantu galvenajās Norvēģijas ostās un ātri ieņēma visu Norvēģijas rietumu piekrasti. Izpletņlēcēji ieņēma galvenos lidlaukus. Tomēr kaujas iekšzemē turpinājās. 28. aprīlī [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] izcēla desantu [[Narvika|Narvikā]] un atkaroja pilsētu, taču jūnija sākumā vācu panākumi Beļģijā un Francijā piespieda sabiedrotos to atkal atstāt. 10. jūnijā Norvēģijas armija kapitulēja.

10. maijā vācu armija uzsāka [[kauja par Franciju|iebrukumu Holandē, Beļģijā un Francijā]]. Tai neilgā laikā izdevās ieņemt Nīderlandi, Beļģiju un lielu daļu Francijas ziemeļu apgabalu. 10. jūnijā Itālija pieteica karu Francijai un Apvienotajai Karalistei. 22. jūnijā Francija noslēdza pamieru ar Vāciju. Francija tika sadalīta: valsts ziemeļu un rietumu daļu, ieskaitot Atlantijas okeāna piekrasti, okupēja Vācijas karaspēks, dienvidrietumu daļu Itālijas karaspēks, atlikušās divas piektdaļas pārvaldīja oficiāli neitrālā [[Višī Francija|Višī Francijas valdība]]. 3. jūlijā britu karaflote uzbruka franču karakuģiem. 1940. gada jūnijā [[Baltijas valstu okupācija|PSRS okupēja Baltijas valstis]] un [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas]] daļu ([[Besarābija|Besarābiju]] un [[Bukovina|Bukovinu]]). 19. jūlijā Hitlers piedāvāja Apvienotajai Karalistei beigt karu, no kā tā atteicās. Vācijas aviācija sāka uzlidojumus angļu pilsētām (''Blitz''), tomēr septembrī atteicās no plāniem izcelt karaspēku Britu salās. Savukārt britu aviācija sāka uzlidojumus Berlīnei un citām Vācijas pilsētām. 1940. gada septembrī Vācija, Itālija un Japāna noslēdza Trīspusējo paktu, oktobrī Itālija uzbruka Grieķijai un uzsāka uzbrukumus britu [[Vidusjūra]]s kara flotei.

12. novembrī Berlīnē sākās [[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|sarunas par PSRS pievienošanos šim paktam]], tomēr PSRS izvirzīja īpašus nosacījumus Balkānu un Baltijas jūras reģionos. 20. novembrī Ungārija, pēc tam arī Slovākija un Rumānija pievienojās Ass valstu militārajam paktam.
Decembrī britu armija uzsāka pretuzbrukumu itāļiem Ēģiptē un Somālijā, ASV prezidents Rūzvelts apsūdzēja Hitleru pasaules iekarošanas plānošanā un atteicās vest sarunas. Tā vietā 1941. gada janvārī sākās slepenas ASV sarunas ar Apvienoto Karalisti par iespējamo iesaistīšanos karā.
   
28. oktobrī Itālijas armija iebruka Grieķijā, taču tika sakauta. 1941. gada februārī Hitlers nosūtīja Vācijas karaspēku uz Lībiju, kas sāka jaunu uzbrukumu Ēģiptei. Martā [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] un [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvija]] pievienojās Ass valstu militārajam paktam, tomēr jau pēc divām dienām ar angļu palīdzību Dienvidslāvijas valdība tika gāzta. 6. aprīlī Vācija sāka militāru iebrukumu Dienvidslāvijā un [[Grieķijas Karaliste|Grieķijā]], kas beidzās ar abu valstu okupāciju līdz maijam, kad vācieši izcēla desantu [[Krēta]]s salā. Savukārt [[Britu armija]] šajā laikā apspieda vācu organizēto sacelšanos Irākā un okupēja Libānu un Sīriju.

=== Ass valstu iebrukums PSRS (1941—1943) ===
{{Pamatraksts|Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Barbarosa (plāns)|Odesas aplenkums (1941)|Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|Operācija &quot;Blau&quot;|Staļingradas kauja|Kauja par Kaukāzu}}

1941. gada 22. jūnijā Ass valstis uzbruka Padomju Savienībai un tās kara sākumā okupētajām Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas teritorijām. Sākotnēji vācieši guva iespaidīgus panākumus liekot krieviem atkāpties dziļi savā teritorijā. Ne tikai Baltijas valstu, Moldovas, Ukrainas un Baltkrievijas, bet arī plašas [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] teritorijas nokļuva vācu okupācijas zonā.

Pēc [[Barbarosas plāns|Barbarosas plāna]] bija paredzēts uzvarēt [[Padomju Savienība|PSRS]] līdz 1941. gada beigām, iekarojot teritorijas līdz [[Arhangeļska]]s-[[Astrahaņa]]s līnijai un sakaujot tās galvenos spēkus. Tomēr 1941. gada ziemā fronte apstājās un [[Maskavas kauja]]s laikā no 1941. gada oktobra līdz 1942. gada februārim Sarkanā armija spēja paglābt Maskavu no krišanas. Kaujās pie Maskavas PSRS pusē piedalījās arī 1941. gada augustā izveidotā [[201. latviešu strēlnieku divīzija]]. Tomēr 1942. gada pavasarī un vasarā pēc [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|Sevastopoles krišanas]] [[vērmahts]] atkal uzņēmās stratēģisko iniciatīvu, uzsākot savu otro lielo vasaras ofensīvu [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] — [[Operācija &quot;Blau&quot;|Operāciju &quot;Blau&quot;]] — kā rezultātā 1942. gada vasarā vāciešiem izdevās iekarot ne tikai visu [[Ukraina]]s teritoriju, bet arī [[Rostova pie Donas|Rostovu pie Donas]], [[Voroņeža|Voroņežu]] un citas nozīmīgas Dienvidkrievijas pilsētas. No 1942. gada augusta līdz pat 1943. gada februārim [[Volgograda|Staļingradā]] pie [[Volga]]s norisinājās [[Staļingradas kauja]], pēc kuras Sarkanā armija uzsāka ofensīvu, kas ļāva tai atgūt 1942. gada vasarā zaudētās teritorijas. Pēc 1943. gada janvāra Vācijas [[Ieroču SS]] sastāvā izveidoja okupēto valstu iedzīvotāju karaspēka vienības, arī [[Latviešu leģions|Latviešu leģionu]].

=== Sabiedroto pretuzbrukums (1943—1945) ===
[[Attēls:Jugoslavija i Evropa maj 1943.jpg|thumb|200px|Ass valstu okupētās valstis pirms Sabiedroto pretuzbrukuma 1943. gada septembrī. Īpaši iezīmēta dienvidslāvu partizānu kontrolētā teritorija.]]
{{Pamatraksts|Itālijas kampaņa|Kurskas kauja|Kauja par Dņepru|Izcelšanās Normandijā|Berlīnes kauja}}
1943. gada jūlijā — augustā notika [[Kurskas kauja]], kas kļuva par Otrā pasaules kara pagrieziena punktu.
[[1943]]. gada septembrī sākās [[sabiedroto iebrukums Itālijā]], kā rezultātā ASV Armija ātri piespieda kapitulēt Itālijas armijai. Novembrī Hitlers pavēlēja [[Rommels|Rommela]] vadītajām Vērmahta Ziemeļāfrikas karaspēka daļām pārdislocēties [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] piekrastes aizsardzībai. No 1943. gada 28. novembra līdz 1. decembrim [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto valstu]] okupētajā [[Irāna|Irānā]] notika pirmā augstākā līmeņa sanāksme — [[Teherānas konference]], kurā Apvienotās Karalistes, ASV un PSRS vadītāji vienojās par karadarbības mērķiem 1944. gadā.

1944. gada janvārī—maijā Sabiedrotie uzvarēja kaujās pie Montekasino Itālijas vidienē. Līdz 1944. gada aprīlim Sarkanā armija ieņēma lielāko daļu no Ukrainas un Baltkrievijas un pietuvojās Igaunijas un Latvijas robežām. Tā iebruka arī bijušās Polijas teritorijās un nelielā daļā [[Čehoslovākija]]s. 1944. gada jūnija sākumā ASV Armija iegāja [[Roma|Romā]]. 1944. gada 6. jūnijā notika sabiedroto [[izcelšanās Normandijā]], kā rezultātā tika iekarota Francija un [[Beniluksa valstis]]. Vācu virsnieki 1944. gada 20. jūlijā Hitlera galvenajā mītnē ''Wolfsschanze'' [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] pret viņu neveiksmīgi mēģināja izdarīt [[atentāts|atentātu]]. Rudens un ziemas pirmās daļas laikā Sarkanā armija ieņēma visu Baltijas valstu teritoriju, izņemot [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes pussalu]] un nedaudz no Polijas teritorijas. Balkānos tika ieņemta Rumānija, Bulgārija, kā arī neliela daļa no Dienvidslāvijas.

No 1945. gada 4. līdz 11. februārim [[Krima|Krimā]] notika [[Jaltas konference]], kurā Apvienotās Karalistes, ASV un PSRS vadītāji vienojās par pasaules kārtību pēc kara beigām. No 1945. gada sākuma līdz 30. martam Sarkanā armija iekaroja Polijas teritoriju un [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], kā arī nelielu daļu no Čehoslovākijas. Amerikāņu un britu armijas ieņēma daļu no Vācijas rietumu daļas. Aprīļa beigās sākās [[Berlīnes kauja]], kas beidzās ar [[Vācijas kapitulācijas akts|Vērmahta kapitulāciju]] 8. maijā. [[Potsdamas konference]]s laikā 1945. gada jūlijā Sabiedroto valstu vadītāji vienojās par pēckara robežām un ultimāta izvirzīšanu Japānai.

== Karš Austrumāzijā un Okeānijā ==
{{Pamatraksts|Klusā okeāna karš|Midveja kauja|Ivodzimas kauja|Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|Mandžūrijas operācija}}
[[Attēls:Second world war asia 1937-1942 map en6.png|thumb|200px|Otrā pasaules kara darbība Āzijā.]]
[[Attēls:Nagasakibomb.jpg|thumb|left|120px|[[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|Atomsprādziens]] [[Nagasaki]], 1945. gada 9. augusts]]
1937. gada jūlijā [[Japānas Impērija|Japāna]] iebruka [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnā]], kas izraisīja [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otro Ķīnas—Japānas karu]]. 1941. gada 7. decembrī Japānas spēki uzbruka ASV karabāzei [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]] un pieteica karu Savienotajām Valstīm, Apvienotajai Karalistei un Nīderlandei. Atšķirībā no citiem Sabiedrotajiem, PSRS nepieteica karu Japānai.

Sākotnēji Japānai izdevās ieņemt lielu daļu [[Austrumāzija]]s un [[Okeānija]]s. 1941. gada decembrī Japānas karaspēks okupēja [[Taizeme|Taizemi]], kuras valdība 21. decembrī noslēdza militārās sadarbības līgumu ar Japānu. 25. decembrī japāņi ieņēma britu [[Honkonga|Honkongu]].

Pēc uzvarētās [[Midveja kauja]]s 1942. gada jūnijā Sabiedrotie un Ķīna pārgāja pretuzbrukumā. Japāņiem gan izdevās uzvarēt [[Birmas kampaņa (1942—1943)|Pirmajā Birmas kampaņā]] 1942. gada jūnijā — 1943. gada septembrī, bet otrajā kampaņā 1944. gada janvarī — novembrī viņi cieta sakāvi. Sabiedrotie uzvarēja vairākās smagās kaujās Klusā okeāna salās ([[Taravas kaujas]], [[Peleliu kauja]], [[Angauras kauja]]).

[[Potsdamas konference]]s laikā 1945. gada 26. jūlijā ASV, Apvienotā Karaliste un Ķīnas Republika iesniedza Japānas valdībai ultimātu, pieprasot bezierunu kapitulāciju. Tā kā tas netika izdarīts, tad 6.—9. augustā ASV gaisa karaspēki veica [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|Hirosimas un Nagasaki atombombardēšanu]], bet PSRS beidzot pieteica karu Japānai un 9. augustā Sarkanā armija [[Mandžūrijas operācija|uzbruka]] japāņu Kvantunas armijai. Trīs nedēļu laikā PSRS okupēja japāņu [[Mandžūrija]]s, [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] teritorijas. Japāna kapitulēja 2. septembrī, [[Japānas kapitulācijas akts|kapitulācijas akts]] tika parakstīts uz ASV līnijkuģa ''[[Missouri (līnijkuģis)|Missouri]]''.

== Skatīt arī ==
{{portāls2|Otrais pasaules karš}}
* [[Otrā pasaules kara hronoloģija (1939)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110615013114/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=47&amp;Itemid=1 Leiša E. Plāns &quot;Barbarosa&quot;] {{lv ikona}}
* [http://www.diggerhistory.info/pages-uniforms/all-forces.htm Otrajā pasaules karā iesaistīto valstu uniformu katalogs] {{en ikona}}
* [http://ww2db.com/event/timeline/ World War II Database] {{en}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Otrais pasaules karš| ]]
[[Kategorija:Kari Āzijā]]
[[Kategorija:Kari Eiropā]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>s1lx8fv1xz9mv90degdk76ri8gh92hr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaisma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1516</id>
    <revision>
      <id>4532101</id>
      <parentid>3600286</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:14:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53475-73</username>
        <id>151368</id>
      </contributor>
      <comment>pareizi izlanot</comment>
      <origin>4532101</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8475" sha1="pqyemrj9mg5at80n2ml8vsled89nau4" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|elektomagnētisko starojumu|Gaisma (nozīmju atdalīšana)|Gaisma}}
[[Attēls:USA Antelope-Canyon.jpg|thumbnail|200px|Gaismas stars, kas iespīd [[Antilopes kanjons|Antilopes kanjonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]]]
'''Gaisma''' parasti ir [[Elektromagnētisks starojumsss|elektromagnētisks starojums]], ko spēj uztvert cilvēka [[acs]]. Šī starojuma [[viļņa garums]] ir robežās no 400 līdz 740 [[nanometrs|nm]]. Vispārīgi ar terminu &quot;gaisma&quot; apzīmē jebkura viļņu garuma elektromagnētisko starojumu, tādēļ zinātniski to elektromagnētiskā starojuma daļu, kuru var redzēt cilvēks, sauc arī par [[redzamā gaisma|redzamo gaismu]]. Dažādās redzamās gaismas frekvences cilvēka [[smadzenes]] interpretē kā [[krāsa]]s — no [[violetā krāsa|violetās]] augstākajām frekvencēm caur [[zilā krāsa|zilu]], [[gaiši zilā krāsa|gaiši zilu]], [[zaļā krāsa|zaļu]], [[dzeltenā krāsa|dzeltenu]] un [[oranžā krāsa|oranžu]] līdz [[sarkanā krāsa|sarkanajai]] zemākajām frekvencēm.

Dažādas iekārtas un daži dzīvnieki spēj uztvert arī citus elektromagnētiskā starojuma viļņu garumus, ko cilvēks ar redzi neuztver, tāpēc šādu starojumu sauc par [[ultravioletais starojums|ultravioleto]] vai [[infrasarkanais starojums|infrasarkano]] starojumu. Atšķirībā no vēl īsākiem vai garākiem elektromagnētiskajiem viļņiem, šiem stariem optika ir līdzīga redzamās gaismas optikai.

Gaismas īpašības un tās mijiedarbību ar [[matērija|matēriju]] pēta [[optika]].

== Gaismas izplatīšanās ==
1. Gaismas viļņus pēc viļņa garuma iedala '''[[infrasarkanais starojums|infrasarkanajā starojumā]]''' (1 mm līdz 780 nm), '''[[redzamā gaisma|redzamajā gaismā]]''' (770 nm līdz 380 nm) un '''[[ultravioletais starojums|ultravioletajā starojumā]]''' (380 nm līdz 1 nm).

2. Viendabīgā (homogēnā) vidē gaisma izplatās taisnā virzienā kā '''[[gaismas stari]]'''.

3. Vakuumā [[gaismas izplatīšanās ātrums]] ir &lt;math&gt;c\,&lt;/math&gt; (c ≈ 3 x 10&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt; m/s).
Caurspīdīgā vidē gaismas ātrums &lt;math&gt;v &lt; c\,&lt;/math&gt;.

&lt;math&gt;v = \frac{c}{n}\,&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;n &gt; 1\,&lt;/math&gt; ir [[gaismas laušanas koeficients]] videi, kurā gaisma izplatās.

4. Gaismas viļņu frontei krītot uz robežvirsmu, kas atdala divas caurspīdīgas vides, gaisma no robežvirsmas atstarojas
un lūst.

5. Gaismas atstarošanos un lūšanu uz robežvirsmas izskaidro '''[[Heigensa princips]]'''. Pēc šī principa katru gaismas viļņa
frontes punktu var pieņemt par jauna, sekundārā sfēriskā viļņa avotu. Sekundāro viļņu apliecējvirsmas kļūst par gaismas viļņa frontēm.

6. '''Gaismas atstarošanās likums''': atstarotās gaismas stars atrodas gaismas krišanas plaknē, un atstarošanas leņķis &lt;math&gt;\beta\,&lt;/math&gt; ir vienāds ar krišanas leņķi &lt;math&gt;\alpha\,&lt;/math&gt;.

&lt;math&gt;\alpha = \beta\,&lt;/math&gt;.

7. '''Gaismas laušanas likums''': lauztās gaismas stars atrodas gaismas krišanas plaknē un krišanas leņķa &lt;math&gt;\alpha\,&lt;/math&gt; sinusa attiecība pret laušanas leņķa &lt;math&gt;\gamma\,&lt;/math&gt; sinusu ir vienāda ar otrās un pirmās vides gaismas laušanas koeficientu attiecību:

: &lt;math&gt;\frac{\sin \alpha} {\sin \gamma} = \frac{n_2}{n_1}\,&lt;/math&gt;.

8. '''Gaismas pilnīgā iekšējā atstarošanās''' notiek, gaismai krītot no optiski blīvākas vides optiski mazāk blīvā vidē (&lt;math&gt;n_2 &lt; n_1\,&lt;/math&gt;). Ja gaismas krišanas leņķis sasniedz '''robežleņķi''' &lt;math&gt;\alpha_0\,&lt;/math&gt;, kuram

: &lt;math&gt;\sin \alpha_0 = \frac{n_2}{n_1}\,&lt;/math&gt;

gaisma optiski mazāk blīvajā vidē nenokļūst, un pastāv tikai atstarotais stars.

9. '''[[Gaismas dispersija]]''' ir gaismas laušanas koeficienta &lt;math&gt;n\,&lt;/math&gt; atkarība no gaismas viļņa svārstību [[frekvence]]s &lt;math&gt;\nu\,&lt;/math&gt;.

10. Gaismas dispersijas dēļ notiek baltās gaismas sadalīšanās spektrā, gaismai ejot caur [[prizma (optika)|prizmu]]. Gaismas dispersiju izmanto spektrālajos instrumentos.

11. Saules baltajai gaismai lūstot ūdens pilieniņos, gaismas dispersijas dēļ ir novērojama '''[[varavīksne]]'''.

== Gaismas ātrums ==
{{pamatraksts|gaismas ātrums}}
[[Attēls:Speed of light from Earth to Moon.gif|right|400px|thumb|Gaisma no Zemes līdz Mēnesim nonāk aptuveni 1,2 sekundēs]]
Gaismas ātrums [[vakuums|vakuumā]] ir {{nobr|299 792 458}} [[metrs|m]]/[[sekunde|s]]. Tā ir fizikāla [[konstante]]. Bieži dažādos aprēķinos gaismas ātrumu noapaļo uz {{nobr|300 000 000}} jeb 3{{E|8}} m/s. Optiski aktīvās vidēs gaismas ātrums samazinās, piemēram, [[ūdens|ūdenī]] gaismas ātrums ir aptuveni 2,26{{E|8}} m/s.

Izmantojot gaismas ātrumu, ir definēts [[metrs|metra]] garums, tas ir, metrs ir {{nobr|1/299 792 458}} daļa no [[attālums|attāluma]], kuru gaisma veic vienā [[sekunde|sekundē]].

== Optika ==
{{pamatraksts|optika}}
Zinātnes nozari, kurā nodarbojas ar gaismas pētīšanu, sauc par [[optika|optiku]]. Optikā parasti aplūko ne tikai [[redzamā gaisma|redzamo gaismu]], bet arī [[infrasarkanais starojums|infrasarkano]] un [[ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]]. Nozīmīgākās optikas apakšnozares ir [[ģeometriskā optika]], kurā nodarbojas ar gaismas izplatīšanās, atstarošanās un laušanas pētījumiem, [[fotometrija]], kurā nodarbojas ar gaismas fizikālo lielumu mērīšanu, un [[viļņu optika]], kurā nodarbojas ar gaismas viļņu dabas izraisīto parādību pētījumiem.

== Gaismas avoti ==

Mūsu galvenais gaismas avots ir [[Saule]]. Tā nosaka cilvēku dzīves, kā arī dzīvās un nedzīvās dabas norises uz Zemes. Saules virsas temperatūra ir ļoti augsta — vairāk nekā {{nobr|6000&amp;nbsp;°C}}. Ja ķermenis ir sakarsēts līdz šādai temperatūrai, tad tas vienmēr spīd kā Saule — dzeltenzaļgani.

Dienas gaismu uz Zemes rada [[Zemes atmosfēra|atmosfēra]] — gaisa slānis, kas aptver mūsu planētu. Atmosfērā saules stari izkliedējas un nonāk acīs no visām pusēm. Tāpēc dienā visa debess izskatās apgaismota. Ja atmosfēras nebūtu, tad dienā uz Zemes izskatītos tāpat kā kosmosā.
No daudzkrāsainajiem Saules stariem, kas sasniedz Zemi, atmosfērā visvairāk izkliedējas zilās krāsas stari. Tāpēc tīra, nepiesārņota debess izskatās zila.

== Gaismas mērīšana ==
Vēsturiski ir bijis ļoti grūti noteikt dažādu gaismas fizikālo lielumu skaitliskās vērtības. Laika gaitā ir ieviestas dažādas mērvienības dažādu lielumu mērīšanai. Ir pat attīstījušās divas apakšnozares: [[fotometrija]] un [[radiometrija]], kurās nodarbojas ar gaismas mērīšanu. Viena no [[Starptautiskā mērvienību sistēma|SI sistēmas]] pamatmērvienībām, kas saistīta ar gaismu, ir [[gaismas stiprums|gaismas stipruma]] mērvienība [[kandela]] (cd). Fotometrijā plaši izmanto arī tādas mērvienības, kā [[gaismas plūsma]]s mērvienību [[lūmens|lūmenus]] (lm) un [[apgaismojums|apgaismojuma]] mērvienību [[lukss|luksus]] (lx).

== Gaismas piesārņojums ==
{{pamatraksts|gaismas piesārņojums}}
[[Attēls:Europe night.png|thumbnail|Eiropa naktī (kombinēts attēls)]]
[[Gaismas piesārņojums]] ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] zemākajos slāņos. Lielāko gaismas piesārņojumu rada lielās [[pilsēta]]s un [[rūpniecība]]s objekti. Gaismas piesārņojumu rada [[ielu apgaismojums]], lieli [[reklāmas panelis|reklāmas paneļi]], atsevišķu [[ēka|ēku]] izgaismojums un tā tālāk. Liels daudzums gaismas tiek virzīts vai arī atstarojas uz augšu. Gaismas piesārņojumu pastiprina arī putekļu daļiņas gaisā.

Gaismas piesārņojums ir kā blakusefekts civilizācijas [[industrializācija]]i. Tas ir sevišķi izplatīts blīvi apdzīvotās attīstītās valstīs.

== Skatīt arī ==
* [[Redzamā gaisma]]
* [[Gaismas stiprums]]
* [[Gaismas plūsma]]
* [[Virsmas apgaismojums]]

== Atsauces ==
{{commonscat|Light|gaisma}}
{{atsauces+}}
{{atsauces|refs=

}}

== Literatūra ==
* [https://web.archive.org/web/20080612023751/http://fizika.50webs.com/Fizika%2012%20klasei%20-%20Lielvards/Fizika%2012%20klasei%203%20nodala%20-%20Lielvards/target18.html Fizika 12. klasei, Lielvārds - 3. nodaļa - Gaismas izplatīšanās - Kopsavilkums]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{fizika-aizmetnis}}
{{EMspektrs}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Gaisma| ]]</text>
      <sha1>pqyemrj9mg5at80n2ml8vsled89nau4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532106</id>
      <parentid>4532101</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:30:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53475-73|~2026-53475-73]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345</comment>
      <origin>3600286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8444" sha1="h0j3yz595p5b77dhai4f7kwa8ugv41h" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|elektomagnētisko starojumu|Gaisma (nozīmju atdalīšana)|Gaisma}}
[[Attēls:USA Antelope-Canyon.jpg|thumbnail|200px|Gaismas stars, kas iespīd [[Antilopes kanjons|Antilopes kanjonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]]]
'''Gaisma''' parasti ir [[elektromagnētisks starojums]], ko spēj uztvert cilvēka [[acs]]. Šī starojuma [[viļņa garums]] ir robežās no 400 līdz 740 [[nanometrs|nm]]. Vispārīgi ar terminu &quot;gaisma&quot; apzīmē jebkura viļņu garuma elektromagnētisko starojumu, tādēļ zinātniski to elektromagnētiskā starojuma daļu, kuru var redzēt cilvēks, sauc arī par [[redzamā gaisma|redzamo gaismu]]. Dažādās redzamās gaismas frekvences cilvēka [[smadzenes]] interpretē kā [[krāsa]]s — no [[violetā krāsa|violetās]] augstākajām frekvencēm caur [[zilā krāsa|zilu]], [[gaiši zilā krāsa|gaiši zilu]], [[zaļā krāsa|zaļu]], [[dzeltenā krāsa|dzeltenu]] un [[oranžā krāsa|oranžu]] līdz [[sarkanā krāsa|sarkanajai]] zemākajām frekvencēm.

Dažādas iekārtas un daži dzīvnieki spēj uztvert arī citus elektromagnētiskā starojuma viļņu garumus, ko cilvēks ar redzi neuztver, tāpēc šādu starojumu sauc par [[ultravioletais starojums|ultravioleto]] vai [[infrasarkanais starojums|infrasarkano]] starojumu. Atšķirībā no vēl īsākiem vai garākiem elektromagnētiskajiem viļņiem, šiem stariem optika ir līdzīga redzamās gaismas optikai.

Gaismas īpašības un tās mijiedarbību ar [[matērija|matēriju]] pēta [[optika]].

== Gaismas izplatīšanās ==
1. Gaismas viļņus pēc viļņa garuma iedala '''[[infrasarkanais starojums|infrasarkanajā starojumā]]''' (1 mm līdz 780 nm), '''[[redzamā gaisma|redzamajā gaismā]]''' (770 nm līdz 380 nm) un '''[[ultravioletais starojums|ultravioletajā starojumā]]''' (380 nm līdz 1 nm).

2. Viendabīgā (homogēnā) vidē gaisma izplatās taisnā virzienā kā '''[[gaismas stari]]'''.

3. Vakuumā [[gaismas izplatīšanās ātrums]] ir &lt;math&gt;c\,&lt;/math&gt; (c ≈ 3 x 10&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt; m/s).
Caurspīdīgā vidē gaismas ātrums &lt;math&gt;v &lt; c\,&lt;/math&gt;.

&lt;math&gt;v = \frac{c}{n}\,&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;n &gt; 1\,&lt;/math&gt; ir [[gaismas laušanas koeficients]] videi, kurā gaisma izplatās.

4. Gaismas viļņu frontei krītot uz robežvirsmu, kas atdala divas caurspīdīgas vides, gaisma no robežvirsmas atstarojas
un lūst.

5. Gaismas atstarošanos un lūšanu uz robežvirsmas izskaidro '''[[Heigensa princips]]'''. Pēc šī principa katru gaismas viļņa
frontes punktu var pieņemt par jauna, sekundārā sfēriskā viļņa avotu. Sekundāro viļņu apliecējvirsmas kļūst par gaismas viļņa frontēm.

6. '''Gaismas atstarošanās likums''': atstarotās gaismas stars atrodas gaismas krišanas plaknē, un atstarošanas leņķis &lt;math&gt;\beta\,&lt;/math&gt; ir vienāds ar krišanas leņķi &lt;math&gt;\alpha\,&lt;/math&gt;.

&lt;math&gt;\alpha = \beta\,&lt;/math&gt;.

7. '''Gaismas laušanas likums''': lauztās gaismas stars atrodas gaismas krišanas plaknē un krišanas leņķa &lt;math&gt;\alpha\,&lt;/math&gt; sinusa attiecība pret laušanas leņķa &lt;math&gt;\gamma\,&lt;/math&gt; sinusu ir vienāda ar otrās un pirmās vides gaismas laušanas koeficientu attiecību:

: &lt;math&gt;\frac{\sin \alpha} {\sin \gamma} = \frac{n_2}{n_1}\,&lt;/math&gt;.

8. '''Gaismas pilnīgā iekšējā atstarošanās''' notiek, gaismai krītot no optiski blīvākas vides optiski mazāk blīvā vidē (&lt;math&gt;n_2 &lt; n_1\,&lt;/math&gt;). Ja gaismas krišanas leņķis sasniedz '''robežleņķi''' &lt;math&gt;\alpha_0\,&lt;/math&gt;, kuram

: &lt;math&gt;\sin \alpha_0 = \frac{n_2}{n_1}\,&lt;/math&gt;

gaisma optiski mazāk blīvajā vidē nenokļūst, un pastāv tikai atstarotais stars.

9. '''[[Gaismas dispersija]]''' ir gaismas laušanas koeficienta &lt;math&gt;n\,&lt;/math&gt; atkarība no gaismas viļņa svārstību [[frekvence]]s &lt;math&gt;\nu\,&lt;/math&gt;.

10. Gaismas dispersijas dēļ notiek baltās gaismas sadalīšanās spektrā, gaismai ejot caur [[prizma (optika)|prizmu]]. Gaismas dispersiju izmanto spektrālajos instrumentos.

11. Saules baltajai gaismai lūstot ūdens pilieniņos, gaismas dispersijas dēļ ir novērojama '''[[varavīksne]]'''.

== Gaismas ātrums ==
{{pamatraksts|gaismas ātrums}}
[[Attēls:Speed of light from Earth to Moon.gif|right|400px|thumb|Gaisma no Zemes līdz Mēnesim nonāk aptuveni 1,2 sekundēs]]
Gaismas ātrums [[vakuums|vakuumā]] ir {{nobr|299 792 458}} [[metrs|m]]/[[sekunde|s]]. Tā ir fizikāla [[konstante]]. Bieži dažādos aprēķinos gaismas ātrumu noapaļo uz {{nobr|300 000 000}} jeb 3{{E|8}} m/s. Optiski aktīvās vidēs gaismas ātrums samazinās, piemēram, [[ūdens|ūdenī]] gaismas ātrums ir aptuveni 2,26{{E|8}} m/s.

Izmantojot gaismas ātrumu, ir definēts [[metrs|metra]] garums, tas ir, metrs ir {{nobr|1/299 792 458}} daļa no [[attālums|attāluma]], kuru gaisma veic vienā [[sekunde|sekundē]].

== Optika ==
{{pamatraksts|optika}}
Zinātnes nozari, kurā nodarbojas ar gaismas pētīšanu, sauc par [[optika|optiku]]. Optikā parasti aplūko ne tikai [[redzamā gaisma|redzamo gaismu]], bet arī [[infrasarkanais starojums|infrasarkano]] un [[ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]]. Nozīmīgākās optikas apakšnozares ir [[ģeometriskā optika]], kurā nodarbojas ar gaismas izplatīšanās, atstarošanās un laušanas pētījumiem, [[fotometrija]], kurā nodarbojas ar gaismas fizikālo lielumu mērīšanu, un [[viļņu optika]], kurā nodarbojas ar gaismas viļņu dabas izraisīto parādību pētījumiem.

== Gaismas avoti ==

Mūsu galvenais gaismas avots ir [[Saule]]. Tā nosaka cilvēku dzīves, kā arī dzīvās un nedzīvās dabas norises uz Zemes. Saules virsas temperatūra ir ļoti augsta — vairāk nekā {{nobr|6000&amp;nbsp;°C}}. Ja ķermenis ir sakarsēts līdz šādai temperatūrai, tad tas vienmēr spīd kā Saule — dzeltenzaļgani.

Dienas gaismu uz Zemes rada [[Zemes atmosfēra|atmosfēra]] — gaisa slānis, kas aptver mūsu planētu. Atmosfērā saules stari izkliedējas un nonāk acīs no visām pusēm. Tāpēc dienā visa debess izskatās apgaismota. Ja atmosfēras nebūtu, tad dienā uz Zemes izskatītos tāpat kā kosmosā.
No daudzkrāsainajiem Saules stariem, kas sasniedz Zemi, atmosfērā visvairāk izkliedējas zilās krāsas stari. Tāpēc tīra, nepiesārņota debess izskatās zila.

== Gaismas mērīšana ==
Vēsturiski ir bijis ļoti grūti noteikt dažādu gaismas fizikālo lielumu skaitliskās vērtības. Laika gaitā ir ieviestas dažādas mērvienības dažādu lielumu mērīšanai. Ir pat attīstījušās divas apakšnozares: [[fotometrija]] un [[radiometrija]], kurās nodarbojas ar gaismas mērīšanu. Viena no [[Starptautiskā mērvienību sistēma|SI sistēmas]] pamatmērvienībām, kas saistīta ar gaismu, ir [[gaismas stiprums|gaismas stipruma]] mērvienība [[kandela]] (cd). Fotometrijā plaši izmanto arī tādas mērvienības, kā [[gaismas plūsma]]s mērvienību [[lūmens|lūmenus]] (lm) un [[apgaismojums|apgaismojuma]] mērvienību [[lukss|luksus]] (lx).

== Gaismas piesārņojums ==
{{pamatraksts|gaismas piesārņojums}}
[[Attēls:Europe night.png|thumbnail|Eiropa naktī (kombinēts attēls)]]
[[Gaismas piesārņojums]] ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] zemākajos slāņos. Lielāko gaismas piesārņojumu rada lielās [[pilsēta]]s un [[rūpniecība]]s objekti. Gaismas piesārņojumu rada [[ielu apgaismojums]], lieli [[reklāmas panelis|reklāmas paneļi]], atsevišķu [[ēka|ēku]] izgaismojums un tā tālāk. Liels daudzums gaismas tiek virzīts vai arī atstarojas uz augšu. Gaismas piesārņojumu pastiprina arī putekļu daļiņas gaisā.

Gaismas piesārņojums ir kā blakusefekts civilizācijas [[industrializācija]]i. Tas ir sevišķi izplatīts blīvi apdzīvotās attīstītās valstīs.

== Skatīt arī ==
* [[Redzamā gaisma]]
* [[Gaismas stiprums]]
* [[Gaismas plūsma]]
* [[Virsmas apgaismojums]]

== Atsauces ==
{{commonscat|Light|gaisma}}
{{atsauces+}}
{{atsauces|refs=

}}

== Literatūra ==
* [https://web.archive.org/web/20080612023751/http://fizika.50webs.com/Fizika%2012%20klasei%20-%20Lielvards/Fizika%2012%20klasei%203%20nodala%20-%20Lielvards/target18.html Fizika 12. klasei, Lielvārds - 3. nodaļa - Gaismas izplatīšanās - Kopsavilkums]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{fizika-aizmetnis}}
{{EMspektrs}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Gaisma| ]]</text>
      <sha1>h0j3yz595p5b77dhai4f7kwa8ugv41h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svētā Romas impērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4514</id>
    <revision>
      <id>4532161</id>
      <parentid>4496857</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:39:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4532161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="98138" sha1="mn1tdpqokvehxrv3iewt8f22jbrjdrg" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = ''Imperium Romanum Sacrum''&lt;br /&gt;''Heiliges Römisches Reich''
|nosaukums_latv_val     = Svētā Romas impērija
|sugasvārds             = Svētās Romas impērijas
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = 
|laikmets               = Viduslaiki
|statuss                = 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = Vēlēta monarhija
|
|gads_sākums            = 962
|gads_beigas            = 1806
|
|event_start            = [[Otons I]] kronēts par Romas ķeizaru
|date_start             = {{dat|962|2|2}}
|event_end              = [[Francis II Hābsburgs|Francis II]] atteicās no troņa
|date_end               = {{dat|1806|8|6}}
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = Vidusfranku valsts
|flag_p1                = Karl der Große 800.jpg
|p2                     = Austrumfranku valsts
|flag_p2                = Ludwig der Deutsche.jpg
|s1                     = Reinas Konfederācija
|flag_s1                = 
|s2                     = Austrijas Impērija
|flag_s2                = Flag of the Habsburg Monarchy.svg
|s3                     = Prūsijas Karaliste
|flag_s3                = Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg
|s4                     = Bavārijas Karaliste
|flag_s4                = Flag of Bavaria (striped).svg
|s5                     = Saksijas Karaliste
|flag_s5                = Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg
|s6                     = Holšteinas hercogiste
|flag_s6                = Holstein Arms.svg
|s7                     = Oldenburgas hercogiste
|flag_s7                = Civil flag of Oldenburg.svg
|s8                     = Hamburga
|flag_s8                = Flag of Hamburg.svg
|s9                     = Reisas—Greicas firstiste
|flag_s9                = Flagge Fürstentum Reuß ältere Linie.svg
|s10                    = Mēklenburgas—Šverīnas hercogiste
|flag_s10               = Mecklenburg Landesflagge zur See Kaiserreich.svg
|s11                    = Zviedru Pomerānija
|flag_s11               = Naval ensign of Sweden.svg
|s12                    = Hesenes elektorāts
|flag_s12               = Flag of Hesse.svg
|s13                    = Nasavas—Oranžas—Fuldas hercogiste
|flag_s13               = Wappen_Fürstentum_Oranien-Nassau-Fulda.jpg
|s14                    = Valdekas hercogiste
|flag_s14               = Flag of Waldeck before 1830.svg
|s15                    = Saksijas—Veimāras hercogiste
|flag_s15               = State flag of Saxony before 1815.svg
|s16                    = Saksijas—Gotas—Altenburgas hercogiste
|flag_s16               = VlagSGA.svg

|image_flag             = Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1400-1806).svg
|flag                   = 
|flag_type              = Imperatora karogs, pēc 1430
|
|image_coat             = Holy Roman Empire Arms-double head.svg
|symbol                 = 
|symbol_type            = Ģerbonis
|
|image_map              = Holy Roman Empire ca.1600.svg
|image_map_caption      = Svētā Romas impērija ap 1600. gadu, kopā ar mūsdienu robežām
|
|galvaspilsēta          = [[Āhene]], [[Vīne]], [[Prāga]] u.c.
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Vācu valoda|vācu]] un vairākas citas
|reliģija               = [[Katoļticība]], [[Protestantisms]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = 
|leader2                = 
|leader3                =  
|leader4                =  
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = [[Svētās Romas imperatori|ķeizars]]
|stat_year1             = 
|stat_platība1          =  
|stat_pop1              =  
|footnotes              = 
}}

&lt;!--
{{infokaste+}}
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;right&quot; width=&quot;285&quot; style=&quot;margin-left:1.0em;&quot;
|+&lt;font size=+1&gt;'''Sacrum Romanum Imperium'''&lt;/font&gt;&lt;br /&gt;
&lt;font size=+1&gt;'''Heiliges Römisches Reich'''&lt;/font&gt;
|-
| align=center colspan=2 | [[Attēls:HRR 10Jh.jpg|300px]]&lt;center&gt;&lt;small&gt;''Vācu nācijas svētā Romas impērija 10. gadsimtā.''&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
|-
| [[Oficiālā valoda|Oficiālās valodas]]
| [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Vācu valoda|vācu]] un vairākas citas
|-
| [[Baznīca]]
| [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]], [[luterisms|luterāņu]], [[Kalvinisms|kalvinistu]]
|-
| [[Galvaspilsēta]]s
| [[Āhene]], [[Vīne]], [[Prāga]] u.c.
|-
| [[Valsts galva]]
| [[Svētās Romas imperatori|ķeizars]]
|-
| [[Bijušo valstu saraksts|Pastāvēja]]
| [[962]]—[[1806]]
|}
--&gt;
'''Svētā Romas impērija''', pēc 1512. gada arī '''Vācu nācijas svētā Romas impērija''' ({{val|la|Sacrum Imperium Romanum Nationis Teutonicae}}, {{val|de|Heiliges Römisches Reich Deutscher Nation}}), bija federatīva [[impērija]] [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] no 962. gada līdz 1806. gadam. Tās teritorija aptvēra galvenokārt vācu apdzīvotās zemes, [[Bohēmijas Karaliste|Bohēmijas Karalisti]], mūsdienu Nīderlandi un Itālijas ziemeļu reģionus. Impērija uzskatīja sevi par [[Romas impērija]]s un 800. gadā pasludinātās [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] [[Franku valsts|franku impērijas]] mantinieci.

== Pārvaldes forma ==
Pastāvēšanas sākumā impēriju pārvaldīja ceļojošais galms, kas ķeizara pilīs sprieda tiesu, parasti uzturoties tajās vairākas nedēļas vai mēnešus. [[Kārlis Lielais]] visilgāk uzturējās [[Āhene]]s pilī (no 794. gada), Oto I [[Magdeburga]]s pilī (no 955. gada), Frīdrihs II [[Palermo]] pilī (1220—1254), Vitelsbahi [[Minhene]]s pilī (1328—1347 un 1744—1745), Hābsburgi [[Prāga]]s pilī (1355—1437 un 1576—1611) un [[Vīne]]s pilī (1438—1576, 1611—1740 un 1745—1806). Vīne kļuva par pastāvīgo impērijas galvaspilsētu Ferdinanda I valdīšanas laikā (1556—1564), izņemot Rūdolfa II valdīšanas laiku Prāgas pilī (1570—1612).

Atšķirībā no sākotnēji radniecīgās [[Rietumfranku valsts]], kas [[Kapetingu dinastija]]s vadībā vairāku gadsimtu laikā pārvarēja reģionālo un feodālo sadrumstalotību, lai izveidotu spēcīgu [[Francijas Karaliste|Francijas Karalisti]], uz [[Austrumfranku valsts]] un [[Vidusfranku valsts]] bāzes radītā impērija neizveidojās par vienotu valsti, kurā ķeizara dinastijai piederētu neaptrīdama vara, kā arī baznīcas un aristokrātijas lojalitāte.

Impērija visu savu pastāvēšanas laiku saglabāja seno franku un ģermāņu vēlēto valdnieku tradīciju. Pirmo dinastiju [[ķeizars|ķeizaru]] varu nepārtraukti apdraudēja lielāko [[Vācu cilts hercogistes|vācu cilts hercogistu]] valdnieku dumpji, Itālijas reģionu neuzticība un konflikti ar Romas pāvestiem. [[Otonu dinastija|Otonu]] un [[Saliešu dinastija|Saliešu]] ķeizaru centieni nostabilizēt situāciju Romā, ieceļot sev lojālus pāvestus, beidzās ar Romas pāvesta varas pieaugumu un [[Investitūras strīds|investitūras strīdu]], kurā garīgā vara uzvarēja laicīgo varu un spēcīga valdnieka vara sabruka. [[Luksemburgu dinastija]]s varas laikā [[Kūrfirsts|kūrfirstiem]] oficiāli piešķīra autonomu stāvokli. Ķeizaru varu turpmāk noteica viņu pašu dinastijas īpašumā esošo zemju spēks. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmit gadu kara]] rezultātā [[Hābsburgu dinastija]]s vara samazinājās vēl vairāk, impērijai sašķeļoties katoļu un protestantu valstīs.

Lai arī impērijas reālais varas centrs atradās vācu zemēs, kronēšana tradicionāli notika Romā, kur pāvests kronēja impērijas ķeizarus līdz pat 16. gadsimtam. Kronēšana nebūt nebija obligāta, lai valdītu impērijā. Lielākā daļa ievēlēto [[Romiešu karalis|romiešu karaļu]] tika kronēti ilgi pēc nākšanas pie varas, un daudzi netika kronēti vispār. Laikā no 1245. līdz 1415. gadam kronēti ķeizari valdīja tikai 25 gadus.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=B1aHCwAAQBAJ&amp;printsec=frontcover&amp;dq=the+holy+roman+empire&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Heart of Europe: A History of the Holy Roman Empire]&lt;/ref&gt;

=== Dinastiju ietekme ===
Karolingu impērijas sabrukums demonstrēja problēmas, kas rodas, varai atrodoties vienas dinastijas rokās. Sāka nostiprināties feodālās varas modelis, kas turpmāk arī ietekmēja dažādu dinastiju varas pieaugumu vai kritumu. Jau pirmais vēlētais [[Austrumfranku valsts]] karalis, [[Frankija|Frankonijas]] hercogs Konrāds I nespēja nostiprināt savas dinastijas varu. Pēc viņa nāves Frankonija sadalījās. Konrāda pēcnācējs, Saksijas hercogs [[Heinrihs I Putnuķērājs]] nāca no lielākas un spēcīgākas hercogistes. Viņa [[Otonu dinastija]]s valdnieki [[paplašināšanās|paplašināja]] impēriju, iekļaujot tajā [[Burgundijas Karaliste|Burgundijas Karalisti]]. Sekojošā [[Saliešu dinastija]] impērijā iekļāva Bohēmijas hercogisti, kas vēlāk kļuva par [[Bohēmijas Karaliste|Bohēmijas Karalisti]]. Otonu un Saliešu dinastijas centās pārvaldīt Itālijas zemes — Lombardiju, Romu, Sicīliju, taču tas izrādījās neiespējami. Nepārtraukto konfliktu dēļ līdz 16. gadsimtam impēriju izspieda no Itālijas.

Dinastiskā mantinieka trūkums 1125. gadā izraisīja pretendentu konfliktu, no kuriem spēcīgākās bija [[Velfu dinastija]] un [[Hoenštaufenu dinastija]]. Uzvarēja no [[Švābija]]s nākušie Hoenštaufeni, [[Austrijas hercogiste]] tika piešķirta Babenbergas dinastijai, bet Velfi ieguva Bavāriju. Babenbergi atsacījās no [[Pfalca]]s, ko pēc vietējā Hoenštaufenu atzara izmiršanas 1195. gadā ieguva [[Vitelsbahu dinastija]], kas ieguva arī Bavāriju, kuru 1180. gadā imperators [[Frīdrihs I Barbarosa]] bija konfiscējis Velfiem. Velfu dinastija arī zaudēja ietekmi Saksijā, un tās vara turpmāk lielā mērā aprobežojās ar [[Braunšveiga|Braunšveigu]]. Daļa no Velfu zemēm apvienojās 1708. gadā, izveidojot [[Hannovere]]s kūrfirstisti. 1190. gadā sākās [[Hoencollernu dinastija]]s izaugsme, tās pārstāvim kļūstot par [[Nirnberga]]s burggrāfu. 1415. Hoencollerni atstāja Nirnbergu un sāka valdīt [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas markgrāfistē]], kas nākamajos gadsimtos kļuva aizvien spēcīgāka. 1618. gadā personālūnijā izveidojās [[Brandenburga-Prūsija]].

Hoenštaufenu dinastijas varas beigas 1254. gadā iesāka [[Virtemberga]]s grāfu un [[Bādene]]s markgrāfu varas pieaugumu, taču visspēcīgāk pieauga [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]] ietekme. 1273. gadā tās pārstāvi Rūdolfu ievēlēja par Romiešu karali. Viņš izmantoja iespēju, lai no [[Otokārs II Pšemisls|Otokāra II]] sagrābtu Austriju un pasludinātu to par savas dinastijas īpašumu. No 1363. gada Hābsburgi valdīja [[Tirole|Tirolē]]. 1482. gadā, laulību rezultātā, viņi ieguva arī Nīderlandes provinces, daļa no kurām tika zaudēta 1588. gadā, atšķeļoties [[Nīderlandes Republika]]i, un 1795. gadā, pārējo [[Austrijas Nīderlande]]s daļu iekarojot [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmajai republikai]]. 1526. gadā Hābsburgi ieguva arī [[Ungārijas Karaliste]]s kroni. Dinastijas neveiksme bija savu seno zemju zaudēšana [[Šveice|Šveicē]], kas pakāpeniski izcīnīja neatkarību no impērijas.

Hābsburgiem sākotnēji neizdevās noturēt varu impērijā. 14. un 15. gadsimtā ietekmīgas bija [[Vitelsbahu dinastija]] un [[Luksemburgu dinastija]]s. Luksemburgi bija neievērojama dinastija, kuras vara pieauga 1310. gadā, kad tās pārstāvis kļuva par Bohēmijas karali, apprecot [[Pšemišlu dinastija]]s mantinieci. Viņa dēls, ķeizars [[Kārlis IV Luksemburgs]] 1356. gadā izdeva [[Zelta bulla (1356)|Zelta bullu]], noregulējot valdnieka ievēlēšanas procedūru. Sākot no 1438. gada Hābsburgu dinastija ieņēma ķeizara troni, izņemot nelielu pārtraukumu 1740.—1745. gados.&lt;ref&gt;[https://books.google.lt/books?id=arSYDwAAQBAJ&amp;pg=PA55&amp;dq=holy+roman+empire+vassalage&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwj1rtnw_p_1AhWMRvEDHaS0CLM4ChDoAXoECAcQAg#v=onepage&amp;q=holy%20roman%20empire%20vassalage&amp;f=true The Holy Roman Empire: A Historical Encyclopedia]&lt;/ref&gt;

== Izveidošana ==
[[Attēls:Kingdom of Germany 1004.svg|thumb|Impērijas kodols, vācu karaļvalsts (''Regnum Teutonicum'') ar pakļautajām zemēm, 1004]]
[[Attēls:Holy Roman Empire 11th century map-en.svg|thumb|[[Paplašināšanās|Paplašinātās]] robežas 1032. gadā]]
[[Attēls:HRR.gif|thumb|Impērijas robežu izmaiņas, 962—1806]]
Lai arī daži vēsturnieki par impērijas sākumu uzskata Kārļa Lielā kronēšanu Romā 800. gadā, laikā līdz Otona I kronēšanai Romas ķeizara jeb imperatora titulam franku valstīs bija aizvien mazāka nozīme, un pēc 924. gada to nepiešķīra vispār.

Pāreju no [[Austrumfranku valsts]] uz [[Vācijas Karaliste|Vācijas Karalisti]], ko iesāka jau [[Heinrihs I Putnuķērājs]], pabeidza viņa dēls, [[Otons I|Otons I Lielais]]. 936. gadā viņu kronēja par Vācijas karali, pēc ilgstošiem kariem ar visiem kaimiņiem 951. gadā Otons I sāka iebrukumu Itālijas ziemeļos. Viņš apprecēja [[Itālijas karalis|Itālijas karaļa]] [[Lotārs II|Lotāra II]] jauno atraitni Burgundijas Adelaidi un 10. oktobrī ar [[Langobardi|Langobardu]] Dzelzs kroni tika kronēts par Itālijas karali, taču nespēja pilnībā pakļaut dumpīgo [[Berengars II (Itālija)|Berengaru II]], kas bija pēdējais 800. gadā atjaunotā Romiešu imperatora titula saņēmēja, [[Berengars I (Itālija)|Berengara I]] mazdēls. Otons I iecēla Berengaru II par Itālijas karali un savu vasali. 960. gadā pāvests aicināja Otonu atgriezties Itālijā, ieviest kārtību un apsolīja kronēt viņu par imperatoru.

Otons I bija saksis, taču, nākot pie varas Austrumfranku valstī, ģērbās franku drēbēs un turpināja franku imperiālo tradīciju attiecībā pret Itāliju, Romu un imperatora institūciju. Viņa uzvara pār maģāriem 955. gadā nostiprināja uzskatu, ka viņš ir Dieva izredzēts un piemērots imperatora kandidāts. Pāvests viņu izvēlējās kā spēcīgāko imperatora kandidātu post-Karolingu telpā, līdzīgi kā Bizantijas novājināšanās dēļ pāvests savulaik bija izvēlējies spēcīgāko Kārli Lielo. Pēc tam, kad Otons sakāva Berengara armiju, 962. gada 31. janvārī viņš sasniedza Romu un trīs dienas vēlāk kopā ar sievu Adelaidi tika kronēts par romiešu un franku imperatoru. (lat. ''imperator Romanorum et Francorum'') Otona I kronēšana, kā arī Vācijas Karalistes un Itālijas Karalistes ilgstoša apvienošana vienās rokās uzskatāma par Svētās Romas impērijas sākumu.

Ja Otonam I imperatora tituls deva prestiža pieaugumu, tas arī uzlika virkni jaunu pienākumu. Imperatoriem nācās iesaistīties Itālijas iekšpolitikā, Romas augstmaņu un pāvestu mahinācijās, militāri aizstāvēt Romu un karot Itālijas dienvidos, kur par kontroli cīnījās langobardi, bizantieši un musulmaņi. Imperatoriem regulāri vajadzēja ar savu armiju pamest Vāciju un doties uz Itāliju, vai arī palikt tur ilgstoši uz dzīvi, novārtā pametot pārējās impērijas robežas. Militārās neveiksmes Itālijas dienvidos apdraudēja pārējās impērijas stabilitāti. Imperatoru centieni iecelt no itāļu aristokrātu mahinācijām neatkarīgus pāvestus tikai noveda pie jauniem konfliktiem ar aristokrātiem un augstāko garīdzniecību.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=RQFmHxx3tsIC&amp;pg=PA11&amp;dq=ottonian+emperors&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjbxImSh9vcAhUqJ5oKHVVCCywQ6AEINzAC#v=onepage&amp;q=ottonian%20emperors&amp;f=false Ottonian Germany: The Chronicon of Thietmar of Merseburg]&lt;/ref&gt;

[[Oto II Otons|Oto II]] sāka sevi dēvēt par Romas imperatoru ({{val|la|imperator augustus Romanorum}}). Saikni ar seno Romas impēriju visspilgtāk izpauda [[Oto III Otons|Oto III]] zīmogs ar uzrakstu ''Renovato imperii Romanorum''. Oto III vairākus gadus centās valdīt no Romas, taču tika no pilsētas padzīts.

=== Disputi ar Bizantiju ===
Bizantijas imperatori neatzina Romas pāvesta tiesības piešķirt imperatora titulu, tāpēc attiecībās ar Svētās Romas imperatoriem tie centās uzturēt savu pārākumu, uzskatot Rietumu imperatorus par sev pakļautiem vasaļiem, kas valda likumīgajās Bizantijas zemēs. Diplomātiskajā sarakstē Svētās Romas imperatorus bizantieši apzināti nesauca par imperatoriem, bet ''basileus'', Lombardu karaļiem, Alemānijas prinčiem. No savas puses, imperatori centās panākt laulības ar Bizantijas princesēm, lai tādējādi panāktu līdzvērtīgu dinastijas statusu. Oto II 972. gadā apprecēja bizantiešu princesi [[Teofanu]]. Oto III, pa pusei bizantietis, gatavojās precēties ar princesi Zoju, taču nomira 1002. gadā. Konrāds II mēģināja iegūt bizantiešu princesi savam dēlam Heinriham III. [[Konrāds III]] bija pirmais, kurš Otrā krusta kara laikā, šķērsojot Bizantijas teritoriju, apmeklēja Konstantinopoli.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=B1aHCwAAQBAJ&amp;printsec=frontcover&amp;dq=holy+roman+empire&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj9x6Xr7NfcAhWix6YKHUeKCu8Q6AEIMDAB#v=onepage&amp;q=holy%20roman%20empire&amp;f=false Heart of Europe: A History of the Holy Roman Empire]&lt;/ref&gt;

Romas (latīņu) un Bizantijas (grieķu) baznīcu vidū jau ilgi pastāvēja reliģiski konflikti. Reliģiskās nesaskaņas Bizantijas un Romas starpā atkal saasinājās 794. gadā, kad izcēlās konflikts par ikonu un reliģisko tēlu izmantošanu baznīcās. Bizantijai arī nebija pieņemama Romas pāvestu vēlme nostiprināt savu reliģisko un [[Politiskā vara|politisko varu]]. Abu baznīcas daļu cīņa par ietekmi īpaši iezīmējās jaunajās Balkānu un Austrumeiropas valstīs. [[Lielmorāvija]] un [[Pirmā Bulgārijas cariste]] pieņēma grieķu kristietību no Bizantijas misionāriem. Latīņu baznīcu atbalstošajiem Romas imperatoriem izdevās [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas Karalisti]] un [[Ungārijas Karaliste|Ungārijas Karalisti]] pakļaut Romas garīgajai varai, izvirzot to kā priekšnoteikumu valdnieku kronēšanai par karaļiem. [[Kijivas Krievzeme]] 988. gadā pieņēma grieķu kristietību. Vēl 1219. gadā [[Serbijas cariste]], kas pati vēlējās kļūt par [[Ceturtais Krusta karš|1204. gadā latīņu iekarotās]] Bizantijas mantinieci, izvēlējās par labu grieķu baznīcai. Armēnija, kuras atšķirīgo [[Armēņu apustuliskā baznīca|armēņu apustulisko baznīcu]] bizantieši uzskatīja par shizmātisku, izmantoja latīņu kristiešu karaspēku parādīšanos Mazāzijā Pirmā krusta kara laikā, lai nodibinātu sakarus ar Romu. Imperators [[Heinrihs VI]] nosūtīja [[Hildesheima]]s bīskapu Konrādu uz Austrumiem, lai tas kronētu Armēnijas princi Leo un Kipras princi Amalriku par sev formāli pakļautiem karaļiem. Lai arī kontakti ar Armēniju drīz pārtrūka, vēl 17. gadsimtā imperatori centās no Persijas šahiem panākt Armēnijas kristiešu apspiešanas beigas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

=== Latvijas teritorijā ===
No 1207. gada līdz 1225. gadam Svētās Romas impērijas sastāvā ietilpa arī [[Livonijas bīskapija]], pēc tam Romas pāvests [[Honorijs III]] bullā ''Ecclesia Romana'' apsolīja Livonijas un Prūsijas zemju jaunkristītajiem iedzīvotājiem neatkarību no laicīgajiem valdniekiem un tiešu Romas pāvesta aizsardzību. Politiski tas nozīmēja arī neatkarību no [[Svētās Romas impērijas ķeizaru uzskaitījums|Svētās Romas impērijas ķeizariem]] līdz 1526. gadam, kad Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] tika iecelts par Svētās Romas impērijas firstu. Pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas Livonijas valstis 1562. gadā zaudēja politisko saistību ar impēriju un nokļuva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pakļautībā.

== Nosaukums ==
Līdzīgi impērijas neskaidrajai politiskajai formai, neskaidrs bija arī tās nosaukums. Impērijai nebija oficiāla nosaukuma. ''Sacrum Romanum Imperium'' pirmo reizi rakstos lietots 1180. gadā, un biežāk pēc 1254. gada, taču nekad kā vienīgais vai oficiālais nosaukums. Šie trīs vārdi vismaz pirmajos gadsimtos definēja imperatoru politikas mērķus. Imperators valdīja kopā ar baznīcu; viņam bija jāaizsargā (un, ja nepieciešams, jākontrolē) Romas pāvests; viņam jāveicina kristietības izplatīšanās pasaulē; un tādējādi viņa varai bija pārrobežu ambīcijas. Taču, atšķirībā no senās Romas impērijas imperators vairs nebija dievs, un varas dalījums starp laicīgo un garīgo varu radīja konfliktus. Sākot ar 1034. gadu, Otona I izveidoto valsti dokumentos sāka saukt par &quot;Romas impēriju&quot;, bet no 1157. gada dokumentos lietots nosaukums &quot;Svētā impērija&quot; ({{val|la|Sacrum imperium}}), kas izskaidrojams ar [[Hoenštaufenu dinastija|Hoenštaufenu]] imperatora [[Frīdrihs I Barbarosa|Frīdriha I Barbarosas]] vēlmi kontrolēt Itāliju, Romas pāvestu un atjaunot vienotu impēriju. 1254. gadā pirmoreiz lietots latīņu nosaukums ''Sacrum Romanum Imperium'', bet tā vāciskais ekvivalents ''Heiliges Römisches Reich'' parādījās vēlāk, imperatora [[Kārlis IV Luksemburgs|Kārļa IV]] (1316—1378) valdīšanas laikā.

Tā kā impērija bija zaudējusi varu pār lielu daļu Itālijas un Burgundijas, 1474. gadā dokumentos pirmo reizi parādījās nosaukums &quot;Vācu nācijas svētā Romas impērija&quot;, (vācu: ''Heiliges Römisches Reich Deutscher Nation'', latīņu: ''Imperium Romanum Sacrum Nationis Germanicæ''). Tas oficiāli izskanēja 1512. gada impērijas reihstāgā Ķelnē, kad savā runā to lietoja imperators [[Maksimiliāns I Hābsburgs]]. Taču arī turpmākajos gadsimtos impērijai nebija oficiāla nosaukuma.

Franču apgaismības rakstnieks [[Voltērs]] izsmejoši rakstīja, ka grupējums, kas sevi dēvē par Svēto Romas impēriju, nav ne svēts, ne romiešu un galīgi ne impērija. [[Krievijas cariste]]s dokumentos Svēto Romas impēriju vēl 18. gadsimta sākumā dēvēja par &quot;Cēzariju&quot; ({{val|ru|Цесария}}). 1806. gadā imperatora [[Francis II Hābsburgs|Franča II]] manifestā par impērijas likvidēšanu tā tiek dēvēta par &quot;Vācu impēriju&quot; ({{val|de|Deutsches Reich}}). 19. gadsimtā, kad izveidojās [[Austrijas Impērija]], [[Austroungārijas impērija]] un [[Vācijas Impērija]], to vācu dokumentos sāka dēvēt par &quot;Veco impēriju&quot; (''Altreich''). [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskajā Vācijā]] vecā impērija tika saukta par Pirmo reihu, kam sekoja Otrais reihs (Vācijas Impērija) un nacistu [[Trešais reihs]]. Mūsdienās vēstures literatūrā parasti lieto &quot;Vācu nācijas svētā Romas impērija&quot; vai &quot;Svētā Romas impērija&quot;.

== Ķeizara vēlēšanas ==
{{pamatraksts|Kūrfirsts}}
[[Attēls:Balduineum Wahl Heinrich VII.jpg|thumb|Septiņi elektori ķeizara [[Heinrihs VII Luksemburgs|Heinriha VII]] vēlēšanās. Identificēti ar saviem ģerboņiem]]
[[Attēls:Holy Roman Empire Crown (Imperial Treasury)2.jpg|thumb|Romiešu karaļa kronis, vēlāk arī imperatoru kronis]]
Pēc Kārļa Lielā nāves franku impērija sadalījās vairākās nestabilās valstīs, kurās pastāvēja vēlēta karaļa institūcija. [[Austrumfranku valsts]] valdnieki pārņēma pretenzijas uz [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Romas ķeizara]] jeb imperatora kroni un vēl vairākus gadsimtus par to notika reģionālo dinastiju cīņas. Atšķirībā no Francijas, kur sākotnēji ļoti vājie karaļi no nelielas teritorijas lēnām izveidoja centralizētu valsti, vācu valdnieki uzreiz uzņēmās atbildību par impēriju, kuru tie nebija spējīgi noturēt kopā.

Ievēlētie valdnieki veica individuālu kronēšanos katrā no karalistēm. Sākotnējai ievēlēšanai par vācu vai romiešu karali sekoja kronēšana senajā galvaspilsētā Āhenē. Kad jaunievēlētais Romiešu vai Vācijas karalis bija nostiprinājis savu varu [[Vācu cilts hercogistes|vācu cilts hercogistēs]] (šis process varēja ilgt vairākus gadus), vai pārvarējis iebrukumus no austrumiem, viņš devās uz Romu kronēties par imperatoru (''Romzug''). Vispirms [[Monca|Moncā]], retāk Milānā, viņu kronēja par Itālijas karali ar Lombardijas dzelzs kroni. Tam sekoja ceremonija Romā, kurā pāvests karali kronēja par imperatoru. Kronēšanās par Burgundijas karali bija mazāk svarīga, un bieži to neveica vispār. Pārāk ilga aizkavēšanās Itālijā parasti noveda pie jauna augstmaņu dumpja Vācijā, bet Itālijas kontrole pieprasīja atkārtotus karagājienus. Šis cikls izbeidzās tikai pēc Itālijas zaudēšanas un Hābsburgu nākšanas pie varas, kad kronēšanu Romā izbeidza.

Lai kļūtu par ķeizaru, kandidātam bija nepieciešams [[Kūrfirsts|kūrfirstu]] vairākuma atbalsts. Saskaņā ar 1356. gada [[Zelta bulla (1356)|Zelta bullu]], elektoru statuss bija [[Mainca]]s arhibīskapam, [[Trīre]]s arhibīskapam, [[Ķelne]]s arhibīskapam, [[Bohēmija]]s karalim, Reinas pfalcgrāfam (arī — Kūrpfalca), [[Saksijas hercogiste|Saksijas hercogam]] un [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas markgrāfam]].

Sākotnēji vēlēšanas sasauca Maincas arhibīskaps mēneša laikā pēc iepriekšējā imperatora nāves. Līdz jauna imperatora ievēlēšanai imperatora funkcijas pildīja divi imperiālie vikāri — Saksijas kūrfirsts pārvaldīja zemes, kurās darbojās sakšu likumi (Saksija, Vestfāle, Hannovere un Vācijas ziemeļi) bet Reinas pfalcgrāfs pārvaldīja Frankoniju, Švābiju, Reinas zemes un Vācijas dienvidus. Vitelsbahu dinastijas pārstāvji, Reinas pfalcgrāfs un Bavārijas kūrfirsts 17. un 18. gadsimtā konfliktēja par iespēju kļūt par imperiālo vikāru.
Vēlēšanas notika dažādās pilsētās un elektori varēja balsot par jebkuru kandidātu, arī par sevi. 10. un 11. gadsimtā vēlēšanas parasti bija formālas, apstiprinot [[Otonu dinastija]]s un [[Saliešu dinastija]]s troņmantinieku. Sākot ar 1125. gada [[Lotārs III Zuplinburgs|Lotāra III]] vēlēšanām vēlēšanās sāka uzvarēt arī citu dinastiju pārstāvji, līdz 15. gadsimtā imperatora tituls nonāca pilnīgā [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]] kontrolē.
Cīņas par troni izraisīja vairākus nopietnus pilsoņu karu periodus, nopietnākie no kuriem notika 1077.- 1106., 1198.-1214. un 1314.-1325. gados. Līdz ar Hoenštaufenu dinastijas beigām 1250. gadā beidzās impērijas varenības pirmie gadsimti.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Arhibīskapi pārstāvēja trīs spēcīgākos kristietības centrus, kamēr par četrām valdnieku vietām notika asas cīņas. Reinas pfalcgrāfs pārstāvēja Frankoniju, pēc tās pēdējā hercoga nāves 1039. gadā. Brandenburgas markgrāfs sāka pārstāvēt Švābiju pēc tam, kad 1268. gadā ar nāvi tika sodīts tās pēdējais hercogs un hercogiste sadalīta. Saksijas hercogistes teritorija laika gaitā samazinājās, taču saglabāja prestižu. Bavāriju un Reinas pfalcu sākotnēji pārstāvēja viens cilvēks, taču 1253. gadā tika izveidotas divas elektoru vietas, kuras ieņēma bavāru [[Vitelsbahu dinastija]]s pārstāvji, kam asi pretojās pārējie elektori, kam nebija pieņemama vienas dinastijas varas palielināšanās. Arī Bohēmijas karaļa klātbūtni sākotnēji centās apstrīdēt uz tā pamata, ka viņš pārstāv nevācu zemes.

Speciāla augstmaņu sapulce, kas ievēlēja nākamo ķeizaru, pieminēta 1125., 1152., 1198. gados. Vēlēšanās piedalījās ietekmīgākie baznīcas bīskapi un galveno vācu tautību — franku, [[Švābi|švābu]], [[Sakši|sakšu]] un [[Bavāri|bavāru]] valdnieki. Frankonijas, Švābijas, Saksijas un Bavārijas hercogi bija pietiekoši spēcīgi, lai regulāri saceltos pret ķeizariem un paši pretendētu uz imperatora troni. Sākotnēji kūrfirsti (elektori) ievēlēja [[Romiešu karalis|Romiešu karali]], kas bija pēdējais solis pirms kronēšanas Romā par Svētās Romas impērijas ķeizaru. Tā kā jaunievēlētajiem vācu valdniekiem bieži radās konflikti ar pāvestiem, kas atteicās tos kronēt, 1338. gadā nolēma, ka par ķeizaru varēs kļūt uzreiz pēc elektoru vairākuma balsojuma, negaidot Romas pāvesta piekrišanu un kronēšanu. [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] bija pēdējais kronētais ķeizars. No 1440. gada vēlēšanas kļuva aizvien formālākas, jo par ķeizariem automātiski ievēlēja [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]] pārstāvjus. Vienīgais izņēmums bija [[Kārlis VII]] (1742—1745).

Lai arī ķeizaru un [[Romiešu karalis|romiešu karaļu]] vēlēšanas gandrīz vienmēr pavadīja politiskie konflikti starp kūrfirstiem un ķeizariem, Hābsburgu laikā vēlēto monarhiju aizvietoja mantotā monarhija. Kūrfirsti teorētiski saglabāja tiesības ievēlēt ķeizaram nepieņemamu romiešu karali, taču tas notika ļoti reti. Palielinoties elektoru skaitam, katrās vēlēšanās notika konflikti starp kūrfirstiem par to ceremoniālajām lomām un vietām svinīgajās procesijās. Zelta bulla noteica, ka romiešu karalis jākronē [[Āhene|Āhenē]], tā demonstrējot saistību ar Kārli Lielo un Otonu I, taču pēc 1531. gada šīs kronēšanas notika citur. 1653. gadā Ferdinanda IV kronēšana notika [[Rēgensburga|Regensburgā]], un to veica nevis Ķelnes, bet gan Maincas arhibīskaps.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=i0KgCgAAQBAJ&amp;printsec=frontcover&amp;dq=holy+roman+empire&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj_38ue7dfcAhVHDJoKHQtECsw4ChDoAQg5MAM#v=onepage&amp;q=holy%20roman%20empire&amp;f=true The Emperor's Old Clothes]&lt;/ref&gt;

== Impērijas varenības gadsimti ==
[[Attēls:Mitteleuropa zur Zeit der Staufer.svg|thumb|Impērija Hoenštaufenu dinastijas laikā un [[Sicīlijas Karaliste]]]]
Impērijas izveidošanās, izplešanās un nestabilitātes iesākšanās gadsimtos valdīja [[Otonu dinastija]] (919—1024), [[Saliešu dinastija]] (1024—1125) un [[Hoenštaufenu dinastija]] (1138—1266). Vācu izcelsmes imperatori kontrolēja gan laicīgo, gan garīgo sfēru. Valdošās dinastijas pārstāvji bieži ieņēma arī augstākos garīdzniecības amatus.

Pēc kronēšanas Romā Otons I atgriezās Itālijas ziemeļos, kur Berengars II un viņa dēls Adalberts turpināja izrādīt pretošanos. 25 gadus vecais pāvests [[Jānis XII]] gandrīz uzreiz pārdomāja kronēšanas lietderīgumu, uzsāka sarunas ar Berengaru un nosūtīja vēstnešus pie nekristītajiem maģāriem ar aicinājumu iebrukt Otona I zemēs. Imperators atgriezās Romā, no kuras pāvests aizbēga, un sasauca garīdznieku sapulci, kas ievēlēja jaunu pāvestu, [[Leo VIII]]. [[Oto II Otons|Oto II]] apprecēja Bizantijas impērijas princesi [[Teofanu]], taču mira jauns, troni atstājot trīs gadus vecajam dēlam [[Oto III Otons|Oto III]]. 996. gada 3. maijā Oto III panāca sava brālēna [[Gregors V|Gregora V]] ievēlēšanu par pāvestu, un 21. maijā jaunais pāvests savu radinieku kronēja par imperatoru. Tas izraisīja Romas augstmaņu sacelšanos un [[Antipāvests|antipāvesta]] [[Jānis XVI|Jāņa XVI]] ievēlēšanu, kas beidzās ar imperatora armijas iebrukumu Romā un antipāvesta fizisku sakropļošanu. Oto III centās valdīt no Romas, taču tika padzīts 1001. gadā. Līdz ar imperatora [[Heinrihs II Svētais|Heinriha II]] nāvi beidzās Otonu dinastija un par imperatoru ievēlēja radniecīgās Saliešu dinastijas pārstāvi [[Konrāds II Salietis|Konrādu II]]. Viņa varas laikā impēriju veidoja četras karalistes — [[Vācijas Karaliste]], [[Itālija (viduslaiku karaliste)|Itālijas Karaliste]], [[Bohēmijas Karaliste]] un [[Burgundijas Karaliste]]. Imperatoram [[Heinrihs IV|Heinriha IV]] sākās nopietns konflikts ar pāvestu par tiesībām iecelt baznīcas augstmaņus — [[investitūras strīds]]. Pāvests imperatoru [[ekskomunikācija|izslēdza no baznīcas]] un 1077. gadā imperators devās pie pāvesta lūgt piedošanu. Konflikti starp pāvestiem un imperatoriem turpinājās arī vēlāk, kā rezultātā imperatora vara Itālijā pavājinājās. Pēc [[Heinrihs V Salietis|Heinriha V]] nāves 1125. gadā beidzās Saliešu vīriešu līnija, un [[Kūrfirsts|elektori]] par imperatoru ievēlēja Saksijas hercogu [[Lotārs III Zuplinburgs|Lotāru III]]. Tas iesāka gandrīz gadsimtu ilgu cīņu starp Hoenštaufenu un [[Velfu dinastija|Velfu]] dinastijām par varu impērijā.

Pēc Lotāra III nāves pie varas nāca Hoenštaufeni. Viņu varas laikā sāka veidoties bruņinieku šķira, jauns likumdošanas kodekss, kā arī sākās jaunu pilsētu dibināšana, process, kas bija apstājies līdz ar Romas impērijas sabrukumu. Mūsdienās zināmākais [[Hoenštaufenu dinastija]]s imperators ir 1155. gadā kronētais [[Frīdrihs I Barbarosa]], kurš 1158. gadā, balstoties uz imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] likumu kodeksu, pasludināja imperatora tiesības kontrolēt ceļus, noteikt nodokļus, veikt monētu kalšanu, iekasēt soda naudas un iecelt ierēdņus. Frīdriha I centieni nostiprināt imperatora varu izraisīja aizvien asākus konfliktus ar pāvestu un Itālijas pilsētām, kas sāka karot par savu neatkarīgu pilsētvalstu izveidošanu, iesākot [[gvelfi un gibelīni|gvelfu un gibelīnu]] karus. 1162. gada martā imperatora armija iekaroja dumpīgo Milānu. Pilsētas ēkas un baznīcas nojauca, svētās relikvijas aizveda uz Ķelni. 1167. gada martā izveidojās [[Lombardijas līga]]. 1177. gadā Barbarosa atzina militāras uzvaras neiespējamību un piekrita noslēgt pamieru uz sešiem gadiem, ko pagarināja 1183. gada jūnijā ar Konstancas miera līgumu. Pilsētas atzina imperatora varu, saglabājot savu komūnu autonomiju. Miers turpinājās līdz 1198. gadam, kad sākās strīds par imperatora troni. Milāna ar sabiedrotajiem atbalstīja [[Velfu dinastija|Velfu]] pārstāvi [[Otons IV|Oto IV]], bet Kremona ar sabiedrotajiem atbalstīja Hoenštaufenu pārstāfi [[Švābijas Filips|Švābijas Filipu]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

1198. gadā Bohēmijas kņazs [[Otokārs I Pšemisls|Otokārs I]] no imperatora panāca Bohēmijas stāvokļa paaugstināšanu līdz karalistei. Šis stāvoklis tika nostiprināts 1212. gadā, kad Bohēmijas karali iecēla par impērijas [[Kūrfirsts|elektoru]]. Vācijas ziemeļos jaunās tirdzniecības pilsētas ap 1160. gadu [[Lībeka]]s vadībā sāka veidot [[Hanzas savienība|Hanzas savienību]]. Vācijas ziemeļi šajā laikā bija politiski nenozīmīga impērijas nomale, un pilsētas izmantoja savu turību, lai iegūtu autonomiju. 1226. gadā Lībeka kļuva par impērijas brīvpilsētu. 1392. gadā [[Hamburga]] izpirka brīvību no vietējā grāfa, kļūstot par brīvpilsētu.

Frīdriha I mantinieka [[Heinrihs VI|Heinriha VI]] laikā impērija iekaroja [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas Karalisti]] un sasniedza savu maksimālo teritoriju. Pēc viņa nāves sākās Oto IV un Švābijas Filipa cīņa par varu un konflikti ar pāvestu [[Inocents III|Inocentu III]]. Pēc Oto IV sakāves, imperators [[Frīdrihs II Hoenštaufens]] koncentrējās uz savas varas nostiprināšanu Itālijā un Sicīlijas Karalistē, piešķirot aizvien lielākas brīvības vācu augstmaņiem. Imperatora konflikts ar pāvestu [[Gregors IX|Gregoru IX]] par varu Itālijā, kā arī [[krusta kari]]em Svētajā zemē noveda pie militāra konflikta un imperatora izslēgšanas no baznīcas. Par spīti tam, imperators 1228. gadā iekaroja Jeruzalemi. Frīdrihs II gandrīz visu valdīšanas laiku pavadīja Itālijā, Vāciju atstājot augstmaņu rokās. Lai nodrošinātu sava dēla ievēlēšanu par Vācijas karali, 1220. gadā viņš bīskapiem piešķīra tiesības kalt monētas, ievākt nodokļus, celt pilsētu nocietinājumus un tiesāt tiesu. 1231. arī laicīgajiem augstmaņiem piešķīra līdzīgas tiesības, kā arī tiesības apstrīdēt imperatora likumus. Ar šīm privilēģijām Frīdrihs cerēja uzlabot Vācijas administrāciju, pašam atrodoties Itālijā, taču ilgtermiņā tas izraisīja imperatora varas pavājināšanos un impērijas sadrumstalošanos.

== Problēmas ar pāvestiem Itālijā ==
{{see also|Investitūras strīds|Gvelfi un gibelīni}}
Atšķirībā no [[Austrumromas impērija]]s, kur romiešu imperiālā administrācija turpināja pastāvēt un kontrolēt baznīcu, nestabilitāte rietumos šo laicīgās varas kontroli pār baznīcu bija sarāvusi, tāpēc Romas pāvesta institūcija attīstījās neatkarīgi un nestabilajā [[Langobardi|langobardu]] karalistē ieguva varu Romā un teritorijās ap to. 824. gadā [[Lotārs I]] noteica, ka pāvestu ievēl Romas garīdznieki un draudzes locekļi un to apstiprina imperators.

Imperatora titulu sāka piešķirt pāvesti, kam bija nepieciešama militāra aizsardzība politiski un militāri nestabilajā Itālijā. Šī iemesla dēļ vispirms tika kronēts Kārlis Lielais, tad dažādie Itālijas karaļi 9.-10. gadsimta mijā un visbeidzot Otons I. 9. gadsimtā pāvestu vēlēšanas regulāri izraisīja vardarbību un pāvesta troņa kandidātu nogalināšanas. Kamēr vietējie augstmaņi nepārtraukti cīnījās par varu, musulmaņu reidi postīja Romas apkārtni.

Jau pavisam drīz pēc 962. gada kronēšanas sākās konflikts starp pāvestu un imperatoru Otonu I. Pāvests [[Jānis XII]] vēlējās aizstāvi, nevis kungu, kamēr imperators vēlējās paklausīgu pāvestu. Otons I atgriezās Itālijā, sasauca sinodi, kas gāza Jāni XII un 963. gada decembrī ievēlēja [[Leons VIII|Leonu VIII]]. Tiklīdz Otons 964. gada janvārī pameta Romu, romieši sadumpojās un amatā atjaunoja pāvestu Jāni XII, kas atkal bija jāgāž ar militāru spēku. Sākās pāvestu un anti-pāvestu laiks, kad Roma un imperators atbalstīja sev izdevīgos kandidātus. No 963. līdz 1002. gadam pāvesta amatā pabija vienpadsmit pāvesti, kurus visus vai nu gāza no amata, vai vismaz īslaicīgi piespieda bēgt no Romas. Oto II iebruka Romā 974. gadā, reģente Teofanu 990. gadā, Oto III 996. gadā. Oto III mēģinājums no 998. līdz 1001. gadam valdīt impērijā no Romas beidzās ar sacelšanos un imperatora padzīšanu no pilsētas, kurā atjaunojās vietējās aristokrātijas vara.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=qBg-BQAAQBAJ&amp;pg=PT42&amp;dq=ottonian+emperors&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwibqKP0h9vcAhXCyaYKHUM2BhQ4PBDoAQgsMAE#v=onepage&amp;q=ottonian%20emperors&amp;f=true Medieval Rome: Stability and Crisis of a City, 900-1150]&lt;/ref&gt; Heinriha II kronēšana [[Pāvija|Pāvijā]] 1002. gadā izraisīja nemierus, kurus apspiežot, imperatora armija nodedzināja pilsētu.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Papildus vietējo iedzīvotāju pretestībai un konfliktiem ar Romas augstmaņiem, atrašanās Itālijā bija kaitīga veselībai. Romas apkārtnē plosījās malārija, no kuras 964. gadā mira daļa Otona I armijas. No malārijas mira Oto II un Oto III, kamēr Konrāds II malārijas epidēmijas dēļ 1038. gadā zaudēja sievu un daļu armijas.

Konflikti pāvesta amata kandidātu starpā noveda pie imperatora [[Heinrihs III|Henriha III]] iejaukšanās, kurš 1046. gada decembrī iecēla sev paklausīgu vācu pāvestu. Taču imperatori nespēja ilgstoši kontrolēt pāvestu darbību un Romu drīz atkal plosīja pilsoņu kari. 11. gadsimtā baznīcā sākās kustība, kuras mērķis bija nostiprināt pāvesta neatkarību, un pāvesta Leo IX laikā izveidojās [[Romas kūrija]]. 1059. gadā tika pieņemti noteikumi, ka pāvestu turpmāk ievēlēs septiņi kardināli, tādējādi samazinot imperatora iejaukšanās iespējas. Tai pašā 1059. gadā pāvests [[Nikolajs II (pāvests)|Nikolajs II]] nodibināja aliansi ar [[normaņu iekarojumi Itālijā|Itālijas dienvidus iekarot]] sākušajiem [[normaņi|normaņu]] bruņiniekiem. Normaņi nodrošināja pāvestam militāru aizsardzību konfliktos ar imperatoru. 1073. gadā par pāvestu ievēlēja [[Gregors VII|Gregoru VII]], kura laikā notika nežēlīga cīņa ar imperatoru ([[Investitūras strīds]]) kura laikā pāvests imperatoru divas reizes izslēdza no baznīcas.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Pāvesta institūcija Romā bija kļuvusi par aristokrātu ģimeņu mantojamu amatu. 1149. un 1154. gadā atjaunotā Romas senāta pārstāvji piedāvāja imperatora kroni Hoenštaufeniem, kas no tā atteicās, jo deva priekšroku pāvesta pasniegtam kronim. Romas iedzīvotājos tas izraisīja tādu sašutumu, ka Frederika Barbarosas armijai nācās apspiest romiešu nemierus 1055. gada imperiālās kronēšanas laikā.
11. gadsimtā sākušos pāvesta varas nostiprināšanos veicināja arī 1095. gadā ieviestais baznīcas nodoklis, kura mērķis bija finansēt krusta karus. 1131. gadā nākamais imperators [[Lotārs III Zuplinburgs|Lotārs III]] jau bija spiests demonstrēt savu pakļaušanos garīgajai varai, vedot zirgu, uz kura jāja pāvests. Pāvests [[Kaliksts II]] (1119—24) spēja kontrolēt Romu un uzlaboja attiecības ar imperatoru.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
 
Imperatora varas ambīcijas atjaunojās līdz ar [[Hoenštaufenu dinastija]]s imperatora Konrāda III nākšanu pie varas 1138. gadā.
Pāvesti sāka pārņemt imperatora ceremoniālo stilu un titulu “Kristus vikārs”, kuru sākotnēji izmantoja [[Saliešu dinastija]]s imperatori. Pāvesti sāka izvirzīt pretenzijas uz teritorijām Toskānā, bet kārtību nodrošināja 1231. gadā nodibinātā inkvizīcija, kurai 1252. gadā piešķīra tiesības spīdzināt aizturētos.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

== Dinastiju cīņu gadsimti ==
No 1245.-1312, 1378.-1433. un 1437.-1452. gados impērija bija bez kronēta imperatora. Par varu cīnījās vairāku dinastiju un valstu kandidāti. Ja kādam no ievēlētajiem [[Romiešu karalis|Romiešu karaļiem]] izdevās nostiprināties vācu zemēs, tiem reti izdevās doties uz Romu, lai kronētos par imperatoru.

Pēdējais Hoenštaufenu imperators Frīdrihs II cīnījās ar pāvestu un troņa pretendentiem. Frīdriha II dēlam Heinriham VII pieaugot, viņš vācu zemēs valdīja aizvien neatkarīgāk, kas neizbēgami noveda pie konflikta. Frīdrihs II par troņmantinieku sāka uzskatīt savu jaunāko dēlu Konrādu. Pēc 15 gadu prombūtnes, 1235. gada pavasarī Heinrihs II ar Konrādu no Sicīlijas ieradās Vācijā. Imperators ieradās bez armijas, un vācu augstmaņi viņam ātri apliecināja savu lojalitāti. Heinrihs VII krita pie tēva kājām, cerot uz piedošanu. Taču imperators dēlu notiesāja, atņēma karaļa titulu un ieslodzīja, sākumā Vācijā, vēlāk Dienviditālijā, kur 1242. gadā Heinrihs VII mira. 1237. gada februārī imperators panāca deviņus gadus vecā [[Konrāds IV|Konrāda IV]] ievēlēšanu par karali, tā nodrošinot viņam troņa mantošanu. Vācu zemju pārvaldīšanai izveidoja reģentu padomi Maincas arhibīskapa vadībā.

Austrijas, Bavārijas un Bohēmijas valdnieki izmantoja nepārtrauktos imperatora un pāvesta konfliktus, kuru laikā Frīdrihu II 1239. gadā atkal izslēdza no baznīcas, lai nostiprinātu savu varu, un plānotu antikaraļa ievēlēšanu. Pēc pāvesta [[Inocents IV|Inocenta IV]] ievēlēšanas 1243. gadā, Frīdrihs II sāka zaudēt kontroli Vācijā, daļai garīdznieku un augstmaņu pārejot pāvesta pusē. 1245. gadā pāvests Inocents IV atkal izslēdza Frīdrihu II no baznīcas. Konrāda IV reģents [[Tīringene]]s landgrāfs [[Heinrihs Raspe]] 1244. gadā pārgāja pāvesta pusē un 1246. gadā viņu ievēlēja par antikarali. Heinrihs Raspe pēc pāris uzvarām pār Konrāda IV spēkiem mira 1247. gada februārī. Pusgadu vēlāk Reinzemes arhibīskapi, sadarbībā ar Brabantes hercogu Heinrihu II, par karali ievēlēja Holandes un Zēlandes grāfu Vilhelmu II. Tikai ar bruņotu spēku viņam izdevās ielauzties Āhenē un kronēties. Arī citas Reinzemes pilsētas viņam bija jāiekaro vairāku gadu laikā. Imperators Frīdrihs II mira 1250. gada 13. decembrī, un 1251. gada oktobrī Konrāds IV devās uz Sicīliju, par reģentu vācu zemēs atstājot savu sievastēvu, Bavārijas hercogu Oto II. Hoenštaufenus līdz šim atbalstījušie valdnieki un pilsētas sāka novērsties no Konrāda IV. Oto II un viņa dēls Ludvigs II, kurš 1253. gadā mantoja varu Bavārijā un bija Konrāda IV dēla Konrādina aizgādnis, nespēja nosargāt Hoenštaufenu varu. Vilhelms II apprecēja Braunšveigas hercoga meitu, un ieguva Saksijas un Brandenburgas valdnieku atbalstu. Ar [[Kūrfirsts|elektoru]] vairākuma atbalstu viņu atkārtoti ievēlēja par karali. Pēc Konrāda IV nāves 1254. gadā lielākā daļa Hoenštaufenus atbalstījušo zemju un pilsētu atzina Vilhelma II varu, taču tā bija nestabila un 1256. gadā viņš krita [[Frīzija]]s karagājiena laikā.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.lv/books?id=bclfdU_2lesC&amp;printsec=frontcover#v=onepage&amp;q&amp;f=true |title=The New Cambridge Medieval History: Volume 5, C.1198-c.1300 |access-date={{dat|2018|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200930212111/https://books.google.lv/books?id=bclfdU_2lesC&amp;printsec=frontcover#v=onepage&amp;q&amp;f=true }}&lt;/ref&gt;

1256. gadā par troni cīnījās [[Velfu dinastija|Velfu]] atbalstītais Anglijas karaļa [[Džons Bezzemis|Džona]] dēls [[Kornvalas Ričards]], par kuru nobalsoja četri kūrfirsti (Ķelne, Mainca, Pfalca, Bohēmija), un Hoenštaufenu atbalstītais [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] karalis [[Alfonso X]], par kuru nobalsoja trīs kūrfirsti (Saksija, Brandenburga, Trīre). Alfonso X sākotnēji atbalstīja pāvests un Francijas karalis [[Luijs IX]], taču viņš ne reizi neapmeklēja impēriju. Kornvalas Ričards Vāciju apmeklēja tikai četras reizes un viņa vara bija minimāla. Bohēmijas karalis [[Otokārs II Pšemisls|Otokārs II]] izmantoja varas vājumu, un vietējās Bābenbergas dinastijas izmiršanu, lai sagrābtu Austriju, Štīriju un Karintiju.

Pēc Kornvalas Ričarda nāves 1272. gada 2. aprīlī, karaļa vēlēšanas notika tikai pēc pusotra gada, troņa pretendentiem cenšoties iegūt nepieciešamo elektoru atbalstu. Kastīlijas Alfonso X uzstāja uz savām tiesībām, kamēr Sicīlijas karalis [[Šarls I Anžū]] aizstāvēja Francijas karaļa [[Filips III Drosmīgais|Filipa III]] kandidatūru. Uz troni cerēja arī Bohēmijas [[Otokārs II Pšemisls|Otokārs II]], un pēdējais dzīvais Hoenštaufenu dinastijas pārstāvis Frīdrihs, kura kandidatūru bloķēja pāvests [[Gregors X]]. 1273. gada 1. oktobrī visi elektori, izņemot klāt neesošo Otokāru II, par karali ievēlēja grāfu [[Rūdolfs I Hābsburgs|Rūdolfu I Hābsburgu]]. Vājā šveiciešu grāfa ievēlēšana apstiprināja pāvesta un arhibīskapu elektoru varu impērijā un spēcīgas imperatora institūcijas sabrukumu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt; 1275. gadā Alfonso X beidzot atteicās no pretenzijām uz karaļa titulu.

Rūdolfs I apbalvoja viņa kandidatūru aizstāvējušas pilsētas, piešķirot tām jaunas privilēģijas, taču viņa mēģinājumi pilsētām uzlikt lielākus nodokļus izgāzās. No 1290. gada pilsētu pārstāvji piedalījās apspriedēs par impērijas finansēm. Lai nostiprinātu attiecības ar spēcīgajām augstmaņu dinastijām, Rūdolfs I izprecināja savas meitas Pfalcas, Bavārijas un Brandenburgas [[Vitelsbahu dinastija|Vitelsbahiem]] un Saksijas Vitenbergiem. Otokārs II atteicās pakļauties Rūdolfam I, par ko 1275. gadā tika izsludināts ārpus likuma. Ar Austrijas augstmaņu un Tiroles grāfa palīdzību Rūdolfs I atkaroja [[Karintija|Karintiju]], Krainu un [[Štīrija|Štīriju]]. Karš beidzās ar Otokāra II nāvi kaujā. Otokāra dēls [[Vāclavs II Pšemisls|Vāclavs II]] saglabāja varu Bohēmijā, Karintiju saņēma Tiroles grāfs Meinhards, bet Austriju un Štīriju piešķīra Rūdolfa I dēliem, aizsākot Hābsburgu varu šeit. 1282. gadā zemju dalījumu apstiprināja arī elektori, tā radot precedentu, ka imperatora lēmumus par zemju piešķiršanu ir jāapstiprina elektoriem. Rūdolfs I vienojās ar pāvestu, ka tiks kronēts par imperatoru, ja vien impērija atteiksies no [[Romanja]]s provinces, taču pāvesta nāves dēļ kronēšana nenotika.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

Rūdolfs I centās panākt, lai jau viņa dzīves laikā elektori ievēl viņa dēlu [[Albrehts I Hābsburgs|Albrehtu]] par Romiešu karali, bet elektori to nevēlējās darīt. Albrehta ievēlēšanai pretojās Ķelnes arhibīskaps, kam pievienojās Bohēmijas karalis Vāclavs II un Lejasbavārijas hercogs Oto III. Albrehtu atbalstīja tikai Pfalcas Ludvigs II. Bohēmijas karali Vāclavu II atbalstīja Saksijas un Brandenburgas elektori. Ķelnes arhibīskapam izdevās 1292. gada 6. maijā panākt sava māsas vīra [[Nasavas Ādolfs|Nasavas Ādolfa]] ievēlēšanu. 1294. gadā Ādolfs izveidoja Ķelnei izdevīgu aliansi ar Anglijas [[Edvards I Plantagenets|Edvardu I]], kurš viņam sniedza finansiālu atbalstu. Tas noveda pie Hābsburgu Albrehta alianses ar Francijas karali [[Filips IV Skaistais|Filipu IV]]. Ar Anglijas naudu Ādolfs iegādājās zemes [[Tīringene|Tīringenē]], palielinot savu varas bāzi. Tas izraisīja Maincas arhibīskapa Gerharta un Bohēmijas Vāclava II neapmierinātību. 1297. un 1298. gadā Maincas, Austrijas, Bohēmijas, Brandenburgas un Saksijas elektori savstarpēji tiekoties izveidoja aliansi pret Ādolfu, un atcēla viņu no troņa 1298. gada 23. jūnijā, par jauno karali ievēlot Rūdolfa I dēlu Albrehtu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

1298. gada 2. jūlijā [[Gellheimas kauja|Gellheimas kaujā]] [[Albrehts I Hābsburgs|Albrehts]] nogalināja no troņa atcelto Nasavas Ādolfu un 1298. gada 27. jūlijā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] viņu atkārtoti ievēlēja par karali. Lai nodrošinātu ievēlēšanu, Albrehts elektoriem piešķīra jaunas zemes, pilsētas un muitas ienākumu tiesības Reinzemē, taču labās attiecības ātri sabojājās. 1300. gada 14. oktobrī Maincas, Trīres un Ķelnes arhibīskapi ar Pfalcas elektoru noslēdza savienību pret karali. Albrehtam izdevās līdz 1302. gada beigām sakaut dumpiniekus. Tikmēr pāvests [[Bonifācijs VIII]], kuram elektori nebija lūguši tradicionālo piekrišanu, paziņoja, ka Albrehta ievēlēšana ir nelikumīga, un atteicās viņu kronēt. Pāvests arī pieprasīja, lai Albrehts viņa valdījumā nodod Toskānu. Tā kā pāvests vienlaikus konfliktēja ar Francijas karali [[Filips IV Skaistais|Filipu IV]], viņš tomēr izlēma uzlabot attiecības ar Albrehtu un 1303. gada 30 aprīlī atzina viņa ievēlēšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=LOS1c0w91AcC&amp;printsec=frontcover#v=onepage&amp;q&amp;f=false The New Cambridge Medieval History: Volume 6, C.1300-c.1415]&lt;/ref&gt;

Pēc Albrehta nogalināšanas ģimenes strīda laikā, 1308. gadā atsākās cīņa par troni. Francijas Filips IV atbalstīja savu brāli [[Šarls Valuā|Šarlu Valuā]], kuru atbalstīja vienīgi Ķelnes arhibīskaps. [[Vitelsbahu dinastija|Vitelsbahi]] izvirzīja Bavārijas hercogu Rūdolfu I, kura māte bija no Hābsburgu dinastijas. Situāciju izmantoja Francijas galmā uzaugušais Luksemburgas grāfs [[Heinrihs VII Luksemburgs|Heinrihs VII]], kura brālis Trīres arhibīskaps pārliecināja Maincas arhibīskapu atbalstīt Heinrihu. Ar sešu elektoru balsīm, Bohēmijas karalim atturoties, 1308. gada 27. novembrī Heinrihu ievēlēja par karali un kronēja [[Āhene|Āhenē]] 1309. gada 6. janvārī. Heinrihs VII vēlējās izbeigt Francijas politiskās ambīcijas Itālijā, tāpēc ar karaspēku devās uz Itāliju, lai kļūtu par pirmo Romiešu karali, kas pēc gandrīz 100 gadu pārtraukuma kronēts par imperatoru. Itālijā viņam nācās iesaistīties Gvelfu un Gibelīnu karos, pakļaujot Ziemeļitālijas pilsētas un vedot nesekmīgas sarunas ar pāvesta atbalstīto Neapoles karali [[Roberto Gudrais|Roberto Anžū]]. Heinriha VII karaspēkam izdevās sagrābt daļu Romas, un pāvesta prombūtnē viņu par imperatoru kronēja divi kardināli. Jaunais imperators saslima ar malāriju un mira 1313. gada 24. augustā.

Pēc Heinriha VII nāves Francijas karalis Filips IV izvirzīja sava dēla Filipa V kandidatūru. Heinriha VII dēlu neuzskatīja par kandidātu, lai neradītu mantojamu dinastiju. Sašķeltie elektori 1314. gadā ievēlēja divus Romiešu karaļus. Pfalcas Rūdolfs Vitelsbahs kopā ar Saksijas-Vitenbergas hercogu Rūdolfu un Ķelnes arhibīskapu Heinrihu nobalsoja par [[Frīdrihs III Skaistais|Frīdrihu III Hābsburgu]]. Nākamajā dienā Maincas un Trīras arhibīskapi kopā ar Bohēmijas karali, Brandenburgas markgrāfu un Saksijas-Lauenburgas hercogu par karali ievēlēja [[Ludvigs IV Bavārietis|Ludvigu IV Bavārieti]]. Ķelnes arhibīskaps, kam bija tādas pilnvaras, kronēja Frīdrihu ar īsto kroni Bonnā. Tikmēr Maincas arhibīskaps, kam tādu pilnvaru nebija, ar citu kroni Ludvigu kronēja tradicionālajā Āhenē. Abu karaļu starpā sākās ilgstošas sadursmes un tikai 1322. gada 28. septembra [[Kauja pie Mīldorfas|kaujā pie Mīldorfas]] uzvarēja Ludvigs IV.

Ludvigam IV sākās konflikts ar pāvestu [[Jānis XXII|Jāni XXII]]. 1326. gadā karalis ar armiju devās uz Itāliju, lai atjaunotu impērijas kontroli un kronētos par imperatoru. Tikmēr pāvests formāli atņēma karalim visas viņa zemes. 1327. gadā Ludvigs IV Milānā kronējās par Itālijas karali un 1328. gada 7. janvārī iegāja Romā. 17. janvārī viņu iesvētīja divi bīskapi un kronēja Romas Republikas vadītājs. 31. martā pāvests pasludināja šo kronēšanu par nelikumīgu. 18. aprīlī imperators pasludināja pāvestu par ķeceri un atceltu no amata. 12. maijā Romas iedzīvotāji ievēlēja [[Antipāvests|antipāvestu]] Nikolaju V, kurš vēlreiz kronēja Ludvigu IV. Konflikti ar Romas pāvestiem un Francijas karaļiem noveda pie Ludviga IV lēmuma 1337. gada 23. jūlijā noslēgt aliansi ar Anglijas karali [[Edvards III Plantagenets|Edvardu III]]. 1338 gadā elektori kopsapulcē paziņoja, ka turpmāk elektoru vairākuma ievēlētam karalim vairāk nebūs nepieciešama Romas pāvesta piekrišana un apstiprinājums, lai stātos amatā.

Ludvigs IV 1344. gadā saskārās ar jaunu troņa pretendentu, Bohēmijas karaļa [[Jans Luksemburgs|Johana]] dēlu [[Kārlis IV Luksemburgs|Kārli Luksemburgu]], Morāvijas markgrāfu, kurš bija uzaudzis Francijas galmā un kuru atbalstīja pāvests. Elektori bija neapmierināti ar Ludviga IV valdīšanu un Luksemburgu pārstāvji pieprasīja jaunas karaļa vēlēšanas. Ludviga IV pēdējo aizstāvi, Maincas arhibīskapu Heinrihu 1346. gada aprīlī pāvests atcēla no amata. 1346. gada 11. jūlijā Kārli IV par karali ievēlēja trīs garīdzniecību pārstāvošie elektori, Bohēmijas karalis un Saksijas hercogs, diviem Vitelsbahu elektoriem nepiedaloties. Kārļa IV stāvokli uzreiz pēc ievēlēšanas negatīvi ietekmēja [[Kresī kauja]] pret angļiem kurā franči cieta sakāvi, krita Kārļa IV tēvs, un viņš pats bija ievainots. Pēc kaujas viņš devās kronēties uz Bonnu, no kurienes bēga uz Prāgu un tad uz Tiroli. Kārli no sakāves glāba tikai Ludviga IV nāve medību laikā 1347. gadā.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt;

Četri Vitelsbahus atbalstošie elektori 1349. gada 30. janvārī par karali ievēlēja Tīringenes grāfu Švarcburgas Ginteru. Taču Kārlis IV jau bija nostiprinājies politiski un militāri. Viņš sakāva Ginteru, un atzina Ludviga IV dēlu tiesības uz Tiroli un Brandenburgu. 1349. gada jūlijā Kārli IV atkārtoti kronēja Āhenē. 1355. gadā Kārlis devās kronēties uz Itāliju, vēlāk vairākas reizes tur atgriezās un mēģināja pārliecināt pāvestu atgriezties Romā no [[Aviņona]]s. 1368. gadā, Kārlim atrodoties Itālijā, sākās Ungārijas un Polijas karaļu sazvērestība kopā ar Bavārijas Vitelsbahiem. Imperators atgriezās mājās un sakāva pretiniekus. Kārlis IV panāca sava dēla [[Vāclavs IV Luksemburgs|Vāclava]] ievēlēšanu par Romiešu karali. Lai arī Kārļa paša izsludinātajā [[Zelta bulla (1356)|Zelta bullā]] bija noteikts, ka pāvestam vairs nav ietekmes uz karaļa vēlēšanām, viņš 1376. gadā lūdza pāvesta [[Gregors XI|Gregora XI]] atbalstu Vāclava ievēlēšanai.

Kārlis IV mira 1378. gada 29. novembrī, un vara pārgāja 17 gadus vecā Vāclava IV rokās. Viņš valdīja ar tēva padomnieku un Bohēmijas augstmaņu palīdzību, neiesaistot pārējos elektorus, tā izraisot viņu neapmierinātību. Vāclava IV plānam doties uz Itāliju kronēties par imperatoru traucēja nestabilā situācija Itālijā un Bohēmijā, kuras augstmaņi pret viņu sadumpojās. Kad 1394. gadā Bohēmijas augstmaņi Vāclavu IV apcietināja, Pfalcas elektors Ruprehts II panāca sevis ievēlēšanu par impērijas pagaidu reģentu un Vāclava atbrīvošanai nosūtīja karaspēku uz Bohēmiju. 1397. gada decembrī elektori iesniedza sūdzību karalim, kurā norādīja uz savu neapmierinātību ar viņa pārlieku piekāpīgo politiku Itālijā un ekonomikas vadību. Viņi arī sūdzējās par atstumtību no varas un informācijas trūkumu par karaļa lēmumiem. Vāclavs IV strauji zaudēja interesi par impēriju, galvenokārt dzīvojot Bohēmijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt;

1400. gada 20. augustā četri impērijas rietumus pārstāvošie elektori atcēla Vāclavu IV no troņa un par jauno karali ievēlēja Vitelsbahu pārstāvi [[Pfalcas Ruprehts III|Pfalcas Ruprehtu]], kurš valdīja līdz 1410. gadam. Viņa pēcnācēja vēlēšanas bija vienas no haotiskākajām. Saksijas elektors joprojām atbalstīja 1400. gadā atcelto Vāclavu IV, bet vairākums elektoru nobalsoja par Brandenburgas valdnieku, Luksemburgu pārstāvi [[Morāvijas Jobsts|Morāvijas Jobstu]]. Uz troni pretendēja arī Vāclava pusbrālis un Jobsta brālēns [[Sigismunds Luksemburgs]]. Pāris mēnešus uz troni pretendēja trīs Luksemburgu pārstāvji. 1411. gada janvārī Jobsts mira, bet slimais [[Vāclavs IV Luksemburgs|Vāclavs IV]] necentās atgūt troni. Tikai 1414. gadā Sigismunds varēja doties uz Āheni kronēties par karali, un 1433. gadā uz Romu par imperatoru. Viens no viņa lielākajiem panākumiem bija katoļu baznīcas vienotības atjaunošana. Konstancas koncils notika Vācijas teritorijā, samazinot itāļu un franču ietekmi uz baznīcu. Taču koncils arī pieņēma lēmumu par Jana Husa sodīšanu ar nāvi, tā izraisot husītu karus Bohēmijā. Sigismundam izdevās novērst Bohēmijas nonākšanu [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karalistes]] kontrolē un 1429. gadā viņš ļāva Lietuvas dižkunigaitim [[Vītauts Dižais|Vītautam]] kronēties par Lietuvas karali.

Sigismunds mira 1437. gadā, un viņam sekoja [[Albrehts II Hābsburgs]], pēc kura negaidītās nāves 1439. gada rudenī par karali vienbalsīgi ievēlēja viņa brālēnu [[Frīdrihs III Hābsburgs|Frīdrihu III]] kurš bija Štīrijas, Karintijas un Karniolas hercogs. Savas varas 53 gados viņš nostiprināja Hābsburgu kontroli pār imperatora institūciju, un 1452. gadā bija pēdējais imperators, kurš devās kronēties uz Romu. Turpmākie Hābsburgu imperatori no šīs tradīcijas atsacījās nestabilās militārās situācijas dēļ.

Impērijas un Hābsburgu zemju atšķirību Frīdrihs III nostiprināja, nodibinot vienu kanceleju impērijas un otru kanceleju Hābsburgu zemju pārvaldei. Viņa vienīgie garantētie ienākumi nāca no Austrijas zemēm. No impērijas nodokļiem viņš saņēma tikai impērijas brīvpilsētu un ebreju nodokļus. Pārējie nodokļi palika vietējo valdnieku rīcībā, daudzi no kuriem bija bagātāki par imperatoru. Lai iegūtu naudu, Frīdrihs III pārdeva aristokrātiskos titulus un ienesīgus amatus. Daudz līdzekļu prasīja ilgie kari pret Burgundijas hercogu [[Kārlis Drosmīgais|Kārli Drosmīgo]] un Ungārijas karali [[Māķāšs Huņadi|Māķāšu Huņadi]].&lt;ref name=&quot;ReferenceE&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=Qzc8OeuSXFMC&amp;printsec=frontcover#v=onepage&amp;q&amp;f=true The New Cambridge Medieval History: Volume 7, C.1415-c.1500]&lt;/ref&gt;

=== Izmaiņas impērijā ===
Lielo dinastiju cīņu laikā samazinājās imperatoram piederošie zemes īpašumi, jo zemi nepārtraukti izdalīja augstmaņiem, lai nodrošinātu viņu lojalitāti un atbalstu, taču tas tikai vairoja to neatkarību no imperatora. Biežās dinastiju maiņas imperatora tronī noveda pie dinastisko zemju konsolidācijas, lai izmantotu tās par varas bāzi. Ja sākotnēji imperatora ienākumi balstījās uz impērijas īpašumā esošajām zemēm (''Reichsgut'') un Impērijas pilsētām, tad no 13. gadsimta šīs zemes aizvien biežāk tika pārdotas vai piešķirtas augstmaņiem. Imperatori aizvien vairāk sāka paļauties uz ienākumiem no savas dinastijas īpašumā esošajām zemēm (''Hausmacht''). Viņi izmantoja savu varu, lai tās palielinātu un apvienotu, tādējādi tikai veicinot impērijas vājināšanos par labi lielajiem augstmaņiem. Hābsburgu imperators Rūdolfs I nostiprināja savas dinastijas varu Austrijā un Štīrijā. Vitelsbahu imperators [[Ludvigs IV Bavārietis|Ludvigs IV]] palielināja Bavārijas ietekmi, bet Luksemburgu dinastijas pārstāvis [[Kārlis IV Luksemburgs|Kārlis IV]] balstījās uz Bohēmijas Karalistes zemēm. Lai stiprinātu savu varu, Luksemburgu dinastijas valdnieki palielināja savai dinastijai piederošās teritorijas, un 1306. gadā kļuva par [[Bohēmijas Karaliste]]s un 1386. gadā arī par [[Ungārijas Karaliste]]s karaļiem. Arī Hābsburgu dinastijas imperatoru spēks balstījās viņu personīgajā valdījumā esošajās zemēs, daudzas no kurām atradās ārpus impērijas robežām.&lt;ref name=&quot;The Holy Roman Empire 1495-1806&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=xaYcBQAAQBAJ&amp;printsec=frontcover&amp;source=gbs_ge_summary_r&amp;cad=0#v=onepage&amp;q&amp;f=false The Holy Roman Empire 1495-1806]&lt;/ref&gt;

1356. gada impērijas parlamenta un imperatora [[Kārlis IV Luksemburgs|Kārļa IV]] izstrādātā [[Zelta bulla (1356)|Zelta bulla]] definēja elektoru stāvokli un imperatora ievēlēšanas kārtību, lai novērstu vairāku pretendentu cīņu par kroni. Imperatora ievēlēšanai turpmāk nebija nepieciešams visu septiņu elektoru atbalsts, bet pietika ar vairākumu — četrām balsīm. Elektora, kūrfirsta tituls kļuva mantojams, viņiem piešķīra tiesības kalt monētas un pieņemt likumus savās zemēs. Nosakot stingrāku karaļa ievēlēšanas kārtību, tika samazināta arī Romas pāvesta ietekme uz procesu. Romas nozīmes mazināšanās arī daļēji noveda pie tā, ka vēlākie imperatori vairs neuzskatīja par vajadzīgu doties kronēties uz Itāliju.&lt;ref name=&quot;the-holy-roman-empire-1495-1806&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=xaYcBQAAQBAJ&amp;pg=PA60&amp;dq=interregnum+holy+roman+empire&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjlvtCY9ObcAhWrApoKHZnXDZAQ6AEIRjAF#v=onepage&amp;q=interregnum%20holy%20roman%20empire&amp;f=false The Holy Roman Empire 1495-1806]&lt;/ref&gt;

Jau 13. gadsimtā paralēli feodālo augstmaņu varai sāka pieaugt tirgotāju un buržuāzijas ekonomiskā un politiskā vara. Gan Itālijā, gan Vācijā sāka veidoties jauni reģionu varas centri. Vēlīnajos viduslaikos strauji sāka veidoties pilsētas, pieauga to ekonomiskā un politiskā nozīme. Vēl 1200. gadā impērijā bija ap 50 pilsētām, liela daļa no kurām atradās Itālijā, kamēr 1500. gadā pastāvēja jau 4000 pilsētas. Urbanizēto iedzīvotāju skaita pieaugums veicināja tirdzniecības apjomus un naudas apriti sabiedrībā.&lt;ref name=&quot;The Holy Roman Empire 1495-1806&quot;/&gt; 14. gadsimta vidū impērijā plosījās [[Melnā nāve]], mēra epidēmija, kurā mira 1/3 iedzīvotāju. Mēra epidēmija ietekmēja ekonomisko attīstību — pieauga izdzīvojušo cilvēku darba vērtība un palielinājās iespējas piekļūt zemei.

Centrālās varas sabrukumu izmantoja grūti pieejamo Alpu reģionu iedzīvotāji, lai sāktu veidot Šveices konfederāciju. 1291. gadā trīs ieleju iedzīvotāji izveidoja savienību, kam pakāpeniski pievienojās citas ielejas. Veiksmīga Hābsburgu uzbrukuma atsišana 1499. gadā mudināja vairākas jaunas teritorijas līdz 1536. gadam pievienoties konfederācijai.&lt;ref name=&quot;the-holy-roman-empire-1495-1806&quot; /&gt; Lai ierobežotu Bavārijas hercoga teritoriālās ambīcijas, 1488. gadā izveidojās [[Švābijas līga]], kurā apvienojās reģiona valstiņas, bīskapijas un brīvpilsētas. Švābijas līga bija pirmā reize, kad kopēju interešu dēļ apvienojās pilsētas un zemju īpašnieki (valdnieki un bīskapi), kas tradicionāli savstarpēji konfliktēja par varu.&lt;ref name=&quot;ReferenceE&quot;/&gt;
 
Paralēli imperatora varas vājumam sākās arī pāvesta varas vājums. 1419. gadā Bohēmijā sākās reliģiskie [[Husīti|husītu]] kari, kas turpinājās līdz 1439. gadam un apdraudēja pāvesta un imperatora varu. Pēc simt gadiem sākās Lutera iedvesmotā [[reformācija]], kas aizsāka virkni reliģisku karu starp protestantiem un imperatoru, kas palika katoļu aizstāvis.

Francijas Karalistes spēka pieaugums noveda pie konfliktiem ar impēriju. 1477. gadā kaujā tika nogalināts pēdējais [[Burgundijas hercogiste|Burgundijas hercogs]] un daļu teritorijas anektēja Francija. 1494. gadā Francija iebruka Itālijas ziemeļos, aizsākot karus, kas turpinājās līdz 1559. gadam.
&lt;gallery&gt;
HRR 14Jh.jpg|Lielo dinastiju — Hābsburgu, Luksemburgu un Vitelsbahu zemes, 13.—14. gadsimtā
Goldene Bulle - Komplettansicht.JPG|Zelta bulla
HRR 1400.png|Impērija 1400. gadā
Quaternion Eagle by Jost de Negker.jpg|Impērijas simboliskis ģerbonis ar tajā iekļauto valstu ģerboņiem, 1510
De Constitutio criminalis Carolina (1533) 110 detail.jpg|Kārlis V ar kūrfirstiem
&lt;/gallery&gt;

== Reformēšanas mēģinājums ==
[[Attēls:Kurien des reichstages des Heiligen Römischen Reiches.jpg|thumb|Impērijas reihstāga sapulce 1675. gadā]]
[[Attēls:Map of the Imperial Circles (1560)-en.svg|thumb|Impērijas apriņķi, 1560]]

Līdz ar augstmaņu un bīskapu autonomijas palielināšanos sāka rasties nepieciešamība formalizēt viņu attiecības ar imperatoru. Impērijas augstmaņu sākotnējā sapulces forma — hoftāgs (''Hoftag'') — iznīka, jo 15. gadsimta imperatori tajā piedalījās aizvien retāk.

Impērijā sākās reformas kustība (no latīņu ''reformare'' — 'atjaunot formu'), kuras mērķis bija atjaunot impērijas spēku un samazināt iekšējos konfliktus. Tika piedāvāts gan atjaunot imperatora absolūto varu, gan no elektoriem izveidot impērijas valdību. Imperators vēlējās spēcīgāku centrālo varu, kamēr mazo zemju valdnieki vēlējās kolektīvu vadības orgānu, kas uzklausītu arī viņu viedokļus. 1486. gadā impērijas augstmaņi piekrita finansēt [[Frīdrihs III Hābsburgs|Frīdriha III]] karu pret [[Ungārijas Karaliste|Ungārijas Karalisti]] un atbalstīt viņa dēla mantošanas tiesības, ja imperators izveidos Impērijas reihstāgu.

Lai arī Frīdrihs III atteicās šo prasību izpildīt, to paveica viņa mantinieks, kurš 1495. gadā sasauca [[Vormsas reihstāgs|Vormsas reihstāgu]], kas uzsāka impērijas nostiprināšanas reformu mēģinājumu. Lai arī imperators sākotnēji sasauca reihstāgu, lai risinātu jautājumus par kariem ar Osmaņu turkiem Balkānos un Francijas karaļa [[Šarls VIII|Šarla VIII]] iebrukumu Itālijā, tas izvērtās par impērijas reformu sākumu.

Imperators [[Maksimiliāns I Hābsburgs]] sākumā lūdza ieviest impērijas nodokli un kareivju iesaukumu, kas palīdzētu cīņā pret frančiem, kas šajā laikā bija jau iekarojuši gandrīz visu Itāliju. Impērijas zemju valdnieki izmantoja šo krīzi, pieprasot, lai tiek izveidota vienota impērijas valdība, nodrošināts miers impērijas iekšienē, kā arī izveidotas vairākas citas imperiālās pārvaldes struktūras. Vienots nodoklis un tiesa nebija pieņemams vairākām valstīm; [[Šveice|Šveices konfederācija]] pēc 1499. gada kara pilnībā izstājās no impērijas un nodoklis tika atcelts 1505. gadā. 1519. gada kūrfirstu vienošanās noteica, ka imperators ārvalstu karos turpmāk var doties tikai ar kūrfirstu piekrišanu. Šīs kontroles tiesības 1648. gadā piešķīra impērijas parlamentam.

1500. gada Augsburgas reihstāgā izveidotā impērijas valdība pastāvēja tikai līdz 1502. gadam un centieni to atjaunot beidzās 1531. gadā. Atkārtots reformas mēģinājums 1521. gada Vormsas reihstāgā arī cieta neveiksmi. Impērijas tiesa bija bēdīgi slavena ar lēmumu pieņemšanas ilgumu. Konkrētāka izmaiņa bija impērijas sadalījums imperiālajos apriņķos (vācu: ''Reihskreise''), kuru mērķis bija uzlabot nodokļu ievākšanu un aizsardzību.

1524. gadā sākās Vācijas Zemnieku karš (1524—26), kurā 300 000 lielu dumpinieku armiju izdevās sakaut, nogalinot ap 100 000 dumpinieku.

=== Vācijas veidošanās ===
15. gadsimtā sāka veidoties Vācijas koncepts, kas nostiprinājās 16. gadsimtā. Līdz tam rakstu avotos runā vai nu par konkrētām hercogistēm un grāfistēm, vai vispārīgi par teitoņu un vācu zemēm. Impērijas rietumiem etniski bija lielāka saistība ar frančiem, dienvidos tā iekļāva Itāliju, austrumus apdzīvoja slāvi, pie Ziemeļjūras dzīvoja frīzi, no kuriem izveidojās holandieši. Daudzie vācu dialekti un izloksnes bieži bija savstarpēji nesaprotami. Imperatori Sigismunds un Maksimiliāns I nostiprināja impērijas kontroli pār Frīziju. Ar Franciju notika cīņa par pierobežas teritoriju kontroli. Ar 1493. gada līgumu Francija atzina impērijas kontroli pār [[Franškontē]] un citām Burgundijas zemēm — Luksemburgu un Nīderlandi. Francija arī atteicās no Flandrijas un Artuā zemēm. Imperators [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]], dalot Hābsburgu zemes, Burgundijas zemes un daļu Hābsburgu Nīderlandes atdeva Spānijas Hābsburgiem. 1567. gadā [[Spāņu Nīderlande|Spāņu Nīderlandē]] sākās dumpis pret Spānijas Hābsburgiem, kas 1581. gadā noveda pie [[Holandiešu republika]]s pasludināšanas. Tikmēr Lotringas hercogiste izvēlējās ciešākas saites ar Franciju. Šveices konfederācija pilnībā izvairījās no savām saistībām pret Hābsburgiem (kas cēlušies no Šveices). Hābsburgu pārstāvim kļūstot par impērijas valdnieku 1438. gadā šis konflikts saasinājās. 1474. gadā imperators Sigismunds atteicās no visām Hābsburgu pretenzijām uz Šveici. Mēģinājums atjaunot kontroli pār Šveici noveda pie šveiciešu uzvaras 1499. gadā un neatkarības nodrošināšanas. Ziemeļos, Šlēzviga un Holšteina, lai arī joprojām impērijas zemes, pēc vietējās dinastijas izmiršanas, 1460. gadā nonāca Dānijas karaļa [[Kristiāns I|Kristiāna I]] pakļautībā.&lt;ref name=&quot;ReferenceE&quot;/&gt;

Vācijas identitātes veidošanos ietekmēja impērijas valdnieku un pāvestu konflikti. Trīs ietekmīgie vācu arhibīskapi, kas bija arī impērijas elektori, vēlējās mazāku pāvesta kontroli un zemākus Romas baznīcas nodokļus, definējot savas zemes kā vācu nāciju pretstatā Itālijai. Uz vācu zemes arī notika Konstances (1414—18) un Bāzeles (1431—39) koncili. Vācu karaļi bija galvenie, kas karoja pret husītu ķeceriem Husītu karos, un turkiem Balkānos, tā aizstāvot ticību. No universālas kristiešu impērijas koncepta notika pāreja uz šaurāku, vāciešu vadītu impēriju. Tas radīja “Vācu nācijas Svēto Romas impēriju”; nosaukumu, kas pirmo reizi lietots 1492. gadā.&lt;ref name=&quot;ReferenceE&quot;/&gt;

== Hābsburgu vara ==
[[Attēls:Wappen röm.kaiser.JPG|thumb|Vācu nācijas svētā Romas impērijas ģerbonis (1605)]]
[[Attēls:The Protestant Union within the Holy Roman Empire (c. 1610).svg|thumb|Protestantu līgas valstis (zilā)]]
Lai arī katras imperatora vēlēšanas izraisīja kūrfirstu ambīciju konfliktus, no 15. gadsimta vidus par imperatoriem konsekventi ievēlēja Austrijas [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]] pārstāvjus. Līdz ar [[Osmaņu impērija]]s spiedienu uz Centrāleiropu Hābsburgu loma pieauga. Hābsburgi apvienoja savā valdījumā esošās [[Austrijas erchercogiste]]s, [[Bohēmijas Karaliste]]s un [[Ungārijas Karaliste]]s zemes cīņā pret turkiem. No 16. līdz 18. gadsimtam Hābsburgi bija galvenā barjera pret turku draudiem. [[Hābsburgu monarhija]]s spēks Eiropā ievērojami pieauga pēc tam, kad viņi ieguva arī [[Spānijas Impērija]]s kroni. Hābsburgu valdījumiem nebija vienota valsts nosaukuma un tā laika dokumentos to dēvēja par „Hābsburgu nama mantojamiem valdījumiem“. 1699. gadā pēc miera līguma ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] Hābsburgi ieguva [[Horvātija|Horvātiju]], daļu Slovēnijas, kā arī Austrumungāriju un [[Transilvānija|Transilvāniju]]. 1718. gadā pēc vēl viena miera līguma ar osmaņiem, impērija ieguva ievērojamu daļu [[Serbija]]s, daļu [[Valahija]]s un [[Slovēnija]]s kā arī Banātu un Ziemeļbosniju. Hābsburgu panākumi karos pret turkiem deva tiem aizvien plašākas teritorijas Ungārijā, un neatkarīgu varu, kas aizvien mazāk balstījās uz nestabilo imperatora autoritāti.

Hābsburgi savas daudzās zemes uzskatīja par ģimenes īpašumu. Netika veikti mēģinājumi apvienot tās vienotā valstī, ar vienotu pārvaldes sistēmu. Mazāku provinču pārvaldi parasti uzticēja jaunākajiem ģimenes locekļiem. Dinastisko zemju dalīšanā 1521. gadā [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands I]] saņēma Austrijas zemes, un piecus gadus vēlāk arī Bohēmiju un Ungāriju. No turkiem pakāpeniski atkaroto Ungāriju pat nemēģināja formāli iekļaut impērijas sastāvā, paturot to kā dinastijas īpašumu. Imperatora vara un spēks balstījās ienākumos un armijā, ko tam deva savas dinastijas zemju izmantošana.

Imperators [[Rūdolfs II Hābsburgs|Rūdolfs II]] gandrīz visu laiku pēc 1600. gada pavadīja savā pilī, neiesaistoties ikdienas valsts pārvaldē. Impērijas reihstāgu viņš pēdējo reizi apmeklēja 1594. gadā. Spēcīgas centrālās varas trūkums saasināja reliģiskās, ekonomiskās un politiskās problēmas impērijā.
 
1593.-1606. gada karš ar turkiem nedeva jaunus iekarojumus, bet tā izmaksas iztukšoja imperatora Rūdolfa II kasi. Viņa atteikšanās precēties un nosaukt kādu no saviem radiniekiem par mantinieku izraisīja cīņu par varu 1606.-1612. gados. Hābsburgu zemes tradicionāli bija sadalītas vairāku ģimenes locekļu pārvaldībā. Rūdolfu II, kurš dzīvoja Prāgā, Vīnē pārstāvēja erchercogs [[Matiass]]. Hābsburgu dinastijas dažādo pārstāvju starpā notika cīņa par troņa mantošanu, jo imperatoram un viņa brāļiem nebija bērnu. Hābsburgu brāļi izlēma uzticēt varu Austrijas un Bohēmijas zemēs Matiasam, Rūdolfam II atstājot ceremoniālo imperatora titulu. 1611. gada maijā Matiasu kronēja par Bohēmijas karali, bet reālā vara Hābsburgu Austrijā, Ungārijā un Bohēmijā nonāca augstākās aristokrātijas rokās. 1612. gada janvārī Rūdolfs II mira, un par viņa pēcteci ievēlēja Matiasu, kurš valdīja līdz 1619. gadam. Viņa varas laikā iekšējo nestabilitāti pastiprināja sakāves karos pret Transilvānijas ungāriem un Venēcijas Republiku. Lielu varu ieguva Vīnes kardināls, kurš, baidoties no atklāta reliģiskā konflikta, atbalstīja samierinošu politiku attiecībā pret protestantiem. Tas izraisīja Hābsburgu pārstāvju neapmierinātību, redzamākais no kuriem bija troņmantinieks [[Ferdinands II Hābsburgs|Ferdinands]]. Pretenzijas uz varu impērijā izvirzīja Spānijas Hābsburgu pārstāvis, karalis [[Felipe III]], kurš bija imperatora [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimiliāna II]] mazdēls. Felipe III 1613. gadā pieteica pretenzijas uz Bohēmijas un Ungārijas troņiem. 1617. gadā Ferdinands vienojās ar savu brālēnu Filipu III, ka tas atteiksies no troņa pretenzijām apmaiņā pret zemēm Itālijā un Vācijas dienvidos. Šis kompromiss vēl nebija atrisināts, kad 1618. gada notikumi Bohēmijā izraisīja Trīsdesmitgadu karu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=gbU8AAAAIAAJ&amp;printsec=frontcover#v=onepage&amp;q&amp;f=false The New Cambridge Modern History: Volume 4]&lt;/ref&gt;

Rūdolfa nestabilā politika lika vairākām protestantu valstīm 1608. gadā apvienoties Protestantu līgā, kam 1609. gadā sekoja Bavārijas izveidota Katoļu līga. Imperatora [[Matiass|Matiasa]] kāpšana tronī 1612. gadā uz laiku atslābināja situāciju. 1618. gada maijā Bohēmijas protestantu augstmaņu grupa Prāgā vardarbīgi protestēja pret Hābsburgu politiku impērijas amatus piešķirt vienīgi katoļiem. Dumpīgā Bohēmijas Karaliste troni piedāvāja Pfalcas kūrfirstam, kurš to pieņēma. Kad tronī kāpa [[Ferdinands II Hābsburgs|Ferdinands II]], viņa galvenais mērķis bija atjaunot Hābsburgu varu Bohēmijā. Aizvien asākie konflikti starp imperatoru un protestantu valdniekiem par politisko un reliģisko neatkarību iesāka postošo Trīsdesmitgadu karu.

=== Impērija pēc Trīsdesmitgadu kara ===
[[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]] Hābsburgu imperatoru vadītā katoļu koalīcija cieta militāru sakāvi. Pēc kāpšanas tronī 1637. gadā [[Ferdinands III]] cerēja izbeigt karu, 1640. gadā sasaucot pirmo impērijas reihstāgu 27 gadu laikā. Lai arī imperatora militāro spēku bija iedragājusi Francijas un Zviedrijas alianse, viņš spēja nosargāt Hābsburgu politisko ietekmi impērijā un 1648. gadā parakstīt [[Vestfālenes miera līgums|Vestfālenes miera līgumu]]. Imperatoram nācās atzīt pieaugošo vietējo valdnieku varu, garantēt protestantu tiesības, vienlaikus saglabājot pilnīgu kontroli pār Hābsburgu dinastiskajām teritorijām. Ferdinands III spēja nodrošināt [[Ferdinands IV|Ferdinanada IV]] ievēlēšanu par [[Romiešu karalis|Romiešu karali]] 1653. gadā un sasauca jaunu reihstāgu, kurā ieguva protestantisko Ziemeļvācijas valdnieku atbalstu.

Vestfālenes miers nozīmēja, ka Hābsburgiem nav izdevies nostiprināt imperatora varu. Taču sekojošā impērijas valstu zemju pārdalīšana deva priekšroku katoļu valdniekiem un aristokrātiem, kas turpmāk bija lojāli dinastijai. Zemes valdniekam mainot reliģisko piederību viņam vairs nebija tiesības to uzspiest saviem pavalstniekiem. Valstīs atjaunoja 1624. gada ticības stāvokli, kas atkal deva priekšroku katoļiem.&lt;ref name=&quot;the-holy-roman-empire-1495-1806&quot; /&gt;

Vestfālenes miers noteica katoļu un protestantu tiesības impērijā, uzliekot vairākus ierobežojumus. Problēmas vēlāk radīja valdnieku vēlmes atļaut citu konfesiju darbību savā valstī vai mainīt ticību. Virkne protestantu valdnieku politisku iemeslu dēļ pārgāja katolicismā, valstij joprojām paliekot protestantiskai. Vienas dinastijas ietvaros daļa varēja būt protestanti, citi katoļi. Impērijas parlamentam 18. gadsimtā vairākas reizes vajadzēja piespiest vietējos valdniekus mainīt reliģisko politiku. Vairākas senās hercogu un kūrfirstu dinastijas, kas bija pārgājušas protestantismā, bija neapmierinātas ar katoļu Hābsburgiem un jaunajām katoļu valdnieku dinastijām. Šo neapmierinātību regulāri izmantoja Prūsija, veidojot pret Hābsburgiem vērstu protestantu bloku.

Aizvien vairāk sāka nodalīties vācisko impērijas valstu un daudzetniskās Hābsburgu monarhijas intereses. Vietējie valdnieki no impērijas aristokrātijas kļuva par daļēji neatkarīgiem valdniekiem. Pēc Trīsdesmitgadu posta atjaunojās ap 350 lielo un mazo vācu valstiņu valdnieku varas stabilitāte. Sākās jaunu piļu un rezidenču celtniecības vilnis, uzplauka galmu dzīve. Nelielās grāfistēs galmu veidoja līdz 150 cilvēku, kamēr kūrfirstu galmi sasniedza 600-800 cilvēkus. Imperatora galmā 1674. gadā bija 1000 galminieku un līdz 1750. gadam to skaits dubultojās.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.lv/books?id=NeqGLXvgH7YC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=holy+roman+empire&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiVhL-H7tfcAhWO0aYKHdOOBrc4HhDoAQg4MAM#v=onepage&amp;q=holy%20roman%20empire&amp;f=false |title=Germany and the Holy Roman Empire: Volume II |access-date={{dat|2018|08|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210830214723/https://books.google.lv/books?id=NeqGLXvgH7YC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=holy+roman+empire&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiVhL-H7tfcAhWO0aYKHdOOBrc4HhDoAQg4MAM#v=onepage&amp;q=holy%20roman%20empire&amp;f=false }}&lt;/ref&gt; 18. gadsimtā impērijas sastāvā bija lielākā daļa tagadējās [[Vācija]]s, [[Čehija]]s, [[Austrija]]s, [[Lihtenšteina]]s, [[Slovēnija]]s, [[Beļģija]]s un [[Luksemburga]]s, kā arī daļa no tagadējās [[Polija]]s un [[Nīderlande]]s.

Svētā Romas impērija savas pastāvēšanas pēdējos gadsimtos bija vācu zemju federācija, kurai nebija kopīgas visas valsts pārvaldes un tiesu sistēmas, vienotu nodokļu un karaspēka. Augstākais pārvaldes orgāns bija impērijas reihstāgs, kurā sanāca kopā visi impērijas firsti, ievēlēja imperatoru un lēma par svarīgākajiem impērijas jautājumiem. 15. gadsimta beigās daudzās valstiņās izveidoto pārvaldes sistēmu — padomi (''Rat''), tiesas (''Hofrat, Gericht'') un valsts kasi (''Kammer'') pakāpeniski papildināja profesionāls valsts pārvaldes aparāts, kurā amatus ieņēma arī nedižciltīgie. Lai samazinātu imperiālās tiesas slogu un paātrinātu lietu risināšanu, attīstījās vietējās tiesas. Protestantu valstīs arī izveidojās iestādes (konsistorijas) baznīcas lietu un īpašumu pārvaldei. Lai arī daudzviet pastāvēja prasība, ka valsts amatu ieņēmējiem jābūt dzimuši vietējā valstiņā, plaši pastāvēja aristokrātu, virsnieku un profesionāļu kustība starp valstīm, piedāvājot savus pakalpojumus valdniekiem.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;/&gt; Savu zemju ietvaros firsti bija pilnīgi autonomi. Impērijas tiesa vairāk risināja federācijas zemju un to firstu savstarpējos konfliktus. Katrā impērijas zemē bija sava kārtu pārstāvniecība — [[Landtāgs|landtāgi]]. Imperatoru iespējas panākt savu gribu bija pilnībā atkarīgas no viņu militārā spēka.

=== Augošās valdnieku ambīcijas ===
1690. gadā ievēlētajam imperatoram Leopoldam I vajadzēja vācu valdnieku atbalstu dinastisko ambīciju uzturēšanā par Spānijas kroni. 1692. gadā imperators izlēma piešķirt Hannoveres kūrfirsta titulu Braunšveigas-Lineburgas hercogam [[Ernsts Augusts|Ernstam Augustam]], kura dēls 1714. gadā kļuva par Lielbritānijas karali [[Džordžs I|Džordžu I]]. Ernsts Augusts no konkurenta kļuva par Leopolda I atbalstītāju un apsolīja katoļiem ticības brīvību savās zemēs. Lai saglabātu trauslo elektoru līdzsvaru, Hannovere kļuva par pilntiesīgu elektoru tikai 1708. gadā, vienlaikus ar Hābsburgu valdītās Bohēmijas Karalistes atjaunotu uzņemšanu elektoru kārtā. 1706. gadā Bavārija zaudēja elektora tiesības, kuras atguva 1714. gadā.&lt;ref name=&quot;germany-and-the-holy-roman-empire&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.lv/books?id=NeqGLXvgH7YC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=holy+roman+empire&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiVhL-H7tfcAhWO0aYKHdOOBrc4HhDoAQg4MAM#v=onepage&amp;q=holy%20roman%20empire&amp;f=true |title=Germany and the Holy Roman Empire |access-date={{dat|2018|08|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210830214723/https://books.google.lv/books?id=NeqGLXvgH7YC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=holy+roman+empire&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiVhL-H7tfcAhWO0aYKHdOOBrc4HhDoAQg4MAM#v=onepage&amp;q=holy%20roman%20empire&amp;f=true }}&lt;/ref&gt;

Hābsburgu imperatoru nestabilitāte noveda pie nepieciešamības apmierināt augstmaņu ambīcijas. Militāri spēcīgākie vācu valdnieki vēlējās iesaistīties starpvalstu politikā kā līdzvērtīgi valdnieki. [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolds I]] 1692. gadā Kalenbergas (Hannoveres) hercogu iecēla par kūrfirstu. Leopolds I piešķīra “karaliskās augstības” titulus Toskānas lielhercogam (1691.) un Savojas hercogam (1693.). Lai iegūtu [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] militāro atbalstu, 1700. gada novembrī Leopolds I piekrita Brandenburgas kūrfirsta kronēšanai par Prūsijas karali. [[Hannoveres dinastija]]s pārstāvja kļūšana par Lielbritānijas karali noveda pie vēl viena karaļa parādīšanās. Tikmēr Savojas lielhercogs kļuva par karali Sicīlijā un no 1720. gada [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas Karalistē]]. Polijas mantojuma kara dēļ impērija atsacījās no [[Lotringa]]s, kas 1766. gadā pilnībā pārgāja Francijas pakļautībā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Vēl viena iespēja mazo dinastiju pārstāvjiem bija laulības ārzemēs. Tā par Zviedrijas karaļiem kļuva [[Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens]] un [[Frederiks I]]. Krievijas Impērijā pie varas nāca vācieši [[Pēteris III]] un [[Katrīna II Lielā]].

1696. gadā vairāki vācu valdnieki vēlējās iegūt vēlēto [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s kroni. Leopolds I izlēma atbalstīt Saksijas [[Augusts II Stiprais|Frīdrihu Augustu]], ko panāca ar lieliem kukuļiem un troņa pretendentu pāriešanu katoļticībā, vienlaikus saglabājot viņa varu protestantiskajā [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas kūrfirstistē]]. Šāda uzvedība novājināja Saksijas vadošo lomu vācu protestantu valstu lokā, kurā tagad izvirzījās [[Brandenburgas markgrāfiste]]. Pfalcas elektors Johans Vilhelms cerēja iegūt [[Spāņu Nīderlande]]s, Armēnijas vai Sicīlijas un Sardīnijas kroņus. Bavārijas un Brandenburgas valdnieki 1696. gadā vienojās atbalstīt viens otru mēģinājumos iegūt karaļu kroņus. Bavārijas Maksim Emanuelam neizdevās iegūt Polijas kroni, un viņa dēls Jozefs Ferdinands mira 1699. gadā, nekļūstot par Spānijas [[Karloss II|Karlosa II]] mantinieku. Bavārijas nepiepildītās ambīcijas noveda pie alianses ar Franciju un smagas sakāves [[Karš par Spānijas mantojumu|karā par Spānijas mantojumu]]. [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] [[Frīdrihs I Hoencollerns|Frīdrihs I]] 1694. gadā saņēma Leopolda I atteikumu lūgumam pēc karaļa titula, taču 1701. gadā kļuva par karali Prūsijā, kas atradās ārpus impērijas robežām. Hannoveres kūrfirsta kļūšana par Lielbritānijas karali tikai pastiprināja elektoru un citu valdnieku vēlmi iegūt karaļu titulus.&lt;ref name=&quot;germany-and-the-holy-roman-empire&quot; /&gt;

Impērijas iekšējā un ārējā politika aizvien vairāk sasaistījās ar Hābsburgiem, un to sāka apstrīdēt citas vācu valstis. 1713. gadā imperators [[Kārlis VI]] izdeva t.s. [[1713. gada pragmatiskā sankcija|pragmatisko sankciju]], kas pavēra ceļu [[Austrijas erchercogiste|Austrijas]] troņa mantošanai savām sieviešu kārtas pēcnācējiem. 1735. gadā Kārlis VI bija spiests atteikties no [[Neapoles Karaliste]]s kroņa. Hābsburgiem izplešot savus valdījumus Balkānos, sāka veidoties no impērijas neatkarīga Austrijas identitāte un pārvaldes aparāts. Sākās diskusijas par to, vai Austrijas interesēm impērija vēl ir nepieciešama. Gan Austrijai, gan Prūsijai Polijas sadalīšanas un Balkānu karu dēļ aizvien lielākas teritorijas atradās ārpus impērijas robežām.

=== 18. gadsimta krīze ===
[[Attēls:Europe 1740 en.jpg|thumb|Eiropa, 1740]]
[[Attēls:HRR 1789 EN.png|thumb|Svētā Romas impērija 1789. gadā. Galvenās valstis impērijā ir [[Hābsburgu monarhija]] (DA) un [[Prūsijas Karaliste]] (ZA)]]
Kārļa VI nāve 1740. gadā izraisīja politisku un militāru krīzi impērijā. Saksijas, Bavārijas un Brandenburga-Prūsijas valdnieki izmantoja iespēju, lai sagrābtu politisko varu un Hābsburgu teritorijas. Ar 1741. gada vienošanos Bavārija iegūtu Bohēmiju, daļu Austrijas, Tiroli. Saksija iegūtu Augšsilēziju un Morāviju, kamēr Prūsija paturētu Silēziju.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;/&gt;

&quot;Pragmatiskajā sankcijā&quot; visas nianses nebija paredzētas (kā arī citu valstu akcepts), kas ļāva 1740. gadā [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] karalim Fridriham II sagrābt Silēziju. Sākās t.s. [[karš par Austrijas mantojumu]], kurā impērijas valstis — [[Hābsburgu monarhija]] un [[Prūsijas Karaliste]] karoja pretējās pusēs. Šis karš aizsāka Austrijas un Prūsijas sacensību par vadošo lomu.

1742. gada 24. janvārī ar Prūsijas atbalstu par imperatoru ievēlēja Bavārijas Kārli Albrehtu no Vitelsbahu dinastijas, kas valdīja kā Kārlis VII. Vitelsbahi gadsimtiem ilgi loloja cerības par impērijas kroni, kuru bija nēsājuši divi viņu pārstāvji Ludvigs (1314—1347) un Ruprehts (1399—1410). 18. gadsimta sākumā dažādās Vitelsbahu valstis aizņēma apmēram 15% impērijas teritorijas, un tajās dzīvoja ap 3 miljoniem cilvēku.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;/&gt; 1732. gadā Vitelsbahu Bavārija atteicās atbalstīt Hābsburgu Pragmatisko sankciju, kas nodrošinātu Marijas Terēzas troņa mantošanas tiesības. Jaunais imperators valdīja no Frankfurtes, kamēr impērijas parlaments ievēroja neitralitāti divu dinastiju disputā, atsakoties apmierināt viņa vēlmes pēc Hābsburgu zemēm un tituliem. Daudzi aristokrāti un ierēdņi atteicās iesaistīties jaunajā pārvaldē, vai nu aiz lojalitātes pret Hābsburgiem, vai baidoties no Marijas Terēzes atriebības. Kārļa VII valdīšana bija tik neveiksmīga, ka pēc viņa nāves 1745. gada 20. janvārī un Austrijas militārajiem panākumiem 1745. gadā par imperatoru ievēlēja Marijas Terēzes vīru Lotringas hercogu [[Francis I Stefans|Franci Stefanu]].

[[Karš par Austrijas mantojumu|Karam par Austrijas mantojumu]] sekoja [[Septiņgadu karš]], kas beidzās tikai 1763. gadā. Pirmajā un Otrajā Silēzijas karā (1740-42, 1744-45) impērijas reihstāgs atteicās militāri iesaistīties. 1751. gadā impērijas parlaments atzina Silēziju par Prūsijas provinci. Trešā Silēzijas kara (arī Septiņgadu karš) sākums noveda pie impērijas parlamenta lēmuma par karu pret Prūsiju. 1763. gada februārī, karam beidzoties, impērijas parlaments formāli izbeidza karu pret Prūsiju.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;/&gt;

Kaut arī 1748. gada [[Āhenas miera līgums]] akceptēja &quot;Pragmatisko sankciju&quot;, Austrijai nācās šķirties no [[Silēzija]]s lielākās daļas (pārējo Silēziju Prūsija sagrāba pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]]). Neveiksmes abos šajos karos bija dabiskas feodāli dzimtbūtnieciskai un ekonomiski atpalikušai valstij, kāda tai laikā bija Austrija. Militārās sakāves padziļināja impērijas krīzi, kuru vācu valstis sāka uzskatīt par traucēkli savām ambīcijām.

1785. gadā Brandenburga-Prūsija, Hannovere, Saksija un vairākas citas protestantu valstiņas izveidoja “Prinču līgu” (''Fürstenbund''). Līgas mērķis bija nepieļaut imperatoram Jozefam II vienoties ar Bavārijas kūrfirstu Kārli Teodoru, par Bavārijas apmaiņu pret Austrijas Nīderlandi. Iegūstot Bavāriju, Hābsburgi pilnībā dominētu vācu dienvidos. Kārlis Teodors cerēja, ka varētu apvienot savus Pfalcas un Reinzemes valdījumus ar Austrijas Nīderlandi, un saņemt karaļa titulu. Prinču līga nostājās “vācu brīvības” aizstāvībā pret Hābsburgu absolūtismu.

Hābsburgu-Lotringas dinastijas pārstāvji [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]], [[Leopolds II Hābsburgs|Leopolds II]] un [[Francis II Hābsburgs|Francis II]] bija pēdējie impērijas ķeizari.

== Pastāvēšanas beigas ==
{{pamatraksts|Svētās Romas impērijas sabrukums}}
[[Attēls:Rheinbund 1806, political map.png|thumb|Reinas Konfederācija, 1806]]
[[Franču revolūcija]]i kļūstot aizvien radikālākai, ķeizars [[Leopolds II Hābsburgs|Leopolds II]] un Prūsijas karalis [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] 1791. gada augustā tikās Saksijā un pasludināja, ka kopā ar citām Eiropas valstīm ir gatavi veidot militāru koalīciju monarhijas atjaunošanai Francijā. Abi valdnieki bija salīdzinoši liberāli un deklarāciju neuzskatīja par kara pieteikumu. Leopolds II vēlējās atbalstīt savu māsu, Francijas karalieni Mariju Antuaneti, kamēr Prūsija cerēja kara gadījumā iegūt jaunas teritorijas. No revolucionārā terora bēgošie franču aristokrāti pulcējās impērijas teritorijā. [[Francijas Likumdošanas sapulce]] 1792. gada janvārī pieprasīja Leopoldam II pārtraukt bēgļu atbalstu, piedraudot ar karu. Leopolds II mira tā paša gada martā, un viņa mantinieks Francis II ātri mobilizēja 50 000 kareivju lielu armiju. Arī Prūsija sāka gatavoties karam, ko uzsāka Francija, iebrūkot [[Austrijas Nīderlande|Austrijas Nīderlandē]]. 1792. gada septembrī Hābsburgu Austrija oficiāli lūdza impērijas parlamentam finansiālu atbalstu kara vešanai. Parlaments to noraidīja, baidoties, ka Austrija un Prūsija karu izmantos savu valdījumu palielināšanai. Frančiem gūstot panākumus, impērijas parlaments tomēr piešķīra līdzekļus 120 000 kareivju lielai armijai. 1793. gada pavasarī, kad franči atkārtoti iebruka impērijas teritorijā, parlaments oficiāli pieteica karu Francijai.&lt;ref name=&quot;german-history-1789-1871&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=NDy_aqJQ5OgC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=empire+of+german+nation&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjF2ubgttjcAhXDFJoKHWcyCeE4ChDoAQhCMAU#v=onepage&amp;q=empire%20of%20german%20nation&amp;f=true German History, 1789-1871]&lt;/ref&gt;

Paralēli karam ar Franciju, Prūsija, Hābsburgi un Krievijas Impērija veica pēdējo [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas dalīšanu]]. 1794. gada beigās finansiālās grūtībās nonākusī Prūsija noslēdza pamieru ar Franciju un pievērsās poļu sacelšanās apspiešanai. 1795. gada aprīlī Prūsija noslēdza mieru ar Franciju. Prūsija piekrita tam, ka franči okupē virkni vācu valstiņu Reinzemē. Apmaiņā franči ļāva Prūsijai paplašināt savu ietekmi Ziemeļvācijā. Tādējādi Prūsija bija piedalījusies impērijas teritorijas sadalīšanā bez imperatora ziņas un piekrišanas. Francis II vēlējās mieru ar frančiem slēgt pēc uzvaras, tāpēc karš ar mainīgiem panākumiem turpinājās vācu zemēs un Itālijā. Kad Napoleona karaspēks 1797. gada sākumā atradās 130 km attālumā no Vīnes, Francis II piekrita pamieram. 1797. gada oktobrī sekoja formāls miera līgums, ar kuru Francija ieguva teritorijas Itālijā, Beļģijā un Reinzemē. Mazās vācu valstiņas pāris gadu laikā zaudēja ticību stabilitātei un neatkarībai, ko tām nodrošināja impērijas saglabāšana. Iecerēto impērijas zemju dalīšanu uz laiku pārtrauca Otrās koalīcijas karš, ko Hābsburgi kopā ar Lielbritāniju un Krieviju sāka 1799. gadā. Nepārtrauktā karadarbība bija smagi izpostījusi Reinzemi, ko visvairāk izlaupīja milzīgās franču armijas. Par spīti protestiem, 1799. gadā impērijas parlaments pieņēma jaunu kara nodokli, lai finansētu karu, kurā 1800. gadā atkal sāka uzvarēt franči.&lt;ref name=&quot;german-history-1789-1871&quot; /&gt;

1801. gada februārī Hābsburgi un Francija noslēdza jaunu mieru, kuru martā apstiprināja impērijas parlaments. Franči ieguva jau iepriekšējā miera līgumā apstiprinātās teritorijas Nīderlandē un Reinzemē. Bez īpašumiem palikušajiem vācu valdniekiem tika piešķirtas kompensācijas no citur impērijā konfiscētajām baznīcas zemēm. Napoleons lielā mērā kontrolēja vācu zemju robežu izmaiņas uz austrumiem no Reinas. No gandrīz 300 valstiņām un brīvpilsētām tika izveidotas mazāk nekā 100 valstiņas. Napoleona mērķis bija radīt spēcīgākas valstis, kas būtu viņa sabiedrotās pret ķeizaru [[Francis II Hābsburgs|Franci II]]. Lai arī Francis II un Prūsijas Karaliste šādi palielināja savas zemes, lielākās ieguvējas bija franču atbalstītās, vidēji lielās Bavārija, Virtemberga un Bādene.&lt;ref&gt;[http://www.historytoday.com/richard-cavendish/end-holy-roman-empire The End of the Holy Roman Empire]&lt;/ref&gt; Teritoriālās izmaiņas pilnībā izmainīja kūrfirstu sastāvu, kur tagad atradās deviņas valstis un viens garīdznieks, [[Mainca]]s arhibīskaps. Pazuda gandrīz visas bīskapu valstiņas un brīvpilsētas, protestantu valstis ieguva vairākumu. Imperators zaudēja savus tradicionālos katoļu atbalstītājus impērijas institūcijās.

Drīz pēc tam, kad Napoleons 1804. gadā sevi pasludināja par imperatoru, arī Svētās Romas impērijas ķeizars pasludināja sevi par jaunizveidotās [[Austrijas Impērija]]s ķeizaru, tādējādi kļūstot par dubultimperatoru.&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/biography/Francis-II-Holy-Roman-emperor Francis II]&lt;/ref&gt;

1805. gadā Francis II atkal iesaistījās koalīcijas karā pret Napoleonu un gada beigās cieta smagu sakāvi [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]]. 1806. gada jūlijā Napoleons nodibināja [[Reinas Konfederācija|Reinas Konfederāciju]], kas 1. augustā formāli paziņoja par izstāšanos no Svētās Romas impērijas. 6. augustā Francis II atsacījās no Svētās Romas impērijas ķeizara troņa un turpmāk valdīja kā Austrijas ķeizars Francis I.

== Skatīt arī ==
* [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums]]
* [[Svētās Romas impērijas hronoloģija]]
* [[Otonu dinastija]]
* [[Saliešu dinastija]]
* [[Hoenštaufenu dinastija]]
* [[Hābsburgu monarhija]]

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20040221052407/http://www.orteliusmaps.com/book/ort56.html 1570. gada Svētās Romas impērijas karte] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sveta Romas imperija}}
[[Kategorija:Svētā Romas impērija| ]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]
[[Kategorija:Bijušās Eiropas monarhijas]]
[[Kategorija:Bijušās impērijas]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Hābsburgu dinastija]]
[[Kategorija:Viduslaiki]]
[[Kategorija:Livonija]]</text>
      <sha1>mn1tdpqokvehxrv3iewt8f22jbrjdrg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Narva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5620</id>
    <revision>
      <id>4532036</id>
      <parentid>4515365</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T21:50:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ri4ardsons</username>
        <id>18612</id>
      </contributor>
      <comment>Vēsture, demogrāfija, atsauces, attēli</comment>
      <origin>4532036</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20564" sha1="n0qecx55iddcouxu3v19r2crckeqiae" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu|upi|Narva (upe)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name                   = Narva
|official_name          = ''Narva''
|settlement_type        = pilsēta
|image_skyline          = Narva asv2022-04 img09 Castle.jpg
|image_caption          = Skats uz Narvas cietoksni
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
|pushpin_map            = Estonia#Austrumviru apriņķis
|pushpin_label_position = 
|map_caption            = Atrašanās vieta Igaunijā
|coordinates_region     = EE
|subdivision_type       = [[Pasaules valstis|Valsts]]
|subdivision_name       = {{EST}}
|subdivision_type1      = [[Igaunijas apriņķi|Apriņķis]]
|subdivision_name1      = [[Attēls:Ida-Virumaa lipp.svg|25px]] [[Austrumviru apriņķis]]
|leader_title           = 
|leader_name            = 
|established_title      = Pirmoreiz minēta
|established_date       = 1172
|established_title1     = Pilsētas tiesības
|established_date1      = 1345
|area_total_km2         = 68.72
|population_as_of       = 2025
|population_total       = 52495
|population_density_km2 = auto
|timezone               = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|utc_offset             = +2
|timezone_DST           = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
|utc_offset_DST         = +3
|latd=59|latm=22|lats=33|latNS=N
|longd=28|longm=11|longs=46|longEW=E
|website                = {{URL|http://www.narva.ee}}
|footnotes              = 
}}

'''Narva''' ({{val|et|Narva}}) ir [[Igaunija]]s robežpilsēta pie [[Krievija]]s robežas. Gar pilsētu plūst [[Narva (upe)|Narvas upe]], kas iztek no [[Peipuss|Peipusa ezera]] un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir [[krievu valoda]], liela daļa no viņiem šeit ieradušies pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vai ir to pēcteči. Narvas pamatiedzīvotājiem ilgus gadus pēc kara bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā.{{fact}} [[Narvas upe]]s pretējā krastā atrodas Krievijas [[Ivangoroda]]s pilsēta un [[Ivangorodas cietoksnis]] (''Jaanilinn''), kas kopā ar [[Narvas cietoksnis|Narvas Hermaņa cietoksni]] veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan [[Livonija]]s, gan [[Krievija]]s [[nocietinājums|nocietinājumu]] arhitektūras īpatnības.

== Vēsture ==
Pirmoreiz rakstos apmetne pie Narvas upes ({{val|ru|Ругодив}}) pieminēta [[Veļikijnovgoroda|Novgoroda]]s hronikā 1171. gada notikumu aprakstā. Cietoksnis dibināts 1223. gadā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā, kad [[Viruzeme]] nokļuva [[Dānija|dāņu]] varā. 1346. gadā [[Livonijas ordenis]] nopirka Viruzemi līdz ar citām [[Dāņu Igaunija]]s zemēm no [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] Valdemāra IV. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja [[Narvas fogteja|Narvas fogteju]]. [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas karu]] laikā 1492. gadā Maskavijas lielkņazs [[Ivans III]] lika iepretīm Narvas cietoksnim uzcelt krievu cietoksni, ko nodēvēja viņa vārdā par [[Ivangoroda|Ivangorodu]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1558. gadā Narvu iekaroja [[Krievijas cariste]], bet 1581. gadā to ieņēma Zviedrijas armija [[Pontuss Delagardijs|Pontusa Delagardija]] vadībā, padarot to par [[Ingermanlande]]s hercogistes galvaspilsētu.

Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] Zviedrijas valdība Narvai pievērsa sevišķu uzmanību, plānojot to padarīt par galveno Zviedrijas tirdzniecības, administratīvo un reliģisko centru Somu līča austrumu daļā. 1640. gadā [[Zviedrijas kanclers]] [[Aksels Ūksenšerna]] pat izteica priekšlikumu pārveidot Narvu par otro karaļa galvaspilsētu. Šo ambiciozo plānu īstenošanai kļuva nepieciešams pārvērst Narvu par ievērojamu Zviedrijas pilsētu un reorganizēt pilsētas pārvaldi pēc labākajiem zviedru piemēriem.&lt;ref name=&quot;narvaplan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.narvaplan.ee/?menu=1&amp;page=7|title=Linna arhitektuuri ja ehitusjärelevalve teenistuse ajaloost Narvas|language=et|trans-title=Par pilsētas arhitektūras un būvuzraudzības dienesta vēsturi Narvā|website=http://www.narvaplan.ee}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Narva, Jaani kirik, RM Fn 1040-23.jpg|thumb|left|235px|Narvas Sv. Jāņa Evaņģēliski luteriskā katedrāle]]
Pirmās reformas skāra reliģiju, un 1636. gadā pēc Zviedrijas luterāņu baznīcas superintendenta Hermana Samsona iniciatīvas izveidoja Narvas dekanātu, kas ietvēra Viruzemi un visu Ingermanlandi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20240615082946/https://opacplus.bsb-muenchen.de/Vta2/bsb10450229/bsb:BV010640372?page=22|title=Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland (1843)|trans-title=Materiāli par Vidzemes baznīcu un mācītāju vēsturi|page=11|year=1843}}&lt;/ref&gt; Par tā garīgo centru kļuva no 1641. līdz 1651. gadam uzceltā Narvas Sv. Jāņa katedrāle. Kopš 1642. gada tās paspārnē darbojās arī Narvas triviālskola.

[[Attēls:Narva vanalinn 01.jpg|thumb|left|235px|Narvas vecpilsēta]]
1644. gadā Zviedrijas valdība par Narvas maģistrāta sekretāru iecēla Jakobu Fogu, kurš pēc [[Stokholma]]s parauga maģistrātā izveidoja Juridisko, Komerciālo un Būvniecības kameru. Tajā pašā gadā stājās spēkā jaunie būvnoteikumi, kas paredzēja pilsētas plānojumu regulāros kvartālos, nosakot ēku izvietojumu paralēli ielām, liedzot koka ēku būvniecību pilsētā, kā arī nosakot vienotas būvlaides 24 olekšu (14,5 m) platumā galvenajām ielām un 16 olekšu (9,6 m) platumā šķērsielām.&lt;ref name=&quot;narvaplan&quot;/&gt;

Pirms 1644. gada būvnoteikumu nostiprināšanas Narvā dominēja koka apbūve, kas izveidojās uz šauriem zemesgabaliem, un ēkas atradās tuvu cita citai. Turklāt, nereti ārsienas būvēja kā blakus esošām ēkām kopīgu nesošo konstrukciju. Minēto apstākļu rezultātā 1659. gadā Narvā izcēlās postošs ugunsgrēks, kā rezultātā nodega rātsnams, Sv. Miķeļa baznīca un liela daļa pilsētas. Turpmākajos 20 gados Narvu atjaunoja, un tās pilsētvidē nostiprinājās [[baroks|baroka]] arhitektūra. Ievērojamākās šī perioda celtnes ir 1671. gadā uzceltais [[Narvas rātsnams|rātsnams]] un 1704. gadā uzceltā [[Tartu Universitātes Narvas koledža|birža]].

1676.–1680. gadā pēc [[Ēriks Dālbergs|Ērika Dālberga]] plāna sākās Narvas nocietinājumu pārbūve pēc [[Sebastjēns Leprestrs de Vobāns|Vobāna]] sistēmas. Būvdarbi turpinājās līdz Narvas iekarošanai 1704. gadā. Līdz tam brīdim bija pabeigti seši bastioni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.narvamuuseum.ee/?next=kindlustused&amp;menu=menu_ajalugu|title=Narva kindlustused ja linnus|language=et|trans-title=Narvas nocietinājumi un pils|publisher=Narva Muuseum|accessdate={{dat|2013|8|4|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Krievijas cars [[Pēteris I]] ar [[Narvas kauja (1700)|uzbrukumu Narvai]] sāka [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]. Pirmo aplenkumu 1700. gadā zviedri atsita, tomēr 1704. gada 9. augustā krievi Narvu ieņēma un iekļāva jaundibinātajā [[Ingrija]]s, vēlāk [[Pēterburgas guberņa|Pēterburgas guberņā]]. 1708. gadā no Narvas uz Krieviju tika izsūtīti ap 1700 iedzīvotāju, ko nometināja Sanktpēterburgā, [[Maskava|Maskavā]], [[Vologda|Vologdā]], [[Kazaņa|Kazaņā]] un citviet. Pēc 1714. gada no izsūtījuma Narvā atgriezās ap 700 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digiarhiiv.ee/dspace/handle/10075/408|title=Arhiivikeskuse digiarhiiv Dspace: Narva elanikkonna küüditamine 1708. aastal|language=et|trans-title=Arhīvu centra digitālais arhīvs iekš DSpace: Narvas iedzīvotāju deportācija 1708. gadā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/75567/Katrin_K6pp_BA_2021.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y|title=Narva elanikkonna küüditamine Põhjasõja ajal|language=et|trans-title=Narvas iedzīvotāju deportācija Ziemeļu kara laikā|author=Katrin Kõpp|publisher=Tartu Universitāte, Humanitāro zinātņu un mākslu fakultāte, Vēstures un arheoloģijas institūts, Arhīvniecības nodaļa|location=Tartu|year=2021}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Narowa Wasserfall und Fabrik Kränholm 1886.png|thumb|left|235px|Narvas ūdenskritums un Krenholmas manufaktūra]]
[[Narvas ūdenskritums]] jau izsenis bija nozīmīgs enerģijas avots. Kopsakarībā ar dzimtbūšanas atcelšanu Igaunijā 1816. gadā un Sanktpēterburgas tuvumu šie apstākļi izraisīja agrīnu rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu attīstību. Pirmā lielā ražotne bija Paula Mommas 1819. gadā dibinātā auduma fabrika. Ap to izveidojās arī citas tekstila ražotnes, kā rezultātā 19. gadsimta vidū Narva kļuva par ievērojamu tekstilrūpniecības centru. Lielākais no šiem uzņēmumiem bija 1858. gadā dibinātā [[Krenholmas manufaktūra]], kas kļuva par sava laikmeta lielāko tekstila rūpnīcu Eiropā. Pēc Anglijas piemēriem pie rūpnīcas izveidoja plašu strādnieku apkaimi ar savu skolu, bērnudārzu, luterāņu un pareizticīgo baznīcu, slimnīcu, klubu un veikaliem.

{{dat|1917|12|10|L|bez}} Narvā notika referendums par pievienošanos [[Igaunijas guberņa]]i, ko atbalstīja 80% iedzīvotāju. Referenduma rezultātus atzina Krievijas Tautas komisāru padome un Igaunijas padomju izpildkomiteja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myestonia.ru/publ/31-1-0-119|title=Антс Эрнестович Дауман – как Дауман возвращал Нарву Эстонии|language=ru|trans-title=Antss Daumans — kā Daumans panāca Narvas atgriešanu Igaunijas sastāvā|access-date={{dat|2012|12|19|L|bez}}|archive-date={{dat|2011|11|23|L|bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123145538/http://www.myestonia.ru/publ/31-1-0-119}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ra.ee/wp-content/uploads/2016/10/DavodovIlja_Vladimir_Uljaonovi_TUNA2008_1.pdf|title=Vladimir Uljanovi (Lenini) allkirjaga dokument 16. novembrist 1917 Narva Linnavalitsuse arhiivifondis|language=et|trans-title=Vladimira Uļjanova (Ļeņina) parakstīts 1917. gada 16. novembra dokuments Narvas pilsētas valdes arhīva fondā|publisher=Tuna|year=2008|issue=1/2008}}&lt;/ref&gt;

[[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] sākumā 1918. gada 28. novembrī Narvai uzbruka [[Sarkanā armija]] un 29. novembrī pilsētā pasludināja [[Igaunijas darba komūna]]s izveidi. 1919. gada februārī Igaunijas armija atbrīvoja pilsētu.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1944. gada 2. februāra līdz 25. jūlijam pilsētas apkārtnē notika [[Narvas kauja (1944)|kaujas pie Narvas]], sauktas arī par Eiropas [[SS]] leģionu kaujām (''Battle of the European SS''), jo kopā ar vāciešiem un [[Igauņu leģions|igauņu leģionāriem]] šeit pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] cīnījās [[valoņi|valoņu]], [[nīderlandieši|nīderlandiešu]], [[Skandināvija|skandināvu]] un citu tautu leģionāri.

Kauju rezultātā Narva bija gandrīz pilnībā nopostīta. No 3550 ēkām pēc kara par atjaunojamām atzina 3%, un no 26 774 iedzīvotājiem 1941. gada 1. jūnijā pēc kara bija atlikuši vien daži cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kirj.ee/wp-content/plugins/kirj/pub/proc.hum.soc.sci-1977-3-225-235_20240524132529.pdf?v=a57b8491d1d8|title=Начальный период восстановления и развития Нарвы (1944-1945 гг.)|language=ru|trans-title=Narvas atjaunošanas un attīstības sākumposms (1944–1945)|author=Valeri Sergejev|journal=Igaunijas PSR Zinātņu akadēmijas Izdevumi. Sabiedrisko zinātņu sērija|issue=26|year=1977, Nr. 3|page=226}}&lt;/ref&gt; Vietējiem iedzīvotājiem, kas kauju laikā bija patvērušies citviet, Narvā bija liegts atgriezties. Tā vietā varas iestādes sekmēja imigrāciju no Krievijas. Pilsētas atjaunošanu veica ap 20 000 vācu kara gūstekņu, kas piespiedu kārtā bija norīkoti darba bataljonos un ieslodzīti Narvas cietuma nometnē Nr. 393.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Katri Raik|url=https://epl.delfi.ee/artikkel/120088436/malupank-ida-viru-eri-katri-raik-narvast-sai-parast-sojapurustusi-siidsukkade-ja-endiste-vangide-linn|title=MÄLUPANK: Ida-Viru eri {{!}} Katri Raik: Narvast sai pärast sõjapurustusi siidsukkade ja endiste vangide linn|language=et|trans-title=MÄLUPANK: Austrumviru speciālizlaidums {{!}} Katri Raik: Pēc kara postījumiem Narva kļuva par zīda zeķu un bijušo ieslodzīto pilsētu|publisher=Eesti Päevaleht|date={{dat|2022|10|26|N|bez}}|access-date={{dat|2022|11|5|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

1944. gada 24. novembrī [[KPFSR]] piesavinājās [[Ivangoroda|Ivangorodu]], ko pilnīgi anektēja 1945. gada janvārī, bet pilsētas tiesības piešķīra tikai 1954. gadā.

1990. gadā Narva kļuva par atjaunotās Igaunijas Republikas robežpilsētu.

&lt;gallery&gt;
Battle of Narva 1700.jpg|Narvas plāns 1700. gadā
Old Narva.jpg|Skats uz Narvas cietoksni un pilsētu ap 1750. gadu
Senff narva vaade.jpg|Narva 1812. gadā ([[Kārlis Augusts Zenfs|Zenfa]] glezna)
Narva linna plaan, 1929.jpg|Narvas plāns 1929. gadā. Upes labajā pusē esošo pilsētas daļu 1944. gadā pievienoja [[Krievijas PFSR]]
&lt;/gallery&gt;

==Demogrāfija==
2025. gadā Narvā dzīvoja 52 495 iedzīvotāji. Atbilstoši {{dat|2017|1|1|L|bez}} datiem lielākā etniskā grupa ir [[Igaunijas krievi|krievi]], kas veidoja 83% no pilsētas iedzīvotājiem. Otrā lielākā etniskā grupa ir [[igauņi]], kas sastāda 2150 jeb 4% iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pub.stat.ee/px-web.2001/Dialog/varval.asp?ma=RL004&amp;lang=2|title=Statistikaameti andmebaas|access-date={{dat|2013|3|2|L|bez}} |archive-date={{dat|2016|03|12}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160312105403/http://pub.stat.ee/px-web.2001/dialog/varval.asp?lang=2&amp;ma=rl004}}&lt;/ref&gt; Tiem sekoja [[ukraiņi]] – 1417 (2%), [[baltkrievi]] – 1161 (2%), [[somi]] – 394 (0,6%) un [[tatāri]] – 298 (0,5%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.investinnarva.ee/et/narvast/ldinfo/rahvastik|title=Invest in Narva|access-date={{dat|2016|2|20|L|bez}}|archive-date={{dat|2016|3|2|L|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160302091151/http://www.investinnarva.ee/et/narvast/ldinfo/rahvastik}}&lt;/ref&gt;

{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|align       = left
|percentages = pagr
|break       = jā
|cols        = 3
|graph-pos   = bottom
|footnote    = 1819., 1863. un 1939. gads – aplēse.
|1779|2456
|1782|2614
|1819|3500
|1863|8000
|1881|10195
|1897|16599
|1913|21038
|1922|27022
|1934|23515
|1939|22400
|1941|26774
|1959|30400
|1970|57863
|1979|72783
|1989|81221
|2000|68680
|2011|58663
|2021|53424
}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:right&quot;
|+Narvas iedzīvotāju etniskais sastāvs
|-
!rowspan=&quot;2&quot; |Tautība
!colspan=&quot;2&quot; |1897
!colspan=&quot;2&quot; |1913&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20141101232522/http://www.murre.ut.ee/arhiiv/naita_pilt.php?materjal=kasikiri&amp;materjal_id=D1776&amp;sari=D|author=Pavel Naidjonov|title=Narva eestikeelne elanikkond läbi ajaloo, nende identiteet ja keel|publisher=Tartu Ülikool Filosoofiateaduskond Eesti ja Üldkeeleteaduse Instituut}}&lt;/ref&gt;
!colspan=&quot;2&quot; |1922
!colspan=&quot;2&quot; |1934
!colspan=&quot;2&quot; |1970&lt;ref&gt;Население районов, городов и поселков городского типа Эстонской ССР : по данным Всесоюзной переписи населения на 15 января 1970 года. Таллинн, 1972.&lt;/ref&gt;
!colspan=&quot;2&quot; |1979&lt;ref&gt;Eesti Vabariigi maakondade, linnade ja alevite rahvastik. 1. osa, Rahvaarv rahvuse, perekonnaseisu, hariduse ja elatusallikate järgi : 1989. a. rahvaloenduse andmed : statistikakogumik. Tallinn, 1990, lk. 27&lt;/ref&gt;
!colspan=&quot;2&quot; |1989&lt;ref&gt;Eesti Vabariigi maakondade, linnade ja alevite rahvastik. 1. osa, Rahvaarv rahvuse, perekonnaseisu, hariduse ja elatusallikate järgi : 1989. a. rahvaloenduse andmed : statistikakogumik. Tallinn, 1990, lk. 32&lt;/ref&gt;
!colspan=&quot;2&quot; |2000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pub.stat.ee/px-web.2001/Dialog/varval.asp?ma=RL222&amp;ti=RAHVASTIK+ELUKOHA+JA+RAHVUSE+J%C4RGI&amp;path=../Database/Rahvaloendus/REL2000/15Rahvus._Emakeel._Veerkeelte_oskus/&amp;lang=2|title=Päring Statistikaameti andmebaasist|access-date={{dat|2013|10|20|L|bez}}|archive-date={{dat|2013|10|20|L|bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131020110721/http://pub.stat.ee/px-web.2001/Dialog/varval.asp?ma=RL222&amp;ti=RAHVASTIK+ELUKOHA+JA+RAHVUSE+J%C4RGI&amp;path=../Database/Rahvaloendus/REL2000/15Rahvus._Emakeel._Veerkeelte_oskus/&amp;lang=2}}&lt;/ref&gt;
!colspan=&quot;2&quot; |2011&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pub.stat.ee/px-web.2001/Dialog/varval.asp?ma=RL0429&amp;lang=2|title=Päring Statistikaameti andmebaasist|access-date={{dat|2013|10|20|L|bez}}|archive-date={{dat|2020|6|5|L|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605151723/http://pub.stat.ee/px-web.2001/Dialog/varval.asp?ma=RL0429&amp;lang=2}}&lt;/ref&gt;
|-
!skaits
!%
!skaits
!%
!skaits
!%
!skaits
!%
!skaits
!%
!skaits
!%
!skaits
!%
!skaits
!%
!skaits
!%
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Igauņi]]
| 
| 44
| 
| 58
| 
| 65,07
| 
| 54
| 
| 6,9
| 3538
| 4,9
| 3224
| 4,0
| 3331
| 4,9
| 3031
| 5,2
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vācieši]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 1,87
| 
| 
| 
| 
| 279
| 0,4
| 251
| 0,3
| 218
| 0,3
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Igaunijas krievi|Krievi]]
| 
| 43,9
| 
| 35
| 
| 29.48
| 
| 30
| 
| 
| 61971
| 85,1
| 69763
| 85,9
| 58702
| 85,5
| 51434
| 87,7
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Somi]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 780
| 1,1
| 727
| 0,9
| 682
| 1,0
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ukraiņi]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 2092
| 2,9
| 2626
| 3,2
| 1774
| 2,6
| 1219
| 2,1
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | [[Baltkrievi]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 1904
| 2,6
| 2182
| 2,7
| 1529
| 2,2
| 
| 
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;| Citi
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 2219
| 3,0
| 2448
| 3,0
| 2444
| 3,6
| 
|
|-
!Kopā
!nowrap|16 599 
!100
!nowrap|21 038
!100
!nowrap|27 022
!100
!nowrap|23 515
!100
!nowrap|57 863
!100
!nowrap|72 783
!100
!nowrap|81 221
!100
!nowrap|68 680
!100
!nowrap|58 663
!100
|}
===Ievērojamas personības===
Narvā dzimuši:
* [[Valērijs Karpins]] (''Валерий Георгиевич Карпин'') (1969) — futbolists;
* [[Pauls Keress]] (''Paul Keres'') (1916—1975) — šahists;
* [[Leo Komarovs]] (''Leo Komarov'') (1987) — hokejists;
* [[Nikolajs Stepulovs]] (''Nikolai Stepulov'') (1913—1968) — bokseris;
* [[Aleksejs Šahmatovs]] (''Алексей Александрович Шахматов'') (1864—1920) — filologs;
* [[Pauls Šmits]] (''Paul Felix Schmidt'') (1916—1984) — šahists.

==Apskates vietas==
*[[Krenholmas manufaktūra]] (''Kreenholmi Manufaktuur'')
*[[Narvas Aleksandra katedrāle]] (''Narva Aleksandri Suurkirik'')
*[[Narvas elektrostacijas]] (''Narva Elektrijaamad'')
*[[Narvas muzeja mākslas galerija]] (''Narva Kunstigalerii'')
*[[Narvas muzejs]] (''Narva Muuseum'')
*[[Narvas pareizticīgo katedrāle]] (''Narva Issanda Ülestõusmise peakirik'')
*[[Narvas pils]] (''Narva Hermanni linnus'')
*[[Narvas rātsnams]] (''Narva raekoda'')
*[[Tartu Universitātes Narvas koledža]] (''Tartu Ülikooli Narva Kolledž'')
*[[Viktorijas bastions]] (''Victoria bastion'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Kindlused Narva jõe kaldal.jpg|Hermaņa pils un Ivangorodas pils
2013NovNarva214.jpg|Zviedru lauvas skulptūra naktī
2013NovNarva199.jpg|Tilts pār Narvu
Narva asv2022-04 img17 Alexander II Church.jpg|Narvas Aleksandra katedrāle
20100413. Narva jõe joad.jpg|Narvas upe pie Krēnholmas manufaktūras
Siivertsi monument, Narva.jpg|Piemineklis 1700. gada Narvas kaujā kritušajiem
Narva asv2022-04 img15 Granary.jpg|Narvas muzeja mākslas galerija
Narva – Town hall (2023).jpg|Narvas rātsnams
Victoria bastion.jpg|Viktorijas bastiona kazemāti
Narva asv2022-04 img03 Resurrection Church.jpg|Narvas pareizticīgo katedrāle
Эстонская ЭС.jpg|Igaunijas elektrostacija
NKTU1.JPG|Tartu Universitātes Narvas Koledža
Narva traffic circle.jpg|Laukums
Soviet monument.jpg|Sarkanās armijas piemineklis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://balticlivecam.com/lv/cameras/estonia/narva/narva/ Skats uz Narvu (WebCam)], balticlivecam.com
* [http://narvamuuseum.ee/ Narvas muzejs]

{{Igaunija-aizmetnis}}

{{Igaunijas pilsētas}}
{{Austrumviru apriņķis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Igaunijas pilsētas]]
[[Kategorija:Austrumviru apriņķis]]
[[Kategorija:Narva| ]]</text>
      <sha1>n0qecx55iddcouxu3v19r2crckeqiae</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Simpsoni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9671</id>
    <revision>
      <id>4532051</id>
      <parentid>4528984</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T02:35:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>811</comment>
      <origin>4532051</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52305" sha1="4if8af6auikb4o0gjoh53m9iun9p9ji" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = &quot;Simpsoni&quot;
| show_name_2 = ''The Simpsons''
| bgcolour = &lt;nowiki&gt;#&lt;/nowiki&gt;FADA00
| color text = 
| image = [[Attēls:The Simpsons yellow logo.svg |frameless|250px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Simpsons FamilyPicture.png|250px]]
| caption = Simpsonu ģimene
| genre = * [[animācija]]
* [[kinokomēdija|komēdija]]
| format = 
| creator = [[Mets Greinings]]
| developer = * [[Džeimss Brukss]]
* Mets Greinings
* [[Sems Simons]]
| writer = 
| director = 
| creative_director = 
| presenter = 
| starring = 
| judges = 
| voices = * [[Dens Kastellaneta]]
* [[Džūlija Kavnere]]
* [[Nensija Kārtraita]]
* [[Jārdlija Smita]]
* [[Henks Azarija]]
* [[Harijs Šīrers]]
| narrated = 
| theme_music_composer = [[Denijs Elfmans]]
| opentheme = ''[[The Simpsons Theme]]''
| endtheme = 
| composer = [[Alfs Klausens]]
| country = {{USA}}
| language = [[Angļu valoda|angļu]]
| num_seasons = 38
| num_episodes = 811
| list_episodes = 
| executive_producer = * [[Els Džīns]]
* [[Jans Makstons-Greiems]]
* [[Džons Frinks]]
* Džeimss Brukss
* Mets Greinings
* [[Mets Selmans]]
* Sems Saimons
| producer = 
| editor = 
| location = 
| cinematography = 
| camera = 
| runtime = 21—24 minūtes
| company = * ''[[Gracie Films]]''
* ''[[20th Century Fox Television]]''
| distributor = ''[[20th Television]]''
| channel = ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]''
| picture_format = * SD: 4:3, 480i/576i &lt;small&gt;(1989–2009)&lt;/small&gt;
* HD: 1.78:1, 1080i &lt;small&gt;(2009–pašlaik)&lt;/small&gt;
| audio_format = * Stereo &lt;small&gt;(1989–91)&lt;/small&gt;
* Dolby Surround 2.0 &lt;small&gt;(1991–2009)&lt;/small&gt;
* 5.1 Surround Sound &lt;small&gt;(2009–pašlaik)&lt;/small&gt;
| first_run = 
| first_aired = {{dat|1989|12|17||bez}}
| last_aired = pašlaik
| status = tiek filmēts
| channel_LV = * [[TV3 Latvija|TV3]]
* [[TV6 Latvija|TV6]]
| preceded_by = ''[[The Simpsons shorts]]''
| followed_by = 
| related = &quot;[[Treisijas Ulmenas šovs]]&quot;
| website = http://www.thesimpsons.com/
| production_website = 
}}
'''&quot;Simpsoni&quot;''' ({{val|en|The Simpsons}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[animācija]]s [[seriāls]], kuru kanālam ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' izveidoja [[Mets Greinings]]. Tas ir garākais animācijas seriāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[televīzija]]s vēsturē (šobrīd 723 sērijas 33 sezonas). Sērijas ir [[Satīra|satīriski]] stāsti par amerikāņu vidusšķiru, pie kuras pieder [[Simpsonu ģimene]], kurā ietilpst [[Homērs Simpsons|Homērs]], [[Mārdža Simpsone|Mārdža]], [[Bārts Simpsons|Bārts]], [[Līza Simpsone|Līza]] un [[Megija Simpsone|Megija]]. Darbība pārsvarā norisinās izdomātā pilsētā [[Springfīlda (Simpsoni)|Springfīldā]] un parodē amerikāņu kultūru, sabiedrību, televīziju un kanālu ''Fox''; nebaidās skart arī politiku un reliģiju: ir apspriestas tādas tēmas kā viendzimuma attiecības, [[darvinisms|darvinistu]] un [[kreacionisms|kreacionistu]] cīņas, [[Irākas karš|karš Irākā]]. Seriāls kļuva populārs tā interpretācijas humora dēļ, kuru var redzēt uz ielas un sev apkārt. Tas paredzēts gan pusaudžu, gan pieaugušo auditorijai.

Seriāla pirmizrāde notika {{dat|1989|9|17||bez}} telekanālā ''Fox''. Seriālu veido ''[[Gracie Films]]'' pēc kinokompānijas ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' pasūtījuma. Multiplikācijas seriālu rāda vairāk nekā 100 pasaules valstīs.&lt;ref&gt;[http://www.wienerzeitung.at/default.aspx?tabID=4703&amp;alias=Dossiers&amp;cob=433692 Die Simpsons in Afrika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090903105026/http://www.wienerzeitung.at/default.aspx?tabID=4703&amp;alias=Dossiers&amp;cob=433692 |date={{dat|2009|09|03||bez}} }} Wiener Zeitung. {{de ikona}}&lt;/ref&gt;

Žurnāls ''[[Time]]'' 1998. gadā &quot;Simpsonus&quot; nosaucis par labāko [[20. gadsimts|20. gadsimta]] televīzijas multiplikācijas seriālu. Tomēr daži kritiķi un fani apgalvo, ka pēc tik daudziem gadiem &quot;Simpsoni&quot; zaudējuši savu sociālo nozīmi un humora izjūtu. {{dat|2007|7|27||bez}} kinoteātros tika demonstrēta pilnmetrāžas multiplikācijas filma &quot;[[Simpsonu filma]]&quot; ar seriāla varoņiem.

== Vēsture ==
Ideja par seriāla veidošanu radās [[Mets Greinings|Metam Greiningam]] brīdī, kad viņš iegāja [[Džeimss Brukss|Džeimsa Bruksa]] birojā, lai piedāvātu īsmetrāžas animāciju darbus. Tobrīd viņš bija slavenā komiksa &quot;Dzīve ellē&quot; autors, un viņam vajadzēja piedāvāt tieši šo komiksu, bet viņš negribēja šķirties no visa sava mūža ieguldījuma. Viņam vajadzēja jaunas idejas, tāpēc viņš steigā uzskicēja amerikāņu ģimenes dzīves versiju. Greinings nosauca personāžus par godu paša ģimenei, bet, lai izceltu no pārējo vidus, tie tika iekrāsoti dzelteni.&lt;ref&gt;[http://www.imdb.com/title/tt0250735/ 'The Simpsons': America’s First Family]&lt;/ref&gt;

Simpsonu ģimene multiplikācijas formā pirmo reizi parādījās &quot;Treisijas Ulmenas šovā&quot; ({{val|en|The Tracey Ullman Show}}) ar pirmo sēriju ''Good night'' 1987. gada 19. aprīlī. Iesākumā personāži bija uzzīmēti diezgan rupji, jo pats Greinings nemācēja labi zīmēt, bet animatori tikai nokopēja viņa skices. Minisērijas (apmēram minūti garas) tika rādītas FOX kanālā trīs sezonu garumā, vēlāk dažas no tām, ieskaitot ''Good night'', tika iekļautas jubilejas sērijā. 1989. gadā Simpsoni pārtapa paši savā seriālā, ko FOX telekanāls translēja kā iknedēļas šovu. Pirmā pilna garuma sērija bija ''[[Simpsons Roasting on an Open Fire]]''. Sākotnēji kā pirmā sērija bija plānota ''[[Some Enchanted Evening]]'', tomēr tā tika atteikta nekvalitatīvas animācijas dēļ, lai arī vēlāk kļuva par pēdējo pirmās sezonas sēriju.

[[Attēls:Simpsons on Tracey Ullman.png|thumb|left|300px|Sākotnējais Simpsonu ģimenes izskats &quot;Treisijas Ulmenas šovā&quot;.]]

&quot;Simpsoni&quot; bija pirmais īstais ''FOX Network'' grāvējs. Tas bija pirmais kompānijas FOX šovs, kas iekļuva sezonas labāko raidījumu trīsdesmitniekā. [[Treisija Ulmena]] iesūdzēja tiesā producentus, jo uzskatīja, ka stipri palīdzējusi animācijas seriāla popularitātei un ir pelnījusi par to kompensāciju, bet tā arī neko neieguva. Šovs izraisīja plašas diskusijas: [[Bārts Simpsons]] attēlots kā dumpinieks, kurš rada sašutumu un pazūd. Vecāki un konservatori bija norūpējušies par to, ka tāds multiplikācijas varonis kā Bārts Simpsons ir slikts piemērs bērniem. Kad parādījās T-krekls ar Bārtu un uzrakstu ''Underachiever'' (''And proud of it, man!'') (no [[angļu valoda]]s — 'Nespējīgs. (Un es ar to lepojos, vecīt!)'), drēbes un pārējā produkcija ar Simpsoniem tika aizliegta atsevišķās ASV štatu vidusskolās. Visā pasaule šīs preces bija pieprasītas, un pirmajos 14 tirgošanas mēnešos tās seriāla veidotājiem ienesa vairāk nekā 2 miljardus dolāru lielu peļņu.

[[Protests]] pret Bārtu rada atspoguļojumu otrās sezonas sērijā ''Bart Gets an F'', kurā Bārtu grib atstāt uz otru gadu ceturtajā klasē. Šajā sērijā skolas psihologs citē uzrakstu uz T-krekla: &quot;Viņš ir nespējīgs... un lepojas ar to&quot;. Tāda paša situācija rodas vēlāk jau divpadsmitajā sezonā sērijā ''Skinner's Sense of Snow''.

1990. gada septembrī [[Barbara Buša]] intervijā žurnālam ''People'' paziņoja, ka &quot;Simpsoni&quot; ir pats stulbākais, ko viņa ir redzējusi. Pēc sešiem gadiem sērijā ''[[Two Bad Neighbors]]'' tika parādīti [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs]] un Barbara Buši, kuri atbraukuši uz Springfīldu un ātri pametuši to, jo Džordžam radušās nesaskaņas ar Bārtu un Homēru.

Scenāristi bieži demonstrē savu mīlestību pret slavenību izmantošanu epizodiskās lomās, kā arī mūsdienu un klasisko filmu citēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://snpp.com/guides/movie_refs.html |title=Atsauces uz kinofilmām &quot;Simpsonu&quot; seriālā |publisher=Snpp.com |date=2004. gada 27. februāris |accessdate=2011. gada 11. oktobrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091230084708/http://snpp.com/guides/movie_refs.html |archivedate={{dat|2009|12|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1995. gadā kompānija ''Western Pacific Airlines'' reklāmas akcijas laikā izkrāsoja ''[[Boeing 737]]'' ar galveno varoņu portretiem. Autors Mets Greinings un daži scenāristi atteicās no lidošanas, jokodami, ka ja lidmašīna nokritīs, viņi aizies bojā kopā ar saviem varoņiem.

Animācijas seriāla  varoņi vairākas reizes ir pabijuši uz dažādu žurnālu vākiem. Piemēriem, žurnāla ''[[Rolling Stone]]'' 2002. gada novembra numurā [[Bārts Simpsons|Bārts]] attēlots mazuļa izskatā, tāpat kā uz ''[[Nirvana]]'' albuma ''Nevermind'' vāka. 2009. gada novembra žurnāla ''[[Playboy]]'' numurā, kas veltīts &quot;Simpsonu&quot; 20. gadadienai, uz vāka attēlota [[Mārdža Simpsone]], kas sēž uz &quot;Playboy&quot; truša simbola krēsla, kurš piesedz viņas kailo ķermeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/news/2009/10/09/marge/ |title=Хг Фхгмх: Люпдф Яхлоянм Оноюдер Мю Накнфйс Playboy |publisher=Lenta.ru |date=2011. gada 30. septembris|accessdate=2011. gada 11. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

Pirms 17. sezonas britu televīzijas kanālā ''[[Sky One]]'' tika izrādīts reklāmas rullītis, kas sastāvēja no tradicionālā &quot;Simpsonu&quot; seriāla iesākuma, tikai ar īstiem aktieriem multiplikācijas varoņu vietā.&lt;ref name=&quot;KZS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gprime.net/video.php/therealsimpsons |title=the real simpsons (an advertisement by sky one media) - video&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2010|02|20||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6CbOv0OJ0?url=http://gprime.net/video.php/therealsimpsons |archivedate={{dat|2012|12|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šis video ātri izplatījās [[Internets|internetā]] un kļuva populārs, bet vēlāk tika izmantots kā 7. sezonas 15. sērijas ''[[Homer Simpson, This Is Your Wife]]'' sākums. Interesanti, ka aktieris, kas šajā iesākuma rullītī atveido Homēru, brauc mājās ar automobili [[VAZ-2105]].

[[Attēls:The Simpsons star.jpg|thumb|200px|&quot;Simpsonu&quot; zvaigzne Slavas alejā.]]

1997. gada 9. februārī &quot;Simpsoni&quot; pārspēja &quot;[[Flinstoni|Flinstonus]]&quot; kā visilgāk translētais multiplikācijas seriāls [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], savukārt 2004. gadā &quot;Simpsoni&quot; sēriju skaitā apsteidza &quot;[[Skubijs Dū|Skubiju Dū]]&quot;.

&quot;Simpsoni&quot; saņēmuši neskaitāmas balvas — 26 &quot;Emmy Awards&quot;, 22 &quot;Annie Awards&quot;, &quot;Peabody&quot; un daudzas citas. 2004. gada 14. februārī tika atklāta zvaigzne slavas alejā [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]].

2010. gada 14. janvārī kanālā ''Fox'' tika parādīta četrdesmit minūtes gara filma ''[[The Simpsons 20th Anniversary Special - In 3-D! On Ice!]]'', kas veltīta slavenā seriāla veidošanas vēsturei.

== Seriāla veidošana ==

=== Izpildproducenti ===
[[Attēls:Reginina.png|thumbnail|right|235px|Attēls no sērijas &quot;Regīnas monologi&quot;, kurā piedalījās [[Tonijs Blērs]].]]
[[Mets Greinings]], [[Džeimss Bruks]] un [[Sems Saimons]] ir seriāla izpildproducenti, un pašlaik viņi ir radošie konsultanti.

Dažādās sezonās ar veidošanu nodarbojušies:
* 1., 2. sezona: [[Mets Greinings]], [[Džeimss Bruks]] un [[Sems Saimons]]
* 3., 4. sezona: [[Els Džins]] un [[Maiks Reiss]]
* 5., 6. sezona: [[Deivids Mirkins]]
* 7., 8. sezona: [[Bills Ouklijs]] un [[Džošs Vainstīns]]
* 9.—12. sezona: [[Maiks Skalli]]
* 13. sezona — pašlaik: [[Els Džins]]

=== Lomu ierunātāji ===
Šova titros parādīti tikai ieskaņojošo aktieru vārdi bez lomu norādījumiem, kurus tie ierunājuši, jo pašā šova sākumā producenti un aktieri to gribēja paturēt noslēpumā. Titri ar lomām tika parādīti tikai vienreiz, otrās sezonas sērijā ''[[Old Money]]''.

Lomu ierunātāju pamatsastāvā ir seši cilvēki, un visi ir ''Emmy'' balvas laureāti par ieskaņošanu.
* [[Dens Kastellaneta]] ieskaņo [[Homērs Simpsons|Homēru Simpsonu]], viņa tēvu [[Ābrahams Simpsons|Eibu]], [[klauns Krastijs|klaunu Krastiju]] un vairākus citus personāžus.
* [[Džulija Kavnera]] ieskaņo [[Mārdža Simpsone|Mārdžu Simpsoni]], viņas māsas [[Petija un Selma Buvjē|Petiju un Selmu]] un viņu māti [[Žaklīna Buvjē|Žaklīnu]]. Epizodiskie personāži ļoti reti runā viņas balsī.
* [[Nensija Kartraita]] ieskaņo [[Bārts Simpsons|Bārtu Simpsonu]], [[Ralfs Vigams|Ralfu Vigamu]] un daudzus citus Springfīldas sākumskolas skolniekus.
* [[Jardlija Smita]] ieskaņo tikai [[Līza Simpsone|Līzu]].
* [[Henks Azaria]] dāvājis savu balsi daudziem Springfīldas stiprā dzimuma pārstāvjiem, tostarp [[Mo Sizlaks|Mo Sizlakam]], [[Klensijs Vigams|Klensijam Vigamam]] un [[Apū Nahasapimapetilons|Apū Nahasapimapetilonam]].
* [[Harijs Šīrers]] ieskaņo [[Montgomerijs Bērnss|misteru Bērnsu]], [[Veilons Smiterss|Smitersu]], [[Seimūrs Skiners|direktoru Skineru]], [[Neds Flanderss|Nedu Flandersu]], [[Džūljuss Hiberts|dakteri Hibertu]] un daudzus citus.

Vēl daudzu sēriju ieskaņošanā piedalās [[Pamela Heidena]], [[Tress Maknils]], [[Marsija Volasa]], [[Megija Rosvela]] un [[Rusija Teilora]]. Ļoti bieži personāžu ieskaņošanai pieaicina slavenības, kas parasti ieskaņo paši savas lomas. &quot;Simpsoni&quot; iekļauti [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā animācijas seriāls ar vislielāko pieaicināto slavenību skaitu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://tvshows.aol.com/show/the-simpsons/SH0186930000/main |title=AOL Television |publisher=Tvshows.aol.com |date= |accessdate=2011. gada 11. oktobrī |archive-date={{dat|2012|12|02||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6CbOvsdVs?url=http://www.aoltv.com/show/the-simpsons/SH0186930000/main }}&lt;/ref&gt;

== Seriāla tēli ==
[[Attēls:Simpsons cast.jpg|center|600px|thumb|Simpsonu tēli.]]
Seriāla galvenos tēlus izveidoja Mets Greinings animācijas sērijām &quot;Treisijas Ulmenas šova&quot; laikā (iknedēļas šovs ar satīriskiem un muzikālajiem numuriem, ko rādīja kanālā &quot;Fox&quot; no 1987. gada aprīļa līdz 1990. gada maijam). Daudzi tēli ieguva savus vārdus no Greininga dzīvē svarīgiem ļaudīm, piemēram, vārdi Līza un Megija, Mārdža un Homērs ņemti no māsām, mātes un tēva, Bārts ir anagramma no vārda ''Brat'' (no [[angļu valoda]]s — 'rezgalis, palaidnis').

=== Otrā plāna tēli ===
Seriālā darbojas liels daudzums otrā plāna tēlu, tostarp Simpsonu kolēģi, skolotāji, ģimenes draugi, attāli radinieki un vietējās slavenībās. Daži no tiem parādās tikai uz īsu brīdi, bet citiem ir veltītas veselas sērijas, kurās tiem ir tikpat svarīga loma kā Simpsonu ģimenei (piemēram, ir deviņas sērijas ar [[Izpalīgs Bobs|Izpalīgs Boba]] dalību, divas ar [[Ralfs Vigams|Ralfa Vigama]] dalību, divas ar [[Nelsons Mancs|Nelsona Manca]] dalību, trīs sērijas ar [[Apū Nahasapimapetilons|Apū]] dalību, vēl pirmā plāna lomās ir bijuši [[Mo Sizlaks]], [[Neds Flanderss]], [[Montgomerijs Bērnss]] un daudzi citi). Lielais otrā plāna lomu skaits un katra tēla personības izveide ļauj multiplikācijas seriālam būt kā atsevišķai pasaulei un piešķir tai sevišķu dzīvīgumu.

== Darbības vieta ==
Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], iedomātā pilsētā [[Springfīlda (Simpsoni)|Springfīldā]] ({{val|en|Springfield}}, burtiski — 'pavasara lauks' vai 'avotu lauks'). Patiesībā ASV ir ļoti daudz pilsētu ar šādu nosaukumu, tieši tādēļ arī veidotāji izvēlējās šo nosaukumu.

Seriāla fani daudzas reizes mēģinājuši noskaidrot, kur šī pilsēta atrodas, ņemot vērā pilsētas raksturojumu, [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Klimats|laika apstākļus]] un citus orientierus. Tomēr gan pilsēta, gan tās atrašanas vieta ir izdomājums. Iespējamā Springfīldas atrašanās vieta bija gandrīz katrā ASV štatā, bet katrs no tiem tika atmests, dēļ pretrunīgiem pierādījumiem. Pilsētai riņķī var būt augsti kalni vai līdzenumi, tuksneši vai piekraste — atkarībā no tā, kas nepieciešams konkrētajai sērijai. Kaut arī Mets Greinings iesākuma teica, ka šāda pilsēta nepastāv, pašā seriālā sastopamas vairākas norādes uz to, kur visticamāk atrodas Springfīlda. Piemēram, vienā no sērijām pie pilsētas robežas atrodas ieroču rūpnīca, kā [[alūzija]] par patiesībā esošu slavenu Springfīldas ieroču rūpnīcu ({{val|en|Springfield аrmory}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.springfield-armory.com/aboutus.php |title=Springfield Armory |publisher=Springfield Armory |date= |accessdate=2011. gada 11. oktobrī |archiveurl=https://www.webcitation.org/6CbOx2bxF?url=http://www.springfield-armory.com/aboutus.php |archivedate={{dat|2012|12|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Lānss Vailders, seriāla &quot;Simpsoni&quot; fona dizaineris, uzauga Čelmsfordas pilsētiņā [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], tāpēc par daudzu objektu prototipiem kalpoja šīs pilsētiņas reālās ēkas. Piemēram, sākumskola, kurā mācās Bārts un Līza, nokopēta no ''McCarthy Middle School'', bet rātsnams izskatās kā Čelmsfordas bibliotēka. Tādas iestādes kā ''Zesty’s Pizza'', ''Skip’s Restaurant'', ''Skip’s Ice Cream'' un ''Tony and Ann’s Pizza'' arī ir nozīmētas no reālām Čelmsfordas ēkām.

Par to, ka pilsēta ir izdomāta, apliecina arī 2007. gadā iznākušajā pilnmetrāžas filmā &quot;[[Simpsonu filma]]&quot;, kad, esot kalna virsotnē, [[Neds Flanderss]] rāda [[Bārts Simpsons|Bārtam]] pilsētas apkaimi, sakot: &quot;Skaties dēls, te redz četrus štatus, kas robežojās ar Springfīldu: [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Nevada]], [[Meina]] un [[Kentuki]]&quot;. (Patiesībā — šis joks ir saprotams visiem amerikāņiem — kopēja robeža ir tikai Ohaio un Kentuki štatiem, savukārt Meinas štats atrodas ASV ziemeļaustrumos, bet Nevada — rietumos).

== Kritika ==

=== Kopējā seriāla kritika ===
&quot;Simpsoni&quot; daudzas reizes ir kritizēti no žurnālistu, valsts iestāžu un vienkārši sašutušu skatītāju puses, gan ASV, gan citās valstīs, kurās seriāls tiek rādīts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | author        = Martin Rosenbaum
 | authorlink    = 
 | date = 2009. gada 29. jūnijs
 | url           = http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/politics/6252856.stm
 | title         = Is The Simpsons still subversive?
 | format        = 
 | work          = 
 | publisher     = BBC Radio
 | accessdate    = 2009. gada 21. jūnijā
 | language          = en
 | description   = 
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | author        = John Ortved
 | authorlink    = 
 | date = 2007. gada augusts
 | url           = http://www.vanityfair.com/culture/features/2007/08/simpsons200708
 | title         = Simpson Family Values
 | format        = 
 | work          = 
 | publisher     = Vanity Fair
 | accessdate    = 2009. gada 21. jūnijā
 | language          = en
 | description   = 
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | author        = Steven Carroll
 | authorlink    = 
 | date = 2009. gada 17. martā
 | url           = http://www.irishtimes.com/newspaper/ireland/2009/0317/1224242946443.html
 | title         = Cartoon family get animated on first Irish visit
 | work          = 
 | publisher     = The Irish Times
 | accessdate    = 2009. gada 21. jūnijā
 | language          = en
 | description   = 
}}&lt;/ref&gt;

==== ASV ====
Bārtu ar viņa nepaklausīgo raksturu un pastāvīgām nerātnībām, par kurām lielākoties seriālā viņš netiek nekādi sodīts, daži vecāki un konservatīvie skatītāji uzskata par sliktu paraugu bērniem. 1991. gada intervijā [[Bills Kosbijs]] atsaucās uz Bārtu kā sliktu priekšzīmes rādītāju, uzskatot viņu par ļaunu, apjukušu un neapmierinātu. Uz to [[Mets Greinings]] atbildēja: &quot;Jā, šie vārdi tiešām raksturo Bārtu. Lielākā daļa cilvēku visādi cenšas būt normāli, bet viņš uzskata, ka būt normālam ir garlaicīgi, un dara to, par ko citi pat neiedrošinās sapņot&quot;.

Kad parādījās t-krekls ar Bārtu un uzrakstu ''Underachiever ('And proud of it, man!')'' (no [[angļu valoda]]s — 'Nesekmīgs (Un ar to lepojos, vecīt!)'), t-krekli ar Simpsoniem un pārējā līdzīga produkcija tika aizliegta dažu ASV štatu vidusskolās. Neskatoties uz to, visā pasaulē šīm precēm bija liels noiets un pirmajos 14 mēnešos pārdošanas ienākumi veidotajiem ienesa vairāk nekā 2 miljardus [[ASV dolārs|dolāru]].

Protests pret Bārtu rada savu atspoguļojumu otrās sezonas sērijā ''[[Bart Gets an F]]'', kurā Bārtu grib atstāt ceturtajā klasē uz otru gadu. Šajā sērijā skolas psihologs &quot;citē&quot; uzrakstu uz t-krekla: &quot;Viņš ir nespējīgs... un lepojas ar to&quot;. Analoga situācija rodas arī vēlākā sērijā (divpadsmitajā sezonā): ''[[Skinner’s Sense of Snow]]''.

1990. gada septembrī Barbara Buša intervijā žurnālam &quot;[[People]]&quot; paziņoja, ka &quot;Simpsoni&quot; ir pats stulbākais, ko viņa jebkad redzējusi. Pēc sešiem gadiem sērijā ''[[Two Bad Neighbors]]'' tika parādīti [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs]] un Barbara Buši, kuri pārvākušies uz Springfīldu, bet ilgi nav tur mitinājušies nesaskaņu dēļ ar Bārtu un [[Homērs Simpsons|Homēru]].

1992. gada 27. janvārī [[ASV prezidents]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs vecākais]] pieminēja &quot;Simpsonus&quot; savā runā, sakot: &quot;Mēs turpināsim mūsu centienus amerikāņu ģimeņu nostiprināšanai, lai padarītu amerikāņu ģimenes pēc iespējas līdzīgākas Voltoniem, un pēc iespējas mazāk līdzīgas Simpsoniem&quot;. Uz to multiplikācijas seriāla veidotāji ironiski atbildēja ar Bārta vārdiem īsā rullītī, kurš tika parādīts trīs dienas vēlāk, pirms sērijas ''[[Stark Raving Dad]]'' atkārtojuma: &quot;Eu, mēs esam tieši tādi paši kā Voltoni. Arī mēs lūdzamies Depresijas beigās&quot;.

Tāda publikas daļas reakcija jau sen nebija nekāds jaunums multiplikācijas seriāla veidotājiem. Pats Mets Greinings neslēpj, ka provokācijas elements &quot;Simpsonos&quot; ir iekļauts apzināti:
&lt;blockquote&gt;Amerikā ir ļaudis, kurus aizskar viss apkārtējais. Mēs kairinām skatītājus, tā ir daļa no mūsu vēršanās pie viņiem. Tam ir jaizklaidē cilvēkus, un jākaitina noteiktu auditorijas daļu.&lt;ref&gt;[http://www.dni.ru/culture/2007/7/6/111258.html Briti ieraudzīja kailus Simpsonus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090904015247/http://www.dni.ru/culture/2007/7/6/111258.html |date={{dat|2009|09|04||bez}} }} / &quot;Дни.ру&quot;
06.07.2007. {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;

==== Citās valstīs ====
2005. gadā sākās &quot;Simpsonu&quot; seriāla demonstrācija [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]. Seriāls tika adaptēts arābu sabiedrības īpatnībām. Tā tēlu uzvedība, kas varēja izraisīt skatītāju protestu, tika izņemta no seriāla. Tādēļ [[Homērs Simpsons]] šajā versijā nedzer alu un neēd [[Bekons|bekonu]], jo šīs abas lietas aizliedz [[Islāms|islāma]] likumi.&lt;ref&gt;[http://www.newsru.com/cinema/17oct2005/simp.html Arābu Homērs Simpsons nedzer alu: fani apjukumā] / &quot;Newsru.com&quot; 17.10.2005. {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

2008. gada aprīlī &quot;Simpsonus&quot; izņēma no [[Venecuēla]]s televīziju rīta ēteriem. Pēc Venecuēlas prezidenta [[Ugo Čavess|Ugo Čavesa]] vārdiem, seriālam ir &quot;muļķīga ietekme uz bērnu un jauniešu audzināšanu&quot;.&lt;ref name=&quot;komm1&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20090629045057/http://www.kommersant.ua/doc.html?docId=1105809 Padome nav sapratusi jokus] /&quot;Коммерсантъ-Украина&quot; 2009. gada 19. jūnijs {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā [[Ukraina|Ukrainā]] televīzijas un radioapraides padome vērsās pie visiem ukraiņu televīzijas kanālu vadītājiem ar ieteikumu atturēties no dažu programmu, filmu un seriālu raidīšanas, kuri pārkāpj Ukrainas likumdošanu par sabiedriskās morāles pārkāpumiem. Šie ierobežojumi skāra arī &quot;Simpsonus&quot;.&lt;ref name=&quot;komm1&quot; /&gt;

==== Vatikāna reakcija ====
2009. gada decembrī oficiālā [[Vatikāns|Vatikāna]] avīze ''[[L'Osservatore Romano]]'' raksturoja Simpsonu sižetus kā &quot;reālistiskus un gudrus&quot;. Atzīstot, ka animācijas seriālā ir rupji izteicieni, vardarbības un tēlu reliģiskās noliegšanas ainas, avīze atzīmē, ka, pateicoties Simpsoniem, pieaugušie atkal ir atvēruši sev multiplikācijas pasauli.&lt;ref&gt;[http://sd.net.ua/2009/12/24/vatikan_simpsons.html Vatikāns nosauc Simpsonu sižetus par &quot;reālistiskiem un gudriem&quot;] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Atsevišķu sēriju kritika ===
Atsevišķu kritiku iemantojušas atsevišķas &quot;Simpsonu&quot; seriāla sērijas.

''[[A Streetcar Named Marge]]'' (4. sezonas 2. sērija)

Apvainotie [[Jaunorleāna]]s iedzīvotāji apbēra seriāla veidotājus un amerikāņu presi ar niknām vēstulēm un draudiem. Viņiem nepatika, ka sērijā izrādes dalībnieki nodziedāja par viņu pilsētu sekojošus vārdus: &quot;Jaunorleāna — pirātu, dzērāju un padauzu mājas, strutaina un smirdīga vieta&quot;. &quot;Simpsonu&quot; veidotāji atvainojās saniknotajiem pilsētas iedzīvotājiem ar to, ka nākamās sērijas iesākumā (''[[Homer the Heretic]]'') Bārts skolā uz tāfeles vairākas reizes bija uzrakstījis: &quot;Es vairāk neaizvainošu Jaunorleānu!&quot;.

''[[A Star is Burns]]'' (6. sezonas 18 sērija)

[[Mets Greinings]] nosauca šo sēriju par &quot;30 minūšu citas filmas reklāmu&quot; un vienīgo reizi &quot;Simpsonu&quot; 20 gadu vēsturē izņēma savu vārdu no titriem. Sērija izraisīja mazu karu starp seriāla veidotāju Metu Greiningu un šova producentiem. Iemesls ir tāds, ka Mets bija sašutis par &quot;simpsonu&quot; izmantošanu kā reklāmas lauku citiem seriāliem. Tieši šajā sērijā producenti parādīja Džeju Šermani, multiplikācijas seriāla &quot;[[The Critic]]&quot; tēlu. Vēlāk, multiplikācijas seriāla &quot;[[Hurricane Neddy]]&quot; vienā no astotās sezonas sērijām, Šermans tika attēlots kā trako nama pacients.

''[[Homer's Enemy]]'' (8. sezonas 23. sērija)

Šī sērija tiek uzskatīta par pārāk cietsirdīgu un drūmu. Pēc sērijas parādīšanas, daudzi fani sajuta, ka tā ir bijusi pārāk drūma, ne visai asprātīga un Homērs tika attēlots kā ļoti neaudzināts. Izdotajā [[DVD]], Džoša Vainstīna komentāros teikts, ka viņš uzskata šo sēriju par vienu pašām strīdīgākajām, kuru viņš ir veidojis, jo ticis izmantots &quot;ass novērošanas humors, kurš neguva daudz atbalstītājus&quot;. Vainstīns vēl izteicās par &quot;paaudžu konfliktu&quot; — sērijai iesākumā bija asa skatītāju kritika, bet vēlāk tā guva daudz atbalstītāju, kuru skaits ar katru gadu arvien palielinās.

''[[Trash of the Titans]]'' (9. sezonas 22. sērija)

Šajā sērijā, no sākuma grupas [[U2]] dalībnieki, bet vēlāk [[Montgomerijs Bērnss]], pasaka aizliegtu žargona vārdu &quot;wanker&quot; ({{val|lv|onānists}}), kas izraisīja sabiedrisku skandālu. Televīzijas kanāls &quot;Channel 4&quot;, kas parādīja sēriju dienas laikā, saņēma 31 sūdzību no skatītājiem. Neskatoties uz to, sērija saņēma &quot;[[Emmy balva|Emmy balvu]]&quot; nominācijā &quot;labākā animācijas programma&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Dowell|first=Ben|url=http://www.guardian.co.uk/media/2008/jun/09/channel4.ofcom|title=The Simpsons: Channel 4 apologises for pre-watershed swearing|publisher=''The Guardian''|date=2008-06-09|accessdate=2008-06-09}}&lt;/ref&gt;

''[[Blame it on Lisa]]'' (13. sezonas 15. sērija)

Sērija izraisīja starptautisku skandālu. Sērijā tika attēlota [[Brazīlija]]s pilsēta [[Riodežaneiro]], kurā uz ielām plaukst bandītisms un nabadzība. Pilsētas tūrisma departaments uztvēra sēriju kā pamatīgu aizvainojumu un piedraudēja šova producentiem ar sūdzību tiesā. &quot;Visvairāk sirds sāp par to, ka pilsēta attēlota ka džungļi, pa kuriem aulekšo mērkaķi&quot; — sūdzējās departaments.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | author        = 
 | authorlink    = 
 | date = 2002. gada 15. aprīlis
 | url           = http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/1931551.stm
 | title         = Simpsoni atvainojas Rio
 | format        = 
 | work          = 
 | publisher     = [[BBC]]
 | accessdate    = 2009. gada 18. jūlijā
 | language          = en
 | description   = 
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/50026/lai-simpsoni-pazustu-jariko-referendums-kur-slepjas-seriala-fenomens |title=Lai „Simpsoni” pazustu, jārīko referendums. Kur slēpjas seriāla fenomens? |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2011. gada 11. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/55192/gimene-kuru-apciemojusas-visvairak-slavenibu-pasaule-foto |title=Ģimene, kuru apciemojušas visvairāk slavenību pasaulē. FOTO |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2011. gada 11. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Multiplikācijas seriāla raksturīgās iezīmes un tradīcijas ==

=== Sēriju ievads ===
Šova ievads ir sava veida &quot;rozīnīte&quot;. Parasti (ir arī izņēmumi) tajā tiek parādīts katra ģimenes locekļa ceļš mājup, kas noslēdzas viesistabas dīvāna televizora priekšā. Ir trīs ievada paveidi pēc tā ilguma: pirmajās sezonās tā ir pati garākā un tajā ir iekļauta [[Bārts Simpsons|Bārta]] autobusu pieturas zīmes zādzība un [[Līza Simpsone|Līzas]] brauciens ar velosipēdu; visbiežāk sastopama ir vidēja ilguma ievads, bet pēdējās sezonās arvien biežāk tiek rādīta saīsinātais ievads, kur netiek rādīts visu Simpsonu ceļš caur pilsētu, bet tikai viņu ieiešana mājā.

Seriāla muzikālā tēma, kas skan ievadā, tika sarakstīta 1989. gadā un tās autors ir [[Denijs Elfmans]]. Tās izveide aizņēma tikai divas dienas, bet melodija mūsdienās ir plaši atpazīstama un populāra.

Pats interesantākais ir ievada mainīgie elementi. Tie ir:
* Līzas Simpsones [[Saksofons|saksofona]] solo, kuru viņa izpilda mūzikas stundas klasē (pagaidām ir 30 solo varianti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snpp.com/guides/sololist.html |title=Lisas saksofona solo uzskaitījums |publisher=Snpp.com |date= |accessdate=2011. gada 11. oktobrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100314103101/http://www.snpp.com/guides/sololist.html |archivedate={{dat|2010|03|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;), saīsinātajā versijā netiek rādīts.
* Bārta uzraksts uz klases tāfeles, kuru viņš raksta atkārtoti vairākas reizes, kā saņemdams sodu par skolā paveiktajām nedarbiem (uzraksts vienmēr atšķiras, un sastāv ne mazāk kā no četriem vārdiem (izņēmums: uzraksts uz tāfeles ''I will not'' ({{val|lv|Es ne-}}))), saīsinātajā ievada versijā netiek rādīts.
* Uz kases tablo, pēc tā, kad noskenē Megiju, ciparus var ieraudzīt tikai palēninātā skatā.
* Tā saucamā &quot;dīvāna aina&quot; (&quot;dīvāna joks&quot;), kas parāda, kas notiek Simpsonu viesistabā, kad viņi ienāk mājā. Ir ļoti daudz šīs ievada daļas versiju (vairākas katrā sezonā), un skatītājiem šī &quot;rozīnīte&quot; ļoti patīk. Dažās sērijās &quot;dīvāna ainas&quot; atkārtojas (piemēram, vienāda &quot;dīvāna aina&quot; ir S10E21, S12E17, S13E11), ir pieejams arī pilns saraksts ar ainām, kas atkārtojas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snpp.com/guides/couch.openings.html |title=&quot;Dīvāna ainas&quot;, kas atkārtojas |publisher=Snpp.com |date=2011. gada 25. septembris |accessdate=2011. gada 11. oktobrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100125032121/http://www.snpp.com/guides/couch.openings.html |archivedate=2010. gada 25. Janvāris }}&lt;/ref&gt; Analogs mainīgais elements ir arī multiplikācijas seriālos &quot;[[Futurāma]]&quot; un &quot;[[Amerikāņu tētuks]]&quot;.

Multiplikācijas seriāla pirmajās sērijās, ainā, kur Homērs skrien prom no darba pēc svilpes atskanēšanas, aiz viņa stāv nezināms AES darbinieks, kurš iekožas sviestmaizē. Vēlāk viņu aizvietoja ar Bērnsu un Smitersu.

Pēc pilnmetrāžas multiplikācijas filmas &quot;[[Simpsonu filma]]&quot; pirmizrādes, pirmajā 19. sezonas sērijā ''[[He Loves to Fly and He D'oh's]]'' tiek parādīta [[Springfīlda (Simpsoni)|Springfīldas]] atjaunošanas skats pēc katastrofas, kas notika filmā, ka arī daži tās unikālie tēli un sīkāka informācija, piemēram, Springfīldas atjaunošanas process un [[Eskimosi|eskimosu]] pūšļotāja; Bārts mājupceļā brauc pa izpostītajām ielām, kurās norisinās būvdarbi; pie mājas piebraucošai Homēra automašīnai uz jumta uzkrauta tvertne ar uzrakstu ''Pig crap'' ({{val|lv|Cūku mēsli}}), bet Simpsonu viesistaba it kā tiek iekārtota no jauna; apsēdies uz dīvāna, Homērs ņem rokās sivēnu un saka: &quot;Mana vasaras aizraušanās&quot;, tādā veidā sasaistot seriālu ar pilnmetrāžas filmas vasaras pirmizrādi.

Sākot no 20. sezonas 10. sērijas, &quot;Simpsoni&quot; tiek rādīti [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] un ar jaunu ievadu. Ievads kļuvis garāks: tagad pēc AES panorāmas tiek rādīts Springfīldas galvenais laukums, kurā [[Kernijs (tēls)|Kernijs]] un [[Džimbo Džonss]] zāģē nost [[Džedebajs Springfīlds|Džedebaja Springfīlda]] piemineklim galvu, kas nokrīt uz [[Ralfs Vigams|Ralfa]] galvas. Tālāk, pa ceļam uz [[Springfīldas sākumskola|skolu]], parādīts jaunais mainīgais elements: reklāmas plakāts, uz kura redzamas &quot;[[Mo Sizlaks|Mo]] taverna — tagad ar elektrību&quot; veida reklāmas, &quot;Pazudis bērns — atlīdzības nebūs&quot; (ar [[Milhauss Van Hutens|Milhausa]] attēlu), &quot;[[klauns Krastijs|Krastijs]] — tagad nodarbojas ar apbedījumiem&quot; un citi. Tālākās izmaiņas ir nenozīmīgas: atomelektrostacijā [[Montgomerijs Bērnss]] un [[Veilons Smiterss]] aiz Homēra muguras nomainīti pret [[Lenijs Leonards|Leniju]] un [[Karls Karlsons|Karlu]], kuri karina ziņojumu &quot;3 dienas bez atgadījumiem&quot; un uzreiz nogāžas zemē. Mazliet izmainījies ir tēlu sastāvs, kurus Bārts satiek pa ceļam mājās. Veikalā starp precēm, kuras iegādājusies Mārdža, var pamanīt [[tomātu]] sulas pudeli. Homēram vairāk nesanāk aizmukt no sievas vadītās automašīnas un viņš garāžā nonāk atrodoties uz dzinēja pārsega.

Dažās sērijās tiek izmantota saīsinātā ievada versija. Kad uzreiz pēc seriāla nosaukuma parādīšanās, parāda [[Homērs Simpsons|Homēru]] piebraucam pie mājas.

=== Visu svēto dienai veltītās īpašās sērijas ===
Sākot ar otro sezonu, &quot;Simpsonos&quot; katru gadu ir īpašās [[Visu svēto diena]]s sērijas, kas ierasti sastāv no trim daļām, ar šausmu stāstu saturu. Šajās sērijās ir iekļauti fantastikas elementi un bieži parodē zināmus šī žanra vai citus darbus (viens no parodiju objektiem, kas atkārtojas ir seriāls &quot;[[Kapeņu stāstiņi]]&quot;). Rādītas šīs sērijas parasti tiek divas nedēļas pēc pašiem svētkiem.

Zīmīga šo sēriju iezīme ir beigu titri: tie tiek rakstīti zaļiem burtiem, savukārt veidotāju vārdus aizvieto ar smieklīgām iesaukām (piemēram, [[Mets Greinings]] (''Matt Groening'') vietā tiek parādīts Sikspārnis Greinings (''Bat Groening'')).

Klasiskais &quot;Simpsonu&quot; ievads šajās sērijās arī ir pilnībā savādāks. Tiek apspēlētas šausmu filmu tēmas, rādītas kapsētas, negaiss, pakāries [[Mo Sizlaks|Mo]] un tamlīdzīgas lietas. Pastāvīgs joks ir uzraksti uz kapakmeņiem, kas tiek rādīti sērijas laikā starp stāstiem.

=== Niezīša un Kasīša šovs ===
Seriālā bieži var redzēt, kā [[Bārts Simpsons|Bārts]] un [[Līza Simpsone|Līza]] skatās &quot;[[Niezīša un Kasīša šovs|Niezīša un Kasīša šovu]]&quot;, kas izceļas ar īpašu nežēlību un ļoti melnu humoru. Galvenajās lomās — kaķis Kasītis un pele Niezītis. Šova pamatdarbība ir [[Niezītis|Niezīša]] ar nežēlīgumu piesātinātā ņirgāšanās par [[Kasītis|Kasīti]]. Katras sērijas noskatīšanās tiek pavadīta ar Bārta un Līzas smiekliem, neskatoties uz to, ka ikdienā Līza ir labi audzināta meitene, kas sava brāļa rīcību neatbalsta. Redzama [[alūzija]] ar populāro multiplikācijas filmu &quot;[[Toms un Džerijs]]&quot;, kur pelēns Džerijs cīnās, dažreiz pat ar nežēlīgām metodēm, ar kaķi Tomu, kurš, savukārt, atklāti neiebilstu apēst mazo pelēnu.

=== Boba atriebība ===
Tāpat kā katras sezonas tradicionālās sērijas, kas veltītas Visu svēto dienai, ir arī tradicionālās sērijas, kas veltītas [[Izpalīgs Bobs|Izpalīga Boba]] atriebībai. Pats Bobs mēģina nogalināt vai nu Bārtu, vai klaunu Krastiju. Visa šī stāsta iesākums bija pirmajā sezonā, kad Bobs uzdodoties par klaunu Krastiju, apzaga Apū veikalu, bet tika atklāts ar Līzas un Bārta palīdzību un ieslodzīts cietumā. Turpmāk viņš vai nu izbēg no cietuma, vai tiek atbrīvots tikai ar mērķi atriebties. Neskatoties uz to, dažas reizes Bobs ir mēģinājis nomainīt naidu pret laipnību:
* izglāba jaunos Simpsonus no sava brāļa, bet tika ieslodzīts pateicoties šefam Vigamam.
* kļuva par mazas Itālijas pilsētiņas gubernatoru, bet tika atbrīvots no amata Līzas dēļ, kas bija izdzērusi glāzi vīna.
* izglāba Homēru no slepkavas (Frenka Graimsa jaunākā).

=== Īpašās kopsavilkumu sērijas ===
Ir sērijas, kurās Simpsoni atceras iepriekšējos notikumus, tiek rādīti kadri no iepriekšējām sērijām, pārstāstīts sižets, ierasti tādas sērijas ir reizi divās sezonās. Šīs sērijas sākas tāpat kā parastās.

== Sadzīves parodēšana ==
Viena no seriāla raksturīgākajām pazīmēm ir tā aktualitāte, kas tiek panākta ar reālu lietu un amerikāņu ikdienas sadzīves notikumu atainošanu, kā arī ar citu zemju [[kultūra]]s, [[politika]]s, [[etnogrāfija]]s un [[reliģija]]s īpatnību atainošanu. Praktiski katrā sērijā parādīta kāda reāla korporācija, paražas un personības; tāpat tiek apspēlēti mūsdienu [[masu kultūra]]s atribūti un &quot;vidusmēra amerikāņa&quot; ieradumi.

Starp pašiem raksturīgākajiem jokiem var atzīmēt:
* joki par mediju kompāniju &quot;[[20th Century Studios|20th Century Fox]]&quot;. Neskatoties uz to, ka šai studijai pieder tiesības uz multiplikācijas seriālu, &quot;Fox&quot; &quot;Simpsonos&quot; vienmēr tiek pieminēts ar ironiskā, parodējošā vai apsmejošā kontekstā (piemēram, tiek apgalvots, ka nākotnē &quot;Fox&quot; pārtaps par pornokanālu, un tas notiks tik pakāpeniski, ka Mārdža to pat nemanīs; seriāla tēli visu laiku apgalvo, ka &quot;Fox&quot; ir sliktas gaumes un zemas kvalitātes televīzija). Tradīcija paņirgāties par &quot;20th Century Fox&quot; ir pārgājusi uz otro [[Mets Greinings|Meta Greininga]] seriālu &quot;[[Futurāma]]&quot;;
* joki par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nacionālo simboliku. Sērijā, kurā tiek atklāts Džebidaja Springfīlda noslēpums, tiek parādīts, ka baltās zvaigznes uz ASV karoga ir izvietotas tikai tādēļ, ka neko skaistāku tajos laikos nevarēja izdomāt; [[Ābrahams Simpsons|Eibs]] stāsta, ka pirmo laiku pēc imigrācijas uz ASV, dzīvojis [[Brīvības statuja|Brīvības statujā]], kamēr tā līdz augšai nepiepildījās ar atkritumiem; sērijā ''[[Moe’N’A Lisa]]'' amerikāņu himnas atskaņošanas laikā viņš bļauj: &quot;Izslēdziet tos [[Hipiji|hipiju]] mēslus!&quot;. Tradicionāli joku objekti ir arī [[Baltais nams]], [[Rašmora kalns]], [[Linkolna memoriāls]], pirmais [[ASV Konstitūcija]]s eksemplārs un citi;
* joki par slavenībām. Šī ir neatņemama seriāla sastāvdaļa. Sērijās piedalās reāli eksistējošas personas, un bieži vien viņi ierunā paši sevi. Visas populārās personas parasti tiek apsmietas un ironizētas. Piemēram, [[Stīvens Hokings|Stīvena Hokinga]] invalīdu ratiņi pārvērsti par futūristisku agregātu ar reaktīvo dzinēju un iebūvētu boksa cimdu, bet slavenais [[tenors]] [[Plasido Domingo]] Homēram lūdz novērtēt viņa jaunos vokālos atklājumus un saņem pazemojošu atbildi;
* joki par politiķiem, īpaši par [[ASV prezidents|ASV prezidentiem]]. Vienā sērijā Homērs piekauj Džordžu Busu, citā [[Bills Klintons]] piedāvā Mārdžai doties uz intīmu randiņu; bieži tiek izsmieti ASV eksprezidenti [[Ričards Niksons]] un [[Džimijs Kārters]]. Homēra personīgajā albumā ir fotogrāfija, kur viņš kaujās ar [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|pirmo prezidentu Bušu]], un ar [[Džordžs V. Bušs|otro Bušu]] (kautiņš norisinājās Baltajā namā). Pieminēti ir arī krievu politiķi. Sērijā, kurā notiek kautiņš ar Bušu vecāko, parādās arī [[Mihails Gorbačovs]], bet [[Boriss Jeļcins]] tiek pielīdzināts augstākajai reibuma pakāpei.

=== Vikipēdija &quot;Simpsonos&quot; ===
[[Vikipēdija]]s pieaugošā popularitāte ir iemesls, lai tā kļūtu par joku, kas atkārtojās vairākās sērijās. Sākot ar 18. sezonu, multiplikācijas seriāla &quot;Simpsoni&quot; tēli, vismaz piecas reizes ir pieminējuši, ka lasa un labo Vikipēdijas rakstus.
* 10. sezonas 17. sērijā pa ceļam uz Šelbīvilu [[Homērs Simpsons|Homērs]] stāsta [[Bārts Simpsons|Bārtam]], ka [[Dīns Mārtins]] vienmēr uz filmēšanas laukumu atnāk pēdējā brīdī un visu uzfilmē pirmajā dublī. Bārts viņam iebilst, atsaucoties uz to, ka Vikipēdija ir rakstīts pavisam citādi. Uz ko Homērs atbild, ka labos to rakstu, sakot: &quot;Tur daudz ko var labot...&quot;.
* Sērijā ''[[I Don't Wanna Know Why the Caged Bird Sings]]'' apcietinātais [[Sneiks Karātavputns]] sūdzas savai brīvībā esošajai draudzenei par to, ka kāds Vikipēdijā labo viņa biogrāfiju, un lūdz izmaiņu autoru nogalināt
* [[Izpalīgs Bobs]], kuram Līza aizrādījusi par kļūdu, mēģina [[Internets|Internetā]] pārbaudīt citātu no [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] lugas &quot;[[Makbets]]&quot;. Spiežot klēpjdatora pogas, viņš saka: &quot;Nu, lādējies ātrāk, Vikipēdija!&quot;
* 20. sezonas 13. sērijā ''[[Gone Maggie Gone]]'', komiksu pārdevējs saka: &quot;Leģendā un Vikipēdijā teikts, ka bagātības tiks atrastas pirmajā pilnmēness naktī pēc Saules aptumsuma&quot;.
* 21. sezonas 7. sērijā Līza skatās ''Wiccapedia'' mājaslapu.

=== Joki, kas atkārtojas ===
Pie tradicionālajiem jokiem var arī pieskaitīt:
* ainu, kurā Homērs žņaudz Bārtu, kliegdams: &quot;Ak tu, mazais...!&quot; (raksturīgā Homēra Simpsona frāze);
* kad bērni kaut ko lūdz un Homērs atsaka, tādēļ viņi atkārto savu lūgumu tik ilgi, kamēr tēvs piekrīt;
* Bārta joku zvanus uz [[Mo Sizlaks|Mo]] tavernu (piezvanot, viņš lūdz pasaukt cilvēku ar izdomātu, smieklīgu vārdu, piemēram Als Koholiķis, sakot no sākuma &quot;uzvārdu&quot;: &quot;Pasauciet, lūdzu pie tālruņa Koholiķi&quot; &quot;Eu, vai te ir kāds ar uzvārdu Koholiķis!?&quot; &quot;Viņa vārds ir Als.&quot; &quot;Eu, Al Koholiķi tevi pie tālruņa!&quot; (Bārta smiekli, un tam sekojošie Mo draudi ar viņu izrēķināties));
* [[Džūljuss Hiberts|daktera Hiberta]] melnais humors un smiekli nevietā, kas parodē amerikāņu komiķi [[Bills Kosbijs|Billu Kosbiju]];
* [[Montgomerijs Bērnss]] visu laiku aizmirst Homēra vārdu, un jautā [[Veilons Smiterss|Smitersam]]: &quot;Kas ir tas šausmīgais cilvēks (muļķis, idiots, resnulis un tam līdzīgi)?&quot;, uz ko viņš atbild, ka tas ir darbinieks no sektora 7G;
* Homērs visu laiku aizmirst, ka viņam ģimenē ir arī trešais bērns — [[Megija Simpsone|Megija]];
* [[Izpalīgs Bobs]] bieži uzkāpj uz grābekļa;
* dakteris Hiberts ainās, kurās tiek rādīta pagātne, katru reizi izskatās citādāk: viņam mainās frizūra un āriene atbilstoši tā laika modei;
* Homēra regulārā [[Neds Flanderss|Neda Flandersa]] īpašuma zagšana. Tā kā Neds ir īstens, pat hipertrofēts kristietis, šeit klaji tiek izsmiets bauslis &quot;Tev nebūs zagt&quot;;
* televīzijas ziņās, kad sižets veltīts [[Homērs Simpsons|Homēram Simpsonam]], personas attēls, kas tiek rādīta diktora sānos, vienmēr viņš tiek attēlots no sliktākās puses (dēla žņaugšanas attēls, alkohola reibuma, u.c.);
* televīzijas ziņās Springfīldas iedzīvotājus parasti stāda priekšā kā &quot;vietējais...&quot; + dzīves veids: &quot;Vietējais kretīns&quot; ([[Kletuss Spaklers]]), &quot;vietējais despots&quot; ([[Montgomerijs Bērnss]]), &quot;Vietējais pamuļķis&quot; ([[Homērs Simpsons]]);
* mājieni par [[Lenijs Leonards|Lenija]] un [[Karls Karlsons|Karla]] homoseksualitāti, protams arī [[Veilons Smiterss|Smitersa]] homoseksualitāti (piemēram, sērijā ''[[Bart tо the Future]]'', pēc tā, kad Bārts izglābj Bērnsu, ienāk Smiterss sadevies rokās ar sievieti: &quot;Оo, Smitersa kungs, es domāju, ka jūs esat...&quot; — &quot;Nē-nē, es neesmu zilais, ja potējos ik pa 10 minūtēm...&quot;).
* [[Bārnijs Gambls|Bārnija Gambla]] atraugas;
* uzraksti &quot;Jūs pametat Springfīldu — ... dzimteni&quot; (daudzpunktu vietā tiek ierakstīti dažādi slavenību vārdi no grupas &quot;[[The Beatles]]&quot; līdz pat [[Milhauss Van Hutens|Milhausam]] un Nelsonam). Tradicionāli [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētu ceļa malās tiek likti uzraksti ar slavenību vārdiem, kas tur ir dzimuši — tas ir sava veida šīs tradīcijas ironizējums no seriāla veidotāju puses;
* mainīgie uzraksti uz ziņojuma dēļa pie Springfīldas baznīcas;
* dažreiz Simpsonu māja tiek rādīta šķērsgriezumā, kad kamera it kā pārvietojas starp stāviem, un mēs redzam dažādo saturu, kas atrodas starp otrā stāva grīdu un pirmā stāva griestiem: cilvēku kaulus, dārglietas, noklausīšanās ietaises, dejojošas peles, ķirzakas ar izbolītām acīm. Šis joks ir aizgūts no citiem seriāliem.
* Mo Sizlaks periodiski mēģina veikt pašnāvību, bet viņam nekas nesanāk.
* Megija Simpsone bieži atrodas vajadzīgajā laikā un vajadzīgajā vietā, kad liekas, ka vairs nekas nepalīdzēs seriāla galvenajiem tēliem, un tiek galā ar problēmu, mazuļiem neraksturīgā veidā (šauj no ieroča vai nomet lielu klints bluķi no kalna uz ļaundara galvas). Pēc kā mazule rāda atvadu žestu, it kā sakot &quot;Es vēl atgriezīšos&quot;.

=== Multiplikācijas seriāla tēlu raksturīgas frāzes ===
Daudziem multiplikācijas seriāla tēliem ir sev &quot;raksturīgi izteicieni&quot;, kas atskan gandrīz katrā sērijā.

==== Homērs Simpsons ====
* &quot;Mmm...&quot; + kādas lietas nosaukums, pārsvarā ēdamas. Visbiežāk: &quot;Mmm... alus...&quot;, &quot;Mmm... [[Virtulis|virtuļi]]...&quot; un &quot;Mmm... hotdogs...&quot;. Var tikt pieminētas arī neēdamas lietas: &quot;Mmm... organizētā noziedzība...&quot;, &quot;Mmm... [[Ugunsdzēsējs|liesmā apdedzināts, pēc dūmiem smaržojošs varonis]]...&quot; Sakot šīs frāzes viņam no mutes tek siekalas. Vienā no multiplikācijas seriāla &quot;[[Futurāma]]&quot; sērijām, robots [[Benders]], atrodot kosmisko atkritumu kaudze [[20. gadsimts|20. gadsimta]] rotaļlietu — mazu Bārtu Simpsonu, kas iekliedzās &quot;Grauz manas bikšeles!&quot; ({{val|en|&quot;Eat my shorts!&quot;}}), saprot šo frāzi burtiski un patiešām apēd viņa šortus, pēc kā saka augstāk minētās frāzes paveidu: &quot;Mmm... bikšeles...&quot;
* &quot;[[D'oh!]]&quot; — negaidītu nepatikšanu brīdī. Homērs šo izsaucienu lieto tik bieži, ka dažreiz so izsaucienu var dzirdēt arī no Bārta un Līzas. Visticamāk, Homērs šo izsaucienu iemācījies no savas mātes [[Mona Simpsone|Monas]], kas arī bieži izmanto šo izsaucienu.
* &quot;Jū-hū!&quot; ({{val|en|&quot;Woohoo!&quot;}}) — kad priecājās.
* &quot;Ak tu, mazais...!&quot; ({{val|en|&quot;Why you little...!&quot;}}) — kad žņaudz Bārtu.
* &quot;Ga-arlaicīgi!&quot; ({{val|en|&quot;Bo-оring!&quot;}}) — televīzijas raidījumu, filmu, izrāžu laikā.
* &quot;Stulbais Flanderss!&quot; ({{val|en|&quot;Stupid Flanders!&quot;}}) — praktiski vienmēr, kad piemin Nedu Flandersu, vienlaicīgi kratot dūri.
* &quot;Stulbeņi!&quot; ({{val|en|&quot;Suckers!&quot;}}) — kad kādu apmānījis, vai uzskata, ka ir apmānījis (piemēram, &quot;par velti&quot; saņemot elektronikas veikalā baterijas kā papildinājumu video sistēmai, par kuru samaksāja 200 dolārus).
* &quot;Aaaaa!&quot; ({{val|en|&quot;Yahhh!&quot;}}) — spalgs izsauciens, kad lamājas.
* &quot;Flanderss — muļķis!&quot; ({{val|en|&quot;P.S. Flanders — jerk!&quot;}}) — tiek minēts gandrīz visās Homēra vēstulēs, bieži kā ''[[Post Scriptum]]''.
* &quot;ASV! ASV!&quot; ({{val|en|&quot;USA! USA!&quot;}}) — kad sasniedzis kaut ko patiešām nozīmīgu.
* &quot;Pārdots!&quot; ({{val|en|&quot;Sold!&quot;}}) — kā apstiprinājumu viņam piedāvātajiem nosacījumiem (ne vienmēr pirkšanas pārdošanas gadījumos). Parasti Homērs izkliedz šo vārdu pārstiedzīgi, baidoties, ka viņa sarunu biedrs var pārdomāt; kaut arī patiesībā viņš apkrāpj pats sevi.
* &quot;Simpsoni dodas uz...&quot; ({{val|en|&quot;The Simpsons go to...&quot;}}) + vietas nosaukums. Šī frāze vienmēr tiek izkliegta ļoti svinīgi. Šī frāze bieži tiek lietota arī seriāla sēriju nosaukumos: ''The Simpsons go to Ireland!'', ''The Simpsons go to Paris with Linda Evangelista'' un citos.
* &quot;Rrrrrr!&quot; — rotaļīgs rūciens, kad Homērs neatteiktos no seksa.
* &quot;NĒĒĒĒĒĒĒĒ!&quot; ({{val|en|&quot;NOOOOOOOO!&quot;}}) — [[Katastrofa|katastrofālos]] (no Homēra skatu punkta) notikumos, piemēram, kad viņam tiek virtulis ar zemu tauku saturu vai, kad Līza paziņo, ka grib savas mātes meitas uzvārdu. Frāze ir mūsdienu [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmu tēlu analoģisko kliedzienu parodija.
* &quot;Līza, izslēdz to skaņu!&quot; — kad Homērs dzird, kā Līza spēlē saksofonu.

==== Bārts Simpsons ====
* &quot;Piķis un zēvele!&quot; ({{val|es|&quot;¡Ay, caramba!&quot;}} — &quot;Velns parāvis!&quot;) — negaidītu atgadījumu brīdī. (Tie ir arī pirmie Bārta pateiktie vārdi, kaut gan vecāki dēlam šo faktu neatklāj).
* &quot;Grauz manas bikšeles!&quot; ({{val|en|&quot;Eat my shorts!&quot;}}) — izsmejoša frāze.
* &quot;Es to neizdarīju!&quot; ({{val|en|&quot;I didn’t do it!&quot;}}) vai &quot;Es varu paskaidrot!&quot; ({{val|en|&quot;I’ll explain!&quot;}}) — gadījumos, kad Bārtu pieķer blēņu pastrādāšanas brīdī. Izteicienam {{val|en|&quot;I didn’t do it!&quot;}} ir veltīta vesela sērija, kur Bārts kļūst par televīzijas šova &quot;naglu&quot; un vienkārši sakot šo frāzi, izraisa skatītājos histēriskus smieklus.
* &quot;Es esmu Bārts Simpsons. Kas pie velna tu tāds?&quot; ({{val|en|&quot;I’m Bart Simpson. Who the hell are you?&quot;}}) — iepazīstoties.
* &quot;Tas ir Bārtmens!&quot; ({{val|en|&quot;It’s Bartman!&quot;}}) — varoņa devīze, ko izdomājis sev Bārts.
* &quot;Āmen!&quot; ({{val|en|&quot;Amen!&quot;}}, bieži vien izstiepti: &quot;Āāāmen!&quot; ({{val|en|&quot;Aaaaamen!&quot;}})) — kā piekrišanas apliecinājumu.

==== Mārdža Simpsone ====
* &quot;Hrmmmm...&quot; — kad dusmojas vai ir apbēdināta, dažkārt arī ieinteresēta. Šo murmināšanu mantojusi arī Līza.
* &quot;Homij!&quot; ({{val|en|&quot;Homy!&quot;}}) — mīļi uzrunājot vīru.
* &quot;Ūūu!&quot; — kad izbrīnīta.

==== Līza Simpsone ====
* &quot;Ja kādam esmu vajadzīga, būšu savā istabā...&quot; ({{val|en|If anyone needs me, I’ll be in my room...}}).

== Pilnmetrāžas filma ==
{{Pamatraksts|Simpsonu filma}}
[[Attēls:Simpsons angry mob.png|thumbnail|300px|Saniknots pūlis meklē [[Homērs Simpsons|Homēru]].]]
&quot;Simpsonu filma&quot; ir 2007. gada animētā komēdija, kas ir balstīta uz Simpsonu televīzijas sērijām. Greinings atteicās filmu veidot kā dzīvo notikumu vai CGI filmu, aprakstot filmas animāciju kā &quot;neprecīzu&quot;, un &quot;un kā devumu ar rokas zīmētajām animācijām, kas burtiski izzūd&quot;. Filma ir animēta ar vairāk nekā 2.39:1 aspekta rādiusu, un izkrāsota ar lielāko paleti, kāda vien bija pieejama. Animācijas tehnika ir pielietota, lai filmā būtu ēnas.

Vēl pirms tās izlaišanas tā saņēma nomināciju kategorijai &quot;Labākā vasaras filma, ko vēl neesi redzējis&quot; [[MTV]] 2007. gada filmu apbalvošanā, bet zaudēja mākslas filmai ''[[Transformeri (filma)|Transformeri]]''. Filmas reklāmas rullītis ieguva &quot;Zelta Rullīša Balvu&quot;, kategorijā &quot;Labākā animācijas/Ģimenes filmas rullītis&quot;, 8. Zelta Filmu Reklāmas Rullīšu Apbalvošanā. Tās ilgums ir 87 minūtes un tā mūzikas pavadījumu ir ieskaņojis [[Hanss Cimmers]], ''[[Green Day]]'' paziņoja ka izdos īpašu dziesmu ''The Simpsons''. To producēja &quot;Gracie Films&quot; un &quot;20th Century Fox&quot;, bet animāciju veidoja &quot;[[Film Roman]]&quot; un &quot;[[Rough Draft Studios]]&quot;.

== Skatīt arī ==
* ''[[The Simpsons Game]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|The Simpsons|Simpsoni}}
* [http://www.thesimpsons.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20040525011836/http://www.snpp.com/ &quot;Simpsonu&quot; arhīvs]
* [https://web.archive.org/web/20070514150009/http://simpsons.wikia.com/wiki/Wikisimpsons_Central &quot;Simpsonu&quot; vikipēdija] {{en ikona}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=xMrt8Qx6Qzs &quot;Simpsonu&quot; filmas reklāmas rullītis] {{en ikona}}

{{Simpsonu tēli}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Simpsoni| ]]</text>
      <sha1>4if8af6auikb4o0gjoh53m9iun9p9ji</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saratova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9758</id>
    <revision>
      <id>4531937</id>
      <parentid>3754616</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:25:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Площадь_Столыпина.jpg&quot;, jo [[c:User:Christian Ferrer|Christian Ferrer]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files uploaded by Frozen Feeling|]]).</comment>
      <origin>4531937</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3854" sha1="b27oapxx40o4sdk7apnoq8pfejszyuz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Saratova
 | official_name              = ''Саратов''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            =
 | imagesize                = 
 | image_caption            = Stolipina laukums ar pilsētas mēriju un pieminekli [[Pjotrs Stolipins|Stolipinam]]
 | image_flag               = Flag of Saratov.svg
 | image_shield             = Coat of Arms of Saratov.png
 | shield_size              = 70px
 | image_map                = Map of Russia - Saratov Oblast (2008-03).svg
 | pushpin_map              = Saratovas apgabals
 | pushpin_label_position   = left
 | pushpin_mapsize          = 
 | pushpin_map_caption      = Atrašanās vieta Saratovas apgabalā
 | latd  = 51 | latm  = 32 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 46 | longm = 00 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Krievija}}'''
 | subdivision_type1        = Federālais apgabals
 | subdivision_name1        = [[Volgas federālais apgabals]]
 | subdivision_type2        = Federācijas subjekts
 | subdivision_name2        = [[Saratovas apgabals]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1590}}
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 394
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 840785
 | population_as_of         = 2014
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 1150000
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[UTC]]
 | utc_offset               = +5
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 410xxx
 | area_code                = +7 8452
 | elevation_m              = 50
 | website                  = {{url|http://www.saratovmer.ru/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Saratova''' ({{val-ru|Саратов}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Volga]]s labajā krastā, [[Saratovas apgabals|Saratovas apgabala]] centrs. Liels rūpniecības centrs — aviobūve (lidmašīnas ''[[Jak]]''). Vēsturiski [[Volgas vācieši|Volgas vāciešu]] kultūras centrs.

== Vēsture ==
Tagadējās Saratovas vietā kopš seniem laikiem bijušas apdzīvotās vietas, zināmākā no tām — [[Zelta Orda]]s laikmeta [[Uveka]], kas pastāvēja no 13. gadsimta vidus līdz 1395. gadam. 1590. gadā [[Volga]]s kreisajā krastā pēc [[Boriss Godunovs|Borisa Godunova]] rīkojuma dibināja cietoksni, pie kura izauga pilsēta. 1674. gadā apmetni pārcēla upes labajā krastā. No 1797. gada — [[Saratovas guberņa]]s centrs. No 18. gadsimta vidus Saratova kļuvs par lielu upes ostu. Galvenā tirdzniecība noritēja ar sāli un zivīm, bet 19. gadsimtā — ar labību.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā no Saratovas uz [[Kazahstāna|Kazahstānu]] un [[Sibīrija|Sibīriju]] tika izvesti visi pilsētas [[Volgas vācieši|vācu]] iedzīvotāji. Līdz 1992. gadam Saratova bija «slēgtā pilsēta» (pilsēta, kurā nebija atļauts brīvi ierasties), jo šeit atrodas lielas militārās rūpnīcas.

== Cilvēki ==
Saratovā dzimuši:
* [[Romāns Abramovičs]] - uzņēmējs
* [[Nikolajs Černiševskis]] - filozofs
* [[Konstantīns Fedins]] - rakstnieks
* [[Jevgeņijs Mironovs]]  - aktieris
* [[Aleksejs Rikovs]] - politiķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Saratovas apgabala pilsētas|state=expanded}}
{{Krievijas centri}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>b27oapxx40o4sdk7apnoq8pfejszyuz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mājas zvirbulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9964</id>
    <revision>
      <id>4532176</id>
      <parentid>3952688</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:03:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53455-40</username>
        <id>151378</id>
      </contributor>
      <comment>/* “Zvirbulis” kultūrā un sadzīvē interesanti fakti */</comment>
      <origin>4532176</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15186" sha1="0a4czzi7m4c6q92np52zztihj83svdi" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        platums = 260px
|         attēls = Passer_domesticus_male_(15).jpg
|  att_nosaukums = Tēviņš
|     att_izmērs = 220px
|        attēls2 = House_Sparrow,_England_-_May_09.jpg
| att2_nosaukums = Mātīte
|    att2_izmērs = 220px
|         valsts = Animalia
|      valsts_lv = Dzīvnieki
|           tips = Chordata
|        tips_lv = Hordaiņi
|          klase = Aves
|       klase_lv = Putni
|          kārta = Passeriformes
|       kārta_lv = Zvirbuļveidīgie
|         dzimta = Passeridae
|      dzimta_lv = Zvirbuļu dzimta
|          ģints = Passer
|       ģints_lv = Zvirbuļi
|           suga = P. domesticus
|        suga_lv = Mājas zvirbulis
|       binomial = Passer domesticus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
|    kategorijas = nē
|      izplatība = [[Attēls:PasserDomesticusDistribution.png|center|240px]]&lt;br /&gt;
{{legend|green|&lt;small&gt;Dabīgais izplatības areāls&lt;/small&gt;}}
{{legend|#00FF00|&lt;small&gt;Introdukcijas areaals&lt;/small&gt;}}
}}

'''Mājas zvirbulis''' (''Passer domesticus'') ir mazs, brūnganpelēks [[zvirbuļu dzimta]]s (''Passeridae'') [[putns]]; [[nometnieks (putns)|nometnieks]] un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem [[pilsēta]]s putniem [[Latvija|Latvijā]]. Izdala 12 pasugas.&lt;ref name=world&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/weavers/ World Bird List: Old World sparrows, snowfinches &amp; weavers, 2020]&lt;/ref&gt;

Zvirbulim veltītas vairākas latviešu tautas [[pasaka]]s, [[dzejolis|dzejoļi]] un [[dziesma]]s, [[grāmata]]s un pat [[animācijas filma]]s — piemēram, [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Vika]] “[[Sarežģītais zvirbulēns (animācijas filma)|Sarežģītais zvirbulēns]]”.

== Izplatība ==
[[Attēls:Drorim.jpg|thumb|left|220px|Zvirbulis sastopams gandrīz visā pasaulē, vietās, kur mīt cilvēki]]
[[Attēls:House Sparrow (9161011651).jpg|thumb|left|220px|Mājas zvirbulis Latvijā ir parasts ligzdotājs un nometnieks]]
[[Attēls:Passer domesticus male head and plumage (Germany,Eppelheim).jpg|thumb|left|220px|Tēviņam ir pelēka galvas virsa un vaigi]]
Zvirbulis sastopams gandrīz visā pasaulē, galvenokārt vietās, kur mīt cilvēki. Plaši izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika]]s ziemeļos. Introducēts [[Amerika|Amerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un Āfrikas dienvidos. Ziemo izplatības areālā. Īstas sezonālas migrācijas veic tikai divas pasugas, kas mājo Āzijas kalnu apvidos.&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/pasdom.htm |title=Ornitofaunistika: Mājas zvirbulis Passer domesticus |access-date={{dat|2018|03|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180226222246/http://ornitofaunistika.com/lvp/pasdom.htm |archivedate={{dat|2018|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sevišķi daudz mājas zvirbuļu ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], savukārt dažviet [[Eiropa|Eiropā]] to skaits sarūk. [[Nīderlande|Nīderlandē]], piemēram, mājas zvirbulis skaitās apdraudēts putns.
 
== Latvijā ==
Mājas zvirbulis Latvijā ir parasts ligzdotājs un nometnieks. Sastopams [[pilsēta|pilsētās]] un apdzīvotās vietās. Ārpus pilsētām sastopams [[zemnieku saimniecība|fermās]], [[kūts|kūtīs]] un [[stallis|staļļos]], kur var viegli atrast barību un arī ligzdošanas vietas. Latvijā mājo nominālpasuga ''P. d. domesticus''.&lt;ref name=orn/&gt;

Saskaņā ar [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s datiem Latvijā ligzdo aptuveni 750 000—2 000 000 mājas zvirbuļu pāru, bet ziemo 1 500 000—4 000 000 putnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/putni_pie_barotavam.php |title=Putni pie barotavām |access-date={{dat|2006|02|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130126074922/http://www.lob.lv/lv/putni_pie_barotavam.php |archivedate={{dat|2013|01|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

== Izskats ==
Mājas zvirbulis ir neliels vai vidēji liels, kompakts [[dziedātājputns]] ar lielu, apaļu galvu un spēcīgu [[knābis|knābi]]. Ķermeņa garums 14—18 [[Centimetrs|cm]] (tipiski 16 cm), [[spārnu plētums]] 19—25 cm.&lt;ref name=summ&gt;Summers-Smith, J. Denis (1988). The Sparrows. illustrated by Robert Gillmor. Calton, Staffs, England: T. &amp; A. D. Poyser. {{ISBN|0-85661-048-8}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=alive/&gt;&lt;ref name=ois&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oiseaux-birds.com/card-house-sparrow.html |title=Oiseaux-birds: House Sparrow |access-date={{dat|2018|03|03||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180326151733/http://www.oiseaux-birds.com/card-house-sparrow.html }}&lt;/ref&gt; Areāla ziemeļos dzīvojošās pasugas lielākas nekā areāla dienvidos dzīvojošās pasugas. Ziemeļu grupai svars apmēram 20—39 [[grams|g]] (tipiski 30 g&lt;ref name=summ/&gt;), dienvidu grupai 21—33 g (tipiski 26 g&lt;ref name=summ/&gt;).&lt;ref name=alive&gt;[https://www.hbw.com/species/house-sparrow-passer-domesticus Alive: House Sparrow (Passer domesticus)]&lt;/ref&gt; Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi ligzdošanas sezonā, bet tēviņi nedaudz lielāki ziemas periodā.&lt;ref name=summ/&gt; 

Mājas zvirbulim piemīt [[dzimumu dimorfisms]]. Nominālpasugas [[Tēviņš|tēviņa]] [[mugura]] un pleci tumši brūni ar melnām svītrām, [[vēders]] pelēks. [[Galva]] trīskrāsaina: pelēks ar kastaņbrūnu un melnu (virspuse un vaigi pelēki, laukums ap acīm līdz knābja pamatnei melns). Pakakle melna. Uz brūnajiem [[spārns|spārniem]] balta josla. Lidspalvas gaišāk brūnas ar tumši brūnām maliņām. [[Aste]] brūna. [[acs|Acis]] tumši brūnas, knābis melns, [[kāja]]s rozīgi pelēkas. Ziemā apspalvojums, knābi ieskaitot, kļūst pelēcīgāks, pakakle nav tik koši melna, arī galvas brūnais apspalvojums zaudē sarkanīgo toni.&lt;ref name=ois/&gt;

[[Mātīte]] kopumā ir viscauri pelēkbrūna ar tumši svītrotu muguru un vienkrāsainu pavēderi. Pakakle pelēkbrūna tāpat kā krūtis un vēders. Galvas virsa brūna, virs acs izceļas gaišā uzacs. Knābis dzeltenīgs. Jaunie putni līdzīgi mātītei.&lt;ref name=ois/&gt;&lt;ref name=gate&gt;[http://www.luontoportti.com/suomi/en/linnut/house-sparrow Nature Gate: House Sparrow]&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:House_Sparrows_feeding_on_scraps.jpg|thumb|220px|Pilsētvidē mājas zvirbulis barojas arī ar pārtikas paliekām]]
Mājas zvirbulis ir skaļš un sabiedrisks putns, visu laiku uzturoties barā, pat ligzdošanas sezonā. Bari rudenī un ziemā ir lielāki nekā vasarā. Bars nakšņo pēc iespējas augstākā un labi aizsedzošā veģetācījā, piemēram, biezi saaugušos [[mēzvīteņi|mežvīteņos]], zarotās [[koks|koku]] vai [[krūmi|krūmu]] lapotnēs, zem māju jumtiem. Uz nakšņošanas vietu bars, skaļi, trokšņojot, ierodas krēslā un pamet to īsi pirms saullēkta. Arī barojoties tas visu laiku savā starpā sazinās.&lt;ref name=ois/&gt; 

Uz zemes mājas zvirbulis pārvietojas ar lēcieniem. Lidojums ātrs un taisnvirziena, bet lidojot augstāk kļūst viļņveidīgs.&lt;ref name=ois/&gt; Lai arī īpaši nebaidās no [[cilvēks|cilvēka]], tā klātbūtnē ir uzmanīgs un veikls.  

== Barība ==
Mājas zvirbulis ir [[visēdājs]]. Barojas gan ar [[augi|augu]], gan [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izcelsmes barību: dažādām [[sēklas|sēklām]] (īpaši iecienīti ir [[graudi]]), [[kukaiņi]]em un to [[kāpuri]]em, arī ar [[augļi]]em, [[sliekas|sliekām]] un [[zirnekļi]]em. Pilsētvidē arī ar pārtikas paliekām. Barību galvenokārt meklē uz zemes, bet ķer kukaiņus arī lidojumā.&lt;ref name=ois/&gt; Zvirbulis ir ļoti derīgs putns, jo iznīcina kaitēkļus.

== Ligzdošana ==
[[Attēls:Passerdomesticuseggs.JPG|thumb|220px|Mājas zvirbuļa ligzda]]
[[Attēls:Passer_domesticus_detail(loz).jpg|thumb|220px|Vecāki turpina rūpēties par jaunajiem putniem arī pēc ligzdas atstāšanas]]
Mājas zvirbulis ligzdo nelielās kolonijās. Sezona parasti sākas maijā. Ligzda atrodas koka dobumā, klints spraugā vai ēku konstrukciju iedobumā, arī telpās zem jumta, piemēram, [[pažobele|pažobelē]] vai [[bēniņi|bēniņos]]. [[ligzda|Ligzdu]] pāris būvē kopīgi, izmantojot sausu [[zālaugi|zāli]] un [[spalva]]s, arī stieples un [[papīrs|papīra]] gabaliņus.&lt;ref name=ois/&gt; Dažkārt zvirbulis var būt tik nekaunīgs, ka vai nu ieņems jau cita putna ierīkotu ligzdu, vai arī uzbūvēs tai pa virsu savējo, pat ja tā jau būs “apdzīvota”. 

Sezonā var būt līdz 4 perējumiem, bet biežāk 2—3 perējumi. Dējumā 3—7 gaiši zaļganas [[ola]]s ar tumši pelēkiem un lillīgiem raibumiņiem. Inkubācijas periodsilgst 10—15 dienas, perē galvenokārt mātīte. Tēviņš to īslaicīgi nomaina, kamēr mātīte barojas. Izšķiļoties mazuļi ir ligzdguļi, nevarīgi un kaili. Par tiem rūpējas abi vecāki, tos barojot ar kukaiņiem. Ligzdu jaunie putni atstāj apmēram 13—18 dienu vecumā, patstāvīgi kļūst 26—28 dienu vecumā.&lt;ref name=ois/&gt;&lt;ref name=gate/&gt;

== “Zvirbulis” kultūrā un sadzīvē interesanti fakti ==
* Zvirbuļa [[vārds|vārdā]] Latvijā nosaukti vairāki konkursi, to vidū [[Rīgas dome]]s [[Rīgas domes Kultūras pārvalde|Kultūras pārvaldes]] gada balva “Baltais zvirbulis” un [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] skatuves runas konkurss skolēniem “Zvirbulis”. [[Ķekava|Ķekavā]] savukārt darbojas runas pulciņš “Zvirbulēns”. 
* [[Rīga|Rīgā]] atrodas arī [[bibliotēka]] ar nosaukumu “Zvirbulis” un Bērnu un jauniešu klubs “Baltais zvirbulis”.
* Ar vārdu salikumu “baltais zvirbulis” apzīmē cilvēku, kas ar savu izskatu, izturēšanos vai interesēm uzkrītoši atšķiras no pārējiem cilvēkiem.
e7euwyuy48rhe8tu473yth7t94y5rh7yr5itehrt97847y845tr7h948ry8rufueufueuru43uryu4yrt блять иди нааааааааааахууууууууууууууууи
Wiki pieraksts: {{}}   |   []   [[]]   [[Kategorija:]]   #REDIRECT [[]]   {{Ping|}}   &lt;s&gt;&lt;/s&gt;   &lt;sup&gt;&lt;/sup&gt;   &lt;sub&gt;&lt;/sub&gt;   &lt;code&gt;&lt;/code&gt;   &lt;blockquote&gt;&lt;/blockquote&gt;   &lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;   {{atsauces}}   &lt;includeonly&gt;&lt;/includeonly&gt;   &lt;noinclude&gt;&lt;/noinclude&gt;   {{DEFAULTSORT:}}   &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt;   &lt;!-- --&gt;  &lt;pre&gt;&lt;/pre&gt;   {{center|}}   &lt;u&gt;&lt;/u&gt;   &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;&lt;/span&gt;  • 
Simboli: ~ | ¡ ¿ † ‡ ↔ ↑ ↓ • ¶   # ¹ ² ³ ½ ⅓ ⅔ ¼ ¾ ⅛ ⅜ ⅝ ⅞ ∞  Pēdiņas: ‘’  (‘vienpēdiņas’)  “”  (“angļu”)  „“  („vācu“)  «»  («franču»)  ⟨⟩  (chevrons)  ¤ ₳ ฿ ₵ ¢ ₡ ₢ $ ₫ ₯ € ₠ ₣ ƒ ₴ ₭ ₤ ℳ ₥ ₦ № ₧ ₰ £ ៛ ₨ ₪ ৳ ₮ ₩ ¥   ♠ ♣ ♥ ♦   {{nobr|}}   {{mono|}}   {{nts|}}
Latīņu burti: Á á Ć ć É é Í í Ĺ ĺ Ń ń Ó ó Ŕ ŕ Ś ś Ú ú Ý ý Ź ź   À à È è Ì ì Ò ò Ù ù   Â â Ĉ ĉ Ê ê Ĝ ĝ Ĥ ĥ Î î Ĵ ĵ Ô ô Ŝ ŝ Û û Ŵ ŵ Ŷ ŷ   Ä ä Ë ë Ï ï Ö ö Ü ü Ÿ ÿ   ß   Ã ã Ẽ ẽ Ĩ ĩ Ñ ñ Õ õ Ũ ũ Ỹ ỹ   Ç ç Ḑ ḑ Ģ ģ Ḩ ḩ Ķ ķ Ļ ļ Ņ ņ Ŗ ŗ Ş ş Ţ ţ   Đ đ   Ů ů   Ǎ ǎ Č č Ď ď Ě ě Ǐ ǐ Ľ ľ Ň ň Ǒ ǒ Ř ř Š š Ť ť Ǔ ǔ Ž ž   Ā ā Ē ē Ī ī Ō ō Ū ū Ȳ ȳ Ǣ ǣ   ǖ ǘ ǚ ǜ   Ă ă Ĕ ĕ Ğ ğ Ĭ ĭ Ŏ ŏ Ŭ ŭ   Ċ ċ Ė ė Ġ ġ İ ı Ż ż   Ą ą Ę ę Į į Ǫ ǫ Ų ų   Ḍ ḍ Ḥ ḥ Ḷ ḷ Ḹ ḹ Ṃ ṃ Ṇ ṇ Ṛ ṛ Ṝ ṝ Ṣ ṣ Ṭ ṭ   Ł ł   Ő ő Ű ű   Ŀ ŀ   Ħ ħ   Ð ð Þ þ   Œ œ   Æ æ Ø ø Å å   Ə ə  •  {{Unicode|}}
Grieķu burti: Ά ά Έ έ Ή ή Ί ί Ό ό Ύ ύ Ώ ώ   Α α Β β Γ γ Δ δ   Ε ε Ζ ζ Η η Θ θ   Ι ι Κ κ Λ λ Μ μ   Ν ν Ξ ξ Ο ο Π π   Ρ ρ Σ σ ς Τ τ Υ υ   Φ φ Χ χ Ψ ψ Ω ω  •  {{Polytonic|}}  
Kirilica: А а Б б В в Г г   Ґ ґ Ѓ ѓ Д д Ђ ђ   Е е Ё ё Є є Ж ж   З з Ѕ ѕ И и І і   Ї ї Й й Ј ј К к   Ќ ќ Л л Љ љ М м   Н н Њ њ О о П п   Р р С с Т т Ћ ћ   У у Ў ў Ф ф Х х   Ц ц Ч ч Џ џ Ш ш   Щ щ Ъ ъ Ы ы Ь ь   Э э Ю ю Я я  
IPA: t̪ d̪ ʈ ɖ ɟ ɡ ɢ ʡ ʔ   ɸ ʃ ʒ ɕ ʑ ʂ ʐ ʝ ɣ ʁ ʕ ʜ ʢ ɦ   ɱ ɳ ɲ ŋ ɴ   ʋ ɹ ɻ ɰ   ʙ ʀ ɾ ɽ   ɫ ɬ ɮ ɺ ɭ ʎ ʟ   ɥ ʍ ɧ   ɓ ɗ ʄ ɠ ʛ   ʘ ǀ ǃ ǂ ǁ   ɨ ʉ ɯ   ɪ ʏ ʊ   ɘ ɵ ɤ   ə ɚ   ɛ ɜ ɝ ɞ ʌ ɔ   ɐ ɶ ɑ ɒ   ʰ ʷ ʲ ˠ ˤ ⁿ ˡ   ˈ ˌ ː ˑ ̪   •  ͡ ̻   {{IPA|}}
Diakritiskās zīmes latviešu alfabētā: Ā Č Ē Ģ Ī Ķ Ļ Ņ Š Ū Ž •  ā č ē ģ ī ķ ļ ņ š ū ž

== Sistemātika ==
[[Attēls:Kashmir_House_Sparrow_at_Rajkot.jpg|thumb|220px|Himalaju pasuga ''P. d. parkini'', attēls uzņemts Indijā]]
Mājas zvirbulim ir 12 pasugas:&lt;ref name=world/&gt;
*''Passer domesticus domesticus'' — nominālpasuga, sastopams no [[Eiropa]]s rietumiem un ziemeļiem, pāri [[Āzija]]s ziemeļiem līdz [[Sibīrija]]s ziemeļaustrumiem un [[Japāna]]s ziemeļiem, introducēts [[Amerika|Amerikā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]];
*''Passer domesticus bactrianus'' — sastopams no [[Turkmenistāna]]s rietumiem un [[Irāna]]s ziemeļaustrumiem līdz [[Ķīna]]s rietumiem un [[Pakistāna]]s ziemeļrietumiem;
*''Passer domesticus balearoibericus'' — sastopams [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] (izņemot [[Itālija|Itāliju]]), līdz [[Turcija]]s centrālajai daļai;
*''Passer domesticus biblicus'' — sastopams [[Kipra|Kiprā]], [[Izraēla]]s ziemeļos un [[Jordānija]]s ziemeļrietumos, līdz [[Sīrija]]s rietumiem, Turcijas dienvidaustrumiem un Irānas ziemeļrietumiem; 
*''Passer domesticus hufufae'' — sastopams [[Arābijas pussala]]s ziemeļaustrumos;
*''Passer domesticus hyrcanus'' — sastopams [[Azerbaidžāna]]s dienvidaustrumos un Irānas ziemeļos;
*''Passer domesticus indicus'' — sastopams no Izraēlas un [[Palestīna]]s dienvidiem pāri Arābijas pussalai līdz [[Indija]]s austrumiem un [[Dienvidaustrumāzija]]s centrālajai daļai; 
*''Passer domesticus niloticus'' — sastopams [[Ēģipte|Ēģiptē]];
*''Passer domesticus parkini'' — sastopams [[Himalaji|Himalajos]];
*''Passer domesticus persicus'' — sastopams no Irānas centrālās daļas līdz [[Afganistāna]]s rietumiem un dienvidiem;
*''Passer domesticus rufidorsalis'' — sastopams [[Sudāna|Sudānā]] un [[Eritreja|Eritrejā]];
*''Passer domesticus tingitanus'' — sastopams [[Ziemeļāfrika]]s rietumos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://www.latvijasdaba.lv/putni/passer-domesticus-l/ Latvijas Daba: Mājas zvirbulis]
*[http://www.videsvestis.lv/zvirbuli/ Vides Vēstis: Lūgtie un nelūgtie zvirbuļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190904170141/http://www.videsvestis.lv/zvirbuli/ |date={{dat|2019|09|04||bez}} }}
*[https://web.archive.org/web/20110703204708/http://www.arkive.org/house-sparrow/passer-domesticus/ ARKive: House sparrow (Passer domesticus)]
*[http://animaldiversity.org/accounts/Passer_domesticus/ ADW: Passer domesticus]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvirbuļi]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]
[[Kategorija:Austrālijas putni]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]
[[Kategorija:Centrālamerikas putni]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas putni]]

[[simple:Sparrow#The House Sparrow]]</text>
      <sha1>0a4czzi7m4c6q92np52zztihj83svdi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532177</id>
      <parentid>4532176</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:04:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53455-40|~2026-53455-40]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ri4ardsons</comment>
      <origin>3952688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12453" sha1="id00jm75b5woeadqzsztj112ldmzv5r" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        platums = 260px
|         attēls = Passer_domesticus_male_(15).jpg
|  att_nosaukums = Tēviņš
|     att_izmērs = 220px
|        attēls2 = House_Sparrow,_England_-_May_09.jpg
| att2_nosaukums = Mātīte
|    att2_izmērs = 220px
|         valsts = Animalia
|      valsts_lv = Dzīvnieki
|           tips = Chordata
|        tips_lv = Hordaiņi
|          klase = Aves
|       klase_lv = Putni
|          kārta = Passeriformes
|       kārta_lv = Zvirbuļveidīgie
|         dzimta = Passeridae
|      dzimta_lv = Zvirbuļu dzimta
|          ģints = Passer
|       ģints_lv = Zvirbuļi
|           suga = P. domesticus
|        suga_lv = Mājas zvirbulis
|       binomial = Passer domesticus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
|    kategorijas = nē
|      izplatība = [[Attēls:PasserDomesticusDistribution.png|center|240px]]&lt;br /&gt;
{{legend|green|&lt;small&gt;Dabīgais izplatības areāls&lt;/small&gt;}}
{{legend|#00FF00|&lt;small&gt;Introdukcijas areaals&lt;/small&gt;}}
}}

'''Mājas zvirbulis''' (''Passer domesticus'') ir mazs, brūnganpelēks [[zvirbuļu dzimta]]s (''Passeridae'') [[putns]]; [[nometnieks (putns)|nometnieks]] un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem [[pilsēta]]s putniem [[Latvija|Latvijā]]. Izdala 12 pasugas.&lt;ref name=world&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/weavers/ World Bird List: Old World sparrows, snowfinches &amp; weavers, 2020]&lt;/ref&gt;

Zvirbulim veltītas vairākas latviešu tautas [[pasaka]]s, [[dzejolis|dzejoļi]] un [[dziesma]]s, [[grāmata]]s un pat [[animācijas filma]]s — piemēram, [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Vika]] “[[Sarežģītais zvirbulēns (animācijas filma)|Sarežģītais zvirbulēns]]”.

== Izplatība ==
[[Attēls:Drorim.jpg|thumb|left|220px|Zvirbulis sastopams gandrīz visā pasaulē, vietās, kur mīt cilvēki]]
[[Attēls:House Sparrow (9161011651).jpg|thumb|left|220px|Mājas zvirbulis Latvijā ir parasts ligzdotājs un nometnieks]]
[[Attēls:Passer domesticus male head and plumage (Germany,Eppelheim).jpg|thumb|left|220px|Tēviņam ir pelēka galvas virsa un vaigi]]
Zvirbulis sastopams gandrīz visā pasaulē, galvenokārt vietās, kur mīt cilvēki. Plaši izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika]]s ziemeļos. Introducēts [[Amerika|Amerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un Āfrikas dienvidos. Ziemo izplatības areālā. Īstas sezonālas migrācijas veic tikai divas pasugas, kas mājo Āzijas kalnu apvidos.&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/pasdom.htm |title=Ornitofaunistika: Mājas zvirbulis Passer domesticus |access-date={{dat|2018|03|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180226222246/http://ornitofaunistika.com/lvp/pasdom.htm |archivedate={{dat|2018|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sevišķi daudz mājas zvirbuļu ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], savukārt dažviet [[Eiropa|Eiropā]] to skaits sarūk. [[Nīderlande|Nīderlandē]], piemēram, mājas zvirbulis skaitās apdraudēts putns.
 
== Latvijā ==
Mājas zvirbulis Latvijā ir parasts ligzdotājs un nometnieks. Sastopams [[pilsēta|pilsētās]] un apdzīvotās vietās. Ārpus pilsētām sastopams [[zemnieku saimniecība|fermās]], [[kūts|kūtīs]] un [[stallis|staļļos]], kur var viegli atrast barību un arī ligzdošanas vietas. Latvijā mājo nominālpasuga ''P. d. domesticus''.&lt;ref name=orn/&gt;

Saskaņā ar [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s datiem Latvijā ligzdo aptuveni 750 000—2 000 000 mājas zvirbuļu pāru, bet ziemo 1 500 000—4 000 000 putnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/putni_pie_barotavam.php |title=Putni pie barotavām |access-date={{dat|2006|02|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130126074922/http://www.lob.lv/lv/putni_pie_barotavam.php |archivedate={{dat|2013|01|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

== Izskats ==
Mājas zvirbulis ir neliels vai vidēji liels, kompakts [[dziedātājputns]] ar lielu, apaļu galvu un spēcīgu [[knābis|knābi]]. Ķermeņa garums 14—18 [[Centimetrs|cm]] (tipiski 16 cm), [[spārnu plētums]] 19—25 cm.&lt;ref name=summ&gt;Summers-Smith, J. Denis (1988). The Sparrows. illustrated by Robert Gillmor. Calton, Staffs, England: T. &amp; A. D. Poyser. {{ISBN|0-85661-048-8}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=alive/&gt;&lt;ref name=ois&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oiseaux-birds.com/card-house-sparrow.html |title=Oiseaux-birds: House Sparrow |access-date={{dat|2018|03|03||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180326151733/http://www.oiseaux-birds.com/card-house-sparrow.html }}&lt;/ref&gt; Areāla ziemeļos dzīvojošās pasugas lielākas nekā areāla dienvidos dzīvojošās pasugas. Ziemeļu grupai svars apmēram 20—39 [[grams|g]] (tipiski 30 g&lt;ref name=summ/&gt;), dienvidu grupai 21—33 g (tipiski 26 g&lt;ref name=summ/&gt;).&lt;ref name=alive&gt;[https://www.hbw.com/species/house-sparrow-passer-domesticus Alive: House Sparrow (Passer domesticus)]&lt;/ref&gt; Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi ligzdošanas sezonā, bet tēviņi nedaudz lielāki ziemas periodā.&lt;ref name=summ/&gt; 

Mājas zvirbulim piemīt [[dzimumu dimorfisms]]. Nominālpasugas [[Tēviņš|tēviņa]] [[mugura]] un pleci tumši brūni ar melnām svītrām, [[vēders]] pelēks. [[Galva]] trīskrāsaina: pelēks ar kastaņbrūnu un melnu (virspuse un vaigi pelēki, laukums ap acīm līdz knābja pamatnei melns). Pakakle melna. Uz brūnajiem [[spārns|spārniem]] balta josla. Lidspalvas gaišāk brūnas ar tumši brūnām maliņām. [[Aste]] brūna. [[acs|Acis]] tumši brūnas, knābis melns, [[kāja]]s rozīgi pelēkas. Ziemā apspalvojums, knābi ieskaitot, kļūst pelēcīgāks, pakakle nav tik koši melna, arī galvas brūnais apspalvojums zaudē sarkanīgo toni.&lt;ref name=ois/&gt;

[[Mātīte]] kopumā ir viscauri pelēkbrūna ar tumši svītrotu muguru un vienkrāsainu pavēderi. Pakakle pelēkbrūna tāpat kā krūtis un vēders. Galvas virsa brūna, virs acs izceļas gaišā uzacs. Knābis dzeltenīgs. Jaunie putni līdzīgi mātītei.&lt;ref name=ois/&gt;&lt;ref name=gate&gt;[http://www.luontoportti.com/suomi/en/linnut/house-sparrow Nature Gate: House Sparrow]&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:House_Sparrows_feeding_on_scraps.jpg|thumb|220px|Pilsētvidē mājas zvirbulis barojas arī ar pārtikas paliekām]]
Mājas zvirbulis ir skaļš un sabiedrisks putns, visu laiku uzturoties barā, pat ligzdošanas sezonā. Bari rudenī un ziemā ir lielāki nekā vasarā. Bars nakšņo pēc iespējas augstākā un labi aizsedzošā veģetācījā, piemēram, biezi saaugušos [[mēzvīteņi|mežvīteņos]], zarotās [[koks|koku]] vai [[krūmi|krūmu]] lapotnēs, zem māju jumtiem. Uz nakšņošanas vietu bars, skaļi, trokšņojot, ierodas krēslā un pamet to īsi pirms saullēkta. Arī barojoties tas visu laiku savā starpā sazinās.&lt;ref name=ois/&gt; 

Uz zemes mājas zvirbulis pārvietojas ar lēcieniem. Lidojums ātrs un taisnvirziena, bet lidojot augstāk kļūst viļņveidīgs.&lt;ref name=ois/&gt; Lai arī īpaši nebaidās no [[cilvēks|cilvēka]], tā klātbūtnē ir uzmanīgs un veikls.  

== Barība ==
Mājas zvirbulis ir [[visēdājs]]. Barojas gan ar [[augi|augu]], gan [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izcelsmes barību: dažādām [[sēklas|sēklām]] (īpaši iecienīti ir [[graudi]]), [[kukaiņi]]em un to [[kāpuri]]em, arī ar [[augļi]]em, [[sliekas|sliekām]] un [[zirnekļi]]em. Pilsētvidē arī ar pārtikas paliekām. Barību galvenokārt meklē uz zemes, bet ķer kukaiņus arī lidojumā.&lt;ref name=ois/&gt; Zvirbulis ir ļoti derīgs putns, jo iznīcina kaitēkļus.

== Ligzdošana ==
[[Attēls:Passerdomesticuseggs.JPG|thumb|220px|Mājas zvirbuļa ligzda]]
[[Attēls:Passer_domesticus_detail(loz).jpg|thumb|220px|Vecāki turpina rūpēties par jaunajiem putniem arī pēc ligzdas atstāšanas]]
Mājas zvirbulis ligzdo nelielās kolonijās. Sezona parasti sākas maijā. Ligzda atrodas koka dobumā, klints spraugā vai ēku konstrukciju iedobumā, arī telpās zem jumta, piemēram, [[pažobele|pažobelē]] vai [[bēniņi|bēniņos]]. [[ligzda|Ligzdu]] pāris būvē kopīgi, izmantojot sausu [[zālaugi|zāli]] un [[spalva]]s, arī stieples un [[papīrs|papīra]] gabaliņus.&lt;ref name=ois/&gt; Dažkārt zvirbulis var būt tik nekaunīgs, ka vai nu ieņems jau cita putna ierīkotu ligzdu, vai arī uzbūvēs tai pa virsu savējo, pat ja tā jau būs “apdzīvota”. 

Sezonā var būt līdz 4 perējumiem, bet biežāk 2—3 perējumi. Dējumā 3—7 gaiši zaļganas [[ola]]s ar tumši pelēkiem un lillīgiem raibumiņiem. Inkubācijas periodsilgst 10—15 dienas, perē galvenokārt mātīte. Tēviņš to īslaicīgi nomaina, kamēr mātīte barojas. Izšķiļoties mazuļi ir ligzdguļi, nevarīgi un kaili. Par tiem rūpējas abi vecāki, tos barojot ar kukaiņiem. Ligzdu jaunie putni atstāj apmēram 13—18 dienu vecumā, patstāvīgi kļūst 26—28 dienu vecumā.&lt;ref name=ois/&gt;&lt;ref name=gate/&gt;

== “Zvirbulis” kultūrā un sadzīvē interesanti fakti ==
* Zvirbuļa [[vārds|vārdā]] Latvijā nosaukti vairāki konkursi, to vidū [[Rīgas dome]]s [[Rīgas domes Kultūras pārvalde|Kultūras pārvaldes]] gada balva “Baltais zvirbulis” un [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] skatuves runas konkurss skolēniem “Zvirbulis”. [[Ķekava|Ķekavā]] savukārt darbojas runas pulciņš “Zvirbulēns”. 
* [[Rīga|Rīgā]] atrodas arī [[bibliotēka]] ar nosaukumu “Zvirbulis” un Bērnu un jauniešu klubs “Baltais zvirbulis”.
* Ar vārdu salikumu “baltais zvirbulis” apzīmē cilvēku, kas ar savu izskatu, izturēšanos vai interesēm uzkrītoši atšķiras no pārējiem cilvēkiem.

== Sistemātika ==
[[Attēls:Kashmir_House_Sparrow_at_Rajkot.jpg|thumb|220px|Himalaju pasuga ''P. d. parkini'', attēls uzņemts Indijā]]
Mājas zvirbulim ir 12 pasugas:&lt;ref name=world/&gt;
*''Passer domesticus domesticus'' — nominālpasuga, sastopams no [[Eiropa]]s rietumiem un ziemeļiem, pāri [[Āzija]]s ziemeļiem līdz [[Sibīrija]]s ziemeļaustrumiem un [[Japāna]]s ziemeļiem, introducēts [[Amerika|Amerikā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]];
*''Passer domesticus bactrianus'' — sastopams no [[Turkmenistāna]]s rietumiem un [[Irāna]]s ziemeļaustrumiem līdz [[Ķīna]]s rietumiem un [[Pakistāna]]s ziemeļrietumiem;
*''Passer domesticus balearoibericus'' — sastopams [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] (izņemot [[Itālija|Itāliju]]), līdz [[Turcija]]s centrālajai daļai;
*''Passer domesticus biblicus'' — sastopams [[Kipra|Kiprā]], [[Izraēla]]s ziemeļos un [[Jordānija]]s ziemeļrietumos, līdz [[Sīrija]]s rietumiem, Turcijas dienvidaustrumiem un Irānas ziemeļrietumiem; 
*''Passer domesticus hufufae'' — sastopams [[Arābijas pussala]]s ziemeļaustrumos;
*''Passer domesticus hyrcanus'' — sastopams [[Azerbaidžāna]]s dienvidaustrumos un Irānas ziemeļos;
*''Passer domesticus indicus'' — sastopams no Izraēlas un [[Palestīna]]s dienvidiem pāri Arābijas pussalai līdz [[Indija]]s austrumiem un [[Dienvidaustrumāzija]]s centrālajai daļai; 
*''Passer domesticus niloticus'' — sastopams [[Ēģipte|Ēģiptē]];
*''Passer domesticus parkini'' — sastopams [[Himalaji|Himalajos]];
*''Passer domesticus persicus'' — sastopams no Irānas centrālās daļas līdz [[Afganistāna]]s rietumiem un dienvidiem;
*''Passer domesticus rufidorsalis'' — sastopams [[Sudāna|Sudānā]] un [[Eritreja|Eritrejā]];
*''Passer domesticus tingitanus'' — sastopams [[Ziemeļāfrika]]s rietumos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://www.latvijasdaba.lv/putni/passer-domesticus-l/ Latvijas Daba: Mājas zvirbulis]
*[http://www.videsvestis.lv/zvirbuli/ Vides Vēstis: Lūgtie un nelūgtie zvirbuļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190904170141/http://www.videsvestis.lv/zvirbuli/ |date={{dat|2019|09|04||bez}} }}
*[https://web.archive.org/web/20110703204708/http://www.arkive.org/house-sparrow/passer-domesticus/ ARKive: House sparrow (Passer domesticus)]
*[http://animaldiversity.org/accounts/Passer_domesticus/ ADW: Passer domesticus]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvirbuļi]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]
[[Kategorija:Austrālijas putni]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]
[[Kategorija:Centrālamerikas putni]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas putni]]

[[simple:Sparrow#The House Sparrow]]</text>
      <sha1>id00jm75b5woeadqzsztj112ldmzv5r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļo un Zemnieku savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14569</id>
    <revision>
      <id>4531850</id>
      <parentid>4531765</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:15:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>https://www.cvk.lv/saeima-2026-rezultati</comment>
      <origin>4531850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16988" sha1="az5jh68nf20d3tdfxvd4v5qh63h14kq" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|name          = Zaļo un Zemnieku savienība
|logo          = [[Attēls:Zaļo un Zemnieku savienība Logo.svg|200px]]
|leader        = [[Armands Krauze]]
|colorcode     = #258B4C
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2002}}
|ideology      = 
* [[agrārisms]]
* [[zaļais konservatīvisms]]
|position      = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]]&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Labour Law in Latvia |last=Tāre |first=Ineta |year=2010 |publisher=Kluwer Law International |location=London |isbn=9789041133250 |pages=15 |url=http://books.google.com/books?id=4Tzpczz0dQcC |accessdate= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = Nepiederoši deputāti
|colours       = {{krāsa|#258B4C}} [[zaļa]]
|merged        = [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#258B4C}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#258B4C}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|seats5_title   = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
|seats5         = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|42|hex=#258B4C}}
|website       = {{URL|http://www.zzs.lv}}
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 1812{{samazinājās}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Zaļo un Zemnieku savienība''' (saīsināti: '''ZZS''') ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība. Sākotnēji to veidoja [[Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] (LZP), ar kurām sadarbojās arī trīs reģionālās partijas: [[Daugavpils novada partija]], [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;. 2022. gadā LZP un Liepājas partija izstājās no apvienības, taču tās aizstāja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]].

ZZS bija pārstāvēta Latvijas Republikas valdībās (2002—2011, 2014—2019), pie kam 2004. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] vadīja Latvijas Zaļās partijas pārstāvis [[Indulis Emsis]], bet no 2016. līdz 2019. gadam — Liepājas partijas pārstāvis [[Māris Kučinskis]]. Pēc 2019. gada darbojās opozīcijā.

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ZZS sastāvā bija Latvijas Zemnieku savienība, &quot;Latvijai un Ventspilij&quot; un LSDSP. Apvienība sasniedza labāku rezultātu nekā iepriekšējās vēlēšanās, un [[14. Saeima|14. Saeimā]] ZZS ir pārstāvēta ar 16 deputātiem (otrā lielākā Saeimas frakcija). Kopš 2026. gada maija apvienība darbojas [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]]. Partijas pārziņā ir trīs ministrijas — Ekonomikas ministrija (ministrs [[Viktors Valainis]]), Labklājības ministrija (ministrs [[Reinis Uzulnieks]]) un Zemkopības ministrija (ministrs [[Uldis Augulis]]). Tāpat, apvienībai ir arī [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājas]] postenis, ko ieņem [[Daiga Mieriņa]].

== Vēsture ==
Apvienību dibināja [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] 2002. gadā pirms [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanām]].

* 2002.—2004. gadā: pie varas [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]]
* 2004. gadā: vadīja valdību [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša valdība]])
* 2004.—2016. gadā: pie varas [[Kalvīša Ministru kabinets|Aigara Kalvīša]], [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa]], [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska]] un [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] valdībās
* 2016.—2019. gadā: vadīja valdību ([[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdība]])
* no 2019. gada līdz 2023. gadam apvienība darbojās opozīcijā
* no 2023. gada 15. septembra pie varas [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas]] un [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga]] valdībās
[[Sabiedrība par atklātību – Delna|&quot;Sabiedrības par atklātību — Delna&quot;]] un vairāku mediju veiktā Saeimu balsojumu analīze atklāj norādes par saskaņotu ZZS rīcību ar &quot;[[Saskaņa|Saskaņu]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html|title=Saskaņa sociāldemokrātiskā partija|website=deputatiuzdelnas.lv|access-date=2017-12-20|archive-date=2018-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180101010412/http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html}}&lt;/ref&gt; [[Žurnāls IR|Žurnāla IR]] 2017. gada vasarā publiskotās [[oligarhu sarunas]] atklāj rīcības saskaņošanu starp ZZS pārstāvošo [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]], [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]] un &quot;Saskaņa&quot; līderi [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://irir.lv/2017/6/22/audio-oligarhu-sarunas-ridzene-slepena-koalicija|title=AUDIO: Oligarhu sarunas Rīdzenē. Slepenā koalīcija • IRIR.lv|work=IRIR.lv|access-date=2017-12-20|date=2017-06-22|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā apvienība sāka šķelties — Zaļā partija paziņoja, ka tā vairs nesaredzot iespējas apvienībā sadarboties ar [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]] partiju &quot;Latvijai un Ventspilij&quot;. Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS līdzpriekšsēdētājs [[Armands Krauze]] gan paziņoja, ka LZP aiziešanai no apvienības ir &quot;cits iemesls&quot;. 2022. gada 11. jūnijā LZP kongresā biedru vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienības, tā vietā veidojot kopīgu sarakstu ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]], uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] biedrību &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotais Latvijas saraksts]]&quot; un Liepājas partiju, kas arī paziņoja par sadarbības ar ZZS pārtraukšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zala-partija-nolemj-izstaties-no-zzs-un-saeimas-velesanas-startet-ar-regionu-apvienibu-un-liepajas-partiju.a461073/|title=Zaļā partija nolemj izstāties no ZZS un Saeimas vēlēšanās startēt ar Reģionu apvienību un Liepājas partiju|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2022-07-07|date=2022-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūnijā tika paziņots, ka LZP vietu apvienībā ieņems [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ZZS, ko veidoja Latvijas Zemnieku savienība, &quot;Latvijai un Ventspilij&quot; un LSDSP, ar [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] kā apvienības [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidātu guva labākus panākumus nekā iepriekšējās, iegūstot 16 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]], kas ir otrā lielākā frakcija parlamentā.

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; Zaļo un Zemnieku savienības vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] un &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; vēlētājiem, un šajā spektrā tā atradās tuvāk &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai &quot;[[Progresīvie]]&quot; vēlētājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Zaļo un Zemnieku savienība}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2002.
| [[8. Saeimas vēlēšanas]]
| 9,4
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|12|100|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 16,71
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|18|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 19,68
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|22|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 12,22
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|13|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 19,53
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|21|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 9,91
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|11|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 12,44
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#258B4C}}
| Kopā ar [[LSDSP]], sarakstā arī &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 4,40
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#258B4C}}
| Kopā ar [[LSDSP]], sarakstā arī &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2004.
| [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 4,25
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2009.
| [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 3,72
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2014.
| [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 8,26
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|8|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 5,34
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,28
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2005.
| [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 2,80
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2009.
| [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 1,98
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2017.
| [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 3,30
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 4,07
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|}

==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partiju apvienība pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ludzas novads|Ludzas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]], [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Olaines novads|Olaines]] un [[Bauskas novads|Bauskas]] novadā, kā arī [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Citos novados apvienību veidojošās partijas piedalījās atsevišķi.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]]
|7327
|50,56
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Ludzas novads COA.png}} [[Ludzas novads]]
|3321
|48,36%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]]
|4241
|43,84%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|3747
|32,25%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|1034
|23,33%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]]
|1896
|22,64%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|1684
|21,05%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|907
|19,02%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]]
|519
|16,83%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|981
|13,34%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
|625
|11,47%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|730
|11,30%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]]
|597
|9,05%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|597
|6,72%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|438
|5,68%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]]
|122
|3,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]]
|512
|2,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#258B4C}}}}
|
|}

== Ziedotāji ==
Laikaposmā no 2002. līdz 2022. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Aivars Lembergs]], [[Iveta Grigule-Pēterse|Iveta Grigule]], Maija Krieviņa, [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]], [[Augusts Brigmanis]], [[Valdis Kalnozols]], Pēteris Sējāns, Viktors Eihmanis, Valdis Sprūds, [[Māris Sprūds]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 348.—349. lpp.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Saeima
|list1 =
{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{12. Saeima|state=autocollapse}}
{{13. Saeima|state=autocollapse}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>az5jh68nf20d3tdfxvd4v5qh63h14kq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4531974</id>
      <parentid>4531744</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:51:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4531974</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="342374" sha1="gew9xrq90kojpakkurpvxiud7vfibuw" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...? 
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>gew9xrq90kojpakkurpvxiud7vfibuw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531975</id>
      <parentid>4531974</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:52:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4531975</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="342379" sha1="655cme8v8mys5erwzrhavhh29gdkrqz" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...? 
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>655cme8v8mys5erwzrhavhh29gdkrqz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532049</id>
      <parentid>4531975</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T02:10:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4532049</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="342362" sha1="gs5gxw15spzm96rholja3pdbwynvtcp" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...? 
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>gs5gxw15spzm96rholja3pdbwynvtcp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532085</id>
      <parentid>4532049</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T05:17:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3</comment>
      <origin>4532085</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="343368" sha1="j85o4l3abwkbtrcm24rry7b5mpmumve" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, unp ēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[Kultūraugi|kultūraugiem]] un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>j85o4l3abwkbtrcm24rry7b5mpmumve</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532086</id>
      <parentid>4532085</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T05:18:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4532086</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="343365" sha1="mfggfw0g6r2q0a6qzgdvfipdvb7hfn9" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[Kultūraugi|kultūraugiem]] un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>mfggfw0g6r2q0a6qzgdvfipdvb7hfn9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Okupācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15705</id>
    <revision>
      <id>4532162</id>
      <parentid>4484768</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:41:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4532162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9267" sha1="4f319ra9imri5zfmgfz6di005hbhvnw" xml:space="preserve">'''Okupācija''' (no {{val|la|occupatio}} — 'sagrābšana') nozīmē citas valsts vardarbīga sagrābšanu ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā. Okupācijas juridiskais skaidrojums tika noformulēts [[1907. gada Hāgas konvencija|1907. gada Hāgas konvencijā]]. Saskaņā ar konvencijas 42. pantu, teritorija ir okupēta, kad tā ir pakļauta naidīgas armijas faktiskai pārvaldei. Okupācija aptver tikai to teritoriju, kur šāda pārvalde ir noteikta un var tikt īstenota.

== Jēdziena skaidrojums ==
Hāgas, kā arī vēlākā [[Ceturtā Ženēvas konvencija]] (GCIV), kura tika pieņemta 1949. gadā, līdz ar citiem tiesību dokumentiem veido karadarbības starptautisko tiesisko bāzi, kuras pamatā bez okupācijas ir izskaidroti arī tādi jēdzieni kā [[agresija]], [[ekspansija]], [[aneksija]] u.c., kā arī to savstarpējā saistība. Tika noteikti okupējošās, kā arī citu militārajā konfliktā iesaistīto pušu (ja tādas ir) darbības un rīcības nosacījumi okupētajā teritorijā. Galvenā uzmanība šajos dokumentos tika pievērsta okupētās teritorijas iedzīvotāju tiesību aizsardzībai. Piemēram, GCIV 48. pantā noteikts aizliegums okupācijas varai vardarbīgi izvest ([[deportācija|deportēt]]) cilvēkus no okupētās teritorijas uz savu vai citu valstu teritoriju. Tāpat aizliegts arī ievest okupētajā teritorijā cilvēkus no savas teritorijas.

Izšķir arī citus okupācijas veidus. Tā, okupācija var būt militāra, bet nevardarbīga. Pastāv arī okupācijas piemēri, kuri tiek uzskatīti par strīdīgiem, tas ir, — vai šajos gadījumos okupācijas apzīmējums ir vai nav piemērojams.
Atšķirībā no vardarbīgas militāras okupācijas, nevardarbīga militāra okupācija ir tāda, kurā nav konstatējamas [[Hāga]]s konvencijā minētās pazīmes.

== Okupācijas izbeigšana ==
Hāgas konvencijas (1907) 42. pants noteic, ka „teritorija tiek uzskatīta par okupētu, ja tā faktiski atrodas ienaidnieka armijas varā. Okupācija attiecas tikai uz teritoriju, kurā šāda vara ir iedibināta un var tikt īstenota.” Šī definīcija nosaka okupācijas faktisko raksturu, uzsverot efektīvas varas īstenošanu kā centrālo kritēriju. Tomēr būtiski sarežģītāks ir jautājums par okupācijas izbeigšanas kritērijiem, jo starptautiskie tiesību akti tos detalizēti neregulē. Atšķirībā no okupācijas iestāšanās pazīmēm, kas ir salīdzinoši skaidri formulētas, okupācijas izbeigšanās juridiskās robežzīmes paliek atvērtas interpretācijai.

Tradicionālajā starptautisko tiesību doktrīnā tika uzskatīts, ka okupācija beidzas tad, kad okupējošais spēks brīvprātīgi pamet attiecīgo teritoriju vai tiek militāri izspiests. Tomēr mūsdienu starptautiskajā tiesību zinātnē arvien biežāk tiek uzsvērts, ka vien fiziska sauszemes spēku klātbūtnes pārtraukšana ne vienmēr nozīmē okupācijas izbeigšanos. Lēmumu par okupācijas pastāvēšanu vai izbeigšanos nosaka plašāks efektīvās kontroles kritērijs, kas ietver arī netiešas varas mehānismus — piemēram, spēju kontrolēt robežas, gaisa un jūras telpu, iedzīvotāju pārvietošanās brīvību, preču plūsmu un būtiskus valsts pārvaldes aspektus.

Šī jautājuma problemātika īpaši saasinājās pēc [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas karaspēka]] izvešanas no [[Gazas josla]]s 2005. gadā. Lai gan Izraēla ''[[de iure]]'' paziņoja par okupācijas izbeigšanu, ''[[de facto]]'' tā saglabāja kontroli pār lielāko daļu sauszemes robežas, kā arī pilnīgu kontroli pār gaisa telpu un jūras piekļuvi. Tas radīja starptautisku diskusiju par to, vai okupācijas statuss var turpināties arī bez tiešas militārās klātbūtnes teritorijā, ja okupējošais spēks saglabā noteicošu ietekmi pār teritorijas būtiskākajām dzīves un drošības jomām.

== Islandes piemērs ==
{{pamatraksts|Iebrukums Islandē (1940)}}
Kā piemēru var minēt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Islande]]s nevardarbīgu okupāciju 1941. gada 7. jūlijā. Šī okupācija saglabājās visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ar mērķi nodrošināt sabiedroto [[aviācija]]s un transporta kuģu bāzēšanos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]]. Tā tika uzskatīta par nevardarbīgu okupāciju tādēļ, ka ASV okupācijas karaspēks attiecībā pret Islandi netika klasificēts kā naidīgs vai naidīgas valsts karaspēks. Tā klātbūtne Islandē bija nepieciešama, lai nepieļautu tās militāru, vardarbīgu okupāciju no [[Nacionālsociālisms|nacistiskās]] Vācijas puses, kā arī lai nodrošinātu karaspēka un materiālās piegādes sabiedroto frontei Eiropā no ASV.

== Baltijas valstu piemērs ==
{{pamatraksts|Baltijas valstu okupācija}}
Kā militāras, vardarbīgas okupācijas piemēri tiek minēti [[Vācijas Impērija]]s teritoriju okupācija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, nacistiskās Vācijas virknes Eiropas valstu teritoriju okupācija Otrā pasaules kara laikā, [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS Latvijas pirmā okupācija 1940.-1941. gadā]], [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas Latvijas okupācija 1941.-1945. gadā]], [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|PSRS otrā Latvijas okupācija 1944.-1945. gadā]] un citi.

Tiesa, oficiālā Krievijas politika, atšķirībā no Latvijas,&lt;ref&gt;''Feldmanis I.'' [https://web.archive.org/web/20090327205026/http://www.mfa.gov.lv/lv/latvia/vesture/okupacijas-aspekti Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti ''mfa.gov.lv'']&lt;/ref&gt; ASV&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/47052/0 Bušs: ASV atceras Baltijas valstu okupāciju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070329000121/http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/47052/0 |date={{dat|2007|03|29||bez}} }}, 07.05.2005.&lt;/ref&gt; un Rietumeiropas,&lt;ref&gt;''Andrejevs G.'' [http://vip.latnet.lv/LPRA/okup_atz.htm Okupācija starptautiski atzīta jau sen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080510211310/http://vip.latnet.lv/LPRA/okup_atz.htm |date={{dat|2008|05|10||bez}} }}, &quot;Diena&quot;, 27.04.2002.&lt;/ref&gt; neuzskata 1940. un 1944.-1945. gadu notikumus par [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] okupāciju.&lt;ref&gt;[http://newsfromrussia.com/main/2005/05/05/59605.html Presidential aide: the term &quot;occupation&quot; inapplicable for Baltic States] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081009222457/http://www.newsfromrussia.com/main/2005/05/05/59605.html |date={{dat|2008|10|09||bez}} }}, 05.05.2005.&lt;/ref&gt;
Arī pirms Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas domas dažādām valstīm — kā sociālistiskajām, tā arī kapitālistiskajām — dalījās.&lt;ref&gt;''Мялксоо Л.'' [http://www.iuridicum.ee/public/files/Malksoo%20-%20vene.pdf Советская аннексия и государственный континуитет: международно-правовой статус Эстонии, Латвии и Литвы в 1940—1991 гг. и после 1991 г.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070622115653/http://www.iuridicum.ee/public/files/Malksoo%20-%20vene.pdf |date={{dat|2007|06|22||bez}} }} Tartu: Tartu Ülikooli Kirjastus, 2005 — стр. 149—154 (krieviski)&lt;/ref&gt;

Akadēmiskajā zinātnē tiek izteikti pretēji viedokļi.&lt;ref&gt;''Черниченко С. В.'' [http://www.ln.mid.ru/ns-pobeda.nsf/b33502cdd8144475c3256eda0037e5fc/a9693d8763f70b92c3256f00001e65f2?OpenDocument Об “оккупации” Прибалтики и нарушении прав русскоязычного населения] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090827031023/http://www.ln.mid.ru/ns-pobeda.nsf/b33502cdd8144475c3256eda0037e5fc/a9693d8763f70b92c3256f00001e65f2?OpenDocument |date={{dat|2009|08|27||bez}} }} &quot;Международная жизнь&quot;, 08.2004.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Stranga A.'' [http://vip.latnet.lv/LPRA/stranga_iekl.htm Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940—1941)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080418080849/http://vip.latnet.lv/LPRA/stranga_iekl.htm |date={{dat|2008|04|18||bez}} }} (krieviski)&lt;/ref&gt; Centrālās izlūkošanas pārvaldes interneta portālā tiek lietots termins &quot;[[aneksija]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/lg.html The World Factbook — Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110816115347/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/lg.html |date={{dat|2011|08|16||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Aneksija]]
* [[Militārā intervence]]
* [[Paplašināšanās]]
* [[Satelītvalsts]]
* [[Marionešu valsts]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* Hāgas 1907. gada konvencija par sauszemes kara likumiem un paražām: [http://army.armor.kiev.ua/hist/gaaga.shtml krieviski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181005184257/http://army.armor.kiev.ua/hist/gaaga.shtml |date={{dat|2018|10|05||bez}} }} un [http://avalon.law.yale.edu/subject_menus/lawwar.asp angliski]

{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārisms]]
[[Kategorija:Starptautiskās tiesības]]
[[Kategorija:Militārā okupācija| ]]</text>
      <sha1>4f319ra9imri5zfmgfz6di005hbhvnw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Saeimas vēlēšanas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>16663</id>
    <revision>
      <id>4531986</id>
      <parentid>3697008</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:21:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dark Eagle</username>
        <id>3595</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531986</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="906" sha1="e9mzgulzwa270r0qbkfnmki8zllz2z0" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Saeimas vēlēšanas
|title = {{flaga|Latvija}} [[Parlamenta vēlēšanas Latvijā]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|list1 =
* [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] (1920)
* [[1. Saeimas vēlēšanas]] (1922)
* [[2. Saeimas vēlēšanas]] (1925)
* [[3. Saeimas vēlēšanas]] (1928)
* [[4. Saeimas vēlēšanas]] (1931)
* [[Tautas Saeimas vēlēšanas]] (1940)
* [[5. Saeimas vēlēšanas]] (1993)
* [[6. Saeimas vēlēšanas]] (1995)
* [[7. Saeimas vēlēšanas]] (1998)
* [[8. Saeimas vēlēšanas]] (2002)
* [[9. Saeimas vēlēšanas]] (2006)
* [[10. Saeimas vēlēšanas]] (2010)
* [[11. Saeimas vēlēšanas]] (2011)
* [[12. Saeimas vēlēšanas]] (2014)
* [[13. Saeimas vēlēšanas]] (2018)
* [[14. Saeimas vēlēšanas]] (2022)
* [[15. Saeimas vēlēšanas]] (2026)
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Saeimas veidnes|Vēlēšanas]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>e9mzgulzwa270r0qbkfnmki8zllz2z0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Foobar2000</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17000</id>
    <revision>
      <id>4531868</id>
      <parentid>4529234</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:12:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531868</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1352" sha1="ic70l57lv31znq4a7rhkod0z2ocg6ky" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:''foobar2000''}}

'''''foobar2000''''' ir [[Bezmaksas programmatūra|bezmaksas]] [[audio atskaņotājs (programmatūra)|audio atskaņotājs]] ''[[Microsoft Windows]]'' platformai. Dažas no pamata iespējām ietver pilnīgu [[unikods|unikoda]] atbalstu, ''[[ReplayGain]]'' atbalstu un iebūvētu atbalstu populārākajiem audio formātiem.

== Iespējas ==
* Atbalstītie audio formāti: [[MP1]], [[MP2]], [[MP3]], [[MP4]], [[MPC]], [[AAC]], [[Ogg Vorbis]], [[FLAC]] / [[Ogg FLAC]], [[WavPack]], [[WAV]], [[AIFF]], [[AU (failu formāts)|AU]], [[SND]], [[CDDA]], [[WMA]], [[Speex]].
* [[Cilņu grafiskā lietotāja saskarne|Cilņu]] atskaņojumu saraksti.
* [[Bezatstarpju atskaņošana]].
* Pielāgojamas kontekstizvēlnes.

== Ārējās saites ==
=== Oficiālās saites ===
* [http://www.foobar2000.org/ Mājas lapa] - foobar2000.org
* [https://web.archive.org/web/20080820121653/http://forums.foobar2000.org/ Forums] - diskusijas un atbalsts
* [https://web.archive.org/web/20070417133522/http://wiki.hydrogenaudio.org/index.php?title=Foobar2000:Foobar2000 foobar2000 Zināšanu bāze]
* [http://www.foobar2000.org/components/ Official Plugins]
* [irc://irc.freenode.net/foobar2000 #foobar2000]{{Novecojusi saite}} [[Freenode]] tīklā - diskusijas un atbalsts

[[Kategorija:Bezmaksas programmatūra]]
[[Kategorija:Audio atskaņotāji]]</text>
      <sha1>ic70l57lv31znq4a7rhkod0z2ocg6ky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunsātu pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18469</id>
    <revision>
      <id>4532064</id>
      <parentid>4462134</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:42:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532064</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4752" sha1="0k9e1y3968y9qdtirb6zdxubei4jy8s" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Jaunsātu pagasts
| karte             = Jaunsātu pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Jaunsātu pagasta ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| ģerboņa_platums   = 80px
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Tukuma novads
| centrs            = Abavnieki
| platība           = 95,1
| iedzīvotāji       = 982&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 982 / 95.1 round 1}}
| izveidots         = 1945
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}
'''Jaunsātu pagasts''' ir viena no [[Tukuma novads|Tukuma novada]] administratīvajām teritorijām. Pagasts izvietojies 17 km attālumā no novada centra [[Tukums|Tukuma]]. Robežojas ar sava novada [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Kandavas pagasts|Kandavas]] pagastiem.

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Abava]]

== Vēsture ==
Mūsdienu Jaunsātu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Abavas muiža (''Gut Krons Abaushof''), Jaunsātu muiža (''Gut Neu-Sahten'', [[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]]), Kukšu muiža (''Gut Kukschen'', [[Kukšas]]), Vecsātu muiža (''Gut Alt-Sahten'', [[Vecsāti]]).

1945. gadā [[Grenču pagasts|Grenču pagastā]] izveidoja '''Abavas ciema padomi'''. 1960. gadā Abavas ciemam pievienota [[Tumes ciems|Tumes ciema]] kolhoza «Pumpurs» teritorija, 1965. gadā pievienota [[Zemītes ciems|Zemītes ciema]] kolhoza «Zaļā zeme» teritorija, bet kolhoza «Druva» teritorija pievienota [[Irlavas ciems|Irlavas ciemam]].&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1968. gadā Abavas ciemu pārdēvēja par Jaunsātu ciemu. Līdz 1975. gadam ciema centrs bija [[Vecsāti]]. 1975. gadā Jaunsātu ciemam pievienoja daļu [[Aizdzires ciems|Aizdzires ciema]] teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Jaunsātu pagastu iekļāva [[Tukuma novads|Tukuma novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|1430
|1959|1455
|1967|1380
|1979|1332
|1989|1281
|2000|1214
|2011|1019
|2021|825
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Abavnieki]] (pagasta centrs), [[Ķīši (Jaunsātu pagasts)|Ķīši]], [[Kukšas]], [[Sautiņi]], [[Zvejnieki (Jaunsātu pagasts)|Zvejnieki]], [[Pičas]], [[Vecsāti]], [[Bruži]], [[Aizas]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sociālā aprūpe ==
Jaunsātu pagastā atrodas Valsts sociālās aprūpes centra &quot;Zemgale&quot; filiāle „Ķīši&quot;, kurš tika dibināts drīz pēc Otrā pasaules kara. Pašreizējā trīs stāvu ēkā centrs darbojas kopš 1975. gada. Pašreiz aprūpes centrā ir ievietots 151 iemītnieks ar dažādiem (viegliem, vidējiem un smagiem) garīga rakstura traucējumiem, vecumā no 18 līdz 85 gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vsaczemgale.gov.lv/lv/centra-filiales/kisi|title=Ķīši|website=www.vsaczemgale.gov.lv|access-date=2020-08-31|archive-date=2020-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200815134045/https://www.vsaczemgale.gov.lv/lv/centra-filiales/kisi}}&lt;/ref&gt; Centra teritorijā ietilpst 17,8 ha zemes, no kuras 3,4 ha sastāda mežs. Centra ēka nodota ekspluatācijā 1974. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/pietiek_izlikties_un_izlaupit_valsti,_iztuksot_socialo_budzetu|title=Pietiek izlikties un izlaupīt valsti, iztukšot sociālo budžetu|last=P.|first=Grieta|website=www.pietiek.com|access-date=2020-08-31|date=2011-04-15|archive-date=2021-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210302083317/https://www.pietiek.com/raksti/pietiek_izlikties_un_izlaupit_valsti,_iztuksot_socialo_budzetu}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Tukuma novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Tukuma rajons}}
}}

{{DEFAULTSORT:Jaunsatu pagasts}}
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Tukuma novada pagasti]]
[[Kategorija:Jaunsātu pagasts| ]]</text>
      <sha1>0k9e1y3968y9qdtirb6zdxubei4jy8s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saskaņas Centrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18990</id>
    <revision>
      <id>4531925</id>
      <parentid>4508883</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:10:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531925</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32675" sha1="2x5v63hfg3pt1rx5gaea7xutfcsarmp" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name =Saskaņas Centrs
|colorcode =#FF9074
|logo =[[Attēls:Harmony Centre logo.gif]]
| leader1_title =Valde
| leader1_name =[[Jānis Urbanovičs]]&lt;br /&gt;[[Igors Meļņikovs]]&lt;br /&gt;[[Gunta Šagbazjana]]
|foundation ={{dat|2005|7|9}}
|ideology =[[Kreisa politika|kreisa]]
|position =
|international =
|national =
|european =
|europarl =
|colours =sarkans, balts
|merged =[[Saskaņa]], [[Centra partija]]
|headquarters ={{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title =[[14. Saeima]]
| seats1 ={{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF9074}}
| seats2_title =[[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 ={{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF9074}}
| seats3_title =[[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 ={{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF9074}}
| seats4_title =[[Rīgas dome]]
| seats4 ={{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF9074}}
| seats5_title =[[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 ={{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF9074}}
| membership_year =2026
| membership =1915{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-03-24|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
|website ={{URL|http://www.saskanascentrs.lv}}
|footnotes     ={{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;''' ('''SC''') ir [[Kreisa politika|kreisa]] politiskā apvienība [[Latvija|Latvijā]], kas aktīvi darbojās no 2005. līdz 2014. gadam. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas [[Tautas saskaņas partija]], &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; un [[Daugavpils pilsētas partija]]). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kas veidoja apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot; kopā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]].

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. No 2014. līdz 2026. gadam apvienība bija neaktīva, bet juridiski turpināja pastāvēt.

2026. gada janvārī &quot;Saskaņas&quot; vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] paziņoja par SC darbības atjaunošanu. Jaunā partiju apvienība sastāv no SDP &quot;Saskaņa&quot; un [[Centra partija]]s. Latvijas Sociālistiskā partija izstājās no apvienības &quot;atšķirīgu priekšstatu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]] un notiekošo pasaulē&quot; dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=delfi.lv|language=lv|date=2026-01-07|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{dat|2005|07|09}} [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; (JC) un [[Daugavpils pilsētas partija]] (DPP) nodibināja apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;. Tam sekoja [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis [[Sergejs Dolgopolovs]], bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmā Baltijas kanāla]] žurnālists [[Nils Ušakovs]]. Decembrī apvienībai pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]].

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes &quot;Tava avīze&quot; un &quot;Твоя газета&quot;. 2006. gada oktobrī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1).

Vēl veiksmīgākas apvienībai bija [[10. Saeimas vēlēšanas]] 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. 2010. gadā, apvienojoties [[Tautas Saskaņas partija]]i, &quot;[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]&quot; un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]] izveidojās jauna politiskā partija — &quot;[[Saskaņa]]&quot;, 2011. gadā tai pievienojās arī [[Daugavpils pilsētas partija]], kamēr [[Latvijas Sociālistiskā partija]] saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju &quot;Saskaņa&quot; veido apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot;.

Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; 2011. gada pētījumu &quot;Saskaņas Centrs&quot; bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku un atceres dienām]], pašvaldību pilnvarām, [[bāriņtiesa|bāriņtiesām]], [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]], Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date=2011. gada 28. augusts |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate=2014. gada 13. februārī |archive-date=2026. gada 28. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20260728181228/https://diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date=2011. gada 28. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5325189/sc-deputati-10-saeima-izvairas-no-balsojumiem |accessdate=2014. gada 13. februārī }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date=2011. gada 20. maijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate=2014. gada 13. februārī |archive-date=2019. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}&lt;/ref&gt;

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un turpmākajās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu un apvienība kļuva neaktīva. Atsevišķās vēlēšanās LSP biedri kandidēja &quot;Saskaņas&quot; sarakstos (piemēram, [[Artūrs Rubiks]], [[Igors Zujevs]] un citi).

2026. gada janvārī apvienību atjaunoja, LSP izstājoties no apvienības, vietā nākot [[Centra partija]]i. &quot;Saskaņas&quot; līderis J. Urbanovičs paziņoja, ka jaunais Saskaņas Centrs iestājas par [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāras vēlēšanu]] sistēmas ieviešanu un &quot;vienotas sabiedrības veidošanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=Delfi|access-date=2026-02-02|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārzemju sadarbība ==
2009. gada 21. novembrī &quot;Saskaņas Centra&quot; [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date=2009. gada 23. novembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5532780/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date=2011. gada 20. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date=2011. gada 20. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date=2011. gada 20. maijs |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5398295/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 24. jūlijā &quot;Saskaņas Centra&quot; politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Zariņš no &quot;Saskaņas&quot; paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date=2017. gada 24. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date=2017. gada 25. jūlijs |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 19. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date=2017. gada 25. jūlijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 9. oktobrī intervijā &quot;Saskaņas Centra&quot; vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vairs neesot spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date=2017. gada 9. oktobris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/256583-saskanai-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 17. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date=2017. gada 9. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2019. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606163206/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ }}&lt;/ref&gt;

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date=2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vērtēja kā formālu un saistīja ar &quot;Saskaņas Centra&quot; centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date=2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu viedokli pauda arī no &quot;Saskaņas&quot; ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date=2017. gada 10 |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date=2017. gada 10. oktobris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.apollo.lv/6007061/mamikins-ligums-ar-vienota-krievija-tika-lauzts-ar-merki-partijai-klut-pienemamai-latvijas-valdosajiem |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date=2017. gada 10. oktobris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Saskaņa un PCTVL}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 14,42
| {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 26,04
| {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 28,37
| {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,82
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#AB4E52}}
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2009.
| [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 19,57
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#AB4E52}}
|}

== Korupcijas skandāli ==
2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date=2005. gada 21. marts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate=2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date=2016. gada 12. aprīlis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate=2017. gada 12. novembris}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date=2005. gada 26. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date=2005. gada 26. maijs |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/4729395/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt; Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date=2005. gada 29. marts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20. augustā |author=Kristīne Bērziņa |date=2005. gada 20. aprīlis |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url=https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate=2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date=2005. gada 22. marts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 11. oktobrī [[Zemgales apgabaltiesa]] par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]] par vainīgiem atzina deputāta [[Andrejs Klementjevs|Andreja Klementjeva]] brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu |date=2007. gada 11. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu |accessdate=2010. gada 10. oktobrī |archive-date=2010. gada 8. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20101008002143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju |date=2007. gada 17. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju |accessdate=2010. gada 10. oktobrī |archive-date=2012. gada 15. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20120915051910/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju }}&lt;/ref&gt;

2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date=2008. gada 5. marts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5030489/knab-par-kukulnemsanu-aiztur-kartejo-rd-amatpersonu-papildinata-15-54 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt; kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date=2014. gada 17. marts |work=De Facto |website=[[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date=2008. gada 17. marts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5223022/bijusajam-rd-juristam-rozenam-piespriez-piecus-gadus-cietuma |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. jūnija rītā [[Drošības Policija]] aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās]] aizturēja &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts |date=2009. gada 9. jūnijs |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5477429/par-balsu-pirksanu-vilanos-aizturets-sc-kandidats |accessdate=2010. gada 10. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās |date=2014. gada 24. novembris |journal=[[Jurista Vārds]] |publisher=[[Latvijas Vēstnesis (izdevējs)|Latvijas Vēstnesis]] |url=https://juristavards.lv/zinas/265648-stajies-speka-spriedums-kriminallieta-par-veletaju-balsu-uzpirksanu-vilanu-novada-domes-velesanas/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date=2011. gada 10. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 29. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20110829035150/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date=2011. gada 10. aprīlis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date=2011. gada 12. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author=Lelde Petrāne |date=2011. gada 12. aprīlis |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date=2014. gada 19. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate=2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date=2017. gada 4. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate=2018. gada 9. maijā |archive-date=2018. gada 10. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date=2017. gada 4. decembris |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate=2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date=2017. gada 4. decembris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate=2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA &quot;Karavīrs&quot;. Meļņikovs apgalvoja, ka neko neesot zinājis un, ka skaitītājā esot radusies kļūda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date=2011. gada 15. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5335050/saeimas-deputata-uznemums-piekerts-elektribas-zagsana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date=2011. gada 15. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date=2012. gada 13. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date=2012. gada 13. maijs |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date=2012. gada 13. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saskanascentrs.lv/?LV Saskaņas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070518220719/http://www.saskanascentrs.lv/?LV |date={{dat|2007|05|18||bez}} }} {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}}

{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>2x5v63hfg3pt1rx5gaea7xutfcsarmp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531927</id>
      <parentid>4531925</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:12:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Korupcijas skandāli */</comment>
      <origin>4531927</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32656" sha1="2cv6uxn713myymdyd2xufxxgt5l6yyk" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name =Saskaņas Centrs
|colorcode =#FF9074
|logo =[[Attēls:Harmony Centre logo.gif]]
| leader1_title =Valde
| leader1_name =[[Jānis Urbanovičs]]&lt;br /&gt;[[Igors Meļņikovs]]&lt;br /&gt;[[Gunta Šagbazjana]]
|foundation ={{dat|2005|7|9}}
|ideology =[[Kreisa politika|kreisa]]
|position =
|international =
|national =
|european =
|europarl =
|colours =sarkans, balts
|merged =[[Saskaņa]], [[Centra partija]]
|headquarters ={{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title =[[14. Saeima]]
| seats1 ={{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF9074}}
| seats2_title =[[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 ={{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF9074}}
| seats3_title =[[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 ={{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF9074}}
| seats4_title =[[Rīgas dome]]
| seats4 ={{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF9074}}
| seats5_title =[[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 ={{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF9074}}
| membership_year =2026
| membership =1915{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-03-24|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
|website ={{URL|http://www.saskanascentrs.lv}}
|footnotes     ={{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;''' ('''SC''') ir [[Kreisa politika|kreisa]] politiskā apvienība [[Latvija|Latvijā]], kas aktīvi darbojās no 2005. līdz 2014. gadam. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas [[Tautas saskaņas partija]], &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; un [[Daugavpils pilsētas partija]]). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kas veidoja apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot; kopā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]].

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. No 2014. līdz 2026. gadam apvienība bija neaktīva, bet juridiski turpināja pastāvēt.

2026. gada janvārī &quot;Saskaņas&quot; vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] paziņoja par SC darbības atjaunošanu. Jaunā partiju apvienība sastāv no SDP &quot;Saskaņa&quot; un [[Centra partija]]s. Latvijas Sociālistiskā partija izstājās no apvienības &quot;atšķirīgu priekšstatu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]] un notiekošo pasaulē&quot; dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=delfi.lv|language=lv|date=2026-01-07|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{dat|2005|07|09}} [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; (JC) un [[Daugavpils pilsētas partija]] (DPP) nodibināja apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;. Tam sekoja [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis [[Sergejs Dolgopolovs]], bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmā Baltijas kanāla]] žurnālists [[Nils Ušakovs]]. Decembrī apvienībai pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]].

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes &quot;Tava avīze&quot; un &quot;Твоя газета&quot;. 2006. gada oktobrī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1).

Vēl veiksmīgākas apvienībai bija [[10. Saeimas vēlēšanas]] 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. 2010. gadā, apvienojoties [[Tautas Saskaņas partija]]i, &quot;[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]&quot; un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]] izveidojās jauna politiskā partija — &quot;[[Saskaņa]]&quot;, 2011. gadā tai pievienojās arī [[Daugavpils pilsētas partija]], kamēr [[Latvijas Sociālistiskā partija]] saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju &quot;Saskaņa&quot; veido apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot;.

Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; 2011. gada pētījumu &quot;Saskaņas Centrs&quot; bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku un atceres dienām]], pašvaldību pilnvarām, [[bāriņtiesa|bāriņtiesām]], [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]], Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date=2011. gada 28. augusts |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate=2014. gada 13. februārī |archive-date=2026. gada 28. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20260728181228/https://diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date=2011. gada 28. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5325189/sc-deputati-10-saeima-izvairas-no-balsojumiem |accessdate=2014. gada 13. februārī }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date=2011. gada 20. maijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate=2014. gada 13. februārī |archive-date=2019. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}&lt;/ref&gt;

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un turpmākajās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu un apvienība kļuva neaktīva. Atsevišķās vēlēšanās LSP biedri kandidēja &quot;Saskaņas&quot; sarakstos (piemēram, [[Artūrs Rubiks]], [[Igors Zujevs]] un citi).

2026. gada janvārī apvienību atjaunoja, LSP izstājoties no apvienības, vietā nākot [[Centra partija]]i. &quot;Saskaņas&quot; līderis J. Urbanovičs paziņoja, ka jaunais Saskaņas Centrs iestājas par [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāras vēlēšanu]] sistēmas ieviešanu un &quot;vienotas sabiedrības veidošanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=Delfi|access-date=2026-02-02|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārzemju sadarbība ==
2009. gada 21. novembrī &quot;Saskaņas Centra&quot; [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date=2009. gada 23. novembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5532780/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date=2011. gada 20. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date=2011. gada 20. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date=2011. gada 20. maijs |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5398295/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju |accessdate=2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 24. jūlijā &quot;Saskaņas Centra&quot; politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Zariņš no &quot;Saskaņas&quot; paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date=2017. gada 24. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date=2017. gada 25. jūlijs |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 19. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date=2017. gada 25. jūlijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 9. oktobrī intervijā &quot;Saskaņas Centra&quot; vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vairs neesot spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date=2017. gada 9. oktobris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/256583-saskanai-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 17. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date=2017. gada 9. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2019. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606163206/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ }}&lt;/ref&gt;

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date=2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vērtēja kā formālu un saistīja ar &quot;Saskaņas Centra&quot; centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date=2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu viedokli pauda arī no &quot;Saskaņas&quot; ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date=2017. gada 10 |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date=2017. gada 10. oktobris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.apollo.lv/6007061/mamikins-ligums-ar-vienota-krievija-tika-lauzts-ar-merki-partijai-klut-pienemamai-latvijas-valdosajiem |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date=2017. gada 10. oktobris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Saskaņa un PCTVL}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 14,42
| {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 26,04
| {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 28,37
| {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,82
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#AB4E52}}
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2009.
| [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 19,57
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#AB4E52}}
|}

== Korupcijas skandāli ==
2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date=2005. gada 21. marts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate=2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date=2016. gada 12. aprīlis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate=2017. gada 12. novembris}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date=2005. gada 26. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date=2005. gada 26. maijs |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/4729395/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt; Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date=2005. gada 29. marts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20. augustā |author=Kristīne Bērziņa |date=2005. gada 20. aprīlis |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url=https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate=2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date=2005. gada 22. marts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 11. oktobrī [[Zemgales apgabaltiesa]] par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]] par vainīgiem atzina deputāta [[Andrejs Klementjevs|Andreja Klementjeva]] brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu |date=2007. gada 11. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu |accessdate=2010. gada 10. oktobrī |archive-date=2010. gada 8. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20101008002143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju |date=2007. gada 17. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju |accessdate=2010. gada 10. oktobrī |archive-date=2012. gada 15. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20120915051910/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju }}&lt;/ref&gt;

2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date=2008. gada 5. marts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5030489/knab-par-kukulnemsanu-aiztur-kartejo-rd-amatpersonu-papildinata-15-54 |accessdate=2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt; kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date=2014. gada 17. marts |website=Lsm.lv |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date=2008. gada 17. marts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5223022/bijusajam-rd-juristam-rozenam-piespriez-piecus-gadus-cietuma |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. jūnija rītā [[Drošības Policija]] aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās]] aizturēja &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts |date=2009. gada 9. jūnijs |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5477429/par-balsu-pirksanu-vilanos-aizturets-sc-kandidats |accessdate=2010. gada 10. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās |date=2014. gada 24. novembris |journal=[[Jurista Vārds]] |publisher=[[Latvijas Vēstnesis (izdevējs)|Latvijas Vēstnesis]] |url=https://juristavards.lv/zinas/265648-stajies-speka-spriedums-kriminallieta-par-veletaju-balsu-uzpirksanu-vilanu-novada-domes-velesanas/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date=2011. gada 10. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 29. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20110829035150/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date=2011. gada 10. aprīlis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date=2011. gada 12. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author=Lelde Petrāne |date=2011. gada 12. aprīlis |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date=2014. gada 19. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate=2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date=2017. gada 4. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate=2018. gada 9. maijā |archive-date=2018. gada 10. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date=2017. gada 4. decembris |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate=2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date=2017. gada 4. decembris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate=2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA &quot;Karavīrs&quot;. Meļņikovs apgalvoja, ka neko neesot zinājis un, ka skaitītājā esot radusies kļūda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date=2011. gada 15. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5335050/saeimas-deputata-uznemums-piekerts-elektribas-zagsana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date=2011. gada 15. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date=2012. gada 13. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date=2012. gada 13. maijs |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date=2012. gada 13. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saskanascentrs.lv/?LV Saskaņas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070518220719/http://www.saskanascentrs.lv/?LV |date={{dat|2007|05|18||bez}} }} {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}}

{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>2cv6uxn713myymdyd2xufxxgt5l6yyk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Die Ärzte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>24962</id>
    <revision>
      <id>4531964</id>
      <parentid>4164129</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:20:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Take Off To Land</username>
        <id>151353</id>
      </contributor>
      <comment>/* Diskogrāfija */ Atjaunināts</comment>
      <origin>4531964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5285" sha1="sehiodilqyk6cbtoly7yipxe79k75op" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = ''Die Ärzte''
|Attēls = Die ärzte Köln 1998.jpg
|Apraksts = 1998. gadā Ķelnē
|Att_izm = 220 px
|Fons = grupa
|Vieta = {{flaga|Vācija}} [[Berlīne]], [[Vācija]]
|Žanrs = [[Roks]], [[Pankroks]]
|Gadi = 1982—1988&lt;br /&gt;1993—pašlaik
|Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records]]'', ''[[Universal Records]]''
|Mlapa = [http://www.bademeister.com/ bademeister.com]
|Dalībnieki = [[Fārins Ūrlaubs]]&lt;br /&gt;Bela B.&lt;br /&gt;Rodrigo Gonsaless
|Bij_dalībnieki = Hanss Runge &lt;small&gt;(1982—1986)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Hāgens Lībings &lt;small&gt;(1986—1988)&lt;/small&gt;
}}
[[Attēls:Emblem Die Ärzte.svg|thumb|''Die Ärzte'' logo]]
[[Attēls:Die Ärzte, Köln, 2007.jpg|thumb|''Die Ärzte'' in concert, [[Köln]] (2007)]]
'''''Die Ärzte''''' (no [[vācu valoda]]s — 'ārsti') ir [[Pankroks|pankroka]] [[mūzika]]s grupa no [[Berlīne]]s, [[Vācija]]s. Viņi sevi sauc arī par labāko grupu pasaulē (''die beste Band der Welt''). Neskatoties uz humoristisko pašapzīmējums, grupa arī ir viena no vadošajām Vācijas mūzikā.

== Grupas vēsture ==
Grupas ''Die Ärzte'' darbība aizsākās 1982. gadā, kad to nodibināja [[Fārins Ūrlaubs]], Bela B. un Zānijs (''Hanss Runge''). Fārins un Dirks jau iepriekš bija spēlējuši kopā grupā ''Soilent Grün''. Pirmais grupas koncerts notika 1982. gada beigās, kādā namā Rietumberlīnē. Gadu pēc otrā ''Die Ärzte'' albuma izdošanas, 1986. gadā, grupu pameta Hanss Runge. Fārins un Bela viņam pārmeta nenopietnu attieksmi pret mūziku, jo Zānijam svarīgākas bija studijas, viņš, pēc pārējo grupas dalībnieku uzskatiem, muzicēja tikai naudas un viņa pielūdzēju dēļ. Viņš atteicās arī no savām tiesībām uz ''Die Ärzte'' mūziku Fārina un Belas labā, saņemdams par to 10 000 marku atlīdzību.

Trešajā albumā ar nosaukumu ''Die Ärzte'' Zānija vietu ieņēma mūziķis ar iesauku ''The Incredible Hagen'' (Hāgens Lībings), tomēr uz albuma vāka bija redzami tikai Fārins Ūrlaubs un Bela B. Jaunais grupas dalībnieks iestājās arī par ''Die Ärzte'' mūzikas izplatīšanu [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]. Austrumvācijā tika noorganizēta viena koncertu turneja ar 10 koncertiem, kā arī tika izdots albums, kā rezultātā ''Die Ärzte'' ieguva popularitāti VDR.

Jau pirms albuma ''&quot;Das ist nicht die ganze Wahrheit...&quot;'' izdošanas, 1988. gada aprīlī, grupas dalībnieki bija izlēmuši par tās darbības beigām. 1988. gada 9. jūlijā [[Vesterlande|Vesterlandē]], Ziltas salā, notika atvadu koncerts. 1989. gadā, pēc atvadīšanās no publikas, grupa publicēja vēl vienu albumu, kas bija veidota kā labāko dziesmu izlase, lai arī saturēja 4 jaunas dziesmas.

1993. gadā Fārins kādā vēstulē Belam B. ierosināja atjaunot grupu, &quot;lai atkal nopelnītu naudu&quot;. Tas arī tika īstenots, un par trešo dalībnieku kļuva Rodrigo Gonzalezs, kurš jau ilgu pazina Belu B. Pirmajā albumā pēc grupas darbības atsākšanas tika iekļauta arī dziesma ''&quot;Schrei nach Liebe&quot;'', kas nosodīja labējo radikālismu (akūtu problēmu [[Vācija|Vācijā]] pēc atkalapvienošanās) un kļuva ļoti populāra.

2002. gada 21. jūnijā ''Die Ärzte'' sniedza 20 gadu jubilejas koncertu [[Berlīne|Berlīnē]], uz kuru bija ieradušies 35 000 skatītāju. Koncerta nosaukums bija &quot;15 gadi neto&quot; (''15 Jahre netto''), kas bija ironiska atsauce uz pārtraukuma laiku 1988—1993. Tā paša gada 31. augustā grupai tika noorganizēts ''[[MTV-Unplugged]]'' koncerts, kas notika Alberta-Šveicera ģimnāzijā (''Albert-Schweitzer-Gymnasium''), [[Hamburga|Hamburgā]]. Ar grupu kopā uzstājās arī ģimnāzijas orķestris un koris, kā arī vairāki citi mūziķi.

== Grupas dalībnieki ==
* '''[[Fārins Ūrlaubs]]''' (Jans Ulrihs Makss Feters) — balss, [[ģitāra]]
* '''Bela B.''' (Dirks Felzenheimers) — sitamie instrumenti
* '''Rod''' (Rodrigo Gonsaless) — basģitāra

== Diskogrāfija ==
* 1984 : ''Uns geht's prima...''
* 1984 : ''Debil''
* 1985 : ''Im Schatten der Ärzte''
* 1986 : ''Die Ärzte''
* 1987 : ''Ist das alles ? (13 Höhepunkte mit den Ärzten)''
* 1987 : ''Ab 18''
* 1988 : ''Das ist nicht die ganze Wahrheit''
* 1988 : ''Live — Nach uns die Sintflut''
* 1989 : ''Die Ärzte früher !/Der Ausverkauf geht weiter !''
* 1993 : ''Die Bestie in Menschengestalt''
* 1994 : ''Das Beste von kurz nach früher bis jetze''
* 1995 : ''Planet Punk''
* 1996 : ''Le Frisur''
* 1998 : ''13''
* 1999 : ''Wir wollen nur Deine Seele''
* 2000 : ''Satanische Pferde''
* 2000 : ''Runter mit den Spendierhosen, Unsichtbarer!''
* 2001 : ''5, 6, 7, 8 — Bullenstaat!''
* 2002 : ''Unplugged — Rock'n'Roll Realschule''
* 2003 : ''[[Geräusch]]''
* 2005 : ''Devil''
* 2006 : ''Bäst of''
* 2007 : ''Jazz ist anders''
* 2012 : ''Auch''
* 2020 : ''Hell''
* 2021 : ''Dunkel''

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.bademeister.com Grupas oficiālā mājaslapa]
* [http://www.daeof.de DÄOF (grupas oficiālais fanu klubs)] {{de ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Vācijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Vācijas pankroka grupas]]</text>
      <sha1>sehiodilqyk6cbtoly7yipxe79k75op</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marks Aurēlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26687</id>
    <revision>
      <id>4532182</id>
      <parentid>4517686</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:17:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14110" sha1="9x1si0g4a1ooko0oxc14mxztylutohb" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
| vārds               = Marks Aurēlijs Antonīns
| vārds_orģ           = ''Marcus Aurelius Antoninus''
| attēls              = Statua Marco Aurelio Musei Capitolini Fronte.JPG
| apraksts            = Marka Aurēlija jātnieka statuja [[Kapitolija muzeji|Kapitolija muzejos]] Romā
| amats               = [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]
| term_sākums         = {{dat|161|3|7}}
| term_beigas         = {{dat|180|3|17|N}}
| priekštecis         = [[Antonīns Pijs]]
| pēctecis            = [[Kommods]]
| reg-type            = Līdzimperatori
| regent              = {{ubl|[[Lūcijs Vērs]] (161—169)|[[Kommods]] (177—180)}}
| birth_name          = ''Marcus Annius Verus''
| regnal name         = ''Imperator Caesar Marcus Aurelius Antoninus Augustus''
| dzim_dati           = {{dat|121|4|26}}
| dzim_vieta          = {{flagicon image|Vexilloid of the Roman Empire.svg}} [[Roma]], [[Romas impērija]]
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|180|3|17|121|4|26}}
| mir_vieta           = {{flagicon image|Vexilloid of the Roman Empire.svg}} [[Vindobona]] (tagad [[Vīne]]) vai [[Sirmija]] (tagad [[Sremska Mitrovica]]), [[Romas impērija]]
| apglabāts           = [[Adriāna mauzolejs]], [[Roma]], [[Romas impērija]]
| dinastija           = [[Nervas–Antonīnu dinastija]]
| tēvs                = {{ubl|[[Marks Annijs Vērs]]|&lt;small&gt;adoptīvais tēvs — [[Antonīns Pijs]]&lt;/small&gt;}}
| māte                = [[Domīcija Lucilla]]
| dzīvesb             = [[Faustīna Jaunākā]]
| bērni               = vismaz 14, tostarp Lucilla, Marks Annijs Vērs un [[Kommods]]
| profesija           = [[stoicisms|stoicisma filozofs]]
| reliģija            = [[Reliģija Senajā Romā|romiešu politeisms]]
| dzimums             = V
}}

'''Marks Aurēlijs Antonīns''' ({{val|la|Marcus Aurelius Antoninus}}; dzimis {{dat|121|4|26}}, miris {{dat|180|3|17}}) bija [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] no 161. līdz 180. gadam un [[Nervas–Antonīnu dinastija|Antonīnu dinastijas]] pārstāvis.&lt;ref name=&quot;ocd&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter-abstract/548700594|title=Aurelius, Marcus, Roman emperor, 161–180 CE|author=Birley, Anthony R.|website=Oxford Classical Dictionary|publisher=Oxford University Press|date=2015-07-30|doi=10.1093/acrefore/9780199381135.013.984|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;livius&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livius.org/articles/person/marcus-aurelius/|title=Marcus Aurelius|author=Lendering, Jona|website=Livius.org|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš bija imperatora [[Antonīns Pijs|Antonīna Pija]] adoptētais dēls un pēctecis.&lt;ref name=&quot;ocd&quot;/&gt; No 161. līdz 169. gadam Marks Aurēlijs valdīja kopā ar [[Lūcijs Vērs|Lūciju Vēru]], bet no 177. gada — kopā ar savu dēlu [[Kommods|Kommodu]].&lt;ref name=&quot;livius&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;commodus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter-abstract/548753953|title=Commodus, Lucius Aurelius, Roman emperor, 180–192 CE|author=Birley, Anthony R.|website=Oxford Classical Dictionary|publisher=Oxford University Press|date=2016-03-07|doi=10.1093/acrefore/9780199381135.013.1757|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš bija precējies ar [[Faustīna Jaunākā|Faustīnu Jaunāko]].&lt;ref name=&quot;ocd&quot;/&gt; Marka Aurēlija valdīšanas laikā Romas impērija saskārās ar vairākiem smagiem militāriem un iekšpolitiskiem pārbaudījumiem. Austrumos norisinājās [[Romas–Partas karš]], bet pie [[Donava]]s robežām — ilgstošie [[Markomanu kari]].&lt;ref name=&quot;livius&quot;/&gt; Impēriju smagi skāra arī tā sauktais [[Antonīnu mēris]], kas sākās 160. gados un izplatījās plašās impērijas teritorijās.&lt;ref name=&quot;livius&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sep&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://plato.stanford.edu/entries/marcus-aurelius/|title=Marcus Aurelius|author=Kamtekar, Rachana|website=Stanford Encyclopedia of Philosophy|publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University|date=2025-03-31|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Savukārt 175. gadā pret imperatoru sacēlās karavadonis [[Avidijs Kasijs]], kurš austrumu provincēs pasludināja sevi par imperatoru, taču sacelšanās drīz beidzās ar viņa nāvi.&lt;ref name=&quot;cassius&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/1911_Encyclop%C3%A6dia_Britannica/Cassius,_Avidius|title=Cassius, Avidius|website=Encyclopædia Britannica, 11th Edition|publisher=Cambridge University Press|date=1911|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Marks Aurēlijs lielu daļu savas valdīšanas pēdējo gadu pavadīja karagājienos pie Donavas; 178. gadā viņš atkal devās uz turieni un turpināja karu līdz savai nāvei 180. gada 17. martā.&lt;ref name=&quot;livius&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sep&quot;/&gt; Pēc viņa nāves par vienīgo imperatoru kļuva Komods.&lt;ref name=&quot;commodus&quot;/&gt;

Marks Aurēlijs ir pazīstams arī kā [[stoicisms|stoicisma]] filozofs, kura uzskatus būtiski ietekmēja romiešu stoicisma tradīcija un īpaši [[Epiktēts]].&lt;ref name=&quot;sep&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;iep&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/marcus-aurelius/|title=Marcus Aurelius (121—180 C.E.)|author=Sellars, John|website=Internet Encyclopedia of Philosophy|publisher=University of Tennessee at Martin|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Sengrieķu valoda|Grieķu valodā]] viņš sarakstīja personisku filozofisku pārdomu kopumu, kas vēlāk kļuva pazīstams kā “[[Meditācijas (Marks Aurēlijs)|Meditācijas]]” ({{val|el|Τὰ εἰς ἑαυτόν}} — ‘domas sev pašam’).&lt;ref name=&quot;ocd-meditations&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter-abstract/548202858|title=Aurelius, Marcus, Meditations|author=Rutherford, R. B.|website=Oxford Classical Dictionary|publisher=Oxford University Press|date=2015-07-30|doi=10.1093/acrefore/9780199381135.013.7164|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;routledge&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rep.routledge.com/articles/biographical/marcus-aurelius-ad-121-80/v-1|title=Marcus Aurelius (AD 121–80)|author=Inwood, Brad|website=Routledge Encyclopedia of Philosophy|publisher=Routledge|date=1998|doi=10.4324/9780415249126-A068-1|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Darbs bija paredzēts galvenokārt paša autora morālai pašpilnveidei un tajā atkārtoti aplūkota [[tikumība]], taisnīga rīcība, pašsavaldība, cilvēku savstarpējie pienākumi, nāves un dzīves pārejošuma apzināšanās, kā arī cilvēka vieta sabiedrībā un dabas kopējā kārtībā.&lt;ref name=&quot;sep&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;iep&quot;/&gt; Vēlākajā [[historiogrāfija|historiogrāfijā]] Marks Aurēlijs tradicionāli pieskaitīts tā sauktajiem [[pieci labie imperatori|pieciem labajiem imperatoriem]] — Nervam, Trajānam, Adriānam, Antonīnam Pijam un Markam Aurēlijam.&lt;ref name=&quot;britannica-five&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Five-Good-Emperors|title=Five Good Emperors|website=Encyclopaedia Britannica|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izcelsme un agrīnā dzīve ==
Marks Aurēlijs piedzima {{dat|121|4|26||bez}} [[Roma|Romā]] un sākotnēji tika saukts par Marku Anniju Vēru (''Marcus Annius Verus'').&lt;ref name=&quot;ocd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;britannica1911&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/1911_Encyclop%C3%A6dia_Britannica/Marcus_Aurelius_Antoninus|title=Marcus Aurelius Antoninus|website=Encyclopædia Britannica, 11th edition|publisher=Cambridge University Press|date=1911|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš nāca no turīgas un politiski ietekmīgas [[Romas Senāts|senatoru]] aristokrātijas ģimenes.&lt;ref name=&quot;ocd&quot; /&gt; Marka tēva dzimtas Anniju Vēru atzars bija saistīts ar Ukubi (''Ucubi'', mūsdienu [[Espeho]]) [[Bētika|Bētikā]], [[Hispānija|Hispānijā]], un Marka senči jau pirms viņa dzimšanas bija ieņēmuši augstus amatus Romas valstī.&lt;ref name=&quot;ocd-verus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter-abstract/548062583|title=Annius Verus, Marcus|author=Birley, Anthony R.|website=Oxford Classical Dictionary|publisher=Oxford University Press|date=2016-03-07|doi=10.1093/acrefore/9780199381135.013.461|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Ģimenes bagātība, augstais sabiedriskais stāvoklis un radniecības saites ar impērijas valdošajām aprindām Markam jau kopš bērnības nodrošināja ciešu saikni ar Romas politisko eliti.&lt;ref name=&quot;ocd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ocd-verus&quot;/&gt; Viņa tēvs bija [[Marks Annijs Vērs]], bet māte — [[Domīcija Lucilla]], turīga konsulāras dzimtas mantiniece, kura bija mantojusi ievērojamu bagātību.&lt;ref name=&quot;ocd&quot; /&gt; Marka tēvs nomira, kad viņš vēl bija bērns, un nozīmīga loma viņa audzināšanā bija mātei un tēva tēvam — arī Markam Annijam Vēram.&lt;ref name=&quot;ocd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;britannica1911&quot;/&gt; Vectēvs bija viens no sava laika ietekmīgajiem senatoriem. [[Vespasiāns|Vespasiāna]] valdīšanas laikā viņš tika uzņemts [[Patriciāts|patriciešu]] kārtā, vēlāk bija [[Romas prefekts|Romas pilsētas prefekts]] un trīs reizes ieņēma [[konsuls (Roma)|konsula]] amatu — 97., 121. un 126. gadā.&lt;ref name=&quot;ocd-verus&quot;/&gt; Marks uzauga turīgā aristokrātiskā vidē un izglītību ieguva galvenokārt pie privātskolotājiem, apgūstot cita starpā [[retorika|retoriku]], [[literatūra|literatūru]] un vēlāk [[filozofija|filozofiju]].&lt;ref name=&quot;britannica1911&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ocd&quot; /&gt;

Jau bērnībā Marks nonāca imperatora [[Adriāns|Adriāna]] uzmanības lokā un kļuva par vienu no viņa favorītiem.&lt;ref name=&quot;ocd&quot; /&gt; Avotos vēstīts, ka Adriāns jaunā Marka rakstura un patiesīguma dēļ iesaucis viņu par ''Verissimus'' (“vispatiesākais”), veidojot vārdu spēli no viņa dzimtas vārda ''Verus'' (“patiess”).&lt;ref name=&quot;ocd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;britannica1911&quot;/&gt; Šī epizode kļuva par daļu no antīkās biogrāfiskās tradīcijas, kurā Marka nopietnais raksturs un tikumība tika uzsvērti jau viņa bērnības aprakstos.&lt;ref name=&quot;historia-augusta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Historia_Augusta/Marcus_Aurelius/1*.html|title=The Life of Marcus Aurelius|work=Historia Augusta|website=LacusCurtius|publisher=University of Chicago|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Adriāna labvēlība pret Marku vēlāk ieguva izšķirošu nozīmi imperatora pēctecības jautājumā. Pēc sava iepriekš izraudzītā mantinieka [[Lūcijs Aēlijs|Lūcija Aēlija]] nāves Adriāns 138. gada februārī adoptēja [[Antonīns Pijs|Antonīnu Piju]] un izraudzījās viņu par savu pēcteci ar nosacījumu, ka Antonīns savukārt adoptēs Marku un Lūcija Aēlija dēlu, nākamo imperatoru [[Lūcijs Vērs|Lūciju Vēru]].&lt;ref name=&quot;ocd-antoninus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter-abstract/548060511|title=Antoninus Pius, Roman emperor, 138–161 CE|author=Birley, Anthony R.|website=Oxford Classical Dictionary|publisher=Oxford University Press|date=2016-03-07|doi=10.1093/acrefore/9780199381135.013.520|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ocd&quot; /&gt; Pēc adopcijas Marks kļuva par Antonīna Pija ģimenes locekli un vienu no paredzētajiem Romas impērijas troņa mantiniekiem.&lt;ref name=&quot;ocd-antoninus&quot;/&gt;

== Turpmākais dzīvesgājums ==
Marku Aurēliju imperators Antonīns Pijs apprecināja ar savu meitu Faustīnu un piešķīra viņam cēzara titulu, tā noteikdams viņu par troņa mantinieku. Pēc A. Pija M. Aurēlijs pieņēma L. Vēru par līdzvaldnieku. Tad Romā pirmo reizi bija divi imperatori ar pilnīgi vienādām tiesībām, tomēr īstais valdnieks bija Marks Aurēlijs, jo L. Vērs labprātīgi atzina sava adopcijas brāļa pārākumu. M. Aurēlijs valdīja labā saskaņā ar senātu, kura autoritāti viņš mēģināja vairot. Pavalstnieku labklājība bija imperatora darbības cēlais mērķis, bet viņa valdības gadi bija aizēnoti ar gandrīz nemitīgu karadarbību. Viņa vadībā impērijas karaspēks sakāva atdzimušo [[Parta]]s valsti [[Persija|Persijā]]. Eiropā karoja ar [[sarmati]]em un daudzām [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltīm kā arī veiksmīgi noslēdza tā sauktos [[Markomanu kari|Markomanu karus]]. Tomēr neskatoties uz to, ģermāņu ciltis sāka sagādāt aizvien lielākas problēmas impērijas robežām.

170. gadu sākumā kopā ar sievu apceļoja impērijas austrumu provinces. Apmeklēja arī [[Atēnas]] kur pasludināja sevi par filozofijas aizstāvi. Tomēr jau 174. gadā atkal devās militārā kampaņā pie [[Donava]]s kur arī pavadīja atlikušos dzīves gadus. 180. gadā saslimis un 17. martā miris karaspēka nometnē Vindobonas pilsētā (mūsdienu [[Vīne|Vīnē]]) vai [[Sirmija|Sirmijā]] (tagad [[Sremska Mitrovica]]).

== Darbi ==
* ''[[Meditācijas (Marks Aurēlijs)|Meditācija]]s'' [https://web.archive.org/web/20120204164600/http://www.slu.edu/colleges/AS/languages/classical/latin/tchmat/pedagogy/latinitas/ma/ma-index.htm Meditationes] {{latīniski}}
* [https://web.archive.org/web/20080125232714/http://epistol.georgehinge.com/fronto.html Marka Aurēlija vēstules] {{latīniski}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Senie laiki-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Antonīns Pijs]] | virsraksts =[[Nervas–Antonīnu dinastija]]s&lt;br&gt; [[Romas imperatoru uzskaitījums|Romas imperators]]&lt;br /&gt;(sākumā līdzvaldnieks ar [[Lūcijs Vērs|Lūciju Vēru]], bet beigās ar [[Kommods|Kommodu]]) | periods =  [[161. gads|161]]—[[180. gads|180]] | pēc = [[Kommods]] &lt;br&gt;}}
{{kastes beigas}}

{{Romiešu imperatori}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:121. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:180. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Romas imperatori]]
[[Kategorija:Romas konsuli]]
[[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Romiešu filozofi]]
[[Kategorija:2. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:Stoiķi]]
[[Kategorija:Romā dzimušie]]
[[Kategorija:Nervas–Antonīnu dinastija]]</text>
      <sha1>9x1si0g4a1ooko0oxc14mxztylutohb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abrenes apriņķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26829</id>
    <revision>
      <id>4532215</id>
      <parentid>4457854</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:27:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53386-38</username>
        <id>151381</id>
      </contributor>
      <origin>4532215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16151" sha1="e65b2dpn5mhm0skic2psfys5ncg1kqz" xml:space="preserve">es nezinu

== Izveides priekšvēsture ==
[[Attēls:Ludzas apriņķa ziemeļdaļa Bīlenšteins 1864.jpeg|thumb|200px|[[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] ziemeļdaļa ar latviešu izplatību pāri robežai [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] ([[Augusts Bīlenšteins|Bīlenšteins]], 1864)]]
[[Attēls:Ludzas apriņķa ziemeļdaļa Siliņš 1911.jpg|thumb|200px|Ludzas apriņķa ziemeļdaļa, kas apzīmēta kā [[Purnava|Purenava]] ([[Matīss Siliņš]], 1911)]]

=== Abrenes senvēsture ===
[[Abrene]]s pilsnovads bija sena robežzeme starp [[Balti|baltu]], [[Somugri|somugru]] un [[Slāvi|slāvu]] ciltīm. [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] un [[Etimoloģija|etimoloģiskie]] ([[Vietvārdi|vietvārdu]]) pētījumi apliecina, ka pagātnē [[latvieši]] dzīvojuši apvidos uz rietumiem no [[Mudava]]s (''Mudves'') upes un [[Sebeža]]s. Vēlāk Mudavas vārda vietā plašāk sāka lietot krievisko Veļikajas nosaukumu. Šis reģions bija [[Latgaļi|latgaļu]] ([[Letgaļi|letgaļu]], letu, latvīšu) ziemeļaustrumu zemes [[Atzele]]s ({{val|ru|Очела}}) sastāvdaļa, kas robežojās ar citu latgaļu valsti — [[Tālava|Tālavu]] (''Tolowa, Tholowa'').

=== Livonijas Konfederācijas sastāvā ===
[[Attēls:Augspils pilsk.JPG|thumb|left|183px|Augšpils pilskalns, kura apkaime līdz 1431. gadam piederēja [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapiem]]]]
Pirmo reizi letgaļu un krievu cīņas par Abrenes novadu pieminētas 1218. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā, kad [[kņazs]] [[Vladimirs Mstislavičs]] vadīja [[Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)|1218. gada karagājienu uz letgaļu zemēm]]. Tam sekoja [[Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)|1218. un 1219. gada letgaļu atbildes karagājieni]], kurā tie iekaroja un nopostīja robežnovadus. Pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas 1224. gadā Abrenes pilsnovads nonāca Rīgas bīskapa Alberta aizbildniecībā un vēlāk kļuva par [[Rīgas arhibīskapija]]s daļu. 1431. gadā [[Pleskava]]s zeme pieteica savas pretenzijas uz šo robežnovadu un tās karaspēks iebruka Kacēnu un Augšpils apvidū un uzbūvēja tur labi nocietinātu cietoksni Višgorodu (''Вышгородок''). 1461.—1464. gadā, izmantojot Livonijas iekšējās nesaskaņas, Pleskava okupēja visu Abrenes novadu un piespieda vietējos iedzīvotājus atteikties no [[katoļticība]]s. 1481. gadā uz šo novadu savas pretenzijas pieteica arī [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans III]]. 1581. gadā Višgorodas cietoksni ieņēma [[Polija]]s un [[Lietuva]]s valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] karaspēks, bet Krievijas cars [[Ivans IV]] pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām atguva Abrenes austrumu daļu.

=== Inflantijas vaivadijas sastāvā ===
Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] novadā izveidoja '''[[Viļakas trakts|Viļakas traktu]]''' ({{val|pl|Trakt marienhauski}}).

=== Krievijas Impērijas guberņu sastāvā ===

Pēc [[Polija-Lietuva|Žečpospolitas]] pirmās dalīšanas 1772. gadā Abrene kā Daugavas provinces ziemeļu daļa tika iekļauta [[Pleskavas guberņa]]s sastāvā. 1776. gada 4. septembrī [[Daugavas province]] tika sadalīta trīs daļās un Abrenes novads tika iekļauts '''[[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]''' (''Люцинский уезд''). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa [[Polockas guberņa]]s sastāvā, 1796. gadā [[Baltkrievijas guberņa]]s, bet 1802. gadā [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. Vēl 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā filologi [[Augusts Bīlenšteins]] un [[Kārlis Mīlenbahs]] konstatēja, ka Pitalovas apkārtnē daļa ļaužu, ko dēvē par &quot;krievu latviešiem&quot; arvien vēl runā [[Latgaļi|latgaļu]] (latvīšu) valodā. Pēc [[Krievijas Impērija]]s 1897. gada tautskaites datiem Ostrovas apriņķī dzīvoja 96,5 % (156 227) krievu un 1,8 % (2 929) latviešu, galvenokārt [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] (''Вышгородецкая волость''), [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] (''Гавровская волость''), [[Tolkovas pagasts|Tolkovas pagastā]] (''Толковская волость'') un [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]] (tagad [[Kačanovas pagasts]], ''Качановская волость'').

1913. gadā [[Jānis Endzelīns]] rakstīja: &quot;[[Pliskava]]s guberņā (..) vēl kādos 12 ciemos no seniem laikiem dzīvo latvieši, kas runā ļoti līdzīgi latgaliešiem, bet (..) ir pieņēmuši krievu ticību. Vēl nesen šais ciemos bijuši cilvēki, kas krieviski nesapratuši ne vārda. Tagad šie vecie Pliskavas guberņas latvieši vairs pat lāgā neapzinās, ka tie nav krievi, bet latvieši, (..) jo tos skolā un baznīcā audzina kā krievus. Divi Savincu ciema latvieši (..) pat baidījās, vai tiem neradīšoties nepatikšanas par to, ka sarunājušies (..) latviski.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/latgaliesi-abrenes-novada-pamatiedzivotaji-12218080  Latgalieši — Abrenes novada pamatiedzīvotāji] ILMĀRS MEŽS, diena.lv 2004. gada 13. novembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ostrovas apriņķa rietumu daļa 1820.jpg|Ostrovas apriņķa rietumu daļa 1820. gada kartē
Attēls:Latv Kriev karte.jpg|Latvijas-Krievijas robeža (1920. gada Latvijas — Krievijas miera līguma 3. panta pielikums)
&lt;/gallery&gt;

== Latvijas Republikas sastāvā ==
[[Attēls:Jaunlatgales apriņķis 1935.jpg|thumb|250px|Jaunlatgales apriņķa karte ar autoceļiem (1935)]]

Saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]] [[Vitebskas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] ziemeļu daļa un [[Pleskavas guberņa]]s [[Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)|Ostrovas apriņķa]] rietumu daļa ar [[Pitalova]]s dzelzceļa staciju nonāca Latvijas Republikas sastāvā.

Ar 1924. gada jūnija likumu, kas izvedams dzīvē līdz 1925. gada 1. aprīlim, 12 Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastus:
{{columns
|col1=
* [[Baltinavas pagasts|Baltinavas]]
* [[Balvu pagasts|Balvu]]
* [[Purvmalas pagasts|Bokovas]]
* [[Bērzpils pagasts|Domopoles]]
* [[Gauru pagasts|Gauru]]
* [[Kacēnu pagasts|Kačanovas]]
|col2=
* [[Tilžas pagasts|Kokorevas]]
* [[Liepnas pagasts|Liepnas]]
* [[Rugāju pagasts|Rugāju]]
* [[Linavas pagasts|Tolkovas]]
* [[Viļakas pagasts|Viļakas]]
* [[Augšpils pagasts|Višgorodas]]
}}
atdalīja un iekļāva jaunizveidotajā '''Jaunlatgales apriņķī''' ar centru [[Jaunlatgale]]s pilsētā.&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs&lt;/ref&gt;

Latviskojot Latgales vietvārdus, 1925. gadā tika pārdēvēti vairāki apriņķa pagasti. '''Bokovas pagasts''' kļuva par [[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], '''Domopoles''' par [[Bērzpils pagasts|Bērzpils]], '''Kačanovas''' par [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], '''Kokorevas''' par [[Tilžas pagasts|Tilžas]], '''Tolkovas''' par [[Linavas pagasts|Linavas]] un '''Višgorodas''' par [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastu]].&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts&lt;/ref&gt;

1930. gadā no Viļakas un Baltinavas pagastu daļām izveidots '''[[Šķilbēnu pagasts]]'''.&lt;ref&gt;[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0305056756|article:DIVL2278|page:634|query:%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu%20pag%20%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu|issueType:B Apriņķu un pagastu apraksti. 1937.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305056756{{!}}article:DIVL2278{{!}}page:634{{!}}query:%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu%20pag%20%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 576.lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1930n48|article:DIVL10|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1930n48{{!}}article:DIVL10{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} 1930. gada 27. februāris&lt;/ref&gt;

1936. gadā izveidoti divi jauni pagasti. No Balvu pagasta atdalīts '''[[Vīksnas pagasts]]''', bet no Kacēnu pagasta — '''[[Upmales pagasts]]'''.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1936n62|article:DIVL10|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1936n62{{!}}article:DIVL10{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} 1936. gada 16. marts&lt;/ref&gt;
 
1938. gada 1. aprīlī pilsētu un apriņķi pārsauca &quot;senlatviešu zemes vārdā&quot; par '''Abreni'''.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1938n076|article:DIVL40|query:Abrenes%20Abreni|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n076{{!}}article:DIVL40{{!}}query:Abrenes%20Abreni{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} 1938. gada 2. aprīlis&lt;/ref&gt;

Abrenes apriņķī atradās [[Abrene]]s un [[Balvi|Balvu]] pilsētas. [[Pagasts|Pagastu]] skaits apriņķī tika vairākkārt mainīts — [[1929]]. gadā tā sastāvā bija 12 pagasti, [[1935]]. gadā — 13, bet [[1940]]. gadā — 15.

Tautskaites laikā 1935. gadā Abrenes apriņķī noteica šādu iedzīvotāju etnisko sastāvu: 60 145 [[latvieši]], 45 885 [[krievi]], 1558 [[ebreji]] un 648 [[baltkrievi]]. Abrenes apriņķa austrumu daļā latvieši etniski bija mazākumā: 32% [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], 17% [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], 5% [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], 5% [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un 4% [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]], turpretī rietumu daļā vairākumā — 71% [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu pagastā]] un 91% [[Viļakas pagasts|Viļakas pagastā]]. [[Abrene]]s pilsētā iedzīvotāju skaits bija 1242, no tiem 484 latvieši.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)&lt;ref&gt;P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938&lt;/ref&gt;
Attēls:Jaunlatgale.jpg|Jaunlatgales apriņķa karte ar dzeltenā krāsā iezīmētu Jaunlatgales (Abrenes) pilsētu un sešiem pagastiem, ko 1944. gadā pievienoja KPFSR
&lt;/gallery&gt;

=== Teritoriālais iedalījums ===
1940. gada sākumā Abrenes apriņķī bija 2 pilsētas un 15 pagasti:&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt;

{{columns
|col1=
'''Pilsētas'''
* [[Abrene]]
* [[Balvi]]
|col2=
'''Pagasti'''
* [[Augšpils pagasts]]
* [[Baltinavas pagasts]]
* [[Balvu pagasts]]
* [[Bērzpils pagasts]]
* [[Gauru pagasts]]
* [[Kacēnu pagasts]]
* [[Liepnas pagasts]]
* [[Linavas pagasts]]
|col3=&lt;br /&gt;
* [[Purvmalas pagasts]]
* [[Rugāju pagasts]]
* [[Šķilbēnu pagasts]]
* [[Tilžas pagasts]]
* [[Upmales pagasts]]
* [[Viļakas pagasts]]
* [[Vīksnas pagasts]]
}}

== Latvijas PSR sastāvā ==
[[Attēls:Baltijas valstu teritoriālās izmaiņas no 1939. līdz 1945. gadam.svg|thumb|250px|[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] teritoriālās izmaiņas no 1939. līdz 1945. gadam]]
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Padomju Savienība]] 1940. gadā prettiesiski okupēja un anektēja Latvijas Republiku un [[1944]]. gadā 23. augustā atdalīja 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus) un iekļāva jaunizveidotā [[Krievijas PFSR]] [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] sastāvā.

Abrenes apriņķa atlikusī daļa 1945. gada 12. oktobrī tika pārdēvēta par '''Viļakas apriņķi''' un 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā [[Viļakas apriņķis]] tika sadalīts [[Abrenes rajons|Abrenes]] (centrs — [[Viļaka]]) un [[Balvu rajons|Balvu rajonos]].&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt; 1959. gadā otro Abrenes apriņķi likvidēja, tā teritoriju iekļaujot [[Alūksnes rajons|Alūksnes]], Balvu un [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] rajonos.

Laika gaitā Krievijai pievienotajā novadā uz dzīvi apmetās iebraucēji no PSRS, tādēļ latviešu skaits manāmi samazinājās un pēc 2002. gada [[Krievija]]s tautas skaitīšanas datiem [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] dzīvoja 690 cilvēku, kuri savu [[tautība|tautību]] apzīmēja kā [[latvieši|latvietis]].

== Abrenes novadā dzimušo pilsonība ==
Visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas līdz 1945. gada oktobrim bija dzimuši likvidētajā Abrenes apriņķī, bija tiesības atgūt Latvijas pilsonību. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kopš 2009. gada Latvijas pilsoņiem, kas dzimuši vietā, kas toreiz atradās Latvijas teritorijā, bet tagad atrodas citas valsts teritorijā (tātad pirms 1945. gada oktobra bijušā Abrenes apriņķa teritorijā — Abrenes pilsētā, Augšpils, Gauru, Kacēnu, Linavas, Purvmalas vai Upmalas pagastos) kā dzimšanas vieta var tikt norādīta Latvija, novēršot iespēju, ka kā dzimšanas vieta, pretēji personas vēlmēm, tiktu norādīta Krievija vai kāda cita adminstratīvā iedalījuma vienība Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/news/pazinojumi.html;jsessionid=14059ACB1207C0408EEF5692BB20BEDF?news_id=404 |title=Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes paziņojums presei |access-date={{dat|2011|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305071254/http://www.pmlp.gov.lv/lv/news/pazinojumi.html;jsessionid=14059ACB1207C0408EEF5692BB20BEDF?news_id=404 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Abrene]]
* [[Pietālava]]
* [[Abrenes apriņķa muižu nosaukumi]]

== Ārējās saites ==

=== Grāmatas ===
* [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307085150|issueType:B Vilberts Krasnais. Latviskā Jaunlatgale. 1937.]
* [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307069145|issueType:B Jaunlatgales apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.]

=== Raksti ===
* [https://web.archive.org/web/20051126231434/http://www.historia.lv/alfabets/A/AB/abrene/raksti/andersons.htm Kā Narva, Pečori un Abrene tika iekļauta Krievijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā.]
* [https://web.archive.org/web/20051219033617/http://vip.latnet.lv/lpra/abrene.htm Kā &quot;tīrīja&quot; un &quot;iekārtoja&quot; Abrenes pusi]
&lt;!-- * [http://www.tvnet.lv/zinas/Riga/article.php?id=444347 Abrenes un tās nozagšanas vēsture] Raksts no tvnet pazudis--&gt;
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas apriņķi}}

[[Kategorija:Abrenes apriņķis| ]]
[[Kategorija:Apstrīdētās teritorijas]]
[[Kategorija:Latvijas robežas]]</text>
      <sha1>e65b2dpn5mhm0skic2psfys5ncg1kqz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532219</id>
      <parentid>4532215</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:41:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53386-38|~2026-53386-38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ivario</comment>
      <origin>4457854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17301" sha1="loem9hd9rnx45xrrjavauwi7ia0lgsp" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Abrenes apriņķis
| karte2            = Abrenes apriņķis 1940.svg
| karte2_apraksts   = Abrenes apriņķis 1940. gadā
| ģerboņa_attēls    = Abrenes apriņķa ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Abrenes apriņķa ģerbonis
| ģerboņa_platums   = 100px
| centrs            = Abrene
| platība           = 4292,4
| platība_gads      = 1935
| iedzīvotāji       = 109647
| iedzīvotāji_gads  = 1935
| blīvums           = {{#expr: 109647 / 4292.4 round 1}}
| izveidots         = 1924
| likvidēts         = 1945
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}
'''Abrenes apriņķis''' (līdz 1938. gadam '''Jaunlatgales apriņķis''') bija [[Latvija|Latvijas Republikas]] (1924—1940), [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] (1941—1944) un [[Latvijas PSR]] (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība. Izvietojies Latvijas austrumos, [[Krievija]]s pierobežā, robežojās ar [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Madonas apriņķis|Madonas]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] apriņķiem. Apriņķa centrs bija [[Abrene]]s pilsēta.

== Izveides priekšvēsture ==
[[Attēls:Ludzas apriņķa ziemeļdaļa Bīlenšteins 1864.jpeg|thumb|200px|[[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] ziemeļdaļa ar latviešu izplatību pāri robežai [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] ([[Augusts Bīlenšteins|Bīlenšteins]], 1864)]]
[[Attēls:Ludzas apriņķa ziemeļdaļa Siliņš 1911.jpg|thumb|200px|Ludzas apriņķa ziemeļdaļa, kas apzīmēta kā [[Purnava|Purenava]] ([[Matīss Siliņš]], 1911)]]

=== Abrenes senvēsture ===
[[Abrene]]s pilsnovads bija sena robežzeme starp [[Balti|baltu]], [[Somugri|somugru]] un [[Slāvi|slāvu]] ciltīm. [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] un [[Etimoloģija|etimoloģiskie]] ([[Vietvārdi|vietvārdu]]) pētījumi apliecina, ka pagātnē [[latvieši]] dzīvojuši apvidos uz rietumiem no [[Mudava]]s (''Mudves'') upes un [[Sebeža]]s. Vēlāk Mudavas vārda vietā plašāk sāka lietot krievisko Veļikajas nosaukumu. Šis reģions bija [[Latgaļi|latgaļu]] ([[Letgaļi|letgaļu]], letu, latvīšu) ziemeļaustrumu zemes [[Atzele]]s ({{val|ru|Очела}}) sastāvdaļa, kas robežojās ar citu latgaļu valsti — [[Tālava|Tālavu]] (''Tolowa, Tholowa'').

=== Livonijas Konfederācijas sastāvā ===
[[Attēls:Augspils pilsk.JPG|thumb|left|183px|Augšpils pilskalns, kura apkaime līdz 1431. gadam piederēja [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapiem]]]]
Pirmo reizi letgaļu un krievu cīņas par Abrenes novadu pieminētas 1218. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā, kad [[kņazs]] [[Vladimirs Mstislavičs]] vadīja [[Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)|1218. gada karagājienu uz letgaļu zemēm]]. Tam sekoja [[Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)|1218. un 1219. gada letgaļu atbildes karagājieni]], kurā tie iekaroja un nopostīja robežnovadus. Pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas 1224. gadā Abrenes pilsnovads nonāca Rīgas bīskapa Alberta aizbildniecībā un vēlāk kļuva par [[Rīgas arhibīskapija]]s daļu. 1431. gadā [[Pleskava]]s zeme pieteica savas pretenzijas uz šo robežnovadu un tās karaspēks iebruka Kacēnu un Augšpils apvidū un uzbūvēja tur labi nocietinātu cietoksni Višgorodu (''Вышгородок''). 1461.—1464. gadā, izmantojot Livonijas iekšējās nesaskaņas, Pleskava okupēja visu Abrenes novadu un piespieda vietējos iedzīvotājus atteikties no [[katoļticība]]s. 1481. gadā uz šo novadu savas pretenzijas pieteica arī [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans III]]. 1581. gadā Višgorodas cietoksni ieņēma [[Polija]]s un [[Lietuva]]s valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] karaspēks, bet Krievijas cars [[Ivans IV]] pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām atguva Abrenes austrumu daļu.

=== Inflantijas vaivadijas sastāvā ===
Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] novadā izveidoja '''[[Viļakas trakts|Viļakas traktu]]''' ({{val|pl|Trakt marienhauski}}).

=== Krievijas Impērijas guberņu sastāvā ===

Pēc [[Polija-Lietuva|Žečpospolitas]] pirmās dalīšanas 1772. gadā Abrene kā Daugavas provinces ziemeļu daļa tika iekļauta [[Pleskavas guberņa]]s sastāvā. 1776. gada 4. septembrī [[Daugavas province]] tika sadalīta trīs daļās un Abrenes novads tika iekļauts '''[[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]''' (''Люцинский уезд''). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa [[Polockas guberņa]]s sastāvā, 1796. gadā [[Baltkrievijas guberņa]]s, bet 1802. gadā [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. Vēl 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā filologi [[Augusts Bīlenšteins]] un [[Kārlis Mīlenbahs]] konstatēja, ka Pitalovas apkārtnē daļa ļaužu, ko dēvē par &quot;krievu latviešiem&quot; arvien vēl runā [[Latgaļi|latgaļu]] (latvīšu) valodā. Pēc [[Krievijas Impērija]]s 1897. gada tautskaites datiem Ostrovas apriņķī dzīvoja 96,5 % (156 227) krievu un 1,8 % (2 929) latviešu, galvenokārt [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] (''Вышгородецкая волость''), [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] (''Гавровская волость''), [[Tolkovas pagasts|Tolkovas pagastā]] (''Толковская волость'') un [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]] (tagad [[Kačanovas pagasts]], ''Качановская волость'').

1913. gadā [[Jānis Endzelīns]] rakstīja: &quot;[[Pliskava]]s guberņā (..) vēl kādos 12 ciemos no seniem laikiem dzīvo latvieši, kas runā ļoti līdzīgi latgaliešiem, bet (..) ir pieņēmuši krievu ticību. Vēl nesen šais ciemos bijuši cilvēki, kas krieviski nesapratuši ne vārda. Tagad šie vecie Pliskavas guberņas latvieši vairs pat lāgā neapzinās, ka tie nav krievi, bet latvieši, (..) jo tos skolā un baznīcā audzina kā krievus. Divi Savincu ciema latvieši (..) pat baidījās, vai tiem neradīšoties nepatikšanas par to, ka sarunājušies (..) latviski.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/latgaliesi-abrenes-novada-pamatiedzivotaji-12218080  Latgalieši — Abrenes novada pamatiedzīvotāji] ILMĀRS MEŽS, diena.lv 2004. gada 13. novembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ostrovas apriņķa rietumu daļa 1820.jpg|Ostrovas apriņķa rietumu daļa 1820. gada kartē
Attēls:Latv Kriev karte.jpg|Latvijas-Krievijas robeža (1920. gada Latvijas — Krievijas miera līguma 3. panta pielikums)
&lt;/gallery&gt;

== Latvijas Republikas sastāvā ==
[[Attēls:Jaunlatgales apriņķis 1935.jpg|thumb|250px|Jaunlatgales apriņķa karte ar autoceļiem (1935)]]

Saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]] [[Vitebskas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] ziemeļu daļa un [[Pleskavas guberņa]]s [[Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)|Ostrovas apriņķa]] rietumu daļa ar [[Pitalova]]s dzelzceļa staciju nonāca Latvijas Republikas sastāvā.

Ar 1924. gada jūnija likumu, kas izvedams dzīvē līdz 1925. gada 1. aprīlim, 12 Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastus:
{{columns
|col1=
* [[Baltinavas pagasts|Baltinavas]]
* [[Balvu pagasts|Balvu]]
* [[Purvmalas pagasts|Bokovas]]
* [[Bērzpils pagasts|Domopoles]]
* [[Gauru pagasts|Gauru]]
* [[Kacēnu pagasts|Kačanovas]]
|col2=
* [[Tilžas pagasts|Kokorevas]]
* [[Liepnas pagasts|Liepnas]]
* [[Rugāju pagasts|Rugāju]]
* [[Linavas pagasts|Tolkovas]]
* [[Viļakas pagasts|Viļakas]]
* [[Augšpils pagasts|Višgorodas]]
}}
atdalīja un iekļāva jaunizveidotajā '''Jaunlatgales apriņķī''' ar centru [[Jaunlatgale]]s pilsētā.&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs&lt;/ref&gt;

Latviskojot Latgales vietvārdus, 1925. gadā tika pārdēvēti vairāki apriņķa pagasti. '''Bokovas pagasts''' kļuva par [[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], '''Domopoles''' par [[Bērzpils pagasts|Bērzpils]], '''Kačanovas''' par [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], '''Kokorevas''' par [[Tilžas pagasts|Tilžas]], '''Tolkovas''' par [[Linavas pagasts|Linavas]] un '''Višgorodas''' par [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastu]].&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts&lt;/ref&gt;

1930. gadā no Viļakas un Baltinavas pagastu daļām izveidots '''[[Šķilbēnu pagasts]]'''.&lt;ref&gt;[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0305056756|article:DIVL2278|page:634|query:%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu%20pag%20%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu|issueType:B Apriņķu un pagastu apraksti. 1937.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305056756{{!}}article:DIVL2278{{!}}page:634{{!}}query:%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu%20pag%20%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 576.lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1930n48|article:DIVL10|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1930n48{{!}}article:DIVL10{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} 1930. gada 27. februāris&lt;/ref&gt;

1936. gadā izveidoti divi jauni pagasti. No Balvu pagasta atdalīts '''[[Vīksnas pagasts]]''', bet no Kacēnu pagasta — '''[[Upmales pagasts]]'''.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1936n62|article:DIVL10|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1936n62{{!}}article:DIVL10{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} 1936. gada 16. marts&lt;/ref&gt;
 
1938. gada 1. aprīlī pilsētu un apriņķi pārsauca &quot;senlatviešu zemes vārdā&quot; par '''Abreni'''.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1938n076|article:DIVL40|query:Abrenes%20Abreni|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n076{{!}}article:DIVL40{{!}}query:Abrenes%20Abreni{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} 1938. gada 2. aprīlis&lt;/ref&gt;

Abrenes apriņķī atradās [[Abrene]]s un [[Balvi|Balvu]] pilsētas. [[Pagasts|Pagastu]] skaits apriņķī tika vairākkārt mainīts — [[1929]]. gadā tā sastāvā bija 12 pagasti, [[1935]]. gadā — 13, bet [[1940]]. gadā — 15.

Tautskaites laikā 1935. gadā Abrenes apriņķī noteica šādu iedzīvotāju etnisko sastāvu: 60 145 [[latvieši]], 45 885 [[krievi]], 1558 [[ebreji]] un 648 [[baltkrievi]]. Abrenes apriņķa austrumu daļā latvieši etniski bija mazākumā: 32% [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], 17% [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], 5% [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], 5% [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un 4% [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]], turpretī rietumu daļā vairākumā — 71% [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu pagastā]] un 91% [[Viļakas pagasts|Viļakas pagastā]]. [[Abrene]]s pilsētā iedzīvotāju skaits bija 1242, no tiem 484 latvieši.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)&lt;ref&gt;P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938&lt;/ref&gt;
Attēls:Jaunlatgale.jpg|Jaunlatgales apriņķa karte ar dzeltenā krāsā iezīmētu Jaunlatgales (Abrenes) pilsētu un sešiem pagastiem, ko 1944. gadā pievienoja KPFSR
&lt;/gallery&gt;

=== Teritoriālais iedalījums ===
1940. gada sākumā Abrenes apriņķī bija 2 pilsētas un 15 pagasti:&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt;

{{columns
|col1=
'''Pilsētas'''
* [[Abrene]]
* [[Balvi]]
|col2=
'''Pagasti'''
* [[Augšpils pagasts]]
* [[Baltinavas pagasts]]
* [[Balvu pagasts]]
* [[Bērzpils pagasts]]
* [[Gauru pagasts]]
* [[Kacēnu pagasts]]
* [[Liepnas pagasts]]
* [[Linavas pagasts]]
|col3=&lt;br /&gt;
* [[Purvmalas pagasts]]
* [[Rugāju pagasts]]
* [[Šķilbēnu pagasts]]
* [[Tilžas pagasts]]
* [[Upmales pagasts]]
* [[Viļakas pagasts]]
* [[Vīksnas pagasts]]
}}

== Latvijas PSR sastāvā ==
[[Attēls:Baltijas valstu teritoriālās izmaiņas no 1939. līdz 1945. gadam.svg|thumb|250px|[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] teritoriālās izmaiņas no 1939. līdz 1945. gadam]]
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Padomju Savienība]] 1940. gadā prettiesiski okupēja un anektēja Latvijas Republiku un [[1944]]. gadā 23. augustā atdalīja 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus) un iekļāva jaunizveidotā [[Krievijas PFSR]] [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] sastāvā.

Abrenes apriņķa atlikusī daļa 1945. gada 12. oktobrī tika pārdēvēta par '''Viļakas apriņķi''' un 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā [[Viļakas apriņķis]] tika sadalīts [[Abrenes rajons|Abrenes]] (centrs — [[Viļaka]]) un [[Balvu rajons|Balvu rajonos]].&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt; 1959. gadā otro Abrenes apriņķi likvidēja, tā teritoriju iekļaujot [[Alūksnes rajons|Alūksnes]], Balvu un [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] rajonos.

Laika gaitā Krievijai pievienotajā novadā uz dzīvi apmetās iebraucēji no PSRS, tādēļ latviešu skaits manāmi samazinājās un pēc 2002. gada [[Krievija]]s tautas skaitīšanas datiem [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] dzīvoja 690 cilvēku, kuri savu [[tautība|tautību]] apzīmēja kā [[latvieši|latvietis]].

== Abrenes novadā dzimušo pilsonība ==
Visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas līdz 1945. gada oktobrim bija dzimuši likvidētajā Abrenes apriņķī, bija tiesības atgūt Latvijas pilsonību. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kopš 2009. gada Latvijas pilsoņiem, kas dzimuši vietā, kas toreiz atradās Latvijas teritorijā, bet tagad atrodas citas valsts teritorijā (tātad pirms 1945. gada oktobra bijušā Abrenes apriņķa teritorijā — Abrenes pilsētā, Augšpils, Gauru, Kacēnu, Linavas, Purvmalas vai Upmalas pagastos) kā dzimšanas vieta var tikt norādīta Latvija, novēršot iespēju, ka kā dzimšanas vieta, pretēji personas vēlmēm, tiktu norādīta Krievija vai kāda cita adminstratīvā iedalījuma vienība Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/news/pazinojumi.html;jsessionid=14059ACB1207C0408EEF5692BB20BEDF?news_id=404 |title=Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes paziņojums presei |access-date={{dat|2011|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305071254/http://www.pmlp.gov.lv/lv/news/pazinojumi.html;jsessionid=14059ACB1207C0408EEF5692BB20BEDF?news_id=404 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Abrene]]
* [[Pietālava]]
* [[Abrenes apriņķa muižu nosaukumi]]

== Ārējās saites ==

=== Grāmatas ===
* [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307085150|issueType:B Vilberts Krasnais. Latviskā Jaunlatgale. 1937.]
* [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307069145|issueType:B Jaunlatgales apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.]

=== Raksti ===
* [https://web.archive.org/web/20051126231434/http://www.historia.lv/alfabets/A/AB/abrene/raksti/andersons.htm Kā Narva, Pečori un Abrene tika iekļauta Krievijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā.]
* [https://web.archive.org/web/20051219033617/http://vip.latnet.lv/lpra/abrene.htm Kā &quot;tīrīja&quot; un &quot;iekārtoja&quot; Abrenes pusi]
&lt;!-- * [http://www.tvnet.lv/zinas/Riga/article.php?id=444347 Abrenes un tās nozagšanas vēsture] Raksts no tvnet pazudis--&gt;
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas apriņķi}}

[[Kategorija:Abrenes apriņķis| ]]
[[Kategorija:Apstrīdētās teritorijas]]
[[Kategorija:Latvijas robežas]]</text>
      <sha1>loem9hd9rnx45xrrjavauwi7ia0lgsp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Bojārs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27129</id>
    <revision>
      <id>4532083</id>
      <parentid>4395791</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T05:13:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532083</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9060" sha1="l8bqdw5d6cgc0bhf8d0q25xk0omintg" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1938. gadā dzimušu politiķi|Bojārs|Bojārs}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Juris Bojārs
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1938
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 12
|       dz_vieta = {{karogs|Latvija}}, [[Rīga]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = [[Latvija]]s 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]] 
|   nodarbošanās = [[jurists]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = v
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = [[Gundars Bojārs]]
|     alma_mater = [[VDK]] augstskola, PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskā akadēmija
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Juris Bojārs''' (dzimis {{dat|1938|02|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s politiķis un jurists, [[Habilitēts doktors|habilitēts juridisko zinātņu doktors]]. Ilggadējs [[LSDSP]] vadītājs. 2000. gadā tika apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1938. gada 12. februārī Rīgā. 1952. gadā pabeidza mācības [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. pamatskolā]], bet 1956. gadā [[Ogre]]s Mežrūpniecības tehnikumā. No 1962. līdz 1966. gadam mācījās [[VDK]] Augstākajā skolā Maskavā. No 1977. līdz 1980. gadam studēja PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskās akadēmijas neklātienes aspirantūrā. 1980. gadā aizstāvēja juridisko zinātņu kandidāta disertāciju &quot;PSRS pilsonības starptautiski tiesiskie aspekti&quot;, bet 1987. gadā doktora disertāciju &quot;Pilsonība starptautiskajās un valsts tiesībās&quot;.

[[Atmodas kustība]]s laikā kļuva par [[Latvijas Tautas fronte]]s aktīvistu. 1988. gadā viņu ievēlēja par PSRS Tautas deputātu no LTF saraksta.
1989. gadā Bojārs izveidoja [[LVU Starptautisko attiecību institūts|LVU Starptautisko attiecību institūtu]], kļuva par tā vadītāju. 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.&lt;ref&gt;No grāmatas &quot;Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija&quot;, citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127 Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra &quot;Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību&quot; Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Juri Bojāru iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] &quot;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs&quot;, 09.03.1990.&lt;/ref&gt;

1990. gadā Bojāru ievēlēja par [[LPSR AP]] deputātu. 
1991. gadā viņš kļuva par [[LZA]] korespondētājlocekli, 1992. gadā par habilitēto juridisko zinātņu doktoru, LZA locekli.

Būdams [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās padomes]] deputāts, pārejas laikmetā pētīja Zviedrijas labklājības valsts modeli Upsālas Universitātē, ASV modeli lekciju laikā Indiānas un Mērilendas štata universitātēs, taču šo viņa  no AP tribīnes piedāvāto pieredzi priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs|Gorbunovs]] mēdza apraut ar frāzi, lai &quot;nelasot profesoriskas lekcijas&quot;. Uzskata, ka  pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pie varas ir bijušas tikai labējās partijas, kas &quot;visu šo laiku ir strādājuši šauras bagātnieku saujiņas interesēs&quot;. Viņi noorganizēja amerikāņu izpratnē valsts nozagšanu jeb tādu valsts, pašvaldību un kooperatīvu īpašuma sagrābšanas privatizāciju, kas budžetam izmaksāja vairāk, nekā ienesa valsts kasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/juris_bojars_par_valsts_nozagsanu_un_naudas_atmazgasanu|title=Pietiek :: Juris Bojārs par valsts nozagšanu un naudas atmazgāšanu|last=Lauzis|first=Aldis|website=www.pietiek.com|access-date=2020-01-12|date=2018-02-28|archive-date=2020-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20200112001212/https://www.pietiek.com/raksti/juris_bojars_par_valsts_nozagsanu_un_naudas_atmazgasanu}}&lt;/ref&gt;

No 1992. līdz 2002. gadam bija [[LDDP]], LSDP, [[Lsdsp|LSDSP]] priekšsēdētājs. 

1994. gadā Rīgā ar šaujamieroci nogalinājis cilvēku, kas mēģinājis zagt vieglo automašīnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/53345247/kriminala-riga/53386267/rigas-centra-kriminala-vesture-skaisti-un-drosi-tomer-kabatas-labak-sargajiet|title=Rīgas centra kriminālā vēsture: skaisti un droši, tomēr kabatas labāk sargājiet|last=Petrova|first=Olga|website=Delfi|access-date=2026-01-15|date=2021-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2001. gadā tika prezentēts Bojāra izstrādātais Satversmes grozījumu projekts.&lt;ref&gt;Puriņs G., Šulcs U. [http://home.lu.lv/~politics/raksti/bojars/bojars.htm Juri Bojāru par prezidentu!] [[Diena]] 2001. gada 4. augusts&lt;/ref&gt;

No 2005. līdz 2006. gadam bija LSDSP priekšsēdētājs.
2006. gadā ar [[Satversmes tiesa]]&lt;nowiki/&gt;s spriedumu atguva personīgās tiesības kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, jo viņš &quot;ar aktīvu darbību ir pierādījusi savu pozitīvo attieksmi  pret Latvijas valsti.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=137897|title=Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. un 6.punkta un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 5. un 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9., 91. un 101. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. un 26. pantam|website=LIKUMI.LV|access-date=2019-07-16|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130205020714/http://likumi.lv/doc.php?id=137897|archivedate=2013-02-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2005-13-0106.rtf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2007|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927225201/http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2005-13-0106.rtf# |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

== Ģimene ==
Dēls [[Gundars Bojārs]], Rīgas domes priekšsēdētājs (2001-2005).

== Monogrāfijas ==
* &quot;Pasaules valstu pilsonība&quot; R.: 1993,
* &quot;Starptautiskās tiesības&quot; R.: 1996,
* &quot;Starptautiskās investīcijas &quot; R.: 1996,
* &quot;Starptautiskās privāttiesības&quot; R.: [[Zvaigzne ABC]], 1998. {{ISBN|9984-04-922-1}}
* &quot;Starptautiskās publiskās tiesības&quot; 4 sējumos:
** Starptautiskās publiskās tiesības I R.: Zvaigzne ABC, 2004. {{ISBN|9984-36-361-9}}
** Starptautiskās publiskās tiesības II R.: Zvaigzne ABC, 2006. {{ISBN|9984-37-378-9}}
** Starptautiskās publiskās tiesības III R.: Zvaigzne ABC, 2007. {{ISBN|978-9984-40-298-7}}
** Starptautiskās publiskās tiesības IV R.: Zvaigzne ABC, 2008. {{ISBN|978-9984-40-904-7}}
* &quot;Starptautiskās privāttiesības&quot; 2., pārstrādātais izdevums:
** &quot;Starptautiskās privāttiesības I&quot; R.: Zvaigzne ABC, 2010. {{ISBN|978-9934-0-1143-6}}
** &quot;Starptautiskās privāttiesības II&quot; R.: Zvaigzne ABC, 2010. {{ISBN|978-9934-0-1355-3}}
** &quot;Starptautiskās privāttiesības III&quot; R.: Zvaigzne ABC, 2013. {{ISBN|978-9934-0-3313-1}}
** &quot;Starptautiskās kontraktu tiesības. Starptautiskās privāttiesības. IV sējums&quot; R.: LU, 2015. {{ISBN|978-9934-18-038-5}}

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20151107004245/http://www.latvijaslaudis.lv/users/bojars_juris/ Biogrāfija uz 2000. g.]

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bojārs, Juris}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas politiķi]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>l8bqdw5d6cgc0bhf8d0q25xk0omintg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas Liberāli demokrātiskā partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33103</id>
    <revision>
      <id>4531999</id>
      <parentid>4528554</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:32:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531999</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5072" sha1="r8xm8qnfm3s7xezzwremz6b4s2spnvi" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Krievijas Liberāli demokrātiskā partija
| native_name = ''Либерально-демократическая партия России''
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg
| colorcode = #003399
| chairperson = [[Leonīds Sluckis]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = [[Vladimirs Žirinovskis]]&lt;br /&gt;Vladimirs Bogačovs
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|1989|12|13|N|bez}} (kā LDPSS)&lt;br /&gt;{{dat|1992|4|18|N|bez}} (kā KLDP)
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Krievija|Maskava}}, Basmannijas šķērsiela 3
| newspaper = ''ЛДПР''
| student_wing = 
| youth_wing = KLDP Jaunatnes organizācija
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2024
| membership = ~ 350 000
| ideology = [[Krievu nacionālisms]]&lt;br /&gt;[[Labējais populisms]]&lt;br /&gt;[[Imperiālisms]]&lt;br /&gt;[[Eirāzisms]]&lt;br /&gt;[[Konservatīvisms]]&lt;br /&gt;[[Jaukta ekonomika]]
| position = [[Labēji]] līdz [[galēji labēji]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = 
| affiliation1 = 
| colors = {{krāsa|#003399}} [[Zila krāsa|Zila]]&lt;br /&gt;{{krāsa|#FFD700}} [[Dzeltena krāsa|Dzeltena]]
| symbol = 
| flag = 
| seats1_title = [[Krievijas Valsts dome|Valsts dome]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|21|450|hex=#003399}}
| seats2_title = [[Krievijas Federācijas padome|Federācijas padome]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|4|178|hex=#003399}}
| seats3_title = Krievijas reģionu parlamenti
| seats3 = {{Infobox political party/seats|376|3928|hex=#003399}}
| seats4_title = 
| seats4 = 
| seats5_title = 
| seats5 = 
| website = {{URL|https://ldpr.ru/}}
| state = 
| country = {{RUS}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Krievijas politika]]|[[Krievijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Krievijā]]}}
}}

'''KLDP — Krievijas Liberāli demokrātiskā partija''' ({{val|ru|ЛДПР — Либерально-демократическая партия России}}) ir [[Krievijas Federācija]]s [[ultranacionālisms|ultranacionālistika]] un [[labējais populisms|labēji populistiska]] politiskā partija. 

Tā dibināta 1989. gadā kā [[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]. Kopš partijas dibināšanas līdz pat 2022. gadam partijas vadītājs bija [[Vladimirs Žirinovskis]]. Pēc [[Krievijas Tieslietu ministrija]]s datiem partijai ir 185 573 biedru.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20101015235224/http://www.minjust.ru/ru/activity/nko/partii/Liber/]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[1989]]. gadā kopā ar Vladimiru Bogačovu Žirinovskis izveidoja iniciatīvas grupu [[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija|Padomju Savienības Liberāli demokrātiskās partijas]] izveidei. Par tās pamatdoktrīnu kopumu kalpoja jau pieminētā programma topošajai sociāldemokrātiskajai partijai. Pēc [[Aleksandrs Jakovļevs (politiķis)|Aleksandra Jakovļeva]] ziņām šīs it kā opozicionārās partijas dibināšanu organizēja [[VDK]] un šiem nolūkiem piešķīra 3 miljonus [[Padomju rublis|PSRS rubļu]].&lt;ref&gt;Яковлев А. Сумерки. Москва: Материк 2003 — c. 574 (krieviski)&lt;/ref&gt; Padomju Savienības Liberāli demokrātiskās partijas (''ЛДПСС'') dibināšanas kongresā par tās vadītāju kļuva Žirinovskis. [[1990]]. gada 6. oktobrī Žirinovskis tika izslēgts no paša radītās partijas, sakarā ar ciešajiem sakariem ar VDK, kas diskreditējot PSRS Liberāli Demokrātisko partiju. [[20. oktobris|20. oktobrī]] Žirinovskis sasauca savu atbalstītāju konferenci, un tā tika nodēvēta par PSRS Liberāli demokrātiskās partijas II kongresu. Tika nomainīta partijas vadība, par līderi atkal kļuva Žirinovskis.

[[1991]]. gada [[14. aprīlis|14. aprīlī]] Žirinovskis tika izvirzīts par kandidātu [[Krievijas PFSR]] prezidenta amatam, bet vēlēšanās ieguva tikai 7,8% balsu. [[1992]]. gada [[11. augusts|11. augustā]] [[Krievijas Federācija]]s Justīcijas ministrija anulēja Padomju Savienības Liberāli demokrātiskās partijas reģistrāciju, taču 1992. gada decembrī tika reģistrēta Krievijas Liberāli demokrātiskā partija. [[1993]]. gada [[Krievijas Valsts Dome]]s vēlēšanās KLDP izraisīja sensāciju, iegūstot 22,9% balsu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Nacionālistiskās partijas]]</text>
      <sha1>r8xm8qnfm3s7xezzwremz6b4s2spnvi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532000</id>
      <parentid>4531999</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:33:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532000</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4977" sha1="lsatp7p9c1s2usd7d2pd551ot8si35u" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Krievijas Liberāli demokrātiskā partija
| native_name = ''Либерально-демократическая партия России''
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg
| colorcode = #003399
| chairperson = [[Leonīds Sluckis]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = [[Vladimirs Žirinovskis]]&lt;br /&gt;Vladimirs Bogačovs
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|1989|12|13|N|bez}} (kā LDPSS)&lt;br /&gt;{{dat|1992|4|18|N|bez}} (kā KLDP)
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Krievija|Maskava}}, Basmannijas šķērsiela 3
| newspaper = ''ЛДПР''
| student_wing = 
| youth_wing = KLDP Jaunatnes organizācija
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2024
| membership = ~ 350 000
| ideology = [[Krievu nacionālisms]]&lt;br /&gt;[[Labējais populisms]]&lt;br /&gt;[[Imperiālisms]]&lt;br /&gt;[[Eirāzisms]]&lt;br /&gt;[[Konservatīvisms]]&lt;br /&gt;[[Jaukta ekonomika]]
| position = [[Labēji]] līdz [[galēji labēji]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = 
| affiliation1 = 
| colors = {{krāsa|#003399}} [[Zila krāsa|Zila]]&lt;br /&gt;{{krāsa|#FFD700}} [[Dzeltena krāsa|Dzeltena]]
| symbol = 
| flag = 
| seats1_title = [[Krievijas Valsts dome|Valsts dome]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|21|450|hex=#003399}}
| seats2_title = [[Krievijas Federācijas padome|Federācijas padome]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|4|178|hex=#003399}}
| seats3_title = Krievijas reģionu parlamenti
| seats3 = {{Infobox political party/seats|376|3928|hex=#003399}}
| seats4_title = 
| seats4 = 
| seats5_title = 
| seats5 = 
| website = {{URL|https://ldpr.ru/}}
| state = 
| country = {{RUS}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = 
}}

'''KLDP — Krievijas Liberāli demokrātiskā partija''' ({{val|ru|ЛДПР — Либерально-демократическая партия России}}) ir [[Krievijas Federācija]]s [[ultranacionālisms|ultranacionālistika]] un [[labējais populisms|labēji populistiska]] politiskā partija. 

Tā dibināta 1989. gadā kā [[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]. Kopš partijas dibināšanas līdz pat 2022. gadam partijas vadītājs bija [[Vladimirs Žirinovskis]]. Pēc [[Krievijas Tieslietu ministrija]]s datiem partijai ir 185 573 biedru.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20101015235224/http://www.minjust.ru/ru/activity/nko/partii/Liber/]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[1989]]. gadā kopā ar Vladimiru Bogačovu Žirinovskis izveidoja iniciatīvas grupu [[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija|Padomju Savienības Liberāli demokrātiskās partijas]] izveidei. Par tās pamatdoktrīnu kopumu kalpoja jau pieminētā programma topošajai sociāldemokrātiskajai partijai. Pēc [[Aleksandrs Jakovļevs (politiķis)|Aleksandra Jakovļeva]] ziņām šīs it kā opozicionārās partijas dibināšanu organizēja [[VDK]] un šiem nolūkiem piešķīra 3 miljonus [[Padomju rublis|PSRS rubļu]].&lt;ref&gt;Яковлев А. Сумерки. Москва: Материк 2003 — c. 574 (krieviski)&lt;/ref&gt; Padomju Savienības Liberāli demokrātiskās partijas (''ЛДПСС'') dibināšanas kongresā par tās vadītāju kļuva Žirinovskis. [[1990]]. gada 6. oktobrī Žirinovskis tika izslēgts no paša radītās partijas, sakarā ar ciešajiem sakariem ar VDK, kas diskreditējot PSRS Liberāli Demokrātisko partiju. [[20. oktobris|20. oktobrī]] Žirinovskis sasauca savu atbalstītāju konferenci, un tā tika nodēvēta par PSRS Liberāli demokrātiskās partijas II kongresu. Tika nomainīta partijas vadība, par līderi atkal kļuva Žirinovskis.

[[1991]]. gada [[14. aprīlis|14. aprīlī]] Žirinovskis tika izvirzīts par kandidātu [[Krievijas PFSR]] prezidenta amatam, bet vēlēšanās ieguva tikai 7,8% balsu. [[1992]]. gada [[11. augusts|11. augustā]] [[Krievijas Federācija]]s Justīcijas ministrija anulēja Padomju Savienības Liberāli demokrātiskās partijas reģistrāciju, taču 1992. gada decembrī tika reģistrēta Krievijas Liberāli demokrātiskā partija. [[1993]]. gada [[Krievijas Valsts Dome]]s vēlēšanās KLDP izraisīja sensāciju, iegūstot 22,9% balsu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Nacionālistiskās partijas]]</text>
      <sha1>lsatp7p9c1s2usd7d2pd551ot8si35u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jurijs Aleksejevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35686</id>
    <revision>
      <id>4532081</id>
      <parentid>4384312</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T05:08:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5122" sha1="8h2y2n7zibyb4ch4bwyc8xi4xq295oo" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
[[Attēls:AleksejevsJG.jpg|thumb|200px|Aleksejevs 2006. gadā]]
'''Jurijs Aleksejevs''' ({{val|ru|Юрий Георгиевич Алексеев}}; dzimis {{dat|1958|11|29}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] inženieris, publicists un politiķis, [[Rīgas dome]]s deputāts no [[PCTVL]] (2005—2009), avīzes &quot;Bizness&amp;Baltija&quot; galvenais redaktors un direktors (2006—2010), diskusiju portāla ''&quot;IMHOclub&quot;'' dibinātājs (2011) un redaktors.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/yuri-alekseyev.html|title=Jurijs Aleksejevs —|website=www.russkije.lv|access-date=2020-02-02|archive-date=2020-02-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20200202170258/https://www.russkije.lv/lv/lib/read/yuri-alekseyev.html}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1958. gadā [[Noriļska|Noriļskā]], bērnībā dzīvoja [[Krasnodara|Krasnodarā]]. 1970. gadā kopā ar māti un māsu pārcēlās uz Rīgu, dzīvoja [[Ķengarags|Ķengaragā]]. Mācījās [[Rīgas 62. vidusskola|Rīgas 62.]] un [[Rīgas Ķengaraga pamatskola|52. vidusskolā]].

1981. gadā absolvēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu)]] radioinženiera specialitātē, bija inženieris konstruktors, tad vadošais inženieris un laboratorijas vadītājs ražošanas apvienības &quot;[[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnika]]&quot; konstruktoru birojā &quot;Orbīta&quot; (1979—1992). Bijis magnetolas &quot;[[Rīga-310]]&quot; galvenais konstruktors.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1992. gadā viņš kļuva par laikraksta ''[[Bizness&amp;Baltija]]'' ģenerāldirektoru (1992—1998) un līdzīpašnieku, laikraksta ''Kommersant Baltic daily'' galveno redaktoru (1999—2005), žurnāla ''[[Biznes.LV]]'' galveno redaktoru (2005—2006), tad par laikraksta ''Bizness&amp;Baltija'' galveno redaktoru (2006—2010).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 2011. gada aprīlī izveidoja diskusiju portālu ''&quot;IMHOclub&quot;''.

2024. gada oktobrī izbraucis uz Baltkrieviju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8123747/video-ar-cigareti-un-alu-roka-prokremliskais-aktivists-aleksejevs-aizbedzis-uz-baltkrieviju|title=Ar cigareti un alu rokā: prokremliskais aktīvists Aleksejevs aizbēdzis uz Baltkrieviju|website=TVNET.lv|access-date=2025-12-23|date=2024-10-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

== Politiskā aktivitāte ==
2004. gadā Jurijs Aleksejevs iestājās partijā [[PCTVL]], bija [[Rīgas dome]]s deputāts (2005—2009).

2013. gadā viņš bija viens no sabiedriskās organizācijas &quot;[[Nepilsoņu kongress]]&quot; ierosinātājiem.

2017. gada novembrī [[Valsts drošības dienests]] sāka kriminālprocesu saistībā ar Aleksejeva komentāriem viņa izveidotajā [[Interneta portāls|interneta portālā]], kuros bija pausts aicinājums &quot;piebeigt visus fašistu izdzimteņus&quot;, kam saskaņā ar komentārā pausto pieder vairāku noteiktu tautību pārstāvji, kā arī vēršanās pret vienas tautas valodu, nodēvējot to par &quot;fašistisku&quot;.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/criminal/dp-aizturejusi-tris-personas-par-darbibam-pret-latviju.d?id=50618753 DP aizturējusi trīs personas par darbībām pret Latviju] GUNITA GAILĀNE delfi.lv, 28.11.2018.&lt;/ref&gt;

2018. gada novembrī Drošības policija aizturēja Aleksejevu un vēl divas personas saistībā ar iepriekš sāktu kriminālprocesu par darbībām organizētā grupā, kas vērstas pret Latviju, kā arī palīdzību ārvalstij vērsties pret Latviju.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Aleksejevam piemēroja izbraukšanas aizliegumu, atrodoties policijas uzraudzībā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/nihilistiem_izbrauksana_aizliegta?fbclid=IwAR33mvpjSiS3iXMe_vvpEYkuT2I2SgFxpIKRkB-QW33y3MQUO2CqDNO1YJo|title=Pietiek :: Nihilistiem izbraukšana aizliegta?|last=Berezovska|first=Alla|website=www.pietiek.com|access-date=2020-02-02|date=2020-01-29|archive-date=2020-02-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20200201110152/https://www.pietiek.com/raksti/nihilistiem_izbrauksana_aizliegta%3Ffbclid%3DIwAR33mvpjSiS3iXMe_vvpEYkuT2I2SgFxpIKRkB-QW33y3MQUO2CqDNO1YJo}}&lt;/ref&gt;

2023. gada janvārī Rīgas apgabaltiesa par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfijas apriti Aleksejevam piesprieda cietumsodu uz vienu gadu un vienu mēnesi, nosakot arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7702089/apgabaltiesa-prokremliskajam-aktivistam-aleksejevam-piespriez-cietumsodu|title=Apgabaltiesa prokremliskajam aktīvistam Aleksejevam piespriež cietumsodu|website=Kriminālziņas|access-date=2023-01-30|date=2023-01-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20070929091844/http://www.pctvl.lv/index.php?lang=ru&amp;mode=opinion&amp;submode=&amp;page_id=1122 Uz ko cerēja Feņa?] (2005), {{ru ikona}}

{{Rīgas dome 2005}}

{{DEFAULTSORT:Aleksejevs, Jurijs}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Krasnojarskas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>8h2y2n7zibyb4ch4bwyc8xi4xq295oo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egils Levits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35859</id>
    <revision>
      <id>4531811</id>
      <parentid>4493254</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:18:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34829" sha1="0lk1h7k7j6095wfxhggdqi97aiflh4d" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Egils Levits
| attēls              = Зустріч Глави держави з Президентом Латвії та Прем’єр-міністром Польщі 05 (cropped).jpg
| apraksts            = Egils Levits 2022. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Latvijas Valsts prezidents]]
| term_sākums         = {{dat|2019|07|08|N}}
| term_beigas         = {{dat|2023|07|08|N}}
| premjers            = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis         = [[Raimonds Vējonis]]
| pēctecis            = [[Edgars Rinkēvičs]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = [[Latvijas Ministru prezidenta biedrs]]
| term_sākums2        = {{Dat|1993|03|08|N}}
| term_beigas2        = {{Dat|1994|09|19|N}}
| prezidents2         = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers2           = [[Valdis Birkavs]]
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = [[Valdis Birkavs]], [[Andris Piebalgs]]
| amats3              = [[Latvijas tieslietu ministrs]]
| term_sākums3        = {{Dat|1993|03|08|N}}
| term_beigas3        = {{Dat|1994|09|19|N}}
| prezidents3         = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers3           = [[Valdis Birkavs]]
| priekštecis3        = [[Viktors Skudra]]
| pēctecis3           = [[Romāns Apsītis]]
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1955|06|30}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;ebreju īpašumi&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/levits-ir-pret-ipasumu-atgriesanu-ebreju-kopienai?id=51009149 Domburs, Jānis. «Levits ir pret īpašumu atgriešanu ebreju kopienai»], [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2019, 18. aprīlis&lt;/ref&gt;
| partija             = [[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(1993—1994)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = Andra Levite&lt;ref name=&quot;pirmā lēdija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/valsts-prezidenta-kundze-andra-levite |title=Valsts prezidenta kundze Andra Levite |access-date={{dat|2023|06|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| bērni = Indra, Linards&lt;ref name=&quot;pirmā lēdija&quot;/&gt;
| alma_mater          = Hamburgas Universitāte
| profesija           = [[jurists]], [[politologs]]
| reliģija            =
| paraksts            = Egils_Levits_signature.svg
| piezīmes            =
}}
'''Egils Levits''' (dzimis {{dat|1955|06|30}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politologs]] un [[politiķi]]s. Bijušais [[Latvijas Valsts prezidents]] (2019—2023).&lt;ref name=&quot;titania.saeima.lv&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/ACA71C75FA1025D6C225840900247968?OpenDocument 13. Saeimas balsojums par Egilu Levitu.]&lt;/ref&gt; Levits ir bijis [[Latvijas Ministru prezidenta biedrs]] un [[Latvijas tieslietu ministrs]], [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesis.

== Dzīvesgājums ==
Egils Levits dzimis {{dat|1955|06|30}} [[Rīga|Rīgā]] [[Latvijas ebreji|ebreju]] cilmes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/apkopojums-kas-ir-jaunieveletais-latvijas-prezidents-egils-levits/ |title=Rūdolfs Krieviņš, &quot;Apkopojums: kas ir jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits?&quot;, TV3 Latvija, 2019, 29. maijs |access-date={{dat|2019|05|31||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190531195953/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/apkopojums-kas-ir-jaunieveletais-latvijas-prezidents-egils-levits/ }}&lt;/ref&gt; [[inženieris|inženiera]] Jonasa Levita un viņa sievas dzejnieces&lt;ref&gt;Sudrabiņš, J. &quot;Dzejniece Aija Zemzare&quot;, [[Treji Vārti]], 1974, 1. janvāris&lt;/ref&gt; un redaktores [[Ingeborga Levita|Ingeborgas Levitas]], dzimušas Bārgas (pseidonīms Aija Zemzare) ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/saruna-egils-levits/|title=Izlaušanās no cietuma. Saruna ar Egilu Levitu|last=Beinerte|first=Vija|website=LA.LV|access-date=2020-01-09|date=2015-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Bērnība ===
E. Levita māte Ingeborga bija dzimusi ārlaulībā, tādēļ Ingeborgu adoptēja viņas vecvecāki — Karlīne un Jānis Bārgi.&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;&gt;[https://www.la.lv/patiesiba-par-manu-gimeni-pilsonibu-un-izglitibu Patiesība par Valsts prezidenta ģimeni, pilsonību un izglītību. Egils Levits atbild uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem] Māra Libeka 2020. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
Jānis Bārgs [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā bija [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] nelegālā laikraksta «[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]» tipogrāfijas turētājs Tēriņu ielā Rīgā. Kad tā tika atklāta, Jānis kopā ar abiem viņa brāļiem tika apcietināts. Viņi izbēga no cietuma, lai Rīgas ostā paslēptos uz kāda kuģa, kas devās uz ārzemēm. Tādējādi Jānis Bārgs nonāca [[Hamburga|Hamburgā]], bet viņa brāļi — viens Francijā, otrs ASV. Vēlāk Jānim pievienojās sieva ar trim mazām meitenēm — jaunākā no viņām bija Egila vecāmāte Auguste. Viņa uzauga un gāja skolā Vācijā, bija dzīvojusi arī pie tēvoča Parīzē, kur gribēja kļūt par pianisti. [[1920. gadi|1920. gadu]] vidū Auguste atgriezās Latvijā, dzemdēja meitu Ingeborgu, apprecējās ar Jāni Ermansonu un nopirka lauku mājas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
Otrā pasaules kara laikā Egila Levita māte [[Ingeborga Levita|Ingeborga]] 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Strādāja par vecmāti Berlīnes tuvumā. 1945. gadā viņa iesaistījās glābšanas dienestā. Pēc kara Ingeborga bija palikusi Austrumberlīnē un 1946. gadā viņu nosūtīja atpakaļ uz Latviju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijām]], kad bija izsūtīta Ingeborgas Levites Tukuma apriņķī dzīvojusī vecāku ģimene (vecāmāte Karlīne Bārga un māte Auguste Ermansone ar vīru Jāni),&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;/&gt; Ingeborga dzīvoja puslegālā statusā ar viltotiem dokumentiem, kurus viņai palīdzēja dabūt Jonass Levits. Tāpēc E. Levits Latvijā līdz 1959. gadam dzīvoja nelegāli, viņa piedzimšana nebija reģistrēta nevienā PSRS iestādē.&lt;ref name=&quot;Latvijas Avīze 2015&quot;&gt;[http://www.la.lv/saruna-egils-levits Izlaušanās no cietuma. Saruna ar Egilu Levitu] [[Vija Beinerte]] la.lv 2015. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Viņa tēva radinieki bija iznīcināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Jonass Levits no 1940. gada jūlija bija Latvijas PSR valdības pilnvarotā persona uzņēmumos &quot;Мetaltechnika&quot; (īpašnieks Dāvids Muške, [[Vagonu iela]], 21), &quot;Lefa&quot; ([[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku iela]], 7) un &quot;Metall-Štamp&quot; ([[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], 55), abu īpašnieki bija Jekabs un Zalamans Sapugo un Meilachs Šomers.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_wawe1940n170%7Carticle:DIVL120%7Cquery:Metall%20%C5%A0tamp%7CissueType:P|title=Finanšu ministra 305. rīkojums|last=|first=|publisher=Valdības vēstnesis Nr. 170|website=periodika.lv|access-date=2020-01-09|date=1940-07-30|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_wawe1940n170%7Carticle:DIVL120%7Cquery:Metall%20%C5%A0tamp%7CissueType:P}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/skaidri,_neskaidri_jautajumi_un_miti_par_valsts_prezidenta_amata_kandidatiem|title=Pietiek :: Skaidri, neskaidri jautājumi un mīti par Valsts prezidenta amata kandidātiem|last=Bojārs|first=Juris|website=pietiek.com|access-date=2020-01-09|date=2019-05-28|archive-date=2019-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20190528093350/https://www.pietiek.com/raksti/skaidri,_neskaidri_jautajumi_un_miti_par_valsts_prezidenta_amata_kandidatiem}}&lt;/ref&gt; Tāpēc J. Levits pēc kara sākuma tika evakuēts uz Krieviju un strādāja par inženieri militārajā rūpnīcā.

E. Levits definē savu etnisko piederību kā &quot;[[latvieši|latvietis]]&quot;: &quot;Es to neuztveru personīgi. Es esmu latvietis, tāpat kā citi latvieši&quot;.&lt;ref name=&quot;ebreju īpašumi&quot; /&gt;

Egils Levits mācījās [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]], kur direktore Gulbe, viņu eksaminējot, zēnu ierakstīja uzreiz otrajā klasē.{{nepieciešama atsauce}}

Tēvs kopā ar dēlu klausījās ''[[Amerikas Balss|Amerikas balsi]]'', [[BBC News|BBC]] un ''[[Deutsche Welle]]'' un daudz runāja par politiku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Emigrācijā ===

Lai 1970. gadu sākumā uzlabotu PSRS attiecības ar rietumvalstīm, daļai [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] ģimeņu ļāva izbraukt uz [[Izraēla|Izraēlu]]. Levita ģimene izbrauca no PSRS, taču uz dzīvi apmetās [[Vācija|Vācijā]], kur dzīvoja mātes radinieki.&lt;ref name=&quot;ebreju īpašumi&quot; /&gt;

Vācijā Levits mācījās [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres Latviešu ģimnāzijā]], ko absolvēja 1973. gadā.&lt;ref name=&quot;Latvijas Avīze 2015&quot;/&gt; Trīs semestrus studēja ķīmiju,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/levita-personiskas-skautnes-dejo-valsi-klausas-optimistisku-muziku-un-lasa-par-sabiedribu.a317586/?utm_source=inbox&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=frontpage &quot;Levita personiskās šķautnes: dejo valsi, klausās optimistisku mūziku un lasa par sabiedrību &quot;, [[Latvijas Radio 3]], 2019, [[30. maijs]]]&lt;/ref&gt; 1975. gadā viņu uzņēma [[Latvieši|latviešu]] [[studentu korporācijas|studentu korporācijā]] ''[[Fraternitas Lataviensis]]'', sadarbojās ar tās [[Filistrs|filistru]] [[Ādolfs Šilde|Ādolfu Šildi]], kuru augstu vērtēja: &quot;spēcīgs radikāli nacionālistisks novirziens, kurš iestājas par paātrinātu pamattautas vismaz proporcionālās dominances sasniegšanu arī sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā laukā&quot;.&lt;ref name=&quot;starptautiski&quot; /&gt; studijas turpināja [[Hamburgas Universitāte]]s Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā, 1983. gadā nokārtoja pirmo juridisko valsts eksāmenu. 1985. gadā viņš ieguva Vācijas pilsonību, līdz tam viņam bija Vācijas nepilsoņa pase.&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;/&gt;
Līdztekus tiesību zinātnei Hamburgas Universitātē Levits studēja arī politikas zinātni un 1986. gadā nokārtoja gala eksāmenu, iegūstot diplomēta politologa akadēmisko grādu, kas ir līdzvērtīgs maģistra grādam. Viņa diplomdarba tēma bija “Politiskais konflikts starp padomju virskundzības pretenzijām un nacionālās patstāvības centieniem Latvijā”. Mācīja politikas zinātni un vēsturi [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres Latviešu ģimnāzijā]], tostarp arī vēlākajam [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|ministru prezidentam]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturam Krišjānim Kariņam]].&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/levits-karins-joprojam-ir-mans-labakais-skolnieks-14220485][[LETA]]&lt;span&gt;, &lt;/span&gt;[[Diena]]&lt;span&gt;, 2019, 30. maijs&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība ilgstoši ievēlēja E. Levitu tās revīzijas komisijā,&lt;ref name=&quot;pilnsapulce&quot; /&gt; kopā ievēlēts par revidentu vienpadsmit reizes līdz 1988. gadam.&lt;ref name=&quot;periodika1988&quot; /&gt;

Pēc teorētisko studiju beigām strādāja par referendāru [[Ķīle]]s prokuratūrā, tad Ķīles Zemes tiesas civillietu nodaļā, pēc tam pildīja [[Plēne]]s pilsētas juridiskā referenta pienākumus, strādāja advokātu birojā [[Bonna|Bonnā]], Vācu industrijas asociācijā [[Ķelne|Ķelnē]] un [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] Zinātniskajā dienestā.&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;/&gt;
1989. gada 3. februārī E. Levits nokārtoja Lielo juridisko valsts eksāmenu Brēmenes, Hamburgas un Šlēsvigas-Hol­šteinas Kopējā juridisko eksāmenu pārvaldē, iegūstot asesora jeb ''assessor iuris'' (''Rechtsassessor'') kvalifikāciju,&lt;ref name=&quot;saeimalv2&quot;/&gt; un tiesības strādāt par tiesnesi un advokātu.&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;/&gt; Viņa oponenti gan vēlāk apgalvoja, ka šī kvalifikācija neatbilst [[maģistrs (grāds)|maģistra]] akadēmiskajam grādam.&lt;ref name=&quot;pietiek&quot; /&gt; 1989. gadā Egils Levits sāka praktizēt, [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] federālās zemes apgabaltiesa oficiāli iecēla viņu par zvērinātu [[tulks|tulku]], dodot iespēju tulkot oficiālām iestādēm dokumentus no krievu un latviešu valodas.&lt;ref name=&quot;periodika5&quot; /&gt;
No 1989. līdz 1991. gadam strādāja par advokātu un veica zinātniskā referenta darbu Vācijas un Austrumeiropas pētniecības institūtā [[Getingene|Getingenē]].&lt;ref name=&quot;Libeka&quot;/&gt;

=== Politiskā darbība ===

[[Attēls:Valsts prezidenta vēlēšanas (18385674306).jpg|250px|thumb|Levits, tiekoties ar saviem atbalstītājiem pie [[Saeima]]s, [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2015. gada Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu]] laikā]]

[[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tiekas ar Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu (7995396024).jpg|250px|thumb|Levits, būdams Eiropas Kopienas tiesas tiesnesis, tikšanās laikā ar tā laika ministru prezidentu [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], 2012. gadā]]

E. Levits piedalījās [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustībā]]. 1989. gada 22. augustā viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s konferencē,&lt;ref name=&quot;pirmoreizi&quot; /&gt; bija [[Latvijas Tautas fronte]]s domes loceklis un [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu kongresa]] loceklis. Viens no 1990. gada 4. maija [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] autoriem.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par Egilu Levitu (Подоплека с Людмилой Прибыльской в программе &quot;Разворот&quot;)|url=https://www.youtube.com/watch?v=NJnPpskTSjw|accessdate=2019-08-07|language=rus|last=Pribiļska|first=Ludmila|periodical=Radio Baltcom}}&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas E. Levits bija [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] padomnieks līdz 1992. gadam, tad [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] un Šveicē no 1992. līdz 1993. gadam, kad [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[5. Saeima|Saeimā]] no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot; saraksta; bija Saeimas deputāts no 1993. līdz 1994. gadam. Vienlaikus darbojās arī valdībā, kur bija Ministru prezidenta [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] biedrs no 1993. līdz 1994. gadam un [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] no 1993. līdz 1994. gadam. Kā tieslietu ministrs kopā ar saviem biedriem partijā &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] [[Romāns Apsītis|Romānu Apsīti]] un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju [[Aivars Endziņš|Aivaru Endziņu]] bija daudzu 1990. gadu likumu līdzautors un virzītājs. Vēlāk no 1994. līdz 1995. gadam E. Levits atkal darbojās diplomātiskajā dienestā, bija Latvijas vēstnieks Austrijā, Ungārijā un Šveicē.

[[Māris Gailis|Māra Gaiļa]] valdība 1995. gadā viņu virzīja uz [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s tiesneša amatu, ko Levits ieņēma līdz 2004. gadam. Kopš 1997. gada — [[EDSO]] Samierināšanas un arbitrāžas tiesas samierinātājs, kopš 2001. gada — Starptautiskās Arbitrāžas tiesas [[tiesnesis]]. 2002. gadā piešķirts [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[goda doktors|goda doktora goda nosaukums]].&lt;ref name=&quot;wwwlv1&quot; /&gt; 2004. gadā Latvija izvirzīja un Eiropas Savienība apstiprināja Levitu par [[Eiropas Kopienu Tiesa]]s, vēlākās [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesi.&lt;ref name=&quot;menu_body&quot; /&gt; Iecelts par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andra Bērziņa]] un [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju. 2019. gadā starptautiskās publisko tiesību asociācijas ''Societas iuris publicis Europaei'' valdes loceklis.&lt;ref name=&quot;saeimalv2&quot; /&gt;

2007. gadā Egilam Levitam piedāvāja kandidēt uz [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatu,&lt;ref name=&quot;www2007&quot; /&gt; bet viņš atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, neredzot tai pietiekamu atbalstu Saeimas koalīcijā.&lt;ref name=&quot;tvnetlv&quot; /&gt;

2013. gadā Levits izveidoja Latvijas [[Latvijas Republikas Satversmes preambula|Satversmes preambulas]] projektu ar mērķi uzsvērt, ka [[Latvija]] nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, un latviešu identitātei ir divas saknes — [[latviešu tautas dzīvesziņa]] un kristīgās vērtības.&lt;ref name=&quot;delfilv&quot; /&gt; 2015. gada sākumā &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot; izvirzīja viņu kā savu kandidātu [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts Prezidenta vēlēšanās]], kurās Levits sasniedza vēlēšanu pēdējās kārtas balsojumu, zaudējot [[Raimonds Vējonis|Raimondam Vējonim]]. 2018. gadā Levitu vēlreiz apstiprināja Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatā.&lt;ref name=&quot;wwwlv3&quot; /&gt;

2019. gada 15. aprīlī [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdības]] koalīcijas partijas vienojās Levitu virzīt Latvijas Valsts prezidenta amatam.&lt;ref name=&quot;wwwlv4&quot; /&gt; 2019. gada 13. maijā saņēmis [[goda doktors|goda doktora grādu]] no [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot;]].&lt;ref name=&quot;saeimalv6&quot; /&gt;

2019. gada 29. maijā Egils Levits tika [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēts]] par Latvijas Valsts prezidentu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-valsts-prezidentu-ievelets-egils-levits.a320689/|title=Par Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits|website=www.lsm.lv|access-date=2019-05-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; ar 61 &quot;Par&quot; balsi.&lt;ref name=&quot;titania.saeima.lv&quot;/&gt;

Pēc sabiedriskās domas pētījumu firmas [[SKDS]] datiem 2023. gada martā Egila Levita darbību pozitīvi vērtēja 27%, bet negatīvi 64% Latvijas pilsoņu. 2023. gada 10. maijā kļuva zināms, ka Valsts prezidents Levits nekandidēs [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] 31. maijā, kaut arī iepriekš paziņoja par gatavību kandidēt uz otro termiņu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2023-levits-nekandides-uz-otru-terminu-valsts-prezidenta-amata.a508129/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Levits nekandidēs uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā] lsm.lv 2023. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;

2023. gada augustā iecelts par Latvijas īpašo pārstāvi starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ltvzinas/status/1691680712561139936?t=T0ZU52PxMXTgYLnndpKhcw&amp;s=03|title=https://twitter.com/ltvzinas/status/1691680712561139936?t=T0ZU52PxMXTgYLnndpKhcw&amp;s=03|website=Twitter|access-date=2023-08-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Saimnieciskā darbība ==
Levits kā fiziska persona nodarbojas ar privātu saimniecisko darbību ar finanšu instrumentiem, veicot ieguldījumus vērtspapīru fondos, investīciju fondos, dažādā skaitā vērtspapīru portfeļu, piemēram, Francijas ''Association générale interprofessionnelle de prévoyance et d'investissement (AGIPI)'', Francijas-Vācijas starptautiskajā korporācijā ''ODDO BH'', franču ''Société Générale S.A.'', Luksemburgas-Francijas ''Banque et Caisse d'Épargne de l'État'', Apvienotās Karalistes Kroņa īpašuma ārzonās ''Utmost Worldwide'' Gērnsijā un ''Old Mutual International'' Menas salā,&lt;ref name=&quot;internationalinvestment&quot; /&gt; 2019. gada maijā šīs saimnieciskās darbības publiski pieejamā bilance nepārsniedza 0,8 miljonus eiro, no kā lielākais darījumu apjoms bija ''Banque et Caisse d'Épargne de l'État'' (''BCCE Luxembourg'') trīs vērtspapīru portfeļos — pusmiljons (518 326,54) eiro. Levitam pieder arī nekustamie īpašumi dažādās Latvijas administratīvajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;saeimalv7&quot; /&gt; Īpašuma izcelsme pamatā ir dienesta atalgojums, kā Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Levits saņēma 300 tūkstošu eiro lielu amata atlīdzību katru gadu.&lt;ref&gt;[https://www.irishtimes.com/news/crime-and-law/eu-judges-total-pay-package-now-more-than-300-000-1.2491639 Gartland, Fiona. ''EU judges total pay package now more than €300,000''. «The Irish Times», 2016, January 16.]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
[[Attēls:Valsts prezidenta vēlēšanas (18228040759).jpg|250px|thumb|Egils Levits ar sievu Andru un meitu Indru 2015. gadā Valsts prezidenta vēlēšanu laikā]]
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (IV šķira — 2000, I šķira ar ķēdi — 2019)&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/valsts-prezidents-egils-levits#gsc.tab=0|title=Valsts prezidents Egils Levits {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2020-06-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/levitam-pieskir-triju-zvaigznu-ordena-un-viestura-ordena-augstako-skiru/|title=FOTO: Levitam piešķir Triju Zvaigžņu ordeņa un Viestura ordeņa augstāko šķiru|website=LA.LV|access-date=2020-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] goda doktors tiesību zinātnēs (Dr. iur. honoris causa (LZA), 2002)&lt;ref name=&quot;wwwlv8&quot; /&gt;
* [[Atzinības krusts]], I šķira (2005)&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* LZA [[Dītrihs Andrejs Lēbers|Dītriha Andreja Lēbera]] piemiņas balva &quot;par izcilu devumu Latvijas tiesību zinātnes attīstībā&quot; (2013)
* Tieslietu sistēmas I pakāpes goda zīme (2013)
* Ministru kabineta Atzinības raksts (2016)
* [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva|Ministru kabineta balva]] (2018)&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā]] (2018)
* [[Viestura ordenis]], I šķira (2019)&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
* [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|&quot;Turības&quot;]] [[goda doktors]] (Dr. honoris causa (Turiba), 2019)&lt;ref name=&quot;wwwlv9&quot; /&gt;
* [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Latvijas Organiskās sintēzes institūta]] [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] medaļa (2020)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-organiskas-sintezes-instituts-pasniedz-valsts-prezidentam-s-hillera-medalu-26300|title=Latvijas Organiskās sintēzes institūts pasniedz Valsts prezidentam S. Hillera medaļu|website=www.president.lv|access-date=2020-06-29|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200701032802/https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-organiskas-sintezes-instituts-pasniedz-valsts-prezidentam-s-hillera-medalu-26300|archivedate=2020-07-01}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Tēvs Jonass Levits (1909—?), inženieris. Māte [[Ingeborga Levita]] (1926—2008), dzejniece. Precējies ar [[ginekoloģija|ginekoloģi]] Andru Levitu, laulībā dzimusi meita Indra&lt;ref name=&quot;izklaide3&quot; /&gt; un dēls Linards.

== Publikācijas ==
Vairāk nekā simts publikāciju autors par politikas zinātnes un tiesību jautājumiem, piemēram, par Latvijas valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību, tiesu reformas un demokrātijas jautājumiem.
* Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985-2018. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019. — 848 lpp. (rakstu krājums)
* The Court of Justice and the Construction of Europe: analyses and perspectives on sixty years of Case-law. Hague: T.M.C. Asser Press, 2013. (kopā ar Allan Rosas, Yves Bot) {{en ikona}} un {{franciski}}
* Verfassungsgerichtsbarkeit in Lettland. Osteuropa-Recht: Gegenwartsfragen aus dem sowjetischen Rechtskreis Osteuropa-Recht, Vol. 43, No. 4, p. 305-328, Vol. 43, No. 4, p. 305-328, 1997. {{vāciski}}
* Der zweite Weltkrieg und sein Ende in Lettland. Lüneburg: Institut Nordostdeutsches Kulturwerk, 1996. {{vāciski}}
* Die Wirtschaft der baltischen Staaten im Umbruch. Köln: Wissenschaft und Politik, 1992. (kopā ar Boris Meissner; Dietrich A Loeber; Paulis Apinis u.c.) {{vāciski}}
* Lettland unter sowjetischer Herrschaft: die politische Entwicklung 1940-1989. Köln: Markus Verlag, 1990 {{vāciski}}
* Sowjetunion heute: Glasnost und Peristroika; Grundinformation. [Kiel]: 1989 {{vāciski}}
* Die baltischen Staaten: Estland — Lettland — Litauen. Bonn: Bundeszentrale für politische Bildung, 1989. (kopā ar Hildegard Bremer) {{vāciski}}
* Der politische Konflikt zwischen den Selbstbestimmungsbestrebungen und dem sowjetischen Herrschaftsanspruch in Lettland: eine regionale Fallstudie zur sowjetischen Nationalitätenpolitik. Marburg an d. Lahn: Johann-Gottfried-Herder-Institut, 1988. {{vāciski}}
* Die baltische Frage im Europäischen Parlament. 1983. Bd. 22. S.9-37 {{vāciski}}
* Die demographische Situation in der UdSSR und in den baltischen Staaten unter besonderer Berücksichtigung von nationalen und sprachsoziologischen Aspekten. 1981. {{vāciski}}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;saeimalv2&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/20B668AE698CDE1EC2258407004CE563?OpenDocument 2019. gada 9. maija Latvijas Republikas Saeimas deputātu iesnieguma Nr. 142.8/5-10-13/19 pielikuma Nr. 2 &quot;Ziņas par Valsts prezidenta amata kandidātu (atbilstoši LR Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 5. panta prasībām). 1. lpp. (elektroniskā dokumenta 5. lpp)]&lt;/ref&gt;
&lt;!-- 
&lt;ref name=&quot;leo&quot;&gt;[https://dict.leo.org/forum/viewGeneraldiscussion.php?idforum=18&amp;idThread=805370&amp;lp=ende&amp;lang=en Weiter regelt § 35 Abs. 3 JAPrO Ba-Wü*: &quot;Das Bestehen der Ersten juristischen Prüfung berechtigt dazu, die Bezeichnung «Referendarin (Ref. iur.)» oder «Referendar (Ref. iur.)» zu führen.&quot; Die Zweite juristische Prüfung ist nach wie vor eine reine Staats-Prüfung. § 56 Abs. 2 JAPrO Ba-Wü* bestimmt: &quot;Das Bestehen der Prüfung berechtigt dazu, die Bezeichnung «Rechtsassessorin (Ass. iur.)» oder «Rechtsassessor (Ass. iur.)» zu führen.]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;proz&quot;&gt;[https://www.proz.com/kudoz/german-to-english/other/322372-ass-iur.html Tata Nicole.]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;arag&quot;&gt;[https://www.arag.de/service/infos-und-news/rechtstipps-und-gerichtsurteile/sonstige/07928/ Assessor oder Rechtsanwalt?], 2015&lt;/ref&gt; --&gt;

&lt;ref name=&quot;starptautiski&quot;&gt;Levits, Egils &quot;Vēsturniekam A. Šildem piepildīsies 80 gadi, raženais autors kļuvis par starptautiski atzītu speciālistu Latvijas vēsturē&quot;, [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]] Nr. 30, 1987, 11. maijs, 1. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pietiek&quot;&gt;[https://pietiek.com/raksti/skaidri,_neskaidri_jautajumi_un_miti_par_valsts_prezidenta_amata_kandidatiem {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190528093350/https://www.pietiek.com/raksti/skaidri,_neskaidri_jautajumi_un_miti_par_valsts_prezidenta_amata_kandidatiem |date={{dat|2019|05|28||bez}} }} Bojārs, Juris, Dr. habil. iur., prof. ''Skaidri, neskaidri jautājumi un mīti par Valsts prezidenta amata kandidātiem''. 2019, [[28. maijs]]]&lt;/ref&gt;
&lt;!-- 
&lt;ref name=&quot;politiskaj&quot;&gt;Levits Egils, &quot;Nacionālās elites funkciju padomju politiskajā sistēmā, Latvijas piemēru&quot;, Plaša zinātnieku konference Baltijas jautājumos, to Ķīles Universitātes Austrumu institūts 1987. gadā rīko Minsteres latviešu jaunajā centrā, Austrālijas Latvietis, Nr. 1827, 1986, 9. maijs, 4. lpp.&lt;/ref&gt; --&gt;

&lt;ref name=&quot;pilnsapulce&quot;&gt;Levits, Egils. &quot;ELJA ziņas: Valdis Labinskis — jaunais ELJA priekšsēdis; ELJA pilnsapulce.&quot; ''Laiks'', 1984, 27. oktobris&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;periodika1988&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_003_xbrl1988n093|article:DIVL279|query:Levits%20rev%C4%ABzijas|issueType:P S. T. &quot;Pirmo reizi Abrenē un ELJA-s kongresā: kongress bija mierīgs, bet ne brīdi garlaicīgs&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xbrl1988n093{{!}}article:DIVL279{{!}}query:Levits%20rev%C4%ABzijas{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }}, [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]], 1988, 5. septembris, 5. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;periodika5&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_003_xbrl1988n109|article:DIVL244|page:5|query:Egilu%20Levitu%20krievu%20tulku%20Egilam%20Levitam%20krievu|issueType:P &quot;Paziņojums. Šlēzvigas-Holšteinas apgabaltiesa iecēlusi juristu Egilu Levitu par zvērinātu latviešu un krievu valodas tulku.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xbrl1988n109{{!}}article:DIVL244{{!}}page:5{{!}}query:Egilu%20Levitu%20krievu%20tulku%20Egilam%20Levitam%20krievu{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }} (..) Viņa adrese: Türnicher Strasse 3, Appt. 16/5, 5000, Köln, Tel: 0221/360819, [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]], Nr. 109, 1988, 26. decembris, 5. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pirmoreizi&quot;&gt;Zvaners, Mārtiņš. ALA AIB priekšsēža vietnieks, &quot;ASV senātori pirmoreizi brauks uz Latviju&quot;, Laiks, Nr. 63, 1989, 9. augusts, 1. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;wwwlv1&quot;&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=630&amp;Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;menu_body&quot;&gt;[http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&amp;id=82705 Izraudzīti Latvijas tiesneši Eiropas Kopienu tiesā]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;www2007&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nra.lv/index.php?rid=50447 |title=Ar Latvijas neatkarību pārņemts |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928022100/http://www.nra.lv/index.php?rid=50447 |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;tvnetlv&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/prezidents/article.php?id=500736 Levits būtu gatavs pārdomāt iespēju kandidēt uz prezidenta amatu]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;delfilv&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/mudina-diskusijas-par-satversmes-preambulu-nepielaut-sabiedribas-skelsanu.d?id=43691639 Mudina diskusijās par Satversmes preambulu nepieļaut sabiedrības šķelšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140107083130/http://www.delfi.lv/news/national/politics/mudina-diskusijas-par-satversmes-preambulu-nepielaut-sabiedribas-skelsanu.d?id=43691639 |date={{dat|2014|01|07||bez}} }} [[LETA]], 2013. gada 27. septembrī&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;wwwlv3&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/egils-levits--lidz-sim-vienigais-pretendents-uz-prezidenta-amatu-kas-vins-ir.a310356/ Egils Levits — līdz šim vienīgais pretendents uz prezidenta amatu. Kas viņš ir?] LSM.lv ziņu redakcija 2019. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;wwwlv4&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/koalicija-prezidenta-amatam-virzis-egilu-levitu.a316079/ Koalīcija prezidenta amatam virzīs Egilu Levitu] LSM.lv ziņu redakcija 2019. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;saeimalv6&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/20B668AE698CDE1EC2258407004CE563?OpenDocument 2019. gada 9. maija Latvijas Republikas Saeimas deputātu iesnieguma Nr. 142.8/5-10-13/19 pielikuma Nr. 2 &quot;Ziņas par Valsts prezidenta amata kandidātu (atbilstoši LR Valsts prezidenta ievēlēšanas likuam 5. panta prasībām). 1. lpp. (elektroniskā dokumenta 5. lpp)]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;internationalinvestment&quot;&gt;[https://www.internationalinvestment.net/news/4001169/generali-worldwide-utmost-worldwide-acquisition-completed Generali Worldwide is now Utmost Worldwide as acquisition is completed]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;saeimalv7&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/20B668AE698CDE1EC2258407004CE563?OpenDocument 2019. gada 9. maija Latvijas Republikas Saeimas deputātu iesnieguma Nr. 142.8/5-10-13/19 pielikuma Nr. 2 &quot;Ziņas par Valsts prezidenta amata kandidātu (atbilstoši LR Valsts prezidenta ievēlēšanas likuam 5. panta prasībām). 3. lpp. (elektroniskā dokumenta 7. lpp)]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;wwwlv8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv020800.htm |title=Jaunie LZA goda doktori |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070926222503/http://www.lza.lv/ZV/zv020800.htm }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;wwwlv9&quot;&gt;[http://www.la.lv/levitam-pieskirts-biznesa-augstskolas-turiba-goda-doktora-tituls &quot;Levitam piešķirts biznesa augstskolas “Turība” Goda doktora tituls&quot;], 2019, 13. maijs&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;izklaide3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/kura-klus-par-nakamo-latvijas-pirmo-lediju.d?id=46054877&amp;page=3|title=Noslēpumainākā kandidāte uz pirmās lēdijas godu|last=Izklaide|first=DELFI|date=2015-06-03|website=delfi.lv|language=lv|access-date=2019-04-10}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/valsts-prezidents-egils-levits Informācija Latvijas Valsts prezidenta mājaslapā]
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība| virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]]| periods    = {{dat|2019|7|8|N}} — {{dat|2023|7|8|N}}| pirms      = [[Raimonds Vējonis]]| pēc        = [[Edgars Rinkēvičs]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Edgars Krieviņš]]| virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Austrijā]], Šveicē un Ungārijā | periods = 1994—1995 | pēc = [[Mārtiņš Virsis]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Viktors Skudra]]  | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|03|08|N|bez}} — {{dat|1994|09|19|N|bez}} | pēc = [[Romāns Apsītis]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Edgars Krieviņš]]| virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] un Šveicē  | periods = 1992—1993 | pēc = [[Andris Ķesteris]]}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas prezidenti}}
{{5. Saeima}}
{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Levits, Egils}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši]]
[[Kategorija:Eiropas Kopienu tiesas tiesneši]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Vācijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Austrijā]]
[[Kategorija:Vācijas latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas prezidenti]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]]</text>
      <sha1>0lk1h7k7j6095wfxhggdqi97aiflh4d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grajevo apriņķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40171</id>
    <revision>
      <id>4531968</id>
      <parentid>2980827</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:34:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531968</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2096" sha1="pffn4e2x5v9kvf7v0frseszhv78teqj" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Grajevo apriņķis
| native_name = Powiat grajewski
| image_skyline = Toczyłowo.JPG
| imagesize = 300px
| image_caption = Grajevo apriņķa ainava
| settlement_type = [[Polijas administratīvais iedalījums|apriņķis]]
| total_type = Kopā
| image_flag = POL powiat grajewski flag.svg
| image_shield = POL powiat grajewski COA.svg
| image_map = PL grajewski.png
| map_caption = 
| subdivision_type = Apriņķis
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = Vojevodiste
| subdivision_name1 = [[Podlases vojevodiste]]
| area_total_km2 = 967.24
| population_total = 50120
| population_as_of = 2006
| population_density_km2 =auto
| population_urban = 
| population_blank1_title = Pilsētās
| population_blank1 = 27888
| population_blank2_title = Laukos
| population_blank2 = 22232
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Grajevo]]
| parts_type = Gminas
| parts = 6
| p1 = [[Grajevo]] (pilsētas)
| p2 = [[Grajevo (lauku gmina)|Grajevo]] (lauku)
| p3 = [[Radzilova]] (lauku)
| p4 = [[Rajgroda]] (pilsētas-lauku)
| p5 = [[Ščučina (Polija)|Ščučina]] (pilsētas-lauku)
| p6 = [[Vonsoša (lauku gmina)|Vonsoša]] (lauku)
| blank_name = 
| blank_info = 
| website = http://sp-grajewo.pbip.pl/ }}

'''Grajevo apriņķis''' ({{val-pl|powiat grajewski}}) ir apriņķis [[Polija|Polijā]], [[Podlases vojevodiste]]s rietumdaļā. Robežojas ar Podlases vojevodistes [[Augustovas apriņķis|Augustovas]], [[Moņku apriņķis|Moņku]], [[Lomžas apriņķis|Lomžas]] un [[Kolno apriņķis|Kolno apriņķiem]], kā arī [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s [[Elkas apriņķis|Elkas]] un [[Pišas apriņķis|Pišas apriņķiem]].

==Apskates vietas==

* [[Bebžas nacionālais parks]] (''Biebrzański Park Narodowy'')

== Ārējās saites ==
*[https://web.archive.org/web/20180921070706/https://www.biebrza.org.pl/ Bebžas nacionālais parks]

{{polija-aizmetnis}}

{{commonscat|Powiat grajewski|Grajevo apriņķis}}

[[Kategorija:Podlases vojevodistes apriņķi]]</text>
      <sha1>pffn4e2x5v9kvf7v0frseszhv78teqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakovs Rafaļsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44671</id>
    <revision>
      <id>4531930</id>
      <parentid>4515380</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:14:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauce</comment>
      <origin>4531930</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6716" sha1="te48csrd61qvjlwg86x2pbdzimsbq45" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Jakovs Rafaļsons
| vārds_orig = ''Яков Рафальсон''
| attēls = Рижский_русский_театр_1.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Kreisajā pusē Jakovs Rafaļsons
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1946|11|5}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Makijivka|td=Ukraina}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = Jakovs Orlovs
| nodarbošanās = [[aktieris]]
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = [[Margarita Orlova]]
| spēlmaņu_nakts = [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] ([[Spēlmaņu nakts 1996|1996]], [[Spēlmaņu nakts 2000/2001|2001]])
| apbalvojumi = * [[Krievijas PFSR]] Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2003)
* [[Harija Liepiņa balva]] (2018)
* [[Žaņa Katlapa balva]] (2024)
* [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu]] (2025)
| dzimums = V
}}
'''Jakovs Orlovs'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/223036-latvijas-patriots-jakovs-rafalsons|title=Latvijas patriots Jakovs Rafalsons|website=https://jauns.lv|access-date=2026-10-04|date=2009-12-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; ({{val|ru|Яков Абрамович Орлов}}), dzimis un plašāk pazīstams kā '''Jakovs Rafaļsons''' ({{val|ru|Яков Рафальсон}}, arī ''Яша''; dzimis {{Dat|1946|11|5}}),&lt;ref&gt;[http://tafi.narod.ru/tdt/actors/orlov/orlov.htm Raksts laikrakstā &quot;Томский вестник. День добрый&quot; — Ему есть что сказать миру и людям] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051227102138/http://tafi.narod.ru/tdt/actors/orlov/orlov.htm |date={{dat|2005|12|27||bez}} }}, publicēts 22.02.2003 Tomskas teātru afišas portālā tafi.narod.ru, informācija iegūta 09.01.2008&lt;/ref&gt; ir [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Latvija]]s [[aktieris]], teātra [[režisors]] un politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{Dat|1946|11|5}} [[Makijivka|Makijivkā]] [[Ukraina|Ukrainā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lublu.lv/2003/01/08/life3.html|title=LUBLU|website=web.archive.org|access-date=2022-10-16|date=2003-04-23|archive-date=2003-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20030423125614/http://www.lublu.lv/2003/01/08/life3.html}}&lt;/ref&gt; Ābrama Rafaļsona ģimenē. 1964. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]], bet mācījās [[Jaroslavļa]]s teātra skolā (1966—1970).&lt;ref&gt;[http://www.liepajniekiem.lv/lat/izklaide/kulturvide/?doc=1946 Intervija laikrakstam &quot;Kurzemes Vārds&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080122031406/http://www.liepajniekiem.lv/lat/izklaide/kulturvide/?doc=1946 |date={{dat|2008|01|22||bez}} }}, publicēta 08.09.2006 portālā liepajniekiem.lv&lt;/ref&gt;
Strādāja [[Mičurinska]]s, [[Voroņeža]]s, [[Sevastopole]]s un [[Tomska]]s drāmas teātros, arī [[Maskava]]s teātros &quot;Наш театр&quot; un &quot;Глобус&quot;.

Kopš 1991. gada strādā Krievu drāmas teātrī Rīgā&lt;ref&gt;[http://www.trd.lv/lat/aktieri/?doc=304 Rīgas Krievu teātra trupa: Jakovs Rafalsons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071107031008/http://www.trd.lv/lat/aktieri/?doc=304 |date={{dat|2007|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; (tagad [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]).

J. Rafaļsons precējies ar aktrisi [[Margarita Orlova|Margaritu Orlovu]], pieņēmis sievas uzvārdu. Ir dēls Maksims.

=== Darbs kino un teātrī ===
Filmējās vairākās filmās (&quot;[[Tiritomba jeb Zelta zivtiņa]]&quot;, &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot;, &quot;[[Skroderdienas Silmačos (filma)|Skroderdienas Silmačos]]&quot; u.c.) un seriālos (&quot;[[Neprāta cena]]&quot;, &quot;[[UgunsGrēks]]&quot;), arī ierunāja lomas animācijas filmās (&quot;[[Šreks Trešais]]&quot;), bija režisors [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātra]] izrādei &quot;O, sievietes&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2006/3/31/28095 Intervija laikrakstam &quot;Latgales Laiks&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070715004917/http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2006/3/31/28095 |date={{dat|2007|07|15||bez}} }}, publicēta 31.03.2006&lt;/ref&gt;

=== Apbalvojumi ===
* [[Krievijas PFSR]] nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
* [[Spēlmaņu nakts 1996|1996. gada &quot;Spēlmaņu nakts&quot;]] gada labākā aktiera balvu par Kapteiņa lomu izrādē &quot;Nāves deja&quot;,
* [[Spēlmaņu nakts 2000/2001|2001. gadā]] — &quot;Spēlmaņu nakts&quot; gada [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|labākā aktiera]] balvu par Skapēna lomu izrādē &quot;Skapēna blēdības&quot;,
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3.. šķira (2003)
* Harija Liepiņa balva (2018).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/lilitas-berzinas-balvu-sanem-kuzule-skrastina-harija-liepina-rafalsons.a272854/|title=Lilitas Bērziņas balvu saņem Ķuzule-Skrastiņa, Harija Liepiņa - Rafalsons|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2024. gadā saņēma [[Žaņa Katlapa balva|Žaņa Katlapa balvu]] par sasniegumiem, kas uz Latvijas teātra skatuvēm mākslinieciski apliecina nācijas pamatvērtības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tukums.lv/lv/jaunums/zana-katlapa-balva-tiks-pasniegta-ari-sogad?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F|title=Žaņa Katlapa balva tiks pasniegta arī šogad|website=Tukums.lv|access-date=2024-10-15|date=2024-10-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu]] (2025)

== Politiskā darbība ==
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas vēlēšanās]] J. Rafaļsons kandidēja un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; saraksta. 2023. gada oktobrī Rafaļsons nolika deputāta mandātu, skaidrojot to ar &quot;paredzētiem projektiem radošajā jomā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56038756/aktieris-rafalsons-noliek-rigas-deputata-pilnvaras-vieta-bus-barmenis-reizenbergs|title=Aktieris Rafalsons noliek Rīgas deputāta pilnvaras; vietā būs bārmenis Reizenbergs|website=delfi.lv|access-date=2024-01-31|date=2023-10-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{IMDB|1196086}}
* [https://www.filmas.lv/person/844/ Jakovs Rafaļsons] filmas.lv
* [https://izrades.lv/persona/jakovs-rafalsons-8591 Jakovs Rafaļsons ] izrades.lv

{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{Rīgas dome 2020}}

{{DEFAULTSORT:Rafaļsons, Jakovs}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>te48csrd61qvjlwg86x2pbdzimsbq45</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autortiesības</title>
    <ns>0</ns>
    <id>46011</id>
    <revision>
      <id>4532164</id>
      <parentid>4237659</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:48:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Reinis Mežals</username>
        <id>131073</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* */ Ieliku trūkstošo komatu starp vārdu &quot;personisko&quot; un &quot;nemantisko&quot;, jo viņi ir vienlīdzīgi teikuma locekļi, kuri atbild uz vienu un to pašu jautājumu.</comment>
      <origin>4532164</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50379" sha1="l4scgil0k3yikwehvk2jsvzxvxzxeo1" xml:space="preserve">[[Attēls:Copyright.svg|thumb|150px|Starptautiski pieņemtais autortiesību norādes simbols]]
'''Autortiesības''' ir [[Autors|autora]] personisko, nemantisko un mantisko tiesību kopums uz paša radītu [[Intelektuālais īpašums|intelektuālo]] darbu tā materiālajā formā.&lt;ref&gt;Kamēr ideja ir prātā vai tiek minēta sarunā ar citu cilvēku, to neaizsargā autortiesības, taču tikko kā ideja īstenota jebkādā materiālā formā (uz [[kino]], [[foto]] vai [[video]] lentes, digitalizēta vai uz [[Papīrs|papīra]] u.c.), tā kļūst par darbu, ko aizsargā autortiesības. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 8. lpp.&lt;/ref&gt; Šīs tiesības veido divas daļas: '''personiskās''' jeb morālās un '''mantiskās''' jeb ekonomiskās tiesības. [[Latvijas Republika]]s teritorijā tās nosaka ''[[Autortiesību likums]]'' un primārais to uzdevums ir aizsargāt autora darbu pret neatļautu lietošanu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Autortiesību likums. I nodaļa, 1. pants &quot;Likumā lietotie termini&quot;. // Autortiesību likums. Konvencijas. — Latvijas vēstnesis, 2001., 7. lpp.&lt;/ref&gt;

Tas ir izņēmuma tiesību veids (tiesību īpašnieks var atļaut vai aizliegt izmantot viņa darbu), kuru [[subjekts]] ir [[Literatūra|literārā]] vai [[Māksla|mākslas darba]] autors, bet objekts — šī autora darbs. Autortiesības tiek attiecinātas uz jebkuriem darba izmantojuma aspektiem un veidiem. Tiesiskā režīma ziņā tās pielīdzināmas tiesībām uz materiālu lietu un stājas spēkā, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts vai nepabeigts. Tiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama īpaša reģistrācija vai citu formalitāšu ievērošana, taču, ja autors vēlas, lai citas personas būtu informētas par viņa autorību, tad viņš savas tiesības var demonstrēt ar autortiesību aizsardzības zīmi &quot;©&quot;, autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu) un darba radīšanas gadu. Kaut arī pastāv vispārpieņemtie autortiesību principi, definēti starptautiskajās konvencijās, katras atsevišķas valsts likumdošanā ir sastopamas arī atšķirības, kas attiecas uz šīs valsts jurisdikcijā radītajiem darbiem.&lt;ref&gt;Tā kā intelektuālais īpašums nav taustāms, tam nepieciešams materiāls nesējs ([[kompaktkasete|audio]] vai [[videokasete]], [[kompaktdisks]], [[cietais disks]], [[serveris]], kino vai foto [[Kinolente|filma]], [[papīrs]] u.c.), taču būtiska iezīme ir tāda, ka autortiesības nav nekādā mērā saistītas ar šo nesēju un tā īpašuma tiesību pāreja no vienas personas otrai nekādā mērā nav saistīta ar autortiesību pāreju. Piemēram, ja autors uzrakstījis literāru darbu internetā, par nesēju izmantojot serveri, kas atrodas citā valstī un pieder citam subjektam, tad autorība un autortiesības pieder šim autoram, nevis nesēja īpašniekam. Savukārt attiecībā uz darbu ir spēkā tās valsts autortiesību likums, kurā šis darbs tapis, nevis kur atrodas tā nesējs. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 49. lpp.&lt;/ref&gt; Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, autortiesības aizsargā arī atvasināto darbu&lt;ref&gt;Atvasināts darbs ir darbs, kas veidots pamatojoties uz citu, jau esošu oriģināldarbu un kādā veidā atvasināts no tā — tās ir [[adaptācija]]s, aranžējumi, ekranizācijas, dramatizējumi, [[Tulkojums|tulkojumi]], darbu krājumi ([[antoloģija]]s, [[Atlants|atlanti]], daļa [[Datu bāze|datu bāzu]], [[enciklopēdija]]s, katalogi u.c. salikti darbi) u.c. [[Oriģināldarbs|oriģināldarbu]] pārstrādājumi, kas materiālu atlases, apstrādes un izkārtojuma ziņā ir radoša darba rezultāts. Atvasinātais darbs ir aizsargāts neatkarīgi no tā, vai tajā izmantotie darbi vai darbi, kuri ir atvasinātā darba pamatā, ir aizsargāti vai nē.&lt;/ref&gt; autoru tiesības. Likums nosaka, ka autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu.

Autortiesības un [[blakustiesības]] (blakustiesības aptver izpildītāju, [[televīzija]]s un radio raidorganizāciju, [[fonogramma|fonogrammu]] [[mūzikas producents|producentu]] un mākslas filmu producentu tiesības — dažreiz sauktas arī par saistītajām tiesībām) ir daļa no intelektuālā īpašuma tiesībām, kas radītas tiesību sistēmā, lai vairotu jaunradi un aizsargātu sākotnējā radītāja īpašumtiesības. Tiesību sistēmā autortiesības un blakustiesības sastāda tikai daļu no intelektuālā īpašuma tiesībām. Cita daļa sastāv no rūpnieciskā īpašuma tiesībām (tādām kā [[Patents|patenti]]). Autortiesības no citām intelektuālā īpašuma tiesībām atšķiras arī ar to, ka autortiesības rodas pēc darba radīšanas bez atsevišķas šo tiesību atzīšanas procesa nepieciešamības.

No autortiesībām izriet to [[Autortiesību objekts|objekti]], [[lietotāju tiesības]], [[Autortiesību blakustiesības|blakustiesības]], [[autortiesību kolektīvais pārvaldījums]], [[autortiesību licence]], [[autortiesību licences līgums]], [[autortiesību līdzsvars]] u.c.

== Autortiesību objekts, subjekts un tā tiesības ==

* '''Darbs''' ir &quot;autora '''radošās darbības rezultāts''' [[literatūra]]s, [[zinātne]]s vai [[māksla]]s jomā&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 |title=Autortiesību likums. |access-date={{dat|2008|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101224204939/http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 |archivedate={{dat|2010|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; jeb &quot;'''jaunrades rezultāts''' jebkādā materializētā formā, kā arī publiski izpildīta [[improvizācija]] tās izpildījuma brīdī&quot; (objekti, kuru tapšanā nav vērojama radoša darbība — [[Personu apliecinošs dokuments|personu apliecinošu dokumentu]] foto, amatierfoto, saraksti, uzskaitījumi, tehniskie apraksti u.tml. nav uzskatāmi par darbu ''Autortiesību likuma'' izpratnē).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
* '''Autors''' ir &quot;[[fiziska persona]], kuras '''radošo spēju''' rezultātā radīts konkrētais darbs&quot;.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Autors ir autortiesību īpašnieks, kas, kā nosaka [[Latvija]]s ''Autortiesību likums'', var būt tikai fiziska persona (autortiesību prezumpcija paredz, ka persona, kuras vārds vai vispāratzīts [[pseidonīms]] ir norādīts uz publiskota darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais). Ja uz publiskota darba autors nav norādīts, tad līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personu un piesaka autorību, viņa vārdā un interesēs darbojas izdevējs vai cita pilnvarota persona. Līdzautors ir kāda autora partneris darba radīšanā. Līdzautori rada darbu kopīgi, savstarpēji vienojoties par individuālo ieguldījumu darba radīšanā, no kā atkarīgi viņu kā autoru personisko un mantisko tiesību realizēšanas nosacījumi. Gadījumā, ja darbam ir vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi. Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz savu individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.&lt;ref&gt;Veikša I. Kas ir autortiesības? — 58. lpp.&lt;/ref&gt;

Autors kā autortiesību subjekts autortiesības uz darbu var izmantot pats, var nodot savas mantiskās tiesības arī jebkurai citai personai, šai personai kļūst par autortiesību subjektu, un var arī nodot tiesību pārvaldīšanu autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai. Autora nāves gadījumā par autortiesību subjektiem saskaņā ar [[Civillikums|Civillikumā]] noteikto kārtību (likumisko, testamentāro vai līgumisko) kļūst viņa mantinieki. Tiesību pārņēmēji pārņem tikai mantiskās tiesības (mantinieki daļēji arī personiskās tiesības), jo arī pēc nāves autors saglabā autorību — neviens cits nevar kļūt par šī darba autoru.

Saskaņā ar Latvijas ''Autortiesību likumu'' darba autoram ir personiskās jeb morālās tiesības, kā arī mantiskās tiesības.

=== Personiskās jeb morālās tiesības ===
Personiskās jeb morālās tiesības darba autora nosaka:
* tiesības tikt atzītam par autoru;
* tiesības uz [[Personvārds|vārdu]], t.i. tiesības pieprasīt, lai autora vārds būtu minēts uz visām darba kopijām vai reprodukcijas produktiem, jebkādā šī darba pieminēšanas gadījumā, vai gluži otrādi — pieprasīt [[Pseidonīms|pseidonīma]] lietošanu vai [[Anonīms|anonimitāti]];
* tiesības izlemt, publiskot darbu vai nepubliskot;
* tiesības atsaukt darba izmantošanu (ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies legālajam izmantotājam);
* tiesības uz aizstāvību un pretdarbību jebkurai sava darba sakropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kas var kaitēt autora godam un [[cieņa]]i;
* tiesības uz darba neaizskaramību (pārveidojumu pieļaušana vai nepieļaušana).

=== Mantiskās tiesības ===
Mantiskās tiesības darba autora nosaka tiesības:
* publiskot darbu nepastarpinātā veidā ([[Dziedāšana|dziedot]], spēlējot utt. vai ar kādas tehniskas ierīces palīdzību padarīt darbu pieejamu [[sabiedrība]]i);
* publicēt darbu (tā kopijas darīt pieejamas sabiedrībai);
* publiski izpildīt darbu (nepastarpināti, vai ar ierīces vai procesa palīdzību);
* izplatīt darbu (pārdot vai dāvināt darba oriģinālu vai kopijas);
* raidīt darbu (izmantojot elektronisko sakaru tīklus);
* padarīt darbu pieejamu sabiedrībai;
* iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas (pat ja no tā netiek gūts komerciāls labums);
* tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu (par reproducēšanu tiek atzīta arī darba īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniski pārveidotā veidā);
* ļaut [[Tulkošana|tulkot]] darbu;
* ļaut aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

Latvijas ''[[Latvijas Krimināllikums|Krimināllikumā]]'' ir paredzēts sods par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, par autorības piesavināšanos vai līdzautorības uzspiešanu, kā arī par piespiešanu atteikties no autorības (KL 148. pants). Noteikts arī [[sods]] par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem (KL 149. pants).

=== Autortiesību pārkāpšana ===

Autortiesības tiek pārkāptas 3 pamatgadījumos:
# bez atļaujas publicējot darbu, autoram tiek liegta atlīdzība, kas tam pienākas par darba radīšanu;
# sveša darba piesavinātājs [[Maldinājums|maldina]] sabiedrību, sevi uzdodot par darba autoru;
# darbu publiskojot, netiek uzrādīts darba autors (ja tas ir zināms).
Kā arī sīkāk atrunātos papildu gadījumos (piemēram, literāra darba tulkošana un publicēšana bez atļaujas, pārāk liela darba fragmenta citēšana bez atļaujas, darba izkropļošana u.c.).

== Darba izmantošana ==

Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājam ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauju. Šī atļauja var tikt izsniegta gan [[Licences līgums|licences līguma]], gan [[licence]]s veidā, un jāsaņem pirms darba izmantošanas uzsākšanas — darbu nedrīkst izmantot, ja atļauja nav saņemta. ''Autortiesību likuma'' 2. pants nosaka, ka autortiesības tiesiskā režīma ziņā tiek pielīdzinātas tiesībām uz kustamu mantu LR ''Civillikuma'' izpratnē. Autors savas tiesības var nodot tikai ar līguma palīdzību, kuru apstiprina abas puses, bet vienpusējs solījums, kuru vēl nav pieņēmusi otra puse, nedibina nekādas saistības (LR ''Civillikums'', 1511.-1513. pants).

'''Izmantotāju tiesības:'''

Autortiesības ir privātas tiesības, un autora darba izmantošanā abas puses ir līdzvērtīgas, savas civiltiesiskās attiecības var veidot, tikai savstarpēji vienojoties. ''[[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā]]'' definētas katra cilvēka tiesības uz viņa radīto darbu aizsardzību, vienlaikus rēķinoties arī ar organizētās sabiedrības tiesībām baudīt šī autora radītā darba augļus. To pašu nosaka arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ''[[Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām]]''.

'''Tiesību nodošana:'''

Autortiesības ietilpst privāto tiesību sfērā, t.i. tiesības izmantot darbu var tikt nodotas tikai ar [[Līgums|līguma]] palīdzību, kurā tiek atrunāts, kādas mantiskās tiesības tiek nodotas ar šā līguma starpniecību. Visas tiesības, kas netiek nodotas, paliek autoram.&lt;ref&gt;Slēdzot darba līgumu par tādu darba pienākumu veikšanu, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, tiek paredzēta mantisko tiesību pāriešana no darbinieka darba devējam. Ja tas netiek darīts, var notikt tā, ka darba devējs maksā darbiniekam algu par darba izveidi, bet, beidzoties darba attiecībām, darba autors aiziet no darba ar visu darbu un to izmanto saviem mērķiem. Darbiniekiem jāsaprot, ka darba devējam ir visas tiesības uz darbu, kas radīts, pildot viņa darba līgumā nolīgtos pienākumus neatkarīgi no tā, kā un kur darbs tiek radīts. Par to darba veicējs saņem algu un sociālās garantijas. Visas tiesības, kuras autors nodod darba pasūtītājam, viņam pašam vairs nepiederēs, jo par to viņš saņēmis līgumā noteikto autoratlīdzību. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 69. lpp.&lt;/ref&gt;

'''Senāk radīto darbu autortiesību pāreja:'''

''Civillikuma'' 3. pants nosaka, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies, un neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tas nozīmē, ka ja darbs tapis Latvijā pirms 1993. gada, uz to attiecas tās autortiesības regulējošās likumdošanas normas, kādas bijušas spēkā darba radīšanas laikā un vietā ([[Krievijas Impērija]]s, [[Latvijas Republika]]s, [[Vācija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] — atkarībā, kuras šīs valsts jurisdikcijā Latvijas teritorija bija darba tapšanas brīdī).&lt;ref&gt;Piemēram, ja darbs tapis [[Latvijas PSR]] un autors bijis darba attiecībās ar [[Žurnāls|žurnāla]], [[avīze]]s, [[Kinolente|filmas]], [[fonogramma]]s vai raidījuma producentu un saņēmis autoratlīdzību par konkrētā darba veidošanu (tostarp — piekritis veidot darbu bez maksas), tad mantiskās tiesības uzskatāmas par nodotām. Padomju varas gados nevienam autoram — žurnālistam, scenārija autoram, režisoram, skaņu režisoram, operatoram utt., — prātā neienāca, ka kādreiz viņš varētu saņemt vēl kādu atlīdzību par tālāku darba izmantošanu — piekrītot saņemt [[Honorārs|honorāru]] gan autors, gan pasūtītājs ar to saprata, ka tā ir galīgā atlīdzība par darba izveidi un izmantošanu, un mantiskās tiesības abas puses uzskatīja par nodotām. Kā analoģiju var minēt padomju varas gados likumīgi paša īpašnieka pārdotu nekustamo īpašumu — īpašniekam, kurš to bija pārdevis, nebija nekādu tiesību un iespēju saņemt par to kaut kādu atlīdzību vai saņemt atpakaļ [[denacionalizācija]]s procesā, kad bija atjaunota Latvijas Republikas suverenitāte. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 72.-72.. lpp. Te jānorāda, ka ar literārajiem darbiem situācija ir savādāka, jo rakstnieks nebija pastāvīgās darba attiecībās ar izdevniecību, tikai saņēma līgumā paredzēto autoratlīdzību par konkrēto savas grāmatas izdoto metienu, savukārt izdevniecība saņēma tiesības tikai uz konkrēto grāmatas tirāžu.&lt;/ref&gt;

'''Darba izmantošana reklāmā:'''&lt;br /&gt;Darbu izmantošanu [[Reklāma|reklāmā]] reglamentē ''Reklāmas likums'', kas nosaka, ka reklāmā aizliegts attēlot, izmantot vai citādi pieminēt [[Fiziska persona|fizisko personu]] (kā [[Privātpersona|privātpersonu]] vai kā [[Amatpersona|amatpersonu]]) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas. Īpašums ietver arī intelektuālo īpašumu: [[Mūzika|mūziku]], [[Dzeja|dzejoli]], [[Fotogrāfija|fotogrāfiju]] u.tml.

'''Atlīdzība par autordarbu izmantošanu:'''&lt;br /&gt;Par autordarba izmantošanu jāmaksā atlīdzību, kuru var maksāt gan tieši autoram (par t.s. ''lielo tiesību'' darbu izmantošanu, par darba izmantošanu reklāmā, par tiesībām darbu [[Tulkošana|tulkot]], aranžēt u.tml.), vai arī maksāt autora darbu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma [[organizācija]]i (par t.s. ''mazo tiesību'' darbu raidīšanu, reproducēšanu, retranslāciju, masveida tiražēšanu komerciālos nolūkos u.tml.). Ir gadījumi, kad mantiskās tiesības var tikt pārvaldītas tikai kolektīvi (tieši autoram maksāt atlīdzību nav iespējams), ja darbs tiek:
* kopēts personīgai lietošanai;
* reprogrāfiski reproducēts;
* publiski patapināts;
* publiski izpildīts izklaides vietās;
* retranslēts;
* tālākpārdots.
Likumdošana neparedz atlīdzības apmēru, kas pienākas autoriem par viņu darbu izmantošanu bez autora atļaujas un ko iekasē autortiesību kolektīvās administrēšanas organizācijas.&lt;ref&gt;Latvijas tiesu prakse rāda, ka tiesas piespriestā atlīdzības summa lielākajā daļā gadījumu ir ievērojami zemāka nekā autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas AKKA/LAA pieprasītās summas. — Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 57.-58. lpp.&lt;/ref&gt;

Kad darbs ir objektivizēts un publicēts, autoram saglabājas autora tiesības uz darbu un kontrole pār darba kopēšanu, taču ārpus viņa kontroles izrādās tas, kas notiek ar publicētu un pārdotu darba kopiju. Tā, piemēram, autors nevar aizkavēt to, ka kopijas īpašnieks to pārdod tālāk citai personai. Viena no šādām iegādātās kopijas neierobežotas tālāknodošanas sekām ir tiesības nodot kopiju citām personām nekomerciālai izmantošanai bez maksas.&lt;ref&gt;Philips J., Furth A. Introduction to Intellectual Property Law., 225. lpp.&lt;/ref&gt; Tātad tas ir [[Intelektuālais īpašums|intelektuālā īpašuma]] ierobežojums publikas interesēs. Publiska patapinājuma gadījumā autors pat neiegūst atlīdzību par darba izmantošanu nekomerciāliem mērķiem.&lt;ref&gt;Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 55. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Atsevišķu objektu aizsardzības īpatnības ===

[[Datorprogramma]]s tiek atzītas pie autordarbiem un pieskaitītas literāriem darbiem, tomēr to autoriem ir atšķirīgs tiesību kopums un tie ir nosacītā izņēmuma stāvoklī. No citiem darbu veidiem pamatatšķirība ir tā, ka lielākajā daļā gadījumu autortiesības pieder nevis programmas radītājam, bet [[Darba devējs|darba devējam]], kurš pasūtījis autoram vai līdzautoriem šādas programmas izstrādi un par to samaksājis autoratlīdzību. Uz datorprogrammām neattiecas ne izmantošana informatīviem, ne [[izglītība]]s un [[pētniecība]]s mērķiem, ne arī izmantošana personiskiem mērķiem, maksājot nesēja atlīdzību. Datorprogrammu izmantošana bez atļaujas prasīšanas un bez atlīdzības maksāšanas pieļauta tikai 2 gadījumos:
* datorprogrammas var tikt izmantotas bez maksas reproducēšanai, tulkošanai u.c. pārveidošanai, ja šīs darbības (arī [[Kļūda|kļūdu]] labošana) ir nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim;
* tiek nodrošināta datorprogrammu sadarbspēja, t.i. bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām.

[[Datubāze]]s ir neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots [[Sistemātika|sistemātiski]] vai metodiski, un ir pieejams elektroniskā vai kādā citā veidā. Tās tiek atzītas par īpašiem objektiem, kas īsti nav ne autordarbs, ne īsti blakustiesību objekts, tāpēc to veidotāju tiesības aizsargātas īpašā veidā, t.s. ''[[sui generis]]''. Bez datubāzes veidotāju piekrišanas drīkst:
* iegūt neelektroniskas datubāzes saturu personiskiem mērķiem;
* iegūt būtisku datubāzes satura daļu izglītības vai zinātniskās pētniecības nolūkos, obligāti uzrādot avotu, turklāt tikai apjomā, kāds nepieciešams nekomerciāla mērķa sasniegšanai;
* iegūt vai atkārtoti izmantot būtisku datubāzes daļu valsts drošības nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.
Likums nepieļauj datubāzes bojāšanu vai arī izņemšanu kopā ar datoru bez likumpamatota iemesla.

== Darbu izmantošanas atvieglojumi ==

Ir darbi, kuru izmantošana ir atļauta, ja tie atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem. Par darba izmantošanu jāmaksā, izņemot, ja: brīva šo darbu lietošana ir atļauta (t.s. [[neaizsargājams darbs|neaizsargājami darbi]]); darbam ir beidzies autortiesību aizsardzības periods; tie atbilst atsevišķām situācijām, kas paredzētas likumā (t.s. autortiesību ierobežojumi).

=== Autortiesību neaizsargātie darbi ===

[[Neaizsargājams darbs]] ir darbs, kura lietošanai nav nepieciešama [[licence]] un par kura izmantošanu nav jāmaksā autoratlīdzība. LR ''Autortiesību likuma'' 6. pants nosaka, ka autortiesības neaizsargā:
* normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību izdotus dokumentus un tiesas lēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus u.c. oficiālos dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus;
* [[valsts]] apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes ([[Karogs|karogus]], [[Ģerbonis|ģerboņus]], [[himna]]s, [[goda zīme|ordeņus]], naudas zīmes u.tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti (naudas zīmes aizliegts jebkādā veidā reproducēt un uz tām neattiecas autora mantisko tiesību ierobežojumi);
* [[karte]]s, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;
* [[Periodiskie izdevumi|presē]], [[radio]] vai [[Televīzijas raidījums|televīzijas raidījumos]] vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par notikumiem, [[Fakts|faktiem]] (tas attiecas tikai uz ziņām, nevis uz [[Žurnālists|žurnālista]] komentāru);
* [[ideja]]s, metodes, [[Process|procesus]] un matemātiskās [[koncepcija]]s ([[matemātiskā formula|formulas]], [[definīcija]]s, [[teorēma]]s, reizrēķina tabulu u.tml.) drīkst brīvi izmantot jebkurš.

=== Autortiesību ierobežojumi ===

Dažādu valstu likumdošanā autortiesībām noteikti dažādi ierobežojumi, t.i. situācijas, kad autora radīto darbu var izmantot bez atļaujas prasīšanas vai bez samaksas par tā izmantošanu, kas rada līdzsvaru starp tiesību īpašnieku un lietotāju interesēm. [[Autors|Autora]] darba izmantošana bez atļaujas un atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt tam zaudējumus.

Saskaņā ar Latvijas ''Autortiesību likumu'' likuma V nodaļas &quot;Autora mantisko tiesību ierobežojumi&quot; 19. pantu autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:
* darbu izmanto informatīviem mērķiem&lt;ref&gt;20. pants &quot;Darba izmantošana informatīviem mērķiem&quot; nosaka, ka &quot;Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14. panta un 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts: 1) reproducēt publiskotus darbus citātu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķiem atbilstošā apjomā; 2) publicēt avīzēs, raidī vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.&quot; Nosakot fragmentu izmantošanas atbilstību informatīvam mērķim atbilstīgā apjomā, ir jāvadās pēc vispārējiem tiesību principiem, jo likums nenosaka, cik teikumi vai lappuses ir brīvi citējami. Jāņem vērā darba apjomu — ja tas ir 300 lpp., tad var citēt arī 10 lpp., bet ja darba apjoms ir 10 lpp., tad citēšana būs samērīga, ja nepārsniegs dažus teikumus vai rindkopas. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 88. lpp.&lt;/ref&gt;;
* darbu izmanto [[izglītība]]s un [[pētniecība]]s mērķiem&lt;ref&gt;21. pants: &quot;Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem&quot;: Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi, kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos.&quot; Likumā iekļauts nosacījums, ka šos darbus var izmantot tikai tādā veidā, ka tas neradīs zaudējumus darba normālai izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 88.-89. lpp.&lt;/ref&gt;;
* darbu reproducē, lai to varētu izmantot [[Aklums|redzes]] vai [[Kurlums|dzirdes invalīdi]];
* darbu reproducē [[Bibliotēka|bibliotēku]] vai [[Arhīvs|arhīvu]] vajadzībām;
* darbu reproducē [[tiesvedība]]s mērķiem;
* tiek izmantots publiski pieejams vai [[Izstāde|izstādīts]] darbs&lt;ref&gt;Pieļaujams filmēt pieminekli, kas atrodas pilsētas laukumā un tā attēlu pārraidīt televīzijā, taču nav pieļaujams šī pieminekļa attēlu izmantot reklāmā vai izgatavot pastkarti ar tā attēlu un to tirgot. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 90. lpp.&lt;/ref&gt;;
* muzikālu darbu izmanto valstisku vai reliģisku [[Ceremonija|ceremoniju]] laikā, kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā&lt;ref&gt;Tas attiecas uz ceremoniju, nevis koncertu pirms vai pēc tās. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 90. lpp.&lt;/ref&gt;;
* darbu izmanto raidorganizācija īslaicīgi;
* darbu [[Parodija|parodē]] vai [[Karikatūra|kariķē]]&lt;ref&gt;Jāuzmanās, lai nepārkāptu pieļaujamo robežu un darbs no kariķēta nekļūtu par sakropļotu (deformētu), kas būtu personisko tiesību pārkāpums. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 90. lpp.&lt;/ref&gt;;
* datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, [[tulkošana]]i u.c. pārveidošanai;
* nodrošina datorprogrammu sadarbspēju;
* darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti;
* darbu reproducē īslaicīgi.&lt;ref&gt;Drīkst īslaicīgi reproducēt darbu, ja tas ir tehnoloģiskā procesa īslaicīga sastāvdaļa un ja reproducēšanas mērķis ir nodrošināt starpnieka veiktu darba pārsūtīšanu starp trešajām personām vai darba likumīgu izmantošanu, un ja šai reproducēšanai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes. Piemēram, ja raidorganizācijas arhīvā atrodas veca kinofilma, ko nav iespējams pārraidīt, pirms tā nav digitalizēta un pārvietota uz digitālā nesēja (diska vai datora), un šādai pārkopēšanai nav ekonomisks nozīmes — tā nepieciešama tikai filmas likumīgai izmantošanai, — atļauju nav jāprasa un maksājumi nav jāveic. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 89.-90. lpp.&lt;/ref&gt;
18. pants nosaka: &quot;Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt viņam zaudējumus&quot;.

=== Darbu izmantošana bez atļaujas, samaksājot ===

Darbus var izmantot bez autora piekrišanas, taču samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību,&lt;ref&gt;Vienā no uzskaitītajām situācijām samaksu var iekasēt tikai kolektīvi, t.i. ar mantisko tiesību kolektīvās pārvaldījuma organizācijas starpniecību, jo autors pats nevar izkontrolēt savu darbu šādu izmantošanu. Realitātē nekāda kontrole un uzskaite netiek veiktas, uzspiežot sabiedrībai t.s. &quot;solidāros maksājumus&quot;, neizvērtējot konkrēto darbu izmantošanas apjomu. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 91. lpp.&lt;/ref&gt; gadījumā ja:
* darbs, kas iekļauts [[Kino|filmā]] vai skaņu ierakstā, tiek kopēts personiskām vajadzībām (t.s. nesēja atlīdzība&lt;ref&gt;Nesēja atlīdzību maksā reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo nesēju izgatavotāji un personas, kuras tos ieved Latvijā, nesēja atlīdzību iekļaujot preces cenā, ko nosaka MK noteikumi: ''Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību''. Atlīdzību iekasē, sadala un izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvadījuma organizācija, kas tam saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju.&lt;/ref&gt;);
* ja publicēts darbs ([[grāmata]]) tiek izsniegts lasītājiem bibliotēkā (t.s. publiskais patapinājums&lt;ref&gt;Publisks patapinājus saskaņā ar ''Autortiesību likumu'' (1. panta 16. punkts) ir darba oriģināla izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa iegūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu. Tiesības uz darba nekomerciālu izmantošanu patapinājuma veidā ir svarīga sabiedriska funkcija, bez kuras nav iespējama intelektuālā potenciāla attīstība. No autora tiesību viedokļa tas faktiski nozīmē kontroles zaudēšanu pār darbu. — Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 55. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Autortiesības netiek pārkāptas, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, viņa darbs tiek izmantots publiskam patapinājumam — izsniegts lasīšanai valsts, pašvaldību vai citu atvasinātu publisku personu un privātajās bibliotēkās. — t.s. autora darba publiskās patapināšanas tiesības, kas ir kompensācija par to, ka iespēja darbu lasīt bibliotēkā mazina darba pārdoto eksemplāru skaitu. Atlīdzību iekasē, sadala un izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvadījuma organizācija, kas tam saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju.&lt;/ref&gt;);
* ja publicēts darbs tiek kopēts personiskām vai [[Dienests|dienesta]] vajadzībām bez komerciāla nolūka (t.s. reprogrāfiskā reproducēšana&lt;ref&gt;Reprogrāfiskās reproducēšanas tiesības ir autora tiesības saņemt atlīdzību par savu publicēto darbu fotogrāfisko kopiju izgatavošanu, kas samazina nesēju, kuros ievietots šis autora darbs, pārdoto eksemplāru skaitu.&lt;/ref&gt;).

== Aizsardzības periods ==

Autortiesību personiskās tiesības spēkā ir neierobežotu laiku, savukārt mantiskajām tiesībām ir aizsardzības termiņš, ko nosaka likums darba radīšanas brīdī, pirms stājas spēkā jauns likums vai izmaiņas (likumam nav atpakaļejoša spēka).
* Latvijas teritorijā pēc [[1911. gads Latvijā|1911]]. gada 20. marta radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc autora [[nāve]]s (''post mortem auctoris'').
* Pēc [[1937. gads Latvijā|1937]]. gada radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc autora nāves.
* Pēc [[1940. gads Latvijā|1940]]. gada radītajiem darbiem (izņemot laiku no [[1941. gads Latvijā|1941]]. līdz [[1944. gads Latvijā|1944]]. gadam, kad spēkā bija [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdošana) autortiesību aizsardzības termiņš ir 25 gadi pēc autora nāves.
* Pēc [[1993. gads Latvijā|1993]]. gada radītajiem darbiem autortiesību aizsardzības termiņš ir 50 gadi pēc autora nāves.
* Pēc [[2000. gads Latvijā|2000]]. gada radītajiem darbiem autortiesību aizsardzības termiņš ir 70 gadiem pēc autora nāves (likumā ir atruna attiecībā uz autoriem, kuru darbi Latvijas teritorijā bijuši aizliegti vai kuru izmantošana no 1940. gada jūnija līdz [[1990. gads Latvijā|1990]]. gada maijam bija administratīvi ierobežota — šiem darbiem mantisko tiesību termiņam tiek pielikti klāt aizlieguma vai ierobežojuma gadi, būtiski pagarinot šo termiņu).

Latvijas Republikā pēc 2000. gada 6. maija radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc viņa nāves. Attiecībā uz līdzautoru darbu, tās ir spēkā visu autoru dzīves laiku un 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā līdzautora nāves. Pēc šī termiņa beigām darbu var izmantot bez atļaujas prasīšanas un bez samaksas, tomēr arī turpmāk jāievēro autora personiskās tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību.

== Autortiesību vēsture ==

Antīkajā pasaulē sabiedrība neuzskatīja intelektuālo darbu par profesiju. [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] [[Rakstnieks|rakstnieki]] sevi uzskatīja par [[Skolotājs|skolotājiem]], [[Senā Roma|romiešu]] rakstnieki — par [[Politiķis|politiķiem]]. Lielāko tiesu viņi rakstīja nevis lai ar šo darbu pelnītu iztiku, bet gan lai gūtu [[Atzinība|atzinību]] līdzcilvēkos. Tika atzītas autora tiesības tikt atzītam par autoru, izlemšanas tiesības, vai darbs tiks darīts pieejams sabiedrībai, tiesības nepieļaut pārveidojumus u.c., bet mantiskās tiesības likums neparedzēja.&lt;ref&gt;Pateicoties tam līdz mūsu dienām saglabājušies antīkās mākslas paraugi, kuru oriģināli laika gaitā gājušī bojā, taču saglabājušās līdz mūsu dienām brīvi tiražētās kopijās; kā arī antīko filozofu un literātu darbi, kas saglabājušies līdz mūsu dienām tieši pateicoties daudzajām kopijām.&lt;/ref&gt; Vienīgais, kas uztrauca lielāko daļu autoru (bija arī izņēmumi, piemēram, [[dzejnieks]] Martials), bija sveša darba piesavināšanās, uzdodot to par savu un liedzot patiesajam autoram atzinības laurus. Šajā laikā parādās jēdziens &quot;[[plaģiāts]]&quot;, kas ņemts no romiešu likuma ''Lex Fabia'' (kas paredzēja sodu vispirms par bērnu nolaupīšanu, vēlāk arī par [[Vergs|vergu]] zādzību). Martials, savus sarakstītos darbus uztverot kā savus &quot;gara bērnus&quot;, vienā no [[Epigramma|epigrammām]] nodēvē neatļautu pārrakstīšanu par plaģiātu jeb bērnu nolaupīšanu.&lt;ref&gt;Stephen M. Stewart LLD. International Copyright and neighbouring rights. — 14. lpp.&lt;/ref&gt;

Arī [[Viduslaiki|viduslaikos]] Eiropā autora mantiskās tiesības neatzina, taču atzina autora morālās tiesības. Pirmā zināmā tiesas prāva šajā jomā notika Īrijā XII gs., kad kāds Colomba savas vizītes laikā [[Augustīnieši|augustīniešu]] Sv. Marijas [[Klosteris|klosterī]] (''St Mary's Abbey Augustinian Order'') bija bez atļaujas nokopējis [[Abats|abata]] Finniana psalmu, un bez atļaujas to izplatījis. Abats viņu iesūdzēja tiesā un Leinsteras [[karalis]] Dermots (''Dermot MacMurrough, King of Leinster'') lēma: &quot;Katrai govij pieder tās teļš un tātad katram autoram pieder viņa grāmatas kopijas&quot;.&lt;ref&gt;Veikša I. Kas ir autortiesības? — 13.-14. lpp.&lt;/ref&gt; XV gs. beigās radās jauns [[uzņēmējdarbība]]s veids — iespiedēji un grāmatu tirgotāji (kurus [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalistē]] dēvēja par ''stationers''), — kuri sastapās ar savas produkcijas pārkopēšanu, jo kopiju drukāšanai vajadzēja daudz mazākus finanšu ieguldījumus. Lai nepieļautu izdevējdarbības apstāšanos, XVI gs. sākumā Anglijā un [[Francijas Karaliste|Francijā]] [[Monarhs|monarhi]] izsludināja pirmās grāmatu izdevēju privilēģijas: izdevējiem tika piešķirtas ekskluzīvas reproducēšanas un izplatīšanas tiesības (ierobežotas laikā ar konkrētu termiņu), un sods par šo tiesību pārkāpšanu bija [[naudas sods]] un īpašuma apķīlāšana, kā arī nelegālo kopiju konfiskācija un zaudējumu atlīdzināšana. Šo laiku var uzskatīt par mūsdienu ''Autortiesību'' aizsākumu, kaut arī līdz pat XVIII gs. nepastāvēja autortiesību aizsardzību regulējošas tiesību normas likumdošanā (pēc tradīcijas, tiesa atzina autora tiesības neļaut nepublicēta darba publicēšanu bez atļaujas). 1556. gadā Anglijā tika nodibināta ''[[Stationer's Company]]'', kas piedāvāja autoriem tiesisku aizsardzību un autorības pierādīšanas iespējas, izveidojot īpašu reģistru, kurā pēc autora iesnieguma piereģistrēja to sarakstītos darbus.&lt;ref&gt;Hart T., Fazzani L. Intellectual Property Law. — 129.-131. lpp.&lt;/ref&gt; Autoram reģistrējot savu darbu šajā kompānijā, tā ieguva pastāvīgas reproducēšanas tiesības un autora vietā sekoja, lai to nedarītu citi, pārkāpumu gadījumos uzņemoties iniciatīvu tiesvedības uzsākšanai. Aptuveni līdz XIX gs. šī autortiesību aizsardzības forma attiecās tikai uz rakstītajiem darbiem, taču ar laiku iekļāva arī cita veida darbu — muzikālo, dramatisko un mākslas, — aizsardzību. Savukārt &quot;īpašuma tiesību pārejas&quot; jēdziena rašanās cieši saistīta ar [[kristīgā baznīca|Baznīcu]], kas [[Viduslaiki|viduslaikos]] bija lielākais skaņdarbu pasūtītājs komponistiem, sacerētās mūzikas kopijas paturot konkrētajā Baznīcas iestādē un raugoties, lai to neizmantotu tas, kurš nav komponistam par šo darbu maksājis. Savukārt [[Dramaturgs|dramaturgi]] guva ienākumus, saņemot daļu no ienākumiem par pārdotajām biļetēm kā arī par tekstu publicēšanu, tiesībām uz pamatienākumiem pārejot konkrētā teātra īpašumā.

Mūsdienām raksturīgā autortiesību aizsardzība (gan, kas raksturīgs visām valstīm XVIII gs., attiecināta tikai uz pavalstniekiem, nevis ārvalstniekiem) saistās ar [[Lielbritānijas Karaliste]]s karalienes [[Anna Stjuarte|Annas Stjuartes]] izdoto ''Annas Statūtu'' (''Statute of Anne''), ko [[Lielbritānijas Parlaments]] pieņēma 1710. gada 10. aprīlī. Uz noteiktu laiku izdevējam tika piešķirtas grāmatas izdošanas monopoltiesības. Uz šī pamata tika izveidotas grāmatu publicēšanas tiesības, kas izdevējam bija noteiktas 14 gadu garumā, bet autoram — papildus vēl 14 gadu garumā (ja vien viņš bija dzīvs). Tāpat izdevējam bija tiesības konfiscēt un iznīcināt nelegālās kopijas, kā arī pārtraukt tādu kopiju ievešanu no citām valstīm. Šajā laikā citi izdevēji nedrīkstēja šo konkrēto darbu izdot un izplatīt.&lt;ref&gt;Lipszyc D. Copyright and Related Rights. — 20. lpp.&lt;/ref&gt; Lai aizsargātu savu autoru darbus kaimiņvalstīs, tika slēgti divpusējie līgumi par autortiesību aizsardzību, vadoties pēc apmaiņas principa. Pirmais autortiesību likums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] stājās spēkā 1790. gadā, dodot autoriem un [[Izgudrotāja|izgudrotājiem]] ekskluzīvas tiesības uz saviem darbiem vai atklājumiem uz noteiktu laiku. [[Francija|Francijā]] modernās autortiesības aizsākās ar diviem dekrētiem (1791. un 1793. gados), bez tam Francija bija pirmā, kas 1852. gadā ar likumu noteica, ka ārvalstu autoriem pienākas tādas pašas tiesības kā Francijas pavalstniekiem — neatkarīgi no tā, kādu aizsardzību sniedz autoriem no Francijas ārvalstu autora mītnes zemē (šis princips gan bija raksturīgs Eiropas valstīm — ASV līdz pat XX gs. liedza aizsardzību citās valstīs tapušajiem darbiem, ļaujot amerikāņu rūpniekiem, izdevējiem un teātru menedžeriem izmantot Eiropā radušos izgudrojumus, publicēt un izpildīt Eiropas valstu autoru darbus bez to piekrišanas un dalīšanās ienākumos).&lt;ref&gt;Veikša I. Kas ir autortiesības? — 16.-17. lpp.&lt;/ref&gt; Pēc vairākām diplomātu apspriedēm 1884.-1886. gados 14 Eiropas valstis vienojās par t.s. ''[[Bernes savienība]]s'' izveidošanu un pieņēma t.s. ''[[Bernes autortiesību konvenciju]]'' jeb ''Konvenciju Par literāro un mākslas darbu aizsardzību'' (ASV ''Bernes savienībai'' pievienojās tikai 1989. gadā).

Par autortiesību aizsardzības sākumu Latvijā uzskatāms 1911. gada 20. marts, kad tika pieņemts [[Krievijas Impērija]]s likumu kopojuma “Likums par autora tiesībām” (X.sēj. I.d. 695.1 — 695.75p.), kurš bija spēkā Latvijas teritorijā arī pēc [[Latvijas Republika]]s proklamēšanas. Šajā likumā bija noteikts vispārējais autortiesību termiņš 50 gadi no autora nāves brīža. Autora tiesības bija aizsargātas tikai gadījumā, ja uz darba bija norādīts darba autors, viņa dzīvesvieta un darba tapšanas gads un, ja autors bija norādījis, ka patur sev šīs tiesības. 1937. gadā Latvija pieņēma savu ''Autora tiesību likumu'' un pievienojās ''Bernes konvencijai''. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izveidotajā [[Padomju Savienība|PSRS]] teritoriāli administratīvajā vienībā [[Latvijas PSR]] bija spēkā vispārējā jeb ''Ženēvas autortiesību konvencija'' un PSRS likumdošana. Kopš 1963. gada autortiesības regulēja [[LPSR Civilkodekss|LPSR Civilkodeksa]] IV daļa &quot;[[Autortiesības LPSR|Autortiesības]]&quot;,&lt;ref&gt;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Civilkodekss. — izdevniecība &quot;Liesma&quot;, Rīga, 1974., 208.-227. lpp.&lt;/ref&gt; kā arī [[Latvijas PSR Ministru padome]]s 1979. gada 27.12. dekrēts Nr. 511. 1993. gada 11. maijā tika pieņemts likums ''Par autortiesībām un blakustiesībām'', kurā pirmo reizi tika iekļautas arī izpildītāju un producentu tiesības. 1997. gada 20. augustā Latvija kļuva (ar 24.03.1997. likumu) par ''Ženēvas Konvencijas par autortiesībām'' dalībvalsti. 1998. gadā Latvija kļuva (ar 12.03.1998. likumu) par ''Romas Konvencijas par autortiesībām'' dalībvalsts. 2000. gada 6. aprīlī tika pieņemts ''Autortiesību likums'', kas saskaņots gan ar ''[[TRIPS līgums|TRIPS līgumu]]'', gan ''[[WIPO līgumi]]em'', savukārt kopš 2004. gada 1. maija saskaņots ar 8 [[Eiropas Savienība|ES]] direktīvām autortiesību aizsardzībā.

LR ''Autortiesību likums'' ietver sevī visus principus, kas atrodami visos svarīgākajos starptautiskajos tiesību aktos, kam Latvija pievienojusies: Bernes konvencijai par literatūras un mākslas darbu aizsardzību, Starptautiskai konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Romas konvencija), Ženēvas konvencijai par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu, WIPO Autortiesību līgumam un WIPO Izpildījumu un fonogrammu līgumam. Likums ir saskaņots ar ES direktīvām: par datorprogrammu juridisku aizsardzību (91/250/EEK), par nomas tiesībām un patapināšanas tiesībām, un atsevišķām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (92/100/EEK), par autortiesību aizsardzības termiņu un dažu blakustiesību termiņu saskaņošanu (93/98/EEK), par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un citām blakustiesībām satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas jomā (93/83/EEK), par datubāžu juridisko aizsardzību (96/9/EEK), par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (2001/29/EEK), par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram (2001/84/EEK). Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciala noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana. ''Autortiesību likums'' aizsargā arī blakustiesības.

=== Autortiesību koncepcijas ===

Vēsturiski [[Rietumu valstis|Rietumu valstu]] autortiesību likumdošanā izveidojušās 2 pamatpieejas:
* '''[[Anglosakši|Anglosakšu]] valstu jeb vispārējo tiesību koncepcija''', kas ļauj autortiesību pirmajam īpašniekam neierobežoti vienoties ar iespējamiem sava darba izmantotājiem, ieskaitot absolūtu autortiesību nodošanu, kā arī atzīst izmantotāju tiesības (kas tiem ļauj vērsties tiesā gadījumā, ja tiek aizskartas viņiem piešķirtās izmantošanas tiesības). Uz šo pieeju pamatojas gan [[ASV]], gan [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] autortiesību likumdošana. Tās vairāk orientētas uz autora ''mantiskajām tiesībām'', lielā mērā ignorējot autora ''personiskās tiesības''. ''Personiskās'' jeb ''morālās tiesības'' britu autortiesību likumdošanā tika ieviestas tikai 1988. gadā, kam sekoja plaša likumdošanas aktu saskaņošana [[Eiropas Kopiena]]s ietvaros.&lt;ref&gt;Ovena L. Literāro darbu autortiesības &amp; licencēšana., 7.—8. lpp.&lt;/ref&gt;
* '''[[Eiropa|Kontinentālās Eiropas]] autortiesību koncepcijā''' dominē ''droit d'auter'' (autortiesības), kas vairāk orientētas uz autora ''personiskajām tiesībām''.

Autortiesības regulējošās normas katrā valstī ir atšķirīgas. Piemēram, dažās valstīs autortiesības ir mūžīgas un neatsavināmas, savukārt Lielbritānijas likumdošana paredz, ka no tām var atteikties, un, ja neatsakās, autortiesības beidzas līdz ar to aizsardzības termiņa beigām. ASV autortiesību likumdošanā tāds termins kā ''morālās tiesības'' vispār neeksistē.&lt;ref&gt;Ovena L. Literāro darbu autortiesības &amp; licencēšana., 8. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;J. Rozenfelds, lai ilustrētu atšķirības pamatpieejā, min šādu piemēru: &quot;...atšķirību raksturoja ar slavenās Leonardo da Vinči gleznas piemēru. Eiropiešu uztverē šī glezna ir neaizskarams šedevrs. Amerikāņu uztverē tās īpašnieks, piekrāsodams Monai Līzai ūsas, rīkotos pilnīgā atbilstībā viņa tiesību saturam.&quot; — Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 48. lpp.&lt;/ref&gt;

== Autortiesību konvencijas un starptautiskie līgumi ==

* 1886. gada ''[[Bernes Konvencija par autortiesībām|Bernes konvencija Par literāro un mākslas darbu aizsardzību]]'' (Latvija atjaunoja savu līdzdalību tajā 1995. gada 18. aprīlī ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|MK]] rīkojumu Nr 197.).
* 1952. gada ''[[Vispārējā autortiesību konvencija]]''.
* 1961. gada ''[[Romas Konvencija par autortiesībām|Romas konvencija Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību]]'' (Latvija tai pievienojās ar 1998. gada 12. marta likumu).
* 1996. gada ''[[WIPO līgums par autortiesībām]]'' (stājās spēkā 2002. gadā, kad to bija ratificējušas vairāk nekā 30 valstis, t.sk. arī Latvija).
* 1996. gada ''[[WIPO līgums par izpildījumu un fonogrammām]]'' (stājās spēkā 2002. gadā, kad to bija ratificējušas vairāk nekā 30 valstis, t.sk. arī Latvija).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Autortiesību likums. Konvencijas. — Latvijas vēstnesis, 2001. {{ISBN|9984-731-02-2}}
* Veikša I. Kas ir autortiesības? — Turība: Rīga, 2007. {{ISBN|978-9984-766-96-6}}
* Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums. (otrais, labotais un papildinātais izdevums) — Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. {{ISBN|978-9984-40-831-6}}
* Ovena L. Literāro darbu autortiesības &amp; licencēšana. Rokasgrāmata Latvijas grāmatizdevējiem. — Zvaigzne ABC: Rīga, 2007. {{ISBN|978-9984-36-988-4}}
* Grudulis M. Ievads autortiesībās. — Latvijas vēstnesis: Rīga, 2006. {{ISBN|9984-731-66-9}}
* Autortiesības. Rokasgrāmata. — AGB, Rīga 1997.
* Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. — AGB, Rīga, 1997.
* Platpere I. Izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības. — McĀbols, Rīga, 2000.
* Intelektuālais īpašums kā kvalitatīvas attīstības avots. — LR Patentu valde, Rīga, 2002.
* Juridisko terminu vārdnīca. — Nordik, Rīga, 1998.
* Autortiesību un blakustiesību aizsardzības tiesiskais regulējums. — Tiesu namu aģentūra, Rīga, 2006. {{ISBN|9984-790-13-4}}
* Stephen M. Stewart LLD. International Copyrights and neighbouring rights. — Butterworths, London, 1983
* Hart T., Fazzani L. Intellectual Property Law. — Palgrave Macmillan, London, 2006; {{ISBN|0-230-00633-7}}
* Lipszyc D. Copyright and Related Rights. — UNESCO, Paris, 1999; {{ISBN|92-3-102837-5}}
* Philips J., Furth A. Introduction to Intellectual Property Law. Fourth edition. — London/Dublin/Edinburg, 1990

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20101224204939/http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 LR Autortiesību likums, pieņemts 2000. gada 6. aprīlī (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20160307180500/http://nais.lv/APP_UPDATES/Bernes_konvencija.pdf  Konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Bernes konvencija) (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20160307235636/http://nais.lv/APP_UPDATES/WIPO_ligums.pdf Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par izpildījumu un fonogrammām (latv. val.)]
* [http://nais.lv/text.cfm?Key=0103012000020332769 likums &quot;Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām&quot;]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20050715055854/http://www.km.gov.lv/UI/Main.asp?id=349 LR Kultūras ministrija — Autortiesības un blakustiesības (latv val.)]
* [https://web.archive.org/web/20081113102257/http://www.km.gov.lv/UI/main.asp?id=17706 LR KM Tiesību akti autortiesību un blakustiesību jomā (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20081113102310/http://www.km.gov.lv/UI/main.asp?id=10724 Autortiesību likumdošanas vēsture Latvijā (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20080616194615/http://www.autornet.lv/tiesibas/ Autori un to darbi — tiesības (latv.val.)]
* [http://www.biblioteka.lv:80/SiteDirectory/Pages/Autortiesibas.aspx Autortiesības — Latvijas bibliotēku portāls]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.km.gov.lv/lv/doc/starpnozares/radosa/Latvian_Copyright_latviski.doc Roberts G. Pikārds, Timo E. Toivonens. Autortiesību un ar tām saistīto nozaru ekonomiskais ieguldījums Latvijā, 2000 : pētījums — Latvijas Republikas Kultūras Ministrija: Rīga, 2005.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722161755/http://www.km.gov.lv/lv/doc/starpnozares/radosa/Latvian_Copyright_latviski.doc |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}
* [http://odo.lv/Training/Copyrights Pārsteidzošā autortiesību vēsture un pasaule bez tām]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Autortiesības| ]]</text>
      <sha1>l4scgil0k3yikwehvk2jsvzxvxzxeo1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532231</id>
      <parentid>4532164</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T11:29:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>domāts &quot;personisko nemantisko&quot; un &quot;personisko mantisko&quot; - Atcēlu [[Special:Contributions/Reinis Mežals|Reinis Mežals]] ([[User talk:Reinis Mežals|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4532164</comment>
      <origin>4532231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50378" sha1="at1fozalipjsjuiioh36jqu8stakhv8" xml:space="preserve">[[Attēls:Copyright.svg|thumb|150px|Starptautiski pieņemtais autortiesību norādes simbols]]
'''Autortiesības''' ir [[Autors|autora]] personisko nemantisko un mantisko tiesību kopums uz paša radītu [[Intelektuālais īpašums|intelektuālo]] darbu tā materiālajā formā.&lt;ref&gt;Kamēr ideja ir prātā vai tiek minēta sarunā ar citu cilvēku, to neaizsargā autortiesības, taču tikko kā ideja īstenota jebkādā materiālā formā (uz [[kino]], [[foto]] vai [[video]] lentes, digitalizēta vai uz [[Papīrs|papīra]] u.c.), tā kļūst par darbu, ko aizsargā autortiesības. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 8. lpp.&lt;/ref&gt; Šīs tiesības veido divas daļas: '''personiskās''' jeb morālās un '''mantiskās''' jeb ekonomiskās tiesības. [[Latvijas Republika]]s teritorijā tās nosaka ''[[Autortiesību likums]]'' un primārais to uzdevums ir aizsargāt autora darbu pret neatļautu lietošanu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Autortiesību likums. I nodaļa, 1. pants &quot;Likumā lietotie termini&quot;. // Autortiesību likums. Konvencijas. — Latvijas vēstnesis, 2001., 7. lpp.&lt;/ref&gt;

Tas ir izņēmuma tiesību veids (tiesību īpašnieks var atļaut vai aizliegt izmantot viņa darbu), kuru [[subjekts]] ir [[Literatūra|literārā]] vai [[Māksla|mākslas darba]] autors, bet objekts — šī autora darbs. Autortiesības tiek attiecinātas uz jebkuriem darba izmantojuma aspektiem un veidiem. Tiesiskā režīma ziņā tās pielīdzināmas tiesībām uz materiālu lietu un stājas spēkā, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts vai nepabeigts. Tiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama īpaša reģistrācija vai citu formalitāšu ievērošana, taču, ja autors vēlas, lai citas personas būtu informētas par viņa autorību, tad viņš savas tiesības var demonstrēt ar autortiesību aizsardzības zīmi &quot;©&quot;, autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu) un darba radīšanas gadu. Kaut arī pastāv vispārpieņemtie autortiesību principi, definēti starptautiskajās konvencijās, katras atsevišķas valsts likumdošanā ir sastopamas arī atšķirības, kas attiecas uz šīs valsts jurisdikcijā radītajiem darbiem.&lt;ref&gt;Tā kā intelektuālais īpašums nav taustāms, tam nepieciešams materiāls nesējs ([[kompaktkasete|audio]] vai [[videokasete]], [[kompaktdisks]], [[cietais disks]], [[serveris]], kino vai foto [[Kinolente|filma]], [[papīrs]] u.c.), taču būtiska iezīme ir tāda, ka autortiesības nav nekādā mērā saistītas ar šo nesēju un tā īpašuma tiesību pāreja no vienas personas otrai nekādā mērā nav saistīta ar autortiesību pāreju. Piemēram, ja autors uzrakstījis literāru darbu internetā, par nesēju izmantojot serveri, kas atrodas citā valstī un pieder citam subjektam, tad autorība un autortiesības pieder šim autoram, nevis nesēja īpašniekam. Savukārt attiecībā uz darbu ir spēkā tās valsts autortiesību likums, kurā šis darbs tapis, nevis kur atrodas tā nesējs. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 49. lpp.&lt;/ref&gt; Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, autortiesības aizsargā arī atvasināto darbu&lt;ref&gt;Atvasināts darbs ir darbs, kas veidots pamatojoties uz citu, jau esošu oriģināldarbu un kādā veidā atvasināts no tā — tās ir [[adaptācija]]s, aranžējumi, ekranizācijas, dramatizējumi, [[Tulkojums|tulkojumi]], darbu krājumi ([[antoloģija]]s, [[Atlants|atlanti]], daļa [[Datu bāze|datu bāzu]], [[enciklopēdija]]s, katalogi u.c. salikti darbi) u.c. [[Oriģināldarbs|oriģināldarbu]] pārstrādājumi, kas materiālu atlases, apstrādes un izkārtojuma ziņā ir radoša darba rezultāts. Atvasinātais darbs ir aizsargāts neatkarīgi no tā, vai tajā izmantotie darbi vai darbi, kuri ir atvasinātā darba pamatā, ir aizsargāti vai nē.&lt;/ref&gt; autoru tiesības. Likums nosaka, ka autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu.

Autortiesības un [[blakustiesības]] (blakustiesības aptver izpildītāju, [[televīzija]]s un radio raidorganizāciju, [[fonogramma|fonogrammu]] [[mūzikas producents|producentu]] un mākslas filmu producentu tiesības — dažreiz sauktas arī par saistītajām tiesībām) ir daļa no intelektuālā īpašuma tiesībām, kas radītas tiesību sistēmā, lai vairotu jaunradi un aizsargātu sākotnējā radītāja īpašumtiesības. Tiesību sistēmā autortiesības un blakustiesības sastāda tikai daļu no intelektuālā īpašuma tiesībām. Cita daļa sastāv no rūpnieciskā īpašuma tiesībām (tādām kā [[Patents|patenti]]). Autortiesības no citām intelektuālā īpašuma tiesībām atšķiras arī ar to, ka autortiesības rodas pēc darba radīšanas bez atsevišķas šo tiesību atzīšanas procesa nepieciešamības.

No autortiesībām izriet to [[Autortiesību objekts|objekti]], [[lietotāju tiesības]], [[Autortiesību blakustiesības|blakustiesības]], [[autortiesību kolektīvais pārvaldījums]], [[autortiesību licence]], [[autortiesību licences līgums]], [[autortiesību līdzsvars]] u.c.

== Autortiesību objekts, subjekts un tā tiesības ==

* '''Darbs''' ir &quot;autora '''radošās darbības rezultāts''' [[literatūra]]s, [[zinātne]]s vai [[māksla]]s jomā&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 |title=Autortiesību likums. |access-date={{dat|2008|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101224204939/http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 |archivedate={{dat|2010|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; jeb &quot;'''jaunrades rezultāts''' jebkādā materializētā formā, kā arī publiski izpildīta [[improvizācija]] tās izpildījuma brīdī&quot; (objekti, kuru tapšanā nav vērojama radoša darbība — [[Personu apliecinošs dokuments|personu apliecinošu dokumentu]] foto, amatierfoto, saraksti, uzskaitījumi, tehniskie apraksti u.tml. nav uzskatāmi par darbu ''Autortiesību likuma'' izpratnē).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
* '''Autors''' ir &quot;[[fiziska persona]], kuras '''radošo spēju''' rezultātā radīts konkrētais darbs&quot;.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Autors ir autortiesību īpašnieks, kas, kā nosaka [[Latvija]]s ''Autortiesību likums'', var būt tikai fiziska persona (autortiesību prezumpcija paredz, ka persona, kuras vārds vai vispāratzīts [[pseidonīms]] ir norādīts uz publiskota darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais). Ja uz publiskota darba autors nav norādīts, tad līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personu un piesaka autorību, viņa vārdā un interesēs darbojas izdevējs vai cita pilnvarota persona. Līdzautors ir kāda autora partneris darba radīšanā. Līdzautori rada darbu kopīgi, savstarpēji vienojoties par individuālo ieguldījumu darba radīšanā, no kā atkarīgi viņu kā autoru personisko un mantisko tiesību realizēšanas nosacījumi. Gadījumā, ja darbam ir vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi. Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz savu individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.&lt;ref&gt;Veikša I. Kas ir autortiesības? — 58. lpp.&lt;/ref&gt;

Autors kā autortiesību subjekts autortiesības uz darbu var izmantot pats, var nodot savas mantiskās tiesības arī jebkurai citai personai, šai personai kļūst par autortiesību subjektu, un var arī nodot tiesību pārvaldīšanu autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai. Autora nāves gadījumā par autortiesību subjektiem saskaņā ar [[Civillikums|Civillikumā]] noteikto kārtību (likumisko, testamentāro vai līgumisko) kļūst viņa mantinieki. Tiesību pārņēmēji pārņem tikai mantiskās tiesības (mantinieki daļēji arī personiskās tiesības), jo arī pēc nāves autors saglabā autorību — neviens cits nevar kļūt par šī darba autoru.

Saskaņā ar Latvijas ''Autortiesību likumu'' darba autoram ir personiskās jeb morālās tiesības, kā arī mantiskās tiesības.

=== Personiskās jeb morālās tiesības ===
Personiskās jeb morālās tiesības darba autora nosaka:
* tiesības tikt atzītam par autoru;
* tiesības uz [[Personvārds|vārdu]], t.i. tiesības pieprasīt, lai autora vārds būtu minēts uz visām darba kopijām vai reprodukcijas produktiem, jebkādā šī darba pieminēšanas gadījumā, vai gluži otrādi — pieprasīt [[Pseidonīms|pseidonīma]] lietošanu vai [[Anonīms|anonimitāti]];
* tiesības izlemt, publiskot darbu vai nepubliskot;
* tiesības atsaukt darba izmantošanu (ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies legālajam izmantotājam);
* tiesības uz aizstāvību un pretdarbību jebkurai sava darba sakropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kas var kaitēt autora godam un [[cieņa]]i;
* tiesības uz darba neaizskaramību (pārveidojumu pieļaušana vai nepieļaušana).

=== Mantiskās tiesības ===
Mantiskās tiesības darba autora nosaka tiesības:
* publiskot darbu nepastarpinātā veidā ([[Dziedāšana|dziedot]], spēlējot utt. vai ar kādas tehniskas ierīces palīdzību padarīt darbu pieejamu [[sabiedrība]]i);
* publicēt darbu (tā kopijas darīt pieejamas sabiedrībai);
* publiski izpildīt darbu (nepastarpināti, vai ar ierīces vai procesa palīdzību);
* izplatīt darbu (pārdot vai dāvināt darba oriģinālu vai kopijas);
* raidīt darbu (izmantojot elektronisko sakaru tīklus);
* padarīt darbu pieejamu sabiedrībai;
* iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas (pat ja no tā netiek gūts komerciāls labums);
* tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu (par reproducēšanu tiek atzīta arī darba īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniski pārveidotā veidā);
* ļaut [[Tulkošana|tulkot]] darbu;
* ļaut aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

Latvijas ''[[Latvijas Krimināllikums|Krimināllikumā]]'' ir paredzēts sods par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, par autorības piesavināšanos vai līdzautorības uzspiešanu, kā arī par piespiešanu atteikties no autorības (KL 148. pants). Noteikts arī [[sods]] par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem (KL 149. pants).

=== Autortiesību pārkāpšana ===

Autortiesības tiek pārkāptas 3 pamatgadījumos:
# bez atļaujas publicējot darbu, autoram tiek liegta atlīdzība, kas tam pienākas par darba radīšanu;
# sveša darba piesavinātājs [[Maldinājums|maldina]] sabiedrību, sevi uzdodot par darba autoru;
# darbu publiskojot, netiek uzrādīts darba autors (ja tas ir zināms).
Kā arī sīkāk atrunātos papildu gadījumos (piemēram, literāra darba tulkošana un publicēšana bez atļaujas, pārāk liela darba fragmenta citēšana bez atļaujas, darba izkropļošana u.c.).

== Darba izmantošana ==

Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājam ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauju. Šī atļauja var tikt izsniegta gan [[Licences līgums|licences līguma]], gan [[licence]]s veidā, un jāsaņem pirms darba izmantošanas uzsākšanas — darbu nedrīkst izmantot, ja atļauja nav saņemta. ''Autortiesību likuma'' 2. pants nosaka, ka autortiesības tiesiskā režīma ziņā tiek pielīdzinātas tiesībām uz kustamu mantu LR ''Civillikuma'' izpratnē. Autors savas tiesības var nodot tikai ar līguma palīdzību, kuru apstiprina abas puses, bet vienpusējs solījums, kuru vēl nav pieņēmusi otra puse, nedibina nekādas saistības (LR ''Civillikums'', 1511.-1513. pants).

'''Izmantotāju tiesības:'''

Autortiesības ir privātas tiesības, un autora darba izmantošanā abas puses ir līdzvērtīgas, savas civiltiesiskās attiecības var veidot, tikai savstarpēji vienojoties. ''[[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā]]'' definētas katra cilvēka tiesības uz viņa radīto darbu aizsardzību, vienlaikus rēķinoties arī ar organizētās sabiedrības tiesībām baudīt šī autora radītā darba augļus. To pašu nosaka arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ''[[Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām]]''.

'''Tiesību nodošana:'''

Autortiesības ietilpst privāto tiesību sfērā, t.i. tiesības izmantot darbu var tikt nodotas tikai ar [[Līgums|līguma]] palīdzību, kurā tiek atrunāts, kādas mantiskās tiesības tiek nodotas ar šā līguma starpniecību. Visas tiesības, kas netiek nodotas, paliek autoram.&lt;ref&gt;Slēdzot darba līgumu par tādu darba pienākumu veikšanu, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, tiek paredzēta mantisko tiesību pāriešana no darbinieka darba devējam. Ja tas netiek darīts, var notikt tā, ka darba devējs maksā darbiniekam algu par darba izveidi, bet, beidzoties darba attiecībām, darba autors aiziet no darba ar visu darbu un to izmanto saviem mērķiem. Darbiniekiem jāsaprot, ka darba devējam ir visas tiesības uz darbu, kas radīts, pildot viņa darba līgumā nolīgtos pienākumus neatkarīgi no tā, kā un kur darbs tiek radīts. Par to darba veicējs saņem algu un sociālās garantijas. Visas tiesības, kuras autors nodod darba pasūtītājam, viņam pašam vairs nepiederēs, jo par to viņš saņēmis līgumā noteikto autoratlīdzību. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 69. lpp.&lt;/ref&gt;

'''Senāk radīto darbu autortiesību pāreja:'''

''Civillikuma'' 3. pants nosaka, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies, un neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tas nozīmē, ka ja darbs tapis Latvijā pirms 1993. gada, uz to attiecas tās autortiesības regulējošās likumdošanas normas, kādas bijušas spēkā darba radīšanas laikā un vietā ([[Krievijas Impērija]]s, [[Latvijas Republika]]s, [[Vācija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] — atkarībā, kuras šīs valsts jurisdikcijā Latvijas teritorija bija darba tapšanas brīdī).&lt;ref&gt;Piemēram, ja darbs tapis [[Latvijas PSR]] un autors bijis darba attiecībās ar [[Žurnāls|žurnāla]], [[avīze]]s, [[Kinolente|filmas]], [[fonogramma]]s vai raidījuma producentu un saņēmis autoratlīdzību par konkrētā darba veidošanu (tostarp — piekritis veidot darbu bez maksas), tad mantiskās tiesības uzskatāmas par nodotām. Padomju varas gados nevienam autoram — žurnālistam, scenārija autoram, režisoram, skaņu režisoram, operatoram utt., — prātā neienāca, ka kādreiz viņš varētu saņemt vēl kādu atlīdzību par tālāku darba izmantošanu — piekrītot saņemt [[Honorārs|honorāru]] gan autors, gan pasūtītājs ar to saprata, ka tā ir galīgā atlīdzība par darba izveidi un izmantošanu, un mantiskās tiesības abas puses uzskatīja par nodotām. Kā analoģiju var minēt padomju varas gados likumīgi paša īpašnieka pārdotu nekustamo īpašumu — īpašniekam, kurš to bija pārdevis, nebija nekādu tiesību un iespēju saņemt par to kaut kādu atlīdzību vai saņemt atpakaļ [[denacionalizācija]]s procesā, kad bija atjaunota Latvijas Republikas suverenitāte. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 72.-72.. lpp. Te jānorāda, ka ar literārajiem darbiem situācija ir savādāka, jo rakstnieks nebija pastāvīgās darba attiecībās ar izdevniecību, tikai saņēma līgumā paredzēto autoratlīdzību par konkrēto savas grāmatas izdoto metienu, savukārt izdevniecība saņēma tiesības tikai uz konkrēto grāmatas tirāžu.&lt;/ref&gt;

'''Darba izmantošana reklāmā:'''&lt;br /&gt;Darbu izmantošanu [[Reklāma|reklāmā]] reglamentē ''Reklāmas likums'', kas nosaka, ka reklāmā aizliegts attēlot, izmantot vai citādi pieminēt [[Fiziska persona|fizisko personu]] (kā [[Privātpersona|privātpersonu]] vai kā [[Amatpersona|amatpersonu]]) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas. Īpašums ietver arī intelektuālo īpašumu: [[Mūzika|mūziku]], [[Dzeja|dzejoli]], [[Fotogrāfija|fotogrāfiju]] u.tml.

'''Atlīdzība par autordarbu izmantošanu:'''&lt;br /&gt;Par autordarba izmantošanu jāmaksā atlīdzību, kuru var maksāt gan tieši autoram (par t.s. ''lielo tiesību'' darbu izmantošanu, par darba izmantošanu reklāmā, par tiesībām darbu [[Tulkošana|tulkot]], aranžēt u.tml.), vai arī maksāt autora darbu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma [[organizācija]]i (par t.s. ''mazo tiesību'' darbu raidīšanu, reproducēšanu, retranslāciju, masveida tiražēšanu komerciālos nolūkos u.tml.). Ir gadījumi, kad mantiskās tiesības var tikt pārvaldītas tikai kolektīvi (tieši autoram maksāt atlīdzību nav iespējams), ja darbs tiek:
* kopēts personīgai lietošanai;
* reprogrāfiski reproducēts;
* publiski patapināts;
* publiski izpildīts izklaides vietās;
* retranslēts;
* tālākpārdots.
Likumdošana neparedz atlīdzības apmēru, kas pienākas autoriem par viņu darbu izmantošanu bez autora atļaujas un ko iekasē autortiesību kolektīvās administrēšanas organizācijas.&lt;ref&gt;Latvijas tiesu prakse rāda, ka tiesas piespriestā atlīdzības summa lielākajā daļā gadījumu ir ievērojami zemāka nekā autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas AKKA/LAA pieprasītās summas. — Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 57.-58. lpp.&lt;/ref&gt;

Kad darbs ir objektivizēts un publicēts, autoram saglabājas autora tiesības uz darbu un kontrole pār darba kopēšanu, taču ārpus viņa kontroles izrādās tas, kas notiek ar publicētu un pārdotu darba kopiju. Tā, piemēram, autors nevar aizkavēt to, ka kopijas īpašnieks to pārdod tālāk citai personai. Viena no šādām iegādātās kopijas neierobežotas tālāknodošanas sekām ir tiesības nodot kopiju citām personām nekomerciālai izmantošanai bez maksas.&lt;ref&gt;Philips J., Furth A. Introduction to Intellectual Property Law., 225. lpp.&lt;/ref&gt; Tātad tas ir [[Intelektuālais īpašums|intelektuālā īpašuma]] ierobežojums publikas interesēs. Publiska patapinājuma gadījumā autors pat neiegūst atlīdzību par darba izmantošanu nekomerciāliem mērķiem.&lt;ref&gt;Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 55. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Atsevišķu objektu aizsardzības īpatnības ===

[[Datorprogramma]]s tiek atzītas pie autordarbiem un pieskaitītas literāriem darbiem, tomēr to autoriem ir atšķirīgs tiesību kopums un tie ir nosacītā izņēmuma stāvoklī. No citiem darbu veidiem pamatatšķirība ir tā, ka lielākajā daļā gadījumu autortiesības pieder nevis programmas radītājam, bet [[Darba devējs|darba devējam]], kurš pasūtījis autoram vai līdzautoriem šādas programmas izstrādi un par to samaksājis autoratlīdzību. Uz datorprogrammām neattiecas ne izmantošana informatīviem, ne [[izglītība]]s un [[pētniecība]]s mērķiem, ne arī izmantošana personiskiem mērķiem, maksājot nesēja atlīdzību. Datorprogrammu izmantošana bez atļaujas prasīšanas un bez atlīdzības maksāšanas pieļauta tikai 2 gadījumos:
* datorprogrammas var tikt izmantotas bez maksas reproducēšanai, tulkošanai u.c. pārveidošanai, ja šīs darbības (arī [[Kļūda|kļūdu]] labošana) ir nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim;
* tiek nodrošināta datorprogrammu sadarbspēja, t.i. bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām.

[[Datubāze]]s ir neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots [[Sistemātika|sistemātiski]] vai metodiski, un ir pieejams elektroniskā vai kādā citā veidā. Tās tiek atzītas par īpašiem objektiem, kas īsti nav ne autordarbs, ne īsti blakustiesību objekts, tāpēc to veidotāju tiesības aizsargātas īpašā veidā, t.s. ''[[sui generis]]''. Bez datubāzes veidotāju piekrišanas drīkst:
* iegūt neelektroniskas datubāzes saturu personiskiem mērķiem;
* iegūt būtisku datubāzes satura daļu izglītības vai zinātniskās pētniecības nolūkos, obligāti uzrādot avotu, turklāt tikai apjomā, kāds nepieciešams nekomerciāla mērķa sasniegšanai;
* iegūt vai atkārtoti izmantot būtisku datubāzes daļu valsts drošības nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.
Likums nepieļauj datubāzes bojāšanu vai arī izņemšanu kopā ar datoru bez likumpamatota iemesla.

== Darbu izmantošanas atvieglojumi ==

Ir darbi, kuru izmantošana ir atļauta, ja tie atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem. Par darba izmantošanu jāmaksā, izņemot, ja: brīva šo darbu lietošana ir atļauta (t.s. [[neaizsargājams darbs|neaizsargājami darbi]]); darbam ir beidzies autortiesību aizsardzības periods; tie atbilst atsevišķām situācijām, kas paredzētas likumā (t.s. autortiesību ierobežojumi).

=== Autortiesību neaizsargātie darbi ===

[[Neaizsargājams darbs]] ir darbs, kura lietošanai nav nepieciešama [[licence]] un par kura izmantošanu nav jāmaksā autoratlīdzība. LR ''Autortiesību likuma'' 6. pants nosaka, ka autortiesības neaizsargā:
* normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību izdotus dokumentus un tiesas lēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus u.c. oficiālos dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus;
* [[valsts]] apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes ([[Karogs|karogus]], [[Ģerbonis|ģerboņus]], [[himna]]s, [[goda zīme|ordeņus]], naudas zīmes u.tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti (naudas zīmes aizliegts jebkādā veidā reproducēt un uz tām neattiecas autora mantisko tiesību ierobežojumi);
* [[karte]]s, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;
* [[Periodiskie izdevumi|presē]], [[radio]] vai [[Televīzijas raidījums|televīzijas raidījumos]] vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par notikumiem, [[Fakts|faktiem]] (tas attiecas tikai uz ziņām, nevis uz [[Žurnālists|žurnālista]] komentāru);
* [[ideja]]s, metodes, [[Process|procesus]] un matemātiskās [[koncepcija]]s ([[matemātiskā formula|formulas]], [[definīcija]]s, [[teorēma]]s, reizrēķina tabulu u.tml.) drīkst brīvi izmantot jebkurš.

=== Autortiesību ierobežojumi ===

Dažādu valstu likumdošanā autortiesībām noteikti dažādi ierobežojumi, t.i. situācijas, kad autora radīto darbu var izmantot bez atļaujas prasīšanas vai bez samaksas par tā izmantošanu, kas rada līdzsvaru starp tiesību īpašnieku un lietotāju interesēm. [[Autors|Autora]] darba izmantošana bez atļaujas un atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt tam zaudējumus.

Saskaņā ar Latvijas ''Autortiesību likumu'' likuma V nodaļas &quot;Autora mantisko tiesību ierobežojumi&quot; 19. pantu autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:
* darbu izmanto informatīviem mērķiem&lt;ref&gt;20. pants &quot;Darba izmantošana informatīviem mērķiem&quot; nosaka, ka &quot;Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14. panta un 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts: 1) reproducēt publiskotus darbus citātu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķiem atbilstošā apjomā; 2) publicēt avīzēs, raidī vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.&quot; Nosakot fragmentu izmantošanas atbilstību informatīvam mērķim atbilstīgā apjomā, ir jāvadās pēc vispārējiem tiesību principiem, jo likums nenosaka, cik teikumi vai lappuses ir brīvi citējami. Jāņem vērā darba apjomu — ja tas ir 300 lpp., tad var citēt arī 10 lpp., bet ja darba apjoms ir 10 lpp., tad citēšana būs samērīga, ja nepārsniegs dažus teikumus vai rindkopas. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 88. lpp.&lt;/ref&gt;;
* darbu izmanto [[izglītība]]s un [[pētniecība]]s mērķiem&lt;ref&gt;21. pants: &quot;Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem&quot;: Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi, kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos.&quot; Likumā iekļauts nosacījums, ka šos darbus var izmantot tikai tādā veidā, ka tas neradīs zaudējumus darba normālai izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 88.-89. lpp.&lt;/ref&gt;;
* darbu reproducē, lai to varētu izmantot [[Aklums|redzes]] vai [[Kurlums|dzirdes invalīdi]];
* darbu reproducē [[Bibliotēka|bibliotēku]] vai [[Arhīvs|arhīvu]] vajadzībām;
* darbu reproducē [[tiesvedība]]s mērķiem;
* tiek izmantots publiski pieejams vai [[Izstāde|izstādīts]] darbs&lt;ref&gt;Pieļaujams filmēt pieminekli, kas atrodas pilsētas laukumā un tā attēlu pārraidīt televīzijā, taču nav pieļaujams šī pieminekļa attēlu izmantot reklāmā vai izgatavot pastkarti ar tā attēlu un to tirgot. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 90. lpp.&lt;/ref&gt;;
* muzikālu darbu izmanto valstisku vai reliģisku [[Ceremonija|ceremoniju]] laikā, kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā&lt;ref&gt;Tas attiecas uz ceremoniju, nevis koncertu pirms vai pēc tās. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 90. lpp.&lt;/ref&gt;;
* darbu izmanto raidorganizācija īslaicīgi;
* darbu [[Parodija|parodē]] vai [[Karikatūra|kariķē]]&lt;ref&gt;Jāuzmanās, lai nepārkāptu pieļaujamo robežu un darbs no kariķēta nekļūtu par sakropļotu (deformētu), kas būtu personisko tiesību pārkāpums. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 90. lpp.&lt;/ref&gt;;
* datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, [[tulkošana]]i u.c. pārveidošanai;
* nodrošina datorprogrammu sadarbspēju;
* darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti;
* darbu reproducē īslaicīgi.&lt;ref&gt;Drīkst īslaicīgi reproducēt darbu, ja tas ir tehnoloģiskā procesa īslaicīga sastāvdaļa un ja reproducēšanas mērķis ir nodrošināt starpnieka veiktu darba pārsūtīšanu starp trešajām personām vai darba likumīgu izmantošanu, un ja šai reproducēšanai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes. Piemēram, ja raidorganizācijas arhīvā atrodas veca kinofilma, ko nav iespējams pārraidīt, pirms tā nav digitalizēta un pārvietota uz digitālā nesēja (diska vai datora), un šādai pārkopēšanai nav ekonomisks nozīmes — tā nepieciešama tikai filmas likumīgai izmantošanai, — atļauju nav jāprasa un maksājumi nav jāveic. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 89.-90. lpp.&lt;/ref&gt;
18. pants nosaka: &quot;Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt viņam zaudējumus&quot;.

=== Darbu izmantošana bez atļaujas, samaksājot ===

Darbus var izmantot bez autora piekrišanas, taču samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību,&lt;ref&gt;Vienā no uzskaitītajām situācijām samaksu var iekasēt tikai kolektīvi, t.i. ar mantisko tiesību kolektīvās pārvaldījuma organizācijas starpniecību, jo autors pats nevar izkontrolēt savu darbu šādu izmantošanu. Realitātē nekāda kontrole un uzskaite netiek veiktas, uzspiežot sabiedrībai t.s. &quot;solidāros maksājumus&quot;, neizvērtējot konkrēto darbu izmantošanas apjomu. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 91. lpp.&lt;/ref&gt; gadījumā ja:
* darbs, kas iekļauts [[Kino|filmā]] vai skaņu ierakstā, tiek kopēts personiskām vajadzībām (t.s. nesēja atlīdzība&lt;ref&gt;Nesēja atlīdzību maksā reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo nesēju izgatavotāji un personas, kuras tos ieved Latvijā, nesēja atlīdzību iekļaujot preces cenā, ko nosaka MK noteikumi: ''Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību''. Atlīdzību iekasē, sadala un izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvadījuma organizācija, kas tam saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju.&lt;/ref&gt;);
* ja publicēts darbs ([[grāmata]]) tiek izsniegts lasītājiem bibliotēkā (t.s. publiskais patapinājums&lt;ref&gt;Publisks patapinājus saskaņā ar ''Autortiesību likumu'' (1. panta 16. punkts) ir darba oriģināla izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa iegūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu. Tiesības uz darba nekomerciālu izmantošanu patapinājuma veidā ir svarīga sabiedriska funkcija, bez kuras nav iespējama intelektuālā potenciāla attīstība. No autora tiesību viedokļa tas faktiski nozīmē kontroles zaudēšanu pār darbu. — Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 55. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Autortiesības netiek pārkāptas, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, viņa darbs tiek izmantots publiskam patapinājumam — izsniegts lasīšanai valsts, pašvaldību vai citu atvasinātu publisku personu un privātajās bibliotēkās. — t.s. autora darba publiskās patapināšanas tiesības, kas ir kompensācija par to, ka iespēja darbu lasīt bibliotēkā mazina darba pārdoto eksemplāru skaitu. Atlīdzību iekasē, sadala un izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvadījuma organizācija, kas tam saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju.&lt;/ref&gt;);
* ja publicēts darbs tiek kopēts personiskām vai [[Dienests|dienesta]] vajadzībām bez komerciāla nolūka (t.s. reprogrāfiskā reproducēšana&lt;ref&gt;Reprogrāfiskās reproducēšanas tiesības ir autora tiesības saņemt atlīdzību par savu publicēto darbu fotogrāfisko kopiju izgatavošanu, kas samazina nesēju, kuros ievietots šis autora darbs, pārdoto eksemplāru skaitu.&lt;/ref&gt;).

== Aizsardzības periods ==

Autortiesību personiskās tiesības spēkā ir neierobežotu laiku, savukārt mantiskajām tiesībām ir aizsardzības termiņš, ko nosaka likums darba radīšanas brīdī, pirms stājas spēkā jauns likums vai izmaiņas (likumam nav atpakaļejoša spēka).
* Latvijas teritorijā pēc [[1911. gads Latvijā|1911]]. gada 20. marta radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc autora [[nāve]]s (''post mortem auctoris'').
* Pēc [[1937. gads Latvijā|1937]]. gada radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc autora nāves.
* Pēc [[1940. gads Latvijā|1940]]. gada radītajiem darbiem (izņemot laiku no [[1941. gads Latvijā|1941]]. līdz [[1944. gads Latvijā|1944]]. gadam, kad spēkā bija [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdošana) autortiesību aizsardzības termiņš ir 25 gadi pēc autora nāves.
* Pēc [[1993. gads Latvijā|1993]]. gada radītajiem darbiem autortiesību aizsardzības termiņš ir 50 gadi pēc autora nāves.
* Pēc [[2000. gads Latvijā|2000]]. gada radītajiem darbiem autortiesību aizsardzības termiņš ir 70 gadiem pēc autora nāves (likumā ir atruna attiecībā uz autoriem, kuru darbi Latvijas teritorijā bijuši aizliegti vai kuru izmantošana no 1940. gada jūnija līdz [[1990. gads Latvijā|1990]]. gada maijam bija administratīvi ierobežota — šiem darbiem mantisko tiesību termiņam tiek pielikti klāt aizlieguma vai ierobežojuma gadi, būtiski pagarinot šo termiņu).

Latvijas Republikā pēc 2000. gada 6. maija radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc viņa nāves. Attiecībā uz līdzautoru darbu, tās ir spēkā visu autoru dzīves laiku un 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā līdzautora nāves. Pēc šī termiņa beigām darbu var izmantot bez atļaujas prasīšanas un bez samaksas, tomēr arī turpmāk jāievēro autora personiskās tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību.

== Autortiesību vēsture ==

Antīkajā pasaulē sabiedrība neuzskatīja intelektuālo darbu par profesiju. [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] [[Rakstnieks|rakstnieki]] sevi uzskatīja par [[Skolotājs|skolotājiem]], [[Senā Roma|romiešu]] rakstnieki — par [[Politiķis|politiķiem]]. Lielāko tiesu viņi rakstīja nevis lai ar šo darbu pelnītu iztiku, bet gan lai gūtu [[Atzinība|atzinību]] līdzcilvēkos. Tika atzītas autora tiesības tikt atzītam par autoru, izlemšanas tiesības, vai darbs tiks darīts pieejams sabiedrībai, tiesības nepieļaut pārveidojumus u.c., bet mantiskās tiesības likums neparedzēja.&lt;ref&gt;Pateicoties tam līdz mūsu dienām saglabājušies antīkās mākslas paraugi, kuru oriģināli laika gaitā gājušī bojā, taču saglabājušās līdz mūsu dienām brīvi tiražētās kopijās; kā arī antīko filozofu un literātu darbi, kas saglabājušies līdz mūsu dienām tieši pateicoties daudzajām kopijām.&lt;/ref&gt; Vienīgais, kas uztrauca lielāko daļu autoru (bija arī izņēmumi, piemēram, [[dzejnieks]] Martials), bija sveša darba piesavināšanās, uzdodot to par savu un liedzot patiesajam autoram atzinības laurus. Šajā laikā parādās jēdziens &quot;[[plaģiāts]]&quot;, kas ņemts no romiešu likuma ''Lex Fabia'' (kas paredzēja sodu vispirms par bērnu nolaupīšanu, vēlāk arī par [[Vergs|vergu]] zādzību). Martials, savus sarakstītos darbus uztverot kā savus &quot;gara bērnus&quot;, vienā no [[Epigramma|epigrammām]] nodēvē neatļautu pārrakstīšanu par plaģiātu jeb bērnu nolaupīšanu.&lt;ref&gt;Stephen M. Stewart LLD. International Copyright and neighbouring rights. — 14. lpp.&lt;/ref&gt;

Arī [[Viduslaiki|viduslaikos]] Eiropā autora mantiskās tiesības neatzina, taču atzina autora morālās tiesības. Pirmā zināmā tiesas prāva šajā jomā notika Īrijā XII gs., kad kāds Colomba savas vizītes laikā [[Augustīnieši|augustīniešu]] Sv. Marijas [[Klosteris|klosterī]] (''St Mary's Abbey Augustinian Order'') bija bez atļaujas nokopējis [[Abats|abata]] Finniana psalmu, un bez atļaujas to izplatījis. Abats viņu iesūdzēja tiesā un Leinsteras [[karalis]] Dermots (''Dermot MacMurrough, King of Leinster'') lēma: &quot;Katrai govij pieder tās teļš un tātad katram autoram pieder viņa grāmatas kopijas&quot;.&lt;ref&gt;Veikša I. Kas ir autortiesības? — 13.-14. lpp.&lt;/ref&gt; XV gs. beigās radās jauns [[uzņēmējdarbība]]s veids — iespiedēji un grāmatu tirgotāji (kurus [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalistē]] dēvēja par ''stationers''), — kuri sastapās ar savas produkcijas pārkopēšanu, jo kopiju drukāšanai vajadzēja daudz mazākus finanšu ieguldījumus. Lai nepieļautu izdevējdarbības apstāšanos, XVI gs. sākumā Anglijā un [[Francijas Karaliste|Francijā]] [[Monarhs|monarhi]] izsludināja pirmās grāmatu izdevēju privilēģijas: izdevējiem tika piešķirtas ekskluzīvas reproducēšanas un izplatīšanas tiesības (ierobežotas laikā ar konkrētu termiņu), un sods par šo tiesību pārkāpšanu bija [[naudas sods]] un īpašuma apķīlāšana, kā arī nelegālo kopiju konfiskācija un zaudējumu atlīdzināšana. Šo laiku var uzskatīt par mūsdienu ''Autortiesību'' aizsākumu, kaut arī līdz pat XVIII gs. nepastāvēja autortiesību aizsardzību regulējošas tiesību normas likumdošanā (pēc tradīcijas, tiesa atzina autora tiesības neļaut nepublicēta darba publicēšanu bez atļaujas). 1556. gadā Anglijā tika nodibināta ''[[Stationer's Company]]'', kas piedāvāja autoriem tiesisku aizsardzību un autorības pierādīšanas iespējas, izveidojot īpašu reģistru, kurā pēc autora iesnieguma piereģistrēja to sarakstītos darbus.&lt;ref&gt;Hart T., Fazzani L. Intellectual Property Law. — 129.-131. lpp.&lt;/ref&gt; Autoram reģistrējot savu darbu šajā kompānijā, tā ieguva pastāvīgas reproducēšanas tiesības un autora vietā sekoja, lai to nedarītu citi, pārkāpumu gadījumos uzņemoties iniciatīvu tiesvedības uzsākšanai. Aptuveni līdz XIX gs. šī autortiesību aizsardzības forma attiecās tikai uz rakstītajiem darbiem, taču ar laiku iekļāva arī cita veida darbu — muzikālo, dramatisko un mākslas, — aizsardzību. Savukārt &quot;īpašuma tiesību pārejas&quot; jēdziena rašanās cieši saistīta ar [[kristīgā baznīca|Baznīcu]], kas [[Viduslaiki|viduslaikos]] bija lielākais skaņdarbu pasūtītājs komponistiem, sacerētās mūzikas kopijas paturot konkrētajā Baznīcas iestādē un raugoties, lai to neizmantotu tas, kurš nav komponistam par šo darbu maksājis. Savukārt [[Dramaturgs|dramaturgi]] guva ienākumus, saņemot daļu no ienākumiem par pārdotajām biļetēm kā arī par tekstu publicēšanu, tiesībām uz pamatienākumiem pārejot konkrētā teātra īpašumā.

Mūsdienām raksturīgā autortiesību aizsardzība (gan, kas raksturīgs visām valstīm XVIII gs., attiecināta tikai uz pavalstniekiem, nevis ārvalstniekiem) saistās ar [[Lielbritānijas Karaliste]]s karalienes [[Anna Stjuarte|Annas Stjuartes]] izdoto ''Annas Statūtu'' (''Statute of Anne''), ko [[Lielbritānijas Parlaments]] pieņēma 1710. gada 10. aprīlī. Uz noteiktu laiku izdevējam tika piešķirtas grāmatas izdošanas monopoltiesības. Uz šī pamata tika izveidotas grāmatu publicēšanas tiesības, kas izdevējam bija noteiktas 14 gadu garumā, bet autoram — papildus vēl 14 gadu garumā (ja vien viņš bija dzīvs). Tāpat izdevējam bija tiesības konfiscēt un iznīcināt nelegālās kopijas, kā arī pārtraukt tādu kopiju ievešanu no citām valstīm. Šajā laikā citi izdevēji nedrīkstēja šo konkrēto darbu izdot un izplatīt.&lt;ref&gt;Lipszyc D. Copyright and Related Rights. — 20. lpp.&lt;/ref&gt; Lai aizsargātu savu autoru darbus kaimiņvalstīs, tika slēgti divpusējie līgumi par autortiesību aizsardzību, vadoties pēc apmaiņas principa. Pirmais autortiesību likums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] stājās spēkā 1790. gadā, dodot autoriem un [[Izgudrotāja|izgudrotājiem]] ekskluzīvas tiesības uz saviem darbiem vai atklājumiem uz noteiktu laiku. [[Francija|Francijā]] modernās autortiesības aizsākās ar diviem dekrētiem (1791. un 1793. gados), bez tam Francija bija pirmā, kas 1852. gadā ar likumu noteica, ka ārvalstu autoriem pienākas tādas pašas tiesības kā Francijas pavalstniekiem — neatkarīgi no tā, kādu aizsardzību sniedz autoriem no Francijas ārvalstu autora mītnes zemē (šis princips gan bija raksturīgs Eiropas valstīm — ASV līdz pat XX gs. liedza aizsardzību citās valstīs tapušajiem darbiem, ļaujot amerikāņu rūpniekiem, izdevējiem un teātru menedžeriem izmantot Eiropā radušos izgudrojumus, publicēt un izpildīt Eiropas valstu autoru darbus bez to piekrišanas un dalīšanās ienākumos).&lt;ref&gt;Veikša I. Kas ir autortiesības? — 16.-17. lpp.&lt;/ref&gt; Pēc vairākām diplomātu apspriedēm 1884.-1886. gados 14 Eiropas valstis vienojās par t.s. ''[[Bernes savienība]]s'' izveidošanu un pieņēma t.s. ''[[Bernes autortiesību konvenciju]]'' jeb ''Konvenciju Par literāro un mākslas darbu aizsardzību'' (ASV ''Bernes savienībai'' pievienojās tikai 1989. gadā).

Par autortiesību aizsardzības sākumu Latvijā uzskatāms 1911. gada 20. marts, kad tika pieņemts [[Krievijas Impērija]]s likumu kopojuma “Likums par autora tiesībām” (X.sēj. I.d. 695.1 — 695.75p.), kurš bija spēkā Latvijas teritorijā arī pēc [[Latvijas Republika]]s proklamēšanas. Šajā likumā bija noteikts vispārējais autortiesību termiņš 50 gadi no autora nāves brīža. Autora tiesības bija aizsargātas tikai gadījumā, ja uz darba bija norādīts darba autors, viņa dzīvesvieta un darba tapšanas gads un, ja autors bija norādījis, ka patur sev šīs tiesības. 1937. gadā Latvija pieņēma savu ''Autora tiesību likumu'' un pievienojās ''Bernes konvencijai''. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izveidotajā [[Padomju Savienība|PSRS]] teritoriāli administratīvajā vienībā [[Latvijas PSR]] bija spēkā vispārējā jeb ''Ženēvas autortiesību konvencija'' un PSRS likumdošana. Kopš 1963. gada autortiesības regulēja [[LPSR Civilkodekss|LPSR Civilkodeksa]] IV daļa &quot;[[Autortiesības LPSR|Autortiesības]]&quot;,&lt;ref&gt;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Civilkodekss. — izdevniecība &quot;Liesma&quot;, Rīga, 1974., 208.-227. lpp.&lt;/ref&gt; kā arī [[Latvijas PSR Ministru padome]]s 1979. gada 27.12. dekrēts Nr. 511. 1993. gada 11. maijā tika pieņemts likums ''Par autortiesībām un blakustiesībām'', kurā pirmo reizi tika iekļautas arī izpildītāju un producentu tiesības. 1997. gada 20. augustā Latvija kļuva (ar 24.03.1997. likumu) par ''Ženēvas Konvencijas par autortiesībām'' dalībvalsti. 1998. gadā Latvija kļuva (ar 12.03.1998. likumu) par ''Romas Konvencijas par autortiesībām'' dalībvalsts. 2000. gada 6. aprīlī tika pieņemts ''Autortiesību likums'', kas saskaņots gan ar ''[[TRIPS līgums|TRIPS līgumu]]'', gan ''[[WIPO līgumi]]em'', savukārt kopš 2004. gada 1. maija saskaņots ar 8 [[Eiropas Savienība|ES]] direktīvām autortiesību aizsardzībā.

LR ''Autortiesību likums'' ietver sevī visus principus, kas atrodami visos svarīgākajos starptautiskajos tiesību aktos, kam Latvija pievienojusies: Bernes konvencijai par literatūras un mākslas darbu aizsardzību, Starptautiskai konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Romas konvencija), Ženēvas konvencijai par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu, WIPO Autortiesību līgumam un WIPO Izpildījumu un fonogrammu līgumam. Likums ir saskaņots ar ES direktīvām: par datorprogrammu juridisku aizsardzību (91/250/EEK), par nomas tiesībām un patapināšanas tiesībām, un atsevišķām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (92/100/EEK), par autortiesību aizsardzības termiņu un dažu blakustiesību termiņu saskaņošanu (93/98/EEK), par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un citām blakustiesībām satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas jomā (93/83/EEK), par datubāžu juridisko aizsardzību (96/9/EEK), par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (2001/29/EEK), par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram (2001/84/EEK). Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciala noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana. ''Autortiesību likums'' aizsargā arī blakustiesības.

=== Autortiesību koncepcijas ===

Vēsturiski [[Rietumu valstis|Rietumu valstu]] autortiesību likumdošanā izveidojušās 2 pamatpieejas:
* '''[[Anglosakši|Anglosakšu]] valstu jeb vispārējo tiesību koncepcija''', kas ļauj autortiesību pirmajam īpašniekam neierobežoti vienoties ar iespējamiem sava darba izmantotājiem, ieskaitot absolūtu autortiesību nodošanu, kā arī atzīst izmantotāju tiesības (kas tiem ļauj vērsties tiesā gadījumā, ja tiek aizskartas viņiem piešķirtās izmantošanas tiesības). Uz šo pieeju pamatojas gan [[ASV]], gan [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] autortiesību likumdošana. Tās vairāk orientētas uz autora ''mantiskajām tiesībām'', lielā mērā ignorējot autora ''personiskās tiesības''. ''Personiskās'' jeb ''morālās tiesības'' britu autortiesību likumdošanā tika ieviestas tikai 1988. gadā, kam sekoja plaša likumdošanas aktu saskaņošana [[Eiropas Kopiena]]s ietvaros.&lt;ref&gt;Ovena L. Literāro darbu autortiesības &amp; licencēšana., 7.—8. lpp.&lt;/ref&gt;
* '''[[Eiropa|Kontinentālās Eiropas]] autortiesību koncepcijā''' dominē ''droit d'auter'' (autortiesības), kas vairāk orientētas uz autora ''personiskajām tiesībām''.

Autortiesības regulējošās normas katrā valstī ir atšķirīgas. Piemēram, dažās valstīs autortiesības ir mūžīgas un neatsavināmas, savukārt Lielbritānijas likumdošana paredz, ka no tām var atteikties, un, ja neatsakās, autortiesības beidzas līdz ar to aizsardzības termiņa beigām. ASV autortiesību likumdošanā tāds termins kā ''morālās tiesības'' vispār neeksistē.&lt;ref&gt;Ovena L. Literāro darbu autortiesības &amp; licencēšana., 8. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;J. Rozenfelds, lai ilustrētu atšķirības pamatpieejā, min šādu piemēru: &quot;...atšķirību raksturoja ar slavenās Leonardo da Vinči gleznas piemēru. Eiropiešu uztverē šī glezna ir neaizskarams šedevrs. Amerikāņu uztverē tās īpašnieks, piekrāsodams Monai Līzai ūsas, rīkotos pilnīgā atbilstībā viņa tiesību saturam.&quot; — Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 48. lpp.&lt;/ref&gt;

== Autortiesību konvencijas un starptautiskie līgumi ==

* 1886. gada ''[[Bernes Konvencija par autortiesībām|Bernes konvencija Par literāro un mākslas darbu aizsardzību]]'' (Latvija atjaunoja savu līdzdalību tajā 1995. gada 18. aprīlī ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|MK]] rīkojumu Nr 197.).
* 1952. gada ''[[Vispārējā autortiesību konvencija]]''.
* 1961. gada ''[[Romas Konvencija par autortiesībām|Romas konvencija Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību]]'' (Latvija tai pievienojās ar 1998. gada 12. marta likumu).
* 1996. gada ''[[WIPO līgums par autortiesībām]]'' (stājās spēkā 2002. gadā, kad to bija ratificējušas vairāk nekā 30 valstis, t.sk. arī Latvija).
* 1996. gada ''[[WIPO līgums par izpildījumu un fonogrammām]]'' (stājās spēkā 2002. gadā, kad to bija ratificējušas vairāk nekā 30 valstis, t.sk. arī Latvija).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Autortiesību likums. Konvencijas. — Latvijas vēstnesis, 2001. {{ISBN|9984-731-02-2}}
* Veikša I. Kas ir autortiesības? — Turība: Rīga, 2007. {{ISBN|978-9984-766-96-6}}
* Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums. (otrais, labotais un papildinātais izdevums) — Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. {{ISBN|978-9984-40-831-6}}
* Ovena L. Literāro darbu autortiesības &amp; licencēšana. Rokasgrāmata Latvijas grāmatizdevējiem. — Zvaigzne ABC: Rīga, 2007. {{ISBN|978-9984-36-988-4}}
* Grudulis M. Ievads autortiesībās. — Latvijas vēstnesis: Rīga, 2006. {{ISBN|9984-731-66-9}}
* Autortiesības. Rokasgrāmata. — AGB, Rīga 1997.
* Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. — AGB, Rīga, 1997.
* Platpere I. Izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības. — McĀbols, Rīga, 2000.
* Intelektuālais īpašums kā kvalitatīvas attīstības avots. — LR Patentu valde, Rīga, 2002.
* Juridisko terminu vārdnīca. — Nordik, Rīga, 1998.
* Autortiesību un blakustiesību aizsardzības tiesiskais regulējums. — Tiesu namu aģentūra, Rīga, 2006. {{ISBN|9984-790-13-4}}
* Stephen M. Stewart LLD. International Copyrights and neighbouring rights. — Butterworths, London, 1983
* Hart T., Fazzani L. Intellectual Property Law. — Palgrave Macmillan, London, 2006; {{ISBN|0-230-00633-7}}
* Lipszyc D. Copyright and Related Rights. — UNESCO, Paris, 1999; {{ISBN|92-3-102837-5}}
* Philips J., Furth A. Introduction to Intellectual Property Law. Fourth edition. — London/Dublin/Edinburg, 1990

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20101224204939/http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 LR Autortiesību likums, pieņemts 2000. gada 6. aprīlī (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20160307180500/http://nais.lv/APP_UPDATES/Bernes_konvencija.pdf  Konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Bernes konvencija) (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20160307235636/http://nais.lv/APP_UPDATES/WIPO_ligums.pdf Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par izpildījumu un fonogrammām (latv. val.)]
* [http://nais.lv/text.cfm?Key=0103012000020332769 likums &quot;Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām&quot;]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20050715055854/http://www.km.gov.lv/UI/Main.asp?id=349 LR Kultūras ministrija — Autortiesības un blakustiesības (latv val.)]
* [https://web.archive.org/web/20081113102257/http://www.km.gov.lv/UI/main.asp?id=17706 LR KM Tiesību akti autortiesību un blakustiesību jomā (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20081113102310/http://www.km.gov.lv/UI/main.asp?id=10724 Autortiesību likumdošanas vēsture Latvijā (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20080616194615/http://www.autornet.lv/tiesibas/ Autori un to darbi — tiesības (latv.val.)]
* [http://www.biblioteka.lv:80/SiteDirectory/Pages/Autortiesibas.aspx Autortiesības — Latvijas bibliotēku portāls]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.km.gov.lv/lv/doc/starpnozares/radosa/Latvian_Copyright_latviski.doc Roberts G. Pikārds, Timo E. Toivonens. Autortiesību un ar tām saistīto nozaru ekonomiskais ieguldījums Latvijā, 2000 : pētījums — Latvijas Republikas Kultūras Ministrija: Rīga, 2005.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722161755/http://www.km.gov.lv/lv/doc/starpnozares/radosa/Latvian_Copyright_latviski.doc |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}
* [http://odo.lv/Training/Copyrights Pārsteidzošā autortiesību vēsture un pasaule bez tām]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Autortiesības| ]]</text>
      <sha1>at1fozalipjsjuiioh36jqu8stakhv8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Livonijas bruņniecība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47898</id>
    <revision>
      <id>4532009</id>
      <parentid>4531669</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:43:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4532009</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54890" sha1="35eb8gagp6fc6r2r07q8c3pwblyxyv4" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]]

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†)
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11)
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21)
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29)
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48)
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50)
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
=== Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)&lt;ref&gt;Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)&lt;/ref&gt; ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Ermesi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Boki&lt;/small&gt; 
|Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Budenbroki&lt;/small&gt;
|attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Melleri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|&lt;small&gt;Budbergi-Beninghauzeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lodes&lt;/small&gt;
|Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|&lt;small&gt;Anrepi&lt;/small&gt;
|Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Klēbeki&lt;/small&gt;
|attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Šlipenbahi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Zasi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|&lt;small&gt;Brakeli&lt;/small&gt;
|Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dīķeri&lt;/small&gt;
|Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Tīzenhauzeni&lt;/small&gt;
|attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kloti no Heidenfeldes&lt;/small&gt; 

|Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergi no Kandlas&lt;/small&gt;
|Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Taubes&lt;/small&gt;
|Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rēbinderi&lt;/small&gt;
|attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Eseni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Krīdeneri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Plāteri&lt;/small&gt;
|Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergi no Katentakas&lt;/small&gt;
|Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|&lt;small&gt;Pfeili&lt;/small&gt;
|attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Felkerzāmi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Engelharti&lt;/small&gt; 

|Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Fītinghofi-Šēli&lt;/small&gt;
|Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|&lt;small&gt;Ungerni-Šternbergi&lt;/small&gt;
|Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Meijendorfi&lt;/small&gt;
|attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Tolli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Štakelbergi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Patkuli&lt;/small&gt;
|Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Koskuli&lt;/small&gt;
|Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Laudoni&lt;/small&gt;
|attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Albedili&lt;/small&gt; 
|Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvenvoldes&lt;/small&gt; 

|Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Cēges fon Manteifeli&lt;/small&gt;
|Attēls:Mengden COA.jpg|&lt;small&gt;Mengdeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|&lt;small&gt;Vrangeļi&lt;/small&gt;
|attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Aderkaši&lt;/small&gt; 
|Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Hoveni&lt;/small&gt;

|Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Pāleni&lt;/small&gt;
|Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Bukshēvdeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Ikskili&lt;/small&gt;
|attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Ferzeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Belingshauzeni&lt;/small&gt;

|Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Grothusi&lt;/small&gt;
|Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|&lt;small&gt;Šulmaņi &lt;/small&gt;
|Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štriki&lt;/small&gt;
|| 
}}

== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58) (†)
* Boji (Boye, nr. 59) (†)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65) (†)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Kloti no Jirgensburgas&lt;/small&gt; 
|Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Knoringi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Meki&lt;/small&gt;
|attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Boki no Lahmuses&lt;/small&gt; 
|Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Helfreihi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lauvi&lt;/small&gt;
|Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Boji&lt;/small&gt;
|Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rihteri&lt;/small&gt;
|attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Hilheni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kaveri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fēgezaki&lt;/small&gt;
|Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozeni no Veinjerves&lt;/small&gt;
|Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Barri&lt;/small&gt;
|attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rehenbergi-Linteni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gersdorfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kēleri&lt;/small&gt;
|| 
}}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 71)
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
* Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†)
* Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†)
* Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
* Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†)
* Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
* Štāli (Staal, nr.83)
* Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
* Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†)
* Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†)
* Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
* [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†)
* Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
* Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†)
* Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†)

* Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†)
* Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
* Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†)
* Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†)
* Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
* [[Rennes]] (Rönne, nr.110)
* Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†)
* Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†)
* Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvisi of Menāri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Šulci fon Ašerādeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Taubes&lt;/small&gt;
|attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Igelštrēmi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Švenɡelmi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Funkes&lt;/small&gt;
|Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Volfenšildi&lt;/small&gt;
|Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kokeni fon Grīnblati&lt;/small&gt;
|attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvenšterni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Volfeldi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Palmštrauhi&lt;/small&gt;
|Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šulceni&lt;/small&gt;
|Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Štēli fon Holšteini&lt;/small&gt;
|attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štāli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šteini&lt;/small&gt; 

|Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Meijeri&lt;/small&gt;
|Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Helmerseni&lt;/small&gt;
|Attēls:Sternstrahl COA.jpg|&lt;small&gt;Šternštrāli&lt;/small&gt;
|attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Pistolkorsi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Priaudas&lt;/small&gt; 

|Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rudeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Krūzes&lt;/small&gt;
|Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kampenhauzeni&lt;/small&gt;
|attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Freimaņi no Nursi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Koimerni-Lindenšernas&lt;/small&gt; 

|Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Glāzenapi&lt;/small&gt;
|Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Cedelmani&lt;/small&gt;
|Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dunteni&lt;/small&gt;
|attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Jēgeri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bremzeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Freitāgi - Loringhofeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Hiršheidi&lt;/small&gt;
|Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štrālborni&lt;/small&gt;
|attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dingraveni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štīrnhelmi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štarenšildi&lt;/small&gt;
|Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Lipharti&lt;/small&gt;
|Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brandi&lt;/small&gt;
|attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bornemaņi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rasi&lt;/small&gt;

|Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rennes&lt;/small&gt;
|Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rotkirhi&lt;/small&gt;
|Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Gildenhofi&lt;/small&gt;
|attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kronmaņi&lt;/small&gt; 
|| 
}}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†)
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†)
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†)
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†)
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†)
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†)
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†)
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†)
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†)
* Posses (Posse, nr. 131) (†)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†)
* Bekerni (Beckern, nr. 136) (†)
* Numersi (Numers, nr. 137) (†)
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†)
* Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reyher, nr. 141) (†)
* Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†)
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†)
* Gafeli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Manecken, nr. 157) (†)
* Klīveri (Klüver, nr. 158) (†)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi (Bussen, nr. 161) (†)
* Fiki (Fick, nr. 162) (†)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†)
* Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†)
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) (†)
* Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brimmeri &lt;/small&gt; 
|Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brēverni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Jarmeršteti&lt;/small&gt;
|attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Volfi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Vulfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Posses&lt;/small&gt;
|Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergholci&lt;/small&gt;
|Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Tīlavi&lt;/small&gt;
|attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Samsoni-Himmelšernas&lt;/small&gt; 
|Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bekerni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Numersi&lt;/small&gt;
|Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Tranzē-Rozeneki&lt;/small&gt;
|Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Grasi&lt;/small&gt;
|attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Skogi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Smiteni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šternfeldi&lt;/small&gt;
|Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reiheri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šreiterfeldi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Strokirch COA.jpg|&lt;small&gt;Štrokirhi&lt;/small&gt;
|attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Etingeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozenkampfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|&lt;small&gt;Baijeri fon Veisfeldi&lt;/small&gt;
|Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gilenšmiti&lt;/small&gt;
|Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reiterni&lt;/small&gt;
|attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Drentelni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|&lt;small&gt;Siversi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Hāgemeisteri&lt;/small&gt;
|Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Palmenbahi&lt;/small&gt;
|Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fuhsi&lt;/small&gt;
|attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gafeli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Manekeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Klīveri&lt;/small&gt;
|Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reici&lt;/small&gt; 
|Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rennenkampfi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bussi&lt;/small&gt;
|attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fiki&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šulci-Sosāri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šrāderi&lt;/small&gt;
|Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|&lt;small&gt;Bruiningi&lt;/small&gt;
|Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Delvigi&lt;/small&gt;
|attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Vilkeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bayer COA.jpg|&lt;small&gt;Baieri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|&lt;small&gt;Šeremetjevi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|&lt;small&gt;Bīroni&lt;/small&gt; 

|| 
}}

&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita.
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===
* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†)
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†)
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†)
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†)
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†)
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†)
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†)
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†)
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†)
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†)
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†)
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†)

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†)
* [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†)
* [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765)
* [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†)
* Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†)
* Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†)
* [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
&lt;gallery&gt;
Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs
G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs
Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]]
Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]]
Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]]
Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]]
Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]]
Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]]
Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]]
Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]]
Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]]
Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada	12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* 		Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†)
* 		Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†)
* 		Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245
* 		Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†)
*		Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247
* 		Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) 
*		[[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249  (†)
* 		Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†)
* 		Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251
* 		Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252
* 		Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†)
* 		Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254  (†)
* 		[[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†)
* 		Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) 
*		Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257  (†)
*		Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258
*		Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†)
*		Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†)
*		Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†)
*		Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) 
*		Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262
*		Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264
*		Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†)
*		Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 
*		Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 
*		Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) 
*		Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr.  265 (†)
*		Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266  (†)
*		Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) 
*		Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†)
*		Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269
*		Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
*		Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270  (†)
*		Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr.  270 (†)
*		Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) 
*		Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271
*		Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†)
*		Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†)
*		Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273  (†)
*		Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†)
*		Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274
*		Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) 
*		Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276  (†)
*		Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277  (†)
*		Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) 
*		Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 
*		[[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr.  297 (†)
*		Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr.  280 (†)
*		Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr.  281
*		Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283
*		Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†)
*		Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285  (†)
*		Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) 
*  Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287  (†)
*	Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) 
*		Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr.  289
*		Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†)
*		Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291  (†)
*		Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292  (†)
*		Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†)
*		[[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†)
*		[[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†)
*		[[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

1798. gada	30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː
* Bīlski (Bielsky), nr. 298	
* Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299
* Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 
1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː
* [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff),  nr. 301		
* Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302

=== 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†)	
* Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805)
* Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806)
* Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807)
* [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators	 (†)
* [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs  (†)
* [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]]  (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs  (†)
* [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi  (†)
* [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents  (†)
* [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs  (†)
* [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators  (†)
* [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]]	(nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs  (†)
* [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators  (†)
* Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814)
* [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†)
* [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818)
* Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†)
* Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) 
* Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818)
* Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) 
* Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†)
* Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818)
* [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821)
* Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) 
* Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821)	
* Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†)

Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
&lt;gallery&gt;
Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]]
Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs
Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs
Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs
Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs
Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs
Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]]
Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs
PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]]
&lt;/gallery&gt;

=== 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi.  [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827)
* [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)
* Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830)	
* Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833)
* Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833)
* Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833)	
* Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833)
* Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833)  
* Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) 
* Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) 	
* Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837)
* [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)
* [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)	
* Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839)
* Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) 
* Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) 
* [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)
* [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks
* [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839)
* [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs
* [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs 
* Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842)
* Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842)
* Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842)  
* Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)
* Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842)
* [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)
* Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844)
* Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) 
* Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) 
* Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr.	362,  1844) 
* Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844)
* Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849)
* Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)
* Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)
* [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850), Krievijas impērijas jūras ministrs
* [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850), [[Baltijas ģenerālgubernators]]
* Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850
* Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853)
* Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)
*  Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854)
&lt;gallery&gt;
Ivan Paskevich.PNG|&lt;small&gt;Ivans Paskevičs&lt;/small&gt; 
Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|&lt;small&gt;Vasilijs Žukovskis&lt;/small&gt;
Balugjanskij Mikhail A.jpg|&lt;small&gt;Mihails Balugjanskis&lt;/small&gt;
PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|&lt;small&gt;Sergejs Stroganovs&lt;/small&gt; 
Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|&lt;small&gt;Aleksandrs Stroganovs&lt;/small&gt;
Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|&lt;small&gt;Ilarions Vasiļčikovs&lt;/small&gt;
Volkonsky P M-by Kruger.jpg|&lt;small&gt;Pēteris Volkonskis&lt;/small&gt; 
Anatole Demidov (1856).jpg|&lt;small&gt;Anatolijs Demidovs&lt;/small&gt;
Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|&lt;small&gt;Aleksandrs Meņšikovs&lt;/small&gt; 
Suvorov A A-bu Kruger.jpg|&lt;small&gt;Aleksandrs Suvorovs&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;

=== 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* Ļevs Gagarins (nr. 373, 1857)
* Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) 
* Francis Eduards fon Totlēbens (nr. 374, 1857)
* Gothards Ludvigs Gustavs fon Maidels (1858)
* Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860
* Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)
* Aleksandrs Teodors fon Midendorfs (nr. 376, 1860)
* Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon Vāls (Wahl, nr. 378, 1860)
* Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der Borhs-Libešics (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860)
* Vilhelms Heinrihs fon Līvens (nr. 380, 1862)
* Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863)
* Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863)
* [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864)
* Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864)
* Nikolajs fon Korfs, saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864)
* Augusts Joahims fon Panders (nr. 418, 1865)
* Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon Maidels (nr. 387, 1865)
* Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865)
* Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866)
* Ernests Mihaels Georgs fon Maidels (nr. 391, 1867
* Johans fon Knorings (nr. 422, 1867)
* Pēteris Aleksandrs Leopolds fon Klepjē de Kolongs (nr. 423, 1867)
* Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867)
* Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869)    
* Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869)
* Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870)
* Morics fon cur Mīlens (nr. 428, 1872)
* Aleksandrs fon Keizerlings (nr. 430, 1875)
* [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875)
* Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon Vāls (nr. 431 un 432, 1877)
* Heinrihs un Kārlis fon Manteifeļi-Cēges (nr. 402, 1880)

=== 1918. ɡadā ===
Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas)
* [[Akermani]] (Åkerman)
* [[Anrepi]] (Anrep)
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr)
* [[Bērendi]] (Berends)
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld)
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack)
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes)
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach)
* [[Brakeli]] (Brackel)
* [[Braši]] (Brasch)
* [[Brimeri]] (Bruemmer)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen)
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen)
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna))
* [[Dēni]] (Dehn)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden)
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters)
* [[Disterloes]] (Düsterlohe)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt)
* [[Ferzeni]] (Fersen)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie)
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven)
* [[Gaveli]] (Gavel)
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp)
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß)
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt)
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister)
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t))
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn)
* [[Helmerseni]] (Helmersen)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene)
* [[Igelstrēmi]] (Igelström)
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted)
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau)
* [[Kaveri]] (Kawer)
* [[Kīteri]] (Kieter)
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt))
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch)
* [[Krēgeri]] (Kroeger)
* [[Krēdeneri]] (Kruedener)
* [[Latrobes]] (La Trobe)
* [[Līveni]] (Lieven)
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal))
* [[Lipharti]] (Liphart)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern)
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar)
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell)
* [[Mellīni]] (Mellin)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden)
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff)
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof)
* [[Midendorfi]] (Middendorff)
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll)
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen)
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762)
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847)
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken)
* [[Etingeni]] (Oettingen)
* [[Pāleni]] (Pahlen)
* [[Panderi]] (Pander)
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau)
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff)
* [[Roici]] (Reutz)
* [[Rihteri]] (Richter)
* [[Rolandi]] (Rohland)
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen)
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l))
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden)
* [[Šrēderi]] (Schroeder)
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg)
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor))
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm))
* [[Štrandmani]] (Strandmann)
* [[Štriki]] (Stryk)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen)
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile)
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel)
* [[Vilbuā]] (Villebois)
* [[Vāli]] (Wahl)
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof)
* [[Volfi]] (Wolff)
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß)
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers)
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>35eb8gagp6fc6r2r07q8c3pwblyxyv4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532029</id>
      <parentid>4532009</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T21:14:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4532029</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54988" sha1="6yiqirhx8c78h5mq44tgfuw7ncuyp6h" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]]

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†)
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11)
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21)
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29)
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48)
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50)
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
=== Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)&lt;ref&gt;Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)&lt;/ref&gt; ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Ermesi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Boki&lt;/small&gt; 
|Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Budenbroki&lt;/small&gt;
|attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Melleri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|&lt;small&gt;Budbergi-Beninghauzeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lodes&lt;/small&gt;
|Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|&lt;small&gt;Anrepi&lt;/small&gt;
|Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Klēbeki&lt;/small&gt;
|attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Šlipenbahi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Zasi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|&lt;small&gt;Brakeli&lt;/small&gt;
|Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dīķeri&lt;/small&gt;
|Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Tīzenhauzeni&lt;/small&gt;
|attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kloti no Heidenfeldes&lt;/small&gt; 

|Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergi no Kandlas&lt;/small&gt;
|Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Taubes&lt;/small&gt;
|Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rēbinderi&lt;/small&gt;
|attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Eseni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Krīdeneri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Plāteri&lt;/small&gt;
|Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergi no Katentakas&lt;/small&gt;
|Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|&lt;small&gt;Pfeili&lt;/small&gt;
|attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Felkerzāmi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Engelharti&lt;/small&gt; 

|Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Fītinghofi-Šēli&lt;/small&gt;
|Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|&lt;small&gt;Ungerni-Šternbergi&lt;/small&gt;
|Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Meijendorfi&lt;/small&gt;
|attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Tolli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Štakelbergi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Patkuli&lt;/small&gt;
|Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Koskuli&lt;/small&gt;
|Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Laudoni&lt;/small&gt;
|attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Albedili&lt;/small&gt; 
|Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvenvoldes&lt;/small&gt; 

|Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Cēges fon Manteifeli&lt;/small&gt;
|Attēls:Mengden COA.jpg|&lt;small&gt;Mengdeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|&lt;small&gt;Vrangeļi&lt;/small&gt;
|attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Aderkaši&lt;/small&gt; 
|Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Hoveni&lt;/small&gt;

|Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Pāleni&lt;/small&gt;
|Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Bukshēvdeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Ikskili&lt;/small&gt;
|attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Ferzeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Belingshauzeni&lt;/small&gt;

|Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Grothusi&lt;/small&gt;
|Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|&lt;small&gt;Šulmaņi &lt;/small&gt;
|Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štriki&lt;/small&gt;
|| 
}}

== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58) (†)
* Boji (Boye, nr. 59) (†)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65) (†)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Kloti no Jirgensburgas&lt;/small&gt; 
|Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Knoringi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Meki&lt;/small&gt;
|attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Boki no Lahmuses&lt;/small&gt; 
|Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Helfreihi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lauvi&lt;/small&gt;
|Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Boji&lt;/small&gt;
|Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rihteri&lt;/small&gt;
|attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Hilheni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kaveri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fēgezaki&lt;/small&gt;
|Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozeni no Veinjerves&lt;/small&gt;
|Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Barri&lt;/small&gt;
|attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rehenbergi-Linteni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gersdorfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kēleri&lt;/small&gt;
|| 
}}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 71)
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
* Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†)
* Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†)
* Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
* Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†)
* Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
* Štāli (Staal, nr.83)
* Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
* Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†)
* Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†)
* Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
* [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†)
* Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
* Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†)
* Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†)

* Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†)
* Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
* Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†)
* Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†)
* Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
* [[Rennes]] (Rönne, nr.110)
* Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†)
* Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†)
* Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvisi of Menāri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Šulci fon Ašerādeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Taubes&lt;/small&gt;
|attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Igelštrēmi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Švenɡelmi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Funkes&lt;/small&gt;
|Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Volfenšildi&lt;/small&gt;
|Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kokeni fon Grīnblati&lt;/small&gt;
|attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvenšterni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Volfeldi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Palmštrauhi&lt;/small&gt;
|Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šulceni&lt;/small&gt;
|Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Štēli fon Holšteini&lt;/small&gt;
|attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štāli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šteini&lt;/small&gt; 

|Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Meijeri&lt;/small&gt;
|Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Helmerseni&lt;/small&gt;
|Attēls:Sternstrahl COA.jpg|&lt;small&gt;Šternštrāli&lt;/small&gt;
|attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Pistolkorsi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Priaudas&lt;/small&gt; 

|Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rudeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Krūzes&lt;/small&gt;
|Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kampenhauzeni&lt;/small&gt;
|attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Freimaņi no Nursi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Koimerni-Lindenšernas&lt;/small&gt; 

|Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Glāzenapi&lt;/small&gt;
|Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Cedelmani&lt;/small&gt;
|Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dunteni&lt;/small&gt;
|attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Jēgeri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bremzeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Freitāgi - Loringhofeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Hiršheidi&lt;/small&gt;
|Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štrālborni&lt;/small&gt;
|attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dingraveni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štīrnhelmi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štarenšildi&lt;/small&gt;
|Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Lipharti&lt;/small&gt;
|Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brandi&lt;/small&gt;
|attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bornemaņi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rasi&lt;/small&gt;

|Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rennes&lt;/small&gt;
|Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rotkirhi&lt;/small&gt;
|Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Gildenhofi&lt;/small&gt;
|attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kronmaņi&lt;/small&gt; 
|| 
}}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†)
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†)
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†)
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†)
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†)
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†)
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†)
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†)
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†)
* Posses (Posse, nr. 131) (†)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†)
* Bekerni (Beckern, nr. 136) (†)
* Numersi (Numers, nr. 137) (†)
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†)
* Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reyher, nr. 141) (†)
* Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†)
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†)
* Gafeli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Manecken, nr. 157) (†)
* Klīveri (Klüver, nr. 158) (†)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi (Bussen, nr. 161) (†)
* Fiki (Fick, nr. 162) (†)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†)
* Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†)
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) (†)
* Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brimmeri &lt;/small&gt; 
|Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brēverni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Jarmeršteti&lt;/small&gt;
|attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Volfi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Vulfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Posses&lt;/small&gt;
|Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergholci&lt;/small&gt;
|Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Tīlavi&lt;/small&gt;
|attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Samsoni-Himmelšernas&lt;/small&gt; 
|Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bekerni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Numersi&lt;/small&gt;
|Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Tranzē-Rozeneki&lt;/small&gt;
|Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Grasi&lt;/small&gt;
|attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Skogi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Smiteni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šternfeldi&lt;/small&gt;
|Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reiheri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šreiterfeldi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Strokirch COA.jpg|&lt;small&gt;Štrokirhi&lt;/small&gt;
|attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Etingeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozenkampfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|&lt;small&gt;Baijeri fon Veisfeldi&lt;/small&gt;
|Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gilenšmiti&lt;/small&gt;
|Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reiterni&lt;/small&gt;
|attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Drentelni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|&lt;small&gt;Siversi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Hāgemeisteri&lt;/small&gt;
|Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Palmenbahi&lt;/small&gt;
|Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fuhsi&lt;/small&gt;
|attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gafeli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Manekeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Klīveri&lt;/small&gt;
|Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reici&lt;/small&gt; 
|Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rennenkampfi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bussi&lt;/small&gt;
|attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fiki&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šulci-Sosāri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šrāderi&lt;/small&gt;
|Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|&lt;small&gt;Bruiningi&lt;/small&gt;
|Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Delvigi&lt;/small&gt;
|attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Vilkeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bayer COA.jpg|&lt;small&gt;Baieri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|&lt;small&gt;Šeremetjevi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|&lt;small&gt;Bīroni&lt;/small&gt; 

|| 
}}

&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita.
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===
* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†)
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†)
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†)
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†)
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†)
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†)
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†)
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†)
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†)
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†)
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†)
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†)

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†)
* [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†)
* [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765)
* [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†)
* Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†)
* Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†)
* [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
&lt;gallery&gt;
Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs
G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs
Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]]
Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]]
Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]]
Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]]
Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]]
Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]]
Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]]
Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]]
Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]]
Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada	12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* 		Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†)
* 		Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†)
* 		Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245
* 		Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†)
*		Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247
* 		Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) 
*		[[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249  (†)
* 		Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†)
* 		Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251
* 		Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252
* 		Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†)
* 		Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254  (†)
* 		[[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†)
* 		Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) 
*		Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257  (†)
*		Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258
*		Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†)
*		Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†)
*		Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†)
*		Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) 
*		Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262
*		Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264
*		Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†)
*		Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 
*		Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 
*		Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) 
*		Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr.  265 (†)
*		Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266  (†)
*		Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) 
*		Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†)
*		Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269
*		Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
*		Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270  (†)
*		Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr.  270 (†)
*		Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) 
*		Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271
*		Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†)
*		Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†)
*		Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273  (†)
*		Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†)
*		Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274
*		Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) 
*		Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276  (†)
*		Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277  (†)
*		Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) 
*		Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 
*		[[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr.  297 (†)
*		Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr.  280 (†)
*		Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr.  281
*		Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283
*		Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†)
*		Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285  (†)
*		Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) 
*  Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287  (†)
*	Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) 
*		Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr.  289
*		Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†)
*		Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291  (†)
*		Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292  (†)
*		Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†)
*		[[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†)
*		[[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†)
*		[[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

1798. gada	30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː
* Bīlski (Bielsky), nr. 298	
* Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299
* Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 
1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː
* [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff),  nr. 301		
* Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302

=== 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†)	
* Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805)
* Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806)
* Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807)
* [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators	 (†)
* [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs  (†)
* [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]]  (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs  (†)
* [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi  (†)
* [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents  (†)
* [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs  (†)
* [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators  (†)
* [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]]	(nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs  (†)
* [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators  (†)
* Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814)
* [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†)
* [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818)
* Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†)
* Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) 
* Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818)
* Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) 
* Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†)
* Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818)
* [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821)
* Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) 
* Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821)	
* Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†)

Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
&lt;gallery&gt;
Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]]
Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs
Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs
Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs
Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs
Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs
Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]]
Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs
PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]]
&lt;/gallery&gt;

=== 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi.  [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†)
* [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†)
* Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830)	
* Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833)
* Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833)
* Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833)	(†)
* Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833)
* Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) 
* Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) 
* Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) 	
* Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837)
* [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†)
* [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†)	
* Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839)
* Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) 
* Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) 
* [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†)
* [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks
* [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839)
* [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs
* [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs 
* Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842)
* Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842)
* Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) 
* Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†)
* Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842)
* [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†)
* Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844)
* Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) 
* Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) 
* Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr.	362,  1844) 
* Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844)
* Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849)
* Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†)
* Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†)
* [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs
* [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]]
* Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850)
* Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853)
* Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†)
*  Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854)
&lt;gallery&gt;
Ivan Paskevich.PNG|&lt;small&gt;Ivans Paskevičs&lt;/small&gt; 
Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|&lt;small&gt;Vasilijs Žukovskis&lt;/small&gt;
Balugjanskij Mikhail A.jpg|&lt;small&gt;Mihails Balugjanskis&lt;/small&gt;
PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|&lt;small&gt;Sergejs Stroganovs&lt;/small&gt; 
Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|&lt;small&gt;Aleksandrs Stroganovs&lt;/small&gt;
Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|&lt;small&gt;Ilarions Vasiļčikovs&lt;/small&gt;
Volkonsky P M-by Kruger.jpg|&lt;small&gt;Pēteris Volkonskis&lt;/small&gt; 
Anatole Demidov (1856).jpg|&lt;small&gt;Anatolijs Demidovs&lt;/small&gt;
Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|&lt;small&gt;Aleksandrs Meņšikovs&lt;/small&gt; 
Suvorov A A-bu Kruger.jpg|&lt;small&gt;Aleksandrs Suvorovs&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;

=== 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* Ļevs Gagarins (nr. 373, 1857)(†)
* Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) 
* Francis Eduards fon Totlēbens (nr. 374, 1857)
* Gothards Ludvigs Gustavs fon Maidels (1858)
* Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860)
* Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†)
* Aleksandrs Teodors fon Midendorfs (nr. 376, 1860)
* Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon Vāls (Wahl, nr. 378, 1860)
* Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der Borhs-Libešics (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860)
* Vilhelms Heinrihs fon Līvens (nr. 380, 1862)
* Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863)
* Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863)
* [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864)
* Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864)
* Nikolajs fon Korfs, saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864)
* Augusts Joahims fon Panders (nr. 418, 1865)
* Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon Maidels (nr. 387, 1865)
* Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865)
* Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866)
* Ernests Mihaels Georgs fon Maidels (nr. 391, 1867
* Johans fon Knorings (nr. 422, 1867)
* Pēteris Aleksandrs Leopolds fon Klepjē de Kolongs (nr. 423, 1867)
* Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867)
* Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869)    
* Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869)
* Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870)
* Morics fon cur Mīlens (nr. 428, 1872)
* Aleksandrs fon Keizerlings (nr. 430, 1875)
* [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875)
* Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon Vāls (nr. 431 un 432, 1877)
* Heinrihs un Kārlis fon Manteifeļi-Cēges (nr. 402, 1880)(†)

=== 1918. ɡadā ===
Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas)
* [[Akermani]] (Åkerman)
* [[Anrepi]] (Anrep)
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr)
* [[Bērendi]] (Berends)
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld)
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack)
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes)
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach)
* [[Brakeli]] (Brackel)
* [[Braši]] (Brasch)
* [[Brimeri]] (Bruemmer)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen)
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen)
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna))
* [[Dēni]] (Dehn)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden)
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters)
* [[Disterloes]] (Düsterlohe)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt)
* [[Ferzeni]] (Fersen)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie)
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven)
* [[Gaveli]] (Gavel)
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp)
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß)
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt)
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister)
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t))
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn)
* [[Helmerseni]] (Helmersen)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene)
* [[Igelstrēmi]] (Igelström)
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted)
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau)
* [[Kaveri]] (Kawer)
* [[Kīteri]] (Kieter)
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt))
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch)
* [[Krēgeri]] (Kroeger)
* [[Krēdeneri]] (Kruedener)
* [[Latrobes]] (La Trobe)
* [[Līveni]] (Lieven)
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal))
* [[Lipharti]] (Liphart)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern)
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar)
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell)
* [[Mellīni]] (Mellin)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden)
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff)
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof)
* [[Midendorfi]] (Middendorff)
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll)
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen)
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762)
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847)
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken)
* [[Etingeni]] (Oettingen)
* [[Pāleni]] (Pahlen)
* [[Panderi]] (Pander)
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau)
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff)
* [[Roici]] (Reutz)
* [[Rihteri]] (Richter)
* [[Rolandi]] (Rohland)
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen)
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l))
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden)
* [[Šrēderi]] (Schroeder)
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg)
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor))
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm))
* [[Štrandmani]] (Strandmann)
* [[Štriki]] (Stryk)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen)
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile)
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel)
* [[Vilbuā]] (Villebois)
* [[Vāli]] (Wahl)
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof)
* [[Volfi]] (Wolff)
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß)
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers)
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>6yiqirhx8c78h5mq44tgfuw7ncuyp6h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532030</id>
      <parentid>4532029</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T21:20:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532030</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55040" sha1="gebf4pzzg43lshcte6ml461q184ubdj" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]]

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†)
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11)
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21)
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29)
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48)
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50)
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
=== Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)&lt;ref&gt;Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)&lt;/ref&gt; ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Ermesi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Boki&lt;/small&gt; 
|Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Budenbroki&lt;/small&gt;
|attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Melleri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|&lt;small&gt;Budbergi-Beninghauzeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lodes&lt;/small&gt;
|Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|&lt;small&gt;Anrepi&lt;/small&gt;
|Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Klēbeki&lt;/small&gt;
|attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Šlipenbahi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Zasi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|&lt;small&gt;Brakeli&lt;/small&gt;
|Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dīķeri&lt;/small&gt;
|Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Tīzenhauzeni&lt;/small&gt;
|attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kloti no Heidenfeldes&lt;/small&gt; 

|Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergi no Kandlas&lt;/small&gt;
|Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Taubes&lt;/small&gt;
|Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rēbinderi&lt;/small&gt;
|attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Eseni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Krīdeneri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Plāteri&lt;/small&gt;
|Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergi no Katentakas&lt;/small&gt;
|Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|&lt;small&gt;Pfeili&lt;/small&gt;
|attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Felkerzāmi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Engelharti&lt;/small&gt; 

|Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Fītinghofi-Šēli&lt;/small&gt;
|Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|&lt;small&gt;Ungerni-Šternbergi&lt;/small&gt;
|Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Meijendorfi&lt;/small&gt;
|attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Tolli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Štakelbergi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Patkuli&lt;/small&gt;
|Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Koskuli&lt;/small&gt;
|Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Laudoni&lt;/small&gt;
|attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Albedili&lt;/small&gt; 
|Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvenvoldes&lt;/small&gt; 

|Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Cēges fon Manteifeli&lt;/small&gt;
|Attēls:Mengden COA.jpg|&lt;small&gt;Mengdeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|&lt;small&gt;Vrangeļi&lt;/small&gt;
|attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Aderkaši&lt;/small&gt; 
|Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Hoveni&lt;/small&gt;

|Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Pāleni&lt;/small&gt;
|Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Bukshēvdeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Ikskili&lt;/small&gt;
|attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Ferzeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Belingshauzeni&lt;/small&gt;

|Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Grothusi&lt;/small&gt;
|Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|&lt;small&gt;Šulmaņi &lt;/small&gt;
|Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štriki&lt;/small&gt;
|| 
}}

== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58) (†)
* Boji (Boye, nr. 59) (†)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65) (†)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Kloti no Jirgensburgas&lt;/small&gt; 
|Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Knoringi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Meki&lt;/small&gt;
|attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Boki no Lahmuses&lt;/small&gt; 
|Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Helfreihi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lauvi&lt;/small&gt;
|Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Boji&lt;/small&gt;
|Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rihteri&lt;/small&gt;
|attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Hilheni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kaveri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fēgezaki&lt;/small&gt;
|Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozeni no Veinjerves&lt;/small&gt;
|Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Barri&lt;/small&gt;
|attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rehenbergi-Linteni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gersdorfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kēleri&lt;/small&gt;
|| 
}}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 71)
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
* Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†)
* Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†)
* Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
* Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†)
* Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
* Štāli (Staal, nr.83)
* Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
* Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†)
* Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†)
* Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
* [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†)
* Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
* Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†)
* Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†)

* Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†)
* Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
* Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†)
* Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†)
* Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
* [[Rennes]] (Rönne, nr.110)
* Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†)
* Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†)
* Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvisi of Menāri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Šulci fon Ašerādeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Taubes&lt;/small&gt;
|attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Igelštrēmi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Švenɡelmi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Funkes&lt;/small&gt;
|Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Volfenšildi&lt;/small&gt;
|Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kokeni fon Grīnblati&lt;/small&gt;
|attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Lēvenšterni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Volfeldi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Palmštrauhi&lt;/small&gt;
|Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šulceni&lt;/small&gt;
|Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Štēli fon Holšteini&lt;/small&gt;
|attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štāli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šteini&lt;/small&gt; 

|Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Meijeri&lt;/small&gt;
|Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Helmerseni&lt;/small&gt;
|Attēls:Sternstrahl COA.jpg|&lt;small&gt;Šternštrāli&lt;/small&gt;
|attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Pistolkorsi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Priaudas&lt;/small&gt; 

|Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rudeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Krūzes&lt;/small&gt;
|Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kampenhauzeni&lt;/small&gt;
|attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Freimaņi no Nursi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Koimerni-Lindenšernas&lt;/small&gt; 

|Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Glāzenapi&lt;/small&gt;
|Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Cedelmani&lt;/small&gt;
|Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dunteni&lt;/small&gt;
|attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Jēgeri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bremzeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|&lt;small&gt;Freitāgi - Loringhofeni&lt;/small&gt;
|Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Hiršheidi&lt;/small&gt;
|Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štrālborni&lt;/small&gt;
|attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Dingraveni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štīrnhelmi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Štarenšildi&lt;/small&gt;
|Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Lipharti&lt;/small&gt;
|Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brandi&lt;/small&gt;
|attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bornemaņi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rasi&lt;/small&gt;

|Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rennes&lt;/small&gt;
|Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rotkirhi&lt;/small&gt;
|Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Gildenhofi&lt;/small&gt;
|attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Kronmaņi&lt;/small&gt; 
|| 
}}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†)
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†)
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†)
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†)
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†)
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†)
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†)
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†)
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†)
* Posses (Posse, nr. 131) (†)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†)
* Bekerni (Beckern, nr. 136) (†)
* Numersi (Numers, nr. 137) (†)
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†)
* Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reyher, nr. 141) (†)
* Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†)
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†)
* Gafeli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Manecken, nr. 157) (†)
* Klīveri (Klüver, nr. 158) (†)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi (Bussen, nr. 161) (†)
* Fiki (Fick, nr. 162) (†)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†)
* Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†)
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) (†)
* Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

=== Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi ===
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=60 | height=80 | lines=3
|align=center
|perrow=16
|Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brimmeri &lt;/small&gt; 
|Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Brēverni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Jarmeršteti&lt;/small&gt;
|attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Volfi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Vulfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Posses&lt;/small&gt;
|Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bergholci&lt;/small&gt;
|Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Tīlavi&lt;/small&gt;
|attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Samsoni-Himmelšernas&lt;/small&gt; 
|Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bekerni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Numersi&lt;/small&gt;
|Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Tranzē-Rozeneki&lt;/small&gt;
|Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Grasi&lt;/small&gt;
|attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Skogi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Smiteni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šternfeldi&lt;/small&gt;
|Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reiheri&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šreiterfeldi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Strokirch COA.jpg|&lt;small&gt;Štrokirhi&lt;/small&gt;
|attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Etingeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rozenkampfi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|&lt;small&gt;Baijeri fon Veisfeldi&lt;/small&gt;
|Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gilenšmiti&lt;/small&gt;
|Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reiterni&lt;/small&gt;
|attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Drentelni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|&lt;small&gt;Siversi&lt;/small&gt; 

|Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|&lt;small&gt;Hāgemeisteri&lt;/small&gt;
|Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Palmenbahi&lt;/small&gt;
|Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fuhsi&lt;/small&gt;
|attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Gafeli&lt;/small&gt; 
|Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Manekeni&lt;/small&gt; 

|Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Klīveri&lt;/small&gt;
|Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Reici&lt;/small&gt; 
|Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Rennenkampfi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Bussi&lt;/small&gt;
|attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Fiki&lt;/small&gt; 
|Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šulci-Sosāri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Šrāderi&lt;/small&gt;
|Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|&lt;small&gt;Bruiningi&lt;/small&gt;
|Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|&lt;small&gt;Delvigi&lt;/small&gt;
|attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|&lt;small&gt;Vilkeni&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bayer COA.jpg|&lt;small&gt;Baieri&lt;/small&gt; 

|Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|&lt;small&gt;Šeremetjevi&lt;/small&gt; 
|Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|&lt;small&gt;Bīroni&lt;/small&gt; 

|| 
}}

&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita.
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===
* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†)
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†)
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†)
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†)
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†)
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†)
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†)
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†)
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†)
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†)
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†)
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†)

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†)
* [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†)
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†)
* [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765)
* [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†)
* Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†)
* Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†)
* [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
&lt;gallery&gt;
Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs
G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs
Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]]
Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]]
Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]]
Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]]
Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]]
Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]]
Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]]
Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]]
Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]]
Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada	12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* 		Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†)
* 		Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†)
* 		Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245
* 		Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†)
*		Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247
* 		Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) 
*		[[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249  (†)
* 		Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†)
* 		Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251
* 		Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252
* 		Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†)
* 		Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254  (†)
* 		[[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†)
* 		Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) 
*		Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257  (†)
*		Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258
*		Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†)
*		Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†)
*		Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†)
*		Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) 
*		Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262
*		Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264
*		Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†)
*		Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 
*		Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 
*		Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) 
*		Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr.  265 (†)
*		Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266  (†)
*		Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) 
*		Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†)
*		Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269
*		Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
*		Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270  (†)
*		Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr.  270 (†)
*		Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) 
*		Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271
*		Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†)
*		Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†)
*		Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273  (†)
*		Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†)
*		Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274
*		Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) 
*		Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276  (†)
*		Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277  (†)
*		Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) 
*		Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 
*		[[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr.  297 (†)
*		Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr.  280 (†)
*		Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr.  281
*		Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283
*		Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†)
*		Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285  (†)
*		Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) 
*  Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287  (†)
*	Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) 
*		Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr.  289
*		Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†)
*		Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291  (†)
*		Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292  (†)
*		Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†)
*		[[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†)
*		[[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†)
*		[[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†)
|}
Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.

1798. gada	30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː
* Bīlski (Bielsky), nr. 298	
* Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299
* Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 
1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː
* [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff),  nr. 301		
* Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302

=== 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†)	
* Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805)
* Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806)
* Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807)
* [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators	 (†)
* [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs  (†)
* [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]]  (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs  (†)
* [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi  (†)
* [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents  (†)
* [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs  (†)
* [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators  (†)
* [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]]	(nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs  (†)
* [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators  (†)
* Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814)
* [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†)
* [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818)
* Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†)
* Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) 
* Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818)
* Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) 
* Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†)
* Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818)
* [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821)
* Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) 
* Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821)	
* Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†)

Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas.
&lt;gallery&gt;
Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]]
Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs
Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs
Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs
Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs
Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs
Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]]
Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs
PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]]
&lt;/gallery&gt;

=== 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi.  [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†)
* [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†)
* Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830)	
* Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833)
* Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833)
* Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833)	(†)
* Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833)
* Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) 
* Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) 
* Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) 	
* Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837)
* [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†)
* [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†)	
* Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839)
* Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) 
* Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) 
* [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†)
* [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks
* [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839)
* [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs
* [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs 
* Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842)
* Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842)
* Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) 
* Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†)
* Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842)
* [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†)
* Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844)
* Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) 
* Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) 
* Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr.	362,  1844) 
* Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844)
* Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849)
* Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†)
* Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†)
* [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs
* [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]]
* Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850)
* Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853)
* Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†)
*  Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854)
&lt;gallery&gt;
Ivan Paskevich.PNG|&lt;small&gt;Ivans Paskevičs&lt;/small&gt; 
Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|&lt;small&gt;Vasilijs Žukovskis&lt;/small&gt;
Balugjanskij Mikhail A.jpg|&lt;small&gt;Mihails Balugjanskis&lt;/small&gt;
PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|&lt;small&gt;Sergejs Stroganovs&lt;/small&gt; 
Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|&lt;small&gt;Aleksandrs Stroganovs&lt;/small&gt;
Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|&lt;small&gt;Ilarions Vasiļčikovs&lt;/small&gt;
Volkonsky P M-by Kruger.jpg|&lt;small&gt;Pēteris Volkonskis&lt;/small&gt; 
Anatole Demidov (1856).jpg|&lt;small&gt;Anatolijs Demidovs&lt;/small&gt;
Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|&lt;small&gt;Aleksandrs Meņšikovs&lt;/small&gt; 
Suvorov A A-bu Kruger.jpg|&lt;small&gt;Aleksandrs Suvorovs&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;

=== 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas ===
[[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː
* [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†)
* Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) 
* Francis Eduards fon Totlēbens (nr. 374, 1857)
* Gothards Ludvigs Gustavs fon Maidels (1858)
* Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860)
* Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†)
* Aleksandrs Teodors fon Midendorfs (nr. 376, 1860)
* Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon Vāls (Wahl, nr. 378, 1860)
* Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der Borhs-Libešics (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860)
* Vilhelms Heinrihs fon Līvens (nr. 380, 1862)
* Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863)
* Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863)
* [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864)
* Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864)
* Nikolajs fon Korfs, saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864)
* Augusts Joahims fon Panders (nr. 418, 1865)
* Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon Maidels (nr. 387, 1865)
* Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865)
* Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866)
* Ernests Mihaels Georgs fon Maidels (nr. 391, 1867
* Johans fon Knorings (nr. 422, 1867)
* Pēteris Aleksandrs Leopolds fon Klepjē de Kolongs (nr. 423, 1867)
* Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867)
* Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869)    
* Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869)
* Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870)
* Morics fon cur Mīlens (nr. 428, 1872)
* Aleksandrs fon Keizerlings (nr. 430, 1875)
* [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875)
* Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon Vāls (nr. 431 un 432, 1877)
* Heinrihs un Kārlis fon Manteifeļi-Cēges (nr. 402, 1880)(†)

=== 1918. ɡadā ===
Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99%
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas)
* [[Akermani]] (Åkerman)
* [[Anrepi]] (Anrep)
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr)
* [[Bērendi]] (Berends)
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld)
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack)
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes)
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach)
* [[Brakeli]] (Brackel)
* [[Braši]] (Brasch)
* [[Brimeri]] (Bruemmer)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen)
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen)
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna))
* [[Dēni]] (Dehn)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden)
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters)
* [[Disterloes]] (Düsterlohe)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt)
* [[Ferzeni]] (Fersen)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie)
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven)
* [[Gaveli]] (Gavel)
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp)
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß)
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt)
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister)
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t))
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn)
* [[Helmerseni]] (Helmersen)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene)
* [[Igelstrēmi]] (Igelström)
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted)
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau)
* [[Kaveri]] (Kawer)
* [[Kīteri]] (Kieter)
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt))
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch)
* [[Krēgeri]] (Kroeger)
* [[Krēdeneri]] (Kruedener)
* [[Latrobes]] (La Trobe)
* [[Līveni]] (Lieven)
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal))
* [[Lipharti]] (Liphart)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern)
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar)
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell)
* [[Mellīni]] (Mellin)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden)
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff)
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof)
* [[Midendorfi]] (Middendorff)
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll)
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen)
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762)
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847)
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken)
* [[Etingeni]] (Oettingen)
* [[Pāleni]] (Pahlen)
* [[Panderi]] (Pander)
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau)
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff)
* [[Roici]] (Reutz)
* [[Rihteri]] (Richter)
* [[Rolandi]] (Rohland)
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen)
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l))
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden)
* [[Šrēderi]] (Schroeder)
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg)
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor))
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm))
* [[Štrandmani]] (Strandmann)
* [[Štriki]] (Stryk)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen)
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile)
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel)
* [[Vilbuā]] (Villebois)
* [[Vāli]] (Wahl)
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof)
* [[Volfi]] (Wolff)
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß)
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers)
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>gebf4pzzg43lshcte6ml461q184ubdj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īru valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48556</id>
    <revision>
      <id>4532183</id>
      <parentid>4524817</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:19:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24229" sha1="0n9bbzp3eae3ge76f53wwftjn0wazlv" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 | name          = Īru valoda
 | nativename    = ''{{lang|ga|Gaeilge}}''
 | pronunciation = {{IPA|[ˈgeːlʲɟə]}}
 | states        = {{Īrija}}, {{UK}} ([[Ziemeļīrija]]) 
 | region        = [[Britu salas]]
 | speakers      = Dzimtā valoda: 355 000&lt;br /&gt;Kopā: 1 860 000
 | script        = [[Latīņu alfabēts]] (īru ortogrāfija)
 | familycolor   = Indoeiropiešu
 | fam2          = [[Ķeltu valodas|Ķeltu]]
 | fam3          = [[Salu ķeltu valodas|Salu ķeltu]]
 | fam4          = [[Gēlu valodas|Gēlu]]
 | nation        = {{IRL}}&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Ziemeļīrija]]&lt;br /&gt;{{EU}}
 | agency        = ''[http://www.forasnagaeilge.ie/default1.asp?lang=en Foras na Gaeilge]''
 | iso1          = ga
 | iso2          = gle
 | iso3          = gle
 | map           = [[Attēls:Irish speakers in 2011.png|235px|]]&lt;br /&gt;&lt;center&gt;Īru valodā runājošo procentuālais īpatsvars [[Īrija|Īrijā]] un [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] 2011. gadā&lt;/center&gt;
}}

'''Īru valoda''' (''Gaeilge'', līdz 1948. gadam rakstīja ''Gaedhilge'') ir [[ķeltu valodas|ķeltu saimes valoda]], viena no trim [[gēlu valodas|gēlu valodām]], kurā runā daļa [[īri|īru]] kā [[Īrija|Īrijā]], tā arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un īru diasporā citur pasaulē. Īru valoda ir pirmā oficiālā valoda Īrijā (aiz [[angļu valoda]]s), kā arī kopš {{dat|2007|1|1|Ģ|bez}} viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Rumāņu, bulgāru un Īrijas gēlu valoda kļūst par oficiālajām ES valodām |date= 2007. gada 1. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/5702763/rumanu-bulgaru-un-irijas-gelu-valoda-klust-par-oficialajam-es-valodam |accessdate= 2008. gada 23. februārī}}&lt;/ref&gt; Tai visradniecīgākās ir [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu]] un [[meniešu valoda]]s.

Kādreiz plaši lietota valoda [[Īrija (sala)|Īrijas salā]], īru valoda mūsdienās ir kļuvusi par apdraudētu [[minoritātes valoda|minoritātes valodu]] pašu zemē. Kritisks trieciens īru valodai bija [[Lielais bads Īrijā|Lielais bads]] (1845—1852), kad bads un emigrācija iznīcināja vai padzina ievērojamu skaitu īru valodā runājošo, īpaši lauku apvidos. Tajā pašā laikā Īrijā izplatījās pārliecība, ka angļu valoda ir atslēga uz sociāliem panākumiem, jo tā nodrošina piekļuvi izglītībai, tirdzniecībai un emigrācijai uz Lielbritāniju un Ameriku. Tā rezultātā īru ģimenes pašas pārstāja runāt dzimtajā valodā un neiemācīja to saviem bērniem.

20. gadsimta sākumā īru valoda bija uz izmiršanas robežas, taču līdz ar [[Īrijas Brīvvalsts|Īrijas]] [[Īrijas Brīvvalsts|Brīvvalsts]] izveidi 1922. gadā valdība sāka mēģinājumus to atjaunot. Tomēr angļu valoda līdz tam laikam bija tik nostiprinājusies, ka šie pasākumi neveicināja būtisku runātāju skaita pieaugumu.

Pašlaik no miljoniem valsts iedzīvotāju 2011. gadā tikai aptuveni 39% prata to pietiekamā līmenī,&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Īrijas pirmo valsts valodu neprot vairākums iedzīvotāju |date= 2011. gada 5. decembris |newspaper= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/irijas-pirmo-valsts-valodu-neprot-vairakums-iedzivotaju-13918824 |accessdate=  2012. gada 21. augustā}}&lt;/ref&gt; savukārt no tiem tikai neliela daļa to lietoja ikdienā. Teritorijas, kurās īru valoda ikdienā tiek plaši tiek izmantota, dēvē par [[Gēltahta|Gēltahtu]] (''An Ghaeltacht''). Tomēr šādas teritorijas Īrijā ir salīdzinoši maz.

Pirmās īru valodā, precīzāk — [[senā īru valoda|senajā īru valodā]], rakstītās liecības ir datētas ar 4. gadsimtu. Rakstītie teksti bija rakstīti, izmantojot [[ogams|ogama]] zīmes, un atrasti [[Īrija (sala)|Īrijas salā]] un [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] rietumu krastos.

== Valodas nosaukums ==
Īru valodā tās nosaukums ir ''Gaeilge''. Vārds cēlies no senīru formas ''Goídelc'', kas sākotnēji apzīmēja gēlu valodu un ir saistīta ar etnonīmu ''Goídel'' — &quot;gēls&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ó Dónaill|first=Niall|title=Foclóir Gaeilge–Béarla|publisher=An Gúm|year=1977|language=ga}}&lt;/ref&gt; Vēsturiskajā rakstībā līdz 20. gadsimta ortogrāfijas reformām bija sastopama forma ''Gaedhilge'', kā arī citas reģionālas un vēsturiskas rakstības formas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nosaukuma izruna atšķiras starp galvenajiem īru valodas dialektiem. Standarta rakstu valodā lieto formu ''Gaeilge'', savukārt dialektos sastopamas arī tādas formas kā ''Gaelainn'' un ''Gaedhilic''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teanglann.ie/en/fgb/Gaeilge|title=Gaeilge|publisher=Foras na Gaeilge|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=ga}}&lt;/ref&gt;

Angļu valodā valodu parasti sauc par ''Irish'' vai ''Irish language''. Vēsturiski angļu valodā tika lietots arī apzīmējums ''Gaelic'', taču mūsdienās tas var būt neskaidrs, jo ar šo nosaukumu var apzīmēt arī [[Skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]] vai gēlu valodas kopumā.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

== Statuss un valodas politika ==
Saskaņā ar [[Īrijas konstitūcija|Īrijas konstitūcijas]] 8. pantu īru valoda (''Gaeilge'') ir valsts pirmā oficiālā valoda, savukārt [[angļu valoda]] ir atzīta par otro oficiālo valodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishstatutebook.ie/eli/cons/en/html#article8|title=Constitution of Ireland — Article 8|publisher=Irish Statute Book|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr praksē angļu valoda ir dominējošā valoda lielākajā daļā sabiedriskās dzīves, bet īru valodas ikdienas lietojums visvairāk koncentrējas [[Gēltahta|Gēltahtas]] (''Gaeltacht'') teritorijās.

Valsts īru valodas saglabāšanu un lietojuma paplašināšanu īsteno ar izglītības, plašsaziņas līdzekļu un publiskās pārvaldes politiku. 2003. gada Oficiālo valodu likums (''Official Languages Act 2003'') noteica pienākumus valsts iestādēm attiecībā uz pakalpojumu un informācijas nodrošināšanu īru valodā; 2021. gadā likums tika būtiski grozīts, paredzot papildu pasākumus īru valodas lietojuma stiprināšanai publiskajā sektorā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishstatutebook.ie/eli/2003/act/32/enacted/en/html|title=Official Languages Act 2003|publisher=Irish Statute Book|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishstatutebook.ie/eli/2021/act/49/enacted/en/html|title=Official Languages (Amendment) Act 2021|publisher=Irish Statute Book|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Īru valoda ir obligāts mācību priekšmets lielākajā daļā valsts finansēto skolu Īrijā, bet darbojas arī skolas, kurās īru valoda ir galvenā mācību valoda (''gaelscoileanna''). Valodas politikas mērķis ir palielināt gan īru valodas pratēju skaitu, gan tās praktisko lietojumu ārpus tradicionālajām Gēltahtas teritorijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.ie/en/department-of-rural-and-community-development-and-the-gaeltacht/policies/20-year-strategy-for-the-irish-language/|title=20-Year Strategy for the Irish Language|publisher=Government of Ireland|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2007. gada 1. janvāra īru valoda ir viena no [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] oficiālajām valodām. Sākotnēji tās praktiskajai izmantošanai Eiropas Savienības iestādēs tika piemērota atkāpe ierobežotas tulkošanas kapacitātes dēļ, taču šī atkāpe tika pakāpeniski samazināta un 2022. gada 1. janvārī pilnībā izbeigta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://commission.europa.eu/resources-partners/irish-language_en|title=Irish language|publisher=European Commission|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], kas ietilpst [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], īru valodai ir atšķirīgs tiesiskais statuss. Tās aizsardzību paredzēja jau [[Lielās Piektdienas vienošanās]] (1998), bet 2022. gada ''Identity and Language (Northern Ireland) Act'' izveidoja īru valodas komisāra amatu un nostiprināja institucionālu sistēmu valodas lietošanas veicināšanai publiskajā pārvaldē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legislation.gov.uk/ukpga/2022/45/contents|title=Identity and Language (Northern Ireland) Act 2022|publisher=legislation.gov.uk|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Lietojums ==
Lai gan ievērojama daļa [[Īrija|Īrijas]] iedzīvotāju norāda, ka prot īru valodu, ikdienā to regulāri izmanto daudz mazāks cilvēku skaits. Saskaņā ar Īrijas 2022. gada tautas skaitīšanu aptuveni 1,87 miljoni cilvēku vecumā no trim gadiem norādīja, ka spēj runāt īru valodā, kas bija aptuveni 40% no attiecīgās iedzīvotāju grupas.&lt;ref name=&quot;CSO2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpp8/censusofpopulation2022profile8-theirishlanguageandeducation/irishlanguage/|title=Census of Population 2022 Profile 8 — The Irish Language and Education|publisher=Central Statistics Office|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tomēr tikai aptuveni 72 000 cilvēku norādīja, ka ārpus izglītības sistēmas īru valodu lieto katru dienu. Vēl vairāk nekā 115 000 to lietoja reizi nedēļā, bet lielākā daļa cilvēku, kuri norādīja īru valodas prasmes, valodu izmantoja retāk vai galvenokārt izglītības iestādēs.&lt;ref name=&quot;CSO2022&quot; /&gt;

Visvairāk īru valoda ikdienā saglabājusies [[Gēltahta|Gēltahtas]] (''Gaeltacht'') teritorijās Īrijas rietumos un ziemeļrietumos, īpaši [[Golvejas grāfiste|Golvejas]], [[Donegolas grāfiste|Donegolas]], [[Mejo grāfiste|Mejo]] un [[Kerri grāfiste|Kerri]] grāfistēs. Tomēr arī šajās teritorijās valodas lietojuma intensitāte ievērojami atšķiras starp atsevišķām kopienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://udaras.ie/en/our-language-the-gaeltacht/the-gaeltacht/|title=The Gaeltacht|publisher=Údarás na Gaeltachta|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ārpus Gēltahtas īru valodu izmanto izglītībā, valsts pārvaldē, kultūrā un plašsaziņas līdzekļos. Īru valodā raida televīzijas kanāls TG4 un radiostacija ''RTÉ Raidió na Gaeltachta'', kā arī darbojas īru valodas skolu tīkls. Valodu lieto arī īru kopienas [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] un diasporā citās valstīs.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot; /&gt;

== Dialekti ==
Mūsdienu īru valodā tradicionāli izšķir trīs galvenās dialektu grupas — [[Olstera|Olsteras]], [[Konakta|Konaktas]] un [[Manstera|Mansteras]] dialektus. Tie galvenokārt saglabājušies [[Gēltahta|Gēltahtas]] teritorijās Īrijas rietumos un ziemeļrietumos un savā starpā atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskām konstrukcijām.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Irish-language|title=Irish language|publisher=Encyclopædia Britannica|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Olsteras dialekts (''Gaeilge Uladh'') mūsdienās galvenokārt tiek lietots [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfistē]]. Tam ir vairākas kopīgas fonoloģiskas un leksiskas iezīmes ar [[Skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]], kas vēsturiski veidojusi dialektu kontinuumu ar īru valodu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ó Dochartaigh|first=Cathair|title=Dialects of Ulster Irish|url=https://archive.org/details/dialectsofulster0000odoc|publisher=Institute of Irish Studies, Queen's University of Belfast|year=1987|language=en}}&lt;/ref&gt;

Konaktas dialekts (''Gaeilge Chonnacht'') galvenokārt izplatīts [[Golvejas grāfiste|Golvejas]] un [[Mejo grāfiste|Mejo]] grāfistēs. Īpaši nozīmīgas īru valodā runājošās teritorijas atrodas [[Konemara|Konemarā]] un Aranu salās.

Mansteras dialekts (''Gaeilge Mumhan'') saglabājies galvenokārt [[Kerri grāfiste|Kerri]], [[Korkas grāfiste|Korkas]] un [[Voterfordas grāfiste|Voterfordas]] Gēltahtas teritorijās. Tam raksturīgas vairākas specifiskas uzsvara un darbības vārdu formas.&lt;ref name=&quot;Siadhail&quot; /&gt;

20. gadsimtā tika izstrādāta standartizēta rakstu valodas forma — ''An Caighdeán Oifigiúil'' (&quot;oficiālais standarts&quot;). Tā balstās uz vairāku dialektu kopīgajām iezīmēm un tiek izmantota valsts pārvaldē, izglītībā un oficiālajos dokumentos, taču nenosaka vienotu standarta izrunu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.ie/en/department-of-rural-and-community-development-and-the-gaeltacht/publications/an-caighdean-oifigiuil/|title=An Caighdeán Oifigiúil|publisher=Government of Ireland|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Fonoloģija ==
Īru valodas fonoloģijai raksturīga būtiska atšķirība starp tā sauktajiem &quot;platajiem&quot; (''leathan'') un &quot;šaurajiem&quot; (''caol'') līdzskaņiem. Platie līdzskaņi parasti ir velarizēti, bet šaurie — palatalizēti. Šī opozīcija ir fonoloģiski nozīmīga un var atšķirt vārdu nozīmes.&lt;ref name=&quot;Siadhail&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ó Siadhail|first=Mícheál|title=Modern Irish: Grammatical Structure and Dialectal Variation|url=https://archive.org/details/modernirishgramm0000osia|publisher=Cambridge University Press|year=1989|isbn=978-0-521-37147-6|language=en}}&lt;/ref&gt;

Īru valodā ir gan īsie, gan garie [[Patskanis|patskaņi]]. Garumu rakstībā parasti apzīmē ar diakritisko zīmi ''síneadh fada'' jeb ''fada'', piemēram, ''á'', ''é'', ''í'', ''ó'' un ''ú''. Patskaņu izruna un [[Diftongs|diftongu]] sistēma dažādos dialektos nedaudz atšķiras.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Hickey|first=Raymond|title=The Sound Structure of Modern Irish|publisher=De Gruyter Mouton|year=2014|isbn=978-3-11-022659-1|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vēl viena raksturīga īru valodas iezīme ir sākuma līdzskaņu pārmaiņas jeb mutācijas. Lenīcija maina sākuma līdzskaņa izrunu un rakstībā parasti tiek norādīta ar ''h'', piemēram, ''b'' → ''bh'' un ''m'' → ''mh''. Savukārt eklipses gadījumā sākotnējam līdzskanim rakstībā tiek pievienots cits līdzskanis, piemēram, ''b'' → ''mb'' un ''c'' → ''gc''.&lt;ref name=&quot;Stenson&quot; /&gt;

Vārdu uzsvara sistēma atšķiras starp dialektiem. Lielā daļā īru valodas paveidu galvenais uzsvars parasti atrodas vārda pirmajā zilbē, savukārt dažos [[Manstera|Mansteras]] dialektos noteiktos vārdos tas var pārvietoties uz otro vai trešo zilbi.&lt;ref name=&quot;Siadhail&quot; /&gt;

== Ortogrāfija ==
Mūsdienu īru valoda tiek rakstīta ar [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Tradicionālajā īru alfabētā ir 18 burti: ''a, b, c, d, e, f, g, h, i, l, m, n, o, p, r, s, t, u''. Burti ''j, k, q, v, w, x, y'' un ''z'' galvenokārt sastopami aizguvumos, svešvārdos un īpašvārdos.&lt;ref name=&quot;Siadhail&quot; /&gt;

Rakstībā būtiska nozīme ir principam ''caol le caol agus leathan le leathan'' (&quot;šaurs ar šauru un plats ar platu&quot;). Burti ''e'' un ''i'' apzīmē &quot;šauros&quot; patskaņus, bet ''a'', ''o'' un ''u'' — &quot;platos&quot;; tie palīdz norādīt, vai blakus esošais līdzskanis ir palatalizēts vai velarizēts.&lt;ref name=&quot;Stenson&quot; /&gt;

Garos patskaņus apzīmē ar akūta zīmi, ko īru valodā sauc par ''síneadh fada'' jeb vienkārši ''fada'': ''á, é, í, ó, ú''. Tā var būt nozīmi šķiroša, piemēram, ''fear'' nozīmē &quot;vīrietis&quot;, bet ''féar'' — &quot;zāle&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teanglann.ie/en/fgb/fear|title=fear|publisher=Foras na Gaeilge|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=ga}}&lt;/ref&gt;

Vēsturiski īru valodu rakstīja arī īpašā gēlu rakstā (''cló Gaelach''). Līdz 20. gadsimta vidum lenīciju tajā bieži apzīmēja ar punktu virs līdzskaņa, piemēram, ''ḃ'' vai ''ċ''. Mūsdienu latīņu rakstībā šo funkciju parasti pilda burts ''h'', piemēram, ''bh'' un ''ch''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta vidū Īrijā tika īstenota rakstības reforma, kuras rezultātā tika vienkāršota tradicionālā ortogrāfija un izveidots oficiālais rakstu valodas standarts ''An Caighdeán Oifigiúil''. Reforma novērsa vairākas vēsturiskas rakstības formas, kas vairs neatspoguļoja mūsdienu izrunu, un tās principi joprojām veido mūsdienu īru valodas standarta ortogrāfijas pamatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.ie/en/department-of-rural-and-community-development-and-the-gaeltacht/publications/an-caighdean-oifigiuil/|title=An Caighdeán Oifigiúil|publisher=Government of Ireland|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Gramatika ==
Īru valodas gramatikai raksturīga [[Fleksija (valodniecība)|flektīva]] uzbūve un vairākas īpatnības, kas raksturīgas [[Gēlu valodas|gēlu valodām]]. Parastā vārdu secība teikumā ir [[darbības vārds]]—[[Teikuma priekšmets|priekšmets]]—[[papildinātājs]] (VSO), piemēram, ''Chonaic Seán an fear'' — &quot;Šons redzēja vīrieti&quot;.&lt;ref name=&quot;Stenson&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Stenson|first=Nancy|title=Basic Irish: A Grammar and Workbook|publisher=Routledge|year=2008|isbn=978-0-415-41241-4|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Lietvārds|Lietvārdiem]] ir divas [[Gramatiskā dzimte|dzimtes]] — vīriešu un sieviešu — un tradicionāli izšķir vairākas deklinācijas. Mūsdienu īru valodā nozīmīgākie locījumi ir [[nominatīvs]], [[ģenitīvs]] un [[vokatīvs]], bet datīva atsevišķās formas lielākoties saglabājušās tikai noteiktās konstrukcijās un izloksnēs.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ó Siadhail|first=Mícheál|title=Learning Irish|publisher=Yale University Press|year=1989|isbn=978-0-300-04224-7|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viena no raksturīgākajām īru valodas pazīmēm ir vārda sākuma līdzskaņu mutācijas. Galvenās ir lenīcija, ko rakstībā parasti norāda ar burtu ''h'' pēc sākuma līdzskaņa, un eklipse, kurā sākuma līdzskani aizsedz cits līdzskanis. Mutācijas izraisa noteikti prievārdi, artikuli, vietniekvārdi un gramatiskās konstrukcijas.&lt;ref name=&quot;Stenson&quot; /&gt;

Īru valodas [[Darbības vārds|darbības vārdi]] tiek locīti pēc laika, izteiksmes un citām gramatiskajām kategorijām. Valodā nav parasta darbības vārda, kas tieši atbilstu latviešu vārdam &quot;būt&quot; visās tā funkcijās: tiek nošķirts darbības vārds ''bí'', kas izsaka stāvokli vai atrašanos, un kopula ''is'', ko galvenokārt izmanto identifikācijas un klasifikācijas konstrukcijās.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}&lt;/ref&gt;

Īru valodā nav atsevišķu vārdu, kas pilnībā atbilstu darbības vārdam &quot;piederēt&quot;. Piederību parasti izsaka ar prievārdu ''ag'' (&quot;pie&quot;) kopā ar darbības vārdu ''bí'', piemēram, ''Tá leabhar agam'' burtiski nozīmē &quot;pie manis ir grāmata&quot;, bet pēc nozīmes — &quot;man ir grāmata&quot;.&lt;ref name=&quot;Stenson&quot; /&gt;

== Sintakse un morfoloģija ==
Īru valoda ir [[Fleksija (valodniecība)|flektīva valoda]] ar samērā bagātu morfoloģiju. Lietvārdiem ir divas [[Dzimte (gramatika)|dzimtes]] — vīriešu un sieviešu — un tradicionāli izšķir piecas deklinācijas. Lietvārdi un īpašības vārdi var mainīt formu atkarībā no skaitļa un locījuma; mūsdienu valodā nozīmīgākie ir [[nominatīvs]], [[ģenitīvs]] un [[vokatīvs]].&lt;ref name=&quot;Stenson&quot; /&gt;

Īru valodai raksturīga [[Darbības vārds–subjekts–objekts|VSO]] vārdu secība — darbības vārds parasti atrodas pirms teikuma priekšmeta un papildinātāja. Piemēram, ''Chonaic Seán an fear'' burtiski atbilst secībai &quot;redzēja Šons vīrieti&quot;.&lt;ref name=&quot;Siadhail&quot; /&gt;

Darbības vārdi tiek locīti pēc laika un izteiksmes, un atsevišķās formās arī pēc personas un skaitļa. Īru valodā tiek nošķirts darbības vārds ''bí'' (&quot;būt&quot;), ko lieto stāvokļa un atrašanās vietas izteikšanai, un kopula ''is'', kuru galvenokārt izmanto identitātes un klasifikācijas izteikšanai.&lt;ref name=&quot;Stenson&quot; /&gt;

Raksturīga īru valodas morfosintakses iezīme ir [[Prievārds|prievārdu]] savienošanās ar personas vietniekvārdiem, veidojot tā sauktos locītos prievārdus. Piemēram, ''ag'' (&quot;pie&quot;) kopā ar pirmās personas vietniekvārdu veido ''agam'' (&quot;pie manis&quot;). Šādas konstrukcijas izmanto arī piederības izteikšanai: ''Tá leabhar agam'' burtiski nozīmē &quot;pie manis ir grāmata&quot;, proti, &quot;man ir grāmata&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}&lt;/ref&gt;

Gramatiskajās konstrukcijās nozīmīgas ir arī sākuma līdzskaņu lenīcijas un eklipses mutācijas. To lietojumu nosaka iepriekšējais vārds un konkrētā gramatiskā konstrukcija, piemēram, artikuls, prievārds, piederības vietniekvārds vai darbības vārda forma.&lt;ref name=&quot;Stenson&quot; /&gt;

== Teksta paraugs ==
Kā īru valodas teksta paraugs zemāk dots [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]] 1. pants:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/human-rights/universal-declaration/translations/irish|title=Universal Declaration of Human Rights — Irish|publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

: '''Īru valodā:'''
: ''Saolaítear na daoine uile saor agus comhionann ina ndínit agus ina gcearta. Tá bua an réasúin agus an choinsiasa acu agus dlíd iad féin d'iompar de mheon bráithreachais i leith a chéile.''

: '''Latviski:'''
: ''Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{InterWiki|code=ga}}
* [http://www.bbc.co.uk/northernireland/irish/blas/learners/ Īru valodas apmācība]
* [https://web.archive.org/web/20080405054718/http://www.forasnagaeilge.ie/default1.asp?lang=en ''Foras na Gaeilge'' - Oficiālais īru valodas attīstības sekmēšanas orgāns Īrijas salā]
* [http://www.smo.uhi.ac.uk/gaeilge/english.html ''Gaeilge ar an ghréasán'' īru valodas tiešsaistes resursi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111107185017/http://www.smo.uhi.ac.uk/gaeilge/english.html |date={{dat|2011|11|07||bez}} }}
* [http://www.gael-taca.com 'Gael-Taca (Korka)'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190521082520/http://www.gael-taca.com/ |date={{dat|2019|05|21||bez}} }}
* [http://nualeargais.ie/gnag/gram.htm ''Braesicke's Gramadach na Gaeilge''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111103180415/http://nualeargais.ie/gnag/gram.htm |date={{dat|2011|11|03||bez}} }} īru valodas gramatika
* [http://acmhainn.ie/ ''Acmhainn.ie'' - Vārdnīca un terminoloģijas resursi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110717072438/http://www.acmhainn.ie/ |date={{dat|2011|07|17||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20050521001903/http://www.englishirishdictionary.com/ Tiešsaistes angļu-īru vārdnīca]
* [https://web.archive.org/web/20080303061749/http://www.focal.ie/Home.aspx ''Foclóir Téarmaíochta'' - terminoloģijas datu bāze]
* [http://www.ceantar.org/Dicts/search.html Gēlu vārdnīcas]

{{valoda-aizmetnis}}
{{Īrija-aizmetnis}}

{{Ķeltu valodas}}
{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Iru valoda}}
[[Kategorija:Īru valoda| ]]</text>
      <sha1>0n9bbzp3eae3ge76f53wwftjn0wazlv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasaules rallija čempionāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51213</id>
    <revision>
      <id>4532079</id>
      <parentid>4390137</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:59:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4532079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9774" sha1="tekbsans3eyutsbe0ks6tsmhjkdxyvj" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      =Pasaules rallija čempionāts
| aktuāla_sezona =2026. gada WRC sezona
| logo           =WRC_logo.png
| pikseļi        =160
| apraksts       =
| sports         =[[autorallijs]]
| dibin          ={{dat|1973}}
| moto           =
| komandas       =12
| valsts         = starptautiski
| čempions_br    ={{flaga|GBR}} [[Elfins Evanss]] (1. tituls)
| čempions_km    ={{flaga|Japāna}} ''[[Toyota]]''
| mlapa          =[http://www.wrc.com/ wrc.com]
}}

'''Pasaules rallija čempionāts''' ({{val|en|World Rally Championship}}) jeb '''WRC''' ir starptautiskas [[autorallijs|autorallija]] sacīkstes. Tās ir pasaules prestižākās autorallija sacensības, čempions izcīna pasaules rallija čempiona titulu. Pasaules rallija čempionātu organizē [[FIA]].

WRC sezona parasti sastāv no 13, trīs līdz četru dienu, rallija posmiem, kas tiek braukti pa segumu, sākot no grants un asfalta līdz sniegam un ledus. Katrs rallijs parasti tiek sadalīts 15—25 ātrumposmos, kuri tiek veikti pretēji pulksteņa virzienam līdz pat 350 kilometriem pa slēgtu ceļu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=What is WRC?|url=https://www.wrc.com/en/more/about-wrc/what-is-wrc/|access-date=|work=WRC.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FAQ about the World Rally Championship (WRC) |url=https://www.rallyusaofficial.com/blogs/news/faq-about-the-world-rally-championship-wrc |access-date=2024-04-20 |website=RallyUSAOfficial |language=en |archive-date=2024-04-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240420143807/https://www.rallyusaofficial.com/blogs/news/faq-about-the-world-rally-championship-wrc }}&lt;/ref&gt;

== WRC čempioni ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Gads!!Pilotu čempions!!Komandu čempions
|-
! [[1973. gada WRC sezona|1973]]
| {{noflag}} ''netika apbalvots''
| {{flaga|Francija}} ''[[Alpine WRC|Alpine Renault]]''
|-
! [[1974. gada WRC sezona|1974]]
| {{noflag}} ''netika apbalvots''
| {{flaga|Itālija}} ''[[Lancia WRC|Lancia]]''
|-
! [[1975. gada WRC sezona|1975]]
| {{noflag}} ''netika apbalvots''
| {{flaga|Itālija}} ''Lancia''
|-
! [[1976. gada WRC sezona|1976]]
| {{noflag}} ''netika apbalvots''
| {{flaga|Itālija}} ''Lancia''
|-
! [[1977. gada WRC sezona|1977]]
| {{flaga|Itālija}} [[Sandro Munari]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[FIAT]]''
|-
! [[1978. gada WRC sezona|1978]]
| {{flaga|Somija}} [[Marku Alens]]
| {{flaga|Itālija}} ''FIAT''
|-
! [[1979. gada WRC sezona|1979]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Bjerns Valdegerds]]
| {{flaga|ASV}} ''[[Ford World Rally Team|Ford]]''
|-
! [[1980. gada WRC sezona|1980]]
| {{flaga|Vācija}} [[Valters Rērls]]
| {{flaga|Itālija}} ''FIAT''
|-
! [[1981. gada WRC sezona|1981]]
| {{flaga|Somija}} [[Āri Vatanens]]
| {{flaga|Francija}} ''[[Talbot (uzņēmums)|Talbot]]''
|-
! [[1982. gada WRC sezona|1982]]
| {{flaga|Vācija}} [[Valters Rērls]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[Audi Sport GmbH|Audi]]''
|-
! [[1983. gada WRC sezona|1983]]
| {{flaga|Somija}} [[Hannu Mikola]]
| {{flaga|Itālija}} ''Lancia''
|-
! [[1984. gada WRC sezona|1984]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Stigs Blomkvists]]
| {{flaga|Vācija}} ''Audi''
|-
! [[1985. gada WRC sezona|1985]]
| {{flaga|Somija}} [[Timo Salonens]]
| {{flaga|Francija}} ''[[Peugeot Sport|Peugeot]]''
|-
! [[1986. gada WRC sezona|1986]]
| {{flaga|Somija}} [[Juha Kankunens]]
| {{flaga|Francija}} ''Peugeot''
|-
! [[1987. gada WRC sezona|1987]]
| {{flaga|Somija}} [[Juha Kankunens]]
| {{flaga|Itālija}} ''Lancia''
|-
! [[1988. gada WRC sezona|1988]]
| {{flaga|Itālija}} [[Mikijs Biasons]]
| {{flaga|Itālija}} ''Lancia''
|-
! [[1989. gada WRC sezona|1989]]
| {{flaga|Itālija}} [[Mikijs Biasons]]
| {{flaga|Itālija}} ''Lancia''
|-
! [[1990. gada WRC sezona|1990]]
| {{flaga|Spānija}} [[Karloss Sainss]]
| {{flaga|Itālija}} ''Lancia''
|-
! [[1991. gada WRC sezona|1991]]
| {{flaga|Somija}} [[Juha Kankunens]]
| {{flaga|Itālija}} ''Lancia''
|-
! [[1992. gada WRC sezona|1992]]
| {{flaga|Spānija}} [[Karloss Sainss]]
| {{flaga|Itālija}} ''Lancia''
|-
! [[1993. gada WRC sezona|1993]]
| {{flaga|Somija}} [[Juha Kankunens]]
| {{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Motorsport GmbH|Toyota]]''
|-
! [[1994. gada WRC sezona|1994]]
| {{flaga|Francija}} [[Didjē Oriols]]
| {{flaga|Japāna}} ''Toyota''
|-
! [[1995. gada WRC sezona|1995]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Kolins Makrejs]]
| {{flaga|Japāna}} ''[[Subaru World Rally Team|Subaru]]''
|-
! [[1996. gada WRC sezona|1996]]
| {{flaga|Somija}} [[Tomijs Mekinens]]
| {{flaga|Japāna}} ''[[Ralliart|Mitsubishi]]''
|-
! [[1997. gada WRC sezona|1997]]
| {{flaga|Somija}} [[Tomijs Mekinens]]
| {{flaga|Japāna}} ''Subaru''
|-
! [[1998. gada WRC sezona|1998]]
| {{flaga|Somija}} [[Tomijs Mekinens]]
| {{flaga|Japāna}} ''Subaru''
|-
! [[1999. gada WRC sezona|1999]]
| {{flaga|Somija}} [[Tomijs Mekinens]]
| {{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]''
|-
! [[2000. gada WRC sezona|2000]]
| {{flaga|Somija}} [[Markuss Grenholms]]
| {{flaga|Francija}} ''Peugeot''
|-
! [[2001. gada WRC sezona|2001]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Ričards Bērnss]]
| {{flaga|Francija}} ''Peugeot''
|-
! [[2002. gada WRC sezona|2002]]
| {{flaga|Somija}} [[Markuss Grenholms]]
| {{flaga|Francija}} ''Peugeot''
|-
! [[2003. gada WRC sezona|2003]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Peters Sūlbergs]]
| {{flaga|Francija}} ''[[Citroën World Rally Team|Citroën]]''
|-
! [[2004. gada WRC sezona|2004]]
| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Lēbs]]
| {{flaga|Francija}} ''Citroën''
|-
! [[2005. gada WRC sezona|2005]]
| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Lēbs]]
| {{flaga|Francija}} ''Citroën''
|-
! [[2006. gada WRC sezona|2006]]
| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Lēbs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} ''Ford''
|-
! [[2007. gada WRC sezona|2007]]
| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Lēbs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} ''Ford''
|-
! [[2008. gada WRC sezona|2008]]
| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Lēbs]]
| {{flaga|Francija}} ''Citroën''
|-
! [[2009. gada WRC sezona|2009]]
| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Lēbs]]
| {{flaga|Francija}} ''Citroën''
|-
! [[2010. gada WRC sezona|2010]]
| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Lēbs]]
| {{flaga|Francija}} ''Citroën''
|-
! [[2011. gada WRC sezona|2011]]
| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Lēbs]]
| {{flaga|Francija}} ''Citroën''
|-
! [[2012. gada WRC sezona|2012]]
| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Lēbs]]
| {{flaga|Francija}} ''Citroën''
|-
! [[2013. gada WRC sezona|2013]]
| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[Volkswagen Motorsport]]''
|-
![[2014. gada WRC sezona|2014]]
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Vācija}} ''Volkswagen Motorsport''
|-
![[2015. gada WRC sezona|2015]]
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Vācija}} ''Volkswagen Motorsport''
|-
![[2016. gada WRC sezona|2016]]
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Vācija}} ''Volkswagen Motorsport''
|-
![[2017. gada WRC sezona|2017]]
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Lielbritānija}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport (Ford)]]''
|-
![[2018. gada WRC sezona|2018]]
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing''
|-
![[2019. gada WRC sezona|2019]]
|{{flaga|Igaunija}} [[Ots Tenaks]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://f1.lv/2019/10/27/igaunis-ots-tanaks-spanija-priekslaicigi-klust-par-wrc-cempionu-fotovideo/|title=Igaunis Ots Tanāks Spānijā priekšlaicīgi kļūst par WRC čempionu [Foto+Video]|first=Aldis|last=Putniņš|date=2019. gada 27. okt.|website=F1LV Blogs}}&lt;/ref&gt;
|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai]]''
|-
![[2020. gada WRC sezona|2020]]
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''Hyundai''
|-
![[2021. gada WRC sezona|2021]]
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota''
|-
![[2022. gada WRC sezona|2022]]
|{{flaga|Somija}} [[Kalle Rovanpera]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota''
|-
![[2023. gada WRC sezona|2023]]
|{{flaga|Somija}} [[Kalle Rovanpera]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/motoru-sports/29.10.2023-latvijas-rallija-ekscempions-rovanpera-otro-gadu-pec-kartas-klust-par-pasaules-cempionu.a529576/|title=Latvijas rallija eksčempions Rovanpera otro gadu pēc kārtas kļūst par pasaules čempionu|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota''
|-
![[2024. gada WRC sezona|2024]]
|{{flaga|BEL}} [[Tjerī Nevils]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/rallijs/24112024-divas_uzvaras_izcinijusais_nevils_pirmore|title=Divas uzvaras izcīnījušais Nevils pirmoreiz kļūst par WRC čempionu, Seskam 15. vieta|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-24|date=}}&lt;/ref&gt;
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota''
|-
![[2025. gada. WRC sezona|2025]]
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/rallijs/29112025-seska_franca_ekipaza_izstajas_devito_wrc_|title=Seska/Franča ekipāža izstājas, devīto WRC titulu izcīna Ožjē|website=sportacentrs.com|access-date=2025-11-29|date=}}&lt;/ref&gt;
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota''
|-
![[2026. gada WRC sezona|2026]]
|{{flaga|GBR}} [[Elfins Evanss]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/rallijs/04102026-sesks_sezonu_pabeidz_ar_septito_vietu_atr|title=Sesks sezonu pabeidz ar septīto vietu ātrumposmā, WRC tituls izšķiras neticamā drāmā|website=sportacentrs.com|access-date=2026-10-4|date=}}&lt;/ref&gt;
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota''
|-
![[2027. gada WRC sezona|2027]]
|
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/ Rally database] at [[eWRC-results.com]]
{{motoru sports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pasaules rallija čempionāts| ]]</text>
      <sha1>tekbsans3eyutsbe0ks6tsmhjkdxyvj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūras zīriņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>58334</id>
    <revision>
      <id>4532111</id>
      <parentid>4215021</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:17:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532111</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19160" sha1="ld3s9zpgwg0ka5umbcvobwkm1xi78ku" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls = Arctic terns.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Aves
|      klase_lv = Putni
|         kārta = Charadriiformes
|      kārta_lv = Tārtiņveidīgie
|        dzimta = Laridae
|     dzimta_lv = Kaiju dzimta
|   apakšdzimta = Sterninae
|apakšdzimta_lv = Zīriņu apakšdzimta
|         ģints = Sterna
|      ģints_lv = Zīriņi
|          suga = S. paradisaea
|       suga_lv = Jūras zīriņš
|     izplatība = [[Attēls:Sterna paradisaea distribution and migration map.png|250px]]&lt;br /&gt;
{{legend|red|Sastopams ligzdošanas sezonā}}
{{legend|#00FFFF|Sastopams ziemošanas sezonā}}
{{legend|green|Migrācijas ceļi}}
|      binomial = Sterna paradisaea &lt;small&gt;([[Erik Pontoppidan|Pontoppidan]], 1763)&lt;/small&gt;
|   kategorijas = nē
|      sinonīmi =
*''Sterna portlandica''
*''Sterna pikei''
}}

'''Jūras zīriņš''' (''Sterna paradisaea'') ir [[kaiju dzimta]]s (''Laridae'') jūras putnu suga. Ģeogrāfisko variāciju nav.&lt;ref&gt;[https://www.worldbirdnames.org/bow/gulls/ World Bird List: Noddies, gulls, terns, auks, 2020]&lt;/ref&gt; Tai ir cirkumpolāra [[ziemeļu puslode]]s izplatība, ligzdo galvenokārt uz ziemeļiem no [[polārais loks|polārā loka]].&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/22694629/0 IUCN: Sterna paradisaea]&lt;/ref&gt; Kopumā tā ligzdošanas areāls aptver arktiskos un subarktiskos apgabalus [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Eiropas ligzdošanas areāla dienvidu robeža sasniedz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]].&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_steaea.htm |title=Ornitofaunistika: Jūras zīriņš Sterna paradisaea |access-date={{dat|2015|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150608005329/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_steaea.htm |archivedate={{dat|2015|06|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; No ziemeļu puslodes ziemot tas dodas uz [[dienvidu puslode]]s antarktiskajiem apgabaliem jeb [[Antarktīda|Antarktīdu]], veicot garāko migrācijas ceļu no visiem dzīvniekiem pasaulē.&lt;ref name=reut/&gt;

Jūras zīriņa tuvākie radinieki ir dienvidu puslodes zīriņu sugas: [[Dienvidamerikas zīriņš]] (''Sterna hirundinacea''), [[Kergelēnu zīriņš]] (''Sterna virgata'') un [[Antarktikas zīriņš]] (''Sterna vittata'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.hawaii.edu/~khayes/Journal_Club/summer2006/Bridge_et_al_2005_MPE.pdf |title=A phylogenetic framework for the terns (Sternini) inferred from mtDNA sequences: implications for taxonomy and plumage evolution |access-date={{dat|2006|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060720204025/http://www2.hawaii.edu/~khayes/Journal_Club/summer2006/Bridge_et_al_2005_MPE.pdf |archivedate={{dat|2006|07|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
[[Attēls:Kuestenseeschwalbe-Kniepsand.jpg|thumb|left|240px|Jūras zīriņš Latvijā ir rets ligzdotājs]]
[[Attēls:Arctic tern (9066497371).jpg|thumb|left|240px|Jūras zīriņa knābis ir viscauri tumši sarkans]]
[[Attēls:Arctic Tern (Sterna paradisaea), Farne Islands.jpg|thumb|left|240px|Jūras zīriņa kājas ir īsākas un tumšāk sarkanas kā [[upes zīriņš|upes zīriņam]]]]
[[Attēls:Voegel am Eidersperrwerk 04.07.2014 14-46-026.jpg|thumb|240px|left|Jūras zīriņš barojas ar nelielām zivīm]]
Lai arī vēsturiskās ziņas ir trūcīgas, visticamākais, ka jūras zīriņš kā caurceļotājs [[Latvija|Latvijā]] ir bijis sastopams vismaz jau [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]. Latvijā tas ir rets ligzdotājs un ligzdošana pārliecinoši pierādīta tikai 1970. gados, bet 1990. gados ligzdotāju skaits sasniedza 65-110 pāru. Latvijā tas sastopams [[jūra]]s piekrastē un jūrā, īpaši caurceļošanas laikā. Iekšzemē tikpat kā neieceļo, atskaitot ligzdotājus [[Daugava]]s lejtecē. Iekšzemes rajonos, kas nerobežojas ar jūru zināms tikai viens novērojums.&lt;ref name=orn/&gt; Pēdējos desmit gados to skaits Latvijā ir samazinājies vairāk kā par 30%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=87&amp;what=18 |title=Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk? |access-date={{dat|2014|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043530/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=87&amp;what=18 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
Jūras zīriņš ir slaids, vidēji liels jūras putns ar šauriem, gariem spārniem. Tā ķermeņa garums ir 33—35 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 75–85 cm, svars 86—127 [[grams|g]].&lt;ref name=orn/&gt;&lt;ref&gt;[http://www.hbw.com/species/arctic-tern-sterna-paradisaea Alive: Arctic Tern (Sterna paradisaea)]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=del/&gt; Pieauguša putna apspalvojums augšpusē ir gaiši [[Pelēkā krāsa|pelēks]], apakšpusē [[Baltā krāsa|balts]], vaigi balti, galvas virsa [[Melnā krāsa|melna]]. Garā, šķeltā [[aste]] balta, ar pelēkām ārējām spalvām. Taisnais knābis un kājas tumši [[Sarkanā krāsa|sarkanas]]. Pēdas pleznotas. Spārnu lidspalvas galos caurspīdīgas. Ārpus vairošanās sezonas apspalvojums ir līdzīgs vasaras apspalvojumam, tikai galvas virsa nav tik koši melna un knābis ir tumšāks.&lt;ref name=del&gt;Del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi, eds. (1996). Handbook of the Birds of the World. vol. 3. Barcelona: Lynx Edicions. p. 653. {{ISBN|84-87334-20-2}}.&lt;/ref&gt; Abi dzimumi izskatās vienādi.  Jauniem putniem atšķirībā no dzimumbriedumu sasniegušajiem ir melns knābis un kājas, brūnpelēki, raibumoti spārni, īsas astes lidspalvas un mazāk koša galvas virsa.&lt;ref name=del/&gt;

=== Līdzīgās sugas ===
Jūras zīriņam ārēji ļoti līdzīgas ir vairākas sugas. Ziemeļu puslodē tās ir upes zīriņš un [[sārtais zīriņš]]. Visvieglāk sugas atšķirt pēc dažām apspalvojuma detaļām, kāju un knābja [[krāsa]]s un [[balss]]. Upes zīriņam, stāvot krastā, salocītie spārni ir apmēram vienā garumā ar asti, toties jūras zīriņam un sārtajam zīriņam aste ir izteikti garāka par salocītajiem spārniem.

Visbiežāk jūras zīriņu sajauc ar upes zīriņu. Pirmajam ir smalkāka galva, tievāks kakls un īsākas kājas.&lt;ref name=&quot;humero&quot;&gt;Hume, Rob A (1993). &quot;Common, Arctic and Roseate Terns: an identification review&quot;. British Birds 86: 210–217.&lt;/ref&gt; Jūras zīriņa apakšpuse ir pelēcīgāka kā upes zīriņam, līdz ar to tā vaigi izskatās baltāki, pamanāmāki. Upes zīriņam ārpus ligzdošanas sezonas uz spārnu lidspalvām attīstās melna maliņa, bet jūras zīriņam spārni izskatās balti visu gadu (paši gali pelēki), attīstoties tikai ļoti šaurai, melnai kantītei uz ārējām lidspalvām.&lt;ref name=&quot;vin&quot;&gt;Vinicombe, Keith; Tucker, Laurel; Harris, Alan (1990). The Macmillan Field Guide to Bird Identification. London: Macmillan. {{ISBN|0-333-42773-4}}.&lt;/ref&gt; Turklāt pret gaismu visi jūras zīriņa lidspalvu gali ir caurspīdīgi. Šāda īpašība upes zīriņam ir tikai pirmajām četrām spārnu lidspalvām.&lt;ref name=&quot;humero&quot; /&gt;&lt;ref&gt;van Duivendijk, Nils (2011). Advanced Bird ID Handbook: The Western Palearctic. London: New Holland. {{ISBN|1-78009-022-6}}.&lt;/ref&gt; Knābis un kājas jūras zīriņam ir tumši sarkanas, knābim nav melnā galā. Salīdzinoši upes zīriņam knābis ir koši, oranžīgi sarkans, ar melnu galu (vai viscauri melns Sibīrijas upes zīriņam), arī tā kājas ir koši sarkanas.&lt;ref name=&quot;humero&quot; /&gt; Sārtajam zīriņam ir tumšāks apspalvojums un garāki spārni.&lt;ref&gt;Olson, Klaus Malling; Larsson, Hans (1995). Terns of Europe and North America. Princeton University Press. {{ISBN|0-7136-4056-1}}.&lt;/ref&gt;

Toties ziemošanas vietās Dienvidu puslodē, kur jūras zīriņa izplatība pārklājas ar [[Dienvidamerikas zīriņš|Dienvidamerikas zīriņs]], [[Kergelēnu zīriņš|Kergelēnu zīriņa]] un [[Antarktikas zīriņš|Antarktikas zīriņa]] izplatību, to visvieglāk atšķirt pēc tā, ka jūras zīriņam spalvu nomaiņa, salīdzinot ar dienvidos dzīvojošām sugām, nobīdās par 6 mēnešiem, kā arī lidojumā dienvidniekiem nav melno spārnu maliņu.&lt;ref&gt;Kaufman, Kenn (1990). &quot;chapter 18&quot;. Peterson Field Guides: Advanced Birding. p. 135. {{ISBN|0-395-53517-4}}.&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
Jūras zīriņš ir ievērības cienīgs ar to, ka tas veic visgarāko regulāro [[Dzīvnieku migrācija|migrāciju]] no visiem zināmajiem [[dzīvnieki]]em pasaulē. Vienlaicīgi tas izbauda visvairāk gaišās diennakts stundas savā dzīvē, salīdzinot ar citiem dzīvniekiem. No ziemeļu puslodes ziemot tas dodas uz [[dienvidu puslode]]s antarktiskajiem  apgabaliem jeb [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Migrācijas ceļa kopējais garums jūras zīriņiem, kas ligzdo [[Islande|Islandē]] un [[Grenlande|Grenlandē]] ir aptuveni 70 900 [[kilometrs|kilometri]], lai gan daži indivīdi nolido daudz garāku ceļu. Viens no putniem, kas bija aprīkots ar raidītāju, nolidoja 81 600 km.&lt;ref name=reut&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reuters.com/article/2010/01/11/us-terns-idUSTRE60A4NV20100111 |title=Arctic terns' flying feat: same as 3 trips to Moon |access-date={{dat|2015|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150206121556/http://www.reuters.com/article/2010/01/11/us-terns-idUSTRE60A4NV20100111 }}&lt;/ref&gt; Toties novērotie zīriņi, kas ligzdo [[Nīderlande|Nīderlandē]], ārpus vairošanās sezonas nolidoja 90 000 ± 2000 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ardea.nou.nu/ardea_show_abstract.php?lang=uk&amp;nr=4099 |title=Official journal of the Netherlands Ornithologists' Union |access-date={{dat|2015|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141026221931/http://ardea.nou.nu/ardea_show_abstract.php?lang=uk&amp;nr=4099}}&lt;/ref&gt; Tā kā jūras zīriņš var nodzīvot līdz 34 gadu vecumam, tad savā mūžā tas migrācijas laikā nolido 2,4 miljonus kilometru, kas ir apmēram tikpat daudz kā trīs reizes aizlidot turp un atpakaļ uz [[mēness|Mēnesi]].&lt;ref name=reut/&gt;

== Barošanās ieradumi un barība ==
[[Attēls:Sterna paradisaea (couple).jpg|thumb|240px|Riesta laikā tēviņš mātītei piedāvā zivis]]
[[Attēls:Arctic tern nest by Bruce McAdam.jpg|thumb|240px|Dējumā parasti ir divas raibumotas olas]]
[[Attēls:A tern on the nest with her chick, Inner Farne - geograph.org.uk - 1379427.jpg|thumb|240px|Mazuļi izšķiļas segti ar dūnām]]
Jūras zīriņš kā visi zīriņi galvenokārt barojas ar nelielām [[zivis|zivtiņām]].&lt;ref name=del/&gt;&lt;ref name=nam&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rspb.org.uk/discoverandenjoynature/discoverandlearn/birdguide/name/a/arctictern/index.aspx |title=Birds by Name: Arctic tern |access-date={{dat|2015|01|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150106031609/http://www.rspb.org.uk/discoverandenjoynature/discoverandlearn/birdguide/name/a/arctictern/index.aspx |archivedate={{dat|2015|01|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Medītas tiek dažādu sugu zivis, kas nepārsniedz 15 cm, piemēram, [[siļķe]]s, [[mencas]], [[tūbīšu dzimta|tūbītes]] un [[moiva]]s.&lt;ref name=cramp&gt;Cramp, S., ed. (1985). Birds of the Western Palearctic. Oxford University Press. pp. 87–100. {{ISBN|0-19-857507-6}}.&lt;/ref&gt; Tas barojas arī ar [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]], [[abinieki]]em, [[gliemji]]em, jūras [[tārpi]]em un retos gadījumos arī ar sauszemes [[kukaiņi]]em un [[oga|ogām]].&lt;ref name=kauf&gt;Kaufman, Kenn (1996). Lives of North American birds. Houghton Mifflin. p. 260. {{ISBN|0-395-77017-3}}.&lt;/ref&gt; Upuris tiek noķerts ar knābi un medītas tiek tās zivis, kas atrodas tuvu ūdens virsmai, putnam ienirstot no lidojuma. Ligzdošanas vietās kukaiņi tiek medīti lidojumā.&lt;ref name=kauf/&gt; Valda uzskats, ka jūras zīriņi tāpat kā pārējie zīriņi mēdz zivis arī nozagt no citiem putniem, piemēram, no upes zīriņa, [[alku dzimta|alka]] vai [[dūkuru dzimta|dūkura]].&lt;ref name=hatch&gt;Hatch, J.J. (2002). Poole, A.; Gill, F., eds. Arctic Tern (Sterna paradisaea). The Birds of North America (Philadelphia, PA.: The Birds of North America). p. 707.&lt;/ref&gt;

== Ligzdošana ==
Ligzdot jūras zīriņš sāk 3—4 gadu vecumā.&lt;ref&gt;[http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/jfo/v028n02/p0057-p0092.pdf Ecology of a breeding population of Arctic Terns]&lt;/ref&gt; Pāris tiek izveidots uz mūžu un tas atgriežas ligzdot vienā un tajā pašā vietā katru gadu.&lt;ref name=per/&gt; Jūras zīriņi kā visi [[zīriņi]] ligzdo trokšņainās un blīvās kolonijās, bieži tās ir kopīgas ar upes zīriņiem vai [[cekulzīriņš|cekulzīriņiem]]. Kolonija parasti atrodas jūras krastā, uz salām, ļoti retos gadījumos [[tundra|tundrā]] pie iekšējām ūdenstilpēm. Jūras zīriņš ir viena no visagresīvākajām zīriņu sugām. Tas bezbailīgi aizstāv savu ligzdu un mazuļus. Tas metas uzbrukumā gan [[cilvēks|cilvēkam]], gan lielam [[plēsējs|plēsējam]], cenšoties knābt galvā un kaklā. Lai arī jūras zīriņš nespēj nāvējoši savainot, piemēram, cilvēku, tomēr iecirst asiņainas brūces tas spēj, līdz ar to spējot padzīt pat samērā lielus plēsējus, salīdzinot ar sevi, piemēram, [[polārlapsa]]s un [[kaķis|kaķus]], kā arī lielus [[plēsīgie putni|plēsīgos putnus]].&lt;ref name=cramp/&gt; Jūras zīriņu tuvumā tādēļ vienmēr cenšas ligzdot [[alku dzimta|alki]], saņemot tādējādi arī savām ligzdošanas vietām aizsardzību.

=== Riests ===
[[riests|Riesta]] laikā pāris izpilda riesta lidojumu un rituālu uz zemes, īpaši nozīmīgi tas ir pirmajā reizē.&lt;ref name=per/&gt; Riesta rituāls sākas ar lidojumu ļoti augstu debesīs, mātītei dzenājot tēviņu, pēc tam pāris lēnām nolaižas. &quot;Augstajam lidojumam&quot; seko &quot;zivju lidojums&quot;, kad tēviņš mātītei piedāvā zivi. Uz zemes tēviņš riņķo ap mātīti ar izslietu asti un nolaistiem spārniem. Visbeidzot pāris atkal paceļas debesīs un met plašus lokus kopīgā lidojumā.&lt;ref name=per/&gt;

=== Perēšana un mazuļu audzināšana ===
Vietu ligzdas iekārtošanai izvēlas pāris kopīgi. Šajā laikā tēviņš turpina mātītei pienest zivis. Kad izvēlēta ligzdas vieta, putni sapārojas.&lt;ref name=per/&gt; [[Ligzda]] parasti ir neliela iedobe zemē, tā var būt un var arī nebūt izklāta ar sausu zāli vai citu līdzīgu materiālu. Dējumā ir 1—3 olas, visbiežāk divas.&lt;ref name=del/&gt; Olas ir gaiši zaļganpelēkas ar tumšiem, neregulāriem raibumiem. Pludmales oļos tās ir īpaši grūti pamanāmas.&lt;ref name=del/&gt; Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 22—27 dienas. Ja perēšana tiek iztraucēta un vecāki ir spiesti ik pa brīdim pamest ligzdu, inkubācijas periods izstiepjas garāks, līdz pat 34 dienām.&lt;ref name=hatch/&gt; Mazuļi izšķiļas segti ar dzeltenbrūnām, raibumotām dūnām, apspalvojums izaug 21—24 dienu vecumā.&lt;ref name=del/&gt; Jau trīs dienu vecumā mazuļi sāk staigāt un izpētīt ligzdas tuvāko apkārtni.&lt;ref name=kauf/&gt; Pirmās 10 dienas viens no vecākiem pārmaiņus paliek ligzdā, sildot un apsargājot mazuļus.&lt;ref&gt;[http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/auk/v106n02/p0240-p0248.pdf Growth and energetics of Arctic tern chicks (Sterna paradisaea)]&lt;/ref&gt; Putnēni tiek baroti tikai ar zivīm. Turklāt mazuļiem tiek nestas lielākās zivis, bet mazākās apēd paši vecāki.&lt;ref name=hatch/&gt; Salīdzinoši tēviņš baro mazuļus biežāk nekā mātīte. Pēc tam, kad jaunajiem putniem izaug spalvas, tie sāk doties jūrā kopā ar vecākiem, mācoties ienirt un ķert zivis paši.&lt;ref name=per/&gt; Vecāki turpina jaunos putnus piebarot un uz ziemošanas vietām visi dodas kopīgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.audubon.org/bird/puffin/virtual/arte.html |title=National Audubon Society: Arctic Tern (Sterna paradisaea) |access-date={{dat|2006|06|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060615111837/http://www.audubon.org/bird/puffin/virtual/arte.html |archivedate={{dat|2006|06|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Jūras zīriņam ir garš mūžs un tas var nodzīvot līdz 34 gadiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/jfo/v045n03/p0269-p0270.pdf |title=Longevity record for the Arctic Tern |access-date={{dat|2015|01|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140222172000/http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/jfo/v045n03/p0269-p0270.pdf |archivedate={{dat|2014|02|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; lai gan vidējais mūža garums ir 20 gadi.&lt;ref name=per/&gt; Pēc pirmā gada izdzīvo 82% mazuļu.&lt;ref&gt;Cullen, J.M. (1957). &quot;Plumage, age and mortality in the Arctic Tern&quot;. Bird Study 4 (4): 197–207. doi:10.1080/00063655709475891&lt;/ref&gt;

=== Apdraudējums ===
Ligzdošanas laikā jūras zīriņu un tā mazuļus apdraud kaķi, [[žurkas]] un citi sauszemes [[zīdītāji]].&lt;ref name=nam/&gt; Tos apdraud arī lielāka auguma ligzdošanas vietu konkurenti, nozogot olas un putnēnus, piemēram, [[sudrabkaijas]] un [[klijkaijas]].&lt;ref name=per&gt;Perrins, Christopher, ed. (2003). Firefly Encyclopedia of Birds. Buffalo, N.Y.: Firefly Books. {{ISBN|978-1-55297-777-4}}. OCLC 51922852.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://web.archive.org/web/20160305011142/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sterna-paradisaea-pont/ Latvijas daba: Jūras zīriņš]
*[https://web.archive.org/web/20140914001409/http://www.lob.lv/lv/atlants/sugu_kartes.php?kods=stpar Jūras zīriņa novērojumi dabā]
*[https://web.archive.org/web/20160305054339/http://www.dabasmuzejs.gov.lv/krajuma-popularizesana/j-ras-z-ri-sterna-paradisaea-olas Dabas muzejs: Jūras zīriņa Sterna paradisaea olas]
*[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/167070-zirini_tumsie_un_gaisie Zīriņi. Tumšie un gaišie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051423/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/167070-zirini_tumsie_un_gaisie |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}
*[https://web.archive.org/web/20160304125937/http://ilustretazinatne.lv/zirini_uzbruk Ilustrētā zinātne: Jūras zīriņš uzbrūk]
*[http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/liegumi.shtml Latvijas daba: Liegumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141213053113/http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/liegumi.shtml |date={{dat|2014|12|13||bez}} }}
*[https://web.archive.org/web/20141027043440/http://www.arkive.org/arctic-tern/sterna-paradisaea/ ARKive: Arctic tern (Sterna paradisaea)]
*[https://web.archive.org/web/20141228034818/http://www.allaboutbirds.org/guide/arctic_tern/id All About Birds: Arctic Tern]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Juras zirinzsz}}
[[Kategorija:Zīriņi]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Islandes fauna]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]
[[Kategorija:Austrālijas putni]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]
[[Kategorija:Grenlandes fauna]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas putni]]
[[Kategorija:Antarktīdas putni]]</text>
      <sha1>ld3s9zpgwg0ka5umbcvobwkm1xi78ku</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1939. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61221</id>
    <revision>
      <id>4531949</id>
      <parentid>4517752</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:35:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Augusts */ pievienots miršanas gads......</comment>
      <origin>4531949</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12481" sha1="msyzx6m6wolcw64ur1b65wswonp0eas" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1939. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1939. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1939}}
{{Gada citi notikumi|1939}}
{{Gads citos kalendāros|1939}}

'''1939''' ({{Rom sk gadam|1939}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Vatikāns]]. Par pāvestu kļuva [[Pijs XII]].
* [[14. marts]] — [[Slovākijas Pirmā republika|Slovākija]] pasludināja neatkarību. [[Jozefs Tiso]] kļuva par Slovākijas prezidentu.
* [[15. marts]] — [[Trešais reihs|Vācijas]] bruņotie spēki okupēja [[Bohēmija|Bohēmiju]] un [[Morāvija|Morāviju]]. [[Čehoslovākijas Otrā republika|Čehoslovākija]] beidza eksistēt.
* [[16. marts]] — [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārija]] okupēja Čehoslovākijai piederējušo [[Piekarpatu Rutēnija|Karpatu Rutēniju]].
* [[20. marts]] — Vācijas ārlietu ministrs [[Joahims fon Ribentrops]] uzstādīja ultimātu [[Lietuva]]s ārlietu ministram par [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] atdošanu [[Vācija]]i.
* [[22. marts]] — Vācija okupēja Klaipēdas apgabalu.
* [[28. marts]] — [[Spānijas pilsoņu karš]]: ģenerālisimusa [[Fransisko Franko]] vadītais nacionālistu karaspēks ieņēma [[Madride|Madridi]].

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ģeneralisimuss [[Fransisko Franko]] paziņoja par [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām, kad bija padevušies pēdējie republikāņu spēki.
* [[4. aprīlis]] — beidzās [[Slovākijas—Ungārijas karš]]. Slovākija bija spiesta atdot Ungārijai daļu savas teritorijas.
* [[7. aprīlis]] — [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] iebruka [[Albānija|Albānijā]].

=== Maijs ===
* [[21. maijs|21.]]—[[28. maijs]] — [[Lietuva|Lietuvā]] notika [[1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]].

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]] — Berlīnē parakstīja [[Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju|neuzbrukšanas līgumu starp Latviju un Vāciju]] un arī starp Igauniju un Vāciju.

=== Augusts ===
* [[23. augusts]] — [[Molotova—Ribentropa pakts]] starp [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]: [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] un [[Josifs Staļins|Staļins]] noslēdza neuzbrukšanas līgumu, kā arī slepenprotokolos vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu savā starpā.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]]:
** ar [[Polijas kampaņa|Polijas kampaņu]] aizsākās [[Otrais pasaules karš]].
** nodibināts [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]].
* [[8. septembris]] — izveidota [[Venecuēlas Centrālā banka]].

=== Oktobris ===
* [[5. oktobris]] — Maskavā tika parakstīts [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS]], saskaņā ar kuru PSRS varēja ievest Latvijā 25 000 vīru lielu karaspēka kontingentu un ierīkot sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes.

=== Novembris ===
* [[30. novembris]]:
** sākās [[Ziemas karš]].
** [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatā]] izveidots [[Organsu kalnu nacionālais parks]].

=== Decembris ===
* [[17. decembris]] — Otrais pasaules karš: norisinājās [[Riverpleitas kauja]].
* [[20. decembris]] — PSRS pirmo reizi piešķirts [[Sociālistiskā Darba Varonis|Sociālistiskā Darba Varoņa]] nosaukums.

=== Nezināms datums ===
* izveidota [[Afganistānas Banka]].

== Dzimuši ==

=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — [[Bobijs Halls]] (''Bobby Hull''), Kanādas hokejists (miris 2023. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Valērijs Lobanovskis]] (''Вале́рій Лобано́вський''), ukraiņu futbolists un treneris (miris 2002. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Žermēna Grīra]] (''Germaine Greer''), Austrālijas rakstniece

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Maikls Čimino]] (''Michael Cimino''), ASV kinorežisors (miris 2016. gadā)
* [[12. februāris]] — [[Rejs Manzareks]] (''Ray Manczarek''), ASV mūziķis (miris 2013. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Valērijs Roždestvenskis]] (''Валерий Рождественский''), PSRS kosmonauts (miris 2011. gadā)

=== Marts ===
* [[6. marts]] — [[Adams Osborns]] (''Adam Osborne''), britu autors un datoru konstruētājs (miris 2003. gadā)
* [[14. marts]] — [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors (miris 2025. gadā)
* [[17. marts]] — [[Džovanni Trapatoni]] (''Giovanni Trapattoni''), itāļu futbolists un treneris
* [[25. marts]] — [[Ians Makellens]] (''Ian McKellen''), britu aktieris

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Elija Makgrova]] (''Ali MacGraw''), amerikāņu aktrise
* [[7. aprīlis]]:
** [[Deivids Frosts]] (''David Frost''), angļu žurnālists (miris 2013. gadā)
** [[Frānsiss Fords Kopola]] (''Francis Ford Coppola''), ASV kinorežisors
* [[11. aprīlis]] — [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (mirusi 2026. gadā)
* [[13. aprīlis]]:
** [[Šeimuss Hīnijs]] (''Seamus Heaney''), īru dzejnieks (miris 2013. gadā)
** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (miris 2022. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Alī Hāmenejī]] (علی خامنه ای), irāņu šiītu garīdznieks un politiķis, Irānas augstākais līderis (miris 2026. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Tarčīzjo Burničs]] (''Tarcisio Burgnich''), Itālijas futbolists un futbola treneris (miris 2021. gadā)

=== Maijs ===
* [[5. maijs]] — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), ebreju rakstnieks
* [[7. maijs]] — [[Rudžero Deodato]] (''Ruggero Deodato''), itāļu kinorežisors, scenārists un aktieris (miris 2022. gadā)
* [[13. maijs]] — [[Hārvijs Keitels]] (''Harvey Keitel''), ASV aktieris
* [[18. maijs]] — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (miris 2018. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Els Ansers]] (''Al Unser''), ASV autosportists (miris 2021. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]] — [[Džekijs Stjuarts]] (''Jackie Stewart''), britu autosportists
* [[13. jūnijs]] — [[Zīgfrīds un Rojs|Zigfrīds Fišbahers]] (''Siegfried Fischbacher''), Vācijas, ASV iluzionists un dzīvnieku dresētājs (miris 2021. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Salome (dziedātāja)|Salome]] (''Salomé''), spāņu dziedātāja
* [[22. jūnijs]] — [[Ada Jonata]] (''עדה יונת''), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (mirusi 2026. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[26. jūlijs]] — [[Džons Hauards]] (''John Howard''), austrāliešu politiķis
* [[30. jūlijs]] — [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), ASV režisors un scenārists (miris 2022. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Ignasio Soko]] (''Ignacio Zoco''), Spānijas futbolists (miris 2015. gadā)

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Vess Kreivens]] (''Wes Craven''), ASV kinorežisors, scenārists un aktieris (miris 2015. gadā)
* [[9. augusts]] — [[Romāno Prodi]] (''Romano Prodi''), Itālijas politiķis
* [[11. augusts]] — [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолий Кашпировский''), Krievijas psihoterapeits (miris 2026. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (miris 2022. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas politiķis (miris 2026. gadā)
* [[29. augusts]] — [[Džoels Šūmahers]] (''Joel Schumacher''), ASV kinorežisors un scenārists (miris 2020. gadā)

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — [[Lilija Tomlina]] (''Lily Tomlin''), amerikāņu aktrise un komiķe

=== Oktobris ===
* [[7. oktobris]] — [[Harolds Kroto]] (''Harold Kroto''), britu ķīmiķis (miris 2016. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Melinda Dilone]] (''Melinda Dillon''), amerikāņu aktrise (mirusi 2023. gadā)
* [[14. oktobris]] — [[Ralfs Lorēns]] (''Ralph Lauren''), ASV modes mākslinieks
* [[16. oktobris]] — [[Amansio Amaro]] (''Amancio Amaro''), Spānijas futbolists (miris 2023. gadā)
* [[18. oktobris]] — [[Lī Hārvijs Osvalds]] (''Lee Harvey Oswald''), ASV prezidenta slepkava (miris 1963. gadā)
* [[24. oktobris]] — [[F. Marijs Ābrahams]] (''F. Murray Abraham''), ASV aktieris
* [[27. oktobris]] — [[Džons Klīzs]] (''John Cleese''), britu komiķis
* [[30. oktobris]] — [[Greisa Slika]] (''Grace Slick''), ASV rokmūziķe un māksliniece

=== Novembris ===
* [[7. novembris]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (miris 2026. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Marko Belokio]] (''Marco Bellocchio''), itāļu kinorežisors
* [[15. novembris]] — [[Jafets Koto]] (''Yaphet Kotto''), amerikāņu aktieris (miris 2021. gadā)
* [[26. novembris]]
** [[Marks Mārgoliss]] (''Mark Margolis''), amerikāņu aktieris (miris 2023. gadā)
** [[Tīna Tērnere]] (''Tina Turner''), amerikāņu dziedātāja (mirusi 2023. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Harijs Rīds]] (''Harry Reid''), ASV politiķis (miris 2021. gadā)
* [[26. decembris]] — [[Fils Spektors]] (''Phil Spector''), ASV mūzikas producents (miris 2021. gadā)

== Miruši ==
* [[2. janvāris]] — [[Romans Dmovskis]] (''Roman Dmowski''), poļu politiķis (dzimis 1864. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Matiass Šindelārs]] (''Matthias Sindelar''), austriešu futbolists (dzimis 1903. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Viljams Batlers Jeitss]] (''William Butler Yeats''), īru dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1865. gadā)
* [[4. februāris]] — [[Edvards Sapīrs]] (''Edward Sapir''), ASV antropologs (dzimis 1884. gadā)
* [[10. februāris]] — [[Pijs XI]] (''Pius PP. XI''), Romas pāvests (dzimis 1857. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Francis Šmits]] (''Franz Schmidt''), Austrijas komponists, čellists un pianists (dzimis 1874. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Aleksandrs Jegorovs]] (''Александр Ильич Егоров''), PSRS maršals (dzimis 1883. gadā)
* [[27. februāris]] — [[Nadežda Krupska]] (''Надежда Константиновна Крупская''), Ļeņina sieva (dzimusi 1869. gadā)
* [[6. marts]]:
** [[Prospērs Brigemans]] (''Prosper Bruggeman''), beļģu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1870. gadā)
** [[Ferdinands fon Lindemanis]] (''Ferdinand von Lindemann''), vācu matemātiķis (dzimis 1852. gadā)
* [[3. maijs]] — [[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener''), vācu politiķis (dzimis 1867. gadā)
* [[24. aprīlis]] — [[Luijs Truseljē]] (''Louis Trousselier''), franču riteņbraucējs (dzimis 1881. gadā)
* [[11. maijs]] — [[Jevgeņijs Millers]] (''Евгений Карлович Миллер''), Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1867. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Kārlis Radeks]], padomju politiķis (dzimis 1885. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Ernsts Tollers]] (''Ernst Toller''), vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs (dzimis 1893. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Jozefs Rots]] (''Joseph Roth''), austriešu rakstnieks (dzimis 1894. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Alfonss Muha]] (''Alfons Mucha''), čehu mākslinieks (dzimis 1860. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Hedviga Rozenbaumova]] (''Hedwiga Rosenbaumová''), Bohēmijas tenisiste, divu olimpisko bronzas medaļu ieguvēja (dzimusi 1864. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Zīgfrīds Flešs]] (''Siegfried Flesch''), austriešu paukotājs (dzimis 1872. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Eižens Anrī Gravlots]] (''Eugène-Henri Gravelotte''), franču paukotājs un pirmais olimpiskais čempions paukošanā ar floreti (dzimis 1878. gadā)
* [[9. septembris]] — [[Artūrs Rekems]] (''Arthur Rackham''), angļu mākslinieks (dzimis 1867. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Frederiks Steipltons]] (''Frederick Stapleton''), angļu ūdenspolo spēlētājs un peldētājs (dzimis 1877. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Kārlis Lēle]] (''Karl Lehle''), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Zigmunds Freids]] (''Sigmund Freud''), austriešu ārsts, psihoanalīzes pamatlicējs (dzimis 1856. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Džeimss Neismits]] (''James Naismith''), ASV basketbola aizsācējs (dzimis 1861. gadā)
* [[29. novembris]] — [[Filips Šeidemanis]] (''Philipp Scheidemann''), vācu politiķis (dzimis 1865. gadā)
* [[23. decembris]] — [[Antons Fokers]] (''Anton Fokker''), nīderlandiešu/vācu aviokonstruktors (dzimis 1890. gadā)
 
{{pg7}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1939. gads| ]]</text>
      <sha1>msyzx6m6wolcw64ur1b65wswonp0eas</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>11. augusts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61631</id>
    <revision>
      <id>4531950</id>
      <parentid>4507364</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:36:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ pievienots miršanas gads.....</comment>
      <origin>4531950</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5265" sha1="3yk4bksczg2gyq31fjk0b8kdkt733vi" xml:space="preserve">'''11. augusts''' ir gada 223. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (224. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 142 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Liega]], [[Olga (personvārds)|Olga]], [[Zigita]], [[Zita (personvārds)|Zita]]

== Notikumi ==
* [[1804. gads]] — [[Francis II Hābsburgs]] kļuva par [[Austrijas Impērija|Austrijas imperatoru]].
* [[1919. gads]] — [[Vācija|Vācijā]] pieņemta [[Veimāras Konstitūcija]].
* [[1920. gads]] — starp [[Latvija|Latviju]] un [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]] noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]].
* [[1929. gads]] — [[Mazulis Rūts|&quot;Mazulis&quot; Rūts]] kļuva par pirmo [[beisbols|beisbolistu]], kas karjerā sasniedzis 500 mājas skrējienu robežu.
* [[1945. gads]] — norisinājās antisemītisks ekscess, kas vēsturē iegājis kā [[Krakovas grautiņš]].
* [[1960. gads]] — [[Čada]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[2020. gads]] — Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija ir apstiprinājusi pasaulē pirmo ''COVID-19'' vakcīnu ''[[Gam-COVID-Vac]]'' (''Sputnik V'').

== Dzimuši ==
* [[1086. gads]] — [[Heinrihs V Salietis|Heinrihs V]] (''Heinrich V.''), Svētās Romas imperators (miris 1125. gadā)
* [[1837. gads]] — [[Marī Fransuā Sadī Karno]] (''Marie François Sadi Carnot''), Francijas prezidents (miris 1894. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Frederiks Kīpings]] (''Frederick Keeping''), britu riteņbraucējs (miris 1950. gadā)
* [[1875. gads]] — [[Daniels Subērāns]] (''Daniel Soubeyran''), franču airētājs (miris 1959. gadā)
* [[1880. gads Latvijā|1880. gads]] — [[Rūdolfs Meijers]] (''Rudolf Meyer''), vācbaltiešu meteorologs (miris 1966. gadā)
* [[1892. gads]] — [[Vladislavs Anderss]] (''Władysław Anders''), Polijas ģenerālis un politiķis (miris 1970. gadā)
* [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Elvīra Baldiņa]], latviešu teātra un kino aktrise (mirusi 2025. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Toms Kilburns]] (''Tom Kilburn''), angļu inženieris (miris 2001. gadā)
* [[1935. gads Latvijā|1935. gads]] — [[Jānis Zābers]], latviešu operdziedātājs (miris 1973. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Voldemārs Lobiņš]], latviešu aktieris (miris 2021. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолий Кашпировский''), Krievijas psihoterapeits (miris 2026. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Pervezs Mušarafs]] (پرويز مشرف, ''Pervez Musharraf''), Pakistānas prezidents (miris 2023. gadā)
* [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — [[Dzintra Grundmane]], latviešu basketboliste (mirusi 2024. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Jans Palahs]] (''Jan Palach''), čehu students (miris 1969. gadā)
* [[1950. gads]]:
** [[Iļja Baskins]] (''Elya Baskin'', ''Илья Баскин''), Rīgā dzimis ebreju izcelsmes amerikāņu aktieris
** [[Stīvs Vozņaks]] (''Steve Wozniak''), amerikāņu datorinženieris, programmētājs, ''Apple Computer'' līdzdibinātājs
* [[1957. gads]] — [[Ians Stjuarts Donaldsons]] (''Ian Stuart Donaldson''), angļu mūziķis (1993. gadā)
* [[1961. gads]] — [[Frederiks Starkovs]] (''Frederick Sturckow''), ASV kosmonauts
* [[1965. gads]] — [[Vaiola Deivisa]] (''Viola Davis''), amerikāņu aktrise
* [[1967. gads]]:
** [[Masimiljāno Allegri]] (''Massimiliano Allegri''), itāļu futbolists un treneris
** [[Džo Rogans]] (''Joe Rogan''), amerikāņu komiķis, aktieris un sporta komentētājs
* [[1983. gads]] — [[Kriss Hemsvorts]] (''Chris Hemsworth''), austrāliešu aktieris
* [[1984. gads]]:
** [[Lukašs di Grasi]] (''Lucas di Grassi''), Brazīlijas autosportists
** [[Gatis Jahovičs]], latviešu basketbolists
* [[1989. gads]] — [[Ursula Korbero]] (''Úrsula Corberó''), spāņu aktrise

== Miruši ==
* [[1456. gads]] — [[Jānošs Huņadi]] (''Hunyadi János''), ungāru karavadonis (dzimis ap 1406. gadu)
* [[1464. gads]] — [[Kūzas Nikolajs]] (''Nicolaus Cusanus''), vācu filozofs (dzimis 1401. gadā)
* [[1841. gads]] — [[Johans Frīdrihs Herbarts]] (''Johann Friedrich Herbart''), vācu filozofs un psihologs (dzimis 1776. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Endrū Kārnegijs]] (''Andrew Carnegie''), amerikāņu uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1835. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Zīgfrīds Flešs]] (''Siegfried Flesch''), austriešu paukotājs (dzimis 1872. gadā)
* [[1963. gads]] ― [[Oto Vāle]] (''Otto Wahle''), austriešu peldētājs (dzimis 1879. gadā)
* [[1995. gads]] — [[Alonzo Čerčs]] (''Alonzo Church''), ASV matemātiķis (dzimis 1903. gadā)
* [[2014. gads]] — [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''), amerikāņu aktieris (dzimis 1951. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Manuels Oheda]] (''Manuel Ojeda''), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Petko Petkovs]] (''Петко Петков''), bulgāru šaha problēmists, lielmeistars un tiesnesis (dzimis 1942. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Raitis Apalups]], latviešu lauksaimnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Čada]])
* Brīvības cīnītāju piemiņas diena ([[Latvija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>3yk4bksczg2gyq31fjk0b8kdkt733vi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Acs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62735</id>
    <revision>
      <id>4531977</id>
      <parentid>4422542</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:59:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4531977</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16023" sha1="8y03dgvmyjn26ov1rt6t3a220svtpes" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzīvnieku redzes orgānu|acs (nozīmju atdalīšana)|acs}}
{{Infobox Anatomija |
  Name         = Acis |
  Latin        = Oculus |
  GraySubject  = |
  GrayPage     = |
  Image        = Hawk eye.jpg |
  Caption      = [[Vanagi|Vanaga]] acs|
  Image2       = Krilleyekils.jpg |
  Caption2     = [[Antarktīdas krils|Antarktīdas krila]] acs |
  Precursor    = |
  System       = |
  Artery       = |
  Vein         = |
  Nerve        = |
  Lymph        = |
}}

'''Acis''' ({{val|la|Oculus}}) ir [[orgāns|orgāni]], kuri uztver [[gaisma|gaismu]] un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz [[smadzenes|smadzenēm]]. Dzīvnieku acis ir dažādos attīstības līmeņos, sākot ar orgāniem, kas uztver atšķirību starp gaismu un [[tumsa|tumsu]], un beidzot ar acīm, kas spēj uztvert pat vissīkākās detaļas. No visiem ķermeņa sensorajiem receptoriem 70% atrodas acīs. Optiskie trakti katrs satur vairāk nekā miljonu [[nervs|nervu]] šķiedru. Acs ir lodveida orgāns, kura [[diametrs]] ir 2,5 [[centimetrs|cm]]. Sesto daļu acs ārsieniņas var redzēt starp plakstiņiem. Pārējo daļu nosedz plakstiņi, orbītas kauli un muskuļi. Seši ārējie muskuļi nodrošina acs kustības, kā arī ļauj cilvēkam, galvu nekustinot, sekot kustīgam objektam. No ārpuses aci pārsedz un aizsargā augšējais un apakšējais plakstiņš, kas savienojas acs iekšējā un ārējā kaktiņā. Plakstiņu malās aug [[skropstas]]. Skropstu matu folikuli ir saistīti ar Meibioma dziedzeriem, kas producē eļļainu šķidrumu acu lubrifikācijai. Līdzīgi dziedzeri klāj plakstiņu iekšējās gļotādas virsmu. Konjunktīva kā mukoza membrāna viegli slīd pāri acs ābolam. Asaru aparāts sastāv no asaru dziedzeriem, asaru kanāliem, asaru maisa un nazolakrimālā kanāla. Asarās ir antibakteriāls enzīms — [[lizocīms]], kas kavē baktēriju augšanu un aizsargā acis no iekaisuma. Ar gadiem acu asaru un plakstiņu sekrēcijas dziedzeri ražo mazāk lubricējošā šķīduma, acis kļūst neaizsargātākas no mehāniskiem bojājumiem un baktērijām.

== Cilvēka acs ==
{{pamatraksts|cilvēka acs}}
Cilvēka redzes orgānu veido [[acs ābols]] (''bulbus oculi'') un [[acs papildaparāti]] (''organa oculi accessoria''). Cilvēka acs vidēji sver tikai 29 gramus. Tikko pēc piedzimšanas bērni neredz krāsas. Cilvēka acs spēj atšķirt vismaz 500 melnbalto krāsu toņus. Acs radzene ir vienīgie dzīvie audi cilvēka organismā, kuriem nav asinsvadu. Parasti cilvēks mirkšķina acis apmēram 11500 reizes dienā vai apmēram 4,2 miljonus reižu gadā. Cilvēki no datora ekrāna lasa 25% lēnāk nekā no papīra. Redzes nervs ir vienīgais nervs cilvēka organismā, kuru var ieraudzīt bez operācijas. Cilvēka acs tīklene ir tā ķermeņa daļa, kurai visefektīvāk tiek piegādāts [[skābeklis]].

=== Redze ===
{{Pamatraksts|Redze}}
Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos. Redzes analizators sastāv no perifēriskās daļas — tīklenes un nervu šūnām, vadītājceļiem — redzes nerva, redzes traktiem un nervu šūnu sakopojumiem vidussmadzenēs un starpsmadzenēm, kā arī redzes centra šūnām lielo pusložu garozas pakauša daivā. Acs ābola caurspīdīgās daļas — radzene, priekšējās kameras šķidrums, lēca un stiklveida ķermenis sakopo krītošos gaismas starus uz tīklenes un veido uz tās īstu, apgrieztu un samazinātu apskatāmā priekšmeta attēlu. Gaismas uztvere notiek tīklenē nūjiņās un vālītēs, kuras satur redzes pigmentus — olbaltumvielas, kas spēj absorbēt noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu. Par redzamo gaismu sauc starojumu ar viļņa garumu 400-760 nm, ko absorbē cilvēka tīklenes redzes pigmenti [[rodopsīns]], [[jodopsīns]] un [[cianopsīns]]. Absorbētā [[enerģija]] izraisa pigmentu molekulu ģeometriskās konfigurācijas maiņu (fotoizmerizācija), kas savukārt rada virkni ķīmisku pārvērtību. Fotoreceptorā rodas uzbudinājums, kas izplatās uz pārējo tīklenes slāņu nervu šūnām un pa redzes nerva šķiedrām uz redzes analizatora kortikālo daļu. Par tīklenes funkcionālo pamatvienību uzskata receptīvo lauku. Tas ietver fotoreceptorus, kuru uzbudinājums tiek pārvadīts uz vienu un to pašu redzes nerva šķiedru. No receptīvo lauku lieluma atkarīgs redzes asums, jo, lai izšķirtu telpā divus apskatāmā priekšmeta punktus, to attēliem receptīvajiem laukiem. Redzes leņķi veido taisnes, kas savieno lēcas mezgla punktu ar abiem apskatāmajiem punktiem. Vesela cilvēka tīklenes centrālā apvidus minimālais redzes leņķis ir apmēram 1 min. Redzes asumu nosaka ar tabulām, kurās 10. rindas burti no 5m attāluma redzami zem 1 min leņķa. Tas atbilst redzes asumam 1,0 normālai redzei.

=== Krāsu redze ===
Acs spēj izšķirt dažādu objektu krāsas. Cilvēka acs uztver dažāda garuma (400-760 nm) redzamās gaismas viļņus. Dabā novērojamās krāsas iedala ahromātiskās — baltā, melnā un pelēkā krāsa, hromatiskās — visas pārējās. Cilvēks spēj izšķirt 300 ahromatisko un desmitiem tūkstošu hromatisko krāsu toņu dažādās spilgtuma un piesātināmības kombinācijās. Taču visu krāsu bagātību veido 7 spektra krāsas: sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, tumši zila un violeta; katrai no tām atbilst noteikts redzamās gaismas viļņa garums. Gaismas stari ar dažādu viļņu garumu izraisa tīklenes vālītēs fotoķīmiskus pocesus, kas kairina redzes nervu. Krāsu redze pamatojas uz tīklenes vālīšu spēju novērtēt krītošās gaismas enerģijas sadalījumu 3 starojuma frekvenču spektra apvidos, jo šajās šūnās ir 3 dažādas pigmentvielas, kuru absorbcijas maksimumi atbilst starojumam ar viļņu garumu 430, 540 un 570 nm, proti 3 pamatkrāsām — zilai, zaļai un sarkanai. Ja uz aci vienlaikus iedarbojas dažāda garuma redzamās gaismas viļņi vienādā intensitātē, rodas baltās gaismas sajūta. Var būt pavājināta jutība pret kādu no šīm krāsām: protanomālija — pret sarkano, deiteranomālija — pret zaļo, tritanomālija — pret violeto krāsu. Krāsu aklums — dihromāzija rodas, ja nemaz nevar uztvert vienu no pamatkrāsām. Izšķir krāsu aklumu, kad cilvēks neuztver sarkano krāsu ([[daltonisms]]), zaļo vai violeto krāsu. Pirmajos divos gadījumos sarkanās un zaļās krāsas vietā cilvēks redz pelēcīgi dzeltenas nokrāsas. Ja ir pilnīgs krāsu aklums — monohromāzija, visi priekšmeti izskatās pelēki. Krāsu redzes traucējumi parasti mēdz būt iedzimti, biežāk vīriešiem nekā sievietēm. Krāsu redzes traucējumus var radīt tīklenes, redzes nerva un CNS slimības. Krāsu redze ir atkarīga no apgaismojuma. Dienā krāsas var atšķirt labi, vājā apgaismojumā, krēslā un naktī tās vispār nevar atšķirt.

=== Acs ābols ===

'''Acs ābolam''' (''bulbus oculi'') ir [[lode]]s forma (diametrs ≈2,5 cm, masa ≈7,5 grami) un to iedala divās daļās — acs ābola apvalkos (''tunicae bulbi'') un acs ābola kodolā (''nucleus bulbi'').

==== Acs ābola apvalki ====
{{acs diagramma}}
Acs ābolam ir 3 '''apvalki''':
* '''Ārējais''' apvalks, jeb šķiedrainais apvalks (''tunica fibrosa''), ko veido blīvi saistaudi. Ārējā apvalka priekšējo 1/6 veido '''radzene''' (''cornea'') — caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte, tās diametrs ≈12 mm. Apvalka mugurējā daļa ir '''sklēra''' (''sclera''), kas pieaugušam cilvēkam veido 5/6 apvalka un ir baltā krāsā. Sklēru pārklāj konjunktīva (gļotāda), kura ir ļoti labi apasiņota. Pie sklēras piestiprinās acs šķērssvītrotie muskuļi, kuri kustina acs ābolu. Sklēra veido maksti ap redzes nervu (''n. opticus'').
* '''Vidējais''' apvalks (''uvea''), jeb asinsvadu apvalks. Šis apvalks satur daudz asinsvadu un īpašas pigmenta šūnas, tādēļ šis apvalks ir necaurspīdīgs un tumšā krāsā. Asinsvadu apvalkam ir 3 daļas:
** Mugurējā daļa, jeb '''dzīslene''' (''chorioidea'') — izklāj sklēru no iekšpuses. Starp sklēru un dzīsleni atrodas neliela limfātiskā sprauga ar limfai līdzīgu šķidrumu.
** Vidējā daļa, jeb '''starene''' (''corpus ciliare'') — atrodas uz iekšpusi no vietas, kur sklēra robežojas ar radzeni. Stareni veido asinsvadi un gludā muskulatūra. Starenes muskulis ir veidots no šķiedrām, kuras novietojas 3 dažādos virzienos. No muskuļa uz acs kodola pusi starveidīgi atiet ≈70 starenes izaugumi, no kuriem atiet starenes saites, kuras ar otru galu stiprinās pie lēcas kapsulas. Saraujoties starenes muskulim, tiek iestieptas saites un mainās lēcas biezums, līdz ar to mainās arī gaismas staru laušanas leņķis. Starenes muskuli sauc arī par '''[[akomodācija]]s muskuli''', mainoties lēcas biezumam, acs piemērojas tuvu un tālu priekšmetu redzēšanai. Starenes asinsvadi izdala plazmai līdzīgu šķidrumu, kas piepilda acs kameras un baro tās acs vides, kurām nav pašām savu asinsvadu — radzeni, lēcu un stiklveida ķermeni.
** Priekšējā daļa, jeb '''varavīksnene''' (''iris'') — apaļa diskveida plāksnīte, kas novietota frontālā plaknē. Varavīksnenes vidū ir atvere — '''zīlīte''' (''pupilla''), kuras diametrs ir 2—8 mm, optimālais platums 2,4 mm. Zīlīte veic optiskās diafragmas funkciju — regulē gaismas staru daudzuma iekļūšanu acī. Varavīksneni veido asinsvadi un 2 gludie muskuļi — zīlītes sašaurinātājmuskulis (''m. sphincter pupillae'') un zīlītes paplašinātājmuskulis (''m. dilatator pupillae''). Varavīksnenei ir priekšējā un mugurējā virsma, tā atrodas atstatus no radzenes, kas ir priekšpusē un lēcas, kas ir mugurpusē. Tā satur arī pigmentus, kas absorbē gaismas starus un tie var iekļūt uz tīklenes tikai caur zīlīti. Visvairāk pigmenta ir brūnās acīs, bet vismazāk zaļganās. Pigmentšūnu daudzums ir iedzimts.
* '''Iekšējais''' apvalks, jeb '''[[tīklene]]''' (''retina''). Tīklene pieguļ asinsvadu apvalkam no iekšpuses līdz tā zīlītes malai. Tīklenei ir 2 daļas:
** Mugurējā daļa, jeb '''redzes daļa''' (''pars optica'') — šī daļa izklāj dzīsleni no iekšpuses. Šajā daļā atrodas fotoreceptorās šūnas — nūjiņas un vālītes, kuras satur fotopigmentus:
*** '''Nūjiņas''' ir cilindriskas un nodrošina melnbalto gaismu, priekšmetu kontūru un formu uztveri, katrā acī ir ≈170 milj. nūjiņu.
*** '''Vālītes''' ir kolbveida šūnas, kas nodrošina maksimālo redzes asumu, sīku priekšmetu uztveršanu un krāsu redzi, katrā acī ir ≈8 milj. vālīšu. Vālītes ir sakopotas tīklenes centrā, visasākās redzes apgabalu sauc par dzelteno plankumu (''macula lutea'') un tā vidū centrālā bedrīte (''fovea centralis''), kas atrodas laterāli no redzes nerva sākuma. Redzes nerva veidošanās vietā nav receptoru, tāpēc šo vietu sauc par aklo plankumu (''macula caeca''), tā diametrs ir ≈1,7 mm.
** Priekšējā daļa, jeb '''aklā daļa''' (''pars caeca'') — šī daļa no iekšpuses izklāj stareni un varavīksneni. Aklajā daļā nav gaismas jutīgo receptoru.

==== Acs ābola kameras ====
Saistītas ar lēcu. Priekšējo kameru no priekšpuses norobežo radzenes mugurējā virsma, bet no mugurpuses — varavīksnenes priekšējā virsma un lēcas priekšējā virsma un lēcas priekšējās virsmas daļa zīlītes apvidū. Mugurējā kamera ir cirkulāra sprauga, kas aptver lēcas malu. Tās priekšējo sienu veido varavīksnes mugurējā virsma, bet mugurējo — lēcas saite un starenes muskulis. Abas kameras savieno zīlīte. Acs ābola kamerās atrodas caurspīdīgs šķidrums.

==== Lēca ====
Caurspīdīgs, abpusēji izliekts ķermenis, kam priekšējā virsma ir plakanāka nekā mugurējā. Lēcā nav asinsvadu, ne nervu. Tā atrodas aiz zīlītes un varavīksnenes, ietverta kapsulā, ko ar akomodācijas muskuli saista cirkulāra lēcas saite — starainā josliņa. Starenes muskulim kontrahējoties, lēcas saite un kapsula atslābst un lēcas priekšējā virsma vairāk izliecas. Muskulim atslābstot, notiek pretējs process. Tā acs pielāgojas, lai varētu saskaitīt dažādā attālumā esošus priekšmetus.

==== Acs ābola kodols ====
[[Attēls:Eye dilate.gif|thumb|260px|Acs [[akomodācija]]]]
Acs ābola kodolu (''bulbus oculi'') veido lēca un stiklveida ķermenis.
* '''Lēca''' (''lens'') ir divpusēji izliekta, caurspīdīga optiskā vide. No ārpuses lēcu ietver saistaudu apvalks, jeb lēcas kapsula, pie kuras piestiprinās lēcas saites un savieno to ar starenes muskuli. Lēcas izliekuma maiņa ([[akomodācija]]) ir pielāgošanās process tuvu un tālu priekšmetu redzēšanai. Uz priekšpusi no lēcas, līdz radzenei atrodas priekšējā acs kamera, ko norobežo radzene un varavīksnene. Caur zīlīti priekšējā acs kamera savienojas ar mugurējo acs kameru, kuru norobežo varavīksnenes mugurējā virsma, starene un lēcas priekšējā virsma. Acs kamerās atrodas viskozs, caurspīdīgs acs kameru šķidrums, kuru izdala starenes asinsvadi. Šim šķidrumam ir trofiska nozīme.
* '''Stiklveida ķermenis''' (''corpus vitreum'') — to piepilda caurspīdīga, recekļveida viela. Tam ir lodveida forma, priekšējā virsmā ir bedrīte, kurā iegulst lēca. Stiklveida ķermenis veic apvalku balsta funkciju.

=== Acs palīgaparāti ===
[[Attēls:Lateral orbit anatomy 2.jpg|thumb|260px|Acs muskuļi]]
'''Acs palīgaparāti''' (''organa oculi accesoria''):
* '''[[Acs dobums]]''' [[Cilvēka galvaskauss|galvaskausā]] (''orbita'') — veic aizsargfunkciju un balsta funkciju;
* '''Saistaudi un taukaudi''' — veic balsta funkciju;
* '''Šķērssvītrotā muskulatūra''' — visi muskuļi sākas no orbītas dažādām sienām un beidzas sklērā;
* '''Asaru aparāts''' (''gl. lacrimalis'') — izdalītās [[asaras]] mazina berzi un mitrina aci;
* '''Konjunktīva''' (gļotāda) — pārklāj sklēru un abus plakstiņus no iekšpuses;
* '''Plakstiņi''' (''palpebrae''), '''skropstas''' (''cilia'') un '''uzacis''' (''superilia'') — veic aizsargfunkciju.

==== Redzes zuduma novēršana ====
Acis var bojāt gan slimības, gan [[ievainojums|traumas]]. Gadās, ka kaut kas iekrīt acī, caurdur radzeni un sabojā varavīksneni, lēcu vai tīkleni. Acu ievainojumi var rasties, neuzmanīgi lietojot kontaktlēcas. Traumu dēļ aklums rodas aptuveni 4% gadījumu, tomēr visbiežāk aklumu rada tīklenes slimības, [[glaukoma]], [[katarakta]] un citas kaites. [[Cukura diabēts|Cukura diabēta]] izraisītā [[retinopātija]] rada [[aklums|aklumu]] cilvēkam vecumā no 20 līdz 74 gadiem. Tās gadījumā pārplīst radzenes kapilāri un asinis ieplūst stiklveida ķermenī. Nepārtraukti regulējot [[glikoze]]s līmeni asinīs, var palīdzēt cukura diabēta slimniekiem izvairīties no šīm komplikācijām. [[Plankumveida deģerācija]]s gadījumā tiek noārdītas vālītes, jo dzīslenes asinsvadi paresninās un vairs nepilda savas funkcijas.

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Dragonfly eye 3811.jpg|[[Spāres]] acis
Attēls:Lutjanus vivanus.jpg|[[Zivis|Zivs]] acs
Attēls:Cat eye in bright sunlight.JPG|[[Kaķis|Kaķa]] acs dienas laikā
Attēls:Close-up of a blue eye in a Nigerian Dwarf goat.jpg|[[Kaza]]s acs
Attēls:17.23b.tif|[[Vista]]s acs
Attēls:A crocodiles eye (7825799462).jpg|[[Krokodilu kārta|Krokodila]] acs
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Acu krāsa]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110316233842/http://www.neslimo.lv/pme/?name=acs Acs| Medicīnas termins] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20140403075929/http://www.worthytoshare.com/might-even-realize-youre-looking-know-simply-fascinating You Might Not Even Realize What You’re Looking At Here. But When You Know, It’s Simply Fascinating]

{{Anatomija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Acs| ]]</text>
      <sha1>8y03dgvmyjn26ov1rt6t3a220svtpes</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Erīda (pundurplanēta)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>65749</id>
    <revision>
      <id>4531840</id>
      <parentid>4519685</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T14:24:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30131" sha1="fxl2b1cv5ukd0tctcpkwzcak13squjf" xml:space="preserve">{{Planētas infokaste
| minorplanet       = yes
| width             = 25em
| bgcolour          = #FFFFC0
| apsis             = astron
| name              = Erīda [[file:Eris symbol (bold).svg|20px|⯰]]
| image             = Eris and Dysnomia (captured by the Hubble Space Telescope).jpg
| caption           = Erīda (centrā) un tās pavadonis [[Disnomija (pavadonis)|Disnomija]] [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]] 2006. gada 30. augusta attēlā

| discovery_ref     = &lt;ref name=&quot;NASAEris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/dwarf-planets/eris/ |title=Eris |publisher=NASA Science |date=2025-04-24 |language=en |access-date=2026-08-29}}&lt;/ref&gt;
| discoverer        = {{ubl|[[Maikls Brauns]]|[[Čads Truhiljo]]|[[Deivids Rabinovics]]}}
| discovery_site    = {{vieta|ASV|Palomāras observatorija}}
| discovered        = 2005. gada 5. janvāris&lt;br&gt;&lt;small&gt;(2003. gada 21. oktobrī iegūtos attēlos)&lt;/small&gt;
| mp_name           = (136199) Eris
| alt_names         = {{ubl|2003 UB&lt;sub&gt;313&lt;/sub&gt;|Ksena (''Xena'', agrākais neoficiālais nosaukums)}}
| mp_category       = {{ubl|[[pundurplanēta]]|[[transneptūna objekts]]|[[izkliedētais disks|izkliedētā diska]] objekts|[[plutoīds]]}}

| orbit_ref         = &lt;ref name=&quot;JPL-Eris&quot;&gt;[https://ssd-api.jpl.nasa.gov/sbdb.api?sstr=136199&amp;phys-par=true&amp;full-prec=true ''136199 Eris'']. JPL Small-Body Database. Skatīts 2026. gada 27. augustā.&lt;/ref&gt;
| epoch             = 2026. gada 9. jūnijs (JD 2461200.5)
| aphelion          = 97,7052 [[astronomiskā vienība|AU]]
| perihelion        = 38,1627 AU
| semimajor         = 67,9339 AU
| eccentricity      = 0,438239
| period            = 204 517 dienas (559,94 gadi)
| avg_speed         = ≈3,43 km/s
| inclination       = 43,9258°
| asc_node          = 36,0048°
| mean_anomaly      = 211,7744°
| arg_peri          = 150,7949°
| satellites        = 1 ([[Disnomija (pavadonis)|Disnomija]])

| dimensions        = 2326 ± 12 km&lt;ref name=&quot;Sicardy2011&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last1=Sicardy |first1=Bruno |last2=Ortiz |first2=José Luis |last3=Assafin |first3=Marcelo |title=A Pluto-like radius and a high albedo for the dwarf planet Eris from an occultation |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2011-10-27_478_7370/page/n76 |journal=Nature |volume=478 |issue=7370 |pages=493–496 |year=2011 |doi=10.1038/nature10550 |pmid=22031441 |language=en}}&lt;/ref&gt;
| mean_radius       = 1163 ± 6 km
| surface_area      = ≈1,70{{E|7}}&lt;/sup&gt; km²
| volume            = ≈6,59{{E|9}}&lt;/sup&gt; km³
| mass              = ≈1,64{{E|22}}&lt;/sup&gt; kg&lt;ref name=&quot;Holler2021&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last1=Holler |first1=Bryan J. |last2=Grundy |first2=William M. |last3=Buie |first3=Marc W. |last4=Noll |first4=Keith S. |title=The Eris/Dysnomia system I: The orbit of Dysnomia |journal=Icarus |volume=355 |page=114130 |year=2021 |doi=10.1016/j.icarus.2020.114130 |arxiv=2009.13733 |language=en}}&lt;/ref&gt;
| density           = 2,43 ± 0,05 g/cm³&lt;ref name=&quot;Holler2021&quot; /&gt;
| surface_grav      = ≈0,82 m/s²
| escape_velocity   = ≈1,38 km/s
| sidereal_day      = ≈15,79 dienas (sinhrona ar Disnomijas apriņķojumu)&lt;ref name=&quot;Szakats2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aanda.org/articles/aa/full_html/2023/01/aa45234-22/aa45234-22.html |title=Tidally locked rotation of the dwarf planet (136199) Eris discovered via long-term ground-based and space photometry |author=R. Szakáts et al. |work=Astronomy &amp; Astrophysics |volume=669 |pages=L3 |date=2023 |doi=10.1051/0004-6361/202245234 |language=en |access-date=2026-08-27}}&lt;/ref&gt;
| albedo            = 0,96&lt;sup&gt;+0,09&lt;/sup&gt;&lt;sub&gt;−0,04&lt;/sub&gt; (ģeometriskais)&lt;ref name=&quot;Sicardy2011&quot; /&gt;

| temp_name1        = [[Kelvins|Kelvini]]
| min_temp_1        = ≈30 K
| mean_temp_1       = ≈42 K
| max_temp_1        = ≈56 K
| temp_name2        = [[Celsija grāds|Celsiji]]
| min_temp_2        = ≈−243 °C
| mean_temp_2       = ≈−231 °C
| max_temp_2        = ≈−217 °C
| magnitude         = ≈18,7
| abs_magnitude     = −1,26
}}

'''Erīda''',&lt;ref&gt;Pēc sengrieķu nesaskaņu dievietes [[Erīda (mitoloģija)|Erīdas]] vārda&lt;/ref&gt; arī '''Erida'''&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | author= I. Vilks | title= Astronomijas vārdnīca | publisher= LU Akadēmiskais apgāds | year= 2014 | isbn= 978-9984-45-857-1}}&lt;/ref&gt; ({{val|la|Eris}}), oficiālais apzīmējums — '''''(136199) Eris''''' (simbols: [[File:Eris symbol (fixed width).svg|16px|⯰]]),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://www.jpl.nasa.gov/infographics/what-is-a-dwarf-planet |author= JPL/NASA |date= 2015-04-22  |website= Jet Propulsion Laboratory |title= What is a Dwarf Planet? |access-date= 2022-01-19}}&lt;/ref&gt; ir [[pundurplanēta]] [[Saules sistēma]]s ārējā daļā un [[transneptūna objekts]].&lt;ref name=&quot;NASAEris&quot;/&gt; Tā ir masīvākā zināmā pundurplanēta un pēc izmēriem ir ļoti līdzīga [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonam]], lai gan Plutona diametrs ir nedaudz lielāks. Erīdas masa ir aptuveni par 27 % lielāka nekā Plutona masa.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/science/eris-and-dysnomia |title=Eris and Dysnomia |author=Karen N. Kähler |work=Research Starters |publisher=EBSCO |year=2023 |language=en |access-date=2026-08-29}}&lt;/ref&gt; Erīdas diametrs ir {{nobr|2326 ± 12}} km,&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; savukārt Plutona vidējais diametrs ir aptuveni 2377 km.&lt;ref name=&quot;PlutoSystem&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.annualreviews.org/doi/10.1146/annurev-astro-081817-051935 |title=The Pluto System After New Horizons |author=S. Alan Stern et al. |work=Annual Review of Astronomy and Astrophysics |volume=56 |pages=357–392 |date=2018 |doi=10.1146/annurev-astro-081817-051935 |language=en |access-date=2026-08-27}}&lt;/ref&gt; Erīda pārvietojas pa ļoti ekscentrisku [[orbīta|orbītu]], kuras [[orbītas ekscentricitāte|ekscentricitāte]] ir aptuveni 0,44, bet orbītas plakne pret [[ekliptika|ekliptiku]] ir slīpa par aptuveni 44°.&lt;ref name=&quot;JPLEris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ssd.jpl.nasa.gov/tools/sbdb_lookup.html#/?sstr=136199 |title=Small-Body Database Lookup: 136199 Eris (2003 UB313) |publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory |language=en |access-date=2026-08-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; Vienu apriņķojumu ap [[Saule|Sauli]] tā veic aptuveni 557 Zemes [[gads|gados]].&lt;ref name=&quot;NASAEris&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; Jaunākie fotometriskie novērojumi liecina, ka Erīdas [[rotācijas periods]] ir aptuveni 15,77 Zemes dienas un tās rotācija ir sinhronizēta ar pavadoņa apriņķošanu.&lt;ref name=&quot;Szakats2023&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Bernstein2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://iopscience.iop.org/article/10.3847/PSJ/acdd5f |title=Synchronous Rotation in the (136199) Eris–Dysnomia System |author=Gary M. Bernstein et al. |work=The Planetary Science Journal |volume=4 |issue=6 |pages=115 |date=2023 |doi=10.3847/PSJ/acdd5f |language=en |access-date=2026-08-27}}&lt;/ref&gt; Erīdai ir viens zināms [[dabiskais pavadonis]] — [[Disnomija (pavadonis)|Disnomija]] (''Dysnomia'').&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt;

Erīdu atklāja astronomi [[Maikls Brauns]], [[Chad Trujillo|Čads Truhiljo]] un [[David Rabinowitz|Deivids Rabinovics]], pētot {{dat|2003|10|21||bez}} [[Palomāras observatorija|Palomāras observatorijā]] uzņemtus Saules sistēmas ārējās daļas attēlus. Objektu viņi identificēja {{dat|2005|1|5||bez}}.&lt;ref name=&quot;IAUEris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iau.org/IAU/Iau/News/PR2006/iau-names-dwarf-planet-eris.aspx |title=IAU Names Dwarf Planet Eris |publisher=International Astronomical Union |date=2006-09-14 |language=en |access-date=2026-08-27}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji objektam piešķīra pagaidu apzīmējumu '''2003 UB&lt;sub&gt;313&lt;/sub&gt;'''. {{dat|2006|9|13||bez}} [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] apstiprināja tā oficiālo nosaukumu un apzīmējumu ''(136199) Eris'', bet tā pavadonim piešķīra nosaukumu [[Disnomija (pavadonis)|Disnomija]]. Lēmums tika publiski paziņots nākamajā dienā.&lt;ref name=&quot;IAUEris&quot;/&gt; Erīdas atklāšana būtiski ietekmēja diskusiju par Plutona statusu un [[planēta]]s definīciju.&lt;ref name=&quot;NASAEris&quot;/&gt; Tā kā jaunatklātais objekts pēc masas pārsniedza Plutonu un pēc izmēriem bija tam ļoti līdzīgs, astronomiem radās jautājums, vai Erīda būtu jāatzīst par [[planēta X|desmito planētu]] vai arī jāpārskata pats planētas jēdziens.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; 2006. gada 24. augustā [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] pieņēma jaunu Saules sistēmas planētas definīciju un izveidoja atsevišķu [[pundurplanēta|pundurplanētu]] kategoriju. Par tās pirmajiem pārstāvjiem tika atzīti Plutons, [[Cerera]] un tolaik vēl ar pagaidu apzīmējumu 2003 UB&lt;sub&gt;313&lt;/sub&gt; pazīstamā Erīda.&lt;ref name=&quot;IAU2006&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iau.org/IAU/Iau/News/PR2006/iau-2006-general-assembly-resolution-votes.aspx |title=IAU 2006 General Assembly: Result of the IAU Resolution Votes |publisher=International Astronomical Union |date=2006-08-24 |language=en |access-date=2026-08-27}}&lt;/ref&gt;

== Atklāšana ==
[[Attēls:2003 UB313 opname.jpg|thumbnail|left|upright=1.25|Trīs {{dat|2003|10|21||bez}} ar Samuela Ošina teleskopu iegūti attēli. Ar baltu apli atzīmētā Erīda 90 minūšu laikā lēni pārvietojas attiecībā pret fona zvaigznēm. Objektu šajos datos identificēja 2005. gada janvārī]]
Erīdu atklāja amerikāņu astronomu komanda — [[Maikls Brauns]] (''Michael E. Brown'') no [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūta]], [[Čads Truhiljo]] (''Chad A. Trujillo'') no [[Gemini observatorija]]s un [[Deivids Rabinovics]] (''David L. Rabinowitz'') no [[Jeila Universitāte]]s.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; Atklājums bija daļa no ilgstošas un sistemātiskas [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] ārējo apgabalu izpētes, kuras mērķis bija atrast retus, lielus un spožus [[transneptūna objekts|transneptūna objektus]].&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last1=Brown |first1=Michael E. |last2=Trujillo |first2=Chadwick A. |last3=Rabinowitz |first3=David L. |title=Discovery of a Planetary-sized Object in the Scattered Kuiper Belt |journal=The Astrophysical Journal Letters |volume=635 |issue=1 |pages=L97–L100 |year=2005 |doi=10.1086/499336 |url=https://authors.library.caltech.edu/records/ckfr5-ps628 |language=en |access-date=2026-08-29}}&lt;/ref&gt; Novērojumiem izmantoja 1,2 metru [[Samuela Ošina teleskops|Samuela Ošina teleskopu]] (''Samuel Oschin Telescope'') [[Palomāras observatorija|Palomāras observatorijā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]].&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; Teleskops bija paredzēts plašu debess apgabalu sistemātiskai novērošanai. Erīdas attēlu iegūšanas laikā uz tā uzstādītā QUEST CCD kamera aptvēra 4,6 × 3,6 grādu lielu debess apgabalu ar 9,6 kvadrātgrādu aktīvo laukumu.&lt;ref name=&quot;Oschin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://agn.caltech.edu/palomar/about/telescopes/oschin.html |title=The 48-inch Samuel Oschin Telescope |publisher=Palomar Observatory, California Institute of Technology |language=en |access-date=2026-08-27}}&lt;/ref&gt; Attēli, kuros vēlāk tika konstatēta Erīda, tika iegūti {{dat|2003|10|21||bez}}.&lt;ref name=&quot;IAUEris&quot;/&gt; Sākotnējā datu apstrādē objekts netika pamanīts, jo tas šķietami pārvietojās tikai aptuveni 1,42 [[loka sekunde]]s stundā, bet meklēšanas programmas apakšējā robeža kļūdaini pozitīvu rezultātu skaita samazināšanai bija noteikta 1,5 loka sekundes stundā.&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; Pēc cita liela un lēni kustīga transneptūna objekta — [[Sedna]]s — atrašanas komanda izstrādāja lēnāk kustīgu objektu meklēšanas paņēmienu un atkārtoti pārbaudīja agrāk iegūtos datus. Erīda šajos attēlos tika identificēta {{dat|2005|1|5||bez}}.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;IAUEris&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;VIRAC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.virac.eu/astronomija-interesentiem/saules-sistema/er%C4%ABda |title=Erīda |publisher=Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs |language=lv |access-date=2026-08-27}}&lt;/ref&gt;

Pēc objekta identificēšanas astronomi arhīvos meklēja pirmsatklāšanas attēlus, kuros tas bija nejauši nofotografēts agrāko debess novērojumu laikā. Atklājēju sākotnējā publikācijā norādīts, ka objekts tika atrasts vairākos ''SkyMorph'' datubāzes attēlos un 1989. gada fotoplatē, kas bija iegūta ar Apvienotās Karalistes Šmita teleskopu [[Saidingspringas observatorija|Saidingspringas observatorijā]]. Šie dati pagarināja tolaik pieejamo novērojumu loku līdz 16 gadiem un ļāva aprēķināt orbītu ar ļoti mazām nenoteiktībām.&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; Tika noteikts, ka objekta orbītas [[ekscentricitāte]] ir aptuveni 0,438 un tās [[orbītas slīpums|slīpums]] pret [[ekliptika|ekliptiku]] — aptuveni 44°.&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; Vēlāk tika identificēti vēl senāki novērojumi. NASA [[Reaktīvās kustības laboratorija]]s Mazo ķermeņu datubāzē Erīdas pašreizējais novērojumu loks sākas ar {{dat|1954|9|3|A|bez}}.&lt;ref name=&quot;JPLEris&quot;/&gt;

Atklājums tika publiski paziņots {{dat|2005|7|29||bez}}, kad objekts vēl bija pazīstams ar pagaidu apzīmējumu 2003 UB&lt;sub&gt;313&lt;/sub&gt;.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas Tehnoloģiju institūta paziņojumos tas tika raksturots kā par [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]] lielāks objekts un iespējamā “[[planēta X|desmitā planēta]]”.&lt;ref name=&quot;JPL2005&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jpl.nasa.gov/news/nasa-funded-scientists-discover-tenth-planet/ |title=NASA-Funded Scientists Discover Tenth Planet |publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory |date=2005-07-29 |language=en |access-date=2026-08-27}}&lt;/ref&gt; Objekta [[albedo]] jeb virsmas atstarošanas spēja tolaik nebija zināma, taču tā spožums un attālums lika atklājējiem secināt, ka pie saprātīgi pieņemamām albedo vērtībām tam vajadzētu būt lielākam par Plutonu. Arī sākotnējā zinātniskajā publikācijā tika izdarīts šāds secinājums.&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; Vēlāki mērījumi parādīja, ka Erīdas diametrs ir aptuveni 2326 km, savukārt Plutona diametrs ir aptuveni 2377 km, tādēļ Erīda pēc izmēriem ir nedaudz mazāka par Plutonu.&lt;ref name=&quot;NASASizes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/solar-system/planets/planet-sizes-and-locations-in-our-solar-system/ |title=Planet Sizes and Locations in Our Solar System |publisher=NASA Science |language=en |access-date=2026-08-27}}&lt;/ref&gt; Tomēr atklāšanas laikā pieņemtais Erīdas lielums un iespēja to atzīt par desmito planētu kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ saasinājās diskusija par Plutona statusu un zinātniski precīzu [[planēta]]s definīciju.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt;

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Artist's impression dwarf planet Eris.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|[[Eiropas Dienvidu observatorija]]s mākslinieka priekšstats par pundurplanētu Erīdu. Tās virsma ir ļoti atstarojoša un, domājams, klāta ar sasalušu gaistošo vielu sarmu. Attēlotās virsmas detaļas nav tieši novērotas]]
Erīda ir [[pundurplanēta]] un [[transneptūna objekts]], jo tā riņķo ap [[Saule|Sauli]] aiz [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] orbītas.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; Saskaņā ar [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomijas savienības]] (IAU) 2006. gadā pieņemto definīciju pundurplanēta ir debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, kura masa un [[pašgravitācija]] ir pietiekama, lai tas iegūtu [[hidrostatiskais līdzsvars|hidrostatiskā līdzsvara]] jeb gandrīz sfērisku formu, bet kas nav attīrījis savas [[orbīta]]s apkārtni un nav [[dabiskais pavadonis]].&lt;ref name=&quot;IAUResolutionB5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iau.org/static/resolutions/Resolution_GA26-5-6.pdf |title=Resolution B5: Definition of a Planet in the Solar System |publisher=International Astronomical Union |date=2006-08-24 |format=PDF |language=en |access-date=2026-08-29 |archive-date=2022-10-09 |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221009/https://www.iau.org/static/resolutions/Resolution_GA26-5-6.pdf }}&lt;/ref&gt; Erīda šiem kritērijiem atbilst. 2006. gada augustā tā ar pagaidu apzīmējumu 2003 UB&lt;sub&gt;313&lt;/sub&gt; kopā ar [[Cerera|Cereru]] un [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]] kļuva par vienu no pirmajiem oficiāli atzītajiem pundurplanētu kategorijas locekļiem.&lt;ref name=&quot;IAUResolutionB5&quot;/&gt; Plašā un neformālā nozīmē Erīdu var raksturot kā vienu no Saules sistēmas ārējiem mazajiem ķermeņiem, tomēr tas nav IAU formāls klasifikācijas apzīmējums. IAU kategorija “[[Saules sistēmas mazais ķermenis|Saules sistēmas mazie ķermeņi]]” (''Small Solar System Bodies'') ietver objektus, kas nav ne planētas, ne pundurplanētas, ne dabiskie pavadoņi, tādēļ Erīda šajā kategorijā neietilpst.&lt;ref name=&quot;IAUResolutionB5&quot;/&gt; Savukārt NASA [[Reaktīvās kustības laboratorija]]s (JPL) tehniskajos resursos termins ''small body'' lietots plašāk — ar to apzīmē dabiskus ķermeņus, kas nav planētas vai dabiskie pavadoņi, un šajā datubāzu grupā var iekļaut arī pundurplanētas. JPL Mazo ķermeņu datubāzē pie mazajiem ķermeņiem pieskaita arī [[Koipera josla]]s objektus, transneptūna objektus un pundurplanētas.&lt;ref name=&quot;JPLSmallBodies&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ssd.jpl.nasa.gov/sb/ |title=Small Bodies |publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory |language=en |access-date=2026-08-29}}&lt;/ref&gt; Tādējādi JPL lietotais tehniskais apzīmējums ''small body'' nav pilnīgi sinonīmisks IAU terminam ''Small Solar System Body''.

Pēc orbītas dinamikas Erīda ir [[izkliedētais disks|izkliedētā diska]] objekts. Izkliedētais disks ir transneptūna objektu kopums, kas daļēji pārklājas ar Koipera joslas ārējo daļu un kuras locekļiem raksturīgas izteikti [[orbītas ekscentricitāte|ekscentriskas]] un bieži arī stipri slīpas orbītas.&lt;ref name=&quot;NASAKuiper&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/solar-system/kuiper-belt/facts/ |title=Kuiper Belt: Facts |publisher=NASA Science |language=en |access-date=2026-08-29}}&lt;/ref&gt; Erīdas orbītas slīpums pret [[ekliptika|ekliptiku]] ir aptuveni 44°, un tās ekscentricitāte ir aptuveni 0,44.&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; Šāds slīpums ir neparasti liels pat izkliedētā diska objektiem. Atklājuma sākotnējās publikācijas nosaukumā [[Maikls Brauns]], [[Čads Truhiljo]] un [[Deivids Rabinovics]] Erīdu raksturoja kā “planetāra izmēra objektu izkliedētajā Koipera joslā”, bet pašā pētījumā norādīja, ka tās orbīta kopumā ir raksturīga izkliedētās joslas objektam, izņemot neparasti lielo slīpumu.&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; [[Klasiskais Koipera joslas objekts|Klasiskie Koipera joslas objekti]] parasti pārvietojas stabilākās orbītās ar mazāku ekscentricitāti un slīpumu, un dinamiskajās klasifikācijās tos nošķir no objektiem, kas atrodas [[orbitālā rezonanse|orbitālajā rezonansē]] ar Neptūnu.&lt;ref name=&quot;COSMOSKBO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://astronomy.swin.edu.au/cosmos/k/Kuiper%2BBelt%2BObjects |title=Kuiper Belt Objects |work=COSMOS — The SAO Encyclopedia of Astronomy |publisher=Swinburne University of Technology |language=en |access-date=2026-08-29 |archive-date=2026-08-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260829180214/https://astronomy.swin.edu.au/cosmos/k/Kuiper%2BBelt%2BObjects}}&lt;/ref&gt; Izkliedētā diska objektu orbītas turpretī parasti ir daudz ekscentriskākas un nereti stipri slīpas pret planētu orbītu plakni. Daudzu šo objektu orbītas joprojām lēni mainās.&lt;ref name=&quot;NASAKuiper&quot;/&gt; Šīs īpašības galvenokārt skaidro ar Neptūna gravitācijas izkliedi un planētas orbītas migrāciju Saules sistēmas agrīnajā attīstībā.&lt;ref name=&quot;NASAKuiper&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;COSMOSKBO&quot;/&gt; NASA Erīdu min kā izkliedētā diska objektu un lielāko zināmo šīs kopas locekli.&lt;ref name=&quot;NASAKuiper&quot;/&gt;

Erīda pieder arī [[plutoīds|plutoīdu]] (''plutoids'') kategorijai. Šo nosaukumu IAU 2008. gadā ieviesa pundurplanētām, kas riņķo ap Sauli pa orbītām, kuru [[lielā pusass]] ir lielāka par Neptūna orbītas lielo pusasi. Tāpat kā citām pundurplanētām, to pašgravitācijai jābūt pietiekamai gandrīz sfēriskas formas iegūšanai, bet tās nedrīkst būt attīrījušas savas orbītas apkārtni.&lt;ref name=&quot;IAUPlutoids&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://iauarchive.eso.org/news/pressreleases/detail/iau0804/ |title=Plutoid Chosen as Name for Solar System Objects Like Pluto |publisher=International Astronomical Union |date=2008-06-11 |language=en |access-date=2026-08-29}}&lt;/ref&gt; Plutoīdu pavadoņi paši netiek uzskatīti par plutoīdiem. Ieviešot šo kategoriju, Plutons un Erīda bija abi zināmie un oficiāli nosauktie plutoīdi.&lt;ref name=&quot;IAUPlutoids&quot;/&gt;

Tādējādi Erīdu vienlaikus var raksturot kā pundurplanētu, transneptūna objektu, izkliedētā diska objektu un plutoīdu. Pundurplanētas un plutoīda apzīmējumi raksturo tās fizikālās īpašības un stāvokli IAU klasifikācijā, transneptūna objekta apzīmējums — atrašanos aiz Neptūna orbītas, bet izkliedētā diska objekta apzīmējums — tās orbītas dinamiskās īpašības.

== Orbīta ==
[[Attēls:Eris Orbit.svg|thumbnail|left|upright=1.0|Erīdas orbīta zilā krāsā salīdzinājumā ar Plutona un triju ārējo planētu orbītām. Tumšākie orbītas posmi atrodas zem ekliptikas plaknes. Sānskati uzskatāmi parāda Erīdas orbītas aptuveni 44° slīpumu]]
Erīda pārvietojas ap [[Saule|Sauli]] pa ļoti ekscentrisku un stipri slīpu [[orbīta|orbītu]] [[Saules sistēma]]s ārējā daļā.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; Tās orbītas [[lielā pusass]] ir aptuveni 67,9 [[astronomiskā vienība|astronomiskās vienības]] (AU) jeb aptuveni 10,2 miljardi kilometru.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; NASA norāda, ka Erīdas vidējais attālums no Saules ir aptuveni 10 miljardi kilometru jeb 68 AU.&lt;ref name=&quot;NASAEris&quot;/&gt; Orbītas [[orbītas ekscentricitāte|ekscentricitāte]] ir aptuveni 0,44, tādēļ Erīdas attālums no Saules viena apriņķojuma laikā mainās vairāk nekā divarpus reizes.&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; [[Perihēlijs|Perihēlijā]], orbītas Saulei tuvākajā punktā, tā nonāk aptuveni 38,2 AU attālumā, bet [[afēlijs|afēlijā]] attālinās līdz aptuveni 97,5 AU.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; Tādējādi arī perihēlijā Erīda paliek tālu aiz [[Neptūns (planēta)|Neptūna]], kura vidējais attālums no Saules ir aptuveni 30 AU, savukārt afēlijā tā atrodas gandrīz simt reižu tālāk no Saules nekā [[Zeme]].&lt;ref name=&quot;NASAKuiper&quot;/&gt; Orbitālo elementu skaitliskās vērtības var nedaudz atšķirties atkarībā no izvēlētā aprēķinu laika brīža, atskaites sistēmas un orbītas risinājuma. NASA [[Reaktīvās kustības laboratorija]]s Mazo ķermeņu datubāzē publicētie elementi tādēļ ir piesaistīti konkrētam laika brīdim.&lt;ref name=&quot;JPLEris&quot;/&gt;

Erīdas orbīta ir neparasta arī ar ļoti lielo [[orbītas slīpums|orbitālo slīpumu]] — tās plakne pret [[ekliptika|ekliptiku]] ir sasvērta par aptuveni 44°.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; Tas ir ievērojami vairāk nekā aukstajiem [[klasiskais Koipera joslas objekts|klasiskajiem Koipera joslas objektiem]], kuru orbītas parasti ir salīdzinoši maz ekscentriskas un tikai nedaudz slīpas pret planētu orbītu plakni.&lt;ref name=&quot;NASAKuiper&quot;/&gt; Jau Erīdas atklājuma sākotnējā zinātniskajā publikācijā tās orbīta tika raksturota kā kopumā raksturīga [[izkliedētais disks|izkliedētā diska]] objektam, izņemot neparasti lielo slīpumu.&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; NASA un EBSCO pārskatos norādīts, ka vienu pilnu apriņķojumu ap Sauli Erīda veic aptuveni 557 [[Zeme]]s gados.&lt;ref name=&quot;NASAEris&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; Pēc orbītas dinamikas Erīda pieder izkliedētajam diskam.&lt;ref name=&quot;NASAKuiper&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Brown2005&quot;/&gt; Šīs [[transneptūna objekts|transneptūna objektu]] kopas locekļiem raksturīgas izteikti ekscentriskas un pret planētu orbītu plakni stipri slīpas orbītas. Turklāt to orbītas parasti ir dinamiskā ziņā mazāk stabilas nekā klasisko Koipera joslas objektu orbītas.&lt;ref name=&quot;NASAKuiper&quot;/&gt; Izkliedētā diska izveidošanos galvenokārt saista ar Neptūna gravitācijas ietekmi un tā orbītas migrāciju Saules sistēmas agrīnajā vēsturē, kad daudzi sākotnējā mazo ledus ķermeņu diska objekti tika izkliedēti jaunās orbītās.&lt;ref name=&quot;NASAKuiper&quot;/&gt; NASA Erīdu min kā izkliedētā diska objektu un lielāko zināmo šīs kopas pārstāvi.&lt;ref name=&quot;NASAKuiper&quot;/&gt;

== Izmēri un masa ==
[[Attēls:The occultation of the dwarf planet Eris in November 2010.jpg|thumbnail|upright=1.0|Erīdas izraisītās zvaigznes aizklāšanas novērojumu shēma, 2010. gada 6. novembris. Divās observatorijās reģistrētie aizklāšanas intervāli un citā vietā iegūtais negatīvais novērojums ļāva noteikt Erīdas rādiusu — {{nobr|1163 ± 6 km}} — un secināt, ka tās forma ir gandrīz sfēriska]]
Ilgu laiku Erīdas izmēri bija zināmi ar samērā lielu nenoteiktību, jo tās lielais attālums apgrūtina tiešus [[diametrs|diametra]] mērījumus.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; Būtisku precizējumu deva {{dat|2010|11|6||bez}} novērotā [[aizklāšana (astronomija)|zvaigznes aizklāšana]], kuras laikā Erīda aizklāja tālu zvaigzni. Vairākās observatorijās iegūtie aizklāšanas dati bija savietojami ar gandrīz [[sfēra|sfērisku]] Erīdas formu un ļāva noteikt tās [[rādiuss|rādiusu]] — 1163 ± 6 km, tātad diametru — 2326 ± 12 km.&lt;ref name=&quot;Sicardy2011&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt; Erīdas [[masa]] noteikta, pētot tās dabiskā pavadoņa [[Disnomija (pavadonis)|Disnomijas]] kustību. Sākotnējie precīzie Disnomijas [[orbīta]]s mērījumi, kas veikti ar [[Keka observatorija]]s un [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]] palīdzību, deva Erīdas masu {{nobr|(1,67 ± 0,02){{E|22}}}} kg jeb {{nobr|1,27 ± 0,02}} reizes lielāku par tolaik pieņemto [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] masu.&lt;ref name=&quot;BrownSchaller2007&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last1=Brown |first1=Michael E. |last2=Schaller |first2=Emily L. |title=The Mass of Dwarf Planet Eris |url=https://archive.org/details/sim_science_2007-06-15_316_5831/page/1585 |journal=Science |volume=316 |issue=5831 |page=1585 |year=2007 |doi=10.1126/science.1139415 |pmid=17569855 |language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāki Erīdas–Disnomijas sistēmas orbītas aprēķini kopējo sistēmas masu precizēja līdz {{nobr|(1,6466 ± 0,0085){{E|22}}}} kg.&lt;ref name=&quot;Holler2021&quot;/&gt; Ar [[Atakamas Lielais milimetru masīvs|ALMA]] veiktie astrometriskie novērojumi Disnomijas un Erīdas masas attiecībai noteica 0,0085 lielu 1σ augšējo robežu, tādēļ Erīdas pašas masa ir ļoti tuva visas sistēmas masai.&lt;ref name=&quot;BrownButler2023&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last1=Brown |first1=Michael E. |last2=Butler |first2=Bryan J. |title=Masses and Densities of Dwarf Planet Satellites Measured with ALMA |journal=The Planetary Science Journal |volume=4 |issue=10 |page=193 |year=2023 |doi=10.3847/PSJ/ace52a |url=https://authors.library.caltech.edu/records/879aw-7wx56 |language=en |access-date=2026-08-29}}&lt;/ref&gt;

No aizklāšanā noteiktā rādiusa un Erīdas–Disnomijas sistēmas masas iegūtais Erīdas vidējais [[blīvums]] ir aptuveni 2,4–2,5 g/cm³. Sākotnējā aizklāšanas pētījumā, izmantojot agrāko masas vērtību, tika iegūti {{nobr|2,52 ± 0,05}} g/cm³, bet vēlākā sistēmas analīzē, ņemot vērā arī Disnomijas tilpumu, aprēķināts kopējais sistēmas blīvums {{nobr|2,43 ± 0,05}} g/cm³.&lt;ref name=&quot;Sicardy2011&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Holler2021&quot;/&gt; Šāds blīvums norāda, ka Erīdas iekšējā sastāvā līdzās [[ledus|ledum]] jābūt ievērojamam [[ieži|iežu]] materiāla daudzumam.&lt;ref name=&quot;EBSCOEris&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;BrownButler2023&quot;/&gt; No Erīdas masas un rādiusa, izmantojot sakarību &lt;math&gt;g=GM/R^2&lt;/math&gt;, izriet, ka [[brīvās krišanas paātrinājums]] uz tās virsmas ir aptuveni 0,81 m/s² jeb aptuveni 0,083 no [[Zeme]]s virsmas gravitācijas.&lt;ref name=&quot;Sicardy2011&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Holler2021&quot;/&gt; Tādējādi 100 kg masas ķermenis uz Erīdas virsmas radītu aptuveni 81 N lielu [[smaguma spēks|smaguma spēku]] — tikpat, cik aptuveni 8,3 kg masas ķermenis uz Zemes.

Pēc izmēriem Erīda un Plutons ir ļoti līdzīgi, tomēr precīzie mērījumi liecina, ka Erīda ir nedaudz mazāka. Plutona vidējais rādiuss ir {{nobr|1188,3 ± 1,6}} km, tātad diametrs ir aptuveni 2377 km, kamēr Erīdas diametrs ir {{nobr|2326 ± 12}} km — aptuveni 2 % mazāks.&lt;ref name=&quot;JPLPhysical&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ssd.jpl.nasa.gov/planets/phys_par.html |title=Planetary Physical Parameters |publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory |language=en |access-date=2026-08-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sicardy2011&quot;/&gt; Tomēr Erīda ir aptuveni 1,26 reizes masīvāka par Plutonu.&lt;ref name=&quot;Holler2021&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;JPLPhysical&quot;/&gt; Arī Erīdas vidējais blīvums — aptuveni 2,4–2,5 g/cm³ — ir lielāks nekā Plutonam, kura vidējais blīvums ir 1,853 ± 0,004 g/cm³.&lt;ref name=&quot;JPLPhysical&quot;/&gt; Salīdzinājumā ar Zemes [[Mēness|Mēnesi]] Erīda ir ievērojami mazāka un vieglāka. Mēness vidējais diametrs ir aptuveni 3476 km, tādēļ Erīdas diametrs ir aptuveni divas trešdaļas no Mēness diametra.&lt;ref name=&quot;NASAMoon&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www1.grc.nasa.gov/beginners-guide-to-aeronautics/moon/ |title=Moon |publisher=NASA Glenn Research Center |date=2025-07-07 |language=en |access-date=2026-08-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sicardy2011&quot;/&gt; Mēness masa ir aptuveni 7,3{{E|22}} kg, tātad Erīdas–Disnomijas sistēmas masa ir aptuveni 23 % no Mēness masas.&lt;ref name=&quot;NASAMoon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Holler2021&quot;/&gt; Arī virsmas gravitācija uz Erīdas ir aptuveni uz pusi mazāka nekā uz Mēness, kur gravitācijas paātrinājums ir aptuveni 1,62 m/s².&lt;ref name=&quot;NASAMoon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Portāls|Astronomija}}
{{Saules sistēma}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pundurplanētas]]</text>
      <sha1>fxl2b1cv5ukd0tctcpkwzcak13squjf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>3. oktobris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>65770</id>
    <revision>
      <id>4531951</id>
      <parentid>4499138</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:37:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4531951</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8020" sha1="oc0fejn55ji7rtfzmn2osp61ck32d8g" xml:space="preserve">'''3. oktobris''' ir 276. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (277. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 89 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Elza (priekšvārds)|Elza]], [[Ilizana]]
 
== Notikumi ==
* [[1577. gads]] — sākās [[Gvozdansko aplenkums]] starp horvātu aizsargspēkiem un uzbrūkošo osmaņu armiju Ferhada pašā Sokoloviča vadībā. Aplenkums noslēdzās [[1578. gads|1578. gada]] [[13. janvāris|13. janvārī]].
* [[1906. gads]] — [[SOS]] oficiāli atzīts par starptautisko nelaimes signālu.
* [[1918. gads Latvijā|1918. gads]] — [[Latvija]]s teritorijā [[Vācija|vācu]] okupācijas zonā pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]].
* [[1929. gads]] — serbu, horvātu un slovēņu karalisti pārdēvēja par [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalisti]].
* [[1932. gads]] — [[Irāka]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1935. gads]] — [[Itālija]]s karaspēks iebruka [[Etiopija|Etiopijā]], aizsākot [[Otrais Itālijas—Etiopijas karš|Otrais Itālijas—Etiopijas karu]]. Karš ilga līdz [[1937. gads|1937. gada]] [[19. februāris|19. februārim]].
* [[1942. gads]] — pirmais veiksmīgais [[V-2 raķete|V-2]] (A4) raķetes starts Vācijā, pirmoreiz cilvēka veidots objekts sasniedza kosmosu.
* [[1990. gads]] — [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Rietumvācija|VFR]] pabeidza apvienošanās procesu un kļuva par vienotu Vāciju.
* [[1993. gads]]:
** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bruņotie spēki [[Mogadīšo]], [[Somālija|Somālijā]] izcīnīja kauju ar vietējiem nemierniekiem; bojā gāja 19 ASV karavīri un aptuveni 500 Somālijas iedzīvotāji;
** parlamentārā krīze [[Krievija|Krievijā]]: [[Maskava|Maskavā]] sākās bruņotas sadursmes starp [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] un Valsts Domes atbalstītājiem.
* [[2007. gads Latvijā|2007. gads]] — Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Saeima|Latvijas Saeimas]] un [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Domes]] ratificēto robežlīgumu.
* [[2019. gads]]:
** uzbrucējs [[Parīze]]s policijas galvenajā mītnē nogalināja četrus policistus.
** viesuļvētrā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] gāja bojā vismaz deviņi cilvēki.
** [[Ķīnas Republika|Taivānā]] pēc tilta sabrukšanas atrada sešus bojāgājušos.
** ASV plānoja noteikt [[muitas tarifs|muitas tarifus]] [[Eiropas Savienība]]s ražojumiem pēc [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s lēmuma par ''[[Airbus]]''.

== Dzimuši ==
* [[1458. gads]] — [[Svētais Kazimirs]] (''Święty Kazimierz''), katoļu svētais (miris 1484. gadā)
* [[1859. gads]] — [[Pols Perkē]] (''Paul Perquer''), franču burātājs (miris ''nav zināms'')
* [[1867. gads]] — [[Eduards Veidenbaums]], latviešu dzejnieks (miris 1892. gadā)
* [[1869. gads]] — [[Alfrēds Flatovs]] (''Alfred Flatow''), vācu sporta vingrotājs (miris 1942. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Karls Ruberls]] (''Karl Ruberl''), austriešu peldētājs (miris 1966. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Karols Šimanovskis]] (''Karol Szymanowski''), poļu komponists (miris 1937. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Kārlis fon Oseckis]] (''Carl von Ossietzky''), vācu pacifists (miris 1938. gadā)
* [[1895. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||9|21}}) — [[Sergejs Jeseņins]] (''Сергей Есенин''), krievu dzejnieks (miris 1925. gadā)
* [[1897. gads]] — [[Luijs Aragons]] (''Louis Aragon''), franču dzejnieks sirreālists (miris 1982. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Leo Makerijs]] (''Leo McCarey''), amerikāņu kinorežisors (miris 1969. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Čārlzs Pedersens]] (''Charles Pedersen''), ASV ķīmiķis (miris 1989. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Džeimss Bjūkenens (ekonomists)|Džeimss Bjūkenens]] (''James Buchanan''), ASV ekonomists (miris 2013. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Roberts Solovs]] (''Robert Solow''), amerikāņu ekonomists (miris 2023. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Kārlis Heincs Rošs]] (''Karl-Heinz Rosch''), vācu karavīrs (miris 1944. gadā)
* [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Gunārs Freimanis]], latviešu rakstnieks (miris 1993. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), kanādiešu hokejists (miris 2026. gadā)
* [[1935. gads]] — [[Armens Džigarhanjans]] (''Արմեն Ջիգարխանյան''), armēņu aktieris (miris 2020. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Alans Reičinss]] (''Alan Rachins''), amerikāņu aktieris (miris 2024. gadā)
* [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Uldis Dumpis]], latviešu aktieris
* [[1944. gads]] — [[Zīgfrīds un Rojs|Rojs Horns]] (''Roy Horn''), vācu-amerikāņu iluzionists un dzīvnieku dresētājs (miris 2020. gadā)
* [[1964. gads]] — [[Klaivs Ouens]] (''Clive Owen''), britu aktieris
* [[1967. gads]] — [[Denī Vilnēvs]] (''Denis Villeneuve''), Kanādas kinorežisors un scenārists
* [[1969. gads]]:
** [[Masimiljāno Papiss]] (''Massimiliano &quot;Max&quot; Papis''), Itālijas autosportists
** [[Gvena Stefani]] (''Gwen Renée Stefani''), ASV dziedātāja
* [[1978. gads]] — [[Klaudio Pisarro]] (''Claudio Pizarro''), Peru futbolists
* [[1980. gads]] — [[Sergejs Zangarejevs]] (''Сергей Зангареев''), Krievijas futbolists,
* [[1981. gads]] — [[Zlatans Ibrahimovičs]] (''Zlatan Ibrahimović''), dienvidslāvu izcelsmes Zviedrijas futbolists
* [[1984. gads]] — [[Olesja Bacmane]] (''Олеся Бацман''), ukraiņu žurnāliste
* [[1988. gads]] — [[Alīsia Vikandere]] (''Alicia Vikander''), zviedru aktrise
* [[1994. gads]] — [[Sets Džonss]] (''Seth Jones''), amerikāņu hokejists

== Miruši ==
* [[1226. gads]] — [[Asīzes Francisks]] (''Franciscus Assisiensis''), katoļu svētais (dzimis 1181. gadā)
* [[1794. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||9|22}}) — [[Ivans Jelagins]] (''Иван Елагин''), Krievijas armijas virsnieks un valsts darbinieks (dzimis 1725. gadā)
* [[1873. gads]] — [[Kintpuašs]] (''Kintpuash''), indiāņu modoku cilts virsaitis (dzimis ap 1837. gadu)
* [[1896. gads]] — [[Viljams Moriss]] (''William Morris''), angļu mākslinieks (dzimis 1834. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Gustavs Štrēzemanis]] (''Gustav Stresemann''), Vācijas kanclers (dzimis 1878. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Karls Nilsens]] (''Carl Nielsen''), dāņu komponists (dzimis 1865. gadā)
* [[1956. gads]] — [[Kulbirs Tapa]] (कुलवीर थापा मगर), Nepālas gurku karavīrs (dzimis 1888. gadā)
* [[1957. gads]] — [[Lērincs Sabo]] (''Szabó Lőrinc''), ungāru dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1900. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Vudijs Gatrijs]] (''Woodrow Guthrie''), ASV mūziķis (dzimis 1912. gadā)
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Ēriks Ķiģelis]], latviešu ģitārists (dzimis 1955. gadā)
* [[1993. gads Latvijā|1993. gads]] — [[Vilnis Eglājs]], latviešu inženieris un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* [[1999. gads]] — [[Akio Morita]] (''盛田昭夫'', ''Morita Akio''), japāņu uzņēmējs (dzimis 1921. gadā)
* [[2004. gads]] — [[Dženeta Lī]] (''Janet Leigh''), amerikāņu aktrise, dziedātāja, dejotāja un rakstniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Lāšs Vilks]] (''Lars Vilks''), latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Mišels Blāns]] (''Michel Blanc''), franču aktieris, scenārists un režisors (dzimis 1952. gadā)
* [[2025. gads]] — [[Patrīcija Rūtledža]] (''Patricia Routledge''), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолий Кашпировский''), Krievijas psihoterapeits (dzimis 1939. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Valsts dibināšanas diena ([[Dienvidkoreja]])
* Vienības diena ([[Vācija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Oktobris]]</text>
      <sha1>oc0fejn55ji7rtfzmn2osp61ck32d8g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Jankausks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>66881</id>
    <revision>
      <id>4531858</id>
      <parentid>4028210</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:55:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ChanisCaucasi</username>
        <id>69981</id>
      </contributor>
      <origin>4531858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4337" sha1="4zevleb9e8lmow34q6qo77ycz0hucs8" xml:space="preserve">{{Futbolista info
|               vārds = Edgars Jankausks
|                foto = [[Attēls:Azerbaijan v Lithuania Nations League, 4 Oct 2026 Edgaras Jankauskas 01.jpg|150px]]
|         pilns vārds = 
|    dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1975|3|12}}
|      dzimtā pilsēta = [[Viļņa]]
|            dzimtene = [[Lietuvas PSR]]
|     miršanas datums = 
|    miršanas pilsēta = 
|     miršanas valsts = 
|              augums = 193 cm
|             iesauka = &quot;Jankis&quot;, &quot;Janny&quot;
|            pozīcija = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
|               klubs = 
|              numurs = 
|    jauniešu sezonas = 
|      jauniešu klubi = 
|             sezonas = 1991—1996&lt;br /&gt;1996&lt;br /&gt;1997&lt;br /&gt;1997—1999&lt;br /&gt;1999—2002&lt;br /&gt;2001—2002&lt;br /&gt;2002—2004&lt;br&gt;2004—2005&lt;br /&gt;2005—2007&lt;br /&gt;2005—2007&lt;br /&gt;2007—2008&lt;br /&gt;2008&lt;br /&gt;2008&lt;br /&gt;2009-2010
|               klubi = {{flaga|Lietuva}} [[Žalgiris Vilnius]]&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija}} [[PFK CSKA Maskava|CSKA]]&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija}} [[FC Torpedo Moscow|Torpedo]]&lt;br /&gt;{{flaga|Beļģija}} [[FC Bruges]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]]&lt;br /&gt;{{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]&lt;br /&gt;{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[OGC Nice]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lietuva}} [[FBK Kaunas]]&lt;br /&gt;{{flaga|Skotija}} →[[Heart of Midlothian F.C.|Hearts]] (izīrēts)&lt;br /&gt;{{flaga|Kipra}} [[AEK Larnaca]]&lt;br /&gt;{{flaga|Portugāle}} [[C.F. Os Belenenses|Os Belenenses]]&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[New England Revolution]]
|       spēles(vārti) = 93 (41)&lt;br /&gt;18 {{0}}(9)&lt;br /&gt;29 (10)&lt;br /&gt;52 (16)&lt;br /&gt;51 (19)&lt;br /&gt;12 {{0}}(8)&lt;br /&gt;64 (19)&lt;br /&gt;24 {{0}}(2)&lt;br /&gt;{{0}}0 {{0}}(0)&lt;br /&gt;37 {{0}}(9)&lt;br /&gt;13 {{0}}(4)&lt;br /&gt;11 {{0}}(2)&lt;br /&gt;10 {{0}}(2)&lt;br /&gt;12 {{0}}(2)
|          ni sezonas = 1991-2008
|          ni komanda = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]]
|    ni spēles(vārti) = 56 (10)
|     trenera sezonas = 2011–2012&lt;br&gt;2012–2013&lt;br&gt;2014&lt;br&gt;2016–2018&lt;br&gt;2023–
|       trenera klubi = {{flaga|Krievija}} [[FK Lokomotiv Maskava]] (asistents)&lt;br&gt;{{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian F.C.]] (asistents)&lt;br&gt; {{flaga|Lietuva}} [[FK Trakai|Trakai]]&lt;br&gt;{{fb|LTU}}&lt;br&gt;{{fb|LTU}}
|         ni izmaiņas = 
|         pk izmaiņas = 
}}

'''Edgars Jankausks''' ({{val|lt|Edgaras Jankauskas}}, dzimis {{dat|1975|3|12}}) ir bijušais [[Lietuva|lietuviešu]] futbolists, pašlaik — futbola treneris. Spēlējot [[FC Porto]] sastāvā, ieguvis [[UEFA Kauss|UEFA kausu]] un uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]]. 2008. gada sezonā spēlēja [[Latvija]]s futbola klubā [[Skonto FC]]. Kopš 2023. gada viņš ir [[Lietuvas futbola izlase]]s galvenais treneris.

Viņš ir gara auguma atlētisks uzbrucējs, kuram piemīt arī atzīstama bumbas kontroles tehnika.

== Tituli ==
* [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: 2002-03
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2003-04
* [[Lietuvas kauss]]: 1993, 1994
* [[Jupiler League|Beļģijas Jupiler līga]]: 1997-98
* [[Beļģijas superkauss]]: 1998
* [[Portugāles futbola Premjerlīga]]: 2002-03, 2003-04
* [[Portugāles kauss]]: 2002-03
* [[SuperCup Cândido de Oliveira|Portugāles superkauss]]: 2002-03, 2003-04
* [[Skotijas kauss]]: 2006

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Lietuvas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Jankausks, Edgars}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas futbola treneri]]
[[Kategorija:Lietuvas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]]
[[Kategorija:Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Heart of Midlothian FC spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Maskavas &quot;Torpedo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Voroņežas &quot;Fakel&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:CF Os Belenenses spēlētāji]]
[[Kategorija:Jaunanglijas &quot;Revolution&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Larnakas AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:FBK Kaunas spēlētāji]]
[[Kategorija:Viļņas &quot;Žalgiris&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>4zevleb9e8lmow34q6qo77ycz0hucs8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Capri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73983</id>
    <revision>
      <id>4531978</id>
      <parentid>4531639</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:01:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pirmās paaudzes feislifts */ :</comment>
      <origin>4531978</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44447" sha1="cplm4gzagjuvm7wkyl9w3oeorkgfau4" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| image        = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg
| caption      = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri''
| name         = ''Ford Capri''
| manufacturer = ''[[Ford Europe]]''
| production   = 1968–1986
| designer     = Filips Klārks
| class        = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| related      = ''[[Ford Cortina]]''&lt;br /&gt;''[[Ford Taunus TC]]''
| successor    = ''[[Ford Probe]]''&lt;br /&gt;''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]''
}}
'''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū.

Automobilim bija tīrs paaudzes:

* ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964)
* ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986)
* ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994)
{{clear}}

== Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0''
| name           = ''Ford Capri''
| manufacturer   = ''[[Ford Europe]]''
| aka            = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika)
| production     = 1969—1973
| assembly       = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}}
| predecessor    =
| successor      = ''Ford Capri'' (otrā paaudze)
| class          = vidējas klases automobilis
| body_style     = kupeja
| layout         = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
| platform       =
| engine         = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt;}}
| transmission   = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| wheelbase      = 2560 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| length         = 4280 mm&lt;ref name=Autocar1969&gt;{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}&lt;/ref&gt;
| width          = 1646 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| height         = 1288 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| weight         = 931 kg&lt;ref name=Autocar1969/&gt;&lt;br /&gt;1144 kg (''3000GXL'')
| related        = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze)
}}
''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.&lt;ref name=40JahreCapri&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}&lt;/ref&gt; Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''.

Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim.

Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]'').

''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī&lt;ref name=Autocar197111&gt;{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}&lt;/ref&gt; Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu.

Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt; Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt;

Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī &quot;izsmalcinātāku salona apdari&quot;.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt;

1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}&lt;/ref&gt; bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}&lt;/ref&gt; Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā &quot;seksīgo eiropieti&quot;.
[[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]]
[[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]]
[[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]]

[[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus.

1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}&lt;/ref&gt; 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass.

Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}&lt;/ref&gt; Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus.

Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju.

=== Pirmās paaudzes feislifts ===
''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}&lt;/ref&gt; turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}&lt;/ref&gt; ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju.

Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem.

1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.&lt;ref name=Autocar1973&gt;{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&amp;nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}&lt;/ref&gt;

1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]&lt;ref name=&quot;carfolio&quot;/&gt; kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.&lt;ref name=&quot;carfolio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}&lt;/ref&gt; ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, &quot;pīles astes&quot; tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.&lt;ref name=&quot;Bassett&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}&lt;/ref&gt; Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs.

&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;

File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri''
File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL''
File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100''
File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV)
&lt;/gallery&gt;
{{Clear}}

== Otrās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] ''1977. g. Ford Capri''
| name           = Ford Capri Mk2
| manufacturer   = Ford
| parent_company =
| aka            =
| production     = 1974. g. - 1977. g.
| assembly       = Dagenhem, Halewood — Lielbritānija, Genk — Beļģija, Saarlouis, Cologne — Vācija
| predecessor    =
| successor      =
| class          = Vidējas klases sporta auto
| body_style     = Kupeja
| layout         = Aizmugurējā piedziņa
| platform       =
| engine         = Benzīns:&lt;br /&gt;[[I-4]] 1.6L, 2.0L&lt;br /&gt;[[V6]] 3.0L
| transmission   = [[Manuālā transmisija]]
| wheelbase      =
| length         =
| width          =
| height         =
| weight         =
| fuel_capacity  =
| electric_range =
| related        =
| designer       =
}}

Pēc pārdotiem 1.2 miljoniem auto un sekojošās 1973. gada eļļas krīzes, Ford nolēma radīt jaunu automobili, kas būtu vairāk piemērots ikdienas vajadzībām. Tam vajadzēja būt aprīkotam ar īsāku dzinēja pārsegu, lielāku salonu, un ieviest hečbekam raksturīgās aizmugurējās durvis. Un tā, 1974. gada februārī pircēju acīs parādījās '''Capri Mk II'''. Izgatavotāji tam bija veltījuši daudz darba, un auto lieliski pielāgojās ikdienas vajadzībām, lai gan drošuma ziņā auto uzlabojās tikai nedaudz.

Lai gan mehāniski tas bija līdzīgs Mk I, Capri Mk II korpuss tika palielināts, ražotāji modernizēja vadības paneli, ierīkojot mazāka izmēra stūri. Eiropas modelis tika aprīkots ar 2.0 L Pinto dzinēju, kas sekoja aiz mazāk jaudīgākās 3.0 L V6. Capri joprojām saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas arī kļuva par galveno atšķirību starp Mk2 un Mk3. Pārmaiņas piedzīvoja arī lielāki bremžu diski un standarta maiņstrāvas [[ģenerators]].

Lai automobilim piešķirtu sportisku pieskaņu, 1975. gada martā Ford pieteica '''[[John Player Special]]''' (zināmu kā JPS). Tie gan iznāca ierobežotā skaitā. 1976. g. maijā, kad pārdošana kritās, vidējie 3.0 GT modeļi nozuda no pjedestāla, dodot ceļu 3.0 S un [[Ghia]]. 1976. g. oktobrī produkcijas apjoms tika ierobežots, darbojās tikai Saarlouis rūpnīca. Sekojošajā gadā Capri pameta Amerikas tirgu. Bija pārdoti 513,000 auto.

[[Attēls:Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|thumb|left|390px|Ford Capri, ar ko no 1980. — 1982. g. brauca Kolins Bonds (''Colin Bond''), Queensland Raceway]]
[[Attēls:Mk II Capri jps 2000.jpg|thumb|center|320px|1975. gada Ford Capri Mk II 2.0 JPS]]
{{clear}}

== Trešās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:ford capri mk3 inj.jpg|250px|1985 Ford Capri 2.8 Injection Special in France]] ''1985. g. Ford Capri 2.8 Injection Special Francijā''
| name           = Ford Capri Mk3
| manufacturer   = Ford
| parent_company =
| aka            =
| production     = 1978. g. - 1986. g.
| assembly       = Dagenhem, Halewood — Lielbritānija, Genk — Beļģija, Saarlouis, Cologne — Vācija
| predecessor    =
| successor      =
| class          = Vidējas klases sporta auto
| body_style     = Kupeja
| layout         = Aizmugurējā piedziņa
| platform       =
| engine         = Benzīns:&lt;br /&gt;[[I-4]] 1.6L, 2.0L OHC&lt;br /&gt;[[V6]] 2.0L V6, 2.3L V6, 2.6L RS V6, 2.8iL (injection), 3.0+L (carb)
| transmission   = [[Manuālā transmisija]],&lt;br /&gt;[[Automātiskā transmisija]]
| wheelbase      =
| length         =
| width          =
| height         =
| weight         =
| fuel_capacity  =
| electric_range =
| related        =
| designer       =
}}

Sākumā Capri Mk III bija līdzīgs tā sauktajam „Karla projektam” (''„Project Carla”''). Būtībā tas bija neliels Mk2 uzlabojums, un to bieži dēvēja par Mk3. Pirmie auto bija pieejami 1978. g. martā, bet drīz vien cieta neveiksmi, tā kā pieprasījums bija zems. Automobili tomēr bija kaut kādā veidā jāpārdod, un tas tika izrādīts 1976. g. Ženēvas šovā: Capri Mk2 priekšpuse ļoti līdzinājās Escort RS2000 (ar četriem lukturiem un melnu režģi), un ar aizmugures [[Spoileris|spoileri]], kas būtībā bija ņemts no iepriekšējā piedāvātā modeļa. Mk3 pārsvars pār Mk2 bija uzlabotā [[aerodinamika]], veiktspēja, degvielas ekonomija un fabrikas zīmes četrstūrveida lampas.

Uzsākot ražošanu ar esošo Capri Mk2 dzinēju un transmisijas kombināciju, 3.0 S modelim tika vērstas lielākas rūpes. Tai pat laikā mierīgākais Ghia modelis ar automātisko transmisiju kļuva par pieprasītāko preci starp abiem iepriekšējiem V6 automobiļiem.

3.0 S modeli plašos apmēros izmantoja TV sērijās ”Profesionāļi” (''[[The Professionals]]''), kur personāži Bodijs (''Bodie'') brauca ar sudraba 3.0 S un Doils (''Doyle'') — ar zelta 3.0 S.

Ford sāka fokusēt uzmanību uz Lielbritānijas tirgu; tā kā Capri pārdošana tur rūk, tas kļūst par tādu kā kulta auto. Atšķirībā no līdzgaitnieka 4-durvju [[Cortina]], ar Capri pārdošanu Lielbritānijā labāk veicās auto laukumu īpašniekiem. Tās bija lētākas, līdz ar to peļņa par kupejām bija liela. 1979. g. Ford mēģināja iespiesties tirgū ar „X Pack” uzlabojumu, orientējoties uz „Rallye Sport” vai „RS”. Dārgo auto pārdošana kļuva lēna, un plašsaziņas līdzekļi bija gatavi uzņemt jaunus, modernākus Capri modeļus.

1981. g. rudenī līdzšinējo 3.0 V6 Essex spēkratu aizstāja jaunai sporta versija '''2.8 Injection''' (Cologne), kas debitēja [[Ženēvas Motoršovs|Ženēvas Motoršovā]]. Jaunais auto bija pirmais regulārais modelis kopš RS2600, kas izmantoja inžekcijas tipa dzinēju. Dzinēja spēks uzauga līdz 160 Zs (118 kW), sasniedzot maksimālo ātrumu 210 km/h, bet auto joprojām lietoja standarta četru ātrumu pārnesumkārbu. Capri 2.8 Inžekcija ražotājiem iedvesa jaunus spēkus un nodrošināja auto produkciju 2—3 gadus ilgāk, pārspējot visas Ford cerības. Drīz četru ātrumu ātrumkārba tika nomainīta ar piecu ātrumu, Ford papūpējās un automobilī iestrādāja rūtainus velūra sēdekļus, piešķirot luksusa dzirksteli. Vēl viens būtisks notikums notika 1984. gadā, kad tika pieteikts '''Capri Injection Special'''. Šis pilnveidojumam bija ar ādu noklāta puse sēdekļa, un LSD (Limited Slip Differential)[[ierobežotas izslīdes diferenciālis]]. Ārēji auto izcēlās ar septiņu spieķu RS riteņiem (bez vecajiem „RS” logo, jo tas vairs nebija RS auto) un vizuāli pilnveidotu, krāsainu firmas resti. Tai pat laikā 2.0 L Capri tika pārtapis par 2.0 S, kas vienlaikus pielāgojās izmainītajai Capri Injection amortizācijas sistēmai. 1.6 modelis kļuva par 1.6 LS.

Capri vairs nepiedalījās sacīkstēs, un 1982. g. aprīlī Vācijas Ford izgatavoja ierobežotu skaitu turbo modeļus, ar stūri kreisajā pusē, un jaudu 188 Zs (140 kW) (maksimālais ātrums — 220 km/h). Šim mežonim bija palielināts korpuss un „RS” simbols uz dzinēja un riteņiem. Lai gan rets un saudzējams, tas nemaz nelīdzinājās vēlākajam '''Tickford'''.

[[Tickford]] Capri lietoja 2.8 Inžekciju (veiksmīgāk nekā RS modelis ar Granada karburatoru) un attīstīja 205 Zs (153 kW) jaudu. Šī versija arī iezīmējās ar luksusa salonu, bija iespēja izvēlēties pilnu ādas sēdekļu ietērpu un Wilton paklājus ar izšuvumiem, lielu aizmugures spoileri, krāsainu firmas resti un dziļākiem amortizatoriem. Modelētājs Saimons Saunders (''Simon Saunder'') bija uzprojektējis virsbūves karkasu, vēlāk pie tā piestrādāja KAT Designs un šobrīd — Ariel Atom dizaineri.

Neatkarīgais Turbo Technics laida apgrozībā 200 Zs (149 kW) versiju un jaunu, 230 Zs (172 kW) evolūciju, kam bija speciāli iebūvēta pārnesumu kārba. Tickford Capri produkta nākšana klajā norādīja uz to, ka Ford piespiedu kārtā atļauj Turbo Technics ražojuma pasludināšanu par pus-oficiālu, lai gan Ford literatūrā kā oficiālie Ford produkti parādījās tikai vācu RS un britu Tickford.

Aizmugurējie [[bremžu diski]] Tickford bija standarta, kas iezīmējās ar vairākiem bremžu sistēmas pārveidojumiem. Būtībā šis modelis tika rekonstruēts 200 stundu ilgā roku darbā, dažiem no tiem tika pārveidots dzinēja pārsegs, ar nomainītu režģi un jaunu korpusu. Tika pārdoti mazāk nekā 100 auto. Viena no problēmām bija tā, ka Tickford pircējam izmaksāja divas rezes vairāk nekā Capri Injection.

Sākot ar 1984. g. novembri Capri tika pārdoti tikai Lielbritānijā, šiem modeļiem stūre bija labajā pusē. 1.6 un 2.0 varianti tika pārdēvēti par '''Laser''', kas izcēlās ar pilnīgu instrumentu klāstu, ādas pārnesumu kloķi, elektrisku antenu, krāsainu priekšējo režģi un spoguļiem. Beidzamais, apgrozībā laistais, bija „Brooklands” Green 280 modelis, kas izcēlās ar ierobežotas izslīdes diferenciāli, viscaur ādas pārklāto Recaro interjeru un 15 collu (38 cm) riteņus, aizstātus ar 13 collu (33 cm) septiņu spieķu riteņiem uz Capri Injection Special versijas. Sākotnēji Ford domāja samontēt 500 turbo spēkratus (Turbo Technics) vārdā Capri 500, aprīkotus ar sakausētiem riteņiem no zelta. Taču izmaiņas produkcijas plānošanā piespieda nomainīt tā vārdu uz '''Capri 280''', tā kā auto bija beidzamie modeļi, kas izbrauca no rūpnīcas. Kopā tika radīti 1,038 Capri 280. Pretēji maldīgajiem priekšstatiem, šos auto vis nesauca „Capri 280 Brooklands”.

1986. g. 19. decembrī tika izgatavots beidzamais Capri modelis; kopā to pavisam bija 1,886,647. Halewood rūpnīcā (Lielbritānija) tā ražošana beidzās jau 1976. gadā, taču Vācijā Capri ražoja no 1976. g. — 1986. g. Vairums (vairāk kā miljons) no tiem bija Mk1 — to tirdzniecība labi padevās Ziemeļamerikā un Austrālijā. Kādu daudzumu Mk2 un Mk3 eksportēja ārpus Eiropas — uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]].

Capri paliks atmiņā pēc populāra reklāmas saukļa „Tavs vienmēr apsolītais auto”. Ziemeļamerikā tas skanēja īsāk: „Capri: Seksīgais eiropietis”. 3.x litru Essex v6 dzinēji bija veiksmīgākie visā garajā ražošanas vēsturē, jo modificējot, sasniedza jaudu virs 430 HP (bez turbo!). Tādu jaudu bija iespējams pacelt, pateicoties tam, ka Essex dzinējs bija konstruēts ar lielu izturības rezervi, sākotnēji konstruktori projektēja dzinēja bloku, lai tas derētu arī dīzeļdzinējam. Šo pašu nenokaujamo dzinēja bloku Cosworth izmantoja priekš F1, un tas uzticami kalpoja arī uz jahtām.

=== Trešās paaudzes specifikācijas ===
&lt;div class=&quot;BoxenVerschmelzen&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;clear:both&quot; class=&quot;NavFrame&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;NavHead&quot;&gt;&lt;div style=&quot;float:left;&quot;&gt;'''Ford Capri Mk III tehniskās specifikācijas 1978. — 1986. gads'''
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div class=&quot;NavContent&quot;&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#d8d8d8;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;|Ford Capri:
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.3
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.6 LC
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.6 HC
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.0
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.0 (V6)
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.3
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.8i
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.8i Turbo
! style=&quot;width:10%;&quot;|3.0
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Dzinējs: || colspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|I-4 dzinējs|| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|V-6 dzinējs
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1593 cm³|| style=&quot;text-align:center;&quot;|1993 cm³ || style=&quot;text-align:center;&quot;|1999 cm³|| style=&quot;text-align:center;&quot;|2294 cm³|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|2792 cm³||2994 cm³
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Virzuļa diam. x gājiens: ||80.98 x 62.99|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|87.7 x 66 mm|| style=&quot;text-align:center;&quot;|90.8 x 77 mm || style=&quot;text-align:center;&quot;|84.6 x 60,1 mm || style=&quot;text-align:center;&quot;|90 x 60.14 mm|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|93 x 68.85 mm||93.67 x 72.42 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maksimālā veiktspēja&lt;br /&gt;pie maks. apgr.&lt;br /&gt;apgriez.: ||51.5 kW&lt;br /&gt;5500|| style=&quot;text-align:center;&quot;|51 kW&lt;br /&gt;5300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|54 kW&lt;br /&gt;5300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|74 kW &lt;br /&gt;5200 || style=&quot;text-align:center;&quot;|66 kW&lt;br /&gt;5100|| style=&quot;text-align:center;&quot;|84 kW&lt;br /&gt;5300|| style=&quot;text-align:center;&quot;|118 kW&lt;br /&gt;5700|| style=&quot;text-align:center;&quot;|138 kW&lt;br /&gt;5500||101 kW&lt;br /&gt;5000
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maks. griezes mom.&lt;br /&gt;pie maks. apgr.: ||92.2 Nm&lt;br /&gt;4000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|113 Nm&lt;br /&gt;2700 || style=&quot;text-align:center;&quot;|117 Nm&lt;br /&gt;2700 || style=&quot;text-align:center;&quot;|153 Nm&lt;br /&gt;4000 || style=&quot;text-align:center;&quot;|141 Nm &lt;br /&gt;3000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|176 Nm &lt;br /&gt;3000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|221 Nm &lt;br /&gt;4300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|263 Nm &lt;br /&gt;4500||235 Nm&lt;br /&gt;3000
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Kompresijas pakāpe: ||9.2:1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|8.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|8.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.0 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1||9.0:1
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Degvielas sistēma: || colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1 Downdraft carburettor|| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1 Twin-choke downdraft carburettor|| style=&quot;text-align:center;&quot;| Fuel injection (Bosch K-Jetronic)|| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1 Garrett turbo charger||1 Twin-choke downdraft carburettor
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Valve control: ||(OHV)|| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|overhead camshaft (OHC), timing belt || colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|central camshaft (OHV), bumpers and rockers, timing wheels
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Dzesēšana: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|Ūdens
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Transmisija: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|4 ātrumu manuālā&lt;br /&gt;(vēlāk 5 ātrumu manuālā vai 3 ātrumu automātiskā (Ford C3))
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Priekšējā piekare: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|McPherson-balsti, spirālatsperes
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Aizmugurējā piekare: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Ass ar puseliptisku plākšņu atsperi
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Šasija: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Tērauda, nesošās virsbūves šasijas
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1353 — 1400/1384—1431 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Riteņu bāze: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|2563 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Garums: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|4376—4439 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1060 kg|| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1031—1250 kg
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|157 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|160 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|180 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|170 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|183 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|210 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|220 km/h||196.3 km/h
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Paātrinājums&lt;br /&gt;0—100 km/h: ||16.3 s|| style=&quot;text-align:center;&quot;|16.3 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.8-19 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|11.1-14.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|13-15.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|10.5-13 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|8.1-8.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|8 s||8.8 s
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Degvielas patēriņš&lt;br /&gt;Litri/100 kilometri: ||9.0|| style=&quot;text-align:center;&quot;|11.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|11.5-12.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13-14 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.5-14.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.5-14.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|15 || style=&quot;text-align:center;&quot;|15.5||
|}
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
{{-}}

{{Clear}}

== ''Ford Capri'' ārpus Eiropas ==

=== Ziemeļamerika ===
No 1970. g. līdz 1977. gadam Capri Ziemeļamerikā tika pārdots zem Ford Lincoln / Mercury kompānijām. Uz visiem ASV 1971. — 1974. gada Capri un 1976. — 1977. gada Capri Mk2 automobiļiem pagriezienu signālu lampas bija iestiprinātas priekšējā režģī. CAPRI burti uz dzinēja pārsega tika aizstāti ar FORD, vēl parādījās Mercury raksta emblēma uz bagāžnieka vāka vadītāja pusē. Pilnīga instrumentācija nebija pieejama 1971. — 1972. gada 4-cilindru modeļiem, bet kļuva par standartu no 1973. gada.

Sākotnēji Cologne rūpnīcas ražotais Capri 1600 tika pielīdzināts britu 1.6 L Kent. Tā jauda sākumā bija 64 Zs (48 kW). 1971. g. Cologne rūpnīcā ražotais Capri 2000 ar 2.0 L dzinēju sasniedza 101 Zs (75 kW) jaudu, un 105 Zs, ja izmantoja Ford Sierra izplūdes kolektoru, ar divām izplūdes caurulēm. Bija arī 1600GT, kuram no katra cilindra nāca sava caurule, 'zirneklis', bija atvieglota kloķvārpsta, un maksimālie apgriezieni virs 6000. Ta pati rūpnīca 1972. g. nāca klajā Capri 2600 GT ar 2.6 litru V6 dzinēju, sasniedzot 120 Zs (89 kW). Uz 1974. gada automobiļiem un 1976. — 1977. gadu Capri Mk2 (hečbeks) tika lietoti 2000 I-4 un 2800 V6 dzinēji.

[[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. g. Mercury Capri]]

1979. g. Ford vairāk neimportēja Ford Capri no ārvalstīm un sāka jaunā [[Mercury Capri]] pārdošanu, kas būtībā bija tas pats [[Ford Mustang]]. Tas bija pieejams ar 88 Zs (66 kW) jaudu 2.3 L četru cilindru dzinēju. Vēlāk, pēc izvēles, bija nopērkams (302) 5.0 L V8. 1984. g. Capri sasniedza 175 Zs (130 kW) jaudu, aprīkotu ar 2.3 L četru cilindru dzinēju, kā arī 165 Zs (123 kW) 302 V8 modeli. Tajā laikā Capri Turbo bija vieglāks par V8, tam trūka nepieciešamo apgriezienu. Nākamajā gadā tika radīts jauns V8 ar 180 Zs (134 kW) jaudu, metot ēnu uz neseno turbo modeli. Mercury Capri pārveidojumu nevajadzētu jaukt ar Eiropas Capri — tas nekad nekļuva ne tuvu tik populārs kā [[Ford Mustang]] spēkrats, lai gan būtībā tas bija identisks un atšķīrās ar nelielām dizaina niansēm. 1985. g. un 1986. g. Capri 5.0 L dzinējs bija tas pats, kas Mustang 210 Zs 1985. g. un 200 Zs 1986. gadā. Pēc 1986. g. Mercury Capri vairs nebija pieprasīts.

1991. g. Ziemeļamerika tika iepazīstināta ar jaunu modeli, kas bija importēts no Austrālijas (skaties zemāk — SA30). Tas bija ar paceļamu jumtu, četru sēdekļu, priekšējās ass piedziņas un 100 Zs (75 kW) četru cilindru 1.6 L modelis. Bija pieejams arī 132 Zs (98 kW) turbo 1.6 L dzinējs. Abas versijas tika pazuda pēc 1994. gada.

=== Dienvidāfrika ===
Dienvidāfrikā Ford Capri ražoja no 1970. g. līdz 1972. gadam, un tas līdzinājās Lielbritānijā izgatavotajiem. Nekādu reorganizēšanu vai RS variantu nebija. Kopumā [[Brasil Green Motor]] tika pārveidoti ap 500 Capri un darbojās uz 302 [[Ford Windsor V8]] dzinēja. Šie modeļi tika nosaukti par Capri Perana un ļoti veiksmīgi piedalījās dažādās auto sacīkstēs. 1970. g. tie uzvarēja Āfrikas meistarsacīkstēs un, citādākā modifikācijā, arī nākamajā gadā. Ne Mark 2, ne Mark 3 Capri netika eksportēti vai ražoti Dienvidāfrikā. Izdzīvoja tikai nedaudzi 1.3 un 2.0 modeļi.

=== Austrālija ===
No 1969. g. līdz 1972. gadam [[Sidneja]]s pievārtē (Homebush rūpnīcā) Austrālijas Ford Motor Company ražoja Eiropā modelēto Mark 1 Capri. 1969. g. 3. maijā Capri ienāca Austrālijas tirgū, piedāvājot 1600 Deluxe un 1600 GT, kas bāzējās uz 1.6 L [[Ford Kent]] dzinēju. 1970. g. 25. februārī klajā nāca 3000 GT, aprīkots ar 3.0 L Ford Essex V6 dzinēju. Tai pat laikā 1600 GT kļuva par 1600 XL, kamēr 1600 Deluxe nosaukums palika nemainīgs.

Pārdošana pieauga, bet drīz atkal sāka samazināties, vietējo un importa konkurentu auto dēļ. 1972. gada novembrī Capri ražošana Austrālijā pārtrūka. Kopā tika saražoti 15,122 modeļi. Ne Mark 1 Capri uzlabojumus, ne sekojošos Mark 2 un Mark 3 modeļus ķenguru zemē neražoja.

1973. g. Ford Australia importēja piecdesmit Capri RS3100 modeļus. Daudzas no veselajām mašīnām joprojām ir labi saglabājušās un dažas — pat spējīgas sacensties.

==== ''Ford Capri SA30'' ====
1989. g. Austrālijā Ford Capri vārds atdzīvojās. Austrālijas Capri ar paceļamo jumtu tika pārsaukts par SA30, tā nolūks bija atdzīvināt [[Mazda MX-5]]. Interesanti, ka tas lietoja [[Mazda 323]] dzinēju un mehāniku, kas balstījās uz [[Ford Laser|Laser]]. Virsbūve tam bija veidota no [[Ghia]] ražotāja un interjers — no [[ItalDesign]]. Tomēr salīdzinājumā ar MX-5, tas tika datēts apmēram divus vēlāk pēc tā ieplānotā datuma. Tā Laser bija ar priekšējās ass vadību, pretēji MX-5, kas fokusējās uz aizmugurējo piedziņu.

[[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|1991. g. līdz 1994. g. ražotais Mercury Capri]]

Tika piedāvāti divi modeļi: standarta 1.6 L un turbo variants, ar 136 Zs (100 kW) jaudu.

Pirmām kārtām, Austrālijā ražotais Capri bija paredzēts eksportam uz ASV. Tā eksportēšana sākās 1991. gadā. Mercury Capri izpārdošanas apjomi ātri sasniedza MX-5, taču strauji kritās, pārtraucot produkciju 1994. gadā. Auto sērga bija kvalitātes problēmas, to izņēma no apgrozības, lai gan veiksme tam vēlreiz uzsmaidīs 90ajos.

Interesanti, ka ASV Capri mazumtirdzniecības cena bija mazāka nekā Austrālijas. Ap 90% produkcijas tika eksportēta uz ASV — palielinātās sūtīšanas izmaksas kompensējās. „Kreis-roču” auto ražošanas apjoms samazinājās, salīdzinot ar mazo „lab-roču” apjomu Austrālijas tirgum.

No 1989. g. līdz 1994. g. Capri pieņēma Lietotu Auto Drošības Rādītāju 2006. Tam bija noteikts „sliktāks nekā vidējais” vadītāja veselības nodrošinājums avārijas gadījumā. Tas regulāri tika pelts arī dēļ patstāvīgajām jumta problēmām, pat pēc vairākiem Ford Dealerships veiktajiem uzlabojumiem. Galu galā šī problēma tika atrisināta. Ieviesa jaunu blīvējumu un 100% fabrikas pārbaudi.

== ''Ford Capri'' iespējamā nākotne ==
Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā.

== Citi ''Capri'' modeļi ==
''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām:
* [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951)
* [[Lincoln Capri]] (1952—1959)
* [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.)
* [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.)
* [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977)
* [[Mercury Capri]] (1979—1986)
* [[Mercury Capri]] (1991—1994)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ford}}

{{DEFAULTSORT:Capri, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]]</text>
      <sha1>cplm4gzagjuvm7wkyl9w3oeorkgfau4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532015</id>
      <parentid>4531978</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:47:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Otrās paaudzes Ford Capri */ :</comment>
      <origin>4532015</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47724" sha1="b4y8k5j56gmo88ezper26832k8v967g" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| image        = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg
| caption      = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri''
| name         = ''Ford Capri''
| manufacturer = ''[[Ford Europe]]''
| production   = 1968–1986
| designer     = Filips Klārks
| class        = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| related      = ''[[Ford Cortina]]''&lt;br /&gt;''[[Ford Taunus TC]]''
| successor    = ''[[Ford Probe]]''&lt;br /&gt;''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]''
}}
'''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū.

Automobilim bija tīrs paaudzes:

* ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964)
* ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986)
* ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994)
{{clear}}

== Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0''
| name           = ''Ford Capri''
| manufacturer   = ''[[Ford Europe]]''
| aka            = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika)
| production     = 1969—1973
| assembly       = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}}
| predecessor    =
| successor      = ''Ford Capri'' (otrā paaudze)
| class          = vidējas klases automobilis
| body_style     = kupeja
| layout         = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
| platform       =
| engine         = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt;}}
| transmission   = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| wheelbase      = 2560 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| length         = 4280 mm&lt;ref name=Autocar1969&gt;{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}&lt;/ref&gt;
| width          = 1646 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| height         = 1288 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| weight         = 931 kg&lt;ref name=Autocar1969/&gt;&lt;br /&gt;1144 kg (''3000GXL'')
| related        = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze)
}}
''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.&lt;ref name=40JahreCapri&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}&lt;/ref&gt; Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''.

Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim.

Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]'').

''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī&lt;ref name=Autocar197111&gt;{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}&lt;/ref&gt; Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu.

Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt; Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt;

Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī &quot;izsmalcinātāku salona apdari&quot;.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt;

1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}&lt;/ref&gt; bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}&lt;/ref&gt; Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā &quot;seksīgo eiropieti&quot;.
[[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]]
[[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]]
[[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]]

[[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus.

1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}&lt;/ref&gt; 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass.

Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}&lt;/ref&gt; Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus.

Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju.

=== Pirmās paaudzes feislifts ===
''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}&lt;/ref&gt; turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}&lt;/ref&gt; ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju.

Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem.

1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.&lt;ref name=Autocar1973&gt;{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&amp;nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}&lt;/ref&gt;

1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]&lt;ref name=&quot;carfolio&quot;/&gt; kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.&lt;ref name=&quot;carfolio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}&lt;/ref&gt; ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, &quot;pīles astes&quot; tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.&lt;ref name=&quot;Bassett&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}&lt;/ref&gt; Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs.

&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;

File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri''
File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL''
File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100''
File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV)
&lt;/gallery&gt;
{{Clear}}

== Otrās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] 1977. gada ''Ford Capri''
| name           = ''Ford Capri Mk II''
| manufacturer   = ''[[Ford Europe]]''
| parent_company =
| aka            = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika)
| production     = 1974–1978
| assembly       = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}}
| predecessor    = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze)
| successor      = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze)
| class          = Vidējas klases sporta automobilis
| body_style     = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| layout         = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
| engine         = {{ubl |1,3 L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6 L Crossflow I4 | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 }}
| transmission   = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]&lt;br /&gt; trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]]
| wheelbase      = 2559 mm
| length         = 4240–4313 mm
| width          = 1698 mm
| height         = 1357 mm
| weight         = 975–1140 kg
}}
1974. gada 25. februārī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;

Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt;

1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}&lt;/ref&gt;

Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu.

&lt;gallery widths=&quot;220px&quot; heights=&quot;170px&quot;&gt;
1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure
Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem
Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980. līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds
Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS''
&lt;/gallery&gt;
{{clear}}

== Trešās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:ford capri mk3 inj.jpg|250px|1985 Ford Capri 2.8 Injection Special in France]] ''1985. g. Ford Capri 2.8 Injection Special Francijā''
| name           = Ford Capri Mk3
| manufacturer   = Ford
| parent_company =
| aka            =
| production     = 1978. g. - 1986. g.
| assembly       = Dagenhem, Halewood — Lielbritānija, Genk — Beļģija, Saarlouis, Cologne — Vācija
| predecessor    =
| successor      =
| class          = Vidējas klases sporta auto
| body_style     = Kupeja
| layout         = Aizmugurējā piedziņa
| platform       =
| engine         = Benzīns:&lt;br /&gt;[[I-4]] 1.6L, 2.0L OHC&lt;br /&gt;[[V6]] 2.0L V6, 2.3L V6, 2.6L RS V6, 2.8iL (injection), 3.0+L (carb)
| transmission   = [[Manuālā transmisija]],&lt;br /&gt;[[Automātiskā transmisija]]
| wheelbase      =
| length         =
| width          =
| height         =
| weight         =
| fuel_capacity  =
| electric_range =
| related        =
| designer       =
}}

Sākumā Capri Mk III bija līdzīgs tā sauktajam „Karla projektam” (''„Project Carla”''). Būtībā tas bija neliels Mk2 uzlabojums, un to bieži dēvēja par Mk3. Pirmie auto bija pieejami 1978. g. martā, bet drīz vien cieta neveiksmi, tā kā pieprasījums bija zems. Automobili tomēr bija kaut kādā veidā jāpārdod, un tas tika izrādīts 1976. g. Ženēvas šovā: Capri Mk2 priekšpuse ļoti līdzinājās Escort RS2000 (ar četriem lukturiem un melnu režģi), un ar aizmugures [[Spoileris|spoileri]], kas būtībā bija ņemts no iepriekšējā piedāvātā modeļa. Mk3 pārsvars pār Mk2 bija uzlabotā [[aerodinamika]], veiktspēja, degvielas ekonomija un fabrikas zīmes četrstūrveida lampas.

Uzsākot ražošanu ar esošo Capri Mk2 dzinēju un transmisijas kombināciju, 3.0 S modelim tika vērstas lielākas rūpes. Tai pat laikā mierīgākais Ghia modelis ar automātisko transmisiju kļuva par pieprasītāko preci starp abiem iepriekšējiem V6 automobiļiem.

3.0 S modeli plašos apmēros izmantoja TV sērijās ”Profesionāļi” (''[[The Professionals]]''), kur personāži Bodijs (''Bodie'') brauca ar sudraba 3.0 S un Doils (''Doyle'') — ar zelta 3.0 S.

Ford sāka fokusēt uzmanību uz Lielbritānijas tirgu; tā kā Capri pārdošana tur rūk, tas kļūst par tādu kā kulta auto. Atšķirībā no līdzgaitnieka 4-durvju [[Cortina]], ar Capri pārdošanu Lielbritānijā labāk veicās auto laukumu īpašniekiem. Tās bija lētākas, līdz ar to peļņa par kupejām bija liela. 1979. g. Ford mēģināja iespiesties tirgū ar „X Pack” uzlabojumu, orientējoties uz „Rallye Sport” vai „RS”. Dārgo auto pārdošana kļuva lēna, un plašsaziņas līdzekļi bija gatavi uzņemt jaunus, modernākus Capri modeļus.

1981. g. rudenī līdzšinējo 3.0 V6 Essex spēkratu aizstāja jaunai sporta versija '''2.8 Injection''' (Cologne), kas debitēja [[Ženēvas Motoršovs|Ženēvas Motoršovā]]. Jaunais auto bija pirmais regulārais modelis kopš RS2600, kas izmantoja inžekcijas tipa dzinēju. Dzinēja spēks uzauga līdz 160 Zs (118 kW), sasniedzot maksimālo ātrumu 210 km/h, bet auto joprojām lietoja standarta četru ātrumu pārnesumkārbu. Capri 2.8 Inžekcija ražotājiem iedvesa jaunus spēkus un nodrošināja auto produkciju 2—3 gadus ilgāk, pārspējot visas Ford cerības. Drīz četru ātrumu ātrumkārba tika nomainīta ar piecu ātrumu, Ford papūpējās un automobilī iestrādāja rūtainus velūra sēdekļus, piešķirot luksusa dzirksteli. Vēl viens būtisks notikums notika 1984. gadā, kad tika pieteikts '''Capri Injection Special'''. Šis pilnveidojumam bija ar ādu noklāta puse sēdekļa, un LSD (Limited Slip Differential)[[ierobežotas izslīdes diferenciālis]]. Ārēji auto izcēlās ar septiņu spieķu RS riteņiem (bez vecajiem „RS” logo, jo tas vairs nebija RS auto) un vizuāli pilnveidotu, krāsainu firmas resti. Tai pat laikā 2.0 L Capri tika pārtapis par 2.0 S, kas vienlaikus pielāgojās izmainītajai Capri Injection amortizācijas sistēmai. 1.6 modelis kļuva par 1.6 LS.

Capri vairs nepiedalījās sacīkstēs, un 1982. g. aprīlī Vācijas Ford izgatavoja ierobežotu skaitu turbo modeļus, ar stūri kreisajā pusē, un jaudu 188 Zs (140 kW) (maksimālais ātrums — 220 km/h). Šim mežonim bija palielināts korpuss un „RS” simbols uz dzinēja un riteņiem. Lai gan rets un saudzējams, tas nemaz nelīdzinājās vēlākajam '''Tickford'''.

[[Tickford]] Capri lietoja 2.8 Inžekciju (veiksmīgāk nekā RS modelis ar Granada karburatoru) un attīstīja 205 Zs (153 kW) jaudu. Šī versija arī iezīmējās ar luksusa salonu, bija iespēja izvēlēties pilnu ādas sēdekļu ietērpu un Wilton paklājus ar izšuvumiem, lielu aizmugures spoileri, krāsainu firmas resti un dziļākiem amortizatoriem. Modelētājs Saimons Saunders (''Simon Saunder'') bija uzprojektējis virsbūves karkasu, vēlāk pie tā piestrādāja KAT Designs un šobrīd — Ariel Atom dizaineri.

Neatkarīgais Turbo Technics laida apgrozībā 200 Zs (149 kW) versiju un jaunu, 230 Zs (172 kW) evolūciju, kam bija speciāli iebūvēta pārnesumu kārba. Tickford Capri produkta nākšana klajā norādīja uz to, ka Ford piespiedu kārtā atļauj Turbo Technics ražojuma pasludināšanu par pus-oficiālu, lai gan Ford literatūrā kā oficiālie Ford produkti parādījās tikai vācu RS un britu Tickford.

Aizmugurējie [[bremžu diski]] Tickford bija standarta, kas iezīmējās ar vairākiem bremžu sistēmas pārveidojumiem. Būtībā šis modelis tika rekonstruēts 200 stundu ilgā roku darbā, dažiem no tiem tika pārveidots dzinēja pārsegs, ar nomainītu režģi un jaunu korpusu. Tika pārdoti mazāk nekā 100 auto. Viena no problēmām bija tā, ka Tickford pircējam izmaksāja divas rezes vairāk nekā Capri Injection.

Sākot ar 1984. g. novembri Capri tika pārdoti tikai Lielbritānijā, šiem modeļiem stūre bija labajā pusē. 1.6 un 2.0 varianti tika pārdēvēti par '''Laser''', kas izcēlās ar pilnīgu instrumentu klāstu, ādas pārnesumu kloķi, elektrisku antenu, krāsainu priekšējo režģi un spoguļiem. Beidzamais, apgrozībā laistais, bija „Brooklands” Green 280 modelis, kas izcēlās ar ierobežotas izslīdes diferenciāli, viscaur ādas pārklāto Recaro interjeru un 15 collu (38 cm) riteņus, aizstātus ar 13 collu (33 cm) septiņu spieķu riteņiem uz Capri Injection Special versijas. Sākotnēji Ford domāja samontēt 500 turbo spēkratus (Turbo Technics) vārdā Capri 500, aprīkotus ar sakausētiem riteņiem no zelta. Taču izmaiņas produkcijas plānošanā piespieda nomainīt tā vārdu uz '''Capri 280''', tā kā auto bija beidzamie modeļi, kas izbrauca no rūpnīcas. Kopā tika radīti 1,038 Capri 280. Pretēji maldīgajiem priekšstatiem, šos auto vis nesauca „Capri 280 Brooklands”.

1986. g. 19. decembrī tika izgatavots beidzamais Capri modelis; kopā to pavisam bija 1,886,647. Halewood rūpnīcā (Lielbritānija) tā ražošana beidzās jau 1976. gadā, taču Vācijā Capri ražoja no 1976. g. — 1986. g. Vairums (vairāk kā miljons) no tiem bija Mk1 — to tirdzniecība labi padevās Ziemeļamerikā un Austrālijā. Kādu daudzumu Mk2 un Mk3 eksportēja ārpus Eiropas — uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]].

Capri paliks atmiņā pēc populāra reklāmas saukļa „Tavs vienmēr apsolītais auto”. Ziemeļamerikā tas skanēja īsāk: „Capri: Seksīgais eiropietis”. 3.x litru Essex v6 dzinēji bija veiksmīgākie visā garajā ražošanas vēsturē, jo modificējot, sasniedza jaudu virs 430 HP (bez turbo!). Tādu jaudu bija iespējams pacelt, pateicoties tam, ka Essex dzinējs bija konstruēts ar lielu izturības rezervi, sākotnēji konstruktori projektēja dzinēja bloku, lai tas derētu arī dīzeļdzinējam. Šo pašu nenokaujamo dzinēja bloku Cosworth izmantoja priekš F1, un tas uzticami kalpoja arī uz jahtām.

=== Trešās paaudzes specifikācijas ===
&lt;div class=&quot;BoxenVerschmelzen&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;clear:both&quot; class=&quot;NavFrame&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;NavHead&quot;&gt;&lt;div style=&quot;float:left;&quot;&gt;'''Ford Capri Mk III tehniskās specifikācijas 1978. — 1986. gads'''
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div class=&quot;NavContent&quot;&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#d8d8d8;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;|Ford Capri:
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.3
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.6 LC
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.6 HC
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.0
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.0 (V6)
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.3
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.8i
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.8i Turbo
! style=&quot;width:10%;&quot;|3.0
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Dzinējs: || colspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|I-4 dzinējs|| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|V-6 dzinējs
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1593 cm³|| style=&quot;text-align:center;&quot;|1993 cm³ || style=&quot;text-align:center;&quot;|1999 cm³|| style=&quot;text-align:center;&quot;|2294 cm³|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|2792 cm³||2994 cm³
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Virzuļa diam. x gājiens: ||80.98 x 62.99|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|87.7 x 66 mm|| style=&quot;text-align:center;&quot;|90.8 x 77 mm || style=&quot;text-align:center;&quot;|84.6 x 60,1 mm || style=&quot;text-align:center;&quot;|90 x 60.14 mm|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|93 x 68.85 mm||93.67 x 72.42 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maksimālā veiktspēja&lt;br /&gt;pie maks. apgr.&lt;br /&gt;apgriez.: ||51.5 kW&lt;br /&gt;5500|| style=&quot;text-align:center;&quot;|51 kW&lt;br /&gt;5300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|54 kW&lt;br /&gt;5300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|74 kW &lt;br /&gt;5200 || style=&quot;text-align:center;&quot;|66 kW&lt;br /&gt;5100|| style=&quot;text-align:center;&quot;|84 kW&lt;br /&gt;5300|| style=&quot;text-align:center;&quot;|118 kW&lt;br /&gt;5700|| style=&quot;text-align:center;&quot;|138 kW&lt;br /&gt;5500||101 kW&lt;br /&gt;5000
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maks. griezes mom.&lt;br /&gt;pie maks. apgr.: ||92.2 Nm&lt;br /&gt;4000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|113 Nm&lt;br /&gt;2700 || style=&quot;text-align:center;&quot;|117 Nm&lt;br /&gt;2700 || style=&quot;text-align:center;&quot;|153 Nm&lt;br /&gt;4000 || style=&quot;text-align:center;&quot;|141 Nm &lt;br /&gt;3000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|176 Nm &lt;br /&gt;3000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|221 Nm &lt;br /&gt;4300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|263 Nm &lt;br /&gt;4500||235 Nm&lt;br /&gt;3000
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Kompresijas pakāpe: ||9.2:1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|8.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|8.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.0 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1||9.0:1
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Degvielas sistēma: || colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1 Downdraft carburettor|| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1 Twin-choke downdraft carburettor|| style=&quot;text-align:center;&quot;| Fuel injection (Bosch K-Jetronic)|| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1 Garrett turbo charger||1 Twin-choke downdraft carburettor
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Valve control: ||(OHV)|| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|overhead camshaft (OHC), timing belt || colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|central camshaft (OHV), bumpers and rockers, timing wheels
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Dzesēšana: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|Ūdens
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Transmisija: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|4 ātrumu manuālā&lt;br /&gt;(vēlāk 5 ātrumu manuālā vai 3 ātrumu automātiskā (Ford C3))
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Priekšējā piekare: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|McPherson-balsti, spirālatsperes
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Aizmugurējā piekare: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Ass ar puseliptisku plākšņu atsperi
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Šasija: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Tērauda, nesošās virsbūves šasijas
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1353 — 1400/1384—1431 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Riteņu bāze: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|2563 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Garums: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|4376—4439 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1060 kg|| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1031—1250 kg
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|157 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|160 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|180 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|170 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|183 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|210 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|220 km/h||196.3 km/h
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Paātrinājums&lt;br /&gt;0—100 km/h: ||16.3 s|| style=&quot;text-align:center;&quot;|16.3 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.8-19 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|11.1-14.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|13-15.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|10.5-13 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|8.1-8.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|8 s||8.8 s
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Degvielas patēriņš&lt;br /&gt;Litri/100 kilometri: ||9.0|| style=&quot;text-align:center;&quot;|11.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|11.5-12.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13-14 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.5-14.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.5-14.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|15 || style=&quot;text-align:center;&quot;|15.5||
|}
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
{{-}}

{{Clear}}

== ''Ford Capri'' ārpus Eiropas ==

=== Ziemeļamerika ===
No 1970. g. līdz 1977. gadam Capri Ziemeļamerikā tika pārdots zem Ford Lincoln / Mercury kompānijām. Uz visiem ASV 1971. — 1974. gada Capri un 1976. — 1977. gada Capri Mk2 automobiļiem pagriezienu signālu lampas bija iestiprinātas priekšējā režģī. CAPRI burti uz dzinēja pārsega tika aizstāti ar FORD, vēl parādījās Mercury raksta emblēma uz bagāžnieka vāka vadītāja pusē. Pilnīga instrumentācija nebija pieejama 1971. — 1972. gada 4-cilindru modeļiem, bet kļuva par standartu no 1973. gada.

Sākotnēji Cologne rūpnīcas ražotais Capri 1600 tika pielīdzināts britu 1.6 L Kent. Tā jauda sākumā bija 64 Zs (48 kW). 1971. g. Cologne rūpnīcā ražotais Capri 2000 ar 2.0 L dzinēju sasniedza 101 Zs (75 kW) jaudu, un 105 Zs, ja izmantoja Ford Sierra izplūdes kolektoru, ar divām izplūdes caurulēm. Bija arī 1600GT, kuram no katra cilindra nāca sava caurule, 'zirneklis', bija atvieglota kloķvārpsta, un maksimālie apgriezieni virs 6000. Ta pati rūpnīca 1972. g. nāca klajā Capri 2600 GT ar 2.6 litru V6 dzinēju, sasniedzot 120 Zs (89 kW). Uz 1974. gada automobiļiem un 1976. — 1977. gadu Capri Mk2 (hečbeks) tika lietoti 2000 I-4 un 2800 V6 dzinēji.

[[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. g. Mercury Capri]]

1979. g. Ford vairāk neimportēja Ford Capri no ārvalstīm un sāka jaunā [[Mercury Capri]] pārdošanu, kas būtībā bija tas pats [[Ford Mustang]]. Tas bija pieejams ar 88 Zs (66 kW) jaudu 2.3 L četru cilindru dzinēju. Vēlāk, pēc izvēles, bija nopērkams (302) 5.0 L V8. 1984. g. Capri sasniedza 175 Zs (130 kW) jaudu, aprīkotu ar 2.3 L četru cilindru dzinēju, kā arī 165 Zs (123 kW) 302 V8 modeli. Tajā laikā Capri Turbo bija vieglāks par V8, tam trūka nepieciešamo apgriezienu. Nākamajā gadā tika radīts jauns V8 ar 180 Zs (134 kW) jaudu, metot ēnu uz neseno turbo modeli. Mercury Capri pārveidojumu nevajadzētu jaukt ar Eiropas Capri — tas nekad nekļuva ne tuvu tik populārs kā [[Ford Mustang]] spēkrats, lai gan būtībā tas bija identisks un atšķīrās ar nelielām dizaina niansēm. 1985. g. un 1986. g. Capri 5.0 L dzinējs bija tas pats, kas Mustang 210 Zs 1985. g. un 200 Zs 1986. gadā. Pēc 1986. g. Mercury Capri vairs nebija pieprasīts.

1991. g. Ziemeļamerika tika iepazīstināta ar jaunu modeli, kas bija importēts no Austrālijas (skaties zemāk — SA30). Tas bija ar paceļamu jumtu, četru sēdekļu, priekšējās ass piedziņas un 100 Zs (75 kW) četru cilindru 1.6 L modelis. Bija pieejams arī 132 Zs (98 kW) turbo 1.6 L dzinējs. Abas versijas tika pazuda pēc 1994. gada.

=== Dienvidāfrika ===
Dienvidāfrikā Ford Capri ražoja no 1970. g. līdz 1972. gadam, un tas līdzinājās Lielbritānijā izgatavotajiem. Nekādu reorganizēšanu vai RS variantu nebija. Kopumā [[Brasil Green Motor]] tika pārveidoti ap 500 Capri un darbojās uz 302 [[Ford Windsor V8]] dzinēja. Šie modeļi tika nosaukti par Capri Perana un ļoti veiksmīgi piedalījās dažādās auto sacīkstēs. 1970. g. tie uzvarēja Āfrikas meistarsacīkstēs un, citādākā modifikācijā, arī nākamajā gadā. Ne Mark 2, ne Mark 3 Capri netika eksportēti vai ražoti Dienvidāfrikā. Izdzīvoja tikai nedaudzi 1.3 un 2.0 modeļi.

=== Austrālija ===
No 1969. g. līdz 1972. gadam [[Sidneja]]s pievārtē (Homebush rūpnīcā) Austrālijas Ford Motor Company ražoja Eiropā modelēto Mark 1 Capri. 1969. g. 3. maijā Capri ienāca Austrālijas tirgū, piedāvājot 1600 Deluxe un 1600 GT, kas bāzējās uz 1.6 L [[Ford Kent]] dzinēju. 1970. g. 25. februārī klajā nāca 3000 GT, aprīkots ar 3.0 L Ford Essex V6 dzinēju. Tai pat laikā 1600 GT kļuva par 1600 XL, kamēr 1600 Deluxe nosaukums palika nemainīgs.

Pārdošana pieauga, bet drīz atkal sāka samazināties, vietējo un importa konkurentu auto dēļ. 1972. gada novembrī Capri ražošana Austrālijā pārtrūka. Kopā tika saražoti 15,122 modeļi. Ne Mark 1 Capri uzlabojumus, ne sekojošos Mark 2 un Mark 3 modeļus ķenguru zemē neražoja.

1973. g. Ford Australia importēja piecdesmit Capri RS3100 modeļus. Daudzas no veselajām mašīnām joprojām ir labi saglabājušās un dažas — pat spējīgas sacensties.

==== ''Ford Capri SA30'' ====
1989. g. Austrālijā Ford Capri vārds atdzīvojās. Austrālijas Capri ar paceļamo jumtu tika pārsaukts par SA30, tā nolūks bija atdzīvināt [[Mazda MX-5]]. Interesanti, ka tas lietoja [[Mazda 323]] dzinēju un mehāniku, kas balstījās uz [[Ford Laser|Laser]]. Virsbūve tam bija veidota no [[Ghia]] ražotāja un interjers — no [[ItalDesign]]. Tomēr salīdzinājumā ar MX-5, tas tika datēts apmēram divus vēlāk pēc tā ieplānotā datuma. Tā Laser bija ar priekšējās ass vadību, pretēji MX-5, kas fokusējās uz aizmugurējo piedziņu.

[[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|1991. g. līdz 1994. g. ražotais Mercury Capri]]

Tika piedāvāti divi modeļi: standarta 1.6 L un turbo variants, ar 136 Zs (100 kW) jaudu.

Pirmām kārtām, Austrālijā ražotais Capri bija paredzēts eksportam uz ASV. Tā eksportēšana sākās 1991. gadā. Mercury Capri izpārdošanas apjomi ātri sasniedza MX-5, taču strauji kritās, pārtraucot produkciju 1994. gadā. Auto sērga bija kvalitātes problēmas, to izņēma no apgrozības, lai gan veiksme tam vēlreiz uzsmaidīs 90ajos.

Interesanti, ka ASV Capri mazumtirdzniecības cena bija mazāka nekā Austrālijas. Ap 90% produkcijas tika eksportēta uz ASV — palielinātās sūtīšanas izmaksas kompensējās. „Kreis-roču” auto ražošanas apjoms samazinājās, salīdzinot ar mazo „lab-roču” apjomu Austrālijas tirgum.

No 1989. g. līdz 1994. g. Capri pieņēma Lietotu Auto Drošības Rādītāju 2006. Tam bija noteikts „sliktāks nekā vidējais” vadītāja veselības nodrošinājums avārijas gadījumā. Tas regulāri tika pelts arī dēļ patstāvīgajām jumta problēmām, pat pēc vairākiem Ford Dealerships veiktajiem uzlabojumiem. Galu galā šī problēma tika atrisināta. Ieviesa jaunu blīvējumu un 100% fabrikas pārbaudi.

== ''Ford Capri'' iespējamā nākotne ==
Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā.

== Citi ''Capri'' modeļi ==
''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām:
* [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951)
* [[Lincoln Capri]] (1952—1959)
* [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.)
* [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.)
* [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977)
* [[Mercury Capri]] (1979—1986)
* [[Mercury Capri]] (1991—1994)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ford}}

{{DEFAULTSORT:Capri, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]]</text>
      <sha1>b4y8k5j56gmo88ezper26832k8v967g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532097</id>
      <parentid>4532015</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T06:58:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pirmās paaudzes Ford Capri */ :</comment>
      <origin>4532097</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47729" sha1="auunju73wpqjafca89bdij0xd2varrq" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| image        = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg
| caption      = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri''
| name         = ''Ford Capri''
| manufacturer = ''[[Ford Europe]]''
| production   = 1968–1986
| designer     = Filips Klārks
| class        = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| related      = ''[[Ford Cortina]]''&lt;br /&gt;''[[Ford Taunus TC]]''
| successor    = ''[[Ford Probe]]''&lt;br /&gt;''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]''
}}
'''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū.

Automobilim bija tīrs paaudzes:

* ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964)
* ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986)
* ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994)
{{clear}}

== Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0''
| name           = ''Ford Capri Mk I''
| manufacturer   = ''[[Ford Europe]]''
| aka            = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika)
| production     = 1969—1973
| assembly       = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}}
| predecessor    =
| successor      = ''Ford Capri'' (otrā paaudze)
| class          = vidējas klases automobilis
| body_style     = kupeja
| layout         = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
| platform       =
| engine         = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt;}}
| transmission   = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| wheelbase      = 2560 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| length         = 4280 mm&lt;ref name=Autocar1969&gt;{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}&lt;/ref&gt;
| width          = 1646 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| height         = 1288 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| weight         = 931 kg&lt;ref name=Autocar1969/&gt;&lt;br /&gt;1144 kg (''3000GXL'')
| related        = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze)
}}
''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.&lt;ref name=40JahreCapri&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}&lt;/ref&gt; Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''.

Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim.

Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]'').

''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī&lt;ref name=Autocar197111&gt;{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}&lt;/ref&gt; Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu.

Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt; Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt;

Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī &quot;izsmalcinātāku salona apdari&quot;.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt;

1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}&lt;/ref&gt; bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}&lt;/ref&gt; Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā &quot;seksīgo eiropieti&quot;.
[[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]]
[[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]]
[[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]]

[[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus.

1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}&lt;/ref&gt; 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass.

Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}&lt;/ref&gt; Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus.

Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju.

=== Pirmās paaudzes feislifts ===
''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}&lt;/ref&gt; turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}&lt;/ref&gt; ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju.

Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem.

1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.&lt;ref name=Autocar1973&gt;{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&amp;nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}&lt;/ref&gt;

1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]&lt;ref name=&quot;carfolio&quot;/&gt; kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.&lt;ref name=&quot;carfolio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}&lt;/ref&gt; ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, &quot;pīles astes&quot; tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.&lt;ref name=&quot;Bassett&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}&lt;/ref&gt; Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs.

&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;

File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri''
File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL''
File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100''
File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV)
&lt;/gallery&gt;
{{Clear}}

== Otrās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] 1977. gada ''Ford Capri''
| name           = ''Ford Capri Mk II''
| manufacturer   = ''[[Ford Europe]]''
| parent_company =
| aka            = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika)
| production     = 1974–1978
| assembly       = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}}
| predecessor    = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze)
| successor      = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze)
| class          = Vidējas klases sporta automobilis
| body_style     = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| layout         = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
| engine         = {{ubl |1,3 L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6 L Crossflow I4 | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 }}
| transmission   = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]&lt;br /&gt; trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]]
| wheelbase      = 2559 mm
| length         = 4240–4313 mm
| width          = 1698 mm
| height         = 1357 mm
| weight         = 975–1140 kg
}}
1974. gada 25. februārī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;

Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt;

1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}&lt;/ref&gt;

Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu.

&lt;gallery widths=&quot;220px&quot; heights=&quot;170px&quot;&gt;
1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure
Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem
Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980. līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds
Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS''
&lt;/gallery&gt;
{{clear}}

== Trešās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:ford capri mk3 inj.jpg|250px|1985 Ford Capri 2.8 Injection Special in France]] ''1985. g. Ford Capri 2.8 Injection Special Francijā''
| name           = Ford Capri Mk3
| manufacturer   = Ford
| parent_company =
| aka            =
| production     = 1978. g. - 1986. g.
| assembly       = Dagenhem, Halewood — Lielbritānija, Genk — Beļģija, Saarlouis, Cologne — Vācija
| predecessor    =
| successor      =
| class          = Vidējas klases sporta auto
| body_style     = Kupeja
| layout         = Aizmugurējā piedziņa
| platform       =
| engine         = Benzīns:&lt;br /&gt;[[I-4]] 1.6L, 2.0L OHC&lt;br /&gt;[[V6]] 2.0L V6, 2.3L V6, 2.6L RS V6, 2.8iL (injection), 3.0+L (carb)
| transmission   = [[Manuālā transmisija]],&lt;br /&gt;[[Automātiskā transmisija]]
| wheelbase      =
| length         =
| width          =
| height         =
| weight         =
| fuel_capacity  =
| electric_range =
| related        =
| designer       =
}}

Sākumā Capri Mk III bija līdzīgs tā sauktajam „Karla projektam” (''„Project Carla”''). Būtībā tas bija neliels Mk2 uzlabojums, un to bieži dēvēja par Mk3. Pirmie auto bija pieejami 1978. g. martā, bet drīz vien cieta neveiksmi, tā kā pieprasījums bija zems. Automobili tomēr bija kaut kādā veidā jāpārdod, un tas tika izrādīts 1976. g. Ženēvas šovā: Capri Mk2 priekšpuse ļoti līdzinājās Escort RS2000 (ar četriem lukturiem un melnu režģi), un ar aizmugures [[Spoileris|spoileri]], kas būtībā bija ņemts no iepriekšējā piedāvātā modeļa. Mk3 pārsvars pār Mk2 bija uzlabotā [[aerodinamika]], veiktspēja, degvielas ekonomija un fabrikas zīmes četrstūrveida lampas.

Uzsākot ražošanu ar esošo Capri Mk2 dzinēju un transmisijas kombināciju, 3.0 S modelim tika vērstas lielākas rūpes. Tai pat laikā mierīgākais Ghia modelis ar automātisko transmisiju kļuva par pieprasītāko preci starp abiem iepriekšējiem V6 automobiļiem.

3.0 S modeli plašos apmēros izmantoja TV sērijās ”Profesionāļi” (''[[The Professionals]]''), kur personāži Bodijs (''Bodie'') brauca ar sudraba 3.0 S un Doils (''Doyle'') — ar zelta 3.0 S.

Ford sāka fokusēt uzmanību uz Lielbritānijas tirgu; tā kā Capri pārdošana tur rūk, tas kļūst par tādu kā kulta auto. Atšķirībā no līdzgaitnieka 4-durvju [[Cortina]], ar Capri pārdošanu Lielbritānijā labāk veicās auto laukumu īpašniekiem. Tās bija lētākas, līdz ar to peļņa par kupejām bija liela. 1979. g. Ford mēģināja iespiesties tirgū ar „X Pack” uzlabojumu, orientējoties uz „Rallye Sport” vai „RS”. Dārgo auto pārdošana kļuva lēna, un plašsaziņas līdzekļi bija gatavi uzņemt jaunus, modernākus Capri modeļus.

1981. g. rudenī līdzšinējo 3.0 V6 Essex spēkratu aizstāja jaunai sporta versija '''2.8 Injection''' (Cologne), kas debitēja [[Ženēvas Motoršovs|Ženēvas Motoršovā]]. Jaunais auto bija pirmais regulārais modelis kopš RS2600, kas izmantoja inžekcijas tipa dzinēju. Dzinēja spēks uzauga līdz 160 Zs (118 kW), sasniedzot maksimālo ātrumu 210 km/h, bet auto joprojām lietoja standarta četru ātrumu pārnesumkārbu. Capri 2.8 Inžekcija ražotājiem iedvesa jaunus spēkus un nodrošināja auto produkciju 2—3 gadus ilgāk, pārspējot visas Ford cerības. Drīz četru ātrumu ātrumkārba tika nomainīta ar piecu ātrumu, Ford papūpējās un automobilī iestrādāja rūtainus velūra sēdekļus, piešķirot luksusa dzirksteli. Vēl viens būtisks notikums notika 1984. gadā, kad tika pieteikts '''Capri Injection Special'''. Šis pilnveidojumam bija ar ādu noklāta puse sēdekļa, un LSD (Limited Slip Differential)[[ierobežotas izslīdes diferenciālis]]. Ārēji auto izcēlās ar septiņu spieķu RS riteņiem (bez vecajiem „RS” logo, jo tas vairs nebija RS auto) un vizuāli pilnveidotu, krāsainu firmas resti. Tai pat laikā 2.0 L Capri tika pārtapis par 2.0 S, kas vienlaikus pielāgojās izmainītajai Capri Injection amortizācijas sistēmai. 1.6 modelis kļuva par 1.6 LS.

Capri vairs nepiedalījās sacīkstēs, un 1982. g. aprīlī Vācijas Ford izgatavoja ierobežotu skaitu turbo modeļus, ar stūri kreisajā pusē, un jaudu 188 Zs (140 kW) (maksimālais ātrums — 220 km/h). Šim mežonim bija palielināts korpuss un „RS” simbols uz dzinēja un riteņiem. Lai gan rets un saudzējams, tas nemaz nelīdzinājās vēlākajam '''Tickford'''.

[[Tickford]] Capri lietoja 2.8 Inžekciju (veiksmīgāk nekā RS modelis ar Granada karburatoru) un attīstīja 205 Zs (153 kW) jaudu. Šī versija arī iezīmējās ar luksusa salonu, bija iespēja izvēlēties pilnu ādas sēdekļu ietērpu un Wilton paklājus ar izšuvumiem, lielu aizmugures spoileri, krāsainu firmas resti un dziļākiem amortizatoriem. Modelētājs Saimons Saunders (''Simon Saunder'') bija uzprojektējis virsbūves karkasu, vēlāk pie tā piestrādāja KAT Designs un šobrīd — Ariel Atom dizaineri.

Neatkarīgais Turbo Technics laida apgrozībā 200 Zs (149 kW) versiju un jaunu, 230 Zs (172 kW) evolūciju, kam bija speciāli iebūvēta pārnesumu kārba. Tickford Capri produkta nākšana klajā norādīja uz to, ka Ford piespiedu kārtā atļauj Turbo Technics ražojuma pasludināšanu par pus-oficiālu, lai gan Ford literatūrā kā oficiālie Ford produkti parādījās tikai vācu RS un britu Tickford.

Aizmugurējie [[bremžu diski]] Tickford bija standarta, kas iezīmējās ar vairākiem bremžu sistēmas pārveidojumiem. Būtībā šis modelis tika rekonstruēts 200 stundu ilgā roku darbā, dažiem no tiem tika pārveidots dzinēja pārsegs, ar nomainītu režģi un jaunu korpusu. Tika pārdoti mazāk nekā 100 auto. Viena no problēmām bija tā, ka Tickford pircējam izmaksāja divas rezes vairāk nekā Capri Injection.

Sākot ar 1984. g. novembri Capri tika pārdoti tikai Lielbritānijā, šiem modeļiem stūre bija labajā pusē. 1.6 un 2.0 varianti tika pārdēvēti par '''Laser''', kas izcēlās ar pilnīgu instrumentu klāstu, ādas pārnesumu kloķi, elektrisku antenu, krāsainu priekšējo režģi un spoguļiem. Beidzamais, apgrozībā laistais, bija „Brooklands” Green 280 modelis, kas izcēlās ar ierobežotas izslīdes diferenciāli, viscaur ādas pārklāto Recaro interjeru un 15 collu (38 cm) riteņus, aizstātus ar 13 collu (33 cm) septiņu spieķu riteņiem uz Capri Injection Special versijas. Sākotnēji Ford domāja samontēt 500 turbo spēkratus (Turbo Technics) vārdā Capri 500, aprīkotus ar sakausētiem riteņiem no zelta. Taču izmaiņas produkcijas plānošanā piespieda nomainīt tā vārdu uz '''Capri 280''', tā kā auto bija beidzamie modeļi, kas izbrauca no rūpnīcas. Kopā tika radīti 1,038 Capri 280. Pretēji maldīgajiem priekšstatiem, šos auto vis nesauca „Capri 280 Brooklands”.

1986. g. 19. decembrī tika izgatavots beidzamais Capri modelis; kopā to pavisam bija 1,886,647. Halewood rūpnīcā (Lielbritānija) tā ražošana beidzās jau 1976. gadā, taču Vācijā Capri ražoja no 1976. g. — 1986. g. Vairums (vairāk kā miljons) no tiem bija Mk1 — to tirdzniecība labi padevās Ziemeļamerikā un Austrālijā. Kādu daudzumu Mk2 un Mk3 eksportēja ārpus Eiropas — uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]].

Capri paliks atmiņā pēc populāra reklāmas saukļa „Tavs vienmēr apsolītais auto”. Ziemeļamerikā tas skanēja īsāk: „Capri: Seksīgais eiropietis”. 3.x litru Essex v6 dzinēji bija veiksmīgākie visā garajā ražošanas vēsturē, jo modificējot, sasniedza jaudu virs 430 HP (bez turbo!). Tādu jaudu bija iespējams pacelt, pateicoties tam, ka Essex dzinējs bija konstruēts ar lielu izturības rezervi, sākotnēji konstruktori projektēja dzinēja bloku, lai tas derētu arī dīzeļdzinējam. Šo pašu nenokaujamo dzinēja bloku Cosworth izmantoja priekš F1, un tas uzticami kalpoja arī uz jahtām.

=== Trešās paaudzes specifikācijas ===
&lt;div class=&quot;BoxenVerschmelzen&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;clear:both&quot; class=&quot;NavFrame&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;NavHead&quot;&gt;&lt;div style=&quot;float:left;&quot;&gt;'''Ford Capri Mk III tehniskās specifikācijas 1978. — 1986. gads'''
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div class=&quot;NavContent&quot;&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#d8d8d8;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;|Ford Capri:
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.3
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.6 LC
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.6 HC
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.0
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.0 (V6)
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.3
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.8i
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.8i Turbo
! style=&quot;width:10%;&quot;|3.0
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Dzinējs: || colspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|I-4 dzinējs|| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|V-6 dzinējs
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1593 cm³|| style=&quot;text-align:center;&quot;|1993 cm³ || style=&quot;text-align:center;&quot;|1999 cm³|| style=&quot;text-align:center;&quot;|2294 cm³|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|2792 cm³||2994 cm³
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Virzuļa diam. x gājiens: ||80.98 x 62.99|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|87.7 x 66 mm|| style=&quot;text-align:center;&quot;|90.8 x 77 mm || style=&quot;text-align:center;&quot;|84.6 x 60,1 mm || style=&quot;text-align:center;&quot;|90 x 60.14 mm|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|93 x 68.85 mm||93.67 x 72.42 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maksimālā veiktspēja&lt;br /&gt;pie maks. apgr.&lt;br /&gt;apgriez.: ||51.5 kW&lt;br /&gt;5500|| style=&quot;text-align:center;&quot;|51 kW&lt;br /&gt;5300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|54 kW&lt;br /&gt;5300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|74 kW &lt;br /&gt;5200 || style=&quot;text-align:center;&quot;|66 kW&lt;br /&gt;5100|| style=&quot;text-align:center;&quot;|84 kW&lt;br /&gt;5300|| style=&quot;text-align:center;&quot;|118 kW&lt;br /&gt;5700|| style=&quot;text-align:center;&quot;|138 kW&lt;br /&gt;5500||101 kW&lt;br /&gt;5000
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maks. griezes mom.&lt;br /&gt;pie maks. apgr.: ||92.2 Nm&lt;br /&gt;4000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|113 Nm&lt;br /&gt;2700 || style=&quot;text-align:center;&quot;|117 Nm&lt;br /&gt;2700 || style=&quot;text-align:center;&quot;|153 Nm&lt;br /&gt;4000 || style=&quot;text-align:center;&quot;|141 Nm &lt;br /&gt;3000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|176 Nm &lt;br /&gt;3000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|221 Nm &lt;br /&gt;4300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|263 Nm &lt;br /&gt;4500||235 Nm&lt;br /&gt;3000
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Kompresijas pakāpe: ||9.2:1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|8.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|8.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.0 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1||9.0:1
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Degvielas sistēma: || colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1 Downdraft carburettor|| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1 Twin-choke downdraft carburettor|| style=&quot;text-align:center;&quot;| Fuel injection (Bosch K-Jetronic)|| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1 Garrett turbo charger||1 Twin-choke downdraft carburettor
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Valve control: ||(OHV)|| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|overhead camshaft (OHC), timing belt || colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|central camshaft (OHV), bumpers and rockers, timing wheels
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Dzesēšana: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|Ūdens
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Transmisija: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|4 ātrumu manuālā&lt;br /&gt;(vēlāk 5 ātrumu manuālā vai 3 ātrumu automātiskā (Ford C3))
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Priekšējā piekare: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|McPherson-balsti, spirālatsperes
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Aizmugurējā piekare: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Ass ar puseliptisku plākšņu atsperi
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Šasija: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Tērauda, nesošās virsbūves šasijas
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1353 — 1400/1384—1431 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Riteņu bāze: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|2563 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Garums: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|4376—4439 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1060 kg|| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1031—1250 kg
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|157 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|160 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|180 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|170 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|183 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|210 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|220 km/h||196.3 km/h
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Paātrinājums&lt;br /&gt;0—100 km/h: ||16.3 s|| style=&quot;text-align:center;&quot;|16.3 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.8-19 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|11.1-14.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|13-15.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|10.5-13 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|8.1-8.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|8 s||8.8 s
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Degvielas patēriņš&lt;br /&gt;Litri/100 kilometri: ||9.0|| style=&quot;text-align:center;&quot;|11.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|11.5-12.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13-14 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.5-14.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.5-14.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|15 || style=&quot;text-align:center;&quot;|15.5||
|}
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
{{-}}

{{Clear}}

== ''Ford Capri'' ārpus Eiropas ==

=== Ziemeļamerika ===
No 1970. g. līdz 1977. gadam Capri Ziemeļamerikā tika pārdots zem Ford Lincoln / Mercury kompānijām. Uz visiem ASV 1971. — 1974. gada Capri un 1976. — 1977. gada Capri Mk2 automobiļiem pagriezienu signālu lampas bija iestiprinātas priekšējā režģī. CAPRI burti uz dzinēja pārsega tika aizstāti ar FORD, vēl parādījās Mercury raksta emblēma uz bagāžnieka vāka vadītāja pusē. Pilnīga instrumentācija nebija pieejama 1971. — 1972. gada 4-cilindru modeļiem, bet kļuva par standartu no 1973. gada.

Sākotnēji Cologne rūpnīcas ražotais Capri 1600 tika pielīdzināts britu 1.6 L Kent. Tā jauda sākumā bija 64 Zs (48 kW). 1971. g. Cologne rūpnīcā ražotais Capri 2000 ar 2.0 L dzinēju sasniedza 101 Zs (75 kW) jaudu, un 105 Zs, ja izmantoja Ford Sierra izplūdes kolektoru, ar divām izplūdes caurulēm. Bija arī 1600GT, kuram no katra cilindra nāca sava caurule, 'zirneklis', bija atvieglota kloķvārpsta, un maksimālie apgriezieni virs 6000. Ta pati rūpnīca 1972. g. nāca klajā Capri 2600 GT ar 2.6 litru V6 dzinēju, sasniedzot 120 Zs (89 kW). Uz 1974. gada automobiļiem un 1976. — 1977. gadu Capri Mk2 (hečbeks) tika lietoti 2000 I-4 un 2800 V6 dzinēji.

[[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. g. Mercury Capri]]

1979. g. Ford vairāk neimportēja Ford Capri no ārvalstīm un sāka jaunā [[Mercury Capri]] pārdošanu, kas būtībā bija tas pats [[Ford Mustang]]. Tas bija pieejams ar 88 Zs (66 kW) jaudu 2.3 L četru cilindru dzinēju. Vēlāk, pēc izvēles, bija nopērkams (302) 5.0 L V8. 1984. g. Capri sasniedza 175 Zs (130 kW) jaudu, aprīkotu ar 2.3 L četru cilindru dzinēju, kā arī 165 Zs (123 kW) 302 V8 modeli. Tajā laikā Capri Turbo bija vieglāks par V8, tam trūka nepieciešamo apgriezienu. Nākamajā gadā tika radīts jauns V8 ar 180 Zs (134 kW) jaudu, metot ēnu uz neseno turbo modeli. Mercury Capri pārveidojumu nevajadzētu jaukt ar Eiropas Capri — tas nekad nekļuva ne tuvu tik populārs kā [[Ford Mustang]] spēkrats, lai gan būtībā tas bija identisks un atšķīrās ar nelielām dizaina niansēm. 1985. g. un 1986. g. Capri 5.0 L dzinējs bija tas pats, kas Mustang 210 Zs 1985. g. un 200 Zs 1986. gadā. Pēc 1986. g. Mercury Capri vairs nebija pieprasīts.

1991. g. Ziemeļamerika tika iepazīstināta ar jaunu modeli, kas bija importēts no Austrālijas (skaties zemāk — SA30). Tas bija ar paceļamu jumtu, četru sēdekļu, priekšējās ass piedziņas un 100 Zs (75 kW) četru cilindru 1.6 L modelis. Bija pieejams arī 132 Zs (98 kW) turbo 1.6 L dzinējs. Abas versijas tika pazuda pēc 1994. gada.

=== Dienvidāfrika ===
Dienvidāfrikā Ford Capri ražoja no 1970. g. līdz 1972. gadam, un tas līdzinājās Lielbritānijā izgatavotajiem. Nekādu reorganizēšanu vai RS variantu nebija. Kopumā [[Brasil Green Motor]] tika pārveidoti ap 500 Capri un darbojās uz 302 [[Ford Windsor V8]] dzinēja. Šie modeļi tika nosaukti par Capri Perana un ļoti veiksmīgi piedalījās dažādās auto sacīkstēs. 1970. g. tie uzvarēja Āfrikas meistarsacīkstēs un, citādākā modifikācijā, arī nākamajā gadā. Ne Mark 2, ne Mark 3 Capri netika eksportēti vai ražoti Dienvidāfrikā. Izdzīvoja tikai nedaudzi 1.3 un 2.0 modeļi.

=== Austrālija ===
No 1969. g. līdz 1972. gadam [[Sidneja]]s pievārtē (Homebush rūpnīcā) Austrālijas Ford Motor Company ražoja Eiropā modelēto Mark 1 Capri. 1969. g. 3. maijā Capri ienāca Austrālijas tirgū, piedāvājot 1600 Deluxe un 1600 GT, kas bāzējās uz 1.6 L [[Ford Kent]] dzinēju. 1970. g. 25. februārī klajā nāca 3000 GT, aprīkots ar 3.0 L Ford Essex V6 dzinēju. Tai pat laikā 1600 GT kļuva par 1600 XL, kamēr 1600 Deluxe nosaukums palika nemainīgs.

Pārdošana pieauga, bet drīz atkal sāka samazināties, vietējo un importa konkurentu auto dēļ. 1972. gada novembrī Capri ražošana Austrālijā pārtrūka. Kopā tika saražoti 15,122 modeļi. Ne Mark 1 Capri uzlabojumus, ne sekojošos Mark 2 un Mark 3 modeļus ķenguru zemē neražoja.

1973. g. Ford Australia importēja piecdesmit Capri RS3100 modeļus. Daudzas no veselajām mašīnām joprojām ir labi saglabājušās un dažas — pat spējīgas sacensties.

==== ''Ford Capri SA30'' ====
1989. g. Austrālijā Ford Capri vārds atdzīvojās. Austrālijas Capri ar paceļamo jumtu tika pārsaukts par SA30, tā nolūks bija atdzīvināt [[Mazda MX-5]]. Interesanti, ka tas lietoja [[Mazda 323]] dzinēju un mehāniku, kas balstījās uz [[Ford Laser|Laser]]. Virsbūve tam bija veidota no [[Ghia]] ražotāja un interjers — no [[ItalDesign]]. Tomēr salīdzinājumā ar MX-5, tas tika datēts apmēram divus vēlāk pēc tā ieplānotā datuma. Tā Laser bija ar priekšējās ass vadību, pretēji MX-5, kas fokusējās uz aizmugurējo piedziņu.

[[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|1991. g. līdz 1994. g. ražotais Mercury Capri]]

Tika piedāvāti divi modeļi: standarta 1.6 L un turbo variants, ar 136 Zs (100 kW) jaudu.

Pirmām kārtām, Austrālijā ražotais Capri bija paredzēts eksportam uz ASV. Tā eksportēšana sākās 1991. gadā. Mercury Capri izpārdošanas apjomi ātri sasniedza MX-5, taču strauji kritās, pārtraucot produkciju 1994. gadā. Auto sērga bija kvalitātes problēmas, to izņēma no apgrozības, lai gan veiksme tam vēlreiz uzsmaidīs 90ajos.

Interesanti, ka ASV Capri mazumtirdzniecības cena bija mazāka nekā Austrālijas. Ap 90% produkcijas tika eksportēta uz ASV — palielinātās sūtīšanas izmaksas kompensējās. „Kreis-roču” auto ražošanas apjoms samazinājās, salīdzinot ar mazo „lab-roču” apjomu Austrālijas tirgum.

No 1989. g. līdz 1994. g. Capri pieņēma Lietotu Auto Drošības Rādītāju 2006. Tam bija noteikts „sliktāks nekā vidējais” vadītāja veselības nodrošinājums avārijas gadījumā. Tas regulāri tika pelts arī dēļ patstāvīgajām jumta problēmām, pat pēc vairākiem Ford Dealerships veiktajiem uzlabojumiem. Galu galā šī problēma tika atrisināta. Ieviesa jaunu blīvējumu un 100% fabrikas pārbaudi.

== ''Ford Capri'' iespējamā nākotne ==
Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā.

== Citi ''Capri'' modeļi ==
''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām:
* [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951)
* [[Lincoln Capri]] (1952—1959)
* [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.)
* [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.)
* [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977)
* [[Mercury Capri]] (1979—1986)
* [[Mercury Capri]] (1991—1994)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ford}}

{{DEFAULTSORT:Capri, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]]</text>
      <sha1>auunju73wpqjafca89bdij0xd2varrq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532239</id>
      <parentid>4532097</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T11:49:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>/* Trešās paaudzes Ford Capri */ papildināts........</comment>
      <origin>4532239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52037" sha1="qjny584r4d94lecymvwqr5wrnjc1c36" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{automobiļa infokaste
| image        = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg
| caption      = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri''
| name         = ''Ford Capri''
| manufacturer = ''[[Ford Europe]]''
| production   = 1968–1986
| designer     = Filips Klārks
| class        = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| related      = ''[[Ford Cortina]]''&lt;br /&gt;''[[Ford Taunus TC]]''
| successor    = ''[[Ford Probe]]''&lt;br /&gt;''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]''
}}
'''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū.

Automobilim bija tīrs paaudzes:

* ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964)
* ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986)
* ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994)
{{clear}}

== Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0''
| name           = ''Ford Capri Mk I''
| manufacturer   = ''[[Ford Europe]]''
| aka            = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika)
| production     = 1969—1973
| assembly       = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}}
| predecessor    =
| successor      = ''Ford Capri'' (otrā paaudze)
| class          = vidējas klases automobilis
| body_style     = kupeja
| layout         = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
| platform       =
| engine         = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt;}}
| transmission   = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| wheelbase      = 2560 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| length         = 4280 mm&lt;ref name=Autocar1969&gt;{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}&lt;/ref&gt;
| width          = 1646 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| height         = 1288 mm&lt;ref name=Autocar1969/&gt;
| weight         = 931 kg&lt;ref name=Autocar1969/&gt;&lt;br /&gt;1144 kg (''3000GXL'')
| related        = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze)
}}
''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.&lt;ref name=40JahreCapri&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}&lt;/ref&gt; Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''.

Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim.

Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]'').

''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī&lt;ref name=Autocar197111&gt;{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}&lt;/ref&gt; Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu.

Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt; Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt;

Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī &quot;izsmalcinātāku salona apdari&quot;.&lt;ref name=Autocar197111 /&gt;

1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}&lt;/ref&gt; bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}&lt;/ref&gt; Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā &quot;seksīgo eiropieti&quot;.
[[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]]
[[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]]
[[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]]

[[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus.

1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}&lt;/ref&gt; 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass.

Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}&lt;/ref&gt; Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus.

Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju.

=== Pirmās paaudzes feislifts ===
''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}&lt;/ref&gt; turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}&lt;/ref&gt; ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju.

Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem.

1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.&lt;ref name=Autocar1973&gt;{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&amp;nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}&lt;/ref&gt;

1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]&lt;ref name=&quot;carfolio&quot;/&gt; kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.&lt;ref name=&quot;carfolio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}&lt;/ref&gt; ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, &quot;pīles astes&quot; tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.&lt;ref name=&quot;Bassett&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}&lt;/ref&gt; Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs.

&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;

File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri''
File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL''
File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100''
File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV)
&lt;/gallery&gt;
{{Clear}}

== Otrās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] 1977. gada ''Ford Capri''
| name           = ''Ford Capri Mk II''
| manufacturer   = ''[[Ford Europe]]''
| parent_company =
| aka            = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika)
| production     = 1974–1978
| assembly       = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}}
| predecessor    = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze)
| successor      = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze)
| class          = Vidējas klases sporta automobilis
| body_style     = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| layout         = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
| engine         = {{ubl |1,3 L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6 L Crossflow I4 | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 }}
| transmission   = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]&lt;br /&gt; trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]]
| wheelbase      = 2559 mm
| length         = 4240–4313 mm
| width          = 1698 mm
| height         = 1357 mm
| weight         = 975–1140 kg
}}
1974. gada 25. februārī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt; ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;

Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}&lt;/ref&gt;

1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}&lt;/ref&gt;

Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu.

&lt;gallery widths=&quot;220px&quot; heights=&quot;170px&quot;&gt;
1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure
Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem
Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980. līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds
Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS''
&lt;/gallery&gt;
{{clear}}

== Trešās paaudzes ''Ford Capri'' ==
{{Automobiļu paaudzes infokaste
| image          = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]] 1978. gada ''Ford Capri S 3.0''
| name           = ''Ford Capri Mk III''
| manufacturer   = ''[[Ford Europe]]''
| production     = 1978—1986
| assembly       = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}
| predecessor    = ''Ford Capri'' (otrā paaudze)
| successor      =
| class          = vidējas klases sporta automobilis
| body_style     = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]
| layout         = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa
| platform       =
| engine         = {{ubl
  | 1,3 L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]]
  | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4
  | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]]
  | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4
  | 2,3 L ''Cologne'' V6
  | 2,8 L ''Cologne'' V6
  | 3,0 L ''Essex'' V6}}
| transmission   = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]&lt;br /&gt;piecu pārnesumu manuālā transmisija&lt;br /&gt;trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]]
| wheelbase      = 2565 mm
| length         = 4262 mm
| width          = 1702 mm
| height         = 1295 mm
| weight         = {{ubl
  | 1010 kg (1,3 L)
  | 1040 kg (1,6S)
  | 1031 kg (2,0S)
  | 1188 kg (2,8i)
  | 1219 kg (3,0S)}}
}}
Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III'' — ‘trešā paaudze’).&lt;ref name=bezahlbar&gt;{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}&lt;/ref&gt; Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un &quot;zāģa zobu&quot; formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.&lt;ref name=AMSff&gt;{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}&lt;/ref&gt; Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.&lt;ref name=bezahlbar /&gt;

Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk pārdevās komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem.

''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk pārdevās, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju.

Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēgdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču, 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā.

Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}&lt;/ref&gt;

1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''.

=== 2,8 litru degvielas iesmidzināšanas modeļi ===
1981. g. rudenī līdzšinējo 3.0 V6 Essex spēkratu aizstāja jaunai sporta versija '''2.8 Injection''' (Cologne), kas debitēja [[Ženēvas Motoršovs|Ženēvas Motoršovā]]. Jaunais auto bija pirmais regulārais modelis kopš RS2600, kas izmantoja inžekcijas tipa dzinēju. Dzinēja spēks uzauga līdz 160 Zs (118 kW), sasniedzot maksimālo ātrumu 210 km/h, bet auto joprojām lietoja standarta četru ātrumu pārnesumkārbu. Capri 2.8 Inžekcija ražotājiem iedvesa jaunus spēkus un nodrošināja auto produkciju 2—3 gadus ilgāk, pārspējot visas Ford cerības. Drīz četru ātrumu ātrumkārba tika nomainīta ar piecu ātrumu, Ford papūpējās un automobilī iestrādāja rūtainus velūra sēdekļus, piešķirot luksusa dzirksteli. Vēl viens būtisks notikums notika 1984. gadā, kad tika pieteikts '''Capri Injection Special'''. Šis pilnveidojumam bija ar ādu noklāta puse sēdekļa, un LSD (Limited Slip Differential)[[ierobežotas izslīdes diferenciālis]]. Ārēji auto izcēlās ar septiņu spieķu RS riteņiem (bez vecajiem „RS” logo, jo tas vairs nebija RS auto) un vizuāli pilnveidotu, krāsainu firmas resti. Tai pat laikā 2.0 L Capri tika pārtapis par 2.0 S, kas vienlaikus pielāgojās izmainītajai Capri Injection amortizācijas sistēmai. 1.6 modelis kļuva par 1.6 LS.

Capri vairs nepiedalījās sacīkstēs, un 1982. g. aprīlī Vācijas Ford izgatavoja ierobežotu skaitu turbo modeļus, ar stūri kreisajā pusē, un jaudu 188 Zs (140 kW) (maksimālais ātrums — 220 km/h). Šim mežonim bija palielināts korpuss un „RS” simbols uz dzinēja un riteņiem. Lai gan rets un saudzējams, tas nemaz nelīdzinājās vēlākajam '''Tickford'''.

[[Tickford]] Capri lietoja 2.8 Inžekciju (veiksmīgāk nekā RS modelis ar Granada karburatoru) un attīstīja 205 Zs (153 kW) jaudu. Šī versija arī iezīmējās ar luksusa salonu, bija iespēja izvēlēties pilnu ādas sēdekļu ietērpu un Wilton paklājus ar izšuvumiem, lielu aizmugures spoileri, krāsainu firmas resti un dziļākiem amortizatoriem. Modelētājs Saimons Saunders (''Simon Saunder'') bija uzprojektējis virsbūves karkasu, vēlāk pie tā piestrādāja KAT Designs un šobrīd — Ariel Atom dizaineri.

Neatkarīgais Turbo Technics laida apgrozībā 200 Zs (149 kW) versiju un jaunu, 230 Zs (172 kW) evolūciju, kam bija speciāli iebūvēta pārnesumu kārba. Tickford Capri produkta nākšana klajā norādīja uz to, ka Ford piespiedu kārtā atļauj Turbo Technics ražojuma pasludināšanu par pus-oficiālu, lai gan Ford literatūrā kā oficiālie Ford produkti parādījās tikai vācu RS un britu Tickford.

Aizmugurējie [[bremžu diski]] Tickford bija standarta, kas iezīmējās ar vairākiem bremžu sistēmas pārveidojumiem. Būtībā šis modelis tika rekonstruēts 200 stundu ilgā roku darbā, dažiem no tiem tika pārveidots dzinēja pārsegs, ar nomainītu režģi un jaunu korpusu. Tika pārdoti mazāk nekā 100 auto. Viena no problēmām bija tā, ka Tickford pircējam izmaksāja divas rezes vairāk nekā Capri Injection.

Sākot ar 1984. g. novembri Capri tika pārdoti tikai Lielbritānijā, šiem modeļiem stūre bija labajā pusē. 1.6 un 2.0 varianti tika pārdēvēti par '''Laser''', kas izcēlās ar pilnīgu instrumentu klāstu, ādas pārnesumu kloķi, elektrisku antenu, krāsainu priekšējo režģi un spoguļiem. Beidzamais, apgrozībā laistais, bija „Brooklands” Green 280 modelis, kas izcēlās ar ierobežotas izslīdes diferenciāli, viscaur ādas pārklāto Recaro interjeru un 15 collu (38 cm) riteņus, aizstātus ar 13 collu (33 cm) septiņu spieķu riteņiem uz Capri Injection Special versijas. Sākotnēji Ford domāja samontēt 500 turbo spēkratus (Turbo Technics) vārdā Capri 500, aprīkotus ar sakausētiem riteņiem no zelta. Taču izmaiņas produkcijas plānošanā piespieda nomainīt tā vārdu uz '''Capri 280''', tā kā auto bija beidzamie modeļi, kas izbrauca no rūpnīcas. Kopā tika radīti 1,038 Capri 280. Pretēji maldīgajiem priekšstatiem, šos auto vis nesauca „Capri 280 Brooklands”.

1986. g. 19. decembrī tika izgatavots beidzamais Capri modelis; kopā to pavisam bija 1,886,647. Halewood rūpnīcā (Lielbritānija) tā ražošana beidzās jau 1976. gadā, taču Vācijā Capri ražoja no 1976. g. — 1986. g. Vairums (vairāk kā miljons) no tiem bija Mk1 — to tirdzniecība labi padevās Ziemeļamerikā un Austrālijā. Kādu daudzumu Mk2 un Mk3 eksportēja ārpus Eiropas — uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]].

Capri paliks atmiņā pēc populāra reklāmas saukļa „Tavs vienmēr apsolītais auto”. Ziemeļamerikā tas skanēja īsāk: „Capri: Seksīgais eiropietis”. 3.x litru Essex v6 dzinēji bija veiksmīgākie visā garajā ražošanas vēsturē, jo modificējot, sasniedza jaudu virs 430 HP (bez turbo!). Tādu jaudu bija iespējams pacelt, pateicoties tam, ka Essex dzinējs bija konstruēts ar lielu izturības rezervi, sākotnēji konstruktori projektēja dzinēja bloku, lai tas derētu arī dīzeļdzinējam. Šo pašu nenokaujamo dzinēja bloku Cosworth izmantoja priekš F1, un tas uzticami kalpoja arī uz jahtām.

=== Trešās paaudzes specifikācijas ===
&lt;div class=&quot;BoxenVerschmelzen&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;clear:both&quot; class=&quot;NavFrame&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;NavHead&quot;&gt;&lt;div style=&quot;float:left;&quot;&gt;'''Ford Capri Mk III tehniskās specifikācijas 1978. — 1986. gads'''
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div class=&quot;NavContent&quot;&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#d8d8d8;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;|Ford Capri:
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.3
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.6 LC
! style=&quot;width:10%;&quot;|1.6 HC
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.0
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.0 (V6)
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.3
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.8i
! style=&quot;width:10%;&quot;|2.8i Turbo
! style=&quot;width:10%;&quot;|3.0
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Dzinējs: || colspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|I-4 dzinējs|| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|V-6 dzinējs
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1593 cm³|| style=&quot;text-align:center;&quot;|1993 cm³ || style=&quot;text-align:center;&quot;|1999 cm³|| style=&quot;text-align:center;&quot;|2294 cm³|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|2792 cm³||2994 cm³
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Virzuļa diam. x gājiens: ||80.98 x 62.99|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|87.7 x 66 mm|| style=&quot;text-align:center;&quot;|90.8 x 77 mm || style=&quot;text-align:center;&quot;|84.6 x 60,1 mm || style=&quot;text-align:center;&quot;|90 x 60.14 mm|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|93 x 68.85 mm||93.67 x 72.42 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maksimālā veiktspēja&lt;br /&gt;pie maks. apgr.&lt;br /&gt;apgriez.: ||51.5 kW&lt;br /&gt;5500|| style=&quot;text-align:center;&quot;|51 kW&lt;br /&gt;5300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|54 kW&lt;br /&gt;5300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|74 kW &lt;br /&gt;5200 || style=&quot;text-align:center;&quot;|66 kW&lt;br /&gt;5100|| style=&quot;text-align:center;&quot;|84 kW&lt;br /&gt;5300|| style=&quot;text-align:center;&quot;|118 kW&lt;br /&gt;5700|| style=&quot;text-align:center;&quot;|138 kW&lt;br /&gt;5500||101 kW&lt;br /&gt;5000
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maks. griezes mom.&lt;br /&gt;pie maks. apgr.: ||92.2 Nm&lt;br /&gt;4000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|113 Nm&lt;br /&gt;2700 || style=&quot;text-align:center;&quot;|117 Nm&lt;br /&gt;2700 || style=&quot;text-align:center;&quot;|153 Nm&lt;br /&gt;4000 || style=&quot;text-align:center;&quot;|141 Nm &lt;br /&gt;3000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|176 Nm &lt;br /&gt;3000|| style=&quot;text-align:center;&quot;|221 Nm &lt;br /&gt;4300 || style=&quot;text-align:center;&quot;|263 Nm &lt;br /&gt;4500||235 Nm&lt;br /&gt;3000
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Kompresijas pakāpe: ||9.2:1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|8.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|8.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.0 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1|| style=&quot;text-align:center;&quot;|9.2 : 1||9.0:1
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Degvielas sistēma: || colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1 Downdraft carburettor|| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1 Twin-choke downdraft carburettor|| style=&quot;text-align:center;&quot;| Fuel injection (Bosch K-Jetronic)|| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1 Garrett turbo charger||1 Twin-choke downdraft carburettor
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Valve control: ||(OHV)|| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|overhead camshaft (OHC), timing belt || colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|central camshaft (OHV), bumpers and rockers, timing wheels
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Dzesēšana: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|Ūdens
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Transmisija: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|4 ātrumu manuālā&lt;br /&gt;(vēlāk 5 ātrumu manuālā vai 3 ātrumu automātiskā (Ford C3))
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Priekšējā piekare: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|McPherson-balsti, spirālatsperes
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Aizmugurējā piekare: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Ass ar puseliptisku plākšņu atsperi
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Šasija: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Tērauda, nesošās virsbūves šasijas
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1353 — 1400/1384—1431 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Riteņu bāze: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|2563 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Garums: || colspan=&quot;9&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|4376—4439 mm
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1060 kg|| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1031—1250 kg
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|157 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|160 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|180 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|170 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|183 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|210 km/h|| style=&quot;text-align:center;&quot;|220 km/h||196.3 km/h
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Paātrinājums&lt;br /&gt;0—100 km/h: ||16.3 s|| style=&quot;text-align:center;&quot;|16.3 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.8-19 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|11.1-14.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|13-15.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|10.5-13 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|8.1-8.5 s || style=&quot;text-align:center;&quot;|8 s||8.8 s
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|Degvielas patēriņš&lt;br /&gt;Litri/100 kilometri: ||9.0|| style=&quot;text-align:center;&quot;|11.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|11.5-12.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13-14 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.5-14.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|13.5-14.5 || style=&quot;text-align:center;&quot;|15 || style=&quot;text-align:center;&quot;|15.5||
|}
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
{{-}}

{{Clear}}

== ''Ford Capri'' ārpus Eiropas ==

=== Ziemeļamerika ===
No 1970. g. līdz 1977. gadam Capri Ziemeļamerikā tika pārdots zem Ford Lincoln / Mercury kompānijām. Uz visiem ASV 1971. — 1974. gada Capri un 1976. — 1977. gada Capri Mk2 automobiļiem pagriezienu signālu lampas bija iestiprinātas priekšējā režģī. CAPRI burti uz dzinēja pārsega tika aizstāti ar FORD, vēl parādījās Mercury raksta emblēma uz bagāžnieka vāka vadītāja pusē. Pilnīga instrumentācija nebija pieejama 1971. — 1972. gada 4-cilindru modeļiem, bet kļuva par standartu no 1973. gada.

Sākotnēji Cologne rūpnīcas ražotais Capri 1600 tika pielīdzināts britu 1.6 L Kent. Tā jauda sākumā bija 64 Zs (48 kW). 1971. g. Cologne rūpnīcā ražotais Capri 2000 ar 2.0 L dzinēju sasniedza 101 Zs (75 kW) jaudu, un 105 Zs, ja izmantoja Ford Sierra izplūdes kolektoru, ar divām izplūdes caurulēm. Bija arī 1600GT, kuram no katra cilindra nāca sava caurule, 'zirneklis', bija atvieglota kloķvārpsta, un maksimālie apgriezieni virs 6000. Ta pati rūpnīca 1972. g. nāca klajā Capri 2600 GT ar 2.6 litru V6 dzinēju, sasniedzot 120 Zs (89 kW). Uz 1974. gada automobiļiem un 1976. — 1977. gadu Capri Mk2 (hečbeks) tika lietoti 2000 I-4 un 2800 V6 dzinēji.

[[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. g. Mercury Capri]]

1979. g. Ford vairāk neimportēja Ford Capri no ārvalstīm un sāka jaunā [[Mercury Capri]] pārdošanu, kas būtībā bija tas pats [[Ford Mustang]]. Tas bija pieejams ar 88 Zs (66 kW) jaudu 2.3 L četru cilindru dzinēju. Vēlāk, pēc izvēles, bija nopērkams (302) 5.0 L V8. 1984. g. Capri sasniedza 175 Zs (130 kW) jaudu, aprīkotu ar 2.3 L četru cilindru dzinēju, kā arī 165 Zs (123 kW) 302 V8 modeli. Tajā laikā Capri Turbo bija vieglāks par V8, tam trūka nepieciešamo apgriezienu. Nākamajā gadā tika radīts jauns V8 ar 180 Zs (134 kW) jaudu, metot ēnu uz neseno turbo modeli. Mercury Capri pārveidojumu nevajadzētu jaukt ar Eiropas Capri — tas nekad nekļuva ne tuvu tik populārs kā [[Ford Mustang]] spēkrats, lai gan būtībā tas bija identisks un atšķīrās ar nelielām dizaina niansēm. 1985. g. un 1986. g. Capri 5.0 L dzinējs bija tas pats, kas Mustang 210 Zs 1985. g. un 200 Zs 1986. gadā. Pēc 1986. g. Mercury Capri vairs nebija pieprasīts.

1991. g. Ziemeļamerika tika iepazīstināta ar jaunu modeli, kas bija importēts no Austrālijas (skaties zemāk — SA30). Tas bija ar paceļamu jumtu, četru sēdekļu, priekšējās ass piedziņas un 100 Zs (75 kW) četru cilindru 1.6 L modelis. Bija pieejams arī 132 Zs (98 kW) turbo 1.6 L dzinējs. Abas versijas tika pazuda pēc 1994. gada.

=== Dienvidāfrika ===
Dienvidāfrikā Ford Capri ražoja no 1970. g. līdz 1972. gadam, un tas līdzinājās Lielbritānijā izgatavotajiem. Nekādu reorganizēšanu vai RS variantu nebija. Kopumā [[Brasil Green Motor]] tika pārveidoti ap 500 Capri un darbojās uz 302 [[Ford Windsor V8]] dzinēja. Šie modeļi tika nosaukti par Capri Perana un ļoti veiksmīgi piedalījās dažādās auto sacīkstēs. 1970. g. tie uzvarēja Āfrikas meistarsacīkstēs un, citādākā modifikācijā, arī nākamajā gadā. Ne Mark 2, ne Mark 3 Capri netika eksportēti vai ražoti Dienvidāfrikā. Izdzīvoja tikai nedaudzi 1.3 un 2.0 modeļi.

=== Austrālija ===
No 1969. g. līdz 1972. gadam [[Sidneja]]s pievārtē (Homebush rūpnīcā) Austrālijas Ford Motor Company ražoja Eiropā modelēto Mark 1 Capri. 1969. g. 3. maijā Capri ienāca Austrālijas tirgū, piedāvājot 1600 Deluxe un 1600 GT, kas bāzējās uz 1.6 L [[Ford Kent]] dzinēju. 1970. g. 25. februārī klajā nāca 3000 GT, aprīkots ar 3.0 L Ford Essex V6 dzinēju. Tai pat laikā 1600 GT kļuva par 1600 XL, kamēr 1600 Deluxe nosaukums palika nemainīgs.

Pārdošana pieauga, bet drīz atkal sāka samazināties, vietējo un importa konkurentu auto dēļ. 1972. gada novembrī Capri ražošana Austrālijā pārtrūka. Kopā tika saražoti 15,122 modeļi. Ne Mark 1 Capri uzlabojumus, ne sekojošos Mark 2 un Mark 3 modeļus ķenguru zemē neražoja.

1973. g. Ford Australia importēja piecdesmit Capri RS3100 modeļus. Daudzas no veselajām mašīnām joprojām ir labi saglabājušās un dažas — pat spējīgas sacensties.

==== ''Ford Capri SA30'' ====
1989. g. Austrālijā Ford Capri vārds atdzīvojās. Austrālijas Capri ar paceļamo jumtu tika pārsaukts par SA30, tā nolūks bija atdzīvināt [[Mazda MX-5]]. Interesanti, ka tas lietoja [[Mazda 323]] dzinēju un mehāniku, kas balstījās uz [[Ford Laser|Laser]]. Virsbūve tam bija veidota no [[Ghia]] ražotāja un interjers — no [[ItalDesign]]. Tomēr salīdzinājumā ar MX-5, tas tika datēts apmēram divus vēlāk pēc tā ieplānotā datuma. Tā Laser bija ar priekšējās ass vadību, pretēji MX-5, kas fokusējās uz aizmugurējo piedziņu.

[[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|1991. g. līdz 1994. g. ražotais Mercury Capri]]

Tika piedāvāti divi modeļi: standarta 1.6 L un turbo variants, ar 136 Zs (100 kW) jaudu.

Pirmām kārtām, Austrālijā ražotais Capri bija paredzēts eksportam uz ASV. Tā eksportēšana sākās 1991. gadā. Mercury Capri izpārdošanas apjomi ātri sasniedza MX-5, taču strauji kritās, pārtraucot produkciju 1994. gadā. Auto sērga bija kvalitātes problēmas, to izņēma no apgrozības, lai gan veiksme tam vēlreiz uzsmaidīs 90ajos.

Interesanti, ka ASV Capri mazumtirdzniecības cena bija mazāka nekā Austrālijas. Ap 90% produkcijas tika eksportēta uz ASV — palielinātās sūtīšanas izmaksas kompensējās. „Kreis-roču” auto ražošanas apjoms samazinājās, salīdzinot ar mazo „lab-roču” apjomu Austrālijas tirgum.

No 1989. g. līdz 1994. g. Capri pieņēma Lietotu Auto Drošības Rādītāju 2006. Tam bija noteikts „sliktāks nekā vidējais” vadītāja veselības nodrošinājums avārijas gadījumā. Tas regulāri tika pelts arī dēļ patstāvīgajām jumta problēmām, pat pēc vairākiem Ford Dealerships veiktajiem uzlabojumiem. Galu galā šī problēma tika atrisināta. Ieviesa jaunu blīvējumu un 100% fabrikas pārbaudi.

== ''Ford Capri'' iespējamā nākotne ==
Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā.

== Citi ''Capri'' modeļi ==
''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām:
* [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951)
* [[Lincoln Capri]] (1952—1959)
* [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.)
* [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.)
* [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977)
* [[Mercury Capri]] (1979—1986)
* [[Mercury Capri]] (1991—1994)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ford}}

{{DEFAULTSORT:Capri, Ford}}
[[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]]</text>
      <sha1>qjny584r4d94lecymvwqr5wrnjc1c36</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86102</id>
    <revision>
      <id>4531941</id>
      <parentid>4526108</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:47:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Salīdzinājums */</comment>
      <origin>4531941</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8621" sha1="mrs4k8h6a0quftprcpqnu2f1g7871s1" xml:space="preserve">'''Mākslinieciskās''' jeb '''tēlainās izteiksmes līdzeklis''', arī '''stilistiskais paņēmiens''' ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi [[Folklora|folklorā]] un [[Literatūra|literāros]] darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību.&lt;ref&gt;Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. [[Zvaigzne ABC]], 2014. 112. lpp.&lt;/ref&gt; Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu. Izšķir '''tropus'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/28735-tropi,-literat%C5%ABr%C4%81|title=tropi, literatūrā|website=Nacionālā enciklopēdija|access-date=17.05.2021}}&lt;/ref&gt; — paņēmienus, kuros izmanto nozīmes pārnesumu, — un '''stilistiskās figūras'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/38022-stilistisk%C4%81s-fig%C5%ABras|title=stilistiskās figūras|website=Nacionālā enciklopēdija|access-date=17.05.2021}}&lt;/ref&gt; — [[Sintakse|sintaktiskās]] konstrukcijas, kas pastiprina izteiksmīgumu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu veidi un to raksturojums ==

=== Tropi ===
Trops ir stilistisks paņēmiens, kurš balstās uz nozīmes pārnesumu, tā lietojums ir izplatīts ne vien [[Daiļliteratūra|daiļliteratūrā]], bet arī ikdienas valodā, piemēram, ''publiskas sejas'', ''politiskā skatuve''.

==== Metafora ====
[[Metafora]] — pārnesums uz līdzības pamata (piemēram: „zilo debesu kalns”).

==== Epitets ====
[[Epitets]] — apzīmētājs, kas tēlaini raksturo kādu priekšmetu vai parādību (piemēram: „bāliņam zelta zirgi, dimantiņa pakaviņi”).

==== Oksimorons ====
[[Oksimorons]] — epiteta paveids, kas ir pretstatīts apzīmējamam vārdam (piemēram: „vissaldākās mokas”).

==== Personifikācija ====
[[Personifikācija]] — metaforas paveids, cilvēkam piemītošas īpašības pārnesums uz priekšmetu, dabas parādību vai dzīvnieku (piemēram: „...un tad iznāca no birzes vējš ar garu, sirmu bārdu”).

==== Alegorija ====
[[Alegorija]] — pārnestas nozīmes lietošana cita tēla vietā (piemēram, „kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā”).

==== Metonīmija ====
[[Metonīmija]] — tēlains atgādinājums, kurā uz abpusējas līdzības pamata kāds jēdziens aizstāj citu (piemēram, „abra mani pabaroja”).

==== Sinekdoha ====
[[Sinekdoha]] — metonīmijas paveids, veselā vietā nosaukta daļa, daudzskaitļa vietā — vienskaitlis un otrādi (piemēram, „vasaras vidiņā, ēdu saldu zemenīti”).

==== Simbols ====
[[Simbols]] — tēls, kas nosacīti pārstāv kādu ideju (piemēram, Antiņš, [[Lāčplēsis]], zilā ilgu puķe).

==== Ironija ====
[[Ironija]] — pozitīvas nozīmes vārda lietojums pretējā — negatīvā nozīmē (piemēram, „tikusi māte, tikusi meita, pele lēca pūrā, nolauza kaklu”).

==== Hiperbola ====
[[Hiperbola]] — kādas parādības pārspīlēts tēlojums (piemēram, „neesam redzējušies veselu mūžību”).

==== Litota ====
[[Litota]] — kādas parādības vājināts tēlojums (piemēram, „vīrs sēdoša suņa augumā”).

==== Perifrāze ====
[[Perifrāze]] — metonīmijas paveids, priekšmeta vai parādības nosaukuma aizstāšana ar aprakstošu tēlu (piemēram, „laiks bij man gulēt iet, baltu smilšu kalniņā”).

==== Paradokss ====
[[Paradokss]] — izteikums, kas krasi atšķiras no vispārpieņemtā uzskata un kas ir pretrunā ar veselo saprātu (piemēram, „apiet apkārt jūrai”).

==== Alūzija ====
[[Alūzija]] — tekstā vārds vai plašāka konstrukcija, kas norāda uz kādu citu literāru darbu, vēsturisku vai mītisku notikumu vai personu (piemēram, „Zvaigznes dienā raud bendes meitiņa zeltmatainā”, atsauce Ingas Ābeles darbā uz Kārļa Skalbes pasakas tēlu).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu valoda 12. klasei|last=Urbanoviča|first=Inta|year=2012|isbn=978-9934-0-2857-1|pages=135|first2=Raita|last2=Šūpola|first3=Anita|last3=Vanaga|publisher=Zvaigzne ABC}}&lt;/ref&gt;

=== Stilistiskās figūras ===
Stilistiska figūra ir sintaktiska konstrukcija, kas var būt retorisks izscauciens, valodas elementu atkārtošana, norāde uz zemtekstu u.c., ikdienas valodā nav bieži lietota.

==== Asonanse ====
[[Asonanse]] — patskaņu vai divskaņu mērķtiecīga atkārtošana vai saskaņošana (piemērām, I. Ziedoņa dzejolī: „Stars garām staram, / Bars garām baram”).

==== Aliterācija ====
[[Aliterācija]] — vienādu vai līdzīgu līdzskaņu vai to savienojumu atkārtošana (piemēram, O. Vācieša dzejolī: „Aizgrābjoši! / Jūsmīgi puisīši / Žirgtus jambiņus jādelē”).

==== Anafora ====
[[Anafora]] — vārda vai vārdu savienojuma atkārtojums blakus esošu teikumu, dzejas rindu vai pantu sākumā (piemēram, Raiņa dzejolī: „Jo laiks visgudrākais, jo atklāj visu; / Jo tilpums lielākais, jo aptver visu; / Jo gars visašākais, jo sasniedz visu”).

==== Epifora ====
[[Epifora]] — vārda vai vārdu savienojuma atkārtojums blakus esošu teikumu, dzejas rindu vai pantu beigās (piemēram, I. Ābeles dzejolī: „Vai laiku, kas aiziet, var sagaidīt atpakaļ? / Vai mīlestību, kas prom, var sagaidīt atpakaļ? / Vai māti, kas mirusi, var sagaidīt atpakaļ?”).

==== Gredzens ====
[[Gredzens (stilistiska figūra)|Gredzens]] — atkārtojums teksta, teikuma, dzejoļa vai panta sākumā un beigās (piemēram, G. Repšes stāstā: „Viņš piedzima marta rītā, kad debesīs skalojās balti spalvu mākoņi un virs pilsētas namiem kā zelta broša brīžiem uzmirdzēja saule. (..) Pieaudzis un smieklīgi mazs? Jeb mazs un smieklīgi pieaudzis? Virs pilsētas namiem kā zelta broša brīžiem uzmirdzēja saule.”).

==== Ķēde ====
[[Ķēde (stilistiska figūra)|Ķēde]] — viena teikuma vai viena panta divu rindu blakus esošs atkārtojums (piemēram, I. Ābeles dzejolī: „Un viņu lūpas čukst vienu — gaidīšu tevi atpakaļ. / Gaidīšu tevi atpakaļ. / Gaidīšu tevi atpakaļ. / (..) Es esmu ledus un nespēju taujāt — no kurienes?”).

==== Pakare ====
[[Pakare]] — teikuma vai dzejas rindas beigu daļas atkārtojums jauna teikuma vai dzejas rinda sākumā (piemēram, V. Strēlertes dzejolī: „Un jūs, kura vaigā es noraugos / Ar skatienu maigu un sēru, / Man patīkat tāpēc, ka atgādināt, / Ka atgādināt man jēru”).

==== Daudzkāršojums ====
[[Daudzkāršojums]] — vārda, vārdu savienojuma vai teikuma daļas atkārtojums (piemēram, O. Vācieša dzejolī: „pāri strīpu / visam, / visam, / visam / vakarējam”).

==== Blīvējums ====
[[Blīvējums]] — dažādu parādību uzskaitījums vārdu virknē (piemērām, I. Ziedoņa dzejolī: „Vārds ieduras vārdā, / Saduras, sametas, saveras, saķeras”).

==== Inversija ====
[[Inversija (stilistiska figūra)]] — atkāpe no ierastās vārdu secības (piemēram, „naktī tumšā nāk viņš”).

==== Redukcija ====
[[Redukcija (stilistiska figūra)|Redukcija]] — teikuma locekļu izlaidums (piemēram, „Kad ir gatavs — sauc!”).

==== Polisindetons ====
[[Polisindetons]] — vārdu vai teikuma daļu saistījums ar atkārtotiem saikļiem (piemēram, „Nevis es, bet tu, bet viņi, bet visi tie.”).

==== Asindetons ====
[[Asindetons]] — vārdu vai teikuma daļu bezsaikļa saistījums (piemēram, „Atnācu. Ieraudzīju. Uzvarēju.”).

==== Retoriska uzruna ====
Retoriska uzruna — vēršanās pie kādas parādības, kas nevar atbildēt (piemēram, „Tik daudz ceļinieku caur jums, vecie vārti, ir izgājuši.”).

==== Retorisks izsauciens ====
Retorisks izsauciens — uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā (piemēram, Raiņa dzejolī: „Vēl lielā tice ir: veic dzīve nāvi!”).

==== Retorisks jautājums ====
Retorisks jautājums — uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma teikuma veidā (piemēram, „Ko lai tagad daru?”).

==== Salīdzinājums ====
[[Salīdzinājums]] — divu parādību saistījums, satuvinājums, kas balstīts uz to līdzību (piemēram, „kā zvaigznes zilā naktī krīt, tā manas dienas krīt”).

==== Paralēlisms ====
[[Paralēlisms]] — blakus tēlotas divas ainas (dabas un cilvēka dzīves tēlojums), kurās uzsvērta abu līdzība vai atšķirība (piemēram, „tek upīte riņķodama, iet meitiņa dziedādam'”).

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi| ]]
[[Kategorija:Literatūra]]
[[Kategorija:Folklora]]</text>
      <sha1>mrs4k8h6a0quftprcpqnu2f1g7871s1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektromagnētiskais starojums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86710</id>
    <revision>
      <id>4531834</id>
      <parentid>4405155</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T13:27:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5777" sha1="f4ij2zam35kp7q1207j71yo0sdpa8bx" xml:space="preserve">[[Attēls:Onde electromagnetique.svg|thumbnail|upright=1.3|[[Elektriskā intensitāte|Elektriskās intensitātes]] un [[magnētiskā lauka indukcija|magnētiskās indukcijas]] maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā]]
'''Elektromagnētiskais starojums''' ir [[starojums]], kas rodas [[elektromagnētisms|elektromagnētisma]] rezultātā. Klasiskajā [[elektrodinamika|elektrodinamikā]] elektromagnētiskais starojums tiek aprakstīts kā elektromagnētiskie viļņi, kas rodas [[elektriskais lauks|elektriskā]] un [[magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] harmonisko [[svārstības|svārstību]] rezultātā. Svārstības notiek divu lauku savstarpēji [[perpendikuls|perpendikulārās]] plaknēs, kā arī ir perpendikulāras viļņu izplatīšanās virzienam. [[Vakuums|Vakuumā]] elektromagnētiskais starojums izplatās ar [[gaismas ātrums|gaismas ātrumu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/science-and-technology/physics/physics/electromagnetic-radiation|title=Electromagnetic Radiation|publisher=encyclopedia.com}}&lt;/ref&gt;

Elektromagnētisko starojumu pēc svārstību [[frekvence]]s un [[viļņa garums|viļņa garuma]] iedala [[nejonizējošais starojums|nejonizējošajā starojumā]] un [[jonizējošais starojums|jonizējošajā starojumā]]. Gan jonizējošais, gan nejonizējošais starojums var būt bīstams [[organisms|organismiem]] un [[dabiskā vide|videi]], tomēr jonizējošo starojumu uzskata par bīstamāku, jo tam pat neliela apstarojuma gadījumā piemīt lielāka varbūtība izraisīt [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] bojājumus.

== Starojuma iegūšana ==
Lai iegūtu elektromagnētisko starojumu, ir nepieciešams, lai noteiktā telpas punktā mainītos [[elektriskais lauks]]. To panāk ar [[elektriskais lādiņš|elektriskā lādiņa]] svārstībām. Piemēram, radioviļņus iegūst, kad [[svārstību kontūrs|svārstību kontūrā]] periodiski mainās lādiņa, [[strāvas stiprums|strāvas stipruma]] un [[spriegums|elektriskā sprieguma]] vērtības; lai viļņi izplatītos tālāk telpā, šis svārstību kontūrs ir jāatver, pārvēršot to par [[antena|antenu]] — laikā mainīgu elektrisko [[dipols|dipolu]]. Savukārt [[gaisma]]s starojums rodas no ierosinātiem [[atoms|atomiem]].

== Elektromagnētiskie viļņi ==
{{pamatraksts|Elektromagnētisko viļņu skala}}
[[Attēls:EM Spectrum Properties edit-lv.svg|thumbnail|upright=2|Elektromagnētisko viļņu skala. Kreisajā pusē ir starojums ar zemāku frekvenci un lielāku viļņa garumu, bet labajā — augstāku frekvence un mazāku viļņa garums]]
Elektromagnētisko starojumu pēc svārstību [[frekvence]]s un [[viļņa garums|viļņa garuma]] iedala [[nejonizējošais starojums|nejonizējošajā starojumā]] un [[jonizējošais starojums|jonizējošajā starojumā]]. Pie nejonizējošā starojuma (zemākas frekvences starojuma) pieder tādi starojuma veidi kā [[infrasarkanais starojums]], [[gaisma]], [[radioviļņi]], [[mikroviļņi]]. Pie jonizējošā starojuma (augstākas frekvences starojuma) pieskaitāmi [[rentgenstari]] un [[gamma stari]].

Elektromagnētisko starojumu pēc viļņa garuma mēdz iedalīt septiņos starojuma veidos:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/science-and-technology/astronomy-and-space-exploration/astronomy-general/electromagnetic-spectrum|title=Electromagnetic Spectrum|publisher=encyclopedia.com}}&lt;/ref&gt;
* [[gamma starojums]],
* [[rentgenstarojums]],
* [[ultravioletais starojums]],
* [[redzamā gaisma]],
* [[infrasarkanais starojums]],
* [[mikroviļņi]],
* [[radioviļņi]].
Elektromagnētiskā starojuma spektrs aizņem diapazonu no mazākās radioviļņu frekvences f = 3 × 10&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; Hz (viļņa garums λ = 100 km) līdz lielākajai gamma starojuma frekvencei f = 3 × 10&lt;sup&gt;26&lt;/sup&gt; Hz (viļņa garums λ = 10&lt;sup&gt;-18&lt;/sup&gt; m).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://astronomy.swin.edu.au/cosmos/E/Electromagnetic+Radiation|title=Electromagnetic radiation|publisher=astronomy.swin.edu.au|access-date={{dat|2021|06|30||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200319090846/https://www.astronomy.swin.edu.au/cosmos/E/Electromagnetic+Radiation}}&lt;/ref&gt;

== Fizika ==
=== Maksvela vienādojumi ===
{{pamatraksts|Maksvela vienādojumi}}

=== Šķērsvilnis ===
Elektromagnētiskajā starojumā gan [[elektriskais lauks]], gan [[magnētiskais lauks]] ir savstarpēji saistīti. Neviens no laukiem nevar pastāvēt atsevišķi. Elektromagnētiskie viļņi, kas izplatās starojuma rezultātā, ir [[šķērsvilnis|šķērsviļņi]], tas ir, [[elektriskā lauka intensitāte]]s vektors un [[magnētiskā lauka indukcija]]s vektors savstarpēji svārstās [[perpendikuls|perpendikulāri]], kā arī tie svārstās perpendikulāri viļņu izplatīšanās virzienam. Svārīgi ir arī tas, ka abu lauku raksturojošie vektori svārstās takts taktī, vienādās [[svārstību fāze|fāzēs]]. Abi lielumi vienā un tajā pašā brīdī sasniedz maksimālās vērtības, kā arī atkal kļūst vienādi ar nulli.

Svārstību skaitu laika vienībā sauc par [[frekvence|frekvenci]], bet attālumu starp divām vienādām fāzēm — par [[viļņa garums|viļņa garumu]]. Abus lielumus saista šāda sakarība:

:&lt;math&gt;\lambda=\frac{v}{f}&lt;/math&gt;

Šajā sakarībā ar grieķu burtu &lt;math&gt;\lambda&lt;/math&gt; ([[lambda]]) apzīmē viļņa garumu, ar &lt;math&gt;v&lt;/math&gt; — viļņu izplatīšanās [[ātrums|ātrumu]] (vakuumā tas ir [[gaismas ātrums]]), bet ar &lt;math&gt;f&lt;/math&gt; — frekvenci.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{fizika-aizmetnis}}

{{EMspektrs}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Elektromagnētiskais starojums| ]]</text>
      <sha1>f4ij2zam35kp7q1207j71yo0sdpa8bx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. tramvaju maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91039</id>
    <revision>
      <id>4531881</id>
      <parentid>4498906</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:39:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rigassatiksme</username>
        <id>119815</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pieturvietas */</comment>
      <origin>4531881</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30331" sha1="rkenysg7acit177kw9z7b10k44soxyz" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Iļģuciems]]
|uz                = [[Mīlgrāvis]]
|karte             = File:5tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 31,018 km&lt;br /&gt;(15,390 km / 15,628 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 68
(34 / 34)
|transporta vienīb = 7 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}
'''5. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimei.

5. tramvaju maršruta kopējais garums ir 31,018 km. Virziena '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 15,390 km, bet virziena '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kopējais garums ir 15,628 km.

Darbdienās pa 5. tramvaju maršrutu kursē 7 tramvaji, kuri pavisam veic 98 reisus, bet brīvdienās — 4 tramvaji, kuri pavisam veic 56 reisus (11.2022).

5. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

5. tramvaju maršrutam Mīlgrāvja galā ir viensliežu posms, pirms kura tas šķērso dzelzceļa atzaru, vienīgo vietu Latvijā, kur tramvaja sliedes krustojas ar dzelzceļa sliedēm.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 1951. gadā, apvienojot 6. un 7. maršrutu. Sākumā tas kursēja no Sarkandaugavas līdz Bērnu slimnīcai, bet pēc tam tika pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. 1987. gadā 5. tramvajs no Torņakalna tika novirzīts uz Iļģuciemu. Līdz 2010. gada novembrim maršrutu daļēji apkalpoja 4. tramvaju depo, bet kad to likvidēja, 5. tramvaju sāka apkalpot tikai 3. depo.

Sākot ar 2013. gada 4. septembri 5. tramvajam tika izveidota jauna pieturvieta &quot;Kultūru vidusskola&quot; abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām &quot;Ganību dambis&quot; un &quot;Lugažu iela&quot; virzienā uz Mīlgrāvi. Otra atrodas starp pieturām &quot;Lugažu iela&quot; un &quot;Pētersalas iela&quot; virzienā uz Iļģuciemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ |title=No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta |access-date={{dat|2015|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172425/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ }}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 22. augustam (ieskaitot)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ |title=No 16. jūnija 5. maršruta tramvaji kursēs pa pamatmaršrutu “Iļģuciems - Mīlgrāvis” |access-date={{dat|2018|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172426/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ }}&lt;/ref&gt; tramvaja sliežu nomaiņas dēļ Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā 5. tramvaja maršruts tika saīsināts no Mīlgrāvja līdz Stacijas laukumam. Remonta laikā maršruta posmā no Stacijas laukuma līdz Iļģuciemam kursēja [[5T. autobusu maršruts]].

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela]]s pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts reisos &quot;Mīlgrāvis — 3. tramvaju depo&quot; un &quot;Iļģuciems — 3. depo&quot; tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], izlaižot [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 30. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220709001501/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada 7. jūnija sakarā ar sliežu remontu kursē tikai pa 13. janvāra ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/|title=No 6. jūnija pakāpeniski tiks mainīta 1., 2., 5. un 10. tramvaja maršruta kustība 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā|access-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230621171502/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. līdz 28. augustam maršruts tika saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]], posmā no no [[Sarkandaugava]]s līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] tika aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. augusta tiks atjaunota 5. tramvaja kustība maršrutā “Iļģuciems - Mīlgrāvis”|access-date={{dat|2022|08|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220828020038/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim uz būvdarbu laiku novirzīts no Iļģuciema uz Imantu, posmā no Botāniskā dārza līdz Iļģuciemam aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-28-februara-5-tramvajs-atsaks-kurset-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. februāra 5. tramvajs atsāks kursēt maršrutā “Iļģuciems – Mīlgrāvis”|access-date=21.02.2024|date=21.02.2024}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:5. tramvajs Ganiibu dambii.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Auseklja ielaa.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs pie [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] loka]]
[[Attēls:MAN-TESS sliezhu krustojums.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs šķērso dzelzceļa atzaru, kas ved uz MAN-TESS]]
[[Attēls:5. tramvajs Iļģuciema galapunktā.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā Iļģuciemā]]
[[Attēls:5. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:5. tramvajs Sliežu ielā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Sarkandaugavā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Lāpstu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Lāpstu iela|Lāpstu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Sliežu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz Akmens tilta]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Dagmāras ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Dagmāras iela|Dagmāras ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z.A.Meierovica bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Aspazijas bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Ganību dambja.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:Sliežu atzars uz MAN-TESS.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā. Priekšplānā dzelzceļa atzars uz MAN-TESS.]]
[[Attēls:5. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]]]]

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 68 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 34 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 34 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [Pulka sēta
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
|[[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Iļģuciems]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 22 pieturas.

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 30 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Uzvaras parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|[[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|[[Lilijas iela (Rīga)|Lillijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Iļģuciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Uz pieprasījumu&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Tvaika iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Daudersala&quot;)
* &quot;Trolejbusu parks&quot; (pārdēvēta par &quot;1. trolejbusu parks&quot;)
* &quot;Fabrika &quot;Kokvilna&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Rāmuļu iela&quot;)
* &quot;Dispansers&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Pētersalas iela&quot; (virzienā uz Milgrāvi pārdēvēta par &quot;Ganību dambis&quot;)
* &quot;Kinoteātris &quot;Kosmoss&quot; (pārdēvēta par &quot;Katrīnas iela&quot;)
* &quot;Jūrskola&quot; (pārdēvēta par &quot;Kronvalda bulvāris&quot;)
* &quot;Valguma iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* &quot;Linarda Laicena iela&quot; (pārdēvēta par&quot;Nometņu iela&quot;)
* &quot;Dārza iela&quot; un &quot;Eiženijas iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Pulka sēta&quot;)
* &quot;Slokas iela&quot; (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Saldus iela&quot;)
* &quot;Lillijas iela&quot; un &quot;Bēnes iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Buļļu iela&quot;)
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)
* Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)
* Kronvalda bulvāris (pārdēvēta par &quot;Ausekļa iela&quot;)
* Ganību dambis (pārdēvēta par &quot;Pētersala&quot;)
* Pētersalas iela (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;, virzienā uz Iļģuciemu - par &quot;Pētersala&quot;)
* Eksporta iela (pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|zUhVHDsN12s|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|-G5MCqyTc7Y|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|GtJ516rQw5Q|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mīlgrāvis - Iļģuciems}}
* {{youtube|WEkxFZS7xPk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 1. daļa}}
* {{youtube|sCeQylsG0Vo|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 2. daļa}}
* {{youtube|Y8fMP0f91tQ|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 3. daļa}}
* {{youtube|DyMhge1hJn0|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 4. daļa}}
* {{youtube|58ESHcq9nYk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 5. daļa}}
* {{Youtube|zQcmLfaAXyE&amp;t|5. tramvaju maršruta video ''Mīlgrāvis - Imanta''}}
* {{youtube|FTMWZHno5Fk|5. tramvaju maršruta video ''Imanta  - Mīlgrāvis''}}
* {{youtube|UiMiUggumhU|5. tramvaju maršruta video versija, pēc atjaunota tramvaju kustība uz Iļģuciemu}}
* {{youtube|9YcnVpweYck|5. tramvaju maršruta video Iļģuciems - Mīlgrāvis}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>rkenysg7acit177kw9z7b10k44soxyz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531882</id>
      <parentid>4531881</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:43:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rigassatiksme</username>
        <id>119815</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas */</comment>
      <origin>4531882</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30091" sha1="ke51aa8ybm767kfuyd7f9j67wjn7yg1" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Iļģuciems]]
|uz                = [[Mīlgrāvis]]
|karte             = File:5tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 31,018 km&lt;br /&gt;(15,390 km / 15,628 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 68
(34 / 34)
|transporta vienīb = 7 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}
'''5. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimei.

5. tramvaju maršruta kopējais garums ir 31,018 km. Virziena '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 15,390 km, bet virziena '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kopējais garums ir 15,628 km.

Darbdienās pa 5. tramvaju maršrutu kursē 7 tramvaji, kuri pavisam veic 98 reisus, bet brīvdienās — 4 tramvaji, kuri pavisam veic 56 reisus (11.2022).

5. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

5. tramvaju maršrutam Mīlgrāvja galā ir viensliežu posms, pirms kura tas šķērso dzelzceļa atzaru, vienīgo vietu Latvijā, kur tramvaja sliedes krustojas ar dzelzceļa sliedēm.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 1951. gadā, apvienojot 6. un 7. maršrutu. Sākumā tas kursēja no Sarkandaugavas līdz Bērnu slimnīcai, bet pēc tam tika pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. 1987. gadā 5. tramvajs no Torņakalna tika novirzīts uz Iļģuciemu. Līdz 2010. gada novembrim maršrutu daļēji apkalpoja 4. tramvaju depo, bet kad to likvidēja, 5. tramvaju sāka apkalpot tikai 3. depo.

Sākot ar 2013. gada 4. septembri 5. tramvajam tika izveidota jauna pieturvieta &quot;Kultūru vidusskola&quot; abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām &quot;Ganību dambis&quot; un &quot;Lugažu iela&quot; virzienā uz Mīlgrāvi. Otra atrodas starp pieturām &quot;Lugažu iela&quot; un &quot;Pētersalas iela&quot; virzienā uz Iļģuciemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ |title=No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta |access-date={{dat|2015|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172425/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ }}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 22. augustam (ieskaitot)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ |title=No 16. jūnija 5. maršruta tramvaji kursēs pa pamatmaršrutu “Iļģuciems - Mīlgrāvis” |access-date={{dat|2018|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172426/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ }}&lt;/ref&gt; tramvaja sliežu nomaiņas dēļ Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā 5. tramvaja maršruts tika saīsināts no Mīlgrāvja līdz Stacijas laukumam. Remonta laikā maršruta posmā no Stacijas laukuma līdz Iļģuciemam kursēja [[5T. autobusu maršruts]].

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela]]s pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts reisos &quot;Mīlgrāvis — 3. tramvaju depo&quot; un &quot;Iļģuciems — 3. depo&quot; tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], izlaižot [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 30. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220709001501/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada 7. jūnija sakarā ar sliežu remontu kursē tikai pa 13. janvāra ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/|title=No 6. jūnija pakāpeniski tiks mainīta 1., 2., 5. un 10. tramvaja maršruta kustība 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā|access-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230621171502/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. līdz 28. augustam maršruts tika saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]], posmā no no [[Sarkandaugava]]s līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] tika aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. augusta tiks atjaunota 5. tramvaja kustība maršrutā “Iļģuciems - Mīlgrāvis”|access-date={{dat|2022|08|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220828020038/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim uz būvdarbu laiku novirzīts no Iļģuciema uz Imantu, posmā no Botāniskā dārza līdz Iļģuciemam aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-28-februara-5-tramvajs-atsaks-kurset-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. februāra 5. tramvajs atsāks kursēt maršrutā “Iļģuciems – Mīlgrāvis”|access-date=21.02.2024|date=21.02.2024}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:5. tramvajs Ganiibu dambii.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Auseklja ielaa.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs pie [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] loka]]
[[Attēls:MAN-TESS sliezhu krustojums.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs šķērso dzelzceļa atzaru, kas ved uz MAN-TESS]]
[[Attēls:5. tramvajs Iļģuciema galapunktā.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā Iļģuciemā]]
[[Attēls:5. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:5. tramvajs Sliežu ielā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Sarkandaugavā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Lāpstu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Lāpstu iela|Lāpstu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Sliežu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz Akmens tilta]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Dagmāras ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Dagmāras iela|Dagmāras ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z.A.Meierovica bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Aspazijas bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Ganību dambja.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:Sliežu atzars uz MAN-TESS.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā. Priekšplānā dzelzceļa atzars uz MAN-TESS.]]
[[Attēls:5. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]]]]

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 68 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 34 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 34 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [Pulka sēta
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
|[[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Iļģuciems]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 22 pieturas.

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 30 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Uzvaras parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Iļģuciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Uz pieprasījumu&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Tvaika iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Daudersala&quot;)
* &quot;Trolejbusu parks&quot; (pārdēvēta par &quot;1. trolejbusu parks&quot;)
* &quot;Fabrika &quot;Kokvilna&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Rāmuļu iela&quot;)
* &quot;Dispansers&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Pētersalas iela&quot; (virzienā uz Milgrāvi pārdēvēta par &quot;Ganību dambis&quot;)
* &quot;Kinoteātris &quot;Kosmoss&quot; (pārdēvēta par &quot;Katrīnas iela&quot;)
* &quot;Jūrskola&quot; (pārdēvēta par &quot;Kronvalda bulvāris&quot;)
* &quot;Valguma iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* &quot;Linarda Laicena iela&quot; (pārdēvēta par&quot;Nometņu iela&quot;)
* &quot;Dārza iela&quot; un &quot;Eiženijas iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Pulka sēta&quot;)
* &quot;Slokas iela&quot; (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Saldus iela&quot;)
* &quot;Lillijas iela&quot; un &quot;Bēnes iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Buļļu iela&quot;)
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)
* Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)
* Kronvalda bulvāris (pārdēvēta par &quot;Ausekļa iela&quot;)
* Ganību dambis (pārdēvēta par &quot;Pētersala&quot;)
* Pētersalas iela (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;, virzienā uz Iļģuciemu - par &quot;Pētersala&quot;)
* Eksporta iela (pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|zUhVHDsN12s|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|-G5MCqyTc7Y|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|GtJ516rQw5Q|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mīlgrāvis - Iļģuciems}}
* {{youtube|WEkxFZS7xPk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 1. daļa}}
* {{youtube|sCeQylsG0Vo|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 2. daļa}}
* {{youtube|Y8fMP0f91tQ|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 3. daļa}}
* {{youtube|DyMhge1hJn0|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 4. daļa}}
* {{youtube|58ESHcq9nYk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 5. daļa}}
* {{Youtube|zQcmLfaAXyE&amp;t|5. tramvaju maršruta video ''Mīlgrāvis - Imanta''}}
* {{youtube|FTMWZHno5Fk|5. tramvaju maršruta video ''Imanta  - Mīlgrāvis''}}
* {{youtube|UiMiUggumhU|5. tramvaju maršruta video versija, pēc atjaunota tramvaju kustība uz Iļģuciemu}}
* {{youtube|9YcnVpweYck|5. tramvaju maršruta video Iļģuciems - Mīlgrāvis}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>ke51aa8ybm767kfuyd7f9j67wjn7yg1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531884</id>
      <parentid>4531882</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:44:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rigassatiksme</username>
        <id>119815</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pieturvietas */</comment>
      <origin>4531884</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30094" sha1="7t1e0v2a2x0w0ct1ucpjba7qp9jx1se" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Iļģuciems]]
|uz                = [[Mīlgrāvis]]
|karte             = File:5tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 31,018 km&lt;br /&gt;(15,390 km / 15,628 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 68
(34 / 34)
|transporta vienīb = 7 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}
'''5. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimei.

5. tramvaju maršruta kopējais garums ir 31,018 km. Virziena '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 15,390 km, bet virziena '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kopējais garums ir 15,628 km.

Darbdienās pa 5. tramvaju maršrutu kursē 7 tramvaji, kuri pavisam veic 98 reisus, bet brīvdienās — 4 tramvaji, kuri pavisam veic 56 reisus (11.2022).

5. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

5. tramvaju maršrutam Mīlgrāvja galā ir viensliežu posms, pirms kura tas šķērso dzelzceļa atzaru, vienīgo vietu Latvijā, kur tramvaja sliedes krustojas ar dzelzceļa sliedēm.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 1951. gadā, apvienojot 6. un 7. maršrutu. Sākumā tas kursēja no Sarkandaugavas līdz Bērnu slimnīcai, bet pēc tam tika pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. 1987. gadā 5. tramvajs no Torņakalna tika novirzīts uz Iļģuciemu. Līdz 2010. gada novembrim maršrutu daļēji apkalpoja 4. tramvaju depo, bet kad to likvidēja, 5. tramvaju sāka apkalpot tikai 3. depo.

Sākot ar 2013. gada 4. septembri 5. tramvajam tika izveidota jauna pieturvieta &quot;Kultūru vidusskola&quot; abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām &quot;Ganību dambis&quot; un &quot;Lugažu iela&quot; virzienā uz Mīlgrāvi. Otra atrodas starp pieturām &quot;Lugažu iela&quot; un &quot;Pētersalas iela&quot; virzienā uz Iļģuciemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ |title=No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta |access-date={{dat|2015|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172425/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ }}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 22. augustam (ieskaitot)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ |title=No 16. jūnija 5. maršruta tramvaji kursēs pa pamatmaršrutu “Iļģuciems - Mīlgrāvis” |access-date={{dat|2018|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172426/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ }}&lt;/ref&gt; tramvaja sliežu nomaiņas dēļ Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā 5. tramvaja maršruts tika saīsināts no Mīlgrāvja līdz Stacijas laukumam. Remonta laikā maršruta posmā no Stacijas laukuma līdz Iļģuciemam kursēja [[5T. autobusu maršruts]].

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela]]s pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts reisos &quot;Mīlgrāvis — 3. tramvaju depo&quot; un &quot;Iļģuciems — 3. depo&quot; tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], izlaižot [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 30. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220709001501/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada 7. jūnija sakarā ar sliežu remontu kursē tikai pa 13. janvāra ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/|title=No 6. jūnija pakāpeniski tiks mainīta 1., 2., 5. un 10. tramvaja maršruta kustība 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā|access-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230621171502/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. līdz 28. augustam maršruts tika saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]], posmā no no [[Sarkandaugava]]s līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] tika aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. augusta tiks atjaunota 5. tramvaja kustība maršrutā “Iļģuciems - Mīlgrāvis”|access-date={{dat|2022|08|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220828020038/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim uz būvdarbu laiku novirzīts no Iļģuciema uz Imantu, posmā no Botāniskā dārza līdz Iļģuciemam aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-28-februara-5-tramvajs-atsaks-kurset-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. februāra 5. tramvajs atsāks kursēt maršrutā “Iļģuciems – Mīlgrāvis”|access-date=21.02.2024|date=21.02.2024}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:5. tramvajs Ganiibu dambii.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Auseklja ielaa.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs pie [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] loka]]
[[Attēls:MAN-TESS sliezhu krustojums.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs šķērso dzelzceļa atzaru, kas ved uz MAN-TESS]]
[[Attēls:5. tramvajs Iļģuciema galapunktā.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā Iļģuciemā]]
[[Attēls:5. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:5. tramvajs Sliežu ielā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Sarkandaugavā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Lāpstu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Lāpstu iela|Lāpstu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Sliežu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz Akmens tilta]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Dagmāras ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Dagmāras iela|Dagmāras ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z.A.Meierovica bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Aspazijas bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Ganību dambja.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:Sliežu atzars uz MAN-TESS.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā. Priekšplānā dzelzceļa atzars uz MAN-TESS.]]
[[Attēls:5. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]]]]

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 68 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 34 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 34 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
|[[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Iļģuciems]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 22 pieturas.

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 30 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Uzvaras parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Iļģuciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Uz pieprasījumu&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Tvaika iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Daudersala&quot;)
* &quot;Trolejbusu parks&quot; (pārdēvēta par &quot;1. trolejbusu parks&quot;)
* &quot;Fabrika &quot;Kokvilna&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Rāmuļu iela&quot;)
* &quot;Dispansers&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Pētersalas iela&quot; (virzienā uz Milgrāvi pārdēvēta par &quot;Ganību dambis&quot;)
* &quot;Kinoteātris &quot;Kosmoss&quot; (pārdēvēta par &quot;Katrīnas iela&quot;)
* &quot;Jūrskola&quot; (pārdēvēta par &quot;Kronvalda bulvāris&quot;)
* &quot;Valguma iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* &quot;Linarda Laicena iela&quot; (pārdēvēta par&quot;Nometņu iela&quot;)
* &quot;Dārza iela&quot; un &quot;Eiženijas iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Pulka sēta&quot;)
* &quot;Slokas iela&quot; (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Saldus iela&quot;)
* &quot;Lillijas iela&quot; un &quot;Bēnes iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Buļļu iela&quot;)
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)
* Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)
* Kronvalda bulvāris (pārdēvēta par &quot;Ausekļa iela&quot;)
* Ganību dambis (pārdēvēta par &quot;Pētersala&quot;)
* Pētersalas iela (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;, virzienā uz Iļģuciemu - par &quot;Pētersala&quot;)
* Eksporta iela (pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|zUhVHDsN12s|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|-G5MCqyTc7Y|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|GtJ516rQw5Q|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mīlgrāvis - Iļģuciems}}
* {{youtube|WEkxFZS7xPk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 1. daļa}}
* {{youtube|sCeQylsG0Vo|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 2. daļa}}
* {{youtube|Y8fMP0f91tQ|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 3. daļa}}
* {{youtube|DyMhge1hJn0|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 4. daļa}}
* {{youtube|58ESHcq9nYk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 5. daļa}}
* {{Youtube|zQcmLfaAXyE&amp;t|5. tramvaju maršruta video ''Mīlgrāvis - Imanta''}}
* {{youtube|FTMWZHno5Fk|5. tramvaju maršruta video ''Imanta  - Mīlgrāvis''}}
* {{youtube|UiMiUggumhU|5. tramvaju maršruta video versija, pēc atjaunota tramvaju kustība uz Iļģuciemu}}
* {{youtube|9YcnVpweYck|5. tramvaju maršruta video Iļģuciems - Mīlgrāvis}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>7t1e0v2a2x0w0ct1ucpjba7qp9jx1se</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532224</id>
      <parentid>4531884</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T11:14:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rigassatiksme</username>
        <id>119815</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pieturvietas */</comment>
      <origin>4532224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30052" sha1="nuzdxn80fvx8vu8r0iw48aqopp7axnm" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Iļģuciems]]
|uz                = [[Mīlgrāvis]]
|karte             = File:5tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 31,018 km&lt;br /&gt;(15,390 km / 15,628 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 68
(34 / 34)
|transporta vienīb = 7 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}
'''5. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimei.

5. tramvaju maršruta kopējais garums ir 31,018 km. Virziena '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 15,390 km, bet virziena '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kopējais garums ir 15,628 km.

Darbdienās pa 5. tramvaju maršrutu kursē 7 tramvaji, kuri pavisam veic 98 reisus, bet brīvdienās — 4 tramvaji, kuri pavisam veic 56 reisus (11.2022).

5. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

5. tramvaju maršrutam Mīlgrāvja galā ir viensliežu posms, pirms kura tas šķērso dzelzceļa atzaru, vienīgo vietu Latvijā, kur tramvaja sliedes krustojas ar dzelzceļa sliedēm.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 1951. gadā, apvienojot 6. un 7. maršrutu. Sākumā tas kursēja no Sarkandaugavas līdz Bērnu slimnīcai, bet pēc tam tika pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. 1987. gadā 5. tramvajs no Torņakalna tika novirzīts uz Iļģuciemu. Līdz 2010. gada novembrim maršrutu daļēji apkalpoja 4. tramvaju depo, bet kad to likvidēja, 5. tramvaju sāka apkalpot tikai 3. depo.

Sākot ar 2013. gada 4. septembri 5. tramvajam tika izveidota jauna pieturvieta &quot;Kultūru vidusskola&quot; abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām &quot;Ganību dambis&quot; un &quot;Lugažu iela&quot; virzienā uz Mīlgrāvi. Otra atrodas starp pieturām &quot;Lugažu iela&quot; un &quot;Pētersalas iela&quot; virzienā uz Iļģuciemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ |title=No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta |access-date={{dat|2015|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172425/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ }}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 22. augustam (ieskaitot)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ |title=No 16. jūnija 5. maršruta tramvaji kursēs pa pamatmaršrutu “Iļģuciems - Mīlgrāvis” |access-date={{dat|2018|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172426/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ }}&lt;/ref&gt; tramvaja sliežu nomaiņas dēļ Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā 5. tramvaja maršruts tika saīsināts no Mīlgrāvja līdz Stacijas laukumam. Remonta laikā maršruta posmā no Stacijas laukuma līdz Iļģuciemam kursēja [[5T. autobusu maršruts]].

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela]]s pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts reisos &quot;Mīlgrāvis — 3. tramvaju depo&quot; un &quot;Iļģuciems — 3. depo&quot; tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], izlaižot [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 30. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220709001501/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada 7. jūnija sakarā ar sliežu remontu kursē tikai pa 13. janvāra ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/|title=No 6. jūnija pakāpeniski tiks mainīta 1., 2., 5. un 10. tramvaja maršruta kustība 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā|access-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230621171502/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. līdz 28. augustam maršruts tika saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]], posmā no no [[Sarkandaugava]]s līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] tika aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. augusta tiks atjaunota 5. tramvaja kustība maršrutā “Iļģuciems - Mīlgrāvis”|access-date={{dat|2022|08|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220828020038/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim uz būvdarbu laiku novirzīts no Iļģuciema uz Imantu, posmā no Botāniskā dārza līdz Iļģuciemam aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-28-februara-5-tramvajs-atsaks-kurset-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. februāra 5. tramvajs atsāks kursēt maršrutā “Iļģuciems – Mīlgrāvis”|access-date=21.02.2024|date=21.02.2024}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:5. tramvajs Ganiibu dambii.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Auseklja ielaa.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs pie [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] loka]]
[[Attēls:MAN-TESS sliezhu krustojums.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs šķērso dzelzceļa atzaru, kas ved uz MAN-TESS]]
[[Attēls:5. tramvajs Iļģuciema galapunktā.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā Iļģuciemā]]
[[Attēls:5. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:5. tramvajs Sliežu ielā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Sarkandaugavā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Lāpstu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Lāpstu iela|Lāpstu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Sliežu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz Akmens tilta]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Dagmāras ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Dagmāras iela|Dagmāras ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z.A.Meierovica bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Aspazijas bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Ganību dambja.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:Sliežu atzars uz MAN-TESS.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā. Priekšplānā dzelzceļa atzars uz MAN-TESS.]]
[[Attēls:5. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]]]]

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 68 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 34 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 34 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
|[[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Iļģuciems]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 22 pieturas.

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 30 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Uzvaras parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Iļģuciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Uz pieprasījumu&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Tvaika iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Daudersala&quot;)
* &quot;Trolejbusu parks&quot; (pārdēvēta par &quot;1. trolejbusu parks&quot;)
* &quot;Fabrika &quot;Kokvilna&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Rāmuļu iela&quot;)
* &quot;Dispansers&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Pētersalas iela&quot; (virzienā uz Milgrāvi pārdēvēta par &quot;Ganību dambis&quot;)
* &quot;Kinoteātris &quot;Kosmoss&quot; (pārdēvēta par &quot;Katrīnas iela&quot;)
* &quot;Jūrskola&quot; (pārdēvēta par &quot;Kronvalda bulvāris&quot;)
* &quot;Valguma iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* &quot;Linarda Laicena iela&quot; (pārdēvēta par&quot;Nometņu iela&quot;)
* &quot;Dārza iela&quot; un &quot;Eiženijas iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Pulka sēta&quot;)
* &quot;Slokas iela&quot; (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Saldus iela&quot;)
* &quot;Lillijas iela&quot; un &quot;Bēnes iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Buļļu iela&quot;)
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)
* Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)
* Kronvalda bulvāris (pārdēvēta par &quot;Ausekļa iela&quot;)
* Ganību dambis (pārdēvēta par &quot;Pētersala&quot;)
* Pētersalas iela (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;, virzienā uz Iļģuciemu - par &quot;Pētersala&quot;)
* Eksporta iela (pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|zUhVHDsN12s|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|-G5MCqyTc7Y|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|GtJ516rQw5Q|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mīlgrāvis - Iļģuciems}}
* {{youtube|WEkxFZS7xPk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 1. daļa}}
* {{youtube|sCeQylsG0Vo|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 2. daļa}}
* {{youtube|Y8fMP0f91tQ|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 3. daļa}}
* {{youtube|DyMhge1hJn0|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 4. daļa}}
* {{youtube|58ESHcq9nYk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 5. daļa}}
* {{Youtube|zQcmLfaAXyE&amp;t|5. tramvaju maršruta video ''Mīlgrāvis - Imanta''}}
* {{youtube|FTMWZHno5Fk|5. tramvaju maršruta video ''Imanta  - Mīlgrāvis''}}
* {{youtube|UiMiUggumhU|5. tramvaju maršruta video versija, pēc atjaunota tramvaju kustība uz Iļģuciemu}}
* {{youtube|9YcnVpweYck|5. tramvaju maršruta video Iļģuciems - Mīlgrāvis}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>nuzdxn80fvx8vu8r0iw48aqopp7axnm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532227</id>
      <parentid>4532224</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T11:15:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rigassatiksme</username>
        <id>119815</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas */</comment>
      <origin>4532227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30031" sha1="etue910ft04fss5qlqnj2tbzgvs1c7q" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Iļģuciems]]
|uz                = [[Mīlgrāvis]]
|karte             = File:5tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 31,018 km&lt;br /&gt;(15,390 km / 15,628 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 68
(34 / 34)
|transporta vienīb = 7 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}
'''5. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimei.

5. tramvaju maršruta kopējais garums ir 31,018 km. Virziena '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 15,390 km, bet virziena '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kopējais garums ir 15,628 km.

Darbdienās pa 5. tramvaju maršrutu kursē 7 tramvaji, kuri pavisam veic 98 reisus, bet brīvdienās — 4 tramvaji, kuri pavisam veic 56 reisus (11.2022).

5. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

5. tramvaju maršrutam Mīlgrāvja galā ir viensliežu posms, pirms kura tas šķērso dzelzceļa atzaru, vienīgo vietu Latvijā, kur tramvaja sliedes krustojas ar dzelzceļa sliedēm.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 1951. gadā, apvienojot 6. un 7. maršrutu. Sākumā tas kursēja no Sarkandaugavas līdz Bērnu slimnīcai, bet pēc tam tika pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. 1987. gadā 5. tramvajs no Torņakalna tika novirzīts uz Iļģuciemu. Līdz 2010. gada novembrim maršrutu daļēji apkalpoja 4. tramvaju depo, bet kad to likvidēja, 5. tramvaju sāka apkalpot tikai 3. depo.

Sākot ar 2013. gada 4. septembri 5. tramvajam tika izveidota jauna pieturvieta &quot;Kultūru vidusskola&quot; abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām &quot;Ganību dambis&quot; un &quot;Lugažu iela&quot; virzienā uz Mīlgrāvi. Otra atrodas starp pieturām &quot;Lugažu iela&quot; un &quot;Pētersalas iela&quot; virzienā uz Iļģuciemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ |title=No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta |access-date={{dat|2015|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172425/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ }}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 22. augustam (ieskaitot)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ |title=No 16. jūnija 5. maršruta tramvaji kursēs pa pamatmaršrutu “Iļģuciems - Mīlgrāvis” |access-date={{dat|2018|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526172426/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ }}&lt;/ref&gt; tramvaja sliežu nomaiņas dēļ Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā 5. tramvaja maršruts tika saīsināts no Mīlgrāvja līdz Stacijas laukumam. Remonta laikā maršruta posmā no Stacijas laukuma līdz Iļģuciemam kursēja [[5T. autobusu maršruts]].

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela]]s pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts reisos &quot;Mīlgrāvis — 3. tramvaju depo&quot; un &quot;Iļģuciems — 3. depo&quot; tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], izlaižot [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 30. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220709001501/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada 7. jūnija sakarā ar sliežu remontu kursē tikai pa 13. janvāra ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/|title=No 6. jūnija pakāpeniski tiks mainīta 1., 2., 5. un 10. tramvaja maršruta kustība 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā|access-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230621171502/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-junija-pakapeniski-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. līdz 28. augustam maršruts tika saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]], posmā no no [[Sarkandaugava]]s līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] tika aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. augusta tiks atjaunota 5. tramvaja kustība maršrutā “Iļģuciems - Mīlgrāvis”|access-date={{dat|2022|08|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220828020038/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-28-augusta-tiks-atjaunota-5-tramvaja-kustiba-marsruta-ilguciems-milgravis/}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim uz būvdarbu laiku novirzīts no Iļģuciema uz Imantu, posmā no Botāniskā dārza līdz Iļģuciemam aizstāts ar [[5T. autobusu maršruts|5T. maršruta autobusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-28-februara-5-tramvajs-atsaks-kurset-marsruta-ilguciems-milgravis/|title=No 28. februāra 5. tramvajs atsāks kursēt maršrutā “Iļģuciems – Mīlgrāvis”|access-date=21.02.2024|date=21.02.2024}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:5. tramvajs Ganiibu dambii.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Auseklja ielaa.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs pie [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] loka]]
[[Attēls:MAN-TESS sliezhu krustojums.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs šķērso dzelzceļa atzaru, kas ved uz MAN-TESS]]
[[Attēls:5. tramvajs Iļģuciema galapunktā.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā Iļģuciemā]]
[[Attēls:5. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:5. tramvajs Sliežu ielā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs Sarkandaugavā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Lāpstu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Lāpstu iela|Lāpstu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā &quot;Mīlgrāvis&quot;]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Sliežu ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz Akmens tilta]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Dagmāras ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Dagmāras iela|Dagmāras ielā]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z.A.Meierovica bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Aspazijas bulvāra.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]]]]
[[Attēls:5. tramvajs uz Ganību dambja.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Ganību dambis|Ganību dambī]]]]
[[Attēls:Sliežu atzars uz MAN-TESS.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā. Priekšplānā dzelzceļa atzars uz MAN-TESS.]]
[[Attēls:5. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]]]]

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 68 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 34 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 34 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
|[[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Iļģuciems]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 20 pieturas, bet virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 22 pieturas.

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 30 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Uzvaras parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Iļģuciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pulka sēta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Sarkanie spīķeri|Spīķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Latgales parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Uz pieprasījumu&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Tvaika iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Daudersala&quot;)
* &quot;Trolejbusu parks&quot; (pārdēvēta par &quot;1. trolejbusu parks&quot;)
* &quot;Fabrika &quot;Kokvilna&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Rāmuļu iela&quot;)
* &quot;Dispansers&quot; (pieturvieta slēgta)
* &quot;Pētersalas iela&quot; (virzienā uz Milgrāvi pārdēvēta par &quot;Ganību dambis&quot;)
* &quot;Kinoteātris &quot;Kosmoss&quot; (pārdēvēta par &quot;Katrīnas iela&quot;)
* &quot;Jūrskola&quot; (pārdēvēta par &quot;Kronvalda bulvāris&quot;)
* &quot;Valguma iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* &quot;Linarda Laicena iela&quot; (pārdēvēta par&quot;Nometņu iela&quot;)
* &quot;Dārza iela&quot; un &quot;Eiženijas iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Pulka sēta&quot;)
* &quot;Slokas iela&quot; (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Saldus iela&quot;)
* &quot;Lillijas iela&quot; un &quot;Bēnes iela&quot; (pārvietotas un apvienotas vienā pieturā ar nosaukumu &quot;Buļļu iela&quot;)
* Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)
* Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)
* Kronvalda bulvāris (pārdēvēta par &quot;Ausekļa iela&quot;)
* Ganību dambis (pārdēvēta par &quot;Pētersala&quot;)
* Pētersalas iela (virzienā uz Mīlgrāvi pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;, virzienā uz Iļģuciemu - par &quot;Pētersala&quot;)
* Eksporta iela (pārdēvēta par &quot;Eksportosta&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|zUhVHDsN12s|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|-G5MCqyTc7Y|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|GtJ516rQw5Q|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mīlgrāvis - Iļģuciems}}
* {{youtube|WEkxFZS7xPk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 1. daļa}}
* {{youtube|sCeQylsG0Vo|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 2. daļa}}
* {{youtube|Y8fMP0f91tQ|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 3. daļa}}
* {{youtube|DyMhge1hJn0|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 4. daļa}}
* {{youtube|58ESHcq9nYk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 5. daļa}}
* {{Youtube|zQcmLfaAXyE&amp;t|5. tramvaju maršruta video ''Mīlgrāvis - Imanta''}}
* {{youtube|FTMWZHno5Fk|5. tramvaju maršruta video ''Imanta  - Mīlgrāvis''}}
* {{youtube|UiMiUggumhU|5. tramvaju maršruta video versija, pēc atjaunota tramvaju kustība uz Iļģuciemu}}
* {{youtube|9YcnVpweYck|5. tramvaju maršruta video Iļģuciems - Mīlgrāvis}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>etue910ft04fss5qlqnj2tbzgvs1c7q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Āboltiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94709</id>
    <revision>
      <id>4532102</id>
      <parentid>4511451</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:15:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532102</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9233" sha1="g72vhxjbdvoag231xijx3hgfpibtutz" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ekonomistu|Āboltiņš|Āboltiņš}}
{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Jānis Āboltiņš
| attēls              = Janis_Aboltins.jpg
| att_izm             = 200px
| apraksts            = Jānis Āboltiņš 2004. gadā.
| amats               = [[Latvijas ekonomikas ministrs]]
| term_sākums         = {{Dat|1990|05|11|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1991|11|13|N}}
| premjers            = [[Ivars Godmanis]]
| priekštecis         = [[Jānis Blumbergs]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| pēctecis            = [[Arnis Kalniņš]]&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1943|02|19}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2006|7|31|1943|7|30}}
| mir_vieta           = {{vieta|Vācija|Hamburga}}
| partija             = [[PSKP]]&lt;br /&gt;[[Tautas saskaņas partija|TSP]]&lt;br /&gt;[[Jaunā partija]]
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Valsts universitāte|LVU]]
| profesija           = [[ekonomika|ekonomists]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = &lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;kā tirdzniecības un rūpniecības ministrs; amatu zaudēja 1940. gadā&lt;br /&gt;&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;kā ekonomisko reformu ministrs
}}

'''Jānis Āboltiņš''' (dzimis {{dat|1943|02|19||bez}}&lt;ref&gt;[http://nekropole.info/lv/Janis-Aboltins Jānis Āboltiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130317114946/http://nekropole.info/lv/Janis-Aboltins |date={{dat|2013|03|17||bez}} }} Nekropole&lt;/ref&gt; [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Miris biznesa augstskolas 'Turība' rektors Jānis Āboltiņš | publisher = Delfi | date = 2006.08.02. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-biznesa-augstskolas-turiba-rektors.d?id=15131685}}&lt;/ref&gt;) bija [[latvieši|latviešu]] ekonomists, [[Latvijas PSR]], tad [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs]] (1990–1991).&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Mūžībā aizgājis augstu vērtēts ekonomists Jānis Āboltiņš | first = Marta | last = Rībele | publisher = Diena | date = 2006. gada 2. augustā | accessdate = 2009. gada 23. septembrī | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/muziba-aizgajis-augstu-vertets-ekonomists-janis-aboltins}}&lt;/ref&gt; [[biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|biznesa augstkolas &quot;Turība&quot;]] rektors (2004–2006).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1943. gadā Rīgā.
Studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], kur 1966. gadā ieguva inženiera-tehnologa diplomu. No 1980. līdz 1984. gadam studēja aspirantūrā [[Latvijas Valsts universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], bet ekonomikas zinātņu kandidāta grādu ieguva 1986. gadā Maskavas Valsts pedagoģiskajā institūtā.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf V. Medne Latvijas Universitātes Aspiranti un doktoranti]&lt;/ref&gt; Bija [[komjaunatne]]s un [[PSKP]] biedrs un rajona komitejas sekretārs.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/209235-komjaunatnes_kalums_nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121127152409/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/209235-komjaunatnes_kalums_nezudoss |date={{dat|2012|11|27||bez}} }} Lato Lapsa. TVNET.lv&lt;/ref&gt; 

[[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā J. Āboltiņš bija Valsts plāna komitejas vadītājs, 1988. gadā [[Arnis Kalniņš|Arņa Kalniņa]] vadībā darbojās [[Latvijas ĻKJS]] Centrālās Komitejas izveidotajā darba grupā, kuras sastāvā bija arī E. Ameriks, V. Andrejeva, D. Babulis, V. Bļinovs, [[Inesis Feiferis|I. Feiferis]], [[Ojārs Kehris|O. Kehris]], [[Ivars Priedītis|I. Priedītis]] un [[Edgars Siliņš|E. Siliņš]]. Tā izstrādāja [[Latvijas PSR]] saimnieciskās vadīšanas pārkārtošanās modeli līdz 2005. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/083097 Latvijas ĻKJS CK darba grupa piedāvā] [[Padomju Jaunatne]], 1988. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt; Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra &quot;Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību&quot; Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, Latvijas PSR ekonomikas ministru Jāni Āboltiņu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] &quot;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs&quot;, 09.03.1990.&lt;/ref&gt;

[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. Viņam bija būtiska loma atjaunotās Latvijas pirmās nodokļu sistēmas plānošanā.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; 1990. un 1991. gadā viņš bija Latvijas Republikas [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] [[Godmaņa Ministru padome|Ivara Godmaņa valdībā]]. Savas darbības laikā bija plānojis ieviest kredītkartes, tomēr plānu noraidīja valdības vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Piedalies vēstures rakstīšanā! Kredītkartes, datori, internets – I | publisher = TVNET | date = 2008.02.07. | url = http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=533808}}&lt;/ref&gt; Amatā bijis līdz 1991. gadam,&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt; kad viņa vietā stājās [[Arnis Kalniņš]] (kā ekonomisko reformu ministrs).

1994. gadā J. Āboltiņš bija [[Tautas saskaņas partija]]s dibinātāju skaitā,&lt;ref&gt;[http://www.pietiek.com/raksti/integracija,_valoda_un_nacionalais_jautajums Integrācija, valoda un nacionālais jautājums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120102225910/http://www.pietiek.com/raksti/integracija,_valoda_un_nacionalais_jautajums |date={{dat|2012|01|02||bez}} }} L. Lapsa, S. Metuzāls Pietiek.com&lt;/ref&gt; vēlāk darbojies tās valdē. Savukārt 1998. gadā viņš bija starp &quot;[[Jaunā partija|Jaunās partijas]]&quot; dibinātājiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunā partija solās būt kreisi centriska | first = Nellija | last = Ločmele | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1998. gada 19. janvārī | accessdate = 2013. gada 11. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/jauna-partija-solas-but-kreisi-centriska-10025008 }}&lt;/ref&gt;

=== Karjera ===
1996. gadā J. Āboltiņš kļuva par [[Rīgas komercbanka]]s padomes priekšsēdētāju un &quot;Zenico Ltd.&quot; valdes priekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt; 2003. gadā kļuva par [[Uzņēmumu vadības institūts|Uzņēmumu vadības institūta]] direktoru.&lt;ref name=&quot;delfi2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Par ‘Turības’ rektoru ievēl Jāni Āboltiņu | publisher = Delfi | date = 2004.09.23. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-turibas-rektoru-ievel-jani-aboltinu.d?id=9136859}}&lt;/ref&gt; 2004. gadā J. Āboltiņš kļuva par [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s prezidentu.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; Tā paša gada {{dat||09|22}} viņu ievēlēja par [[biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|biznesa augstskolas &quot;Turība&quot;]] rektoru, darbību uzsāka {{dat||10|15}}.&lt;ref name=&quot;delfi2&quot; /&gt; Abos šajos amatos bija līdz savai nāvei. Astoņus gadus bija auditoru kompānijas &quot;Deloitte&quot; valdes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;deloitte&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Miris bijušais Deloitte valdes priekšsēdētājs Jānis Āboltiņš | publisher = Deloitte | date = 2006.08.10. | url = http://www.deloitte.com/view/en_LV/lv/press/lv-press-releases-en/press-release/415cef42bcefd110VgnVCM100000ba42f00aRCRD.htm }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Nāve ===
J. Āboltiņš nomira pēkšņā nāvē {{dat|2006|07|31}} [[Hamburga|Hamburgā]].&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt; Viņš saļima [[basketbols|basketbola]] spēles laikā pasaules senioru basketbola čempionātā.&lt;ref name=&quot;deloitte&quot; /&gt; Latvijas izlase pārtrauca dalību čempionātā pēc vienas aizvadītas spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Aizbrauca, ieraudzīja, uzvarēja! | publisher = Cēsis | date = 2006.08.14. | url = http://www.cesis.lv/?da=14&amp;k=99909&amp;kid=2953&amp;m=08&amp;y=2006}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Blumbergs]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(kā tirdzniecības un rūpniecības ministrs; amatu zaudēja [[1940]]. gadā)&lt;/small&gt;  | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|1990|05|11|N}} — {{dat|1991|11|13|N}} | pēc = [[Arnis Kalniņš]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(kā ekonomisko reformu ministrs)&lt;/small&gt; }}
{{kastes beigas}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aboltinzsz, Janis}}

[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2006. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]]</text>
      <sha1>g72vhxjbdvoag231xijx3hgfpibtutz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eirolīga (basketbols)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100924</id>
    <revision>
      <id>4531818</id>
      <parentid>4522279</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:40:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46927" sha1="6qn4nl5klkoxsjrf9flx385vmv9kvl3" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = ULEB Eirolīga
| aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Eirolīgas sezona
| logo           = Turkish Airlines EuroLeague.svg
| pikseļi        = 300px
| apraksts       = 
| sports         = [[Basketbols]]
| dibin          = {{dat|1957|12|14|N|bez}}
| izj            = 
| komisārs       = 
| direktors      = 
| motto          = 
| pirmā_sez      = 1958.—1959. gada sezona
| komandas       = 20
| valsts         = 11
| reģions        = [[FIBA Europe]] ([[Eiropa]])
| kvalif         = 
| izkr           = 
| viet_turn      = 
| starpt_turn    = 
| čempions       = {{flaga|GRE}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]] (4. tituls)
| čempions_br    = 
| čempions_km    = 
| čempions_visv  = [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] (11. tituli)
| TV             = 
| mlapa          = {{URL|https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/}}
| līdzīgi        = 
| atjaunots      = {{dat|2026|05|25||bez}}
}}
{{Citas nozīmes|turnīru vīriešiem|Eirolīga|Eirolīga}}
'''Eirolīga''' ({{val|en|Euroleague}}) jeb '''Basketbola Eirolīga''' ({{val|en|Euroleague Basketball}}) ir svarīgākais [[Eiropa]]s vīriešu [[basketbols|basketbola]] klubu turnīrs, kurā piedalās 20 komandas no 11 dažādām Eiropas valstīm. Turnīru organizē [[ULEB]]. Eirolīga tiek atzīta par otro spēcīgāko klubu turnīru pasaulē aiz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]].

== Vēsture ==
Eirolīga tiek uzskatīta par turpinājumu '''Eiropas čempionvienību kausa izcīņai''', kas bija Eiropā svarīgākais klubu basketbola turnīrs no 1957. līdz 2001. gadam. Par pirmajiem kausa ieguvējiem kļuva [[Padomju Savienība|PSRS]] klubs no [[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]]. Visvairāk turnīros (11) ir uzvarējis [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].

2000.—2001. gada sezonā vadošo Eiropas klubu finansiālu pretenziju rezultātā notika divi paralēli klubu basketbola turnīri, kas abi pretendēja uz nozīmīgākā lomu. Praksē tomēr [[ULEB]] rīkotā Eirolīga izrādījās spēcīgāka par [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] rīkoto Suprolīgu. Konflikts turpinājās arī nākamajās sezonās un vairākus gadus Eiropas basketbolā notika paralēli konkurējoši turnīri, tomēr ULEB rīkotā Eirolīga vienmēr bija prestižākā no tiem. Tikai pirms 2008.—2009. gada sezonas konkurējošās organizācijas vienojās un izveidoja savstarpēji saskaņotu klubu basketbola turnīru sistēmu, kurā nozīmīgākās sacensības statusu joprojām saglabāja Eirolīga.

== Komandas ==
Komandas 2025.—2026. gada Eirolīgas sezonā
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Pilsēta
!Аrēna
!ietilpība
|-
|{{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;]]
|[[Stambula]]
|''Basketball Development Center''
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|16 000}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turkey2010.fiba.com/pages/eng/fe/10/fwcm/news/p/nid/39322/article.html|website=Turkey2010.FIBA.com|title=Mayor of Istanbul gives Turkish Basketball Federation and media tour of World Championship Final venue|archive-url=https://web.archive.org/web/20100610215634/http://www.turkey2010.fiba.com/pages/eng/fe/10/fwcm/news/p/nid/39322/article.html|archive-date=2010-06-10}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100610215634/http://www.turkey2010.fiba.com/pages/eng/fe/10/fwcm/news/p/nid/39322/article.html |date=2010-06-10 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|FRA}} [[ASVEL Basket]]
|[[Vilērbāna]]
|[[Astroballe]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|5556}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnb.fr/fr/Pro-A/200005/Equipes/657/Lyon-Villeurbanne|title=0 ME,Astroballe (5556 places)|language=fr|access-date=2016-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20170630090530/http://www.lnb.fr/fr/Pro-A/200005/Equipes/657/Lyon-Villeurbanne|archive-date=2017-06-30|dead-url=}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|GER}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot; (basketbola klubs)|Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
|[[Minhene]]
|[[BMW Park]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|6700}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcb-basketball.de/hallenplan.html|title=Rudi-Sedlmayer-Halle|archive-url=https://web.archive.org/web/20110624041029/http://www.fcb-basketball.de/hallenplan.html|archive-date=2011-06-24|language=de}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|ESP}} [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|[[Barselona]]
|[[Palau Blaugrana]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|7585}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/club/facilities/card/palau-blaugrana|title=Palau Blaugrana - FC Barcelona|publisher=FC Barcelona|access-date=4 червня 2017}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|ESP}} [[Vitorijas &quot;Saski Baskonia&quot;]]
|[[Vitorija]]
|[[Fernando Buesa Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|15 504}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.buesa-arena.com/configuracion-2-2/?lang=en|title=Sports Competitions|publisher=buesa-arena.com|access-date=6 листопада 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161107092134/http://www.buesa-arena.com/configuracion-2-2/?lang=en|archive-date=2016-11-07|dead-url=}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161107092134/http://www.buesa-arena.com/configuracion-2-2/?lang=en |date=2016-11-07 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|ESP}} [[Valencia Basket]]
|[[Valensija (Spānija)|Valensija]]
|[[Roig Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|9000}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.acb.com/club.php?id=PAM|title=Pabellón: Pabellon Municipal Fuente San Luis (9.000 espectadores)|language=es|access-date=2019-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150810230255/http://www.acb.com/club.php?id=PAM|archive-date=2015-08-10|dead-url=}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150810230255/http://www.acb.com/club.php?id=PAM |date=2015-08-10 }}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{flaga|ITA}} [[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Boloņa]]
|[[Segafredo Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|9980}}&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virtus.it/acquisto-biglietti/amore-infinito-campagna-abbonamenti-22-23/|title=Virtus Segafredo Arena|publisher=Virtus Segafredo Bologna|access-date=6 жовтня 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[PalaDozza]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|5570}}&lt;ref name=&quot;:0&quot;/&gt;
|-
|{{flaga|UAE}} [[Dubai Basketball]]
|[[Dubaija]]
|[[Coca-Cola Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|17 000}}
|-
|{{flaga|LTU}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]]
|[[Kauņa]]
|[[Žalgira arēna]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|15 415}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://zalgiris.lt/en/news/bc-zalgiris/84810/|title=EuroLeague ticket sales to Zalgiris home games begin next week|access-date=8 вересня 2019|archive-date={{dat|2021|03|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210309212430/https://zalgiris.lt/en/news/bc-zalgiris/84810/}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|ISR}} [[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|[[Telaviva]]
|[[Menora Mivtachim Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|10 383}}&lt;ref name=&quot;sportpalace.co.il&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportpalace.co.il/en/menora-mivtachim/|title=Menora Mivtachim Arena}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|Monaco}} [[AS Monaco Basket]]
|[[Monako]]
|[[Salle Gaston Médecin]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|5000}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=La nouvelle salle de basket Gaston-Médecin sera prête fin septembre à Monaco|url=https://www.monacomatin.mc/basket/la-nouvelle-salle-de-basket-gaston-medecin-sera-prete-fin-septembre-a-monaco-789116|access-date=29 червня 2023|work=Monaco-Matin|date=24 серпня 2022|language=fr|archive-date={{dat|2023|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230629134810/https://www.monacomatin.mc/basket/la-nouvelle-salle-de-basket-gaston-medecin-sera-prete-fin-septembre-a-monaco-789116}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|GRE}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|[[Pireja]]
|Peace and Friendship Stadium
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{nts|12 300}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Peace and Friendship Stadium |url=https://feeds.incrowdsports.com/provider/euroleague-feeds/v2/competitions/E/seasons/E2024/games?teamCode=OLY&amp;phaseTypeCode=RS |website=feeds.incrowdsports.com |access-date=23 серпня 2024 |quote=capacity: 12300}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|ITA}} [[Milānas &quot;Olimpija&quot;]]
|[[Milāna]]
|[[Forum di Milano]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|12 700}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mediolanumforum.it/it/chisiamo/|title=CHISIAMO|publisher=MediolanumForum.it|access-date=3 грудня 2016|archive-date=2017-11-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20171110170924/http://www.mediolanumforum.it/it/chisiamo/|dead-url=}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171110170924/http://www.mediolanumforum.it/it/chisiamo/ |date=2017-11-10 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|GRE}} [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]
|[[Atēnas]]
|Telekom Center Athens
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|18 989}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadia.gr/oaka-b/oaka-b.html|title=Olympic Sports Hall|publisher=stadia.gr|access-date=29 червня 2017}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|FRA}} [[Paris Basketball]]
|[[Parīze]]
|[[Accor Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|15 705}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Accor Arena |url=https://feeds.incrowdsports.com/provider/euroleague-feeds/v2/competitions/E/seasons/E2024/games?teamCode=PRS&amp;phaseTypeCode=RS |website=feeds.incrowdsports.com |access-date=23 серпня 2024 |quote=capacity: 15705}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|SER}} [[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]
|[[Belgrada]]
|[[Belgrade Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|20 094}}&lt;ref name=&quot;Are&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Zvezda reportedly to relocate to Stark Arena next season|url=https://basketnews.com/news-189658-zvezda-reportedly-to-relocate-to-stark-arena-next-season.html|access-date=29 червня 2023|work=Basketnews|date=18 травня 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|ESP}} [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|[[Madride]]
|Movistar Arena
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|15 000}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realmadrid.com/en/basketball/arena|title=WiZink Center &amp;#124; Real Madrid Basketball Arena &amp;#124; Real Madrid Basketball|publisher=Real Madrid|access-date=1 січня 2017}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
|[[Stambula]]
|[[Ülker Sports and Event Hall]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|13 059}}&lt;ref name=&quot;youtube.com2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Zm_6g642fIE|title=Venue Review: Fenerbahce Ulker Sports Arena|website=www.youtube.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{flaga|ISR}} [[Hapoel Tel Aviv B.C.]]
|[[Telaviva]]
|[[Menora Mivtachim Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|10 383}}&lt;ref name=&quot;sportpalace.co.il&quot;/&gt;
|-
| rowspan=&quot;1&quot; |{{flaga|SER}} [[KK Crvena zvezda]]
| rowspan=&quot;1&quot; |[[Belgrada]]
|[[Belgrade Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|20 094}}&lt;ref name=&quot;Are&quot; /&gt;
|}

== Fināli ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 97%; text-align: center;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:5%;&quot;|Sezona
| style=&quot;width:1%;&quot; rowspan=&quot;61&quot;|
!colspan=3|Fināls
| style=&quot;width:1%;&quot; rowspan=&quot;61&quot;|
!colspan=2|Trešā un ceturtā vieta
|-
!width=15%|Uzvarētājs
!width=10%|Rezultāts
!width=15%|Otrā vieta
!width=15%|
!width=15%|
|-
|1957—58&lt;br /&gt;''[[1958 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]]'''
|170—152&lt;br /&gt;(&lt;u&gt;86&lt;/u&gt;-81 / 71-&lt;u&gt;84&lt;/u&gt;)
|{{flaga|Bulgaria|1946|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Sofijas &quot;Lukoil Academic&quot;|Sofijas &quot;Akademik&quot;]]
|{{flaga|Hungary|1957|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Budapeštas &quot;Honvéd&quot;]]
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|-
|1958—59&lt;br /&gt;''[[1958–59 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]]'''
|148—125&lt;br /&gt;(&lt;u&gt;79&lt;/u&gt;-58 / 67-&lt;u&gt;69&lt;/u&gt;)
|{{flaga|Bulgaria|1946|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Sofijas &quot;Lukoil Academic&quot;|Sofijas &quot;Akademik&quot;]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Belgradas &quot;Beograd&quot;]]
|{{flaga|Poland|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Poznaņas &quot;Lech&quot;]]
|-
|1959—60&lt;br /&gt;''[[1959–60 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]]'''
|130—113&lt;br /&gt;(51-&lt;u&gt;61&lt;/u&gt; / &lt;u&gt;69&lt;/u&gt;-62)
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Tbilisi &quot;Dinamo&quot;]]
|{{flaga|Poland|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Varšavas &quot;Polonia&quot;]]
|{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Prāgas &quot;Slovan Orbis&quot;]]
|-
|1960—61&lt;br /&gt;''[[1960–61 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]'''
|148—128&lt;br /&gt;(&lt;u&gt;87&lt;/u&gt;-62 / 66-&lt;u&gt;61&lt;/u&gt;)
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]]
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|Romania|1948|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Bukarestes &quot;Steaua&quot; (basketbols)|Bukarestes ASA]]
|-
|1961—62&lt;br /&gt;''[[1961–62 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Tbilisi &quot;Dinamo&quot;]]'''
|90—83
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Ļubļanas &quot;Olimpija&quot;]]
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|-
|1962—63&lt;br /&gt;''[[1962–63 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]'''
|259—240&lt;br /&gt;(&lt;u&gt;69&lt;/u&gt;-86 / &lt;u&gt;91&lt;/u&gt;-74 / &lt;u&gt;99&lt;/u&gt;-80)
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Brno &quot;Spartak&quot;]]
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Tbilisi &quot;Dinamo&quot;]]
|-
|1963—64&lt;br /&gt;''[[1963–64 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]'''
|183—174&lt;br /&gt;(&lt;u&gt;99&lt;/u&gt;-110 / &lt;u&gt;84&lt;/u&gt;-64)
|{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Brno &quot;Spartak&quot;]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Belgradas &quot;Beograd&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]
|-
|1964—65&lt;br /&gt;''[[1964–65 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]'''
|157—150&lt;br /&gt;(88-&lt;u&gt;81&lt;/u&gt; / &lt;u&gt;76&lt;/u&gt;-62)
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;&quot;[[Varēze (basketbols)|Varēze]]&quot;
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Belgradas &quot;Beograd&quot;]]
|-
|1965—66&lt;br /&gt;''[[1965–66 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]'''
|77—72
|{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Greece|old|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[AEK Athens BC|AEK Athens]]
|-
|1966—67&lt;br /&gt;''[[1966–67 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]'''
|91—83
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Ļubļanas &quot;Olimpija&quot;]]
|{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]
|-
|1967—68&lt;br /&gt;''[[1967–68 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]'''
|98—95
|{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Brno &quot;Spartak&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[KK Zadar]]
|-
|1968—69&lt;br /&gt;''[[1968–69 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]'''
|103—99
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Brno &quot;Spartak&quot;]]
|{{flaga|Belgium|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Standard Liège]]
|-
|1969—70&lt;br /&gt;''[[1969–70 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Varēze (basketbols)|Varēze]]'''
|79—74
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]
|-
|1970—71&lt;br /&gt;''[[1970–71 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]'''
|67—53
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Varēze (basketbols)|Varēze]]
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|Czechoslovakia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]
|-
|1971—72&lt;br /&gt;''[[1971–72 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Varēze (basketbols)|Varēze]]'''
|70—69
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;''[[KK Split]]''
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|Greece|1970|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]
|-
|1972—73&lt;br /&gt;''[[1972–73 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Varēze (basketbols)|Varēze]]'''
|71—66
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[KK Crvena zvezda]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]
|-
|1973—74&lt;br /&gt;''[[1973–74 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]'''
|84—82
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Varēze (basketbols)|Varēze]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[BKK Radnički]]
|{{flaga|France|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[AS Berck Basket|AS Berck]]
|-
|1974—75&lt;br /&gt;''[[1974–75 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Varēze (basketbols)|Varēze]]'''
|79—66
|{{flaga|Spain|1945|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|France|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[AS Berck Basket|AS Berck]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[KK Zadar]]
|-
|1975—76&lt;br /&gt;''[[1975–76 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Varēze (basketbols)|Varēze]]'''
|81—74
|{{flaga|Spain|1977|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;&quot;[[Kantu (basketbols)|Kantu]]&quot;
|{{flaga|France|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[ASVEL Lyon-Villeurbanne|ASVEL]]
|-
|1976—77&lt;br /&gt;''[[1976–77 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]'''
|78—77
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Varēze (basketbols)|Varēze]]
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Spain|1977|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|-
|1977—78&lt;br /&gt;''[[1977–78 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]'''
|75—67
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Varēze (basketbols)|Varēze]]
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|France|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[ASVEL Lyon-Villeurbanne|ASVEL]]
|-
|1978—79&lt;br /&gt;''[[1978–79 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[KK Bosna]]'''
|75—67
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Varēze (basketbols)|Varēze]]
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|-
|1979—80&lt;br /&gt;''[[1979–80 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|89—85
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[KK Bosna]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]
|-
|1980—81&lt;br /&gt;''[[1980–81 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]'''
|80—79
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]
|{{flaga|Netherlands|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[SPM Shoeters Den Bosch|Nashua Den Bosch]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[KK Bosna]]
|-
|1981—82&lt;br /&gt;''[[1981–82 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''&quot;[[Kantu (basketbols)|Kantu]]&quot;'''
|86—80
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|-
|1982—83&lt;br /&gt;''[[1982–83 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''&quot;[[Kantu (basketbols)|Kantu]]&quot;'''
|69—68
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|-
|1983—84&lt;br /&gt;''[[1983–84 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Romas &quot;Virtus&quot;]]'''
|79—73
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;&quot;[[Kantu (basketbols)|Kantu]]&quot;
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[KK Bosna]]
|-
|1984—85&lt;br /&gt;''[[1984–85 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[KK Cibona]]'''
|87—78
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|-
|1985—86&lt;br /&gt;''[[1985–86 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[KK Cibona]]'''
|94—82
|{{flaga|URS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|-
|1986—87&lt;br /&gt;''[[1986–87 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]'''
|71—69
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|France|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Élan Béarnais Pau-Orthez|Pau-Orthez]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[KK Zadar]]
|-
|1987—88&lt;br /&gt;''[[1987–88 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]'''
|90—84
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]

|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Aris BC|Aris]]
|-
|1988—89&lt;br /&gt;''[[1988–89 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[KK Split]]'''
|75—69
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Aris BC|Aris]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|-
|1989—90&lt;br /&gt;''[[1989–90 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[KK Split]]'''
|72—67
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|{{flaga|France|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Limožas CSP]]
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Aris BC|Aris]]
|-
|1990—91&lt;br /&gt;''[[1990–91 FIBA European Champions Cup|sīkāk]]''
|{{flaga|Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[KK Split]]'''
|70—65
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Victoria Libertas Pesaro|VL Pesaro &lt;small&gt;(Scavolini)&lt;/small&gt;]]
|-
|1991—92&lt;br /&gt;''[[1991–92 FIBA European League|sīkāk]]''
|{{flaga|Federal Republic of Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]'''
|71—70
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[CB Estudiantes|Estudiantes]]
|-
|1992—93&lt;br /&gt;''[[1992–93 FIBA European League|sīkāk]]''
|{{flaga|France|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Limožas CSP]]'''
|59—55
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Trevizo &quot;Benetton&quot;]]
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[PAOK BC|PAOK]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|-
|1993—94&lt;br /&gt;''[[1993–94 FIBA European League|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]'''
|59—57
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|-
|1994—95&lt;br /&gt;''[[1994–95 FIBA European League|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]'''
|73—61
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]
|{{flaga|France|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Limožas CSP]]
|-
|1995—96&lt;br /&gt;''[[1995–96 FIBA European League|sīkāk]]''
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]'''
|67—66
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|-
|1996—97&lt;br /&gt;''[[1996–97 FIBA Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]'''
|73—58
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|{{flaga|Slovenia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Ļubļanas &quot;Olimpija&quot;]]
|{{flaga|France|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[ASVEL Lyon-Villeurbanne|ASVEL]]
|-
|1997—98&lt;br /&gt;''[[1997–98 FIBA Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]'''
|58—44
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[AEK Athens BC|AEK Athens]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Trevizo &quot;Benetton&quot;]]
|{{flaga|Federal Republic of Yugoslavia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]
|-
|1998—99&lt;br /&gt;''[[1998–99 FIBA Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Lithuania|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]]'''
|82—74
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Fortitudo Pallacanestro Bologna|Fortitudo Bologna &lt;small&gt;(Teamsystem)&lt;/small&gt;]]
|-
|1999—00&lt;br /&gt;''[[1999–2000 FIBA Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]'''
|73—67
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|Turkey|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;|Stambulas &quot;Efes Pilsen&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|-
|2000—01&lt;br /&gt;''[[FIBA Suproleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]'''
|81—67
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]
|{{flaga|Turkey|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;|Stambulas &quot;Efes Pilsen&quot;]]
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|-
|2000—01&lt;br /&gt;''[[2000–01 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]'''
|3—2&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(&lt;u&gt;65&lt;/u&gt;-78 / &lt;u&gt;94&lt;/u&gt;-73 / &lt;u&gt;80&lt;/u&gt;-60 / &lt;u&gt;79&lt;/u&gt;-96 / &lt;u&gt;82&lt;/u&gt;-74)&lt;/small&gt;
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Vitorijas &quot;Caja Laboral&quot;|Vitorijas &quot;Tau Ceramica&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Fortitudo Pallacanestro Bologna|Fortitudo Bologna &lt;small&gt;(Paf Wennington)&lt;/small&gt;]]
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[AEK Athens BC|AEK Athens]]
|-
|2001—02&lt;br /&gt;''[[2001–02 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]'''
|89—83
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Trevizo &quot;Benetton&quot;]]
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|-
|2002—03&lt;br /&gt;''[[2002–03 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'''
|76—65
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Trevizo &quot;Benetton&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]]
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|-
|2003—04&lt;br /&gt;''[[2003–04 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]'''
|118—74
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Boloņas &quot;Fortitudo&quot;]]
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]]
|-
|2004—05&lt;br /&gt;''[[2004–05 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]'''
|90—78
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Vitorijas &quot;Caja Laboral&quot;|Vitorijas &quot;Tau Ceramica&quot;]]
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|-
|2005—06&lt;br /&gt;''[[2005–06 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]'''
|73—69
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Vitorijas &quot;Caja Laboral&quot;|Vitorijas &quot;Tau Ceramica&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|-
|2006—07&lt;br /&gt;''[[2006–07 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]'''
|93—91
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Malagas &quot;Unicaja&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Vitorijas &quot;Caja Laboral&quot;|Vitorijas &quot;Tau Ceramica&quot;]]
|-
|2007—08&lt;br /&gt;''[[2007–08 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]'''
|91—77
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Vitorijas &quot;Caja Laboral&quot;|Vitorijas &quot;Tau Ceramica&quot;]]
|-
|2008—09&lt;br /&gt;''[[2008–09 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]'''
|73—71
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|-
|2009—10&lt;br /&gt;''[[2009.—2010. gada Eirolīgas sezona|sīkāk]]''
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'''
|86—68
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Serbia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]
|-
|2010—11&lt;br /&gt;''[[2010.—2011. gada Eirolīgas sezona|sīkāk]]''
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]'''
|78—70
|{{flaga|Israel|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{flaga|Italy|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|-
|2011—12&lt;br /&gt;''[[2011.—2012. gada Eirolīgas sezona|sīkāk]]''
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]'''
|62—61
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]
|-
|2012—13&lt;br /&gt;''[[2012–13 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|Greece|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]'''
|100—88
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|Russia|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|Spain|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|-
|2013—14&lt;br /&gt;''[[2014.—2015. gada Eirolīgas sezona|sīkāk]]''
|{{flaga|ISR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]'''
|98—86 (OT)
|{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|{{flaga|RUS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|-
|2014—15&lt;br /&gt;''[[2014–15 Euroleague|sīkāk]]''
|{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]'''
|78—59
|{{flaga|GRE|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|{{flaga|RUS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Stambulas &quot;Fenerbahçe Ülker&quot;]]
|-
|2015—16&lt;br /&gt;''[[2015—16 Euroleague|sīkāk]]''
|
|{{flaga|RUS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]'''
|101—96 (OT)
|{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
|
|{{flaga|RUS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Kubaņas &quot;Lokomotiv&quot;]]
|{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[&quot;Laboral Kutxa&quot;]]
|-
|2016—17&lt;br /&gt;''[[2016—17 Euroleague|sīkāk]]''
|
|{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]'''
|80—64
|{{flaga|GRE|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|
|{{flaga|RUS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|-
|2017—18&lt;br /&gt;''[[2017—18 Euroleague|sīkāk]]''
|
|{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]'''
|85—80
|{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Stambulas &quot;Fenerbahçe Doğuş&quot;]]
|
|{{flaga|LTU|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]]
|{{flaga|RUS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|-
|2018—19&lt;br /&gt;''[[2018—19 Euroleague|sīkāk]]''
|
|{{flaga|RUS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]'''
|91—83
|{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;]]
|
|{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Stambulas &quot;Fenerbahçe Beko&quot;]]
|-
|2019—20&lt;br /&gt;''[[2019—20 Euroleague|sīkāk]]''
|
|colspan=6 style=&quot;text-align:center;|Atcelta sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] Eiropā
|-
|2020—21&lt;br /&gt;''[[2020—21 Euroleague|sīkāk]]''
|
|{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;]]'''
|86—81
|{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|
|{{flaga|ITA|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Milānas &quot;AX Armani Exchange &quot;]]
|{{flaga|RUS|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
|-
|2021—22&lt;br /&gt;''[[2021—22 Euroleague|sīkāk]]''
|
|{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;]]'''
|58—57
|{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|
|{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|{{flaga|GRE|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|-
|2022—23&lt;br /&gt;''[[2022—23 Euroleague|sīkāk]]''
|
||{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]'''
|79—78
||{{flaga|GRE|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
|
||{{flaga|FRA|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[AS Monaco Basket|&quot;Monaco&quot;]]
||{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
|-
|2023—24&lt;br /&gt;''[[2023—24 Euroleague|sīkāk]]''
|
||{{flaga|GRE|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]'''
|95—80&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/26052024-real_36_un_septinu_punktu_ceturtdalas_eir|title=&quot;Real&quot; 36 un septiņu punktu ceturtdaļas, Eirolīgā triumfē &quot;Panathinaikos&quot;|date=2024. gada 26. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
||{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|
||{{flaga|GRE|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/26052024-mieriga_gaisotne_fenerbah_e_nepagust_atsp|title=Mierīgā gaisotnē &quot;Fenerbahçe&quot; nepagūst atspēlēties, Eirolīgas bronza Pirejai|date=2024. gada 26. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
||{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
|-
|2024—25&lt;br /&gt;''[[2024—25 Euroleague|sīkāk]]''
|
||{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe Beko&quot;]]'''
|81—70&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/25052025-latvijai_pirmais_el_cempions_zagara_parst|title=Latvijai pirmais EL čempions – Žagara pārstāvētā &quot;Fenerbahce&quot; atgriežas Eiropas basketbola virsotnē|date=2025. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
||{{flaga|FRA|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[AS Monaco Basket|&quot;AS Monaco&quot;]]
|
||{{flaga|GRE|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/25052025-piterss_un_vezenkovs_griekijas_basketbola|title=Pīterss un Vezenkovs Grieķijas basketbola gigantu duelī &quot;Olympiacos&quot; nodrošina EL bronzu|date=2025. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
||{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos AKTOR&quot;]]
|-
|2025—26&lt;br /&gt;''[[2025—26 Euroleague|sīkāk]]''
|
||{{flaga|GRE|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;'''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (vīriešu basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]'''
|92—85&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/24052026-pirejas_olympiacos_smaga_cina_pec_13_gadu|title=Pirejas &quot;Olympiacos&quot; smagā cīņā pēc 13 gadu pauzes atgriežas Eirolīgas tronī|date=2026. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
||{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
|
||{{flaga|TUR|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
||{{flaga|ESP|izmērs=30px}}&lt;br /&gt;[[Valencia Basket]]
|}

== Komandu statistika ==

=== Titulu skaits klubiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Vieta
!Klubs
!Čempiontituli
!Vicečempioni
!Čempionu gadi
|-
| align=center | 1.
| {{flaga|ESP}} [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| align=center | '''11'''
| align=center | '''10'''
| 1964, 1965, 1967, 1968, 1974, 1978, 1980, 1995, 2015, 2018, 2023
|-
| align=center | 2.
| {{flaga|URS|1955}} {{flaga|RUS}} [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
| align=center | '''8'''
| align=center | '''6'''
| 1961, 1963, 1969, 1971, 2006, 2008, 2016, 2019
|-
| align=center | 3.
| {{flaga|ISR}} [[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
| align=center | '''6'''
| align=center | '''9'''
| 1977, 1981, 2001, 2004, 2005, 2014
|-
| align=center | 4.
| {{flaga|GRE}} [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]]
| align=center | '''7'''
| align=center | '''1'''
| 1996, 2000, 2002, 2007, 2009, 2011, 2024
|-
| align=center | 5.
| {{flaga|ITA}} [[Varēze (basketbols)|Varēze]]
| align=center | '''5'''
| align=center | '''5'''
| 1970, 1972, 1973, 1975, 1976
|-
| align=center | 6.
| {{flaga|GRE}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
| align=center | '''4'''
| align=center | '''6'''
| 1997, 2012, 2013, 2026
|-
| align=center | 7.
| {{flaga|ITA}} [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]
| align=center | '''3'''
| align=center | '''2'''
| 1966, 1987, 1988
|-
| align=center | 8.
| {{flaga|URS|1955}} [[Rīgas ASK (1953—1991)|Rīgas ASK]]
| align=center | '''3'''
| align=center | '''1'''
| 1958, 1959, 1960
|-
| align=center | —
| {{flaga|YUG}} {{flaga|CRO}} [[KK Split]]
| align=center | '''3'''
| align=center | '''1'''
| 1989, 1990, 1991
|-
| align=center | 10.
| {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]
| align=center | '''2'''
| align=center | '''6'''
| 2003, 2010
|-
| align=center | 11.
| {{flaga|ITA}} [[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]
| align=center | '''2'''
| align=center | '''3'''
| 1998, 2001
|-
| align=center | 12.
| {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;]]
| align=center |'''2'''
| align=center | '''1'''
| 2021, 2022
|-
| align=center | 13.
| {{flaga|ITA}} [[Kantu (basketbols)|Kantu]]
| align=center | '''2'''
| align=center | —
| 1982, 1983
|-
| align=center | —
| {{flaga|YUG}} {{flaga|CRO}} [[KK Cibona]]
| align=center | '''2'''
| align=center | —
| 1985, 1986
|-
| align=&quot;center&quot; | 15.
| {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''2'''
| 2017
|-
| align=&quot;center&quot; | 16.
| {{flaga|URS|1955}} {{flaga|GEO}} [[Tbilisi &quot;Dinamo&quot;]]
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| 1962
|-
| align=center | —
| {{flaga|ESP}} [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]
| align=center | '''1'''
| align=center | '''1'''
| 1994
|-
| align=center | —
| {{flaga|URS}} {{flaga|LTU}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]]
| align=center | '''1'''
| align=center | '''1'''
| 1999
|-
| align=center | 19.
| {{flaga|YUG}} {{flaga|BIH}} [[KK Bosna]]
| align=center | '''1'''
| align=center | —
| 1979
|-
| align=center | —
| {{flaga|ITA}} [[Romas &quot;Virtus&quot;]]
| align=center | '''1'''
| align=center | —
| 1984
|-
| align=center | —
|  {{flaga|YUG}} {{flaga|SRB}} [[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]
| align=center | '''1'''
| align=center | —
| 1992
|-
| align=center | —
| {{flaga|FRA}} [[Limožas CSP]]
| align=center | '''1'''
| align=center | —
| 1993
|-
| align=center | 23.
| {{flaga|BUL}} [[Sofijas &quot;Lukoil Academic&quot;|Sofijas &quot;Akademik&quot;]]
| align=center | —
| align=center | '''2'''
| —
|-
| align=center | —
| {{flaga|TCH}} [[Brno &quot;Spartak&quot;]]
| align=center | —
| align=center | '''2'''
| —
|-
| align=center | —
| {{flaga|ITA}} [[Trevizo &quot;Benetton&quot;]]
| align=center | —
| align=center | '''2'''
| —
|-
| align=center | —
| {{flaga|ESP}} [[Vitorijas &quot;Caja Laboral&quot;|Vitorijas &quot;Tau Ceramica&quot;]]
| align=center | —
| align=center | '''2'''
| —
|-
| align=center | 27.
| {{flaga|TCH}} [[Prāgas &quot;Slavia&quot;]]
| align=center | —
| align=center | '''1'''
| —
|-
| align=center | —
| {{flaga|GRE}} [[AEK Athens BC|AEK Athens]]
| align=center | —
| align=center | '''1'''
| —
|-
| align=center | —
| {{flaga|ITA}} [[Boloņas &quot;Fortitudo&quot;]]
| align=center | —
| align=center | '''1'''
| —
|}

=== Čempiontituli pa valstīm ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: left; style=&quot;width=45%&quot;
|- bgcolor=&quot;#ccccff&quot;
!width=1%|Vieta
!width=7%|Valsts
!width=7%|Čempiontituli
!width=7%|Vicečempioni
|-
| align=center |1.
|{{flaga|ESP}} Spānija
|align=&quot;center&quot;|'''14'''
|align=&quot;center&quot;|'''20'''
|-
| align=center |2.
|{{flaga|ITA}} Itālija
|align=&quot;center&quot;|'''13'''
|align=&quot;center&quot;|'''13'''
|-
| align=center |3.
|{{flaga|GRE}} Grieķija
|align=&quot;center&quot;|'''11'''
|align=&quot;center&quot;|'''8'''
|-
| align=center |4.
|{{flaga|URS}} ''Padomju Savienība''
|align=&quot;center&quot;|'''8'''
|align=&quot;center&quot;|'''6'''
|-
| align=center |5.
|{{flaga|YUG}} ''Dienvidslāvija''
|align=&quot;center&quot;|'''7'''
|align=&quot;center&quot;|'''1'''
|-
| align=center |6.
|{{flaga|ISR}} Izraēla
|align=&quot;center&quot;|'''6'''
|align=&quot;center&quot;|'''9'''
|-
| align=center |7.
|{{flaga|RUS}} Krievija
|align=&quot;center&quot;|'''4'''
|align=&quot;center&quot;|'''3'''
|-
| align=center |—
|{{flaga|TUR}} Turcija
|align=&quot;center&quot;|'''4'''
|align=&quot;center&quot;|'''3'''
|-
| align=center |9.
|{{flaga|FRA}} Francija
|align=&quot;center&quot;|'''1'''
|align=&quot;center&quot;|'''1'''
|-
| align=center |—
|{{flaga|LTU}} Lietuva
|align=&quot;center&quot;|'''1'''
|align=&quot;center&quot;| —
|-
| align=center |11.
|{{flaga|TCH}} ''Čehoslovākija''
|align=&quot;center&quot;|'''0'''
|align=&quot;center&quot;|'''3'''
|-
| align=center |12.
|{{flaga|BUL}} Bulgārija
|align=&quot;center&quot;| —
|align=&quot;center&quot;|'''2'''
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.euroleague.net/ Eirolīgas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Basketbols Eiropā}}
{{Eirolīga}}

[[Kategorija:Vīriešu Eirolīga| ]]</text>
      <sha1>6qn4nl5klkoxsjrf9flx385vmv9kvl3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Carnikava</title>
    <ns>14</ns>
    <id>101870</id>
    <revision>
      <id>4532112</id>
      <parentid>3508194</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:22:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Latvijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4532112</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="67" sha1="1cluovl0b6amf0m5z7baqdhgcyfhzak" xml:space="preserve">[[Kategorija:Carnikavas pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētas]]</text>
      <sha1>1cluovl0b6amf0m5z7baqdhgcyfhzak</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūras kapteinis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110522</id>
    <revision>
      <id>4531838</id>
      <parentid>4233705</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T14:09:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4531838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2137" sha1="2erdwjtk7azpvnm0sj0spk2an27vji3" xml:space="preserve">'''Jūras kapteinis''' ir vecākā [[virsnieks|virsnieka]] militāra dienesta pakāpe daudzu valstu [[kara flote|jūras spēkos]]. Tā ir ekvivalenta [[pulkvedis|pulkveža]] pakāpei [[sauszemes bruņotie spēki|sauszemes]] un [[gaisa spēki|gaisa spēkos]]. Šī dienesta pakāpe seko [[Komandkapteinis|komandkapteiņa]] pakāpei, un pēc tās ir [[flotiles admirālis]].
Saskaņā ar [[NATO]] Standartizācijas līgumu (''STANAG 2116''), šai pakapēi ir NATO OF-5 kods.

Dažās valstīs jūras kapteiņa pakāpes nosaukumi ir kapteinis. [[Krievija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] analogs ir 1. ranga kapteinis (''капитан 1-го ранга'').

[[Latvijas Jūras spēki|Latvijas Jūras spēkos]] jūras kapteiņa dienesta pakāpi piešķir komandkapteinim ar augstāko izglītību, pēc piecu gadu nodienēšanas komandkapteiņa pakāpē, ja viņš ir beidzis vecākā štāba virsnieka kursu.&lt;ref&gt;[http://www.mil.lv/Militarais_dienests/Dienesta_pakapes/Pakapju_pieskirsana.aspx Pakāpju piešķiršana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100115173111/http://www.mil.lv/Militarais_dienests/Dienesta_pakapes/Pakapju_pieskirsana.aspx |date={{dat|2010|01|15||bez}} }} NBS mājaslapā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:JKPT.jpg|Jūras kapteiņa uzplecis [[Latvijas Jūras spēki|Latvijas Jūras spēkos]]
Attēls:Generic-Navy-O7.svg|Kapteiņa uzplecis Karaliskajā karaflotē (''Royal Navy'', [[Lielbritānija]])
Attēls:GE-NAVY-OF-5 KptzS.svg|Jūras kapteiņa ''Kapitän zur See'' uzplecis Vācijas karaflotē (''Deutsche Marine'', [[Vācija]])
Attēls:Russia-navy-polkovnik.png|1. ranga kapteņa uzplecis Krievijas karaflotē (''Военно-морской флот Российской Федерации'', [[Krievija]])
Attēls:RAF N F5CaptNavy since 2010par.svg|1. ranga kapteņa uzplecis Padomju karaflotē (''Военно-морской флот СССР'', [[Padomju Savienība|PSRS]])
Attēls:OF-5 Kapitän zur See VM.gif|Jūras kapteiņa ''Kapitän zur See'' uzplecis VDR karaflotē (''Volksmarine'', [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]])
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Dienesta pakāpes]]</text>
      <sha1>2erdwjtk7azpvnm0sj0spk2an27vji3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas hokejisti NHL</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116390</id>
    <revision>
      <id>4532108</id>
      <parentid>4529964</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:48:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53513-49</username>
        <id>151369</id>
      </contributor>
      <comment>/* Laukuma spēlētāji */</comment>
      <origin>4532108</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24102" sha1="l36k3jljabyrrdqbw1zqb3uhgd8xpro" xml:space="preserve">Līdz 2026. gada 30. septembrim '''[[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir spēlējis 31 [[Latvija]]s hokejists''' (alfabētiskā secībā):

{{div col|2}}
* [[Kaspars Astašenko]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Rodrigo Ābols]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Rūdolfs Balcers]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Helmuts Balderis]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Uvis Jānis Balinskis]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Oskars Bārtulis]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Teodors Bļugers]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Kaspars Daugaviņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Zemgus Girgensons]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Kristers Gudļevskis]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Viktors Ignatjevs]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Artūrs Irbe]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Raitis Ivanāns]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Mārtiņš Karsums]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Aleksandrs Kerčs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Matīss Kivlenieks]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Artūrs Kulda]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Ronalds Ķēniņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Elvis Merzļikins]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Sandis Ozoliņš]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Grigorijs Panteļejevs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Kristiāns Rubīns]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Kārlis Skrastiņš]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Pēteris Skudra]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Jānis Sprukts]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Artūrs Šilovs]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Alberts Šmits]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Herberts Vasiļjevs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Sandis Vilmanis]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Sergejs Žoltoks]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
{{div col end}}

== Latvijas hokejistu sasniegumi NHL ==
1995.-1996. gada sezonā pirmais NHL čempionāta trofeju — [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] — no latviešiem ieguva [[Sandis Ozoliņš]], spēlējot [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] komandas sastāvā. &quot;Avalanche&quot; finālsērijā ar 4:0 (3:1; 8:1; 3:2 (papildlaiks); 1:0) pieveica [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]. Šis arī ir S. Ozoliņš veiksmīgākais izlsēgšanas spēļu turnīrs, 22 nospēlētajās spēlēs, gūstot 5 vārtus un atdodot 14 rezultatīvas piespēles, kopā iegūstot 19 punktus un 16 soda minūtes.

2001.-2002. gada sezonā [[Artūrs Irbe]] ar [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]] aizspēlējās līdz [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] finālam, bet finālsērijā ar 1:4 (3:2 (papildlaiks); 1:3; 2:3 (papildlaiks); 0:3; 1:3) piekāpās [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]. A. Irbe visā izslēgšanas spēļu turnīrā nospēlēja 18 spēles, gūstot 10 uzvaras un 8 zaudējumus, atvairot 1078 metienus no 1108 (ielaida 30 vārtus, vidēji spēlē ielaižot 1,67 vārtus), un šo izslēgšanas spēļu kārtu noslēdza ar atvairīto metienu procentu 93,8%.

2002.-2003. gada sezonā S. Ozoliņš, šoreiz [[Anahaimas &quot;Mighty Ducks&quot;]] sastāvā, vēlreiz spēlēja [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā ar 3:4 (0:3; 0:3; 3:2 (papildlaiks); 1:0; 3:6; 5:2; 0:3) piekāpjoties [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] komandai. Šajā izslēgšanas spēļu turnīrā S. Ozoliņš nospēlēja 21 spēli, gūstot 2 vārtus un atdeva 6 rezultatīvas piespēles, kopā iegūstot 8 punktus un 10 soda minūtes.

2009.-2010. gada sezonā [[Oskars Bārtulis]] [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] komandas sastāvā bija iekļuvis [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā, bet no visām komandas ''play-off'' nospēlētajām 17 spēlēm piedalījās tikai divās.

2012.-2013. gada sezonā [[Kaspars Daugaviņš]] [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] komandas sastāvā iekļuva [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā, kaut gan no visām izslēgšanas spēlēs aizvadītajām spēlēm piedalījās tikai 6.

2013. gada 2. oktobrī [[Zemgus Girgensons]] aizvadīja savu pirmo spēli NHL, spēlējot [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] sastāvā pret [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]] un jau debijas spēlē guva savus pirmos vārtus NHL. Gadu vēlāk, pateicoties līdzjutēju balsojumam, viņš piedalījās [[2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēlē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/hokejs/girgensons-nhl-zvaigznu-spele-bez-rezultativitates-punktiem-14085244|title=Girgensons NHL Zvaigžņu spēlē bez rezultativitātes punktiem|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-14}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā [[Teodors Bļugers]] ar [[Lasvegasas &quot;Golden Knights&quot;]] komandu ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], taču finālsērijas spēlēs Latvijas hokejists palika rezervē un laukumā nedevās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/14.06.2023-hokejista-blugera-parstaveta-vegasas-golden-knights-izcina-stenlija-kausu.a512709/|title=Hokejista Bļugera pārstāvētā Vegasas «Golden Knights» izcīna Stenlija kausu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Visā izslēgšanas spēļu garumā viņš piedalījās 6 spēlēs, iemetot 1 vārtus un atdodot 1 rezultatīvu piespēli.

2024. gadā [[Uvis Jānis Balinskis]] ar [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komandu ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], taču izslēgšanas spēlēs Latvijas hokejists palika rezervē un laukumā nedevās. 

2025. gadā [[Uvis Jānis Balinskis]] ar [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komandu atkārtoti ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un šoreiz izslēgšanas spēļu garumā viņš piedalījās 5 spēlēs, iemetot 1 vārtus.

== NHL spēlējušo Latvijas hokejistu statistika ==
Sandis Ozoliņš starp Latvijas hokejistiem ir rekordists visās statistikas kategorijās, lai gan Kārlim Skrastiņam pieder NHL rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm starp aizsargiem.{{Nepieciešama atsauce}}

=== Regulārās sezonas statistika ===
==== Laukuma spēlētāji ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;25%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|Poz|Spēlētāja pozīcija}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|SS|Spēlētās spēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|V|Vārti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|P|Punkti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 875 || 167 || 397 || '''564''' || 638
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 588 || 111 || 147 || '''258''' || 166
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 844 || 100 || 114 || '''214'''|| 270
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 453 || 58 || 111 || '''169'''|| 188
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 832 || 32 || 104 || '''136''' || 375
|- align=&quot;center&quot; 
| align=&quot;left&quot; | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 170 || 28 || 34 || '''62''' || 50
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Uvis Jānis Balinskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 156 || 10 || 26 || '''36'''|| 65
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Raitis Ivanāns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 282 || 12 || 6 || '''18''' || 569
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Herberts Vasiļjevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 51 || 8 || 7 || '''15''' || 22
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 91 || 6 || 9 || '''15''' || 21
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 64 || 5 || 10 || '''15'''|| 26
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 54 || 8 || 6 || '''14''' || 12
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ronalds Ķēniņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 38 || 4 || 8 || '''12''' || 14
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 26 || 3 || 6 || '''9''' || 2
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 66 || 1 || 8 || '''9''' || 32
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 24 || 1 || 5 || '''6''' || 6
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Sandis Vilmanis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 19 || 3 || 2 || '''5''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 14 || 1 || 2 || '''3''' || 2
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 23 || 1 || 2 || '''3''' || 8
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 15 || 0 || 2 || '''2''' || 8
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 11 || 0 || 1 || '''1''' || 6
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 8 || 0 || 0 || '''0''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 5 || 0 || 0 || '''0''' || 2
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Alberts Šmits]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 4 || 0 || 0 || '''0''' || 2
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristiāns Rubīns]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 3 || 0 || 0 || '''0'''|| 4
|}

==== Vārtsargi ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;18%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|SS|Spēlētās spēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;8.5%&quot; | {{Piezīme|Sl|Spēles laiks}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5.5%&quot; | {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5.5%&quot; | {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|IV|Ielaistie vārti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|VivS|Vidēji spēlē ielaistie vārti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|U|Uzvara}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|Z|Zaudējums}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|N|Neizšķirts}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|SaS|Sausās spēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9.5%&quot; | {{Piezīme|AtvM|Atvairītie metieni}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|AtvM%|Atvairīto metienu procents}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Irbe]] || '''568''' || 32 066 || 9 || 90 || 1 513 || 2.83 ||  218 || 236 || 79 || 33 || 14 092 || 0.899
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Elvis Merzļikins]] || '''258''' || 14 425||   6||   24|| 780|| 3.24 || 100 || 106 ||  36|| 11  || 7036|| 0.900
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Pēteris Skudra]] || '''147''' || 7 162 || 2 || 6 || 326 || 2.22 ||  51 || 47 || 20 || 6 || 2 935 || 0.9
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Šilovs]] || '''37'''|| 2124 || 2 || 4 || 112 || 3.16 || 15 || 13 || 2 || 1 || 871 || 0.884
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Matīss Kivlenieks]] || '''8''' ||  408||  0||   0||  21|| 3.09 || 2 ||    2||   2||   0||   187|| 0.899
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristers Gudļevskis]] || '''3''' || 131 || 0 || 0 || 3 || 1.37 || 1 || 0 || 1 || 0 || 70 || 0.959
|}

&lt;small&gt;Ar &lt;span style=&quot;background-color:#A0F0A0;&quot;&gt; zaļu &lt;/span&gt; ir iekrāsoti šobrīd (30.09.2026.) aktīvie NHL spēlētāji.
Poz — spēlētāja pozīcija;
SS — spēlētās spēles;
RP — rezultatīvas piespēles;
P — punkti;
SM — soda minūtes;
Sl — spēles laiks;
IV — ielaistie vārti;
VivS — vidēji spēlē ielaistie vārti;
U — Z - N — Uzvara — Zaudējums — Neizšķirts;
SaS — sausās spēles;
AtvM — atvairītie metieni;
AtvM% — atvairīto metienu procents.&lt;/small&gt;

=== Izslēgšanas spēles ===

==== Laukuma spēlētāji ====
[[Attēls:Karlis Skrastins.jpg|thumb|180px|[[Kārlis Skrastiņš]]]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;25%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5%&quot; | Poz
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | SP
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | V
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | RP
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | P-ti
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | SM
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] ||  137 || 23 || 67 || '''90''' || 131
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] ||  45 || 4 || 14 || '''18''' || 0
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 37 || 2 || 4 || '''6''' || 10
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] ||  20 || 0 || 3 || '''3''' || 12
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ronalds Ķēniņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 5 || 1 || 1 || '''2''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 7 || 0 || 0 || '''0''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 1 || 0 || 0 || '''0''' || 2
|}

==== Vārtsargi ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;19%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | SS
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Sl
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | IV
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | VivS
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | U
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | Z
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;8%&quot; | SaS
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | AtvM
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | AtvM%
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Irbe]] || '''51''' || 2 981 || 142 || 2.86 || 23 || 27 || 0 || 1 439 || 0.901
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Šilovs]] || '''10''' || 598 || 29 || 2.91 || 5 || 5 || 1 || 254 || 0.898
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Pēteris Skudra]] || '''3''' || 116 || 6 || 2.00 || 0 || 1 || 0 || 51 || 0.895
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristers Gudļevskis]] || '''2''' || 40 || 2 || 3.02 || 0 || 1 || 0 || 18 || 0.900
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Elvis Merzļikins]]
|'''2'''
|123
|4
|1.96
|1
|1
|0
|70
|0.946
|}

&lt;small&gt;Poz — spēlētāja pozīcija;
SS — spēlētās spēles;
RP — rezultatīvas piespēles;
P — punkti;
SM — soda minūtes;
Sl — spēles laiks;
IV — ielaistie vārti;
VivS — vidēji spēlē ielaistie vārti;
U — Z - N — Uzvara — Zaudējums — Neizšķirts;
SaS — sausās spēles;
AtvM — atvairītie metieni;
AtvM% — atvairīto metienu procents.&lt;/small&gt;

== NHL draftētie Latvijas hokejisti ==
[[Attēls:Kaspars_Daugavins.JPG|thumb|180px|right|[[Kaspars Daugaviņš]]]]
[[Attēls:Arturs_Kulda.jpg|thumb|180px|right|[[Artūrs Kulda]]]]
[[Attēls:Jekabs_Redlihs.jpg|thumb|180px|right|[[Jēkabs Rēdlihs]]]]

Līdz šim [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] draftēti 40 [[Latvija]]s hokejisti. Par pirmo [[1975]]. gadā kļuva [[Viktors Hatuļevs]], kurš arī vienlaicīgi kļuva par pirmo [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejistu, kas draftēts [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet tā kā PSRS liedza spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam izredžu spēlēt NHL nebija. Līgā ir spēlējuši pieci latvieši, kas nav tikuši draftēti: [[Raitis Ivanāns]], [[Pēteris Skudra]], [[Herberts Vasiļjevs]], [[Ronalds Ķēniņš]] un [[Uvis Jānis Balinskis]].

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;80%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;20%&quot; | Spēlētājs
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5%&quot; | Pozīcija
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Gads
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;30%&quot; | Komanda
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Kārta
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Numurs
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Hatuļevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1975. gada NHL drafts|1975.]] || [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] || 9 || 160
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1988. gada NHL drafts|1988.]] || [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] || 9 || 228
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Irbe]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas &quot;North Stars&quot;]] || 10 || 196
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]]
|| [[Minesotas &quot;North Stars&quot;]] || 12 || 238
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1991. gada NHL drafts|1991.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 2 || 30
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 3 || 55
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 6 || 136
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 11 || 243
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] || 3 || 60
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Vinipegas &quot;Jets&quot; (agrākie)|Vinipegas &quot;Jets&quot;]] || 9 || 228
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Aleksandrs Andrejevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1997. gada NHL drafts|1997.]] || [[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]] || 8 || 207
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1998. gada NHL drafts|1998.]] || [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] || 8 || 230
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 5 || 127
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Georgijs Pujacs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 9 || 264
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Agris Saviels]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] || 2 || 63
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] || 8 || 234
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Juris Štāls]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2001. gada NHL drafts|2001.]] || [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] || 9 || 269
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Jēkabs Rēdlihs]] ||  [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] || 4 || 119
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Krišjānis Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] || 5 || 154
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Armands Bērziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]]|| [[Minesotas &quot;Wild&quot;]] || 5 || 155
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Raimonds Daņiličs]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 8 || 255
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Lauris Dārziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] || 9 || 268
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2004. gada NHL drafts|2004.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 2 || 64
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2005. gada NHL drafts|2005.]] || [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] || 3 || 91
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Otavas &quot;Senators&quot;]] || 3 || 91
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Atlantas &quot;Thrashers&quot;]] || 7 || 200
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristiāns Pelšs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2010. gada NHL drafts|2010.]] || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] || 7 || 181
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] || 1 || 14
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] || 2 || 52
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristers Gudļevskis]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2013. gada NHL drafts|2013.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 5 || 124
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Elvis Merzļikins]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] || 3 || 76
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Edgars Kulda]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] || 7 || 193
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mārtiņš Dzierkals]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] || 3 || 68
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Čukste]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 5 || 130
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 5 || 142
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2016. gada NHL drafts|2016.]] || [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] || 7 || 184
|- align=&quot;center&quot; 
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Šilovs]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2019. gada NHL drafts|2019.]] || [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] || 6 || 156
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Raivis Ansons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2020. gada NHL drafts|2020.]] || [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] || 5 || 149
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Dans Ločmelis]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 4 || 119
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Vilmanis]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] || 5 || 157
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Klāvs Veinbergs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 7 || 224
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ēriks Mateiko]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] || 3 || 90
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mikus Vecvanags]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] || 5 || 134
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Darels Uļjanskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] || 7 || 214
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Alberts Šmits]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] || 1 || 5
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rūdolfs Bērzkalns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] || 2 || 58
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Patriks Plūmiņš]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] || 4 || 114
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Olivers Mūrnieks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] || 4 || 124
|}

{{legend|#CFECEC|Spēlētāji, kas nav aizvadījuši nevienu spēli NHL|border=solid 1px #AAAAAA}}

== Ziemeļamerikā dzimuši latviešu izcelsmes spēlētāji NHL ==
* [[Harolds Šnepsts]]
* [[Maiks Knuble]]
* [[Āris Brīmanis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]
[[Kategorija:Hokejs Latvijā]]</text>
      <sha1>l36k3jljabyrrdqbw1zqb3uhgd8xpro</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Biafra/Saeimu veidnes</title>
    <ns>2</ns>
    <id>116672</id>
    <revision>
      <id>4531959</id>
      <parentid>4521077</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:05:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Parlamenti */</comment>
      <origin>4531959</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1547" sha1="8q56lbjit50c1nhdpn750xjs783764m" xml:space="preserve">== Eiropas Komisijas ==
{{Leienas komisija}}
{{Junkera komisija}}
{{Barozu komisija}}

== Eiropas Parlamenti ==
{{10. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{8. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{7. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}

== Parlamenti ==
{{15. Saeima}}
{{14. Saeima}}
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}

== Valdības ==
{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{Kariņa 1. Ministru kabinets}}
{{Kučinska Ministru kabinets}}
{{Straujumas 2. Ministru kabinets}}
{{Straujumas 1. Ministru kabinets}}
{{Dombrovska 3. Ministru kabinets}}
{{Dombrovska 2. Ministru kabinets}}
{{Dombrovska 1. Ministru kabinets}}
{{Godmaņa Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 2. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 1. Ministru kabinets}}
{{Emša Ministru kabinets}}
{{Repšes Ministru kabinets}}
{{Bērziņa Ministru kabinets}}
{{Šķēles 3. Ministru kabinets}}
{{Krištopana Ministru kabinets}}

== Rīgas domes ==
{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}
{{Rīgas dome 2005}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{Rīgas dome 1997}}
{{Rīgas dome 1994}}

== Latvijas pašvaldību vadītāji ==
{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

== Latvijas partijas ==
{{Latvijas politiskās partijas}}</text>
      <sha1>8q56lbjit50c1nhdpn750xjs783764m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1904. gada vasaras olimpiskās spēles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116913</id>
    <revision>
      <id>4532132</id>
      <parentid>4531139</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:07:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pārstāvētās valstis un sportisti */</comment>
      <origin>4532132</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35193" sha1="dyoph01tdto2to4odg1cwgkrirg3jp4" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 200px
 | Nosaukums              = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.&lt;/ref&gt;
 | Notikumi               = 94 (18 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 14. maijs (atklāšanas ceremonija) &lt;br/&gt; 1904. gada 1. jūlijs (oficiālais spēļu sākums)
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frānsiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' (oficiāli '''III Olimpiādes spēles''', pazīstamas arī kā '''Sentluisas 1904. gada spēles''') bija starptautisks daudzsporta pasākums, kas notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], [[ASV]], no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Spēļu atklāšanas ceremonija notika 1904. gada 14. maijā un tās atklāja [[Deivids Frānsiss]].&lt;ref&gt;{{cite press release |title=Factsheet – Opening Ceremony of the Games f the Olympiad|url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf|url-status=live |publisher=International Olympic Committee|date=September 13, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160814215458/https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf |archive-date=14 August 2016|access-date=22 December 2018}}&lt;/ref&gt; Tās bija trešās vasaras olimpiskās spēles un pirmās olimpiskās spēles, kas tika organizētas ārpus [[Eiropa]]s. Lai gan dažādos avotos ir gan atšķirīgs dalībvalstu, gan sportistu skaits, šobrīd uzskata, ka 1904. gada olimpiskajās spēlēs bija pārstāvētas 10 valstis un viena jauktā komanda ar 650 sportistiem. Sportisti šajās spēlēs startēja 18 sporta veidos, 95 dažādās disciplīnās.&lt;ref name=&quot;Olympedia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SportReference&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ |title=1904 St. Louis Summer Games |publisher=SportReference |accessdate=2026. gada 20. augusts |archive-date=2012. gada 22. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20120822080103/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ }}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu galvenā norises vieta bija [[Frānsisa Olimpiskais laukums]]. Spēles notika līdztekus [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādei]].

[[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas kara]] izraisītās spriedzes un grūtību dēļ bija sarežģita nokļūšana uz olimpiskajāmn spēlēm. Šis faktors ļoti ietekmēja sportistus, kas dzīvoja ārpus ASV un [[Kanāda]]s. No 650 sportistiem, tikai aptuveni 60 sportisti bija ārpus [[Ziemeļamerika]]s dzīvojoši. Daži sporta veidi un disciplīnas tika apvienotas ar olimpisko spēļu čempionātu un ASV nacionālo čempionātu. Pašreizējais trīs medaļu formāts — zelts, sudrabs un bronza par pirmo, otro un trešo vietu — tika ieviests tieši 1904. gada olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;athletes_number&quot;&gt;{{cite web|title=The Olympic Summer Games Factsheet|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|publisher=International Olympic Committee|access-date=August 5, 2012}}&lt;/ref&gt;

== Rīkotājpilsētas izvēle ==
Jau 1894. gadā, kad Parīzē notika pirmais [[Olimpiskais kongress]], Pjēra de Kubertēns lika saprast, ka 1904. gada Olimpiskās spēles notiks Amerikas Savienotajās Valstīs, lai uzsvērtu spēļu universālo un globālo raksturu. 1904. gada olimpisko spēļu rīkotājpilsēta tika izvēlēta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās olimpiskās komitejas]] (SOK) sesijā, kas notika 1901. gada 22. maijā [[Parīze|Parīzē]]. Sākotnēji par spēļu rīkotājpilsētutika tika izvēlēta [[Čikāga]], [[Ilinoisa]]s štatā, kas bija vienīgā nopietnā pretendente. Tika apsvērtas arī trīs citas ASV pilsētas ([[Bufalo]], [[Ņujorkas štats|Ņujorkas štatā]], [[Filadelfija]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] un Sentluisa, [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]). Pēc tam, kad Čikāga atteicās no iespējas uzņemt 1904. gada olimpiskās spēles, balsojums par labu Sentluisai notika pa pastu ar rezultātu 14 pret 2.&lt;ref name=Olympedia/&gt;

== Spēļu organizēšana ==
Par sporta pasākumiem [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] laikā bija atbildīga Luiziānas izstādes organizācijas komitejas P nodaļa (&quot;Fiziskā kultūra&quot;), kuru vadīja [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienības]] (AAU) kasieris [[Džeimss Edvards Salivens]]. Salivens bija arī Olimpisko spēļu un Olimpisko spēļu komitejas direktors. ASV prezidents [[Teodors Rūzvelts]] bija Olimpisko spēļu komitejas prezidents, savukārt Alfrēds G. Šeplijs, [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona universitātes Sentluisā]] viceprezidents, bija patrons. Valdē bija vairāki AAU un Amerikas Paukošanas federācijas locekļi. Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi nebija pārstāvēti.

{{Galerija
|width=150 | height=160
|perrow=3
|align=center
|Attēls:President Theodore Roosevelt, 1904.jpg|[[Teodors Rūzvelts]] — Olimpisko spēļu komitejas prezidents.
|Attēls:DRFrancis.jpg|[[Deivids Frānsiss]] — 1904. gada Pasaules izstādes prezidents.
|Attēls:James Edward Sullivan (cropped).jpg|[[Džeimss Edvards Salivens]] — Olimpisko spēļu direktors.
}}

Sacensību organizēšana bija nacionālo sporta federāciju un dažādu universitāšu un sporta klubu pārstāvju atbildība. Starptautiskās sporta federācijas 20. gadsimta sākumā joprojām bija retums un netika ņemtas vērā. Atšķirīgās noteikumu interpretācijas Atlantijas okeāna abās pusēs izraisīja skaitliski daudzus pārpratumus starp sacensību tiesnešiem (kas visi bija ASV pārstāvji) un sportistiem. Tika novērota labvēlīgāka attieksme pret rīkotājvalsts atlētiem, ko tā laika novērotāji interpretēja kā reakciju uz līdzīgu ASV sportistu diskrimināciju četrus gadus iepriekš notikušajās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]].

Pretēji mūsdienu Olimpiskās hartas prasībām, kas uzliek par pienākumu Olimpisko spēļu organizācijas komitejām sagatavot oficiālo pārskatu, 1904. gada spēļu rīkotāji šādu dokumentu neizstrādāja. Šādos ziņojumos parasti tiek apkopota visaptveroša informācija par spēļu piešķiršanas gaitu, organizatorisko procesu, norisi un sporta sacensību rezultātiem. Neraugoties uz to, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un sporta vēsturnieki par 1904. gada spēļu oficiālajiem ziņojumiem atzīst divus 1905. gadā [[angļu valoda|angļu valodā]] izdotus darbus. Par nozīmīgāko no tiem tiek uzskatīts [[Alberts Spaldings|Alberta Spaldinga]] rediģētais un Džeimsa E. Salivena sarakstītais &quot;Spaldinga oficiālais sporta almanahs 1905. gadam&quot; (''Spalding's Official Athletic Almanac''). Otrs darbs ir Čārlza Dž. P. Lūkasa publikācija &quot;1904. gada olimpiskās spēles&quot; (''The Olympic Games 1904'').&lt;ref name=athletes_number/&gt;

== Spēļu programma ==
Sporta sacensības tika izstieptas vairāku mēnešu garumā, pielāgojot tās Pasaules izstādes norises grafikam. Olimpisko spēļu organizācijas komiteja iesniedza Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) sākotnējo sacensību programmu, ko organizācija apstiprināja un publicēja žurnāla ''Olympic Review'' 1903. gada oktobra numurā.&lt;ref&gt;{{cite web|title=General program of the third Olympiad Saint-Louis 1904|url=http://library.la84.org/OlympicInformationCenter/OlympicReview/1903/ROLE12/ROLE12d.pdf|publisher=''Olympic Review''|access-date=2026. gada 21. augusts}}&lt;/ref&gt; III Olimpisko spēļu atklāšana tika pasludināta 1904. gada 1. maijā. Pasākumu programma tika iekļauta arī &quot;Spaldinga oficiālajā sporta almanahā 1905. gadam&quot; (''Spalding's Official Athletic Almanac''), tomēr tā nedaudz atšķīrās no ''Olympic Review'' sākotnēji publicētās versijas. 

Mūsdienās Starptautiskā Olimpiskā komiteja par oficiālās olimpiskās programmas daļu atzīst tikai atsevišķas sacensības, kas norisinājās laika posmā no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Taču pastāv neskaidrības par precīzu olimpisko disciplīnu loku, jo spēļu galvenais organizators [[Džeimss Edvards Salivens]] centās par &quot;olimpiskām&quot; pasludināt visas Pasaules izstādes ietvaros rīkotās sporta sacensības. Mūsdienu sporta vēsturnieki sacensību statusa precizēšanai izmanto vairākus kritērijus. Lai pasākumu atzītu par olimpisku, tam bija jābūt atvērtam visu valstu pārstāvjiem, bez handikapa (priekšrocību) piešķiršanas, kā arī paredzētam tikai amatieriem. Vienīgais izņēmums tajā periodā bija [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]], kurā atsevišķā disciplīnā drīkstēja sacensties arī profesionāli meistari. Tā kā Sentluisā šāds izņēmums paukošanā netika nodrošināts, visas par olimpiskajām atzītās sacensības notika vienīgi starp amatieriem.

=== 1904. gada Sentluisas Olimpisko spēļu un 1904. gada Pasaules izstādes ietvaros organizēto sporta sacensību pasākumu grafiks ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
|bgcolor=&quot;#CED8F6&quot;| [[olimpiskie sporta veidi|Olimpiskais sporta veids (sacensības)]] ||bgcolor=&quot;#F6D8CE&quot;| daļēji olimpiskais sporta veids (sacensības) ||bgcolor=&quot;#F5F6CE&quot;| Demonstrācijas sporta veids
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
! Datums !! Sacensības/sporta veidi !! Dalībnieku skaits
|-
| 14. maijs || align=left|Starpskolu sacensības skolēniem no Sentluisas || 136
|-
| 21. maijs || align=left|Vieglatlētikas sacensības sportistiem ar priekšrocībām (handikapu) || 90
|-
| 28. maijs || align=left|Starpskolu sacensības skolēniem no Luiziānas || 122
|-
| 30. maijs || align=left|Pamatskolu čempionāts || 68
|-
| 2. jūnijs || align=left|[[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) priekšrocības (handikapa) spēles || 195
|-
| 3. jūnijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) junioru spēles || 187
|-
| 4. jūnijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) senioru spēles || 183
|-
| 11. jūnijs || align=left|Rietumkrasta universitāšu čempionāts || 124
|-
| 20.—25. jūnijs || align=left|Universitāšu beisbola turnīrs || 99
|-
| 23. jūnijs || align=left|Tērneru masu demonstrējumi || 3500
|-
| 25. jūnijs || align=left|Starptautiskais olimpiskais universitāšu čempionāts || 110
|-
| 29.–30.jūnijs || align=left|Starpskolu čempionāts || 258
|-
| 1.—2. jūlijs || align=left bgcolor=&quot;#CED8F6&quot;|[[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrošanas]] individuālais un komandu čempionāts || 789
|-
| 4. jūlijs || align=left bgcolor=&quot;#CED8F6&quot;|Amatieru sporta savienības (AAU) [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņa]] || 7
|-
| 5.—7. jūlijs || align=left bgcolor=&quot;#CED8F6&quot;|[[Lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lakrosa turnīrs]] || 39 
|-
| 11.—12. jūlijs || align=left bgcolor=&quot;#F5F6CE&quot;|[[Basketbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskais basketbola čempionāts]] || 44
|-
| 13.—14. jūlijs || align=left|Universitāšu basketbola čempionāts || 15
|-
| 20.—23. jūlijs || align=left bgcolor=&quot;#F5F6CE&quot;|Gēlu (ķeltu) sporta veidu čempionāts: [[hērlings 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|hērlings]] un [[gēlu futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|gēlu futbols]] || 140 
|-
| 29.—30. jūlijs || align=left bgcolor=&quot;#F6D8CE&quot;|Starptautiskā olimpiskā regate ([[airēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšana]]) || 131
|-
| 29. jūlijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) Rietumu asociāciju vieglatlētikas sacensības ar priekšrocībām (handikapu) || 90
|-
| 30. jūlijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) Rietumu asociāciju čempionātā || 100
|-
| 1.—6. augusts || align=left bgcolor=&quot;#F6D8CE&quot;|[[Riteņbraukšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || 124
|-
| 1.—12. augusts || align=left bgcolor=&quot;#CED8F6&quot;|[[Rokē 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rokē]] || 3
|-
| 15.—20. augusts || align=left|Jauno vīriešu kristīgās apvienības (''Young Men's Christian Association''; YMCA) čempionāts || 393 
|-
| 29. augusts—2.septembris || align=left bgcolor=&quot;#F6D8CE&quot;|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 545
|-
| 29. augusts—3.septembris || align=left bgcolor=&quot;#F6D8CE&quot;|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || 92
|-
| 5.—7. septembris || align=left bgcolor=&quot;#F6D8CE&quot;|Starptautiskais [[peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] un [[ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] čempionāts || 308 
|-
| 6.—8. septembris || align=left bgcolor=&quot;#F6D8CE&quot;|Starptautiskais [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s čempionāts || 42
|-
| 19.—21. septembris || align=left bgcolor=&quot;#F6D8CE&quot;| Olimpiskais [[golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfa]] turnīrs || 74 
|-
| 19.—24. septembris || align=left bgcolor=&quot;#CED8F6&quot;|[[Loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šaušana]] || 35
|-
| 21.—23. septembris || align=left bgcolor=&quot;#CED8F6&quot;|Starptautiskais [[bokss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa]] čempionāts || 28
|-
| 14.—15. oktobris || align=left bgcolor=&quot;#CED8F6&quot;| Amatieru sporta savienības (AAU) [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta]] čempionāts || 62
|-
| 28. oktobris || align=left bgcolor=&quot;#F6D8CE&quot;| Amatieru sporta savienības (AAU) [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]] čempionāts || 38
|-
| 12. novembris || align=left| Universitāšu futbola turnīrs || 340
|-
| 16.–17.novembris || align=left bgcolor=&quot;#CED8F6&quot;| Olimpiskais [[futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbola]] turnīrs || 50
|}

=== Antropoloģijas dienas ===
[[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] organizatori 12. un 13. augustā sarīkoja tā dēvētās &quot;[[Koloniālisms Olimpiskajās spēlēs|Antropoloģijas dienas]]&quot;. Sākot no [[1889. gada Pasaules izstāde|1889. gada Parīzes izstādes]], tā laika pasaules izstāžu raksturīga iezīme bija tā sauktie &quot;cilvēku zoodārzi&quot;, kuru mērķis bija praktiski demonstrēt tā brīža antropoloģiskos konceptus par [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasi]], progresu un [[civilizācija]]s attīstību. Šiem principiem sekoja arī 1904. gada izstāde Sentluisā. Antropoloģiskajās ekspozīcijās tika demonstrēti aptuveni 1400 pamatiedzīvotāji no [[Dienvidaustrumāzija]]s, [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salām, [[Austrumāzija]]s, [[Āfrika]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s, kas tika izvietoti viņu tradicionālajam dzīvesveidam pielāgotā vidē. Vēl aptuveni 1600 pamatiedzīvotāju prezentēja savu kultūru citos izstādes sektoros, tostarp paraugskolā, kurā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] internātskolu audzēkņi demonstrēja [[Pārtautošana|asimilācija]]s procesa rezultātus.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/|title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been the Strangest Ever|publisher=[[Smithsonian Magazine]]|author=Karen Abbott|date=August 7, 2012}}&lt;/ref&gt;

Pašās &quot;Antropoloģijas dienu&quot; sporta sacensībās piedalījās aptuveni 100 piesaistīti pamatiedzīvotāju vīrieši. Aptuveni 10 000 skatītāju klātbūtnē norisinājās sacensības [[beisbols|beisbola]] bumbas mešanā, [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], [[skriešana|skriešanā]], [[tāllēkšana|tāllēkšanā]], [[svarcelšana|svarcelšanā]], kāpšanā stabā un [[virves vilkšana|virves vilkšanā]]. Šajās dienās sievietes nepiedalījās, lai gan atsevišķas pārstāves, tostarp Fortšovas Indēniešu skolas meiteņu basketbola komanda, startēja citos izstādes ietvaros rīkotajos sporta pasākumos.

Zinātniece [[Sjūzena Braunela]] norāda, ka pasaules izstāžu un olimpisko spēļu pārklāšanās šajā periodā bija likumsakarīga, jo abas parādības balstījās kopīgā kultūras loģikā, kas tām piešķīra dabisku radniecību. Turklāt viens no &quot;Antropoloģijas dienu&quot; sākotnējiem mērķiem bija papildu uzmanības piesaistīšana oficiālajai olimpisko spēļu programmai.

== Sporta veidi un disciplīnas == 
{{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}}
1904. gada vasaras olimpisko spēļu programmā bija iekļauti 18 sporta veidi ar 95 disciplīnām. 2021. gada jūlijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par to, kuri sporta veidi un sacensības būtu uzskatāmi par olimpiskajām sacensībā.&lt;ref name=&quot;Analysis and Summaries&quot;&gt;{{Cite web | title=1904 Olympic Games — Analysis and Summaries | url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf | archive-url=https://web.archive.org/web/20110708103043/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf |archivedate=July 8, 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Olympedia/&gt;&lt;ref name=SportReference/&gt;

Šajās Olimpisko spēļu sacensībās pirmo reizi debitēja [[bokss olimpiskajās spēlēs|bokss]], [[daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšana]], [[lakross olimpiskajās spēlēs|lakross]] un [[raketes olimpiskajās spēlēs|raketes]]. Savukārt [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]] un [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] atkal tika iekļauti programmā, jo pēc debijas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēs]] tie netika pārstāvēti [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]]. Gandrīz visos sporta veidos sacensības tika rīkotas tikai vīriešiem. Vienīgais izņēmums bija loka šaušana, kurā norisinājās disciplīnas gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē.

Kā neoficiāli paraugdemostrējumu sporta veidi tika pārstāvēti [[basketbols]], [[hērlings]], [[amerikāņu futbols]] un [[gēlu futbols]]. Tāpat norisinājās paraugcīņa sieviešu boksā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.gbboxing.org.uk/womens-boxing/ |title=Women's Boxing |work=[[GB Boxing]] |access-date=2020-07-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160824180308/http://www.gbboxing.org.uk/womens-boxing/ |archive-date=2016-08-24}}&lt;/ref&gt; [[Pasaules Beisbola un Softbola konfederācija]] (WBSC) norāda, ka spēļu ietvaros tika rīkotas arī [[beisbols|beisbola]] sacensības, tomēr tās nav iekļautas olimpiskā vēsturnieka Bila Malona sastādītajā oficiālajā reģistrā, un ziņas par to rezultātiem nav saglabājušās.&lt;ref name=&quot;WBSC&quot;&gt;{{cite web | title=Baseball in the Olympics: A sport with an Olympic history that starts with Royals trying to play with an orange | website=World Baseball Softball Confederation | date=2022-07-14 | url=https://www.wbsc.org/en/news/baseball-in-the-olympics-a-sport-with-an-olympic-history-that-starts-with-royals-trying-to-play-with-an-orange | access-date=2024-01-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Analysis and Summaries&quot;/&gt;

''Iekavās norādīts disciplīnu skaits sporta veidā.''
{{colbegin|3}}
* {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} (1) 
* {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} (7) 
* {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} (7)
* {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} (2)
* {{osv|Futbols|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (1) 
* {{osv|Golfs|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (1)
* {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} (1) 
* {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} (6)
* {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} (5)
* {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} (9)
* {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} (7)
* {{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} (1) 
* {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} (2) 
* {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} (2)
* {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} (1)
* {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} (24)
* {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (12) 
* {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} (1)
''Demonstrāciju sporta veidi:''
* ''{{osv|Amerikāņu futbols|1904|vasaras|image=yes}}''
* ''{{osv|Basketbols|1904|vasaras|image=yes}}''
* ''{{osv|Gēlu futbols|1904|vasaras|image=yes}}''
* ''{{osv|Hērlings|1904|vasaras}}''
{{colend}}

== Norises vietas ==
{{pamatraksts|1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|300px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu, kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.]]
1904. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas piecās norises vietās. Starp tām bija [[Gleneho golfa klubs]] — pirmais golfa laukums, kas tika uzbūvēts uz rietumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes un tika atvērts 1901. gadā.&lt;ref name=gecc&gt;{{cite web|url=http://golfclubatlas.com/in-my-opinion/glen-echo-country-club|last=Healey|first=Jim|title=Glen Echo County Club|website=golfclubatlas.com|date=19 March 2009 |access-date=November 23, 2018}}&lt;/ref&gt; [[Foresta parks|Foresta parkā]], kas bija galvenā [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] norises vieta, tika rīkoti trīs olimpisko sporta veidu pasākumi — daiļlēkšana, peldēšana un ūdenspolo.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/DIV/mens-springboard.html |title=Diving at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Springboard |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418125526/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/DIV/mens-springboard.html |archive-date=April 18, 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/SWI/ |title=Swimming at the 1904 St. Louis Summer Games |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417044731/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/SWI/ |archive-date=April 17, 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=wp&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418125222/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=April 18, 2020}}&lt;/ref&gt; [[Krīvkēras ezers|Krīvkēras ezerā]] tika aizvadītas airēšanas sacensības. Savukārt par Olimpisko spēļu galveno norises vietu kļuva [[Frānsisa Olimpiskais laukums]], kur tika aizvadītas cīņas sporta, futbola, lakrosa, loka šaušanas, riteņbraukšamas, rokē, svarcelšanas, tenisa, vieglatlētikas, vingrošanas un virves vilkšanas sacensības. Tūlīt pēc izstādes ārpus stadiona tika uzbūvēti dekoratīvi vārti, pieminot 1904. gada Olimpiskās spēles.&lt;ref name=field&gt;[http://www.wustl.edu/community/visitors/tour/danforth/francis-field.html Washington University in St. Louis profile of Francis Field.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227054543/http://wustl.edu/community/visitors/tour/danforth/francis-field.html |date=27 December 2010}}.&lt;/ref&gt; [[Frānsisa sporta zāle|Frānsisa sporta zālē]] tika aizvadītas boksa un paukošanas sacensības.

{| class=&quot;wikitable&quot; 
! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas
|-
| [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] || {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras}}, {{osv|Futbols|1904|vasaras}}, {{osv|Lakross|1904|vasaras}}, {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras}}, {{osv|Rokē|1904|vasaras}}, {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras}}, {{osv|Teniss|1904|vasaras}}, {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras}}, {{osv|Vingrošana|1904|vasaras}} un {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras}}
|-
| [[Frānsisa sporta zāle]] || {{osv|Bokss|1904|vasaras}} un {{osv|Paukošana|1904|vasaras}}
|-
| [[Foresta parks]] || {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1904|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras}} 
|-
| [[Krīvkēras ezera memoriālais parks|Krīvkēras ezers]] || {{osv|Airēšana|1904|vasaras}}
|-
| [[Gleneho lauku golfa klubs]] || {{osv|Golfs|1904|vasaras}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
Šajās olimpiskajās spēlēs startēja 10 valstis ar 650 sportistiem (644 vīrieši un 6 sievietes). Sakarā ar grūtībām nokļūt Sentluisā un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas-Japānas kara]] izraisīto spriedzi Eiropā, Olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai aptuveni 60 sportisti no ārpus Ziemeļamerikas.&lt;ref name=Olympedia/&gt;&lt;ref name=SportReference/&gt; Taču atsevišķos avotos norādīts atšķirīgs sportistu un arī pārstāvošo valstu skaits. Pirmo reizi Olimpiskajās spēlēs startēja [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] (pirmā [[Āfrika]]s kontinenta valsts Olimpiskajās spēlēs). Šajās olimpiskajās spēlēs nebija pārstāvēta neviena [[Āzija]]s un [[Dienvidamerika]]s valsts. Spēļu ietvarā tika izveidota [[Jauktā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kura pēc SOK oficiālās informācijas startējusi tikai paukošanas sacensībās. Sportisti un pārstāvēto valstus skaitliskās neatbilstības dažādos avotos izriet no tā, ka ne visas sacensības, kas notika [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] ietveros tiek uzskatīti par olimpiskajiem. Atsevišķos vēsturiskajos avotos minēts, ka 1904. gada spēlēs piedalījās arī [[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]], [[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]], [[Norvēģija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] un [[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]], tomēr mūsdienās Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šo valstu oficiālo dalību vairs neatzīst. Piemēram, Francijas dalības iekļaušana ir pretrunīga, jo [[Francijas Olimpiskā komiteja]] uz šīm spēlēm nesūtīja nevienu sportistu. [[Alberts Korijs]], Amerikas iedzīvotājs ar Francijas pilsonību, ir reģistrēts kā individuāls dalībnieks, un viņa sudraba medaļa tiks ieskaitīta ASV sastāvā.

Atšķirībā no iepriekšējām, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]], oficālajā olimpisko spēļu programmā sievietes (6 ASV sportistes) bija pārstāvētas tikai [[loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]]. Lielākā daļa no sportistiem, 526 sportisti, bija no spēļu rīkotājvalsts — [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Maratona skrējēji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], abi no Dienvidāfrikas, bija pirmie melnādainie afrikāņi, kas piedalījās Olimpiskajās spēlēs.
[[Attēls:1904 Summer olympics team numbers.png|400px|thumb|Sportistu sadalījuma pa pārstāvētajām spēlēm.]]
; Pārtstāvētās valstis
''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|543}}
* {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|8}}
* {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|14}}
* {{ValstsOS|ITA|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|54}}
* {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|22}}
* ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}''
; Diskutabli pārstāvētās valstis
* {{ValstsOS|AUT|1904. gada vasaras}}
* {{ValstsOS|FRA|1904. gada vasaras}}
* {{ValstsOS|NOR|1904. gada vasaras}}
* {{ValstsOS|SUI|1904. gada vasaras}}
{{colend}}

; Pārstāvēto valstu un sportistu sadalījums pa sporta veidiem

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center&quot;
|-
! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2|Disciplīnu &lt;br/&gt; skaits !! rowspan=2| Pārstāvētās &lt;br/&gt; valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu &lt;br/&gt; sastāvu uzskaitījums
|-
! style=&quot;width:6em;|Kopā !! style=&quot;width:6em;|Vīrieši !! style=&quot;width:6em;|Sievietes
|-
| align=left|{{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} || 7 || 1 || 42 || 42 || — || ''[[Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left|{{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Futbols|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Golfs|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 5 || 5 || — || ''[[Svarcēlāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left|{{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 36 || 36 || — || ''[[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left|{{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 21 || 21 || — || ''[[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left|{{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} || 24 || 9 || 116 || 116 || — || ''[[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|-
| align=left|{{osv|Vingrošana|1904|vasaras|image=yes}} || 
|-
| align=left|{{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} || 1 || 3 || 30 || 30 || — || ''[[Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]''
|}

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* SOK prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* Uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.
* Franks Kuglers ir vienīgais sportists, kurš vienās Olimpiskajās spēlēs ieguvis medaļu trīs dažādos sporta veidos.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas ASV:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas ASV:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)'' {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}


{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; IV Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}


{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>dyoph01tdto2to4odg1cwgkrirg3jp4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Inčukalna novada ciemi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>117385</id>
    <redirect title="Kategorija:Inčukalna novads" />
    <revision>
      <id>4532133</id>
      <parentid>956466</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:11:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>neaktuāla kategorija</comment>
      <origin>4532133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" sha1="f83xz90zvcnwbw4rk2v4y5vsy0vzgkm" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kategorija:Inčukalna novads]]</text>
      <sha1>f83xz90zvcnwbw4rk2v4y5vsy0vzgkm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pandžabu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>119581</id>
    <revision>
      <id>4532185</id>
      <parentid>4524782</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:21:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532185</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16471" sha1="ph3imueu774lyg48qrkx9jj7pf1o8e9" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 |name          = Pandžabu valoda
 |nativename    = पंजाबी, ''Pañjābī''
 |pronunciation = [pʌnˈʤɑːbiː]
 |states        = {{Indija}}, {{Pakistāna}} un minoritātes [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]
 |region        = [[Pendžāba]]
 |latd=  | latm= | latNS = 
 |longd= |longm= |longEW = 
 |speakers      = ~110 miljoni
 |iso1          = pa
 |iso2          = pan
 |iso3          = pan
 |familycolor   = Indoeiropiešu
 |fam2          = [[Indoirāņu valodas|Indoirāņu]]
 |fam3          = [[Indoāriešu valodas|Indoāriešu]]
 |script        = 
 |rank          = 11.
 |nation        = {{flaga|Pakistāna}} [[Pakistāna|Pakistānā]]&lt;br /&gt;{{flaga|Indija}} [[Indija|Indijā]]
 |minority      = 
 |agency        = nav oficiāls regulators
 |extinct       = 
 |caption       = 
 |image         = 
 |map           = [[Attēls:Punjabispeakers.png|center|thumb|235px|Pandžabu valodā runājošie galvenokārt dzīvo Indijas ziemeļrietumos un Pakistānā.]]
}}

'''Pandžabu valoda'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vestnesis.lv/ta/id/140080 |title= Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |author= [[Valsts valodas centrs]] |date= 2006. gada 10. jūlijs |access-date= 2010. gada 19. jūlijā}}&lt;/ref&gt; ([[dēvanāgarī]] rakstībā: पंजाबी; izrunā: {{IPA|[[IPA|[pʌnˈʤɑːbiː]]]}}) ir viena no [[indoāriešu valodas|indoāriešu valodām]]. Tajā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā [[Pendžāba]]s reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp [[Pakistāna|Pakistānu]] un [[Indija|Indiju]]. Tā ir viena no Indijas [[valsts valoda|valsts valodām]], kā arī [[sikhisms|sikhisma]] oficiālā valoda. Tiek lēsts, ka pandžabu valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku. Līdz ar to tā ir 11. vietā pēc runātāju skaita.

Visvairāk pandžabu valodā runājošie dzīvo [[Pakistāna|Pakistānā]] (~76,3 miljoni), [[Indija|Indijā]] (~29,1 miljons), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (~2,3 miljoni), [[Kanāda|Kanādā]] (~1,1 miljons), [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] (~720 tūkstoši), [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] (~640 tūkstoši) un [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] (~620 tūkstoši).

== Gramatika ==
Pandžabu valodas gramatika kopumā ir raksturīga [[Indoāriešu valodas|indoāriešu valodām]]. Tai raksturīga samērā attīstīta [[fleksija (valodniecība)|fleksija]], dzimtes un skaitļa kategorijas, kā arī pēclikumu izmantošana. Neitrālā teikuma vārdu secība parasti ir subjekts—objekts—predikāts (SOV), piemēram, darbības vārds visbiežāk atrodas teikuma beigās.&lt;ref name=&quot;Shackle2003&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Shackle|first=Christopher|title=The Indo-Aryan Languages|chapter=Panjabi|editor-last=Cardona|editor-first=George|editor2-last=Jain|editor2-first=Dhanesh|publisher=Routledge|year=2003|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Lietvārdi un dzimte ===
Pandžabu valodā ir divas [[Gramatiskā dzimte|gramatiskās dzimtes]] — vīriešu un sieviešu. Lietvārdi tiek locīti pēc skaitļa un formas, kas saistīta ar to sintaktisko funkciju. Tradicionāli izšķir tiešo, netiešo un vokatīvo formu. Netiešo formu galvenokārt lieto pirms pēclikumiem.&lt;ref name=&quot;Shackle2003&quot; /&gt;

Atšķirībā no latviešu valodas pandžabu valodā sintaktiskās attiecības lielā mērā izsaka nevis ar plašu locījumu galotņu sistēmu, bet ar pēclikumiem. Tie funkcionāli līdzinās daudzu Eiropas valodu prievārdiem, taču atrodas aiz lietvārda vai vietniekvārda.

=== Īpašības vārdi ===
[[Īpašības vārds|Īpašības vārdi]] var būt lokāmi vai nelokāmi. Lokāmie īpašības vārdi saskaņojas ar lietvārdu dzimtē, skaitlī un noteiktās gramatiskajās formās. Nelokāmie īpašības vārdi savu formu nemaina.&lt;ref name=&quot;Gill&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Gill|first=Harjeet Singh|last2=Gleason|first2=Henry A.|title=A Reference Grammar of Panjabi|publisher=Patiala Department of Linguistics, Punjabi University|year=1969|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Darbības vārdi ===
Pandžabu [[Darbības vārds|darbības vārdu]] sistēmā tiek izteikta persona, skaitlis, dzimte, laiks, aspekts un [[izteiksme]]. Nozīmīga loma ir divdabja formām un palīgdarbības vārdiem, ar kuru palīdzību veido dažādas laika un aspekta konstrukcijas.&lt;ref name=&quot;Shackle2003&quot; /&gt;

Pagātnes perfektīvajās konstrukcijās pandžabu valodai ir raksturīgas [[Ergativitāte|ergatīvas]] pazīmes. Pārejoša darbības vārda darītājs noteiktās konstrukcijās tiek marķēts ar pēclikumu ''ne'', bet darbības vārda saskaņojums var būt saistīts ar objektu. Tādējādi pandžabu valodā nominātīvi akuzatīvā struktūra mijas ar ergatīvu konstrukciju izmantošanu.&lt;ref name=&quot;Bhatia&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Bhatia|first=Tej K.|title=Punjabi: A Cognitive-Descriptive Grammar|url=https://archive.org/details/punjabicognitive0000bhat|publisher=Routledge|year=1993|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vietniekvārdi ===
[[Vietniekvārds|Vietniekvārdu]] sistēmā tiek nošķirtas personas un skaitļi. Otrās personas vietniekvārdu izvēle var izteikt arī sociālās attiecības un pieklājības pakāpi. Piederību parasti izsaka ar īpašām ģenitīvām konstrukcijām, kuru elementi var saskaņoties ar apzīmēto lietvārdu.

=== Vārdu secība ===
Pandžabu valodas pamata vārdu secība ir SOV — teikuma priekšmets parasti atrodas pirms papildinātāja, bet [[izteicējs]] — teikuma beigās. Tomēr vārdu secība ir samērā elastīga, jo to var mainīt atkarībā no teikuma informācijas struktūras, uzsvara un konteksta.&lt;ref name=&quot;Bhatia&quot; /&gt;

Raksturīga ir arī apzīmētāja novietošana pirms apzīmējamā lietvārda, savukārt pēclikumi atrodas pēc lietvārda frāzes. Palīgdarbības vārdi parasti seko darbības vārda pamatformai vai divdabim.

== Vārdu krājums ==
Pandžabu valodas [[Leksika|vārdu krājuma]] pamatu veido indoāriešu izcelsmes vārdi, kuru ievērojama daļa vēsturiski saistīta ar [[Sanskrits|sanskritu]] un vidusindoāriešu valodām. Tāpat kā citās mūsdienu indoāriešu valodās, tradicionāli izšķir no sanskrita tieši aizgūtus vārdus (''tatsama'') un vārdus, kas līdz mūsdienu formai nonākuši pakāpeniskas fonētiskās attīstības rezultātā (''tadbhava'').&lt;ref name=&quot;Shackle2003&quot; /&gt;

Vēsturisko kontaktu rezultātā pandžabu valodā ir daudz aizguvumu no [[Persiešu valoda|persiešu]] un [[Arābu valoda|arābu valodas]]. Persiešu valodas ietekme īpaši pastiprinājās viduslaikos un [[Mogulu impērija|Mogulu impērijas]] laikā, kad persiešu valoda bija nozīmīga pārvaldes un literatūras valoda Dienvidāzijā. Daudzi arābu cilmes vārdi pandžabu valodā nonāca ar persiešu valodas starpniecību.&lt;ref name=&quot;BritannicaPunjabi&quot; /&gt;

Pandžabu leksiku ietekmējusi arī [[Urdu valoda|urdu]] un [[hindi]] valoda. Pakistānā lietotajā pandžabu valodā parasti sastopams vairāk persiešu, arābu un urdu cilmes vārdu, savukārt Indijas standartizētajā pandžabu valodā, īpaši formālajā un administratīvajā stilā, biežāk tiek izmantota sanskrita cilmes terminoloģija. Tomēr abu valodas variantu ikdienas leksikas pamats lielā mērā ir kopīgs.

Britu koloniālās pārvaldes laikā un īpaši 20. un 21. gadsimtā pandžabu valodā ienācis ievērojams skaits aizguvumu no [[Angļu valoda|angļu valodas]]. Tie ir īpaši izplatīti tehnoloģiju, izglītības, pārvaldes, transporta un mūsdienu populārās kultūras terminoloģijā. Angļu cilmes vārdi nereti tiek fonoloģiski un gramatiski pielāgoti pandžabu valodas sistēmai.&lt;ref name=&quot;Bhatia&quot; /&gt;

Atšķirības starp Indijas un Pakistānas pandžabu rakstu tradīcijām ietekmē arī vārdu krājuma rakstisko atveidi. Indijā pandžabu valodu galvenokārt raksta [[Gurmukhi]] rakstā, bet Pakistānā — [[Šahmukhi]] rakstā, kas balstīts uz [[Persiešu-arābu raksts|persiešu-arābu rakstu]]. Šīs atšķirības tomēr nenozīmē divu atsevišķu valodu pastāvēšanu, un sarunvalodas pamata leksika abās robežas pusēs saglabā augstu savstarpējās saprotamības pakāpi.

== Ģeogrāfiskā izplatība ==
Pandžabu valoda galvenokārt izplatīta vēsturiskajā [[Pendžāba|Pendžābas]] reģionā, kas kopš 1947. gada ir sadalīts starp [[Pakistāna|Pakistānu]] un [[Indija|Indiju]]. Lielākā daļa pandžabu valodas runātāju dzīvo Pakistānā, kur tā ir visplašāk lietotā dzimtā valoda. Indijā pandžabu valoda galvenokārt koncentrēta [[Pendžāba (Indija)|Pendžābas štatā]], kur tai ir oficiālās valodas statuss, kā arī kaimiņu teritorijās, tostarp [[Harjāna|Harjānā]], [[Deli]] un [[Čandīgarha|Čandīgarhā]].&lt;ref name=&quot;EthnologuePunjabi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ethnologue.com/language/pan/|title=Punjabi|publisher=Ethnologue|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pakistānā pandžabu valodas galvenais izplatības centrs ir [[Pendžāba (Pakistāna)|Pendžābas province]], kur atrodas tādas lielpilsētas kā [[Lahora]], [[Faisalābāda]], [[Rāvalpindi]] un [[Multāna]]. Pakistānas pandžabu rakstībā tradicionāli izmanto [[Šahmukhi]] rakstību, kas balstīta uz modificētu [[Persiešu-arābu raksts|persiešu-arābu rakstu]]. Savukārt Indijas Pendžābā dominē [[Gurmukhi]] rakstība.&lt;ref name=&quot;BritannicaPunjabi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Punjabi-language|title=Punjabi language|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kopš 19. gadsimta beigām un īpaši 20. gadsimtā migrācijas rezultātā izveidojusies plaša pandžabu valodas diaspora. Ievērojamas pandžabu valodā runājošo kopienas dzīvo [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Lielas pandžabu kopienas pastāv arī [[Persijas līcis|Persijas līča]] valstīs, īpaši [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] un [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]].

Īpaši nozīmīga pandžabu valodas klātbūtne ir Kanādā un Apvienotajā Karalistē, kur ilgstošas imigrācijas rezultātā tā kļuvusi par vienu no lielākajām Dienvidāzijas diasporas valodām. Diasporas kopienās valoda tiek uzturēta ģimenēs, [[Sikhisms|sikhu]] reliģiskajās kopienās, izglītības iestādēs un plašsaziņas līdzekļos.

== Galvenie dialekti ==
Pandžabu valodai raksturīga ievērojama dialektālā daudzveidība, un robežas starp atsevišķiem dialektiem bieži ir pakāpeniskas. Dialektu klasifikācija dažādos avotos atšķiras, jo daļa valodas paveidu veido pārejas zonas uz citām ziemeļrietumu [[Indoāriešu valodas|indoāriešu valodām]].&lt;ref name=&quot;Shackle2003&quot; /&gt;

Par nozīmīgākajiem pandžabu dialektiem parasti uzskata:

* Madžhi (''Majhi'') — izplatīts Madžhas reģionā abās Indijas un Pakistānas robežas pusēs, tostarp [[Lahora|Lahoras]] un [[Amritsara|Amritsaras]] apkārtnē. Tas veido pamatu pandžabu literārās valodas standartam.
* Doabi (''Doabi'') — izplatīts Doabas reģionā starp Bjāsas un [[Satledža|Satledžas]] upēm Indijas Pendžābā.
* Malvai (''Malwai'') — galvenokārt sastopams Malvas reģionā Indijas Pendžābas dienvidu un centrālajā daļā.
* Puadhi (''Puadhi'', ''Powadhi'') — izplatīts Pendžābas dienvidaustrumos un blakus esošajās [[Harjāna|Harjānas]] teritorijās.
* Pothohari (''Pothohari'') — izplatīts Pothoharas plato Pakistānas ziemeļos, tostarp [[Rāvalpindi]] apkārtnē. Tā klasifikācija ir diskutabla, un to mēdz pieskaitīt arī Lahndas valodu grupai.&lt;ref name=&quot;EthnologuePunjabi&quot; /&gt;
* Džangvi (''Jhangvi'', ''Jangli'') — sastopams Pakistānas Pendžābas centrālajā un rietumu daļā; arī tā attiecības ar pandžabu un Lahndas valodām dažādās klasifikācijās tiek interpretētas atšķirīgi.

Īpaši sarežģīta ir pandžabu valodas rietumu dialektu klasifikācija. Vairāki paveidi, kurus agrāk mēdza apvienot ar nosaukumu ''rietumu pandžabu'', mūsdienu valodniecībā tiek klasificēti atsevišķi, piemēram, kā [[Saraiki valoda|saraiki]] vai citas Lahndas grupas valodas. Tādēļ jēdziens „pandžabu dialekts” dažādos lingvistiskajos un sociālajos kontekstos var aptvert atšķirīgu valodas paveidu kopumu.&lt;ref name=&quot;Shackle2003&quot; /&gt;

== Teksta paraugs ==
Tālāk sniegts [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]] 1. pants pandžabu valodā [[Gurmukhi]] rakstā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/human-rights/universal-declaration/translations/panjabi|title=Universal Declaration of Human Rights — Panjabi|publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

: '''ਸਾਰੇ ਮਨੁੱਖ ਜਨਮ ਤੋਂ ਹੀ ਆਜ਼ਾਦ ਹਨ ਅਤੇ ਸਨਮਾਨ ਅਤੇ ਅਧਿਕਾਰਾਂ ਵਿੱਚ ਬਰਾਬਰ ਹਨ। ਉਹਨਾਂ ਨੂੰ ਬੁੱਧੀ ਅਤੇ ਜ਼ਮੀਰ ਦੀ ਦਾਤ ਪ੍ਰਾਪਤ ਹੈ ਅਤੇ ਉਹਨਾਂ ਨੂੰ ਇੱਕ ਦੂਜੇ ਨਾਲ ਭਾਈਚਾਰੇ ਦੀ ਭਾਵਨਾ ਨਾਲ ਪੇਸ਼ ਆਉਣਾ ਚਾਹੀਦਾ ਹੈ।'''

Latviešu valodā:

: „Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.”

== Statuss ==
Pandžabu valodas juridiskais un sabiedriskais statuss [[Indija|Indijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]] būtiski atšķiras. Lai gan Pakistānā dzīvo lielākā daļa pandžabu valodas runātāju, valodai valsts līmenī nav oficiālās valodas statusa; valsts oficiālajā un administratīvajā vidē dominē [[Urdu valoda|urdu]] un [[angļu valoda]]. Pandžabu valodu plaši lieto ikdienas saziņā, populārajā kultūrā, mūzikā un plašsaziņas līdzekļos, īpaši [[Pendžāba (Pakistāna)|Pendžābas provincē]].&lt;ref name=&quot;PakistanCensus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.gov.pk/|title=Pakistan Bureau of Statistics|publisher=Pakistan Bureau of Statistics|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Indijā pandžabu valoda ir viena no 22 valodām, kas iekļautas [[Indijas konstitūcija|Indijas konstitūcijas]] astotajā pielikumā.&lt;ref name=&quot;IndiaConstitution&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legislative.gov.in/constitution-of-india/|title=Constitution of India|publisher=Legislative Department, Government of India|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā ir [[Pendžāba (Indija)|Pendžābas štata]] galvenā oficiālā valoda un tiek izmantota pārvaldē, izglītībā un plašsaziņas līdzekļos. Indijā pandžabu valodu pārsvarā raksta [[Gurmukhi]] rakstā.

Pandžabu valodai ir īpaša nozīme [[Sikhisms|sikhismā]]. ''Guru Granth Sahib'', sikhu svētie raksti, ir pierakstīti Gurmukhi rakstā un ietver tekstus vairākās vēsturiskās Dienvidāzijas valodu formās. Tādēļ Gurmukhi un pandžabu literārā tradīcija ieņem nozīmīgu vietu sikhu reliģiskajā un kultūras dzīvē.&lt;ref name=&quot;BritannicaSikhism&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Sikhism|title=Sikhism|publisher=Encyclopaedia Britannica|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ārpus Dienvidāzijas pandžabu valodai ir ievērojams statuss valstīs ar lielām pandžabu diasporas kopienām, īpaši [[Kanāda|Kanādā]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Kanādā tā ir viena no visplašāk lietotajām valodām pēc angļu un franču valodas un tiek izmantota diasporas plašsaziņas līdzekļos, reliģiskajās organizācijās un sabiedriskajā dzīvē.&lt;ref name=&quot;CanadaPunjabi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statcan.gc.ca/|title=Statistics Canada|publisher=Statistics Canada|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Indo-Irāņu valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indoāriešu valodas]]
[[Kategorija:Indijas valodas]]
[[Kategorija:Pakistānas valodas]]</text>
      <sha1>ph3imueu774lyg48qrkx9jj7pf1o8e9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121536</id>
    <revision>
      <id>4531911</id>
      <parentid>4531767</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:05:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531911</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45917" sha1="k5he1ut8w22br9qrg5r5uwwu6ng91rx" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|country       = 
|name          = Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;
|logo          = Nacionālā apvienība Logo.svg
|leader        = [[Ilze Indriksone]]
|colorcode     = #EFC800
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2011|7|23}}
|ideology      = [[nacionālkonservatīvisms]]
|position      = [[Labēja politika|labēja]]
|international = 
|merged        = [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] un [[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]]
|european      = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Alianse]]
|europarl      = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]
|colours       = {{krāsa|#5A0505}} sarkanbrūna
{{krāsa|#EFC800}} zelta 
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|12|100|hex=#5A0505}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|9|hex=#5A0505}}
|seats3_title  = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#5A0505}}
|seats4_title  = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|10|60|hex=#5A0505}}
|seats5_title   = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
|seats5         = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|42|hex=#5A0505}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 1123{{increase}} &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
|website       = {{URL|http://www.nacionalaapvieniba.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Nacionālā Apvienība''' (saīsinājumā '''NA'''), oficiāli '''Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;''' ('''Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK''') ir 2011. gadā izveidota [[nacionālkonservatīvisms|nacionālkonservatīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Ar 13 vietām [[14. Saeima|14. Saeimā]] Nacionālajai apvienībai ir ceturtā lielākā frakcija [[Saeima|Saeimā]]. Kopš 2024. gada 15. decembra partijas vienīgā priekšsēdētāja ir [[Ilze Indriksone]].

Partija sākumā veidojusies kā partiju apvienība, kas apvienoja politiskās partijas &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot; un &quot;[[Visu Latvijai!]]&quot; dalībai [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]], kurās apvienība ieguva 8 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] partija ieguva 14 vietas Saeimā. [[11. Saeima|11. Saeimā]] partija veidoja koalīciju ar citām partijām, izkļūstot no opozīcijas. Nacionālā apvienība strādā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]] ar četriem ministriem — iekšlietu ([[Jānis Dombrava]]), izglītības un zinātnes ([[Ilze Indriksone]]), klimata un enerģētikas ([[Jānis Vitenbergs]]) un kultūras ([[Nauris Puntulis]]).

[[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] Nacionālo apvienību pārstāv [[Roberts Zīle]] un [[Rihards Kols]]. Nacionālā apvienība vada četras pašvaldības: [[Ogres novads|Ogres]] ([[Andris Krauja]]), [[Bauskas novads|Bauskas]] ([[Aivars Mačeks]]), [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]] ([[Andris Jankovskis]]) un [[Ventspils novads|Ventspils]] ([[Andis Zariņš]]) novadus.

== Vēsture ==

=== Kā partiju apvienība ===
2010. gada maijā tika ziņots, ka TB/LNNK un &quot;Visu Latvijai!&quot; domā par dalību neilgi pirms tam izveidotajā politiskajā apvienībā &quot;[[Vienotība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = TB/LNNK varētu startēt kopā ar 'Vienotību'; domā arī 'Visu Latvijai' |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.05.15. |accessdate = 2010.07.19 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/tblnnk-varetu-startet-kopa-ar-vienotibu-doma-ari-visu-latvijai.d?id=31902355}}&lt;/ref&gt; {{dat||05|28}} &quot;Vienotība&quot; paziņoja, ka nav vienojusies ar šīm partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = 'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!' |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.05.28. |accessdate = 2010.07.19 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-nevienojas-ar-tblnnk-un-visu-latvijai.d?id=32164881}}&lt;/ref&gt; {{dat||05|31}} TB/LNNK un &quot;Visu Latvijai!&quot; paziņoja par jaunas apvienības izveidi, lai piedalītos tā paša gada rudenī gaidāmajās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = 'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'| publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.05.31. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/visu-latvijai-un-tblnnk-veidos-apvienibu.d?id=32226643}}&lt;/ref&gt; {{dat||07|02}} tika paziņots, ka apvienības pilns nosaukums būs &quot;Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;&quot;, to vadīs TB/LNNK priekšsēdētājs [[Roberts Zīle]] un tās devīze būs &quot;Vienoti latviskai Latvijai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = VL/TB/LNNK apvienību, visticamāk, vadīs Zīle |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.07.02. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vltblnnk-apvienibu-visticamak-vadis-zile.d?id=32802861}}&lt;/ref&gt; {{dat||07|04}} notika dibināšanas kongress, kurā apvienības izveidi atbalstīja visi 300 delegāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.07.04. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vltblnnk-dibinasanas-kongresa-sola-stiprinat-latviesu-valodu.d?id=32830647 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20100709080714/http://www.delfi.lv/news/national/politics/vltblnnk-dibinasanas-kongresa-sola-stiprinat-latviesu-valodu.d?id=32830647 |archivedate = {{dat|2010|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; {{dat||07|15}} četri deputāti no bijušās TB/LNNK frakcijas un bijušais neatkarīgais deputāts, &quot;Visu Latvijai!&quot; biedrs [[Visvaldis Lācis]] izveidoja apvienības [[9. Saeimas frakcijas|Saeimas frakciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Nodibina apvienības 'VL-TB/LNNK' Saeimas frakciju |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.07.15. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-apvienibas-vl-tblnnk-saeimas-frakciju.d?id=33034903}}&lt;/ref&gt; {{dat||07|22}} apvienība paziņoja, kas būs tās vēlēšanu sarakstu līderi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = VL-TB/LNNK sarakstu līderi — Rasnačs, Dzintars, Bērziņš, Parādnieks un Tabūns |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.07.22. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sarakstu-lideri--rasnacs-dzintars-berzins-paradnieks-un-tabuns.d?id=33151975}}&lt;/ref&gt; bet {{dat||07|30}} reģistrēja sarakstu vēlēšanām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = VL-TB/LNNK sola atcelt imigrācijas atvieglojumus investoriem |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2010.07.30. |accessdate = 2010.08.05 |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vl-tblnnk-sola-atcelt-imigracijas-atvieglojumus-investoriem.d?id=33292433}}&lt;/ref&gt;

10. Saeimas vēlēšanās apvienība ieguva 7,67% balsu un 8 deputātu vietas.&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRezs10 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110831181533/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRezs10 |date={{dat|2011|08|31||bez}} }}, informācija CVK mājas lapā&lt;/ref&gt; {{Dat|2011|03|08}} pēc skandāla ar meitas nodarbināšanu un dzīvokļa īri no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās Visvaldis Lācis.&lt;ref&gt;[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/41965/16-marta-prieksvakara-visvaldis-lacis-izstajas-no-visu-latvijai 16. marta priekšvakarā Visvaldis Lācis izstājas no &quot;Visu Latvijai!&quot;]. [[Jauns.lv]] (2011.03.08.)&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; 2011. gada pētījumu Nacionālā apvienībā bija balsojumu dalības ziņā visaktīvākā 10. Saeimas frakcija. 1394 atklātajos balsojumos bija reģistrēti tikai 370 Nacionālās apvienības deputātu nebalsošanas gadījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate= 2010. gada 5. augustā |archive-date= 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190607014627/https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/389792-sc_deputati_10saeima_izvairas_no_balsojumiem |accessdate= 2010. gada 5. augustā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate= 2010. gada 5. augustā |archive-date= 2019. gada 6. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}&lt;/ref&gt;

2011. gada pavasarī Nacionālā apvienība rīkoja parakstu vākšanu par grozījumiem [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]], lai visās valsts skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām tikai valsts valodā. Lai gan tika savākti 120 433 paraksti, ar tiem nebija pietiekami, lai ierosinātu referendumu.&lt;ref&gt;[http://cvk.lv/pub/public/29863.html Parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. 2011. gada 11. maijs — 9. jūnijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140110224417/http://cvk.lv/pub/public/29863.html |date={{dat|2014|01|10||bez}} }}. informācija CVK mājas lapā&lt;/ref&gt; Šī iniciatīva kalpoja par iemeslu parakstu vākšanai referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas tika uzsākta 2011. gada 4. martā un noveda pie [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referenduma par grozījumiem Satversmē]]. {{dat|2011|07|23}}, vienā dienā ar [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par 10. Saeimas atlaišanu]], &quot;Visu Latvijai!&quot; un TB/LNNK apvienojās vienā partijā, kura tika nosaukta tāpat kā iepriekš veidotā apvienība,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Dzintars un Zīle vadīs jaunu partiju |publisher = Ir |date = 2011.07.23. |accessdate = 2011.07.23 |url = http://www.irir.lv/2011/7/23/dzintars-un-zile-vadis-jaunu-partiju}}&lt;/ref&gt; bet par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti [[Raivis Dzintars]] un [[Gaidis Bērziņš]].&lt;ref&gt;[http://www.nacionalaapvieniba.lv/par-mums/vesture/ Nacionālās apvienības vēsture]. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)&lt;/ref&gt; [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] Nacionālā apvienība ieguva 13,88% balsu un 14 deputātu vietas,&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez_s11 11. Saeimas vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111008210907/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez_s11 |date={{dat|2011|10|08||bez}} }}, informācija CVK mājas lapā&lt;/ref&gt; tādējādi dubultojot savu pārstāvniecību Saeimā. Nacionālā apvienība bija vienīgā partija, kuras visi [[10. Saeima]]s deputāti tika pārvēlēti arī [[11. Saeima|11. Saeimā]].

Pēc vēlēšanām Nacionālā apvienība iesaistījās [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]] kopā ar [[Vienotība|Vienotību]] un (Zatlera) [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partiju]], panākot, ka ārpus valdības tika atstāts vēlēšanās uzvarējušais [[Saskaņas centrs]]. Šajā valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre [[Žaneta Jaunzeme-Grende]] un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš,&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-izsaka-uzticibu-dombrovska-tresajai-valdibai.d?id=41366711 Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai]. Delfi (2011.10.25)&lt;/ref&gt; bet papildus tam Nacionālā apvienība uzņēmās cīņu par uzlabojumiem [[Latvijas demogrāfija|demogrāfijā]]&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/demografijas-ultimats-koalicija-vienojas-par-papildu-naudu-na-atbalstis-budzetu.d?id=42767382 'Demogrāfijas ultimāts': koalīcija vienojas par papildu naudu; NA atbalstīs budžetu]. Delfi (2012.10.22.)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/laba-zina-jaunajiem-vecakiem-jeb-panaktais-demografija/ Laba ziņa jaunajiem vecākiem jeb panāktais demogrāfijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140113193856/http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/laba-zina-jaunajiem-vecakiem-jeb-panaktais-demografija/ |date={{dat|2014|01|13||bez}} }}. NacionalaApvieniba.lv (2013.11.06.)&lt;/ref&gt; un pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību.&lt;ref&gt;[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/koalicijas-vienosanas-par-terminuzturesanas-atlauju-regulejumu/ Koalīcijas vienošanās par termiņuzturēšanās atļauju regulējumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140123125703/http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/koalicijas-vienosanas-par-terminuzturesanas-atlauju-regulejumu/ |date={{dat|2014|01|23||bez}} }}. NacionalaApvieniba.lv (2013.10.11.)&lt;/ref&gt; {{dat|2012|06|21|l}}, pēc konflikta ar Ministru prezidentu [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]] jautājumā par [[holokausts|holokausta]] laikā zaudēto [[ebreji|ebreju]] kopienas īpašumu kompensāciju, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atkāpās no ministra amata&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/premjers-pienem-tieslietu-ministra-demisiju-pienakumus-uz-laiku-uztic-jaunzemei-grendei.d?id=42453182 Premjers pieņem tieslietu ministra demisiju; pienākumus uz laiku uztic Jaunzemei-Grendei] Delfi (2012.06.21.)&lt;/ref&gt; un viņu šajā amatā nomainīja [[Jānis Bordāns]],&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-tieslietu-ministra-amata-ievel-jani-bordanu.d?id=42487086 Saeima tieslietu ministra amatā ievēl Jāni Bordānu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303230530/http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-tieslietu-ministra-amata-ievel-jani-bordanu.d?id=42487086 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. Delfi (2012.07.05.)&lt;/ref&gt; kurš pēc tam iestājās Nacionālo apvienību veidojošajā TB/LNNK.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/bordans-pievienojas-tblnnk.d?id=42519416 Bordāns pievienojas TB/LNNK] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200922114702/https://www.delfi.lv/news/national/politics/bordans-pievienojas-tblnnk.d?id=42519416 |date={{dat|2020|09|22||bez}} }}. Delfi (2012.07.18.)&lt;/ref&gt;

{{dat|2013|04|16|l|bez}}, lai uz biedrības [[Demokrātiskie patrioti]] bāzes veidotu jaunu partiju, no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās deputāts [[Dāvis Stalts]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/deputats-stalts-pametis-na-frakciju.d?id=43231988 Deputāts Stalts pametīs NA frakciju] Delfi (2013.04.15.)&lt;/ref&gt; [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] Nacionālā apvienība trīskāršoja savu pārstāvniecību pašvaldību domēs, iegūstot vairāk kā 150 deputātu mandātus vairāk kā 50 pašvaldībās un mēra amatus Bauskas, Engures, Kocēnu, Krustpils, Priekules un Saulkrastu novados, bet [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kļūstot par plašāk pārstāvēto no t.s. &quot;latviešu partijām&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-bilance-triskarsots-deputatu-skaits-un-baiba-broka-ka-latviskas-rigas-lidere/ NA bilance — trīskāršots deputātu skaits un Baiba Broka kā latviskās Rīgas līdere] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140125223949/http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-bilance-triskarsots-deputatu-skaits-un-baiba-broka-ka-latviskas-rigas-lidere/ |date={{dat|2014|01|25||bez}} }}. NacionalaApvieniba.lv (2013.06.05.)&lt;/ref&gt; Tā kā biedrība &quot;Demokrātiskie patrioti&quot; bija paziņojusi par partijas veidošanu&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/476058-biedriba_demokratiskie_patrioti_rudeni_partaps_partija Biedrība «Demokrātiskie patrioti» rudenī pārtaps partijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131105230255/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/476058-biedriba_demokratiskie_patrioti_rudeni_partaps_partija |date={{dat|2013|11|05||bez}} }}. Tvnet (2013.08.25.)&lt;/ref&gt; un Jānis Bordāns aktīvi iesaistījās tās darbībā, 1. novembrī TB/LNNK izslēdza viņu no savām rindām un Nacionālā apvienība atsauca Jāni Bordānu no tieslietu ministra amata.&lt;ref&gt;[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/par-dalibu-jaunas-partijas-veidosana-tblnnk-izsledz-jani-bordanu-un-na-atsauc-vinu-no-tieslietu-ministra-amata/ Par dalību citas partijas veidošanā TB/LNNK izslēdz Jāni Bordānu un NA atsauc viņu no tieslietu ministra amata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140106073228/http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/par-dalibu-jaunas-partijas-veidosana-tblnnk-izsledz-jani-bordanu-un-na-atsauc-vinu-no-tieslietu-ministra-amata/ |date={{dat|2014|01|06||bez}} }}. NacionalaApvieniba.lv (2013.11.01.)&lt;/ref&gt;

=== Kā partija ===
Kongresā 2013. gada 7. decembrī &quot;Visu Latvijai!&quot; un TB/LNNK pabeidza apvienošanos vienā partijā.&lt;ref&gt;[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-3-kongress/ Nacionālās apvienības 3. kongress] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140214194519/http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-3-kongress/ |date={{dat|2014|02|14||bez}} }}. NacionalaApvieniba.lv (2013.12.10.)&lt;/ref&gt; [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]] Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre [[Dace Melbārde]], tieslietu ministre [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] un vides un reģionālās attīstības ministrs [[Einārs Cilinskis]],&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprinata-laimdotas-straujumas-valdiba-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=44060923 Apstiprināta Laimdotas Straujumas valdība]. Delfi (2014.01.22.)&lt;/ref&gt; kuru pēc atlaišanas par dalību 16. marta [[Leģionāru piemiņas diena]]s gājienā&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/straujuma-parakstis-rikojumu-par-cilinska-atbrivosanu/ Straujuma parakstīs rīkojumu par Cilinska atbrīvošanu]. Latvijas Avīze (2014.03.14.)&lt;/ref&gt; nomainīja [[Romāns Naudiņš]], Eināram Cilinskim kļūstot par ministrijas parlamentāro sekretāru.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/503339-saeima_naudinu_apstiprina_vides_ministra_amata Saeima Naudiņu apstiprina vides ministra amatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140517055101/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/503339-saeima_naudinu_apstiprina_vides_ministra_amata |date={{dat|2014|05|17||bez}} }}. Tvnet (2014.03.27.)&lt;/ref&gt; 8. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] 2014. gada 24. maijā Nacionālā apvienība ieguva 14,25% balsu (otru lielāko balsu skaitu aiz Vienotības) un 1 no 8 Latvijas deputātu vietām. Pārvēlēts tika jau 6. un 7. Eiropas Parlamenta sasaukumā strādājošais Roberts Zīle.&lt;ref&gt;[http://ep2014.cvk.lv/index_rez.html 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti]. CVK mājas lapa (2014.05.26.)&lt;/ref&gt; 28. jūlijā tieslietu ministre Baiba Broka paziņoja par demisiju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/demisione-tieslietu-ministre-broka.d?id=44777142 |title = Demisionē tieslietu ministre Broka |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate = {{dat|2014|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņas vietā Saeima par ministru ievēlēja Gaidi Bērziņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-gaidi-berzinu-apstiprina-tieslietu-ministra-amata.d?id=44871392|title = Saeima Gaidi Bērziņu apstiprina tieslietu ministra amatā|date = {{dat|2014|8|21||bez}} |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate = {{dat|2014|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Nacionālā apvienība piedalījās [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] ar 7. kārtas numuru&lt;ref&gt;[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/d1c00ea367.html Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot; — &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; kandidātu saraksts un programma 12. Saeimas vēlēšanām]. CVK mājas lapa (2014.08.19.)&lt;/ref&gt; un iekļuva Saeimā. To izdevās atkārtot arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13.]] un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].

2017. gada 9. decembrī notikušajā kongresā partija atteicās no līdzpriekšsēdētāja amata, un par vienīgo partijas vadītāju ievēlēja [[Raivis Dzintars|Raivi Dzintaru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Raivis Dzintars kļūst par vienīgo VL-TB/LNNK vadītāju |date= 2017. gada 9. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raivis-dzintars-klust-par-vienigo-vl-tblnnk-vaditaju.d?id=49531627 |accessdate= 2018. gada 4. janvārī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20171216001330/http://www.delfi.lv/news/national/politics/raivis-dzintars-klust-par-vienigo-vl-tblnnk-vaditaju.d?id=49531627 |archivedate= 2017. gada 16. Decembris }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= VL-TB/LNNK turpmāk vadīs tikai Raivis Dzintars |author= Uldis Jaunzems |date= 2017. gada 9. decembris |publisher= [[skaties.lv]] |work= LNT Ziņas |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/vl-tb-lnnk-turpmak-vadis-tikai-raivis-dzintars/ |accessdate= 2018. gada 4. janvārī |archive-date= 2021. gada 6. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20210306083337/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/vl-tb-lnnk-turpmak-vadis-tikai-raivis-dzintars/ }}&lt;/ref&gt;

== Ideoloģija ==
Daži autori, piemēram, ekonomists [[Daunis Auers]], vēsturnieks [[Andress Kasekamps]] (''Andres Kasekamp'') un politologs [[Roberts Paušs]] partijas [[Ideoloģija|ideoloģiju]] raksturojuši kā „labējo [[Populisms|populismu]] un [[Galēji labēja politika|galēji labēju]]”,&lt;ref name=&quot;AuersKase&quot;&gt;{{Atsauce |author1=Auers |author2=Kasekamp |title=Comparing Radical-Right Populism in Estonia and Latvia |pages=235–236}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Zeit&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeit.de/feature/populismus-extremismus-europa|title=Populismus oder Extremismus? – Radikale Parteien in Europa|first=Robert|last=Pausch|date=4 February 2015|publisher=|accessdate=28 April 2017|via=Die Zeit}}&lt;/ref&gt; tomēr politisko zinātņu doktore [[Ilze Balcere]] pētījumā „Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam” VL—TB/LNNK 10. un 11. Saeimas priekšvēlēšanu programmās populisma klātbūtni nav konstatējusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam |author=Ilze Balcere |year= 2015 |publisher= [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte]] |url= https://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Ilze_Balcere_disertacija.pdf |accessdate= 2017. gada 28. aprīlis}}&lt;/ref&gt;

&quot;VL—TB/LNNK&quot; ideoloģiju savukārt kritizējis [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] [[Latvijas Nacionālā fronte|Latvijas Nacionālās frontes]] priekšsēdētājs [[Aivars Garda]], kurš partiju nosaucis par &quot;remdenajiem&quot;.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Dekolonizācijas neveikšana – smags noziegums pret latviešu tautu un valsti |author=Aivars Garda |date= 2018. gada 17. aprīlis |newspaper= DDD |url= http://fronte.lv/2018/04/dekolonizacijas-neveiksana-smags-noziegums-pret-latviesu-tautu-un-valsti/ |accessdate=}}&lt;/ref&gt;

Partija deklarē latviešu nacionālo interešu aizstāvību, formulējot mērķi &quot;panākt labklājību, taisnīgumu un drošību nacionālā — latviskā Latvijā&quot;. Tāpat partija atbalsta pretrunīgi vērtēto [[Leģionāru piemiņas diena|Leģionāru piemiņas dienu]], kā arī ir izvirzījusi vairākus valodas likumus, kas vērsti uz [[latviešu valoda]]s lietojuma palielināšanu. [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanu]] laikā partijas sauklis bija &quot;Latvijas simtgadē — latvisku Rīgu!&quot; Tāpat tiek izvirzīti kreisajiem spēkiem raksturīgi mērķi, kā sociālā atbalsta palielināšana.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/norises/299212-prece-bez-etiketes-partiju-piedavajums-zaude-ideologiskos-ramjus-2018 Prece bez etiķetes — partiju piedāvājums zaudē ideoloģiskos rāmjus]&lt;/ref&gt; Partija iestājas par Latvijas piederību [[Rietumu pasaule]]i un [[NATO]].&lt;ref&gt;[https://www.nacionalaapvieniba.lv/programma/ 4000 zīmju programma]&lt;/ref&gt;

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; Nacionālās apvienības vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; vēlētājiem, un šajā spektrā atradās tuvāk &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai &quot;[[Progresīvie]]&quot; vēlētājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;

=== Apvainojumi sadarbībā ar labējiem radikāļiem ===
Partijas biedri vairākkārt apvainoti sadarbībā ar [[Neonacisms|neonacistiem]] un citiem radikāļiem, taču nekāda faktiska sadarbība nav konstatēta. Publiski 2011. gada priekšvēlēšanu kampaņā ielās tika izlīmēti prezidentam adresēti plakāti, kuros partijas vadītājs [[Raivis Dzintars]] gadsimta sākumā redzams kopā ar krievu radikāļu — &quot;barkašoviešu&quot; — līderi [[Jevgēņijs Osipovs|Jevgeņiju Osipovu]] (vēlāk startēja vēlēšanās kopā ar [[PCTVL]]), bet citos šīs fotosesijas kadros Osipovs un viņa palīgs demonstrē [[Hitlera sveiciens|nacistu žestu]] un stilizētu [[Svastika|simboliku]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/5287844/riga-paradijusies-plakati-kuros-dzintars-redzams-kopa-ar-osipovu Rīgā parādījušies plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://spoki.lv/foto-izlases/Raivis-Dzintars-ar-Jevgeniju-Osipovu/815798 |title=Raivis Dzintars ar Jevgēņiju Osipovu. |access-date={{dat|2020|05|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024171154/https://spoki.lv/foto-izlases/Raivis-Dzintars-ar-Jevgeniju-Osipovu/815798 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://arhiv.bb.lv/index.php?p=1&amp;i=1183&amp;s=1&amp;a=53253 |title=РНЕ: в круге втором |access-date={{dat|2020|05|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201124101259/http://arhiv.bb.lv/index.php?p=1&amp;i=1183&amp;s=1&amp;a=53253 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://rusojuz.lv/nashi-v-kurzeme-rycari-spravedlivosti/ |title=СМИ Латвии: &quot;Баркашовцы собираются в думу Лиепаи&quot; |access-date={{dat|2020|05|10||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220814151148/https://rusojuz.lv/nashi-v-kurzeme-rycari-spravedlivosti/ }}&lt;/ref&gt;

Savukārt partijas ģenerālsekretāru [[Raivis Zeltīts|Raivi Zeltītu]] vaino par to, ka no 2012. līdz 2014. gadam viņam bijis aktīvs konts [[Lielbritānija]]s radikāli labējā forumā ''[[Iron March]]'', kurā viņš norādījis, ka vēlas iepazīties ar citiem nacionālistiem, bet nevēlās kontaktēties ar tiem, kuri sludina [[baltādaino pārākums|baltādaino pārākumu]]. Arī mūsdienās Zeltīts uzsver, ka viņam nav pieņemamas [[Totalitārisms|totalitārās]] ideoloģijas, ieskaitot nacismu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/vdd-parbauda-darbibu-partraukusa-neonacistu-interneta-foruma-saistibu-ari-ar-latviju.d?id=51632385 VDD pārbauda darbību pārtraukuša neonacistu interneta foruma saistību arī ar Latviju]&lt;/ref&gt; Ar foruma vadītāju Reimondu, radikāli labējās partijas ''[[National Action]]'' dibinātāju, viņš saglabājis kontaktus arī pēc foruma slēgšanas un vienlaikus ar to piedalījies 2015. gada Leģionāru piemiņas gājienā.&lt;ref&gt;[https://www.ibtimes.co.uk/new-uk-far-right-group-national-action-led-by-student-former-double-glazing-salesman-1451795 Porter, Tom (8 June 2014). &quot;New UK Far-Right Group National Action Led By Student and Former Double-Glazing Salesman&quot;. International Business Times.]&lt;/ref&gt; Arī šajā gadījumā nekādi kompromitējoši fakti par šo vizīti vai tās ietekmi nav zināmi, izņemot pašu vizītes faktu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalas-apvienibas-biroja-pirms-cetriem-gadiem-viesojies-britu-neonacistu-organizacijas-dibinatajs.a339446/|title= Nacionālās apvienības birojā pirms četriem gadiem viesojies britu neonacistu organizācijas dibinātājs]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://www.apollo.lv/6833951/britu-neonacistu-organizacijas-dibinatajs-viesojies-nacionalas-apvienibas-biroja Britu neonacistu organizācijas dibinātājs viesojies Nacionālās apvienības birojā]&lt;/ref&gt; ''National Action'' vēlāk, 2016. gada beigās, tika aizliegta Lielbritānijā ar apvainojumu neonacismā un [[Terorisms|terorismā]], nenorādot, kādus teroristiskus aktus tā varētu būt veikusi.&lt;ref&gt;[https://www.bbc.com/news/uk-38286708 Far-right group National Action to be banned under terror laws]&lt;/ref&gt;

== Jaunatnes organizācija ==
[[Attēls:Nacionālās apvienības vasaras jauniešu seminārs, 2023.jpg|thumb|Nacionālās apvienības vasaras jauniešu seminārs 2023. gadā]]
[[Attēls:Jaunieši Lestenē, 2023. gada 16. marts.jpg|thumb|Nacionālās apvienības jaunieši Lestenē, 2023. gada 16. martā]]

Nacionālās apvienības jaunatnes organizācija ir &quot;Jaunieši Latvijai&quot;.&lt;ref name=&quot;facebook&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/na.jaunatne|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-01-05}}&lt;/ref&gt; Kā galvenos mērķus organizācija min jauniešu intereses un to iesaisti politiskajos procesos, latvisko vērtību aizstāvēšanu un nacionālismu kā šo interešu aizstāvības pamatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/na.jaunatne/posts/pfbid0vQhc8pczTnoUEEjxLyfJ91AtWHXVm9BXmg1qUr3aVKmHhhFh6xa4ZvVxeKwo1z4Ll|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-01-05}}&lt;/ref&gt; Jauniešu aktivitāte izpaužas vizītēs ministrijās, pārgājienos, dalībā 16. marta, 25. marta, 14. jūnija, 11. un 18. novembra un citos valstiski nozīmīgos pasākumos. Jaunatnes organizācija divreiz gadā organizē izglītojošus seminārus par dažādām tēmām — par politiku, psiholoģiju, vēsturi u.c.&lt;ref name=&quot;facebook&quot; /&gt;

Nacionālās apvienības jaunatnes organizāciju vadījuši [[Raivis Zeltīts]], Ginta Vilcāne, Kristaps Gulbis un Roberts Ozols. Šobrīd vadītājs ir Edgars Kristaps Rupeiks, savukārt valdē darbojas Paulis Dzenis, Atis Gridjuško, Māra Angelika Eglīte un Alberts Duntavs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/na.jaunatne/posts/pfbid0AZR5P6MUbDN7nj6a4jWE4jzTEKebpxme2UTPCswLuNZuWK1aQV1RftrK1DUK1j4Ml|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-01-05}}&lt;/ref&gt;

Organizācija aktīvi piedalījusies piketos pret Krievijas agresiju Ukrainā 2022. gada 24. februārī.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Protests pie Krievijas vēstniecības {{!}} By Jaunieši Latvijai {{!}} Facebook|url=https://www.facebook.com/na.jaunatne/videos/protests-pie-krievijas-v%C4%93stniec%C4%ABbas/702012867823957/|accessdate=2024-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada martā jaunieši izgatavojuši zārku Putinam un aiznesuši to uz Krievijas vēstniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/robertsozolslv/status/1507358825032126469?s=20|title=Twitter}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā organizācija aktīvi darbojusies Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) pasākumos, kuras daļa ir pati partija Nacionālā apvienība, un pārstāvējuši jaunatnes organizāciju konservatīvo jauniešu samitā [[Brisele|Briselē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/na.jaunatne/posts/pfbid0p6X4A3MZoQL9db4CNv6HByYmYUQbS6TTa9KptsHvBtEuDqeAYLWHmNdafXADpE38l|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-01-05}}&lt;/ref&gt;

Jaunatnes organizācijas biedri Edvarts Krusts un Roberts Ozols aktualizējuši latviešu lidotāja [[Herberts Cukurs|Herberta Cukura]] piemiņu, publicējot interviju ar H. Cukura meitu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/intervija-ar-herberta-cukura-meitu-vai-cukurs-ar-vienu-roku-butu-glabis-bet-ar-otru-atnemis-dzivibas|title=Saruna ar Herberta Cukura meitu. Vai Cukurs ar vienu roku būtu glābis, bet ar otru atņēmis dzīvības?|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī publicējot rakstus par viņa sasniegumiem Latvijas vārda nešanā, kā arī nosaucot viņa saistību ar [[Holokausts Latvijā|holokausta īstenošanu Latvijā]] par nepamatotu. Tāpat pausts viedoklis par to, ka H. Cukuru nepieciešams pārapbedīt [[Brāļu kapi (Rīga)|Brāļu kapos]], kā arī nosaukt dzimtās pilsētas [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostu]] viņa vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nacionalaapvieniba.lv/jauniesu-kustibas/roberts-ozols-herberts-cukurs-ir-pelnijis-sava-goda-atjaunosanu/|title=Roberts Ozols: Herberts Cukurs ir pelnījis sava goda atjaunošanu|website=Nacionālā Apvienība|access-date=2024-01-05|language=en|archive-date=2024-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240105130015/https://nacionalaapvieniba.lv/jauniesu-kustibas/roberts-ozols-herberts-cukurs-ir-pelnijis-sava-goda-atjaunosanu/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/edvarts-krusts-herberts-cukurs-starp-patiesibu-un-meliem|title=Edvarts Krusts: Herberts Cukurs – starp patiesību un meliem|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Jaunatnes organizācijas biedri pārstāv partiju vēlēšanās. Piemēram, 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās jauniešus pārstāvēs Roberts Ozols un Atis Gridjuško.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56180994/ep-velesanas-no-nacionalas-apvienibas-bus-18-pretendenti-lideri-zile-murniece-un-kols|title=EP vēlēšanās no Nacionālās apvienības būs 18 pretendenti; līderi – Zīle, Mūrniece un Kols|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Tradīcijas ==
[[Attēls:18. novembris - lāpu gājiens 2015.jpg|thumb|320px|2015. gada [[18. novembra lāpu gājiens]] ar vairāk nekā 15 000 dalībniekiem]]
Nacionālā apvienība kā &quot;Visu Latvijai!&quot; pēctece ir pārņēmusi arī vairumu no tās aizsāktajām tradīcijām, starp kurām ir [[18. novembra lāpu gājiens]], 16. marta — [[Leģionāru piemiņas diena]]s — karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, [[Ulmaņa apvērsums|15. maija]] &quot;Vienības brauciens&quot;, 23. augusta Svecīšu ugunsceļš par godu [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļam]] un citas.&lt;ref&gt;[http://www.nacionalaapvieniba.lv/par-mums/tradicijas/ Nacionālās apvienības tradīcijas]. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Nacionālā apvienība}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 7,67
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|100|hex=#5A0505}}
|
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 13,88
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|14|100|hex=#5A0505}}
|
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 16,61
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|17|100|hex=#5A0505}}
|
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,02
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|13|100|hex=#5A0505}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 9,29
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|13|100|hex=#5A0505}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 8,89
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|10|100|hex=#5A0505}}
|
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Gads
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Vēlēšanas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kopā balsis
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Procenti balsu
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Rīga: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Vidzeme: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kurzeme: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Zemgale: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Latgale: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Deputāti
|-
|align=&quot;center&quot;|2014
|align=&quot;left&quot;|[[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
|align=&quot;center&quot;|63 229
|align=&quot;center&quot;|14,25%
|align=&quot;center&quot;|14,45% (21 382)
|align=&quot;center&quot;|16,36% (20 811)
|align=&quot;center&quot;|16,31% (8 967)
|align=&quot;center&quot;|15,12% (9 153)
|align=&quot;center&quot;|5,49% (2 916)
|align=&quot;center&quot;|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|8|hex=#5A0505}}
[[Roberts Zīle]]
|-
|align=&quot;center&quot;|2019
|align=&quot;left&quot;|[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
|align=&quot;center&quot;|77591
|align=&quot;center&quot;|16,40%
|align=&quot;center&quot;|13,91% (22 964)
|align=&quot;center&quot;|19,38% (27 436)
|align=&quot;center&quot;|20,51% (11 420)
|align=&quot;center&quot;|19,52% (12 206)
|align=&quot;center&quot;|7,37% (3 565)
|align=&quot;center&quot;|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|8|hex=#5A0505}}
[[Roberts Zīle]]

[[Dace Melbārde]]
|-
|align=&quot;center&quot;|2024
|align=&quot;left&quot;|[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
|align=&quot;center&quot;|114729
|align=&quot;center&quot;|22,08%
|align=&quot;center&quot;|19,04% (28 983)
|align=&quot;center&quot;|24,22% (42 646)
|align=&quot;center&quot;|27,26% (18 324)
|align=&quot;center&quot;|24,56% (18 898)
|align=&quot;center&quot;|12,50% (5 878)
|align=&quot;center&quot;|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|9|hex=#5A0505}}
[[Roberts Zīle]]

[[Rihards Kols]]
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Gads
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Vēlēšanas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Rīgas dome
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Vidzemes pašvaldības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kurzemes pašvaldības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Zemgales pašvaldības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Latgales pašvaldības
|-
|valign=top align=&quot;center&quot;|2017
|valign=top align=&quot;left&quot;|[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]
|valign=top align=&quot;center&quot;|17,86% (40 920)
{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|60|hex=#5A0505}}
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Republikas pilsētas''': Jūrmala (2), Valmiera (1)
'''Novadi''': Alojas (3), Amatas (1), Alūksnes (2), Baldones (4), Babītes (1), Burtnieku (2), Carnikavas (1), Cēsu (1), Garkalnes (1), Ikšķiles (2), Jaunpiebalgas (2), Kocēnu (11), Lielvārdes (1), Limbažu (1), Madonas (2), Mārupes (2), Ogres (''8''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LZS&lt;/ref&gt;), Olaines (2), Priekuļu (3), Ropažu (1), Salacgrīvas (3), Salaspils (2), Saulkrastu (7), Siguldas (''12''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar &quot;Reģionu aliansi&quot;&lt;/ref&gt;), Smiltenes (9), Stopiņu (2), Valkas (3)
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Republikas pilsētas''': Ventspils (''4''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LRA un &quot;Vienotību&quot;&lt;/ref&gt;)
'''Novadi''': Aizputes (9), Brocēnu (2), Grobiņas (1), Kuldīgas (2), Priekules (9), Rojas (2), Saldus (1), Talsu (2), Ventspils (4)
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Republikas pilsētas''': Jelgava (2), Jēkabpils (1)
'''Novadi''': Aizkraukle (1), Aknīste (1), Auce (3), Bauskas (4), Dobeles (4), Engures (14), Iecavas (7), Jaunjelgavas (2), Jelgavas (2), Jēkabpils (1), Kandavas (2), Kokneses (2), Krustpils (4), Neretas (2), Ozolnieku (3), Pļaviņu (2), Salas (1), Tērvetes (1), Tukuma (2), Vecumnieku (5), Viesītes (''1?'')
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Republikas pilsētas''': Rēzekne (''2''&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;kopējā sarakstā ar &quot;Latgales partiju&quot; un &quot;Vienotību&quot;&lt;/ref&gt;)
'''Novadi''': Balvu (1), Preiļu (''8''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar &quot;Latgales partiju&quot; un LZS&lt;/ref&gt;), Rēzeknes (''5''&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;)
|-
|valign=top align=&quot;center&quot;|2021
|valign=top align=&quot;left&quot;|[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]
|valign=top align=&quot;center&quot;|9,64% (16 500)&lt;ref&gt;[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]&lt;/ref&gt;
{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|60|hex=#5A0505}}
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Valstspilsētas''': Jūrmala (2)
'''Novadi''': Alūksnes (2), Cēsu (1), Gulbenes (2), Ķekavas (''2''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar &quot;Vidzemes partiju&quot;&lt;/ref&gt;), Limbažu (1), Madonas (3), Mārupes (3), Ogres (''13''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LZS un LZP&lt;/ref&gt;), Olaines (1), Ropažu (2), Salaspils (''3''&lt;ref name=&quot;kopējā sarakstā ar LRA un LZS&quot;&gt;kopējā sarakstā ar LRA un LZS&lt;/ref&gt;), Saulkrastu (''3''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar JKP&lt;/ref&gt;), Siguldas (''12''&lt;ref name=&quot;kopējā sarakstā ar LRA un LZS&quot;/&gt;), Smiltenes (5), Valkas (2), Valmieras (2), Varakļānu (''2''&lt;ref&gt;kopējā saraksta ar LRA&lt;/ref&gt;)
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Valstpilsētas''': Liepāja (1), Ventspils (1)
'''Novadi''': Dienvidkurzemes (5), Kuldīgas (2), Saldus (2), Talsu (5), Ventspils (4)
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Valstspilsētas''': Jelgava (2)
'''Novadi''': Aizkraukle (4), Bauskas (11), Dobeles (4), Jelgavas (2), Jēkabpils (2), Tukuma (2)
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Valstspilsētas''': Rēzekne (''3''&lt;ref name=&quot;LgPv&quot;&gt;kopējā sarakstā ar &quot;Latgales partiju&quot;, LZP, LRA un &quot;Jauno Vienotību&quot;&lt;/ref&gt;)
'''Novadi''': Balvu (1), Preiļu (3), Rēzeknes (''2''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LRA&lt;/ref&gt;)
|-
|valign=top align=&quot;center&quot;|2025
|valign=top align=&quot;left&quot;|[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]
|valign=top align=&quot;center&quot;|14,20% (30 328)
{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|10|60|hex=#5A0505}}
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Valstspilsētas''': Jūrmala (4)
'''Novadi''': Alūksnes (4), Cēsu (2), Ķekavas (2), Limbažu (1), Madonas (3), Mārupes (2), Ogres (''12''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LZS un LZP&lt;/ref&gt;), Ropažu (''7''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LA&lt;/ref&gt;), Salaspils (''4''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar ZZS&lt;/ref&gt;), Saulkrastu (5), Siguldas (''7''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LRA, VP un JKP&lt;/ref&gt;), Smiltenes (4), Valkas (1), Valmieras (3)
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Valstpilsētas''': Liepāja (2), Ventspils (2)
'''Novadi''': Dienvidkurzemes (5), Kuldīgas (2), Saldus (2), Talsu (3), Ventspils (4)
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Valstspilsētas''': Jelgava (2)
'''Novadi''': Aizkraukle (5), Bauskas (7), Dobeles (''4''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LRA&lt;/ref&gt;), Jelgavas (3), Jēkabpils (2), Tukuma (3)
| align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |'''Valstspilsētas''': Rēzekne (''3''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LA un &quot;Jauno Vienotību&quot;&lt;/ref&gt;)
'''Novadi''': Augšdaugavas (''3''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LZS&lt;/ref&gt;), Balvu (2), Līvānu (''5''&lt;ref&gt;kopējā sarakstā ar LA un &quot;Jauno Vienotību&quot;&lt;/ref&gt;) Preiļu (1), Rēzeknes (2)
|}

== Partijas ziedotāji ==
Laikaposmā no 2014. līdz 2023. gadam, 10 lielākie partijas atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Roberts Zīle]], [[Aigars Lūsis]], [[Aivars Slucis]], Ance Gulbe, [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]], [[Intars Berkulis]], [[Ritvars Eglājs]], Guna Zaķe-Baltā, Jānis Gerhards, Gunārs Indārs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
* [https://twitter.com/VL_TBLNNK Nacionālās apvienības oficiālais ''Twitter'' profils]
* [https://www.facebook.com/NacionalaApvieniba Nacionālās apvienības oficiālā ''Facebook'' lapa]
* [http://www.draugiem.lv/nacionalaapvieniba/ Nacionālās apvienības oficiālā Draugiem.lv lapa]

{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Saeima
|list1 =
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{12. Saeima|state=autocollapse}}
{{13. Saeima|state=autocollapse}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
}}
{{Navboxes
|title = Eiropas Parlamenta vēlēšanas
|list1 =
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}}
}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]
[[Kategorija:Visu Latvijai]]</text>
      <sha1>k5he1ut8w22br9qrg5r5uwwu6ng91rx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Itālijas basketbola līgas A sērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>131561</id>
    <revision>
      <id>4532044</id>
      <parentid>4522445</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T02:06:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532044</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8598" sha1="j4kezbxn8cmauu489je1ajx4dyswjmk" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Itālijas basketbola līgas A sērija
| aktuāla_sezona = 2026.—2027. gada Itālijas basketbola čempionāta A sērijas sezona
| logo           = Lega basket.jpg
| pikseļi        = 180px
| apraksts       = Lega Basket A
| sports         = [[Basketbols]]
| dibin          = 1920
| izj            = 
| motto          = 
| komandas       = 16
| valsts         = {{ITA}}
| kvalif         = 
| izkr           = 
| viet_turn      = 
| starpt_turn    = [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]]&lt;br&gt;[[EuroCup]]
| čempions       = 
| čempions_br    = 
| čempions_km    = [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]&lt;br /&gt;(32. tituls)
| čempions_visv  = [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]] (32 tituli)
| mlapa          = [http://www.legabasket.it LegaBasket.it {{it ikona}}]
}}
'''Itālijas basketbola līgas A sērija''' ({{val|it|Lega Basket Serie A}}) ir vadošā [[basketbols|basketbola]] līga [[Itālija|Itālijā]]. Līgas uzvarētājs tiek atzīts par Itālijas čempionu. Tā tika dibināta 1920. gadā. Pašlaik čempionātā piedalās 16 vienības. Veiksmīgākā komanda čempionāta vēsturē ir [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]], kas ir izcīnījusi 32 titulus, pēdējo izcīnot 2026. gadā.

Čempionāts sastāv no regulārās sezonas un izslēgšanas spēlēm. Regulārajā sezonā katra vienība aizvada 30 spēles, izslēgšanas spēlēm kvalificējas 8 labākās komandas. Ceturtdaļfināli un pusfināli tiek aizvadīti līdz kāda komanda gūst uzvaru 3 spēlēs, finālā sērija tiek aizvadīta līdz 4 uzvarām.
== Klubi 2026.—2027. gada sezonā ==
{{Location map+|Italy|border=black|caption= '''2026–27 LBA sezonas''' komandu izvietojuma karte|float=right|width=400|places=
{{Location map~|Italy|lat=44.4939|long=11.3428|position = right |label=&lt;small&gt;[[Boloņas &quot;Virtus&quot;|Boloņa]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=45.7333|long=9.1333|position = right |label=&lt;small&gt;[[Pallacanestro Cantù|Kantu]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=44.8942|long=8.8656 |position = left  |label=&lt;small&gt;[[Derthona Basket|Dertona]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=45.4642|long=9.1900 |position = left  |label=&lt;small&gt;[[Olimpia Milano|Milāna]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=40.8358|long=14.2488|position = top   |label=&lt;small&gt;[[Napoli Basket (2016)|Neapole]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=44.7031|long=10.6346|position = left  |label=&lt;small&gt;[[Grissin Bon Reggio Emilia|Redžo Emīlija]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=41.9028|long=12.4964|position = bottom|label=&lt;small&gt;[[BC Roma]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=41.9028|long=12.4964|position = top|label=&lt;small&gt;[[Maxima Roma]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=40.7536|long=14.5253|position = bottom|label=&lt;small&gt;[[Scafati Basket|Skafati]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=46.067|long=11.117|position = top   |label=&lt;small&gt;[[Aquila Basket Trento|Trento]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=45.6668|long=12.2500|position = top   |label=&lt;small&gt;[[Universo Treviso Basket|Trevīzo]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=45.649|long=13.768|position = bottom|label=&lt;small&gt;[[Pallacanestro Trieste|Trieste]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~ |Italy |lat=46.0653 |long=13.2373 |label=&lt;small&gt;[[APU Udine|Udīne]] &lt;/small&gt;|position=top}}
{{Location map~|Italy|lat=45.817|long=8.833 |position = left  |label=&lt;small&gt;[[Pallacanestro Varese|Varēze]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=45.4375|long=12.3358|position = bottom|label=&lt;small&gt;[[Reyer Venezia|Venēcija]]&lt;/small&gt;}}
{{Location map~|Italy|lat=45.4386|long=10.9928|position = bottom|label=&lt;small&gt;[[Scaligera Basket Verona|Verona]]&lt;/small&gt;}}
}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:1em 2em 1em 1em;&quot;
!Komanda
!Pilsēta
!Arēna
!Ietilpība
|-
|[[APU Udine]]
|[[Udīne]]
|[[Palasport Primo Carnera|PalaCarnera]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|3500}}
|-
|[[Aquila Basket Trento]]
|[[Trento]]
|[[BLM Group Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|4360}}&lt;ref&gt;[https://web.legabasket.it/lba/squadre/2022/1539/dolomiti-energia-trentino/club/ Dolomiti Energia Trento] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[BC Roma]]
|[[Roma]]
|[[Palazzetto dello Sport]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|3500}}
|-
|[[Derthona Basket]]
|[[Tortona]]
|[[:it:Nova Arena|Nova Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|5000}}&lt;ref&gt;[https://web.legabasket.it/lba/squadre/2022/1540/bertram-yachts-derthona-tortona/club/ Bertram Yachts Derthona Basket]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Maxima Roma]]
|[[Roma]]
|[[PalaLottomatica|Pala EUR]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|11 200}}
|-
|[[Napoli Basket (2016)|Napoli Basket]]
|[[Neapole]]
|[[PalaBarbuto]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|5500}}&lt;ref&gt;[https://web.legabasket.it/lba/squadre/2022/1535/gevi-napoli-basket/club/ GeVi Napoli] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{nowrap|[[Olimpia Milano]]}}
|[[Milāna]]
|{{nowrap|[[Mediolanum Forum]]}}
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|12 800}}&lt;ref&gt;[https://web.legabasket.it/lba/squadre/2022/1533/ea7-emporio-armani-milano/club/ EA7 Emporio Armani Milano] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Pallacanestro Cantù]]
|[[Kantu]]
|[[Palasport Pianella]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|3910}}&lt;ref&gt;[https://archello.com/project/cantu-arena-palasport] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Grissin Bon Reggio Emilia|Pallacanestro Reggiana]]
|[[Redžo Emīlija]]
|[[PalaBigi]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|4550}}&lt;ref&gt;[https://web.legabasket.it/lba/squadre/2022/1536/unahotels-reggio-emilia/club/ UNAHOTELS Reggio Emilia] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Pallacanestro Trieste]]
|[[Trieste]]
|[[PalaTrieste]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|6943}}&lt;ref&gt;[https://www.legabasket.it/protagonisti/squadre/2024/1658/pallacanestro-trieste/club Pallacanestro Trieste] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Pallacanestro Varese]]
|[[Varēze]]
|[[Palasport Lino Oldrini]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|5300}}&lt;ref&gt;[https://web.legabasket.it/lba/squadre/2022/1543/openjobmetis-varese/club/ Openjobmetis Varese] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Reyer Venezia]]
|[[Venēcija]]
|[[Palasport Giuseppe Taliercio|Palasport Taliercio]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|3509}}&lt;ref&gt;[https://web.legabasket.it/lba/squadre/2022/1544/umana-reyer-venezia/club/ Umana Reyer Venezia] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Scafati Basket]]
|[[Skafati]]
|[[PalaMangano]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|3700}}&lt;ref&gt;[https://web.legabasket.it/lba/squadre/2022/1537/givova-scafati/club/ Givova Scafati] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Scaligera Basket Verona|Scaligera Verona]]
|[[Verona]]
|[[PalaOlimpia|Pala Magis]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|5350}}
|-
|[[Universo Treviso Basket|Treviso Basket]]
|[[Trevīzo]]
|[[PalaVerde]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|5344}}&lt;ref&gt;[https://web.legabasket.it/lba/squadre/2022/1542/nutribullet-treviso-basket/club/ NutriBullet Treviso Basket]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]
|[[Boloņa]]
|[[Unipol Hall]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|12 000}}&lt;ref&gt;{{cite web |title=Unipol Hall |url=https://bolognafiere.it/aree-di-attivita/gestione-venue/unipol-hall/ |website=Bologna Fiere |access-date=13 July 2026}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|}
Avots:&lt;ref&gt;[https://www.legabasket.it/ Legabasket.it]&lt;/ref&gt;

== Veiksmīgākie klubi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Reizes&lt;br /&gt;finālā!!Komanda!!Uzvaras!!Zaudējumi
|-
|align=&quot;center&quot;|46||[[Olimpia Milano]]||align=&quot;center&quot;|32||align=&quot;center&quot;|14
|-
|align=&quot;center&quot;|29||[[Boloņas &quot;Virtus&quot;|Virtus Bologna]]||align=&quot;center&quot;|17||align=&quot;center&quot;|12
|-
|align=&quot;center&quot;|20||[[Pallacanestro Varese]]||align=&quot;center&quot;|10||align=&quot;center&quot;|10
|-
|align=&quot;center&quot;|10||[[Fortitudo Bologna]]||align=&quot;center&quot;|2||align=&quot;center&quot;|8
|-
|align=&quot;center&quot;|9||[[Pallacanestro Treviso|Benetton Treviso]]||align=&quot;center&quot;|5||align=&quot;center&quot;|4
|-
|align=&quot;center&quot;|6||[[Victoria Libertas Pesaro|Scavolini Pesaro]]||align=&quot;center&quot;|2||align=&quot;center&quot;|4
|-
|align=&quot;center&quot;|5||[[Mens Sana Basket|Montepaschi Siena]]||align=&quot;center&quot;|5||align=&quot;center&quot;|0
|-
|align=&quot;center&quot;|4||[[Pallacanestro Cantù]]||align=&quot;center&quot;|3||align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|3||[[Juvecaserta Basket]]||align=&quot;center&quot;|1||align=&quot;center&quot;|2
|-
|align=&quot;center&quot;|2||[[Pallacanestro Virtus Roma|Virtus Roma]]||align=&quot;center&quot;|1||align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|1||[[Partenope Napoli]]||align=&quot;center&quot;|0||align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|1||[[Libertas Livorno]]||align=&quot;center&quot;|0||align=&quot;center&quot;|1
|}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.legabasket.it/ Līgas oficiālā mājaslapa] {{it ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20101018054109/http://www.euroleague.net/uleb/domestic-leagues/domestic-leagues-2010-2011/italy Eirolīgas profils] {{en ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Itālija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Itālijā]]</text>
      <sha1>j4kezbxn8cmauu489je1ajx4dyswjmk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>132082</id>
    <revision>
      <id>4532034</id>
      <parentid>4391522</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T21:39:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Brobbz</username>
        <id>81608</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dalībvalstis */</comment>
      <origin>4532034</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16471" sha1="o12ht7gs2741ov4b46y28gqdkd5rz54" xml:space="preserve">{{TV raidījuma infokaste
| show_name            = Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
| image                = File:JESC New Logo.jpg
| caption              = 
| show_name_2          =
| genre                = Dziesmu konkurss
| format               =
| creator              = Bjērns Eriksēns
| developer            =
| writer               =
| director             =
| creative_director    =
| presenter            = 
| starring             =
| judges               =
| voices               =
| narrated             =
| theme_music_composer = 
| opentheme            = Te Deum (Prelude (Marche en rondeau))
| endtheme             =
| composer             =
| country              = 
| language             = Angļu, franču
| num_seasons          = 
| num_episodes         = 23 konkursi
| list_episodes        =
| executive_producer   =
| producer             =
| editor               =
| location             = 
| cinematography       =
| camera               =
| runtime              = 
* 2 stundas, 30 minūtes
| company              = ''[[European Broadcasting Union]]''
| distributor          = 
| channel              =
| picture_format       = 
[[576i]] (SDTV) (2003–pašlaik)
[[1080i]] (HDTV) (2006–pašlaik)
[[4K]] (UHDTV) (2012–pašlaik)
| audio_format         =
| first_run            =
| first_aired          = {{dat|2003|1|15|N|bez}}
| last_aired           = pašlaik
| preceded_by          =
| followed_by          =
| related              = 
* ''[[Eurovision Young Musicians]]'' (1982—pašlaik)
* ''[[Eurovision Young Dancers]]'' (1985—pašlaik)
* ''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]'' (1956—pašlaik)
* ''[[Eurovision Dance Contest]]'' (2007—2008)
| website              = http://www.junioreurovision.tv/page/timeline
| website_title        = Oficiālā mājaslapa
| production_website   = http://www.ebu.ch/en/about/index.php
}}
'''Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Junior Eurovision Song Contest}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la Chanson Junior}}&lt;ref name=&quot;frenchname&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |publisher=''[[European Broadcasting Union]]'' |date=10 December 2007 |url=http://www.ebu.ch/fr/eurovisiontv/entertainment/junior_eurovision_song_contest.php?display=FR |title=Official information page |language=French |accessdate=6 July 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120928062758/http://www.ebu.ch/fr/eurovisiontv/entertainment/junior_eurovision_song_contest.php?display=FR |archivedate={{dat|2012|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;) ir ikgadējs mūzikas konkurss, ko organizē [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU). Konkursā var piedalīties jaunieši vecumā no 10 līdz 15 gadiem (konkursa fināla notikšanas dienā). Pirmais konkurss notika 2003. gadā Kopenhāgenā. Konkurss katru gadu notiek citā Eiropas pilsētā.

== Pārskats ==
Konkurss ir līdzīgs [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursam]], no kura arī ir cēlies nosaukums. Katrs mākslinieks izpilda dziesmu, kuras ilgums ir starp 2:30 un 2:45 minūtēm.&lt;ref name=&quot;rules06&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|publisher=''[[European Broadcasting Union]]''|date=2006|url=http://www.junioreurovision.tv/www/images/stories/files/2006/extractsrulesjesc2006.pdf|title=Extract of rules of the 2006 contest|accessdate=14 November 2008|archive-date={{dat|2007|01|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070107193432/http://www.junioreurovision.tv/www/images/stories/files/2006/extractsrulesjesc2006.pdf}}&lt;/ref&gt; Veiksmīgākā konkursa dalībvalsts ir [[Gruzija]], kas konkursā uzvarējusi 4 reizes — 2008., 2011., 2016 un 2024. gadā. Latvija ir piedalījusies pirmajos trijos konkursos (2003.—2005.) un atsāka dalību ar [[2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursu]], bet kopš [[2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada konkursa]] atkal nepiedalās.

== Uzvarētāji ==
{| class=wikitable style=&quot;font-size: 95%&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; | Gads
! width=&quot;90&quot; | Datums
! width=&quot;150&quot; | Norises vieta
! width=&quot;150&quot; | Uzvarētājvalsts
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs/-i
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Atstarpe
! width=&quot;150&quot; | Otrā vieta
|-
! style=&quot;text-align:centre&quot; scope=&quot;row&quot; | {{jescy|2003}}
| {{dat||11|15|N|bez}}
| {{flagicon|Dānija}} [[Kopenhāgena]] 
| {{JESC|Horvātija}}
| [[Dino Jelusičs]]
| ''Ti si moja prva ljubav''
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| align=&quot;center&quot; | 134
| align=&quot;center&quot; | 9
| {{JESC|Spānija}}
|-
! {{jescy|2004}}
| {{dat||11|20|N|bez}}
| {{flagicon|Norvēģija}} [[Lillehammere]]
| {{JESC|Spānija}}
| [[Marija Izabella]]
| ''Antes muerta que sencilla''
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| align=&quot;center&quot; | 171
| align=&quot;center&quot; | 31
| {{JESC|Lielbritānija}}
|-
! {{jescy|2005}}
| {{dat||11|26|N|bez}}
| {{flagicon|Beļģija}} [[Haselta]]
| {{JESC|Baltkrievija}}
| [[Ksenija Sitnika]]
| ''My vmeste'' &lt;small&gt;(''Мы вместе'')&lt;/small&gt;
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Krievu valoda|Krievu]]
| align=&quot;center&quot; | 149
| align=&quot;center&quot; | 3
| {{JESC|Spānija}}
|-
! {{jescy|2006}}
| {{dat||12|2|N|bez}}
| {{flagicon|Rumānija}} [[Bukareste]]
| {{JESC|Krievija}}
| [[Māsas Tolmačovas]]
| ''Vesenniy Jazz'' &lt;small&gt;(''Весенний джаз'')&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 154
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{JESC|Baltkrievija}}
|-
! {{jescy|2007}}
| {{dat||12|8|N|bez}}
| {{flagicon|Nīderlande}} [[Roterdama]]
| {{JESC|Baltkrievija}}
| [[Aleksejs Žigalkovičs]]
| ''S druz'yami'' &lt;small&gt;(''С друзьями'')&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 137
| align=&quot;center&quot; | 1
| {{JESC|Armēnija}}
|-
! {{jescy|2008}}
| {{dat||11|22|N|bez}}
| {{flagicon|Kipra}} [[Limasola]]
| {{JESC|Gruzija}}
| ''[[Bzikebi]]''
| ''Bzz..''
| [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]]
| align=&quot;center&quot; | 154
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{JESC|Ukraina}}
|-
! {{jescy|2009}}
| {{dat||11|21|N|bez}}
| {{flagicon|Ukraina}} [[Kijiva]]
| {{JESC|Nīderlande}}
| [[Ralfs Makenbahs]]
| ''Click Clack''
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]], [[Angļu valoda|angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 121
| align=&quot;center&quot; | 5
| {{JESC|Armēnija}}&lt;br/&gt;{{JESC|Krievija}}
|-
! {{jescy|2010}}
| {{dat||11|10|N|bez}}
| {{flagicon|Baltkrievija}} [[Minska]]
| {{JESC|Armēnija}}
| [[Vladimirs Arzumanjans]]
| ''Mama'' &lt;small&gt;(''Մամա'')&lt;/small&gt;
| [[Armēņu valoda|Armēņu]]
| align=&quot;center&quot; | 120
| align=&quot;center&quot; | 1
| {{JESC|Krievija}}
|-
! {{jescy|2011}}
| {{dat||12|3|N|bez}}
| {{flagicon|Armēnija}} [[Erevāna]]
| {{JESC|Gruzija}}
| ''[[Candy (grupa)|Candy]]''
| ''Candy Music''
| [[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]
| align=&quot;center&quot; | 108
| align=&quot;center&quot; | 5
| {{JESC|Nīderlande}}
|-
! {{jescy|2012}}
| {{dat||12|1|N|bez}}
| {{flagicon|Nīderlande}} [[Amsterdama]]
| {{JESC|Ukraina}}
| [[Anastasija Petrika]]
| ''Nebo'' &lt;small&gt;(''Небо'')&lt;/small&gt;
| [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]], angļu
| align=&quot;center&quot; | 138
| align=&quot;center&quot; | 35
| {{JESC|Gruzija}}
|-
! {{jescy|2013}}
| {{dat||11|30|N|bez}}
| {{flagicon|Ukraina}} [[Kijiva]]
| {{JESC|Malta}}
| [[Gaija Kauči]]
| ''The Start''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 130
| align=&quot;center&quot; | 9
| {{JESC|Ukraina}}
|-
! {{jescy|2014}}
| {{dat||11|15|N|bez}}
| {{flagicon|Malta}} [[Marsa]]
| {{JESC|Itālija}}
| [[Vincents Kantielo]]
| ''Tu primo grande amore''
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| align=&quot;center&quot; | 159
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{JESC|Bulgārija}}
|-
! {{jescy|2015}}
| {{dat||11|21|N|bez}}
| {{flagicon|Bulgārija}} [[Sofija]]
| {{JESC|Malta}}
| [[Destinija Čukunjēra]]
| ''Not my soul''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 185
| align=&quot;center&quot; | 9
| rowspan=&quot;2&quot; | {{JESC|Armēnija}}
|-
! {{jescy|2016}}
| {{dat||11|20|N|bez}}
| {{flagicon|Malta}} [[Valleta]]
| {{JESC|Gruzija}}
| [[Mariama Mamadašvilī]]
| ''Mzeo'' &lt;small&gt;(''მზეო'')&lt;/small&gt;
| Gruzīnu
| align=&quot;center&quot; | 239
| align=&quot;center&quot; | 7
|-
! {{jescy|2017}}
| {{dat||11|16|N|bez}}
| {{flagicon|Gruzija}} [[Tbilisi]]
| {{JESC|Krievija}}
| [[Poļina Boguševiča]]
| ''Wings''
| Krievu, angļu
| align=&quot;center&quot; | 188
| align=&quot;center&quot; | 3
| {{JESC|Gruzija}}
|-
! {{jescy|2018}}
| {{dat||11|25|N|bez}}
| {{flagicon|Baltkrievija}} [[Minska]]
| rowspan=&quot;2&quot; | {{JESC|Polija}}
| [[Roksana Veņģele]]
| ''Anyone I Want To Be''
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Poļu valoda|Poļu]], angļu
| align=&quot;center&quot; | 215
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{JESC|Francija}}
|-
! {{jescy|2019}}
| {{dat||11|24|N|bez}}
| {{flagicon|Polija}} [[Glivice]]
| [[Vikija Gabora]]
| ''Superhero''
| align=&quot;center&quot; | 278
| align=&quot;center&quot; | 51
| rowspan=&quot;2&quot; | {{JESC|Kazahstāna}}
|-
! {{jescy|2020}}
| {{dat||11|29|N|bez}}
| {{flagicon|Polija}} [[Varšava]]
| {{JESC|Francija}}
| [[Valentēna Tornela|Valentēna]]
| ''J’imagine''
| [[Franču valoda|Franču]]
| align=&quot;center&quot; | 200
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
! {{jescy|2021}}
| {{dat||12|19|N|bez}}
| {{flagicon|Francija}} [[Parīze]]
| {{JESC|Armēnija}}
| [[Malena]]
| ''Qami Qami''
| Armēņu, angļu
| align=&quot;center&quot; | 224
| align=&quot;center&quot; | 6
| {{JESC|Polija}}
|-
! {{jescy|2022}}
| {{dat||12|11|N|bez}}
| {{flagicon|Armēnija}} [[Erevāna]]
| rowspan=&quot;2&quot; | {{JESC|Francija}}
| [[Lissandro]]
| ''Oh maman!''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 203
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{JESC|Armēnija}}
|-
! {{jescy|2023}}
| {{dat||11|26|N|bez}}
| {{flagicon|Francija}} [[Nica]]
| [[Zoja Klaužūra|Zoja Klauzūra]]
| ''Cœur''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 228
| align=&quot;center&quot; | 27
| {{JESC|Spānija}}
|-
! {{jescy|2024}}
| {{dat||11|16|N|bez}}
| {{flagicon|Spānija}} [[Madride]]
| {{JESC|Gruzija}}
| [[Andria Putkaradze]]
| ''To My Mom''
| Gruzīnu
| align=&quot;center&quot; | 239
| align=&quot;center&quot; | 26
| {{JESC|Portugāle}}
|-
! {{jescy|2025}}
| {{dat||12|13|N|bez}}
| {{flagicon|Gruzija}} [[Tbilisi]]
| {{JESC|Francija}}
| [[Lū Delēze]]
| ''Ce monde''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 248
| align=&quot;center&quot; | 71
| {{JESC|Ukraina}}
|}

=== Tops ===
[[File:Junior Eurovision winners map.svg|thumb|300px|Bērnu Eirovīzijas uzvarētājvalstis]]
{| class=wikitable style=&quot;font-size: 95%&quot;
|-
! Reizes
! Valstis
! Gadi
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{JESC|Gruzija}}
| 2008, 2011, 2016, 2024
|-
| {{JESC|Francija}}
| 2020, 2022, 2023, 2025
|-
|rowspan=&quot;5&quot;| 2
|{{JESC|Baltkrievija}}
| 2005, 2007.
|-
|{{JESC|Malta}}
| 2013, 2015.
|-
| {{JESC|Krievija}}
| 2006, 2017
|-
|{{JESC|Polija}}
| 2018, 2019
|-
| {{JESC|Armēnija}}
| 2010, 2021
|-
| rowspan=&quot;5&quot; | 1
|{{JESC|Horvātija}}
| 2003.
|-
|{{JESC|Spānija}}
| 2004.
|-
|{{JESC|Nīderlande}}
| 2009.
|-
| {{JESC|Ukraina}}
| 2012.
|-
| {{JESC|Itālija}}
| 2014.
|}

=== Pēc valodas ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%&quot;
|-
!Uzvaras
!Valoda
!Gadi
!Valstis
|-
| 8
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| {{jescy|2009}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;nīderlandiešu&quot;&gt;Dziesma daļēji bija nīderlandiešu valodā&lt;/ref&gt;, {{jescy|2012}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;ukraiņu&quot;&gt;Dziesma daļēji bija ukraiņu valodā&lt;/ref&gt;, {{jescy|2013}}, {{jescy|2015}}, {{jescy|2017}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;krievu&quot;&gt;Dziesma daļēji bija krievu valodā&lt;/ref&gt;, {{jescy|2018}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;poļu&quot;&gt;Dziesma daļēji bija poļu valodā&lt;/ref&gt;, {{jescy|2019}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;poļu&quot;/&gt;, {{jescy|2021}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;armēņu&quot;&gt;Dziesma daļēji bija armēņu valodā&lt;/ref&gt;
| [[Armēnija]], [[Krievija]], [[Malta]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Ukraina]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 4
| [[Krievu valoda|Krievu]]
| {{jescy|2005}}, {{jescy|2006}}, {{jescy|2007}}, {{jescy|2017}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;angļu&quot;&gt;Dziesma daļēji bija angļu valodā&lt;/ref&gt;
| [[Baltkrievija]], [[Krievija]]
|-
| [[Franču valoda|Franču]]
| {{jescy|2020}}, {{jescy|2022}}, {{jescy|2023}}, {{jescy|2025}}
| [[Francija]]
|-
| 3
| [[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]
| {{jescy|2011}}, {{jescy|2016}}, {{jescy|2024}}
| [[Gruzija]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 2
| [[Poļu valoda|Poļu]]
| {{jescy|2018}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;angļu&quot;/&gt;, {{jescy|2019}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;angļu&quot;/&gt;
| [[Polija]]
|-
| [[Armēņu valoda|Armēņu]]
| {{jescy|2010}}, {{jescy|2021}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;angļu&quot;/&gt;
| [[Armēnija]]
|-
| rowspan=&quot;6&quot;| 1
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| {{jescy|2003}}
| [[Horvātija]]
|-
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| {{jescy|2004}}
| [[Spānija]]
|-
| [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]]
| {{jescy|2008}}
| [[Gruzija]]
|-
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| {{jescy|2009}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;angļu&quot;/&gt;
| [[Nīderlande]]
|-
| [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| {{jescy|2012}}&lt;ref group=&quot;N&quot; name=&quot;angļu&quot;/&gt;
| [[Ukraina]]
|-
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| {{jescy|2014}}
| [[Itālija]]
|}

== Dalībvalstis ==
Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā kopā ir piedalījušās 41 valsts.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+ Krāsu apzīmējumi
|-
| style=&quot;width:15px;background:#DCDCDC;&quot; |
| Valstis, kas ir piedalījušās agrāk, bet nepiedalās pedējā konkursā
|-
| style=&quot;width:15px;background:#DCDCFF;&quot; |
| Valstis, kas agrāk ir piedalījušās, bet šobrīd nepiedalās, jo nav nevienas raidorganizācijas [[Eiropas Raidorganizāciju savienība|EBU]].
|-
| style=&quot;width:15px;background:#FFCCCC;&quot; |
| Bijušās valstis, kas agrāk piedalījušās, bet vairs neeksistē
|}
{| class=wikitable style=&quot;font-size: 95%&quot;
|-
! Valstis
! Valstu debija 
! Pēdējā dalības reize
! Piedalīšanās reizes
|-
| {{JESC|Albānija}}
| {{jescy|2012}}
| {{jescy|2026}}
| 12
|-
| {{JESC|Armēnija}}
| {{jescy|2007}}
| {{jescy|2026}}
| 19
|-bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Austrālija}}
| {{jescy|2015}}
| {{jescy|2019}}
| 5
|-bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Azerbaidžāna}}
| {{jescy|2012}}
| {{jescy|2025}}
| 5
|- bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{JESC|Baltkrievija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2020}}
| 18
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Beļģija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2012}}
| 10
|-bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Bulgārija}}
| {{jescy|2007}}
| {{jescy|2021}}
| 7
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Dānija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2005}}
| 3
|-
| {{JESC|Francija}}
| {{jescy|2004}}
| {{jescy|2026}}
| 10
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Grieķija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2008}}
| 6
|-
| {{JESC|Gruzija}}
| {{jescy|2007}}
| {{jescy|2026}}
| 20
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Horvātija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2025}}
| 6
|-
| {{JESC|Īrija}}
| {{jescy|2015}}
| {{jescy|2026}}
| 11
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Igaunija}}
| {{jescy|2023}}
| {{jescy|2024}}
| 2
|-
| {{JESC|Itālija}}
| {{jescy|2014}}
| {{jescy|2026}}
| 12
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Izraēla}}
| {{jescy|2012}}
| {{jescy|2018}}
| 3
|-bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Kazahstāna}}
| {{jescy|2018}}
| {{jescy|2022}}
| 5
|-
| {{JESC|Kipra}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2026}}
| 12
|- bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{JESC|Krievija}}
| {{jescy|2005}}
| {{jescy|2021}}
| 17
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Latvija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2011}}
| 5
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Lielbritānija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2023}}
| 5
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Lietuva}}
| {{jescy|2007}}
| {{jescy|2011}}
| 4
|-
| {{JESC|Malta}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2026}}
| 22
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Moldova}}
| {{jescy|2010}}
| {{jescy|2013}}
| 4
|-
| {{JESC|Melnkalne}}
| {{jescy|2014}}
| {{jescy|2026}}
| 4
|-
| {{JESC|Nīderlande}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2026}}
| 24
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Norvēģija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2005}}
| 3
|-
| {{JESC|Polija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2026}}
| 13
|-
| {{JESC|Portugāle}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2026}}
| 11
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Rumānija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2009}}
| 7
|-
| {{JESC|Sanmarīno}}
| {{jescy|2013}}
| {{jescy|2026}}
| 6
|-bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Serbija}}
| {{jescy|2006}}
| {{jescy|2022}}
| 14
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{JESC|Serbija un Melnkalne}}
| colspan=&quot;2&quot;| {{jescy|2005}}
| 1
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Slovēnija}}
| {{jescy|2014}}
| {{jescy|2015}}
| 2
|-
| {{JESC|Spānija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2026}}
| 12
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Šveice}}
| colspan=&quot;2&quot;| {{jescy|2004}}
| 1
|-
| {{JESC|Ukraina}}
| {{jescy|2006}}
| {{jescy|2026}}
| 21
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Vācija}}
| {{jescy|2020}}
| {{jescy|2024}}
| 4
|-bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Velsa}}
| {{jescy|2018}}
| {{jescy|2019}}
| 2
|-
| {{JESC|Ziemeļmaķedonija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2026}}
| 21
|- bgcolor=&quot;#dcdcdc&quot;
| {{JESC|Zviedrija}}
| {{jescy|2003}}
| {{jescy|2014}}
| 11
|}

== Atsauces un piezīmes ==

=== Piezīmes ===
{{Atsauces|group=&quot;N&quot;}}

=== Atsauces ===
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Junior Eurovision Song Contest}}
* [http://www.junioreurovision.tv Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.ebu.ch EBU mājaslapa] {{en ikona}}


{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss}}

[[Kategorija:Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss| ]]</text>
      <sha1>o12ht7gs2741ov4b46y28gqdkd5rz54</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parlamenta vēlēšanas Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>140035</id>
    <revision>
      <id>4532099</id>
      <parentid>4531743</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:02:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>precizēts</comment>
      <origin>4532099</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11457" sha1="ta2oevaq7hckli4acylb3kc4brzgdzq" xml:space="preserve">{{Latvijas politika}}
'''Parlamenta vēlēšanas Latvijā''' notiek reizi četros gados. Tās organizē [[Centrālā vēlēšanu komisija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Centrālā vēlēšanu komisija | publisher = Centrālā vēlēšanu komisija | accessdate = 2011.01.27 | url = http://www.cvk.lv/pub/public/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20181216074507/https://www.cvk.lv/pub/public/ | archivedate = {{dat|2018|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

== Vēsture ==
Pirmā vēlētā Latvijas parlamenta — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] — [[Satversmes sapulces vēlēšanas|vēlēšanas]] notika [[1920]]. gada aprīlī.&lt;ref name=&quot;hi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Satversmes sapulce | publisher = historia.lv | date = 2001.07.23. | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070103182410/http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm | archivedate = {{dat|2007|01|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc diviem ar pusi gadiem tika [[1. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[1. Saeima]]. Sākot ar šīm vēlēšanām, Saeimu ievēlēja uz trim gadiem un vēlēšanas notika oktobra pirmajā sestdienā un svētdienā.&lt;ref name=&quot;vest&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Likumdevēju vēsture | publisher = Saeima | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080618024523/http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html | archivedate = {{dat|2008|06|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1934. gada maijā notika [[Ulmaņa apvērsums|apvērsums]], kā rezultātā Saeimas darbība tika pārtraukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Kārļa Ulmaņa nopratināšanas protokols | publisher = historia.lv | date = 2003.09.12. | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/protok/1941.08.20latv.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110522032253/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/protok/1941.08.20latv.htm | archivedate = {{dat|2011|05|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc [[1940]]. gada jūnijā notikušās [[Latvijas okupācija (1940)|valsts okupācijas]] tika rīkotas vairākas vēlēšanas gan [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]], gan [[Latvijas PSR]], tomēr tās bija nedemokrātiskas. Demokrātiskajās [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|12. sasaukuma LPSR Augstākās padomes vēlēšanās]] [[1990]]. gadā vairākumu ieguva [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstītie kandidāti, kas pirmajā AP sēdē pieņēma [[Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarību]].&lt;ref name=&quot;vest&quot; /&gt;

[[File:Latvian parliamentary elections from 1993 graph.svg|thumb|300px|Partijas un to apvienības, kas pārstāvētas vairākos Saeimas sasaukumos kopš 1993. gada]]
1993. gada jūnijā notika [[5. Saeimas vēlēšanas]], pirmās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā 62 gadu laikā. Juridiskais pamats bija nedaudz grozīts 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām. 5. Saeimas vēlēšanas bija pirmās Latvijas vēsturē, kurās tika izmantota [[procentuālā barjera]].&lt;ref name=&quot;vest&quot; /&gt; Tāpat kā Satversmes sapulce, arī [[5. Saeima]] nostrādāja divarpus gadus, lai nākamās vēlēšanas varētu notikt oktobra pirmajā nedēļas nogalē. Sākot ar [[1998]]. gadā notikušajām [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanām]] balsot var tikai sestdien, kā arī parlaments tiek ievēlēts uz četriem gadiem.&lt;ref name=&quot;vest&quot; /&gt; Sākot ar [[10. Saeima]]s sanākšanu, vēlētājiem ir tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Tautai beidzot tiesības atlaist Saeimu | publisher = Apollo | date = 2008.04.08. | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/154254/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090614001905/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/154254 | archivedate = {{dat|2009|06|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2011. gadā notika [[11. Saeimas vēlēšanas]] — pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011.07.26. | accessdate = 2011.07.26 | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/saeimas-arkartas-velesanas-notiks-17-septembri-13894241 }}&lt;/ref&gt;

== Latvijas parlamenta vēlēšanu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Datums
! Vēlēšanas 
! Partija ar lielāko deputātu skaitu
! Aktivitāte
|-
! [[1918]]—[[1920]]
|colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot;|''[[Tautas padome]]'' &lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Tautas padome tika sasaukta bez vēlēšanām kā pagaidu likumdošanas vara.&lt;/ref&gt;
|-
! [[1920]] 
| [[17. aprīlis|17.]] un {{dat||04|18|N}} 
| [[Satversmes sapulces vēlēšanas]]
| [[LSDSP]] (57 no 150)
| align=&quot;center&quot;| 84,90%&lt;ref name=&quot;hi&quot; /&gt;
|-
! [[1922]] 
| [[7. oktobris|7.]] un {{dat||10|08|N}} 
| [[1. Saeimas vēlēšanas]]
| [[LSDSP]] (30 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 82,20%
|-
! [[1925]] 
| [[3. oktobris|3.]] un {{dat||10|04|N}} 
| [[2. Saeimas vēlēšanas]]
| [[LSDSP]] (32 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 74,89%
|-
! [[1928]] 
| [[6. oktobris|6.]] un {{dat||10|07|N}} 
| [[3. Saeimas vēlēšanas]]
| [[LSDSP]] (25 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 79,35%
|-
! [[1931]] 
| [[3. oktobris|3.]] un {{dat||10|04|N}} 
| [[4. Saeimas vēlēšanas]]
| [[LSDSP]] (21 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 80,04%
|-
! [[1934]]—[[1940]]
|colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot;|''[[Saeima]] atlaista''
|-
! [[1940]]
| [[14. jūlijs|14.]] un {{dat||07|15|N}} 
| [[Tautas Saeimas vēlēšanas]] &lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Nedemokrātiskas vēlēšanas, tika rīkotas [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] apstākļos.&lt;/ref&gt;
| Darba tautas bloks (100 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 97,8%&lt;ref&gt;Okupācijas apstākļos veikto Tautas Saeimas vēlēšanu oficiālos datus uzskata par viltotiem, skatīt [http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140814221231/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ |date={{dat|2014|08|14||bez}} }} Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv&lt;/ref&gt;
|-
! [[1940]]—[[1990]]
|colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot;|''Padomju un vācu okupācija''
|-
! [[1990]]—[[1993]]
|colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot;|''[[Latvijas Republikas Augstākā padome]]'' &lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;LR Augstākās padomes vēlēšanas neatrodas tabulā, jo tās tika rīkotas kā LPSR 12. sasaukuma Augstākās padomes vēlēšanas — parlamenta nosaukums tika mainīts tam sanākot.&lt;/ref&gt;
|-
! [[1993]] 
| [[5. jūnijs|5.]] un {{dat||06|06|N}} 
| [[5. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Latvijas Ceļš]] (36 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 89,90%
|-
! [[1995]] 
| {{dat||09|30|N}} un {{dat||10|01|N}} 
| [[6. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;]] (18 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 72,65%
|-
! [[1998]] 
| {{dat||10|03|N}} 
| [[7. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Tautas partija]] (24 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 71,89%
|-
! [[2002]] 
| {{dat||10|05|N}} 
| [[8. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Jaunais laiks]] (26 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 71,51%
|-
! [[2006. gads|2006]] 
| {{dat||10|07|N}} 
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Tautas partija]] (23 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 62,23%
|-
! [[2010. gads|2010]] 
| {{dat||10|02|N}} 
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Vienotība]] (33 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 62,63%
|-
! [[2011. gads|2011]] 
| {{dat||09|17|N}} 
| [[11. Saeimas vēlēšanas]] &lt;ref group=&quot;P&quot; name=&quot;arkartas&quot;&gt;Ārkārtas vēlēšanas.&lt;/ref&gt;
| [[Saskaņas Centrs]] (31 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 60,55%
|-
! [[2014. gads|2014]] 
| {{dat||10|04|N}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/27095.html |title=CVK - Informācija kandidātiem - Tuvākās vēlēšanas |accessdate={{dat|2013|01|10|SK}} |work=cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130317060343/http://web.cvk.lv/pub/public/27095.html |archivedate={{dat|2013|03|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; 
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Saskaņa]] (24 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 58,80%
|-
! [[2018. gads|2018]] 
| {{dat||10|06|N}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31825.html|title=13.Saeimas vēlēšanas|accessdate={{dat|2017|12|8|SK}}|work=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171201040155/https://www.cvk.lv/pub/public/31825.html|archivedate={{dat|2017|12|01||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Saskaņa]] (23 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 54,60%
|-
! [[2022. gads|2022]] 
| {{dat||10|01|N}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14.Saeimas vēlēšanas|accessdate={{dat|2022|10|4|SK}}|work=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]}}&lt;/ref&gt; 
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Jaunā Vienotība]] (26 no 100)
| align=&quot;center&quot;| 59,43%
|-
!2026
|3. oktobris
|[[15. Saeimas vēlēšanas]]
|[[Apvienotais saraksts]] (41 no 100)
| align=&quot;center&quot; |51,79%
|}

== Saeimas deputātu kandidātu un potenciālo vēlētāju skaita izmaiņas (1993—2022) ==
Saeimas deputātu kandidātu skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām pieauga, bet vēlēšanu sarakstu skaits samazinājās. [[Latvijas nepilsoņi|Nepilsoņu]] naturalizācijas dēļ balsstiesīgo iedzīvotāju skaits pieauga, bet vēlētāju aktivitāte samazinājās:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|
![[5. Saeimas vēlēšanas|5.Saeima]] (1993)
![[6. Saeimas vēlēšanas|6.Saeima]] (1995)
![[7. Saeimas vēlēšanas|7.Saeima]] (1998)
![[8. Saeimas vēlēšanas|8.Saeima]] (2002)
![[9. Saeimas vēlēšanas|9.Saeima]] (2006)
![[10. Saeimas vēlēšanas|10.Saeima]] (2010)
![[11. Saeimas vēlēšanas|11.Saeima]] (2011)
![[12. Saeimas vēlēšanas|12.Saeima]] (2014)
![[13. Saeimas vēlēšanas|13.Saeima]] (2018)
![[14. Saeimas vēlēšanas|14.Saeima]] (2022)
![[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeima]] (2026)
|-
!Deputātu kandidātu skaits&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/saeimas-velesanas-aktivitate-mazaka-neka-ieprieksejas-teksta-tiesraide.d?id=50463085 Saeimas vēlēšanās aktivitāte mazāka nekā iepriekšējās. Teksta tiešraide] delfi.lv 2018. gada 6. oktobrī&lt;/ref&gt;
!879
!1007
!1081
!1019
!1024
!1234
!1092
!1156
!1461
!1829
! 1428
|-
!Vēlēšanu sarakstu skaits
!23
!19
!21
!20
!19
!13
!13
!13
!16
!19
!14
|-
!Balsstiesīgo skaits&lt;ref name=&quot;delfi&quot;/&gt;
!1 245 134
!1 334 345
!1 348 535
!1 391 734
!1 481 551
!1 532 851
!1 542 700
!1 551 440
!1 548 100
!1 542 407
!1 557 615
|-
!Vēlētāju aktivitāte
|89,90%
|72,65%
|71,89%
|71,51%
|62,23%
|62,63%
|60,55%
|58,80%
|54,60%
|59,43%
| align=&quot;center&quot; |51,79%
|}

== Skatīt arī ==
* [[Centrālā vēlēšanu komisija]]
* [[Referendumu saraksts Latvijā]]

== Piezīmes ==
{{atsauces|group=&quot;P&quot;}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110923163321/http://web.cvk.lv/pub/public/index.html Centrālā Vēlēšanu komisija]
* [http://www.irir.lv/2011/10/13/infografika-katras-velesanas-latvijai-citadaka-krasa Infografika: Katrās vēlēšanās Latvijai citādāka krāsa]{{Novecojusi saite}} Ritvars Eglājs. Ir.lv

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas| ]]</text>
      <sha1>ta2oevaq7hckli4acylb3kc4brzgdzq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juta Strīķe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145752</id>
    <revision>
      <id>4532088</id>
      <parentid>4493724</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T05:39:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532088</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11489" sha1="dg45vhly7boefty0khakfzo6bzktom4" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Juta Strīķe
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781704151).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Juta Strīķe 2018. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2020|03|18|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] priekšnieka vietniece
| term_sākums2 = {{dat|2004|02|11|N}}
| term_beigas2 = 2016
| prezidents2 = 
| premjer2s = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| dzim_dati =  {{dat|1970|07|18|N|bez}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2020|03|18|1970|07|18}}
| mir_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| profesija = [[juriste]]
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| partija = [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] &lt;small&gt;(2017—2020)&lt;/small&gt;
}}

'''Juta Strīķe''' (dzimusi '''Anna Potapova''' {{dat|1970|07|18||bez}} [[Maskava|Maskavā]], mirusi [[Jūrmala|Jūrmalā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/bulduru_slimnica_negaiditi_mirusi_juta_strike|title=Pietiek :: Bulduru slimnīcā negaidīti mirusi Juta Strīķe|website=pietiek.com|access-date=2020-03-19|archive-date=2020-03-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200319184325/https://pietiek.com/raksti/bulduru_slimnica_negaiditi_mirusi_juta_strike}}&lt;/ref&gt; {{dat|2020|03|18}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devusies-saeimas-deputate-un-bijusi-knab-prieksnieka-vietniece-juta-strike.a352254/|title=Mūžībā devusies Saeimas deputāte un bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvija]]s politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece. Strādājusi par izmeklētāju [[Valsts drošības dienests|Drošības policijā]] un [[Latvijas iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]]. No 2004. gada līdz 2014. gada 31. oktobrim J. Strīķe bija [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] (KNAB) priekšnieka vietniece, bet pēc tam ar KNAB vadītāja [[Jaroslavs Streļčenoks|Jaroslava Streļčenoka]] lēmumu pazemināta amatā par Juridiskās nodaļas galveno speciālisti-juristi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Strīķe biroja priekšnieka vietnieces amatā atkārtoti nav jāatjauno, apgalvo KNAB |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2014. gada 30. decembrī |accessdate = 2015. gada 26. martā |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/strike-biroja-prieksnieka-vietnieces-amata-atkartoti-nav-jaatjauno-apgalvo-knab.d?id=45402728#ixzz3VUYnRejZ}}&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada — [[Rīgas dome]]s deputāte. 2018. gada 6. oktobrī ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1970. gadā [[Maskava|Maskavā]] Jurija Potapova un Taigas Zvirbules ģimenē.&lt;ref name=&quot;NRA&quot;&gt;[https://nra.lv/vakara-zinas/308288-vakara-zinas-iespejams-juta-strike-muziba-aizgajusi-smagas-slimibas-del.htm Iespējams, Juta Strīķe mūžībā aizgājusi smagas slimības dēļ] nra.lv 2020. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
Mācījās Maskavas 584. vidusskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Juta Strīķe alias Anna Potapova |publisher = TvNET |date = 2003.11.02. |accessdate = 2011.03.25 |url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/312169-juta_strike_alias_anna_potapova |archive-date = {{dat|2014|01|14||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20140114033339/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/312169-juta_strike_alias_anna_potapova }}&lt;/ref&gt; bet vasarās dzīvoja Latvijā.&lt;ref name=&quot;tver&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title = Trauslā meitene ar tvērienu |author = Zane Zālīte-Kļaviņa |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2008. gada 3. jūlijā |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.diena.lv/lat/politics/politika/trausla-meitene-ar-tverienu }}&lt;/ref&gt; 1988. gadā viņa kā Juta Potapova&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Juta Strīķe alias Anna Potapova |publisher = [[tvnet.lv]] |date = 2003. gada 2. novembris |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = https://www.tvnet.lv/6233537/juta-strike-alias-anna-potapova}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Avīze: Juta Strīķe kādreiz bija zināma ar vārdu Anna Potapova |publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] |date = 2011. gada 1. marts |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = https://apollo.tvnet.lv/5621988/avize-juta-strike-kadreiz-bija-zinama-ar-vardu-anna-potapova }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = KNAB šaubās, vai Juta Strīķe ir persona, par kuru uzdodas |publisher = [[skaties.lv]] |author = Jānis Zariņš |date = 2016. gada 14. jūnijs |work = [[TV3 Latvija|TV3]] |accessdate = 2017. gada 28. augustā |url = https://skaties.lv/zinas/latvija/knab-saubas-vai-juta-strike-ir-persona-par-ko-uzdodas/#foto-638478 |archive-date = 2019. gada 8. Jūnijs |archive-url = https://web.archive.org/web/20190608042154/https://skaties.lv/zinas/latvija/knab-saubas-vai-juta-strike-ir-persona-par-ko-uzdodas/#foto-638478 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Aktualizējas jautājums par Strīķes – Potapovas identitāti |publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |author1=Uldis Dreiblats |author2= Ritums Rozenbergs |date = 2018. gada 11. septembris |accessdate = 2018. gada 3. oktobrī |url = https://nra.lv/politika/257071-aktualizejas-jautajums-par-strikes-potapovas-identitati.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Jauns pagrieziens Jutas Strīķes mīklainās identitātes lietā |publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |author1=Uldis Dreiblats |author2= Ritums Rozenbergs |date = 2018. gada 3. oktobris |accessdate = 2018. gada 3. oktobrī |url = https://nra.lv/latvija/politika/259321-jauns-pagrieziens-jutas-strikes-miklainas-identitates-lieta.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Atsaucoties uz Maskavas pilsētas 584. vidusskolas atestātu, kas Jutai Strīķei izsniegts uz Annas Potapovas vārda, Maskavas pilsētas [[Čerjomušku rajons|Čerjomušku rajona]] pasu galda 1988. gada 11. augustā izdotu dokumentu Nr. I — MЮ Nr. 294724 par vārda maiņu un viņas krieviski rakstīto autobiogrāfiju pielaišanai iestājeksāmeniem [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], tiek apgalvots, ka viņa savu vārdu esot nomainījusi. J. Strīķe pati to noliedz, sakot, ka vienmēr saukta par Jutu, un, ka vidusskolas atestātā notikusi direktores pārrakstīšanās, kas nav uzskatīta par gana būtisku, lai izlabotu: {{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/303074-tv-etera-strike-iekarst-strida-ar-liepnieku-es-vienmer-esmu-bijusi-juta-nevis-anna|title=TV ēterā Strīķe iekarst strīdā ar Liepnieku: &quot;Es vienmēr esmu bijusi Juta (nevis Anna)!&quot;|publisher=[[Kasjauns]]|accessdate=2018. gada 6. novembrī|date=2018. gada 30. oktobris|author1=Uldis Dreiblats|author2=Ritums Rozenbergs}}&lt;/ref&gt; sāka studēt [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].

1993. gadā viņa ieguva tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Juta Striķī |author = Sanita Jemberga |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2004. gada 17. janvārī |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/juta-striki }}&lt;/ref&gt; Apprecējās ar Maiguru Strīķi un pieņēma viņa uzvārdu.
Sākumā strādāja [[LR Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]], vēlāk [[Valsts drošības dienests|Drošības policijā]] (1995—2003) un [[KNAB]] (2003—2016). J. Strīķe vairākkārt izvirzīta KNAB vadītājas amatam, bet [[Saeima|Saeimā]] viņas kandidatūru noraidīja.&lt;ref name=&quot;tver&quot; /&gt; {{dat|2011|02|05||bez}} plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par tiešu apdraudējumu Jutas Strīķes dzīvībai un veselībai un viņa uz laiku drošības apsvērumu dēļ izbrauca no Latvijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Turpināšu strādāt, protams |author = Sanita Jemberga |publisher = [[Ir (žurnāls)|Ir]] |date = 2011. gada 2. martā |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.irir.lv/2011/3/2/turpinasu-stradat-protams }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No iepriekšējā vadītāja [[Normunds Vilnītis|Normunda Vilnīša]] atlaišanas {{dat|2011|06|16}} līdz [[Jaroslavs Streļčenoks|J. Streļčenoka]] apstiprināšanai amatā {{dat||11|17||bez}} J. Strīķe bija KNAB priekšnieka pienākumu pildītāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju ieceļ Strīķi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.06.16. | accessdate = 2011.06.18 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-knab-prieksnieka-pienakumu-izpilditaju-iecel-striki.d?id=39128715}}&lt;/ref&gt;
{{dat|2013|12|20||bez}} KNAB priekšnieks J. Streļčenoks paziņoja par Strīķes atbrīvošanu no amata,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Streļčenoks atbrīvo no amata Strīķi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013.12.20. | accessdate = 2013.12.20 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/strelcenoks-atbrivo-no-amata-striki.d?id=43982606}}&lt;/ref&gt; taču {{dat|2014|01|07}} Ministru prezidents [[Valdis Dombrovskis]] šo rīkojumu atcēla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Dombrovskis atceļ rīkojumu par Strīķes atlaišanu; Streļčenoks pikts | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014.01.07. | accessdate = 2014.01.07 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrovskis-atcel-rikojumu-par-strikes-atlaisanu-strelcenoks-pikts-plkst1511.d?id=44014802}}&lt;/ref&gt; Darbu KNAB Strīķe pārtrauca 2016. gadā.

Mirusi 2020. gada 18. martā 49 gadu vecumā Jūrmalā, [[Bulduri|Bulduru]] slimnīcā.&lt;ref name=&quot;NRA&quot;/&gt;

== Politiskā darbība ==
2017. gada 28. februārī J. Strīķi uzņēma [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunajā konservatīvajā partijā]]. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja [[Rīgas dome|Rīgas domē]], bet 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no šīs partijas saraksta.

13. Saeimā J. Strīķe bija Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre un Juridiskās komisijas locekle.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.labdien.lv/izm-strikes-noslepums-atrodas-lu-rektora-rokas/|title=IZM: Strīķes noslēpums atrodas LU rektora rokās|last=Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs|first=|website=Labdien.lv|access-date=2019-01-04|date=3.01.2019}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{13. Saeima}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{DEFAULTSORT:Strīķe, Juta}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunās konservatīvās partijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>dg45vhly7boefty0khakfzo6bzktom4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4531877</id>
      <parentid>4531752</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:33:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4531877</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35343" sha1="e9i4ow4j64kzfmsozb2yrbn02vtx2iy" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''),  psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--

== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>e9i4ow4j64kzfmsozb2yrbn02vtx2iy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jods-131</title>
    <ns>0</ns>
    <id>147660</id>
    <revision>
      <id>4532072</id>
      <parentid>4325163</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:36:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532072</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3831" sha1="rzy1rsukvo10fv3d9hdpk0u1gr5pcgm" xml:space="preserve">[[Attēls:Iodine-131-decay-scheme-simplified.svg|thumb|350px|Joda-131 radioaktīvās sabrukšanas shēma]]
'''Jods-131''' ir pazīstamākais no [[jods (elements)|joda]] [[radioaktivitāte|radioaktīvajiem]] [[izotops|izotopiem]]. To bieži sauc vienkārši par '''radioaktīvo jodu'''. Joda-131 [[pussabrukšanas periods]] ir apmēram 8 [[diennakts|diennaktis]]. Šis joda izotops veidojas [[urāns (elements)|urāna]] un [[plutonijs|plutonija]] [[kodolu dalīšanās]] procesos (kodolu dalīšanās produkti satur līdz 3% radioaktīvā joda).

== Iegūšana ==
Jodu-131 iegūst [[kodolreaktors|kodolreaktoros]], apstarojot [[telūrs|telūra]] paraugus ar lēnajiem [[neitrons|neitroniem]]. Tādējādi veidojas ļoti radioaktīvs telūra izotops &lt;sup&gt;131&lt;/sup&gt;Te ar pussabrukšanas periodu 25 minūtes, kas [[bēta sabrukšana|bēta sabrukšanā]] kļūst par jodu-131:
: &lt;math&gt;\mathrm{{}^{131}_{52}Te} \rightarrow \mathrm{{}^{131}_{53}I} + e^- + \bar{\nu}_e.&lt;/math&gt;

== Bioloģiskā iedarbība ==
Joda-131 bēta sabrukšana izraisa dzīvo [[šūna|šūnu]] [[mutācija]]s un bojāeju. Radušies [[bēta stari]] iekļūst apkārtējos audos dažu milimetru dziļumā. [[Gamma stari]] ir caurspiedīgāki, bet relatīvi mazāk kaitīgi. Apkārtējā vidē jods-131 nokļūst pēc [[kodolizmēģinājumi]]em un [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]] avāriju gadījumā. Tā kā radioaktīvā joda pussabrukšanas periods ir samērā īss, pat liela piesārņojuma gadījumā jau pēc dažiem mēnešiem šo izotopu nav vairs iespējams atklāt apkārtējā vidē.

Pēc joda-131 [[radioloģiskais ekvivalents|radioloģiskā ekvivalenta]] tiek noteiktas [[Starptautiskā kodolnegadījumu skala|Starptautiskās kodolnegadījumu skalas]] pakāpes.&lt;ref&gt;[http://www-pub.iaea.org/MTCD/publications/PDF/INES-2008-R_web.pdf ИНЕС МЕЖДУНАРОДНАЯ ШКАЛА ЯДЕРНЫХ И PАДИОЛОГИЧЕСКИХ СОБЫТИЙ] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Atomelektrostacijas katastrofas gadījumā jods-131 atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem var izplatīties apmēram 30 km rādiusā. Lai pasargātu šajā rajonā esošus iedzīvotājus no radioaktīvā joda nonākšanas [[vairogdziedzeris|vairogdziedzerī]], izmanto [[kālija jodīds|kālija jodīda]] preparātus, kas piesātina vairogdziedzeri ar stabilo jodu, neļaujot dziedzerī uzkrāties radioaktīvajam jodam.&lt;ref&gt;[https://www.vvd.gov.lv/lv/media/7026/download Joda profilakse]&lt;/ref&gt;

== Izmantošana ==
Radioaktīvo jodu izmanto [[medicīna|medicīnā]] dažu [[vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] slimību diagnostikai un ārstēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfd.lv/lv/book/Vairogdziedzeris_lv.htm |title=Vairogdziedzeris un tā darbība |access-date={{dat|2011|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111111001954/http://www.mfd.lv/lv/book/Vairogdziedzeris_lv.htm}}&lt;/ref&gt;
Arī Latvijā ieviesta vairogdziedzera vēža ārstēšana ar radioaktīvā joda preparāta (131-ImIBG) palīdzību.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-pirmo-reizi-izmanto-radioaktiva-joda-terapiju-cinai-ar-vezi.d?id=38008097 Latvijā pirmo reizi izmanto jaunu radioaktīvā joda terapiju cīņai ar vēzi]&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
Joda-131 [[īpatnējā radioaktivitāte]] ir apmēram 4,6·10&lt;sup&gt;15&lt;/sup&gt; [[bekerels|bekereli]] uz gramu. Jodam-131 sabrūkot, veidojas stabils [[ksenons|ksenona]]-131 izotops &lt;sup&gt;131&lt;/sup&gt;Xe. Vispirms tiek izstaroti bēta stari (lielas enerģijas elektroni), galvenokārt ar 0,33 un 0,60 [[elektronvolts|MeV]] lielu enerģiju: 
: &lt;math&gt;\mathrm{^{131}_{53}I}\rightarrow\mathrm{^{131}_{54}Xe}+ e^- + \bar{\nu}_e.&lt;/math&gt;
Radušies ierosinātie ksenona kodoli pēc tam izstaro gamma starus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jods]]
[[Kategorija:Izotopi]]</text>
      <sha1>rzy1rsukvo10fv3d9hdpk0u1gr5pcgm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija angļu valodā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154164</id>
    <revision>
      <id>4532186</id>
      <parentid>4524348</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:22:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532186</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6271" sha1="puehm722uk900pohmg79kghcdt2rzfl" xml:space="preserve">{{Mājaslapas infokaste|nosaukums=Vikipēdija angļu valodā|logo_attēls=[[Attēls:Wikipedia-logo-v2-en.svg]]|lapas_attēls=|lozungs=|veids=[[Interneta enciklopēdija]]|valsts=|īpašnieks=[[Wikimedia Foundation]]|izveidotāji=|darbību_uzsāka={{dat|2001|1|15||bez}}|valodas=[[angļu valoda]]|komerciāla=Nē|reģistrācija=Iespējama|reģistrēti_lietotāji=|popularitāte=|mājas_lapa={{URL|http://en.wikipedia.org}}}}'''Vikipēdija angļu valodā''' ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas [[Vikipēdija]]s [[angļu valoda]]s versija. Tā izveidota {{dat|2001|1|15}}, un 2020. gada sākumā tās apjoms pārsniedza sešus miljonus rakstu. Tā bija pirmā Vikipēdijas valodas versija un joprojām ir lielākā pēc rakstu skaita. 2011. gada jūnijā angliskajā Vikipēdijā bija 19,3% no kopējā rakstu skaita visās Vikipēdijas valodu versijās. Šī daļa ir pamazām samazinājusies kopš 2003. gada, kad tie bija vairāk kā 50%, saistībā ar citu Vikipēdijas valodu versiju izaugsmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url=http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=List_of_Wikipedias&amp;oldid=520778
  | title=List of Wikipedias | author=Wikimedia Meta-Wiki
  | date=2008-09-21 | accessdate=2008-09-21}}&lt;/ref&gt;[[Attēls:English Wikipedia contributors by country (2).png|thumb|right|280px|Angliskās Vikipēdijas papildinātāju sadalījums pa valstīm&lt;ref&gt;[[:m:Edits by project and country of origin]]&lt;/ref&gt; 2007. gada decembrī]][[Vienkāršās angļu valodas Vikipēdija]] ir angliskās Vikipēdijas variācija, kurā vairumam rakstu tiek izmantota vienkāršāka angļu valodas teikumu uzbūve un mazāks vārdu krājums.

== Vēsture ==
Angļu valodas Vikipēdija tika izveidota 2001. gada 15. janvārī un bija pirmā [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] valodas versija.&lt;ref name=&quot;history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/History_of_Wikipedia|title=History of Wikipedia|website=Wikipedia|access-date=2026-09-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Vikipēdija sākotnēji tika veidota kā papildinājums projektam ''[[Nupedia]]'' — bezmaksas tiešsaistes enciklopēdijai, kuras rakstus pirms publicēšanas pārbaudīja eksperti. Izmantojot [[wiki]] tehnoloģiju, jaunajā projektā rakstus varēja veidot un labot daudz plašāks lietotāju loks, tādēļ Vikipēdija attīstījās ievērojami straujāk par ''Nupedia''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Wikipedia|title=Wikipedia|website=Encyclopædia Britannica|access-date=2026-09-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji Vikipēdija darbojās tikai angļu valodā, taču jau 2001. gadā sāka veidoties versijas citās valodās. Pirmajos projekta pastāvēšanas gados angļu valodas versija veidoja lielāko daļu no visa Vikipēdijas satura. 2003. gadā vairāk nekā puse visu Vikipēdijas rakstu bija angļu valodā, bet vēlāk šis īpatsvars pakāpeniski samazinājās, strauji attīstoties citu valodu Vikipēdijām.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

2003. gada 21. janvārī angļu valodas Vikipēdijā rakstu skaits sasniedza 100&amp;nbsp;000.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt; Tajā pašā gadā tika izveidots bezpeļņas [[Wikimedia Foundation]], kas pārņēma Vikipēdijas un citu ar to saistīto projektu infrastruktūras uzturēšanu. Fonds tika dibināts 2003. gada 20. jūnijā.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

2004. gadā angļu valodas Vikipēdijā bija jau vairāk nekā 200&amp;nbsp;000 rakstu, savukārt 2005. gada 18. martā tika sasniegta 500&amp;nbsp;000 rakstu robeža.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt; Straujā izaugsme padarīja angļu valodas Vikipēdiju par vienu no lielākajiem internetā pieejamajiem uzziņu resursiem.

2005. gadā plašu uzmanību izraisīja tā sauktais Džona Seigenthalera Vikipēdijas biogrāfijas incidents, kad kāds lietotājs amerikāņu žurnālista Džona Seigenthalera biogrāfijā ievietoja nepatiesu informāciju. Incidents izraisīja diskusijas par atvērtas rediģēšanas modeļa uzticamību un dzīvu personu biogrāfiju pārbaudi. Pēc šī un citiem līdzīgiem gadījumiem angļu valodas Vikipēdijā tika pastiprināta uzmanība avotu pārbaudāmībai un dzīvu personu biogrāfiju saturam.

2006. gada 1. martā angļu valodas Vikipēdija sasniedza viena miljona rakstu robežu; par miljono rakstu kļuva raksts par dzelzceļa staciju ''Jordanhill railway station'' [[Glāzgova|Glāzgovā]].&lt;ref name=&quot;enwiki&quot; /&gt; Divu miljonu rakstu robeža tika sasniegta 2007. gada 9. septembrī, bet trīs miljonu — 2009. gada 17. augustā.&lt;ref name=&quot;enwiki&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/English_Wikipedia|title=English Wikipedia|website=Wikipedia|access-date=2026-09-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 18. janvārī angļu valodas Vikipēdija uz 24 stundām padarīja savas lapas lasītājiem faktiski nepieejamas, protestējot pret ASV Kongresā apspriestajiem likumprojektiem ''Stop Online Piracy Act'' (SOPA) un ''PROTECT IP Act'' (PIPA). Protesta laikā parastā enciklopēdijas satura vietā tika parādīta melna lapa ar informāciju par likumprojektiem. Šī akcija kļuva par vienu no plašākajiem Vikipēdijas politiskajiem protestiem tās vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimediafoundation.org/news/2012/01/16/wikipedia-to-go-dark-january-18-in-opposition-to-sopa-pipa/|title=Wikipedia to go dark January 18 in opposition to SOPA/PIPA|publisher=Wikimedia Foundation|access-date=2026-09-19|date=2012-01-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 13. jūlijā angļu valodas Vikipēdija sasniedza četru miljonu rakstu robežu. Piecmiljonais raksts tika izveidots 2015. gada 1. novembrī; tas bija raksts par Austrālijas krūmu sugu ''Persoonia terminalis''.&lt;ref name=&quot;enwiki&quot; /&gt;

2020. gada 23. janvārī tika sasniegta sešu miljonu rakstu robeža. Sešmiljonais raksts bija biogrāfisks raksts par 19. gadsimta kanādiešu rakstnieci Mariju Elīzi Tērneri Loderu.&lt;ref name=&quot;enwiki&quot; /&gt; 2021. gada 15. janvārī angļu valodas Vikipēdija kopā ar visu Vikipēdijas projektu atzīmēja pastāvēšanas 20. gadadienu.

2022. gada 17. maijā rakstu skaits pārsniedza 6,5 miljonus, bet 2025. gada 28. maijā angļu valodas Vikipēdijā tika sasniegta septiņu miljonu rakstu robeža.&lt;ref name=&quot;enwiki&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Vikipēdijas}}

[[Kategorija:Angļu valoda]]
[[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|Angļu]]</text>
      <sha1>puehm722uk900pohmg79kghcdt2rzfl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Reirs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>161911</id>
    <revision>
      <id>4532091</id>
      <parentid>4323874</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T06:50:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14684" sha1="f0pmavi92zt6d4f6jsf5p1db3qfj8xn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Reirs
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841699467).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Jānis Reirs 2016. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas finanšu ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2019|1|23|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = [[Dana Reizniece-Ozola]]
| pēctecis = [[Arvils Ašeradens]]
| amats2 =
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2016|2|11|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]]
| pēctecis2 = [[Dana Reizniece-Ozola]]
| amats3 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]]
| term_sākums3 = {{dat|2016|2|11|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2019|1|23|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = [[Raimonds Vējonis]]
| premjers3 = [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis3 = [[Uldis Augulis]]
| pēctecis3 = [[Ramona Petraviča]]
| amats4 = [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektroniskās pārvaldes lietās uzskaitījums|Latvijas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās]]
| term_sākums4 = {{dat|2004|12|2|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2006|4|8|N}}
| prezidents4 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers4 = [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis4 = amats izveidots
| pēctecis4 = [[Ina Gudele]]
| amats5 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2025|2|27|N|bez}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 =
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers5 = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| amats6 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums6 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas6 = {{dat|2019|1|31|N|bez}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| prezidents6 = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis6 = 
| pēctecis6 = 
| amats7 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas7 = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| viceprezidents7 = 
| vicepremjers7 = 
| prezidents7 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers7 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis7 = 
| pēctecis7 = 
| amats8 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums8 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas8 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| viceprezidents8 = 
| vicepremjers8 = 
| prezidents8 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers8 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis8 = 
| pēctecis8 = 
| amats9 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums9 = {{dat|2010|11|4|N|bez}}
| term_beigas9 = {{dat|2011|10|16|N|bez}}
| viceprezidents9 = 
| vicepremjers9 = 
| prezidents9 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers9 = [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis9 = 
| pēctecis9 = 
| amats10 = [[9. Saeima]]s deputāts
| term_sākums10 = {{dat|2006|11|7|N}}
| term_beigas10 = {{dat|2010|11|2|N}}
| viceprezidents10 = 
| vicepremjers10 = 
| vietnieks10 = 
| prezidents10 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers10 = 
* [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]] 
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis10 = 
| amats11 = [[8. Saeima]]s deputāts
| term_sākums11 = {{dat|2006|5|6|N}}
| term_beigas11 = {{dat|2006|11|7|N}}
| term_sākums12 = {{dat|2002|11|5|N}}
| term_beigas12 = {{dat|2005|1|20|N}}
| viceprezidents12 = 
| vicepremjers12 = 
| vietnieks12 = 
| prezidents12 = 
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers12 = 
* [[Einars Repše]] 
* [[Indulis Emsis]] 
* [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis12 = 
| pēctecis12 = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|09|23}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Jaunais laiks]] &lt;small&gt;(līdz 2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vienotība]] &lt;small&gt;(2011—pašlaik)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Gunda Reire]]
| bērni = 
| profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| vārds_orģ = 
}}
'''Jānis Reirs''' (dzimis {{dat|1961|9|23}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politika|politiķis]]. Bijušais [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektroniskās pārvaldes lietās uzskaitījums|īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās]], [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] un [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]]. Bijis arī vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot; (iepriekš — to izveidojušo partiju &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;).

== Dzīvesgājums ==
J. Reirs 1990. gadā pabeidzis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultāti, studējis vakara nodaļā. Nodarbojies ar uzņēmējdarbību, bijis [[Dobele]]s ķīmiskās rūpnīcas &quot;[[Spodrība]]&quot; valdes priekšsēdētājs. Pirms tam bijis arī &quot;[[Prudentia]]&quot; partneris un direktors, &quot;[[Trasta komercbanka]]s&quot; valdes loceklis un viceprezidents &quot;[[Latvijas-Vācijas banka]]s&quot; kredītdaļas vadītājs. 1989. gadā bija arī Rīgas pilsētas [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] izpilddirektora palīgs.

== Politiskā darbība ==
[[Latvijas PSR]] laikā darbojies [[Rīgas elektromehāniskā rūpnīca|Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas]] (REMR) [[Komjaunatne]]s (ĻKJS) pirmorganizācijas vadībā, piedalījies Latvijas PSR ĻKJS XXIII kongresā un Vissavienības ĻKJS XX forumā.&lt;ref&gt;Latvijas kompartijas laikraksta ''Cīņa'' 1987. gada 1. marta numurs: &quot;Kāds tu esi, pirmrindniek?&quot;&lt;/ref&gt;

Kā pārstāvis no Komjaunatnes Centrālkomitejas piedalījas Vislatvijas tautas deputātu sapulces organizēšanā 1990. gada 21. aprīlī, kas pieņēma aicinājumu [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākajai Padomei]] atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5211701/tiesi-pirms-25-gadiem-izskiras-latvijas-liktenis|title=Tieši pirms 25 gadiem izšķīrās Latvijas liktenis|website=TVNET|access-date=2019-07-23|date=2015-04-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Politikā iesaistījies kā [[Einars Repše|Einara Repšes]] izveidotās partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; biedrs un izvirzījies par vienu no tās līderiem. 2002. gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]], kur kļuva par Saeimas sekretāru. [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Pirmajā Aigara Kalvīša vadītajā valdībā]] J. Reirs ieņēma jaunizveidoto īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatu, ko saglabāja no 2004. līdz 2006. gadam, kad &quot;Jaunais laiks&quot; pameta valdību. J. Reirs atjaunoja Saeimas deputāta mandātu un kļuva par &quot;Jaunā laika&quot; ģenerālsekretāru [[Edgars Jaunups|Edgara Jaunupa]] vietā (šo amatu ieņēma līdz 2007. gadam). 2006. gadā J. Reirs tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]]. Šī sasaukuma laikā viņš bija arī [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministres]] [[Linda Mūrniece|Lindas Mūrnieces]] padomnieks. 2009. gadā nesekmīgi kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. 2010. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].

2010. gadā J. Reirs kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta. Sākotnēji netika ievēlēts, taču kļuva par [[10. Saeima|Saeimas]] deputātu [[Sarmīte Ēlerte|Sarmītes Ēlertes]] vietā, kad viņa ieņēma ministra amatu. Vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-budzeta-komisiju-vadis-reirs.d?id=35052013|title=Saeimas Budžeta komisiju vadīs Reirs|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] J. Reirs tika ievēlēts [[11. Saeima|Saeimā]] no &quot;Vienotības&quot; saraksta [[Zemgale]]s vēlēšanu apgabalā. 2014. gadā ticis [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[12. Saeima|12. Saeimā]].

2014. gada novembrī J. Reirs kļuva par [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministru]] [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/apstiprina-jauno-valdibu-laimdotas-straujumas-vadiba-14076109|title=Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā|last=Kincis|first=Jānis|date={{dat|2014|11|5||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2016. gada februārī — par [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministru]] [[Kučinska valdība|Māra Kučinska valdībā]].

2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta. 2018. gada 28. novembrī, pēc [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] kļūšanas par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu un jau pēc tam, kad Kučinska valdības darbības termiņš bija beidzies, taču jauna vēl nebija izveidota, J. Reirs tika iecelts par [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministra]] amata pienākumu izpildītāju.&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sadurskis-pamet-izglitibas-ministra-amatu-un-dodas-uz-eiropas-parlamentu.a301051/&lt;/ref&gt; 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta [[Krišjāņa Kariņa valdība]], J. Reirs tajā kļuva par finanšu ministru.

2022. gadā nesekmīgi kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot; saraksta. Gada beigās J. Reirs ieņēma vietu [[14. Saeima|14. Saeimā]] uz laiku, kamēr partijas biedre [[Anda Čakša]] darbojas kā ministre [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot; saraksta, taču netika ievēlēts.

2024. gadā J. Reirs kļuva par Latvijas Airēšanas federācijas vadītāju un jūnijā pretendēja uz [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidenta amatu, taču balsojumā zaudēja [[Raimonds Lazdiņš|Raimondam Lazdiņam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/120029526/lok-jaunais-prezidents-par-skandalozo-pagatni-man-no-tas-nav-ko-kauneties|title=LOK jaunais prezidents par skandalozo pagātni: man no tās nav ko kaunēties|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
J. Reirs bijis precējies trīs reizes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/skandalozi/135447-vakara-zinas-finansu-ministra-reira-lauliba-plist-pa-suvem.htm|title=VAKARA ZIŅAS: Finanšu ministra Reira laulība plīst pa šuvēm?|last=nra.lv|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; Pēdējā laulība ar [[Gunda Reire|Gundu Reiri]] (dzimusi Ignatāne), bijušo [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājas]] (un partijas biedres) [[Solvita Āboltiņa|Solvitas Āboltiņas]] biroja vadītāju. G. Reire ieņēmusi arī citus amatus valsts pārvaldē un politiskās organizācijās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/vienotibas_reira_sieva_un_bijusi_aboltinas_biroja_vaditaja_iekartota_par_vienotibas_rinkevica_padomnieci|title=„Vienotības” Reira sieva un bijusī Āboltiņas biroja vadītāja iekārtota par „Vienotības” Rinkēviča padomnieci|last=pietiek.com|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116060715/https://pietiek.com/raksti/vienotibas_reira_sieva_un_bijusi_aboltinas_biroja_vaditaja_iekartota_par_vienotibas_rinkevica_padomnieci}}&lt;/ref&gt; šobrīd ir [[Valsts prezidenta kanceleja]]s vadītāja. Ģimenē dzimusi meita.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Jānis Reirs}}
* [http://www.vienotiba.lv/janis_reirs Jāņa Reira biogrāfija &quot;Vienotības&quot; mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111008064857/http://vienotiba.lv/janis_reirs |date={{dat|2011|10|08||bez}} }}
* [http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/janis-reirs CV Ministru kabineta mājaslapā]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms =  amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektronisās pārvaldes lietās uzskaitījums|Latvijas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās]] | periods = {{dat|2004|12|2|N}} — {{dat|2006|4|8|N}} | pēc = [[Ina Gudele]]  }}
{{Amatu secība | pirms =  [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]]&lt;br&gt;[[Dana Reizniece-Ozola]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|2014|11|5|N}} — {{dat|2016|2|11|N}}&lt;br&gt;{{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2022|12|14|N}} | pēc = [[Dana Reizniece-Ozola]]&lt;br&gt;[[Arvils Ašeradens]] }}
{{Amatu secība | pirms =  [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2016|2|11|N}} — {{dat|2019|1|23|N}} | pēc = [[Ramona Petraviča]] }}
{{kastes beigas}}

{{14. Saeima}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list=
{{Kariņa Ministru kabinets}}
{{Kučinska Ministru kabinets}}
{{Straujumas 2. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 1. Ministru kabinets}}
}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
}}

{{DEFAULTSORT:Reirs, Janis}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]]
[[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>f0pmavi92zt6d4f6jsf5p1db3qfj8xn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>PSRS sabrukums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>161964</id>
    <revision>
      <id>4532171</id>
      <parentid>4462240</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:56:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19592" sha1="2w8ya4xl83hw87kspisgo0f9nmy7wdm" xml:space="preserve">[[Attēls:RIAN archive 848095 Signing the Agreement to eliminate the USSR and establish the Commonwealth of Independent States.jpg|thumb|300px|[[Belovežas vienošanās]] parakstīšana 1991. gada 8. decembrī]]

'''PSRS sabrukums''' bija pakāpeniska [[Padomju Savienība]]s likvidēšanās, kas sākās 1990. gada 11. martā, kad [[Lietuvas PSR]] Augstākā Padome pieņēma Lietuvas valsts atjaunošanas aktu un paātrinājās pēc 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās. 1991. gada 6. septembrī PSRS atzina [[Baltijas valstu okupācija|1940. gadā okupēto Baltijas valstu]] pilnīgu neatkarību. 1991. gada 26. decembrī [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] augstākā palāta — 1991. gada 5. septembrī izveidotā Republiku Padome pieņēma deklarāciju par PSRS pastāvēšanas pārtraukšanu (''декларация № 142-Н о прекращении существования СССР'').

==Gorbačova reformas==
[[Attēls:RIAN archive 770913 The final speech of the General Secretary of the CPSU Central Committee M. Gorbachev.jpg|thumb|right|[[Mihails Gorbačovs]] (1986)]]
[[Attēls:Boris Yeltsin 21 February 1989-1.jpg|thumb|right|[[Boriss Jeļcins]] (1989)]]
Pēc nākšanas pie varas [[Mihails Gorbačovs]] pakāpeniski nomainīja vairākus PSRS republiku komunistisko partiju pirmos sekretārus, vecos Brežņeva ēras stagnātus nomainot ar jaunākiem vietējiem vadītājiem. [[Kazahijas PSR]], kur korumpētu kazahu aizvietoja ar etnisku krievu, tas noveda pie studentu protestiem, taču process kopumā bija veiksmīgs. Viens no kadru maiņas blakusefektiem bija tāds, ka jaunie republiku vadītāji tikai sāka veidot savu varas bāzi, un bija daudz atkarīgāki no vietējo iedzīvotāju noskaņojuma. 
Gorbačova mēģinājumi mainīt padomju ekonomiku noveda pie secinājuma, ka viņa reformām traucē iesīkstējušais [[PSKP]] varas aparāts. Ekonomiskajām reformām sekoja politiskās reformas. Republiku un reģionu elites un nomenklatūras pārstāvji redzēja, ka reformas dod tiem iespēju lielā mērā atbrīvoties no Maskavas centra kontroles. 

Varas atslābināšanās un atklātības politika ļāva uzliesmot seniem nacionālajiem konfliktiem un neatkarības kustībām. 1988. gadā sākās etniskas sadursmes armēņu un azerbaidžāņu starpā par [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahu]], kas izvērsās asiņainās starpetniskās sadursmēs. Baltijas republikās un Gruzijā pieauga prasības pēc neatkarības. 1988. gada 16. novembrī [[Igaunijas PSR]] Augstākā padome pieņēma suverenitātes deklarāciju, bet 1989. gada 28. jūlijā [[Par Latvijas PSR suverenitāti|Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma suverenitātes deklarāciju]]. 1989. gada beigās [[Aļģirds Brazausks|Aļģirda Brazauska]] vadītā [[Lietuvas PSR]] komunistiskā partija paziņoja par izstāšanos no PSKP un neatkarīgas kompartijas nodibināšanu. 
Ierosinājums papildināt PSRS konstitūciju ar punktu, kurš dotu PSRS parlamentam tiesības atcelt [[PSR republikas|republiku]] likumus, izraisīja &quot;[[Suverenitāšu parāde|suverenitāšu parādi]]&quot;:
* Igaunijas PSR Suverenitātes deklarācija 1988. gada 16. novembrī,
* Lietuvas PSR Suverenitātes deklarācija 1989. gada 26. maijā,
* [[Latvijas PSR Suverenitātes deklarācija]] 1989. gada 28. jūlijā,
* [[Azerbaidžānas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1989. gada 23. septembrī,  
* [[Gruzijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 26. maijā,
* [[Krievijas PFSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 12. jūnijā,
* [[Uzbekijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 20. jūnijā,
* [[Moldāvijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 23. jūnijā,
* [[Ukrainas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 16. jūlijā,
* [[Baltkrievijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 27. jūlijā,
* [[Turkmēnijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 22. augustā, 
* [[Armēnijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 23. augustā, 
* [[Tadžikijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 24. augustā,
* [[Kazahijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 25. oktobrī,
* [[Kirgīzijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 15. decembrī.

1990. gada pavasara sākumā PSRS republikās notika vietējo Augstāko padomju vēlēšanas, kurās ļāva piedalīties arī opozīcijas pārstāvjiem. 1990. gada martā jaunievēlētais Lietuvas PSR parlaments pasludināja Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanu. 

Krievijas PFSR autonomo subjektu Augstākās padomes 1990. gadā pieņēma suverenitātes deklarācijas: [[Ziemeļosetijas APSR]] 20. jūlijā, [[Karēlijas APSR]] 9. augustā, [[Komi APSR]] 29. augustā, [[Tatārijas APSR]] 30. augustā, [[Udmurtijas APSR]] 20. septembrī, [[Jakutijas APSR]] 27. septembrī, [[Burjatijas APSR]] 8. oktobrī, [[Baškīrijas APSR]] 11. oktobrī, [[Kalmikijas APSR]] 18. oktobrī, [[Mariešu APSR]] 22. oktobrī, [[Čuvašijas APSR]] 24. oktobrī, [[Kalnu Altaja autonomais apgabals]] 25. oktobrī, [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] 27. novembrī.&lt;ref&gt;[http://soveticus5.narod.ru/85/sborn91.htm#p279 К СОЮЗУ СУВЕРЕННЫХ НАРОДОВ] Сборник документов КПСС, законодательных актов, деклараций, обращений и президентских
указов, посвященных проблеме национально-государственного суверенитета. Москва: 1991 {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] nākšana pie varas [[Krievijas PFSR]] radīja lielākos draudus PSRS pastāvēšanai. PSRS un Krievijas jēdzieni lielā mērā bija saplūduši, tās vadīšanu lielā mērā īstenoja PSRS valdība. Krievijā nepastāvēja sava komunistiskā partija vai Zinātņu akadēmija, to vietu aizpildot vissavienības organizācijām. Krievijai pasludinot savu suverenitāti, PSRS valdība zaudētu varas bāzi, nonākot pilnīgā atkarībā no republikām. 1990. gada vasarā nodibināja Krievijas kompartiju, kas kļuva par Gorbačovam un Jeļcinam opozīcijā esošu konservatīvo spēku bastionu.

1990. gada beigās un 1991. gada sākumā Gorbačovs centās nepieļaut Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Viņa valdībā nostiprinājās spēki, kas vēlējās apspiest republiku suverenitāti, nepieciešamības gadījumā ieviešot prezidentālo pārvaldi un ārkārtas stāvokli. 1991. gada janvārī Gorbačovs deva atļauju aizsardzības ministram Jazovam, KGB priekšsēdētājam Krjučkovam un iekšlietu ministram [[Boriss Pugo|Pugo]] izmantot spēku centra varas atjaunošanai dumpīgajās republikās. Notika [[Barikāžu laiks|asiņaini uzbrukumi Viļņā un Rīgā]]. Janvāra beigās pieņēma likumu, kas ļāva iekšlietu ministrijas un aizsardzības ministrijas spēkiem kopīgi patrulēt ielās, tā legalizējot armijas izmantošanu kārtības nodrošināšanā.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=LeBECQAAQBAJ&amp;printsec=frontcover&amp;dq=collapse+of+soviet+society&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwil5o3asLjeAhXuo4sKHeJAA-IQ6AEIRTAF#v=onepage&amp;q=collapse%20of%20soviet%20society&amp;f=false The Last Empire: The Final Days of the Soviet Union]&lt;/ref&gt;

1991. gada martā Gorbačovs izveidoja Drošības padomi, kurā dominēja spēcīgas centra varas aizstāvji. 17. martā notika [[1991. gada 17. marta referendums par PSRS saglabāšanu|referendums par PSRS saglabāšanu]], ko atbalstīja 76% nobalsojušo.

Gorbačovs bija nodrošinājies pret partijas konservatīvajiem spēkiem, panākot savu ievēlēšanu par PSRS prezidentu. Taču partijai, lai arī formāli atstumtai no varas, joprojām piederēja milzīga ietekme. 1991. gada 24. aprīlī partijas Centrālkomitejā bija paredzēta tikšanās, kurā būtu pieprasīta Gorbačova atkāpšanās no ģenerālsekretāra amata. Taču Gorbačovs apsteidza notikumus, 23. aprīlī vienojoties ar Jeļcinu par jauna savienības līguma sarunām. Tādējādi Gorbačovs atteicās no mēģinājumiem atjaunot veco kārtību ar spēku, bet meklēt jaunu modeli. Savienības republiku lielākā daļa vēlējās jaunu savienību, kurā lielāka politiskā (un ekonomiskā) vara piederētu vietējām elitēm. Tā kā esošā PSRS konstitūcija neparedzēja šādu iespēju, bija nepieciešams jauns līgums. Sākās tā dēvētās Novo-Ogarjovas sarunas.

1991. gada jūnijā Jeļcins [[1991. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|uzvarēja Krievijas prezidenta vēlēšanās]], un 10. jūlijā deva zvērestu aizstāvēt Krievijas suverenitāti. Kā liecināja vēlēšanas, Krievijas iedzīvotājus aizvien vairāk interesēja Krievijas nākotne, nevis PSRS saglabāšana.

Sarunās ar Jeļcinu un Kazahijas vadītāju [[Nursultans Nazarbajevs|Nazarbajevu]] Gorbačovs panāca vienošanos par jaunu savienības modeli, kurā republikas pilnībā kontrolētu savu ekonomiku, un pašas izlemtu, cik daudz iemaksāt savienības budžetā. Centrs Maskavā paturētu kontroli pār armiju un valsts drošību, taču ārpolitika būtu jāsaskaņo ar republikām. Viņi arī vienojās, ka Nazarbajevam uzticētu vadīt jauno savienības valdību. Jauno savienības līgumu bija jāparaksta 1991. gada 20. augustā.

===Ukrainas stāvoklis===
Kopš bijušā Ukrainas kompartijas vadītāja [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]] nākšanas pie varas, ukraiņi veidoja ietekmīgu varas bloku Maskavā. Hruščovs daudzos vadošos amatos iecēla no Ukrainas nākušus ierēdņus, tai skaitā [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]] un [[Mikola Pidhornijs|Mikolu Pidhorniju]]. Pēc Kosigina nāves par PSRS valdības vadītāju kļuva no Ukrainas nākušais [[Nikolajs Tihonovs]]. Brežņeva valdošo grupējumu bieži sauca par Dņepropetrovskas klanu, jo daudzus savus jaunības draugus un kolēģus no [[Dņipro|Dņepropetrovskas]] viņš iecēla augstos amatos. Par vienu no ticamākajiem Brežņeva pēctečiem uzskatīja [[Ukrainas PSR]] kompartijas pirmo sekretāru [[Volodimirs Ščerbickis|Volodimiru Ščerbicki]]. Gorbačovs, lai arī daļēji ukrainis, bija krievs un bez saistības ar Ukrainu. [[Jurijs Andropovs|Andropova]] iesāktās kadru izmaiņas, kuras turpināja Gorbačovs, lielā mērā izbeidza ukraiņu ietekmi Maskavā. Ukrainas nomenklatūra jutās nodota. Neapmierinātību ar Gorbačovu tikai pastiprināja 1986. gada [[Čornobiļas AES katastrofa]]. 1989. gada rudenī Gorbačovs atbrīvoja Ščerbicki no amata. Šajā laikā Ukrainā izveidojās [[Latvijas Tautas fronte]]i līdzīga masu organizācija ''Rukh'', kas sākotnēji atbalstīja Gorbačova [[Perestroika|perestroiku]], taču 1990. gada oktobrī nostājās Ukrainas neatkarības pusē.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

Par spīti Gorbačova centieniem to nepieļaut, pēc Maskavas apmeklēšanas, 1991. gada 1. augustā ASV prezidents [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Bušs]] ieradās Kijivā, kur aicināja ukraiņus saglabāt savienību. Šajā laikā gan Gorbačovs, gan Jeļcins uzskatīja, ka nedrīkst pieļaut Ukrainas neatkarību. Bušu Kijivā sagaidīja Augstākās padomes priekšsēdētājs [[Leonīds Kravčuks]], kurš parlamentā līdzsvaroja padomju nomenklatūras un Ukrainas nacionālistu intereses. Kravčuks, bijušais partijas ideoloģiskais sekretārs, tagad aizstāvēja Ukrainas neatkarības ideju. Bušs savā runā aizstāvēja domu, ka Gorbačova reformas ukraiņiem jau dod politisko un ekonomisko brīvību, un neatkarība viņiem nav nepieciešama.

==Pēc augusta apvērsuma izgāšanās==
Jau 1990. gada sākumā [[Baltijas valstis]] bija pieņēmušas neatkarības deklarācijas, ko PSRS valdība neatzina līdz 1991. gada 6. septembrim. Līdz 1991. gada oktobra vidum arī citas PSRS republikas, izņemot Kazahiju un Krieviju, deklarēja pilnīgu neatkarību.

1991. gada novembrī uz PSRS pamatiem mēģināja izveidot bijušo padomju republiku konfederāciju ar kopīgiem bruņotajiem spēkiem un ārpolitiku, bet neatkarīgu iekšpolitiku jeb t.s. [[Suverēno valstu savienība|Suverēno valstu savienību (SVS)]]. Ar PSRS prezidenta Gorbačova piekrišanu 1991. gada novembrī tika izstrādāts jauna savienības līguma projekts, kas paredzēja uz PSRS pamatiem izveidot [[Suverēno valstu savienība|Suverēno valstu savienību (SVS)]] (''Союз Суверенных Государств'', CCГ) — suverēnu republiku konfederāciju ar kopīgiem bruņotajiem spēkiem un ārpolitiku, bet neatkarīgu iekšpolitiku.&lt;ref&gt;[http://soveticus5.narod.ru/gazety/pr911127.htm#u001 Проект договора о Союзе Суверенных Государств] (publicēts laikrakstā &quot;Правда&quot; 1991. gada 27. novembrī)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.gorby.ru/userfiles/prilii.doc Проект договора об ССГ-конфедерации (ноябрь 1991)]&lt;/ref&gt;

14. novembrī tika panākta tikai septiņu valstu ([[KPFSR]], [[Baltkrievija]]s un piecu [[Padomju Vidusāzija]]s valstu — [[Kazahstāna]]s, [[Kirgizstāna]]s, [[Tadžikistāna]]s, [[Turkmenistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s) valdību vienošanās parakstīt jaunās konfederācijas līgumu 1991. gada 9. decembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

== NVS izveide ==
Kad plānotajai konfederācijai atteicās pievienoties Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina, 1991. gada 8. decembrī pēc [[Belovežas gāršas apspriede]]s Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas prezidenti paziņoja par gatavību izveidot [[Neatkarīgo Valstu Savienība|Neatkarīgo Valstu Savienību (NVS)]] iepriekš plānotās SVS konfederācijas vietā. Baltkrievijas, KPFSR un Ukrainas prezidenti sapulcējās uz apspriedi [[Belovežas gārša|Belovežas gāršā]], kur konstatēja, ka &quot;sarunas par jauna savienības līguma sagatavošanu ir nonākušas strupceļā, republiku izstāšanās no PSRS objektīvais process un neatkarīgu valstu izveide ir kļuvusi par realitāti&quot;.&lt;ref&gt;[http://new.hse.ru/sites/tp/isakov/1990-1996dn/86/1/8%20декабря%201991%20-%20Заявление%20глав%20государств%20Республики%20Беларусь,%20РСФСР,%20Украины.htm Заявление глав государств Республики Беларусь, РСФСР, Украины 8 декабря 1991 года] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080511060302/http://new.hse.ru/sites/tp/isakov/1990-1996dn/86/1/8%20%D0%B4%D0%B5%D0%BA%D0%B0%D0%B1%D1%80%D1%8F%201991%20-%20%D0%97%D0%B0%D1%8F%D0%B2%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%20%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%20%D0%B3%D0%BE%D1%81%D1%83%D0%B4%D0%B0%D1%80%D1%81%D1%82%D0%B2%20%D0%A0%D0%B5%D1%81%D0%BF%D1%83%D0%B1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B8%20%D0%91%D0%B5%D0%BB%D0%B0%D1%80%D1%83%D1%81%D1%8C,%20%D0%A0%D0%A1%D0%A4%D0%A1%D0%A0,%20%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%8B.htm |date={{dat|2008|05|11||bez}} }} (&quot;Ведомости СНД и ВС РСФСР&quot; № 51. 1991., 1798. lpp.)&lt;/ref&gt; 
Sarunu noslēgumā tika parakstīta [[Belovežas vienošanās]] (''Беловежское соглашение'') par jaunas starptautiskas organizācijas — [[Neatkarīgo Valstu Savienība]]s izveidi iepriekš plānotās SVS konfederācijas vietā.&lt;ref&gt;[[wikisource:ru:Соглашение о создании Содружества Независимых Государств (1991)#Соглашение о создании Содружества Независимых Государств (1991)|Соглашение о создании Содружества Независимых Государств (1991)]]&lt;/ref&gt; PSRS prezidents, kas bija zaudējis reālo varu, to nosauca par konstitucionālu puču, taču nespēja panākt plānotā savienības līguma parakstīšanu.

11. decembrī PSRS Konstitucionālās uzraudzības komiteja nosodīja Belovežas vienošanos, bet šim paziņojumam nebija juridisku seku un 12. decembrī KPFSR Augstākā Padome ratificēja vienošanos par NVS izveidi un denonsēja (atsauca) līgumu par PSRS izveidi, ko 1922. gada 30. decembrī bija parakstījušas Krievijas PFSR, Ukrainas PSR, Baltkrievijas PSR un Aizkaukāza PFSR.

Tā kā KPFSR Augstākā Padome atsauca savus deputātus no Savienības Padomes (bijušās PSRS Augstākās Padomes), tad 17. decembra sēdē tika konstatēts kvoruma trūkums. Savienības Padomes sēde tika pārdēvēta par deputātu sanāksmi, kas vērsās pie KPFSR Augstākās Padomes ar lūgumu atcelt savu lēmumu, lai Savienības Padome pati varētu nobalsot par savu likvidāciju, taču tas netika ņemts vērā.

1991. gada 21. decembrī [[Almati]] tikšanās laikā vēl astoņu valstu (Azerbaidžānas, Armēnijas, Moldovas un piecu Vidusāzijas republiku) prezidenti parakstīja deklarāciju par viņu valstu pievienošanos NVS līgumam (Gruzija uz laiku pievienojās NVS 1993.-2008. gadā).

1991. gada 25. decembrī PSRS prezidents Gorbačovs &quot;principiālu apsvērumu dēļ&quot; paziņoja par savas darbības pārtraukšanu šajā amatā, parakstīja rīkojumu par atteikšanos no PSRS Bruņoto spēku augstākā virspavēlnieka pilnvarām un nodeva Krievijas prezidentam [[Boriss Jeļcins|Jeļcinam]] vadību pār stratēģiskajiem kodolieročiem. Virs Maskavas [[Kremlis|Kremļa]] tika nolaists [[PSRS karogs]].

1991. gada 26. decembrī PSRS Augstākās Padomes augstākā palāta — Republiku Padome, kas bija saglabājusi kvorumu, pieņēma Deklarāciju sakarā ar NVS izveidi pārtraukt PSRS pastāvēšanu.&lt;ref&gt;Декларация Совета Республик ВС СССР в связи с созданием Содружества Независимых Государств от 26.12.1991 № 142-Н&lt;/ref&gt;

1991. gada 31. decembrī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] akceptēja Krievijas prezidenta lūgumu atzīt Krievijas Federāciju par PSRS tiesību un saistību mantinieci.

== Neatkarības deklarāciju pieņemšanas hronoloģija ==
[[Attēls:USSR Map timeline.gif|thumb|250px|PSRS sabrukuma hronoloģija]]
* [[Lietuva]] 1990. gada 11. martā (Lietuvas PSR Suverenitātes deklarācija pieņemta 1989. gada 26. maijā) 
* [[Latvija]] 1990. gada 4. maijā ([[Latvijas PSR Suverenitātes deklarācija]] pieņemta 1989. gada 28. jūlijā, pārejas perioda beigas 1991. gada 21. augustā) 
* [[Igaunija]] 1990. gada 8. maijā (Igaunijas PSR Suverenitātes deklarācija pieņemta 1988. gada 16. novembrī, pilnīga neatkarība 1991. gada 20. augustā) 
* [[Gruzija]] 1991. gada 9. aprīlī 
* [[Ukraina]] 1991. gada 24. augustā 
* [[Baltkrievija]] 1991. gada 25. augustā 
* [[Moldova]] 1991. gada 27. augustā 
* [[Azerbaidžāna]] 1991. gada 30. augustā 
* [[Kirgizstāna]] 1991. gada 31. augustā 
* [[Uzbekistāna]] 1991. gada 1. septembrī 
* [[Tadžikistāna]] 1991. gada 9. septembrī 
* [[Armēnija]] 1991. gada 21. septembrī 
* [[Turkmenistāna]] 1991. gada 16. oktobrī 
* [[Kazahstāna]] 1991. gada 16. decembrī 
* [[Krievijas Federācija]] 1991. gada 24. decembrī, kad tās prezidents Jeļcins iesniedza [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] lūgumu atzīt Krievijas Federāciju par PSRS tiesību mantinieci.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:1991. gads]]
[[Kategorija:Padomju Savienība]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Moldovas vēsture]]
[[Kategorija:Gruzijas vēsture]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Lielvalstu sadalīšanās]]
[[Kategorija:Dziesmotā revolūcija]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>2w8ya4xl83hw87kspisgo0f9nmy7wdm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauniešu koris BALSIS</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170891</id>
    <revision>
      <id>4532063</id>
      <parentid>4517369</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:27:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532063</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14130" sha1="tg6d2gynjtpj2h1mcrl93ouimyw4iok" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = klasiskās_mūzikas_ansamblis
|           Vārds = Jauniešu koris BALSIS
|          Attēls = BALSIS_Tolosaa.JPG
|         Att_izm = 250px
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = 
|        Vieta_dz = 
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 1987—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = [http://www.balsis.lv/ www.balsis.lv]
}}

'''Jauniešu koris BALSIS''' ir [[Rīga]]s Kultūras un tautas mākslas centra [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazā Ģilde]] kolektīvs, kas darbojas kopš 1987. gada. Tā diriģents un mākslinieciskais vadītājs kopš 1998. gada ir [[Ints Teterovskis]]. Korī dzied četri desmiti skolēni un studenti no visas Latvijas. BALSIS koncertē gan Latvijā, gan ārzemēs un ir vairāku starptautisko konkursu laureāts, no kuriem kā nozīmīgākie panākumi minami ''Grand Prix'' iegūšana Starptautiskajā konkursā “Cantonigros” [[Spānija|Spānijā]] 1995. gadā&lt;ref name=&quot;Cantonigros&quot;&gt;[http://www.fimc.es/en-histor.htm Starptautiskā “Cantonigros” koru konkursa vēsture un uzvarētāju saraksts]&lt;/ref&gt; un Starptautiskajā Tolosas (Spānija) koru konkursā 2003. gadā,&lt;ref name=&quot;Tolosa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cittolosa.com/en/choirs/contest/winners.htm |title=Tolosas Starptautiskā koru konkursa uzvarētāju saraksts |access-date={{dat|2008|05|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080804002948/http://www.cittolosa.com/en/choirs/contest/winners.htm |archivedate={{dat|2008|08|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī 2. vieta Eiropas koru Lielās balvas konkursā Gorīcijā ([[Itālija]]) 2004. gadā.&lt;ref name=&quot;godalgas&quot;/&gt; Koris savas pastāvēšanas vēsturē izdevis jau 18 CD, kā arī vienu DVD,&lt;ref name=&quot;ieraksti&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balsis.lv/index.php?p=8931&amp;lang=1534&amp;pp=12367/ |title=BALSU ierakstu saraksts |publisher=Balsis.lv |date= |accessdate=2011-11-29}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; pie tam līdzās aktīvai koncertdarbībai un mūzikas ierakstiem, BALSIS nodarbojas arī ar dažādu labdarības akciju un sociālo projektu organizēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balsis.lv/aktualitates/socialie-projekti/ |title=Jauniešu kora BALSIS sociālie projekti |access-date={{dat|2011|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111209204512/http://www.balsis.lv/aktualitates/socialie-projekti |archivedate={{dat|2011|12|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Jauniešu kori BALSIS 1987. gada 8. aprīlī dibinājuši diriģenti [[Kaspars Putniņš]] un [[Māris Kupčs]].&lt;ref name=&quot;vesture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balsis.lv/index.php?p=8930&amp;lang=1534&amp;pp=12363/ |title=Jauniešu kora BALSIS vēsture kora mājaslapā |access-date={{dat|2011|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130151532/https://www.balsis.lv/index.php?p=8930&amp;lang=1534&amp;pp=12363/}}&lt;/ref&gt; Jau 1991. gadā tika izcīnīts pirmais starptautiskais kora panākums, iegūstot galveno balvu [[BBC]] koru ierakstu konkursā „Let the People Sing”.&lt;ref&gt;[http://www.ebu.ch/musd/139824.pdf Let the People Sing galvenās balvas ieguvēju saraksts]&lt;/ref&gt; Turpmākajos gados tika iegūtas godalgas dažādos starptautiskos un vietēja mēroga koru konkursos, no kuriem kā nozīmīgākie panākumi minami 1. vieta IV Starptautiskajā konkursā Neišatelē ([[Šveice]]) 1992. gadā un ''Grand Prix'' Starptautiskajā konkursā “Cantonigros” [[Spānija|Spānijā]] 1995. gadā.&lt;ref name=&quot;Cantonigros&quot; /&gt;&lt;ref name=godalgas/&gt; Tomēr šādā sastāvā koris BALSIS ilgi nepastāvēja, un 1996. gadā dažādu iemeslu dēļ kolektīvs izjuka.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

1996. gada rudenī iniciatīvu turpmāk vadīt kori uzņēmās kora dziedātāja [[Agita Ikauniece-Rimšēviča|Agita Ikauniece]], kura tolaik vēl studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmijas]] kordiriģentu kursā. Neilgi pēc  tam kā diriģents korim pievienojās arī Ints Teterovskis. Viņš par BALSU diriģentu kļuva pēc kāda mēģinājuma, ko kursabiedrene Agita Ikauniece nevarēja novadīt saaukstēšanās dēļ un lūdza viņu aizvietot.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

Jauno diriģentu vadībā sekoja arī turpmāki panākumi, no kuriem atzīmējams sasniegums pašu mājās bija uzvara kamerkoru kategorijā XXII [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] koru konkursā 350 koru vidū 1998. gadā.&lt;ref name=&quot;godalgas&quot;/&gt; Nozīmīgs bija arī 2003. gadā iegūtais ''Grand Prix'' Starptautiskajā Tolosas (Spānija) koru konkursā,&lt;ref name=&quot;Tolosa&quot; /&gt; kas 2004. gadā kori aizveda uz Eiropas koru Lielās balvas konkursu Gorīcijā ([[Itālija]]), kad pasaules labāko koru konkurencē tika izcīnīta 2. vieta, piekāpjoties jauniešu korim [[Kamēr...]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gpeuropa.com/List_Winners.htm/ |title=Eiropas koru Lielās balvas konkursa uzvarētāju saraksts |publisher=Gpeuropa.com |date= |accessdate=2011-11-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110929195607/http://www.gpeuropa.com/List_Winners.htm |archivedate=2011-09-29 }}&lt;/ref&gt;

2006. gada rudenī ievērojamas izmaiņas skāra kora sastāvu, nomainoties lielākajai daļai aktīvo dziedātāju, un diriģentes Agitas Ikaunieces vietā stājoties Valdim Tomsonam.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt; Nākamo četru gadu laikā nozīmīgākos koncertceļojumus koris aizvadīja [[Austrālija|Austrālijā]] 2006./2007. gadu mijā, kur pēc BALSU viesošanās tika dibināts Austrālijas Apvienotais koris &quot;Atbalsis&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=49/ |title=Perjema M.2010. Vai gribas izstiept kājas un balsis? - Laikraksts Latvietis Nr. 77 |publisher=Laikraksts.com |date= |accessdate=2011-11-29 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un [[Kanāda|Kanādā]], 2009. gada vasarā piedaloties XII Latviešu Dziesmusvētkos [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]].&lt;ref&gt;[http://www.latviansongfest.com/09/LABalsis_Toronto.pdf Jansons A. 2009. Jauniešu koris BALSIS iekaro torontiešu sirdis. - Latvija Amerikā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2010. gada rudenī diriģentu Valdi Tomsonu nomainīja Laura Leontjeva.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt; Šī paša gada rudenī koris, pārstāvot visu [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropu]], piedalījās Pasaules koru un vokālo ansambļu gadatirgū “Polyfollia” [[Francija]]s pilsētā Sentlo, kur BALSU sniegumus tika augsti novērtēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://issuu.com/polyfollia/docs/revue_de_presse_polyfollia_2010/ |title=Preses apskats par 2010. gada Starptautiskā koru un vokālo ansambļu gadatirgus &quot;Polyfollia&quot; norisi |publisher=Issuu.com |date=2011-01-26 |accessdate=2011-11-29 |archive-date=2023-02-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230228000729/https://issuu.com/polyfollia/docs/revue_de_presse_polyfollia_2010 }}&lt;/ref&gt; 2011. gada rudenī diriģente Laura Leontjeva beidza darbu kolektīvā, un notika arī ievērojamas izmaiņas dziedātāju sastāvā. 2011. gada oktobrī BALSIS piedalījās 43. Starptautiskajā koru konkursā Tolosā, iegūstot 3. vietu tautas mūzikas kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.musicacoral.net/43-tolosa-choral-contest-winners/ |title=43.Starptautiskā Tolosas koru konkursa uzvarētāju saraksts |publisher=Musicacoral.net |date= |accessdate=2011-11-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111108101839/http://www.musicacoral.net/43-tolosa-choral-contest-winners/ |archivedate=2011-11-08 }}&lt;/ref&gt; BALSIS uzstājas ne tikai kā jauktais koris. Izveidojusies tradīcija koncertēt arī atsevišķos vīru un sieviešu koru sastāvos “Viņi” un “Viņas”. Abi sastāvi ieguvuši 1. vietas 2005. gada I [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] koru konkursā un 2. vietas 2009. gada II Emīla Dārziņa koru konkursā.&lt;ref name=godalgas&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balsis.lv/index.php?p=8930&amp;lang=1534&amp;pp=12466/ |title=Jauniešu kora BALSIS godalgas |access-date={{dat|2011|12|01||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241203190205/https://www.balsis.lv/index.php?p=8930&amp;lang=1534&amp;pp=12466/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://gribudziedat.lv/?news=2009/11/15/ii_emila_darzina_koru_konkursa_rezultati/ II Emīla Dārziņa koru konkursa rezultāti]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;  2010. gadā no BALSU dziedātājiem tika izveidota arī vokālā grupa, kas pārstāvēja Latviju 2010. gada [[Pasaules koru olimpiāde|Pasaules koru olimpiādē]] [[Šaosjina|Šaosjinā]] ([[Ķīna]]), iegūstot zelta medaļu tautas programmas kategorijā un sudraba medaļu jaukto kamerkoru kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.interkultur.com/competitions-festivals/past-events/world-choir-games/shaoxing-2010/results/ |title=2010. gada Šaosjinas (Ķīna) koru olimpiādes rezultāti |access-date={{dat|2014|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120719032247/http://www.interkultur.com/competitions-festivals/past-events/world-choir-games/shaoxing-2010/results/ |archivedate={{dat|2012|07|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sociālie projekti ==
Jauniešu koris BALSIS nodarbojas arī ar dažādu sociālu projektu organizēšanu. 2005. gadā koris organizēja labdarības akciju “Siltie Ziemassvētki” — piecu labdarības koncertu sēriju, kuros klausītāji tika aicināti ziedot pašadītus cimdus un zeķes bērnunamu bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.portalslv.lv/index.php?menu=doc&amp;sub=&amp;id=128061/ |title=Preses relīze par labdarības akciju &quot;Siltie Ziemassvētki&quot; |publisher=Portalslv.lv |date=1922-03-15 |accessdate=2011-11-29 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Savukārt ar 2009. gada Ziemassvētku koncertiem tika uzsākta akcija “Uzdāvini Pasauli”, kurā 60 uzcītīgākajiem Latvijas bērnunamu audzēkņiem tika rasta iespēja doties ceļojumā uz kādu no Eiropas kultūrvēsturiskajām pilsētām. Akcija noslēdzās 2010. gada rudenī ar kora organizētām sporta un kultūras dienām [[Limbaži|Limbažos]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.limbazi24.lv/zinas/46/16728/ |title=Prese relīze par akcijas &quot;Uzdāvini pasauli&quot; sporta un kultūras dienu Limbažos |publisher=Limbazi24.lv |date= |accessdate=2011-11-29}}&lt;/ref&gt; [[Bauska|Bauskā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://213.175.125.46/lv/news/article.php?id=8648/ |title=Preses relīze par akcijas &quot;Uzdāvini pasauli&quot; sporta un kultūras dienu Bauskā |publisher=213.175.125.46 |date=2009-09-17 |accessdate=2011-11-29 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un [[Tukums|Tukumā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tukumabaznica.lv/?ct=raksti&amp;fu=read&amp;id=33/ |title=Preses relīze par akcijas &quot;Uzdāvini pasauli&quot; sporta un kultūras dienu Tukumā |publisher=Tukumabaznica.lv |date= |accessdate=2011-11-29}}&lt;/ref&gt; kurās piedalījās visu Latvijas bērnunamu audzēkņi.

2011. gadā koris uzsāka jaunu projektu, reizi mēnesī piedaloties kultūras braucienu organizēšanā maršrutā Rīga – [[Gulbene]] – [[Alūksne]] – Gulbene – Rīga sadarbībā ar AS “Pasažieru vilciens”, tā atdzīvinot tradīciju par Tautas ekskursiju vilcieniem, kas aizsākta pirmās Latvijas brīvvalsts prezidenta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] darbības laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ldzsa.lv/lat/jaunumi/243.html/ |title=Raksts par Tautas ekskursiju vilcienu Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības mājaslapā |publisher=Ldzsa.lv |date= |accessdate=2011-11-29}}&lt;/ref&gt; Tā mērķis ir nodrošināt pasažieru interesi par vēsturisko [[Šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] līnijas posmu [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene – Alūksne]] un nepieļaut šīs vēsturiskās dzelzceļa līnijas slēgšanu, kā arī rosināt iedzīvotājus aktīvāk apceļot Latviju, izmantojot dzelzceļa līnijas.

Koris arī aktīvi ievieš dažādus pasākumus pieejamības uzlabošanai nedzirdīgiem vai mazdzirdīgiem cilvēkiem savos koncertos.

== Diskogrāfija &lt;ref name=&quot;ieraksti&quot; /&gt; == 
=== CD ===
* '''Mūzai''' (1998) — XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku dziesmas
* '''Priecīgus Ziemassvētkus''' (1998)
* '''Latviešu, lietuviešu un igauņu kora mūzikas kompaktdisks''' (1999)
* '''Ziemassvētki pie Dzintarjūras''' (2000)
* '''&quot;Balsis Pusnaktī&quot;''' (2000) — Adventes un Ziemassvētku mūzikas kompaktdisks
* '''Bruno Skultes skaņdarbi''' (2001)
* '''Lolitas brīnumputns''' (2002) – mūzika muzikālajai izrādei pēc [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] lugas
* '''XXIII Vispārējie Dziesmu svētki''' (2003) — XXIII Vispārējo Dziesmu svētku Noslēguma koncertā skanējušās dziesmas
* '''Ziemas saulgrieži''' (2005)
* '''[[Ēriks Ešenvalds]] PASSION AND RESSURECTION, [[Rihards Dubra]] TE DEUM''' (2006)
* '''Ziemassvētki sabraukuši''' (2008)
* '''Sadedzinātu [[Sinagoga|sinagogu]] melodijas''' (2009) — Jauniešu kora BALSIS vīru grupas pirmais mūzikas ieraksts
* '''[[Viktors Baštiks]]. Vokāli instrumentāli skaņdarbi.''' (2010)
* '''[[Georgs Frīdrihs Hendelis]]. Oratorija &quot;MESIJA&quot; (fragmenti)''' (2010)
* '''SARKANS''' (2010) – BALSU labāko dziesmu izlase
* '''&quot;Missa a cappella 1&quot;''' (2012) — [[Uģis Prauliņš]] &quot;Missa Rigensis&quot; un V. Miškinis &quot;Missa Brevis Es dur&quot;

=== DVD ===
* '''DVD „Top Latvijas [[Likteņdārzs]]!”''' (2010) — dziesmas no 2010. gada 23. augusta koncerta [[Koknese]]s pilsdrupās un citi [[Latvijas Televīzija]]s 2009. un 2010. gada ziedojumu akcijas „Top Latvijas Likteņdārzs!” video sižeti.
* &lt;strong&gt;Jauniešu korim BALSIS 25 &lt;/strong&gt;(2012) — Programmā: 25 vecas, labas dziesmas, Piedalās: Jauniešu koris BALSIS, visasBALSIS, VIŅI, VIŅAS, Diriģenti: Māris Kupčs, Kaspars Putniņš, [[Agita Ikauniece-Rimšēviča|Agita Ikauniece]], Valdis Tomsons, Laura Leontjeva, Ints Teterovskis, Solisti: Kristīne Gailīte, Nauris Indzeris

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas kori]]
[[Kategorija:Rīgas kultūra]]</text>
      <sha1>tg6d2gynjtpj2h1mcrl93ouimyw4iok</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Datu hierarhija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>172100</id>
    <revision>
      <id>4532089</id>
      <parentid>4333376</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T06:23:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532089</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2179" sha1="ih1uivxtna1u41tzpso42o06kygaak6" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2011. gada decembrī,}}
'''Datu hierarhija''' (''data hierarchy'') ir [[ieraksts|ierakstu]] struktūra, kurā i-tā līmeņa ieraksts satur kopīgus datus ar i+1 līmeņa ierakstu un kurā iespējams realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai no augstākā līmeņa ieraksta. Ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu.
Datu hierarhija attiecas uz sistemātisku organizāciju datiem, bieži hierarhiskā veidā. Datu organizācija ir saistīta ar laukiem, ierakstiem, failiem un tā tālāk.

Datu lauks satur vienu faktu. Apskatot datuma lauku, piemēram, &quot;19. septembris, 2004&quot;, to var uzskatīt par vienu datu lauku (piem., dzimšanas datums), vai kā 3 laukus, proti, mēnesi, dienu un mēnesi un gadu.

Ieraksts ir datu kopums. Darbinieka ieraksts var saturēt vārdu lauku, adrešu lauku, dzimšanas lauku utt.

Fails ir saistītu ierakstu kopums. Piemēram, ja uzņēmumā ir 100 darbinieki un par katru darbinieku tiek izveidots atsevišķs ieraksts ar viņa personas datiem, šo ierakstu kopums veido darbinieku personas datu failu.

Faili var būt integrēti [[Datubāze|datubāzē]], un to izveidi, pārvaldību un izmantošanu nodrošina [[Datubāzu pārvaldības sistēma|datubāzu vadības sistēmas]]. Ja datubāzē nepieciešams glabāt dažādu veidu informāciju par darbiniekiem, var izveidot vairākus savstarpēji saistītus failus, piemēram, darbinieku personas datu, apmācību un darba vēstures failus.

Datu organizācijas struktūru var aplūkot arī no datora lietotāja skatpunkta. Iepriekš minēto struktūru organizēšanai var izmantot [[Hierarhija|hierarhisko]] datu modeli, kas ir viens no datu organizēšanas modeļiem datubāzē.

Datu glabāšanā tiek izmantoti lauki, kuros tiek saglabātas konkrētas datu vērtības. Datorā šīs vērtības tiek attēlotas binārā formā, izmantojot [[Bits|bitus]] un [[Baits|baitus]]. Bits ir mazākā informācijas vienība, savukārt baits parasti sastāv no astoņiem bitiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{IT-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Datubāzes]]</text>
      <sha1>ih1uivxtna1u41tzpso42o06kygaak6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izvaltas baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174950</id>
    <revision>
      <id>4532050</id>
      <parentid>4499731</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T02:35:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532050</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5699" sha1="nyqma9z4y6th8yja5awri2bktjm97cq" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Izvaltas baznīca 01.jpg
| image_size            = 290px
| caption               = Izvaltas katoļu baznīca 
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
| map_label = Izvaltas baznīca
| position = left
| latd  = 55  | latm  = 57  | lats  = 17  | latNS  = N
| longd = 27  | longm = 01  | longs = 06  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Izvaltas pagasts]], [[Izvalta]]
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1897]] 
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Māris Laureckis
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = 
| year_completed        = [[1896]]
| length                = 20m
| width                 = 18m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = sarkani [[ķieģeļi]] un [[betons|betona]] ķieģeļi
}}
'''Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub484 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Izvaltas pagasts|Izvaltas pagasta]] centrā [[Izvalta|Izvaltā]].

== Vēsture ==
Izvaltas pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] [[koks|koka]] baznīca par muižkunga Alfona Lacka līdzekļiem tika uzcelta 1625. gadā. Tā tika nodota [[Daugavpils]] [[jezuīti|jezuītu]] apkalpošanā uz mūžīgiem laikiem. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] dievnamu pārbūvēja un [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskaps]] sufragans Antons Ostrovskis to konsekrēja [[erceņģelis Miķelis|Svētā Erceņģeļa Miķeļa]] godam.

Pašreizējā [[mūris|mūra]] [[baznīca (celtne)|baznīca]] vecās, pussabrukušās baznīcas vietā ir uzcelta 1896. gadā prāvesta Ādama Baltejus darbības laikā par [[draudze]]s līdzekļiem. Uz šo dievnamu tika pārnestas [[glezna]]s un citi vērtīgi liturģiskie priekšmeti, kuru vidū minama [[Tartu|Tērbatas]] brīnumdarītājas Jaunavas Marijas glezna. 1941. gadā baznīca nodega, aizgāja bojā arī Dievmātes glezna. Dievnama atjaunošanas darbi norisa [[prāvests|prāvesta]] Ostrovska vadībā — tika uzlikts [[jumts]], atjaunoti [[tornis|torņi]] un ierīkoti [[altāris|altāri]]. Baznīcas atjaunošanas laikā dievkalpojumi notika blakus mājā, kas nodega 1944. gadā. Prāvesta J. Pudža darbības laikā baznīcai tika ielikti griesti, uzmests apmetums, iegādātas [[krustaceļš|krustaceļa]] gleznas. Prāvesta P. Koroševska kalpošanas laikā dievnamam uzlika cinkotā skārda jumtu un ieklāja cementa flīžu grīdu.&lt;ref&gt;Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 171.lpp.&lt;/ref&gt; Pie baznīcas atrodas [[krusts]] ar piemiņas plāksni, kas tāpat kā baznīca ir nozīmīgs [[kultūra]]s piemineklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izvalta.lv/index.php?id=37 |title=www.izvalta.lv |access-date={{dat|2012|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131001125244/http://izvalta.lv/index.php?id=37 }}&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Ernests Jansons.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Izvaltas draudze veidojās jau 1635. gadā, kad jezuīti Izvaltā nodibināja misiju punktu. Kad 1820. gadā jezuītus izraidīja no [[Krievijas Impērija]]s, kuras sastāvā bija Izvalta, draudzi sāka apkalpot laicīgie [[priesteris|priesteri]]. Draudzē ir aptuveni 1000 ticīgo.&lt;ref&gt;[http://www.kraslavasrajons.lv/public/index.php?id=45 www.kraslavasrajons.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Draudzei ir trīs [[kapsēta]]s — Izvaltas kapsēta, Suveizdišku kapsēta, Rimšānu kapsēta.

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki ir [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] pasludināšanas svētki, Vissvētākās [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Sirds svētki, [[Svētā Anna|Svētās Annas]] svētki, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Jaunavas Marijas dzimšanas dienas svētki, Svētā Erceņģeļa Miķeļa svētki, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki.

== Tehniska informācija ==
Izvaltas baznīca ir sarkanu ķieģeļu-mūra krustveida trīsnavu celtne ar diviem torņiem, cinkotā skārda jumtu un cementa flīžu grīdu. Tā ir 20 metrus gara un 18 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra [[žogs]] ar ķieģeļu stabiem.

== Interjers ==
Galvenajā altārī ir Svētās Annas ar Jaunavu Mariju glezna.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090220001607/http://foto.eks.lv/baznicas/izvalta/index.html Fotogrāfijas]
* [http://www.viss.lv/?p=150556 www.viss.lv]
* [https://web.archive.org/web/20160306091646/http://www.visitlatgale.com/lv/objects/view?id=1084 www.visitlatgale.com]
* [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13635/ vecās baznīcas attēls]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}
{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Izvaltas pagasts]]
[[Kategorija:Izvalta]]</text>
      <sha1>nyqma9z4y6th8yja5awri2bktjm97cq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vēlēšanas un referendumi Latvijā</title>
    <ns>10</ns>
    <id>175846</id>
    <revision>
      <id>4531987</id>
      <parentid>4293021</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:22:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dark Eagle</username>
        <id>3595</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531987</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4791" sha1="tkhne8tc87689wd7f2vuvp1fkuue2pw" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Vēlēšanas un referendumi Latvijā
|title = {{flaga|Latvija}} [[Vēlēšanas Latvijā|Vēlēšanas]] un [[Referendumu saraksts Latvijā|referendumi Latvijā]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|group1 = [[Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Parlamenta vēlēšanas]]
|list1 =
* [[Satversmes sapulces vēlēšanas|1920]]
* [[1. Saeimas vēlēšanas|1922]]
* [[2. Saeimas vēlēšanas|1925]]
* [[3. Saeimas vēlēšanas|1928]]
* [[4. Saeimas vēlēšanas|1931]]
* [[Tautas Saeimas vēlēšanas|1940]]
* [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990]]
* [[5. Saeimas vēlēšanas|1993]]
* [[6. Saeimas vēlēšanas|1995]]
* [[7. Saeimas vēlēšanas|1998]]
* [[8. Saeimas vēlēšanas|2002]]
* [[9. Saeimas vēlēšanas|2006]]
* [[10. Saeimas vēlēšanas|2010]]
* [[11. Saeimas vēlēšanas|2011]]
* [[12. Saeimas vēlēšanas|2014]]
* [[13. Saeimas vēlēšanas|2018]]
* [[14. Saeimas vēlēšanas|2022]]
* [[15. Saeimas vēlēšanas|2026]]

|group2 = [[Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas|Prezidenta vēlēšanas]]
|list2 =
* [[1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1922]]
* [[1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1925]]
* [[1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1927]]
* [[1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1930]]
* [[1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1933]]
* [[1993. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1993]]
* [[1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1996]]
* [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999]]
* [[2003. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2003]]
* [[2007. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2007]]
* [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2011]]
* [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2015]]
* [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019]]
* [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023]]
* ''[[2027. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2027]]''
|group3 = [[Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|EP vēlēšanas]]
|list3 =
* [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004]]
* [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2009]]
* [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014]]
* [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019]]
* [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024]]

|group4 = [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]]
|list4 =
* 1994
** [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|29.05.]]
** [[1994. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas|28.08.]]
** [[1994. gada Latvijas atkārtotas pašvaldību vēlēšanas|04.09.]]
* [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997]]
* 2001
** [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|11.03.]]
** [[2001. gada Latvijas atkārtotas pašvaldību vēlēšanas|08.07.]]
** [[2001. gada Ilūkstes domes atkārtotas vēlēšanas|22.07.]]
* [[2003. gada Rendas pagasta pārvaldes vēlēšanas|2003]]
* 2005
** [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|21.03.]]
** [[2005. gada Rēzeknes domes atkārtotas vēlēšanas|20.08.]]
* [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009]]
* [[2010. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2010]]
* [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013]]
* 2017
** [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|03.06.]]
** [[Atkārtotā balsošana Ķekavas novada 785. vēlēšanu iecirknī|22.07.]]
* [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020]]
* 2021
** [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|05.06.]]
** [[2021. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas|11.09.]]
* [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025]]
* ''[[2029. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2029]]''

|group5 = [[Referendumu saraksts Latvijā|Referendumi]]
|list5 =
* [[1923. gada referendums par baznīcas un lūgšanas namu neatsavināšanu|1923]]
* [[1927. gada referendums par Pavalstniecības likumu|1927]]
* [[1931. gada referendums par &quot;Likumu par Māras baznīcu&quot;|1931]]
* [[1934. gada referendums par &quot;Likumu par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos&quot;|1934]]
* 1991
** [[1991. gada 3. marta aptauja|03.03.]]
** [[1991. gada 17. marta referendums par PSRS saglabāšanu|17.03.]]
* [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|1998]]
* [[1999. gada referendums par likumu &quot;Par valsts pensijām&quot;|1999]]
* [[2003. gada referendums par dalību ES|2003]]
* [[2007. gada referendums par valsts drošības likumiem|2007]]
* 2008
** [[2008. gada referendums par grozījumiem Satversmē|02.08.]]
** [[2008. gada referendums par likumu &quot;Par valsts pensijām&quot;|23.08.]]
* [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|2011]]
* [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>tkhne8tc87689wd7f2vuvp1fkuue2pw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Valainis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>179748</id>
    <revision>
      <id>4531822</id>
      <parentid>4475182</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:43:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53313-91</username>
        <id>151332</id>
      </contributor>
      <comment>Gramatika</comment>
      <origin>4531822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12989" sha1="65t2ilzh8j0ye2v2q8cy4f6geqhb70y" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Viktors Valainis
| vārds_orģ = 
| attēls = Diskusija “Dalītā īpašuma izbeigšanas problemātika” (33471200768).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Viktors Valainis 2019. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = [[Ilze Indriksone]]
| pēctecis = 
| amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2015|4|30|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 =
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|8|9}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Jēkabpils partija]] &lt;small&gt;(2014-2018)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(kopš 2018)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = uzņēmējs, bārmenis, ēku pārvaldnieks, politiķis
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Viktors Valainis''' (dzimis {{dat|1986|8|9}})&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=27265833093|title=CVK profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111018131249/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=27265833093|archivedate={{dat|2011|10|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[Latvieši|latviešu]] politiķis. Partijas [[Latvijas Zemnieku savienība]] biedrs un kopš 2023. gada tās valdes priekšsēdētājs. Bijis [[14. Saeima]]s deputāts. Šobrīd ir [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs]], ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]]. Iepriekš pārstāvējis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partiju]] un [[Jēkabpils partija|Jēkabpils partiju]], bijis vairāku iepriekšējo [[Saeima]]s sasaukumu deputāts.

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[Jelgavas Valsts ģimnāzija|Jelgavas Valsts ģimnāzijā]] un [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]], studiju programmā Būvuzņēmējdarbība un nekustamā īpašuma vadība.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/ka-tikt-gala-ar-maju-706542 Kā tikt galā ar māju] Diena&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Kincis |first1=Jānis |title=Ko Rīgai sola ZZS un Viktors Valainis? |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ko-rigai-sola-zzs-un-viktors-valainis.a370157/ |accessdate={{dat|2020|8|12||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Darbojies uzņēmējdarbībā, atverot mūzikas klubu &quot;Post Club&quot; Jelgavā, kur pats strādājis par bārmeni.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/politika/162097-ekonomikas-ministra-amatam-ticis-apspriests-kadreizejais-barmenis.htm Ekonomikas ministra amatam ticis apspriests kādreizējais bārmenis?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191017064223/https://nra.lv/politika/162097-ekonomikas-ministra-amatam-ticis-apspriests-kadreizejais-barmenis.htm |date={{dat|2019|10|17||bez}} }} NRA&lt;/ref&gt;

Strādājis [[Jelgava]]s nekustamo īpašumu pārvaldē par ēku ekspluatācijas daļas vadītāja vietnieku, bijis valdes loceklis uzņēmumā &quot;VOE aģentūra&quot; un [[nodibinājums|nodibinājumā]] &quot;Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde&quot;.

=== Politiskā darbība ===
2011. gadā iestājās [[Reformu partija (Latvija)|Zatlera Reformu partijā]] (ZRP). No šīs partijas saraksta kandidēja [[11. Saeima]]s [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]], ievēlēts no Zemgales vēlēšanu apgabala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1|title= 11.Saeimā ievēlētie deputāti|accessdate= {{dat|2011|11|22||bez}}|author= |date= |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]]|archive-date= {{dat|2018|08|15||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20180815200741/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1}}&lt;/ref&gt; {{dat|2011|10|16||bez}} kopā ar pieciem citiem ZRP biedriem pameta partiju, tādējādi protestējot pret nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu ZRP iekšienē.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/dienu-pirms-11saeimas-sanaksanas-saskelas-zrp-frakcija.d?id=41208231 Dienu pirms 11. Saeimas sanākšanas sašķeļas ZRP frakcija]&lt;/ref&gt; 2013. gada martā kļuvis par [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/valainis-iecelts-par-sm-parlamentaro-sekretaru-13996320|title=Valainis iecelts par SM parlamentāro sekretāru|date={{dat|2013|3|1||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|3|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] V. Valainis kandidēja no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta, kurā to virzīja viņa pārstāvētā [[Jēkabpils partija]],&lt;ref&gt;[http://www.radio1.lv/jekabpili/sabiedribas-zinas/item/12924-viktors-valainis-ka-jekabpils-regionalas-partijas-parstavis-piedalisies-saeimas-velesanas-no-vienotibas-saraksta.html Viktors Valainis kā Jēkabpils reģionālās partijas pārstāvis piedalīsies Saeimas vēlēšanās no &quot;Vienotības&quot; saraksta] {{Webarchive|url=https://archive.today/20141222102304/http://www.radio1.lv/jekabpili/sabiedribas-zinas/item/12924-viktors-valainis-ka-jekabpils-regionalas-partijas-parstavis-piedalisies-saeimas-velesanas-no-vienotibas-saraksta.html |date={{dat|2014|12|22||bez}} }} radio1.lv&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts. 2015. gada aprīlī saņēma mandātu uz laiku, kamēr [[Jānis Reirs]] pildīja finanšu ministra pienākumus, pēc tam, kad [[Vjačeslavs Dombrovskis]] nolika deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/deputata-mandatu-uz-laiku-iegust-valainis.d?id=45905235|title=Deputāta mandātu uz laiku iegūst Valainis|first=Zanda|last=Zablovska|date={{dat|2015|04|30||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate={{dat|2015|04|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā V. Valainis kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekrtetāru]], bet aprīlī arī par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru (iepriekš šajā amatā darbojās [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Māris Kučinskis]]).

2018. gada sākumā izstājās no &quot;Vienotības&quot; Saeimas frakcijas pēc balsojumiem pretēji kopējai frakcijas nostājai. Pēc tam paziņoja par izstāšanos arī no Jēkabpils partijas. Paziņoja, ka politisko nākotni saskata [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (ZZS) sastāvā. No tās saraksta viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]s deputātu Zemgales vēlēšanu apgabalā. Pirms vēlēšanām iestājās apvienību veidojošajā [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/valaina-ievelesana-lautu-brigmanim-atgriezties Valaiņa ievēlēšana ļautu Brigmanim atgriezties] la.lv&lt;/ref&gt; V. Valaiņa veiksmīgā individuālā priekšvēlēšanu kampaņa atstāja ārpus Saeimas vienu no saraksta līderiem [[Latvijas Zemnieku savienība]]s vadītāju [[Augusts Brigmanis|Augustu Brigmani]].
2019. gadā V. Valainis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu.
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārpuskārtas Rīgas domes vēlēšanās]] V. Valainis kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta ar pirmo numuru kā apvienības Rīgas domes priekšsēdētāja kandidāts, tomēr saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai būtu pārstāvēts Rīgas domē.
2021. gada oktobrī pret V. Valaini uzsāka kriminālprocesu par kukuļdošanu, iesaistoties amatu sadalē [[Dobeles novads|Dobeles novada]] domes vadībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizdomigopolitisko-tirgosanos-par-amatiem-dobele-politiki-sauc-par-ikdieniskam-sarunam.a424859/|title=Aizdomīgo «politisko tirgošanos» par amatiem Dobelē politiķi sauc par ikdienišķām sarunām|last=LSM}}&lt;/ref&gt; Gada nogalē kriminālprocess tika izbeigts.

2022. gadā Valaini [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī V. Valainis tika ievēlēts par Latvijas Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju, stājoties [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā.

2023. gada 15. septembrī viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] aizturēšanas &quot;kokrūpnieku lietā&quot; uz laiku pārņēma arī [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministra]] pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-10-personas-pret-kuram-sakts-kriminalprocess.a647143/|title=«Kokrūpnieku lietā» – 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. ɡada 28. maijā, kad Saeima apstiprināja [[Andra Kulberga valdība|Andra Kulberga valdību]], viņš saglabāja ekonomikas ministra amatu arī [[Andra Kulberga valdība|Andra Kulberga valdībā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Viktors Valainis}}
* [https://web.archive.org/web/20111018131249/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=27265833093 CVK profils]
* {{Twitter|viktorsvalainis}}
* [http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/viktors-valainis.html Deputāti uz delnas profils]{{Novecojusi saite}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Ilze Indriksone]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}}
{{kastes beigas}}

{{Kulberga Ministru kabinets}}
{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
}}

{{DEFAULTSORT:Valainis, Viktors}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>65t2ilzh8j0ye2v2q8cy4f6geqhb70y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Joahims Zīgerists</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195723</id>
    <revision>
      <id>4532071</id>
      <parentid>4137866</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:32:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532071</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9890" sha1="l4j48b68gvh0gkdu36k7jgg48szhfgm" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Joahims Zīgerists
| attēls = 
| amats = Saeimas deputāts
| dzim_dati = {{dat|1947|1|29}}
| dzim_vieta = [[Neikirhene]], [[Šlēsviga-Holšteina]], [[Britu okupācijas zona Vācijā|Britu okupācijas zona]], [[Attēls:Flag of Germany (1946-1949).svg|22px|border]] [[Sabiedroto okupētā Vācija]]&lt;br /&gt;(tagad {{GER}})
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|1|28|1947|1|29}}
| mir_vieta = [[Hamburga]], {{GER}}
| partija = 
* [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] &lt;small&gt;(1992—1993)&lt;/small&gt;
* [[Tautas kustība &quot;Latvijai&quot;|TKL]] &lt;small&gt;(1994—1998)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = 
| alma_mater = 
| profesija = [[žurnālists]], [[politiķis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Joahims Zīgerists''' ({{val|de|Joachim Siegerist}}, dzimis {{dat|1947|01|29}}, miris {{dat|2023|01|28}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7704616/miris-kadreizejais-saeimas-deputats-joahims-zigerists|title=Miris kādreizējais Saeimas deputāts Joahims Zīgerists|website=Sabiedrība un politika|access-date=2023-02-06|date=2023-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;) bija [[Vācija]]s [[žurnālists]] un [[politiķis]], kas kādu laiku darbojās arī [[Latvija]]s politikā kā [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]], vēlāk [[Tautas kustība &quot;Latvijai&quot;|Tautas kustības &quot;Latvijai&quot;]] līderis un [[5. Saeima]]s deputāts (1993—1995).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1947|1|29||bez}} pēc Otrā pasaules kara [[Britu okupācijas zona Vācijā|britu karaspēka okupētajā]] [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] [[Neikirhene]]s pilsētā kā '''Verners Joahims Bīrbrauers''' (''Werner-Joachim Bierbrauer''), viņa tēvs (ārlaulībā) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]] iesauktais agronoms Ludvigs Jānis Šmits (dzimis 1908. gadā [[Jaunsvirlaukas pagasts|Jaunsvirlaukas pagastā]]).

Apguva žurnālista amatu, kā reportieris darbojās populārajos izdevumos ''Bild-Zeitung'' un ''Hörzu''.&lt;ref&gt;[http://www.spiegel.de/spiegel/print/d-13683112.html Aktion Reiskorn. Ein deutscher Rechtsradikaler will mit milden Gaben und nationalistischen Parolen in Riga politische Karriere machen] spiegel.de, 29.03.1993 (vāciski)&lt;/ref&gt;

Vācijas politikā darbojies kopš 1980. gadu sākuma, bijis konservatīvo labējo politisko spēku atbalstītājs. Kopš 1986. gada J. Zīgerists bija labējās politiskās organizācijas ''Die Deutschen Konservativen'' dibinātājs un priekšsēdētājs. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas atkalapvienošanās]] 1990. gadā neveiksmīgi centās kļūt par [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputātu.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s J. Zīgerists 1992. gadā ieguva tēva īpašumu [[Jaunsvirlaukas pagasts|Jaunsvirlaukas pagasta]] &quot;Gaideļu Viduču&quot; mājas,&lt;ref&gt;[http://jauns.lv/raksts/zinas/221895-zigerists-ziemassvetkus-svineja-latvija-foto Zīgerists Ziemassvētkus svinēja Latvijā!] jauns.lv 2010. gada 14. janvārī&lt;/ref&gt; kā arī [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]].

== Politiskā darbība Latvijā ==
Pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] J. Zīgerists iestājās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]]. 1993. gadā notikušajās vēlēšanās ar populistiskiem&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/zigerista-banani-14072383 Zīgerista banāni] diena.lv 2014. gada 6. oktobrī&lt;/ref&gt; paņēmieniem (ieskaitot banānu dāļāšanu vēlētājiem, kas ar autobusiem tika vesti no [[Rīga]]s uz [[Jelgava|Jelgavu]], lai nobalsotu par viņu,&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/latviesi-var-lepoties-ar-paveikto/ Zīgerists vairs neiebilst pret ES un NATO; lielāko draudu saskata islāmā] Ģirts Kasparāns, [[Mājas Viesis]], 2017. gada 30. janvārī&lt;/ref&gt; jo kandidēja Zemgales vēlēšanu apgabalā) J. Zīgeristu ievēlēja [[5. Saeima|5. Saeimā]]. 1994. gada 1. janvārī viņš izstājās no LNNK frakcijas (pēc citiem avotiem — tika izslēgts jau 1993. gada beigās, kā pamatu minot &quot;sistemātisku rīcību, kas diskreditē LNNK&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/likumota-politodiseja-11295748|title=Līkumotā politodiseja|website=www.diena.lv|access-date=2023-02-03}}&lt;/ref&gt;). 5. Saeimā J. Zīgerists darbojās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Šajā laikā viņš veicis arī [[labdarība]]s un sociālās palīdzības darbu, izmantojot izveidoto organizāciju &quot;Rūpju birojs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/55187518|title=Mūžībā devies kādreizējais Saeimas deputāts Joahims Zīgerists|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2023-02-03|date=2023-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1994. gadā J. Zīgerists izveidoja savu politisko spēku &quot;[[Tautas kustība Latvijai]]&quot; (TKL) un līdz 1998. gadam bija līdzpriekšsēdētājs kopā ar [[Odisejs Kostanda|Odiseju Kostandu]]. Sakarā ar sēžu neapmeklēšanu 1995. gada 23. augustā 5. Saeima pieņēma lēmumu &quot;Par deputāta J. Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/arhivs/5_saeima/zigerists.htm saeima.lv]&lt;/ref&gt;

Sēžu neapmeklēšana bija saistīta ne vien ar politiķa nespēju apgūt [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], bet arī ar tiesvedību 1994. gadā [[Hamburga|Hamburgā]], kuras rezultātā J. Zīgerists tika sodīts ar 18 mēnešu reālu cietumsodu par [[Rasu naids|rasu naida]] kurināšanu. Vēlreiz sodīts 1997. gadā ar 21 mēnešu nosacītu cietumsodu un naudas sodu par rasu naida kurināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/zigerists-galavarda-neko-neatsauc-10020994|title=Zīgerists galavārdā neko neatsauc|website=www.diena.lv|access-date=2023-02-03}}&lt;/ref&gt;

Kaut arī [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] pats J. Zīgerists nekandidēja (liegta iespēja kandidēt, jo nav atbilstošu [[latviešu valoda]]s zināšanu), viņa izveidotā partija vēlēšanās sasniedza labu rezultātu un ieguva 16 deputātu vietas [[6. Saeima|6. Saeimā]], izveidojot koalīciju ar [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|Demokrātisko partiju &quot;Saimnieks&quot;]]. Koalīcijas virzīto Ministru kabinetu ar [[Ziedonis Čevers|Ziedoni Čeveru]] valdības vadītāja amatā gan Saeima neapstiprināja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Šajās dienās | publisher = Ievanda | date = 1995.12.07. | url = http://as8605.http.sasm3.net/news/ievanda/1995/wo/l_951207.txt | access-date = {{dat|2017|09|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305183909/http://as8605.http.sasm3.net/news/ievanda/1995/wo/l_951207.txt | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1996. gada pavasarī iznāca Māra Ruka dokumentālā, Zīgerista dubultmorāli un darbības veidus atmaskojošā grāmata &quot;10 mēneši ar Joahimu Zīgeristu&quot;, kas kļuva ļoti populāra. Tas bija pirmais darbs latviešu valodā par kāda politiķa un &quot;aizkulišu spēlīšu&quot; atmaskošanu, ko paveica tuvu stāvošs līdzstrādnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.info/raksti/primitivs_populisms_latvijas_politika__jau_kops_astondesmito_gadu_beigam|title=Pietiek :: Primitīvs populisms Latvijas politikā – jau kopš astoņdesmito gadu beigām|website=m.pietiek.info|access-date=2023-02-06|archive-date=2023-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230206133447/https://m.pietiek.info/raksti/primitivs_populisms_latvijas_politika__jau_kops_astondesmito_gadu_beigam}}&lt;/ref&gt;

Pēc TKL neveiksmīgā starta 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] (ieguva 1,7% balsu un neiekļuva parlamentā) J. Zīgerists nolēma pārtraukt šīs partijas darbību,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Zīgerista partija pārtrauc darbību | first = Nellija | last = Ločmele | publisher = Diena | date = 1998. gada 12. novembris | accessdate = 2010. gada 13. augustā | quote = ''Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija) pārtraukusi savu organizatorisko darbību, izvērtējot neveiksmīgo startu 7.Saeimas vēlēšanās.'' }}&lt;/ref&gt; atkāpās no partijas līdzpriekšsēdētāja amata un atgriezās Vācijā, kur piedalījās ''Die Deutschen Konservativen'' aktivitātēs un nodarbojās ar publicistiku.

2003. gadā pirms referenduma par [[Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā|Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā]] J. Zīgerists aģitēja pret Latvijas pievienošanos organizācijai.

2016. gadā iznāca viņa memuāri &quot;Joahims Zīgerists. Par sevi, par Vāciju un arī par Latviju&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/memuarliteratura-biografiski-apraksti/joahims-zigerists-par-sevi-par-vaciju-un-ari-par-latviju.html |title=janisroze.lv |access-date={{dat|2017|09|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220407020058/https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/memuarliteratura-biografiski-apraksti/joahims-zigerists-par-sevi-par-vaciju-un-ari-par-latviju.html }}&lt;/ref&gt;

== Publicistika ==
* ''Willy Brandt — Das Ende einer Legende'' (1989)
* ''Das Testament des Uwe Barschel'' (1989)
* ''Onkel Herbert wie er wirklich war und Das rote Quartett'' (1994)
* ''Leibchen und Strapse'' (2005)
* ''Was ungeschrieben blieb'' (2006)
* ''Sprechende Bilder'' (2007)
* ''Gegen den Wind pinkeln'' (2008)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.konservative.de/?con_id=7RnSai&amp;nav_2=JdXnXr%3E J. Zīgerista biogrāfija ''Die Deutschen Konservativen'' mājas lapā] {{de ikona}}

{{5. Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zīgerists, Joahims}}
[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]]
[[Kategorija:Tautas kustības &quot;Latvijai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Vācijas politiķi]]
[[Kategorija:Vācijas žurnālisti]]</text>
      <sha1>l4j48b68gvh0gkdu36k7jgg48szhfgm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dunte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204932</id>
    <revision>
      <id>4532187</id>
      <parentid>4522564</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:23:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532187</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3531" sha1="lkm3pvqpcv98rcspqdfunus97zjn8mz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                   = Dunte
| settlement_type        = Mazciems
| image_skyline          = A gate of Munchausen's museum.jpg‎
| image_caption          = Minhauzena muzeja vārti
| pushpin_map            = Latvija#Limbažu novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type       = Valsts
| subdivision_type1      = Novads
| subdivision_type2      = Pagasts
| subdivision_name       = {{LAT}}
| subdivision_name1      = [[Limbažu novads]]
| subdivision_name2      = [[Liepupes pagasts]]
| established_title      = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date       = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2     =
| established_date2      =
| area_total_km2         = 0,214
| area_land_km2          = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of       = 2013
| population_footnotes   = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=32688&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total       = 25
| population_density_km2 = auto
| latd  = 57 | latm  = 24 | lats  = 25 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 25 | longs = 38 | longEW = E
| elevation_m            = 20
| website                = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type       = Pasta nodaļa
| postal_code            = LV-4023 Liepupe
| footnotes              = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Dunte''' ir apdzīvota vieta [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Liepupes pagasts|Liepupes pagastā]]. Izvietojusies [[Duntes strauts|Duntes strauta]] labajā krastā pie autoceļa [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] {{nobr|3,3 km}} no pagasta centra [[Mustkalni]]em, 40 km no [[Salacgrīva]]s un 61 km no [[Rīga]]s.

== Vēsture ==
Dunte izveidojusies pie vēsturiskās [[Duntes muižas]] ({{val|de|Ruthern}}) centra un senā [[Rīga|Rīgas]]—[[Pērnava|Pērnavas]] lielceļa. Muiža rakstītajos avotos minēta jau 17. gadsimtā. 1638. gada Vidzemes arklu revīzijā pie Duntes muižas minēts arī krogs, bet 1683. gada kartē tas jau attēlots pie nozīmīgā satiksmes ceļa.&lt;ref name=&quot;Historia&quot; /&gt;

18. gadsimtā Duntes muiža bija fon Duntenu dzimtas īpašums. 1744. gadā Liepupes baznīcā ar muižas mantinieci Jakobīni fon Duntenu salaulājās vācu virsnieks un vēlāk par leģendāro stāstu varoni kļuvušais [[Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens]]. Ar viņa uzturēšanos Duntē saistītās tradīcijas vēlāk kļuva par nozīmīgu apdzīvotās vietas kultūrvēsturiskās identitātes daļu.&lt;ref name=&quot;Historia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/duntes-muizas-kroga-vieta|title=Duntes muižas kroga vieta|author=Valters Grīviņš|publisher=Historia.lv|accessdate=2026. gada 15. septembrī|date=2024. gada 21. augustā}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Dunte kļuva par vietējās administrācijas centru; no 1945. līdz 1954. gadam tā bija Duntes ciema centra apdzīvotā vieta. Padomju periodā bijušajā Duntes krogā darbojās novadpētniecības ekspozīcija, kurā vēlāk īpaša vieta tika ierādīta Minhauzenam. Kroga ēka 2001. gada 1. martā ugunsgrēkā smagi cieta un vēlāk tika nojaukta.&lt;ref name=&quot;Historia&quot; /&gt;

2005. gadā bijušās Duntes muižas kungu mājas vietā tika atklāts jaunais [[Minhauzena muzejs]], kas kļuvis par vienu no pazīstamākajiem Duntes tūrisma objektiem.&lt;ref name=&quot;Historia&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Liepupes pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Liepupes pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>lkm3pvqpcv98rcspqdfunus97zjn8mz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunbornes kapela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>215657</id>
    <revision>
      <id>4532062</id>
      <parentid>3827601</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:16:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532062</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3908" sha1="1ibv1k4vyknt8wueltj3hh6cjkpapiu" xml:space="preserve">[[Attēls:Jaunbornes kapela.jpg|thumb|right|300px|Jaunbornes stabveida kapela]]

'''Jaunbornes kapela''' ir stabveida kapela, kas atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Salienas pagasts|Salienas pagasta]] [[Jaunborne]]s ciemā. Atrodas netālu no [[Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca|Jaunbornes katoļu baznīcas]].  Mazo arhitektūras formu [[arhitektūras piemineklis]].

Kādu laiku [[niša (arhitektūra)|nišā]] atradies arī [[krucifikss]], tāpēc nereti šī [[kapela]] tiek dēvēta par krucifiksu, kas nav pareizi. Kapela uzbūvēta [[1907]]. gadā, pēc citiem avotiem tā šeit bijusi jau agrāk ap [[1861]]. gadu. [[1975]]. gadā pie kapelas nogāzies liels koks, neskardams kapelu.

== Raksturojums ==
Tā ir 2 x 1,5 x 2 metrus liela ķieģeļu mūra [[celtne]] ceļa malā ar divslīpu cinkota skārda jumtu. Tā ir būvēta uz [[laukakmens]], kura virszemes izmēri ir 3,6 x 2,5 x 0,9 metri. Akmeni daudzi uzskatīta par senču upurakmeni. Tā ir stabveida kapelu tipa kapela, kas izskatās kā mūra stabs ar nišu, kurā atrodas [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] pastāvīga palīga [[glezna]] koka rāmī. Tā ir izbalējusi. Uz rāmja uzraksts [[Poļu valoda|poļu valodā]]: 1907. g. 15. oktobrī. Tālāk lūgums Dievmātei, lai dod veselību. Zem nišas atrodas misiņa skārda plāksne ar uzrakstu poļu valodā &quot;Matko Boska Nìeustajacej Pomocy Mòdl sìę za Nami&quot; (Zem Tava patvēruma).  Atrodas spēcīgā āderu krustpunktā&lt;ref&gt;[http://www.vietas.lv/objekts/jaunbornes_kapela_krucifikss/ Jaunbornes kapela] www.vietas.lv&lt;/ref&gt;

== Leģendas ==
Par kapelas izcelsmi radušās divas leģendas.
{{Citāts|Viena leģenda:
&lt;blockquote&gt;
&quot;1907. gadā, dienas laikā, kādam zemniekam uzbrukuši ļaundari, lai to noslepkavotu. Tam laimējies izbēgt. Ļaundari lielā niknumā metās to gūstīt Zemnieks, bēgot nespēkā pakritis pie lielā akmens un saprazdams, ka ļaundari viņu tūlīt panāks, sācis skaitīt lūgšanu &quot;Zem tava patvēruma&quot;. Ļaundari zemnieku neievērojuši paskrēja garām, jo acu priekšā it kā arvien redzējuši skrejošo zemnieku. Zemnieks, pateicībā par izglābšanos no drošas nāves, uzcēlis Dievmātei šo kapelu.&quot;&lt;/blockquote&gt;
}}&lt;ref&gt;Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 273.lpp.&lt;/ref&gt;

{{Citāts| Otra leģenda:
&lt;blockquote&gt;
&quot;Kapelu uzbūvējusi Jaunbornes muižniece Savicka sava vīra piemiņai, kas pazudis poļu sacelšanās laikā 19. gadsimta beigās. 1975. gadā pie šīs kapelas nogāzās liels koks, kas kapelu neskāra. Bioenerģētikas un rīkstniecības speciālists I.Vīks apsekojis šo vietu un konstatējis, ka pamatakmens atrodas spēcīgu āderu krustpunktā. Ņemot vērā šo faktu, ka arī, to, ka  akmens tuvumā ir avotainas vietas un dažus simtus metru no krucifiksa joprojām darbojas diezgan spēcīgs avots (pie Jaunbornes baznīcas), var izvirzīt hipotēzi, ka te ir bijusi sena svētvieta. Līdzīgi ka citviet Latvijā, lai izskaustu pagānismu, šādās svētvietās bieži tika novietoti kristietības  simboli -  krusti, krucifiksi, kapelas, vai pat celti dievnami.&quot;&lt;/blockquote&gt;
}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=926 Jaunbornes krucifikss] {{Novecojusi saite}} www.visitlatgale.com
* [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15283/ Sens attēls] www.zudusilatvija.lv
* [https://web.archive.org/web/20160305202945/http://www.draugiem.lv/jaunborneskrucifikss/ Jaunbornes krucifikss] www.draugiem.lv
* [http://www.vietas.lv/objekts/jaunbornes_kapela_krucifikss/ Jaunbornes kapela (krucifikss)] www.vietas.lv 
* [http://krucifiksi.lv/gadi/1861-1904/57/ Jaunbornes krucifiksa mājiņa]{{Novecojusi saite}} www.krucifiksi.lv

{{coord|55|51|47|N|26|55|31|E|display=title|type:landmark}}

[[Kategorija:Salienas pagasts]]
[[Kategorija:Jaunborne]]</text>
      <sha1>1ibv1k4vyknt8wueltj3hh6cjkpapiu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klejotājnervs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>221492</id>
    <revision>
      <id>4532237</id>
      <parentid>4178264</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T11:40:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2140" sha1="hdxs7sb3ebplrn6j91gwc75b5lbuv3g" xml:space="preserve">{{Infobox nerve
| Name        = Klejotājnervs
| Latin       = nervus vagus
| Image       = Gray791.png
| Caption     = Glossopharyngeal, vagus un papildus nervu augšējo daļu plāns.
| Image2      = Gray793.png
| Caption2    = Glossopharyngeal, vagus un papildus nervu izplatība.
| Innervates  = Levator veli palatini, Salpingopharyngeus muskulis, Palatoglossus muskulis, Palatopharyngeus muskulis, Lielais pharyngeal konstriktors, Vidējais pharyngeal konstriktors, Mazais pharyngeal konstriktora muskulis, iekšējo orgānu inervācija
| BranchFrom  =
| BranchTo    =
}}

'''Klejotājnervs''' ({{val|la|nervus vagus}}) ir X [[Galvaskauss|galvaskausa]] [[Nervs|nervu]] pāris. Tas ir jaukts nervs, kuram ir 3 kodoli [[smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbrā]]: ''nucleus ambiguus'' (kustību), ''nucleus tractus solitarii'' (jušanas), ''nucleus dorsalis n. vagi'' (parasimpātiskais). Šis ir garākais nervs cilvēka organismā, jo tas atrodas (&quot;klejo&quot;) no galvas līdz vēdera dobumam.

Tas nodrošina:
* mīksto [[aukslējas|aukslēju]] muskuļu (izņemot ''m. tensor veli palatini''), [[rīkle]]s (izņemot ''m. stylopharyngeus''), [[balsene]]s un šķērssvītroto [[Barības vads|barības vada]] [[Muskulis|muskuļu]] kustības inervāciju;
* [[Plaušas|plaušu]], rīkles, [[Kuņģis|kuņģa]], [[Zarnas|zarnu]] (līdz šķērszarnas distālajai trešdaļai), [[Gludie muskuļi|gludo muskuļu]] un [[sirds]] muskuļu parasimpātisko inervāciju; ietekmē arī kuņģa un [[Aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] sekrēciju;
* rīkles apakšējās daļas un balsenes [[gļotāda]]s apvalka, aizauss ādas apgabala un dzirdes kanāla ārējās daļas, [[bungādiņa]]s un aizmugurējās galvaskausa bedrītes [[Cietais smadzeņu apvalks|cietā smadzeņu apvalka]] jušanas inervāciju.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* ''[https://web.archive.org/web/20130304184428/http://www.eurolab.ua/anatomy/407 Анатомия Блуждающего нерва человека – информация]''.

{{anatomija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anatomija]]</text>
      <sha1>hdxs7sb3ebplrn6j91gwc75b5lbuv3g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HK Nitra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>227928</id>
    <revision>
      <id>4532028</id>
      <parentid>4468452</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T21:09:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532028</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3295" sha1="emsugwxl5eoiuftk7tsngv99s0so5uf" xml:space="preserve">{{Hokeja komanda
| text_color  = #000000
| bg_color    = background:#FFFFFF; border-top:#0e305e 5px solid; border-bottom:#9fdaf7 5px solid;
| team        = HK Nitra
| logo        = Hk_nitra.jpg
| logosize    = 
| city        = {{vieta|Slovākija|Nitra}}
| league      = [[Slovākijas Ekstralīga]]
| conference  = 
| division    = 
| founded     = 1931
| arena       = ''[[Nitra Aréna]]''
| colors      = {{colorbox|#00adef}} {{colorbox|white}}
| owner       = 
| coach       = {{flaga|SVK}} [[Andrejs Kmečs]]
| coach2      = 
| captain     = {{flaga|Slovākija}} [[Branislavs Mezejs]]
| GM          = 
| media       = 
| affiliates  = 
&lt;!---Čempionāti---&gt;
|SVK            = 3
|kontinentālais = 1
}}
'''HK Nitra''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Nitra|Nitrā]], [[Slovākija|Slovākijā]], un spēlē [[Slovākijas Ekstralīga|Slovākijas Ekstralīgā]]. Klubs dibināts [[1931]]. gadā, taču Ekstralīgā tas spēlē vien kopš [[2003]]. gada. 2016. un 2024., 2026. gados gadā Nitra kļuva par Slovākijas čempioni. 2023. gadā komanda izcīnīja [[Kontinentālais kauss|Kontinentālo kausu]].
[[File:20230114 ANGNIT 004.jpg|thumb|HK Nitra spēlētāji 2023. gadā]]
2006.—07. gada sezonā vairākas spēles klubā aizvadīja [[Artūrs Irbe]], pēc gada Nitrā spēlēja [[Armands Bērziņš]] un [[Māris Jass]]. 2009.—10. gada sezonā Jass atgriezās Nitrā, bez viņa kluba rindās spēlējot arī [[Maksims Širokovs|Maksimam Širokovam]]. No 2021. līdz 2023. gadam komandu pārstāvēja [[Filips Buncis]]. 2022.—23. gada sezonā komandas galvenais treneris bija [[Normunds Sējējs]].

== Izcīnītās vietas ==
=== Čempionu hokeja līga ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#dddddd&quot;
!Sezona !!Apakšgrupa !!colspan=2 width=200px| Astotdaļfināls !!colspan=2 width=200px| Ceturtdaļfināls !!colspan=2| Pusfināls !!colspan=2| Fināls
|-
|'''14.—15.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''15.—16.'''||align=center|3. vieta||colspan=8 align=center|''Neiekļuva''
|-
|'''16.—17.'''||align=center|1. vieta||style=background:#fdd|0:7, 0:5|| {{flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''||colspan=6 align=center|''Neiekļuva''
|-
|'''17.—18.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''18.—19.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''19.—20.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''20.—21.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''21.—22.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''22.—23.'''||colspan=10 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|}
== Sasniegumi ==
'''[[Slovākijas Ekstralīga]]'''
* {{gold1}} Čempioni (3): 2015–16, 2023–24, 2025–26
'''[[Slovākijas hokeja Pirmā līga|Slovākijas Pirmā līga]]'''
* {{gold1}} Čempioni (1): 2002–03
'''[[Kontinentālais kauss]]'''
* {{gold1}} Uzvarētāji (1): 2022–23
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120803082445/http://www.hknitra.sk/ Komandas oficiālā mājaslapa]
* [https://www.eliteprospects.com/team/1153/hk-nitra Eliteprospects.com komandas profils]


{{hokejs-aizmetnis}}
{{Slovākija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Slovākijas hokeja klubi]]</text>
      <sha1>emsugwxl5eoiuftk7tsngv99s0so5uf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilze Jaunalksne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>228966</id>
    <revision>
      <id>4532041</id>
      <parentid>4521835</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T00:30:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532041</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7120" sha1="7o6ted1tero9yrj2k3sksiz2emj06el" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Ilze Jaunalksne-Rēdere
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1976
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| pilsonība = {{flag|Latvija}}
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnāliste]]
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = [[Gundars Rēders]] &lt;small&gt;(2019 —''pašlaik'')&lt;/small&gt;
| bērni = divas meitas
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Ilze Jaunalksne-Rēdere''' (dzimusi '''Ilze Jaunalksne''' {{dat|1976|11|19}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[Latvija]]s [[žurnālistika|žurnāliste]]. Kopš 2008. gada — viena no [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;[[Nekā personīga]]&quot; veidotājām un vadītājām.

== Biogrāfija ==
Absolvējusi [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāziju]]. Kļuvusi par žurnālisti. 1999. gadā ieguva balvu &quot;Žurnālistikas cerības&quot; televīzijas kategorijā. 2003. gadā atzīta par [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) labāko žurnālisti-redaktori un viņas gatavotā [[Digitalizācijas lieta]]s atspoguļošana — par labāko ziņu sižetu. 2004. gadā nominēta [[Cicerona balva]]i par mērķtiecīgu ieguldījumu žurnālistikā un sabiedrību interesējošu tematu atspoguļojumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Sieviete ar krampi | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2006. gada 23. martā | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/sieviete-ar-krampi-12738988 }}&lt;/ref&gt; 2005. gadā kļuva par vienu no LTV analītiskā raidījuma &quot;[[De facto (raidījums)|De facto]]&quot; vadītājām un veidotājām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Svētdienās Panorāmu vadīs žurnālisti | first = Anda | last = Burve | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2005. gada 1. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/svetdienas-panoramu-vadis-zurnalisti-125202898 }}&lt;/ref&gt;

2005. gada beigās un 2006. gada sākumā [[Finanšu policija]] noklausījās Jaunalksnes telefonsarunas, par ko tika ierosināts kriminālprocess. 2013. gadā apsūdzētajiem tika piespriesti naudassodi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunalksnes sarunu noklausīšanās lietā apsūdzētajiem Finanšu policijas darbiniekiem - naudas sodi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 17. aprīlī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunalksnes-sarunu-noklausisanas-lieta-apsudzetajiem-finansu-policijas-darbiniekiem-naudas-sodi.d?id=43239424 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20130421054830/http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunalksnes-sarunu-noklausisanas-lieta-apsudzetajiem-finansu-policijas-darbiniekiem-naudas-sodi.d?id=43239424 | archivedate = 2013. gada 21. Aprīlis }}&lt;/ref&gt; 2008. gada sākumā viņa kļuva par vienu no [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;[[Nekā personīga]]&quot; veidotājiem un vadītājiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Nekā personīga vadīšanu no Strautmanes pārņems Jaunalksne | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2008. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/neka-personiga-vadisanu-no-strautmanes-parnems-jaunalksne-31722 }}&lt;/ref&gt;

No 2011. gada septembra līdz 2012. gada septembrim bija bērna kopšanas atvaļinājumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = &quot;Nekā personīga&quot; vadītāju Jaunalksni nomainīs Spriņģe | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2011. gada 28. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140111025529/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archivedate = 2014. gada 11. Janvāris }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunā māmiņa Jaunalksne atgriežas „Nekā personīga” | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2012. gada 22. augustā | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/91717/jauna-mamina-jaunalksne-atgriezas-neka-personiga | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120823203335/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/91717/jauna-mamina-jaunalksne-atgriezas-neka-personiga | archivedate = 2012. gada 23. Augustsss }}&lt;/ref&gt; 2019. gadā apprecējusies ar televīzijas žurnālistu [[Gundars Rēders|Gundaru Rēderu]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/apprecejusies-tv-zurnalisti-ilze-jaunalksne-un-gundars-reders.d?id=51334617 Apprecējušies TV žurnālisti Ilze Jaunalksne un Gundars Rēders] Delfi&lt;/ref&gt;

2021. gadā apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] IV (virsnieka) šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/domburs-iecelts-par-triju-zvaigznu-ordena-komandieri|title=Žurnālists Domburs iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Apbalvojums piešķirts kopumā 12 žurnālistikas profesionāļiem|website=LA.LV|access-date=2021-05-05|date=2021-04-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī Ilze Jaunalksne-Rēdere saņēma Latvijas Žurnālistu asociācijas “Izcilības balvu” kategorijā “Pētniecība un analītika” par raidījuma “Nekā personīga” sižetu sēriju “Kokrūpnieku lieta”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/latvijas-zurnalistu-asociacijas-izcilibas-balvas-sanem-ieva-varna-un-ilze-jaunalksne-redere/|title=Latvijas Žurnālistu asociācijas &quot;Izcilības balvas&quot; saņem Ieva Vārna un Ilze Jaunalksne‑Rēdere|website=tv3.lv|access-date=2026-09-13|date=2026-09-04|language=lv}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Sižetu sērija un tās profesionālais novērtējums vienlaikus izraisīja arī kritisku diskusiju publiskajā telpā, jo lieta vēl nav noslēgta, un šī versija varētu ietekmēt galīgo lēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/tiesiskums/vai-par-viltus-zinam-un-dezinformaciju-tagad-dos-balvas/|title=Vai par viltus ziņām un dezinformāciju tagad dos balvas?|website=Puaro|access-date=2026-09-13|date=2026-09-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726965-kokrupnieku-lietas-sizeti-nomineti-izcilibas-balvai-cik-etiski-tas-ir-ja-vel-nav-tiesas-sprieduma|title=“Kokrūpnieku lietas” sižeti nominēti Izcilības balvai - cik ētiski tas ir, ja vēl nav tiesas sprieduma?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-09-13|date=2026-09-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jaunalksne, Ilze}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālistes]]
[[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]]
[[Kategorija:TV3 darbinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>7o6ted1tero9yrj2k3sksiz2emj06el</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FEMEN</title>
    <ns>0</ns>
    <id>232861</id>
    <revision>
      <id>4531845</id>
      <parentid>4529183</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T14:59:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6625" sha1="f6ceepvinrjqny9xg82ef6jrhnpusu9" xml:space="preserve">{{Bezpeļņas organizācijas infokaste
| Non-profit_name = FEMEN&lt;br&gt;Фемен
| Non-profit_logo = [[Attēls:Femen Logo.svg|200px]]
| Non-profit_type = Protestu grupa
| founded_date = {{dat|2008|4|10|N|bez}}&lt;ref name=FEMEN/&gt;
| founder = [[Anna Hucola]]&lt;ref name=FEMEN/&gt;
| location = 
{{vieta|Francija|Parīze}}&lt;ref name=&quot;spiegel.de&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.spiegel.de/international/europe/naked-march-in-paris-to-open-new-office-of-femen-feminist-group-a-856780.html |title=Naked March in Paris to Open New Office of Femen Feminist Group – SPIEGEL ONLINE |work=Der Spiegel |accessdate=2012-11-19}}&lt;/ref&gt; {{small|(galvenā mītne)&lt;ref name=IP29713NH&gt;[http://www.france24.com/en/20130729-tunisia-femen-activist-amina-acquitted-contempt-defamation-charges Tunisian Femen activist ‘acquitted’ of defamation], [[France 24]] (29 July 2013)&lt;br&gt;[http://m.timesdaily.com/news/world/article_33b2ca10-7b84-5cf8-8a4b-120a82f47f4d.html?mode=jqm Court dismisses 1 charge against Tunisian feminist] {{Novecojusi saite}}, [[TimesDaily]] (29 July 2013)&lt;br&gt;[http://www.voanews.com/content/tunisian-femen-activist-acquitted-of-defamation-unrest-grows/1712301.html Tunisian Activist Acquitted Amid Growing Unrest] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151105050512/http://www.france24.com/en/20130729-tunisia-femen-activist-amina-acquitted-contempt-defamation-charges |date={{dat|2015|11|05||bez}} }}, [[Voice of America]] (29 July 2013)&lt;/ref&gt;}}&lt;br/&gt;{{vieta|Ukraina|Kijiva}}&lt;ref name=History/&gt;
| key_people = [[Anna Hucola]]&lt;ref name=FEMEN/&gt;&lt;br&gt;[[Oksana Šačko]]&lt;ref name=Atlantic&gt;[http://www.theatlantic.com/international/archive/2013/01/femen-in-paris-ukraines-topless-warriors-move-west/266755/ Femen in Paris: Ukraine's Topless Warriors Move West], [[The Atlantic]] (2 January 2013)&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;[[Aleksandra Ševčenko]]&lt;ref name=&quot;femen1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://femen.org/en/news/id/216 |title=FEMEN |publisher=FEMEN |date=2013-01-24 |accessdate=2013-04-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130509142453/http://femen.org/en/news/id/216 |archivedate=2013-05-09 }}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;[[Inna Ševčenko]]&lt;ref name=Atlantic/&gt;
| homepage = [http://femen.org/ femen.org]
}}
'''FEMEN''' ({{val|uk|Фемен}}) ir [[Ukraina]]s [[feminisms|feministu]] protesta grupa, kas tika dibināta 2008. gadā. Organizācija kļuva pazīstama ar organizētajām strīdīgajām&lt;ref name=&quot;movements1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.movements.org/case-study/entry/ukraines-ladies-of-femen/ |title=Ukraine’s Ladies Of Femen |publisher=Movements.org |date=2011-08-16 |accessdate=2013-04-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120414005441/http://www.movements.org/case-study/entry/ukraines-ladies-of-femen |archivedate=2012-04-14 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Jeffrey Tayler |url=http://www.theatlantic.com/international/archive/2013/03/the-woman-behind-femens-topless-protest-movement/273970/ |title=The Woman Behind Femen's Topless Protest Movement - Jeffrey Tayler |publisher=The Atlantic |date= |accessdate=2013-04-22}}&lt;/ref&gt; protesta akcijām, uz kurām sievietes parasti ierodas protestēt ar kailu ķermeņa augšdaļu. Tiek protestēts pret [[sekss|seksa]] tūrismu, reliģiskām iestādēm, starptautiskām precību aģentūrām, seksismu un citiem sociāliem, nacionāliem un starptautiskiem tematiem.&lt;ref name=FEMEN&gt;[http://www.kyivpost.com/news/politics/detail/65379/ Femen wants to move from public exposure to political power], ''[[Kyiv Post]]'' (28 April 2010)&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;movements1&quot;/&gt;&lt;ref name=BBCobservOct12/&gt;&lt;ref name=UNIANFOTO&gt;[http://photo.unian.net/eng/keywords/21308?fp=0 Keywords:FEMEN] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131112100247/http://photo.unian.net/eng/keywords/21308?fp=0 |date={{dat|2013|11|12||bez}} }}, Photo service of [[UNIAN]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.kyivpost.com/news/nation/detail/57724/ High voter turnout in snow, cold shows triumph of democracy], ''[[Kyiv Post]]'' (21 January 2010)&lt;/ref&gt;&lt;ref name=BBC&gt;[http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-12618784 Ukraine protest over NZ 'win a wife' competition prize], [[BBC News]] (2 March 2011)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.khaleejtimes.com/DisplayArticle08.asp?xfile=data/international/2011/March/international_March40.xml&amp;section=international Ukraine feminists protest ‘Win a Wife’ competition] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141016113249/http://www.khaleejtimes.com/DisplayArticle08.asp?xfile=data%2Finternational%2F2011%2FMarch%2Finternational_March40.xml&amp;section=international |date={{dat|2014|10|16||bez}} }}, [[Khaleej Times]] (1 March 2011)&lt;/ref&gt;&lt;ref name=UNIANFOTO2&gt;{{uk ikona}} [http://photo.unian.net/ukr/keywords/21307?fp=0 Ключові слова:FEMEN] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131112100422/http://photo.unian.net/ukr/keywords/21307?fp=0 |date={{dat|2013|11|12||bez}} }}, Photo service of [[UNIAN]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{uk ikona}} [http://www.unian.net/ukr/news/news-307118.html Активістка жіночого руху б'є тортом Олеся Бузину (фото)], [[UNIAN]] (23 March 2009)&lt;/ref&gt; 2012. gada oktobrī organizācija apgalvoja, ka tās sastāvā ir 40 aktīvistes no Ukrainas, kā arī vēl 100 aktīvistes no citām valstīm.&lt;ref name=BBCobservOct12&gt;[http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-20028797 Ukraine's Femen:Topless protests 'help feminist cause'], [[BBC News]] (23 October 2012)&lt;/ref&gt;

Organizāciju 2008. gada aprīlī dibināja Anna Hucola.&lt;ref name=History&gt;[http://www.kyivpost.com/news/nation/detail/29898/ Feminine Femen targets 'sexpats'], ''[[Kyiv Post]]'' (22 May 2009)
&lt;/ref&gt;&lt;ref name=F24&gt;[http://observers.france24.com/en/content/20090828-how-they-protest-prostitution-ukraine-femen-sex-tourism How they protest prostitution in Ukraine], [[France 24]] (28 August 2009)&lt;/ref&gt; Organizācijas dalībnieces bija galvenokārt 18—20 gadus vecas studentes.&lt;ref name=History/&gt; Sākotnējajos protestos sievietes nepiedalījās ar kailu ķermeņa augšdaļu, bet gan tērpušās erotiskos tērpos.&lt;ref&gt;{{fr ikona}} [http://www.parismatch.com/Actu-Match/Monde/Actu/Femen-Les-feministes-venues-du-froid-377710/ Femen Les féministes venues du froid] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130110061537/http://www.parismatch.com/Actu-Match/Monde/Actu/Femen-Les-feministes-venues-du-froid-377710/ |date={{dat|2013|01|10||bez}} }}, ''[[Paris Match]]'' (18 February 2012)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

{{organizācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Feminisms]]
[[Kategorija:Organizācijas]]
[[Kategorija:Ukraina]]</text>
      <sha1>f6ceepvinrjqny9xg82ef6jrhnpusu9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas valstu okupācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>241841</id>
    <revision>
      <id>4532172</id>
      <parentid>4493015</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:56:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51930" sha1="1uu4d4eha1ectudfwumx3v7w7pq9em8" xml:space="preserve">{{Notikuma infokaste
|title                    = Baltijas valstu okupācija
|image                    = Red Army enters the territory of Lithuania during its occupation, 1940 (cropped).jpg
|image_size               = 250px
|caption                  = [[Sarkanā armija]] 1940. gadā šķērso PSRS—Lietuvas robežu un ieiet Lietuvā
|date                     = 1940. gada 15. jūnijs — 1991. gada 6. septembris
|place                    = [[Igaunija]], [[Latvija]], un [[Lietuva]]
|also known as            = Baltijas operācija ([[Padomju Savienība|PSRS]])
|outcome                 =
}}
'''Baltijas valstu okupācija''' ({{val|ru|Прибалтийская кампания}} — 'Baltijas kampaņa') bija triju [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] militāra sagrābšana [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā ar sekojošu pievienošanu [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1939. gada 23. martā Lietuva bija spiesta parakstīt līgumu par [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] atdošanu Vācijai. Neilgi pēc [[Polijas kampaņa]]s 1939. gada oktobrī PSRS uzspieda trim Baltijas valstīm parakstīt vienošanos par militāro bāzu izvietošanu to teritorijās, kas iesāka PSRS protektorāta periodu (1939—1940). Ceturtā valsts [[Somija]] protektorāta līgumu parakstīt sākotnēji atteicās, tāpēc [[Ziemas karš|Ziemas karā]] [[Sarkanā armija]] okupēja tās austrumu un ziemeļu daļas un 1940. gada martā tomēr piespieda Somiju parakstīt līgumu par militāro bāzu izvietošanu.
[[Attēls:Ribbentrop-Molotov lv.svg|thumb|400px|[[Molotova–Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktā]] 1939. gadā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi)]]

Nākamā Sarkanās armijas militārā operācija notika 1940. gada jūnijā, tā sākās 1940. gada 12. jūnijā ar PSRS kara flotes uzsāktu Baltijas valstu jūras blokādi. Turpinājās ar ultimātu Lietuvai 14. jūnijā un uzbrukumiem Lietuvas un Latvijas robežsargiem 15. jūnijā un &quot;neierobežota padomju karaspēka kontingenta&quot; ienākšanu Baltijas valstīs 16. un 17. jūnijā.

== Iemesli ==
Lai arī visu valstu iedzīvotājiem negaidīta, okupācija, neatkarības zaudēšana un iekļaušana PSRS sastāvā bija vairākus gadus ilgušu notikumu rezultāts. Baltijas valstu neatkarības zaudēšanas ārējie iemesli bija vispārējā Eiropas politiskā krīze, kas sākās pēc [[Minhenes vienošanās]] un Otrais pasaules karš, kas sākās pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas. Tikpat svarīgs iemesls bija Baltijas valstu nespēja vienoties par efektīvas kopējas politiskas un militāras savienības jeb [[Baltijas Antante]]s izveidi neatkarības nosargāšanai, kā arī autoritāro režīmu iekšējais vājums. 1938. gada septembrī Baltijas valstis atteicās no [[Tautu Savienība]]s kopējās drošības sistēmas, lai demonstrētu savu neitralitāti.

=== Neitralitātes politika (1938) ===
{{pamatraksts|Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā}}
{{pamatraksts|Baltijas Antante}}
Pirmais solis uz neitralitātes pasludināšanu bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atteikšanās no Tautu Savienības 16. panta saistībām 1938. gada 19. septembrī. Atteikšanos no dalības kopējās drošības sistēmā motivēja Baltijas valstu nevēlēšanās Centrāleiropas kara gadījumā atļaut svešai armijai šķērsot savu teritoriju. Bija skaidrs, ka tā būs PSRS armija, un neviens nevarēja garantēt, ka tā nepaliks valstī. Līdzīgu baiļu vadītas, arī [[Polija]] un [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]] atteicās ļaut PSRS šķērsot savu teritoriju [[Minhenes vienošanās|Sudetu krīzes]] laikā. Tāpat motivators bija skaidri paustā [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] nepatika pret kopējās drošības sistēmu, un nacisti skaidri pauda savu nepatiku par Baltijas pieturēšanos pie tās.{{nepieciešama atsauce}}

1938. gada 2.—3. novembrī triju Baltijas valstu eksperti Rīgā izstrādāja vienotu neitralitātes likumu, kas attiektos uz neitralitāti gaisa un jūras kara apstākļos (bet ne sauszemes), kuru 18. novembrī parafēja trīs ārlietu ministri. Neitralitātes likumi stājās spēkā 1938. gada 3. decembrī Igaunijā, 19. decembrī Latvijā un 1939. gada 25. janvārī Lietuvā.

1939. gada 1. septembrī Lietuva pasludināja savu neitralitāti [[Polijas kampaņa|karā]]. 2. septembrī, ar abpusēji saskaņotu tekstu, neitralitāti pasludināja arī Latvija un Igaunija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/75-82-VESTURE-Zunda.pdf |title=Baltijas Valstis un Lielbritānija Otrā Pasaules Kara Gados (1939–1945) |access-date={{dat|2014|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150504074954/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/75-82-VESTURE-Zunda.pdf |archivedate={{dat|2015|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pašpasludināto neitralitāti (atšķirībā no garantijām Beļģijai) negarantēja neviens, nedz Rietumu sabiedrotie, nedz Vācija, nedz PSRS.

=== Situācijas saasināšanās (1938—1939) ===
Katras valsts individuālie meklējumi pēc sabiedrotajiem lielvalstu vidū noveda līdz tam, ka 1938. gadā beigās Igaunija apsvēra iespēju pārtraukt piedalīties [[Baltijas Antante|Baltijas Antantē]], lai tai nebūtu jāatbalsta Vācijai nepatīkamā Lietuvas un Latvijas politika. No Baltijas valstīm militāri visvairāk apdraudētākā bija Lietuva, kas atradās pastāvīgā konfliktā ar Poliju [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] un 1930. gadu beigās ar Vāciju [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] dēļ. Pretsvaram Polijai un Vācijai Lietuva centās uzturēt labas attiecības ar PSRS. 1938. gada 21. oktobrī Hitlers [[Vērmahts|vērmahtam]] pavēlēja būt gatavam militāri okupēt Klaipēdas apgabalu. Vācijai draudzīgās Igaunijas vadītāji nevēlējās Klaipēdas jautājumā atbalstīt Lietuvu un uzskatīja, ka tai būtu jāatgriežas Vācijas sastāvā. Situācijai saasinoties, 1939. gada 21. martā Latvija pasludināja savu neitralitāti Klaipēdas jautājumā. Tādējādi abas Baltijas valstis Lietuvu bija pametušas vienu.

[[Čehoslovākija]]s okupācija pielika punktu Rietumu [[nomierināšanas politika]]i attiecībā pret Vāciju un faktiski nozīmēja Baltijas valstu neatkarības beigu sākumu. Neuzbrukšanas līgumi un neitralitātes likumi nozīmēja to, ka Baltijas likteņa izlemšana palika lielvaru rokās.

=== Baltijas valstu armijas un aizsardzības plāni ===
Pirmskara periodā triju Baltijas valstu armijās (neskaitot rezervistus) bija 4660 virsnieki, 58 000 kareivji, 900 artilērijas vienību, no kurām 248 bija zenītlielgabali, 102 tanki, 30 bruņumašīnas, deviņi bruņu vilcieni, 400 lidmašīnas. Flotēs bija četras zemūdenes, viens torpēdkuģis, septiņi ledlauži u.c. palīgkuģi. Papildus bija 6000 bruņoti robežsargi, 8300 policisti, kā arī pusmilitārās aizsargu organizācijas ar gandrīz 200 000 dalībniekiem. Latvijas ieroči bija pārsvarā angļu ražojuma ar angļu munīciju, igauņiem krievu un vāciešu ar krievu munīciju, Lietuvā franču un vācu ieroči ar vācu munīciju. Lietuva arī bija vienīgā, kas bija iegādājusies ieročus no Zviedrijas. Latvijai bija zviedru Bofors sistēmas 40 mm kalibra zenītlielgabali.

Veicot vispārējo mobilizāciju, 72 stundu laikā triju valstu armijās varēja iesaukt 650 000 kareivjus, taču reāli bruņojuma pietika 360 000 (100 000 Igaunijā, 130 000 Latvijā un 130 000 Lietuvā).

Baltijas valstu valdības nesaskaņoja savus aizsardzības plānus, un katras valsts aizsardzības plāna īstenošana vājinātu kaimiņvalsts aizsardzības līniju.

Igaunijas pirmā austrumu aizsardzības līnija balstījās uz dabīgo Narvas upes — Peipusa ezeru — Pleskavas ezeru — un Lidas, Vridas purviem, kas bija pastiprināta ar 50 betona [[Bunkurs|bunkuriem]]. Otrā bija Piusa—Petseri—Pankjavitsa—Laura līnija. Pēdējā atkāpšanās bija plānota uz Tallinas apkārtni un Baltijas salām. Bija plānota arī Somijas līča mīnēšana.

Latvijai bija trīs aizsardzības plāni: &quot;A&quot; — pret PSRS, &quot;D&quot; — pret Vāciju un &quot;K&quot; — pret PSRS un Vāciju vienlaicīgi. Visreālāk tika apspriests plāns &quot;A&quot; ar lēnu atkāpšanos uz galveno aizsardzības līniju Padedze—Lubāns—Aiviekste ar tālāko atkāpšanos līdz dabīgajam šķērslim Daugavai. Rīgas, jūra pie Liepājas un Ventspils ostām tiktu mīnēta. Aizsardzības bunkuri netika būvēti. Kā parādīja vēlākie notikumi — padomju karaspēka lielākā daļa ienāca Latvijā no Lietuvas.

Lietuvai bija divi aizsardzības plāni: pret Polijas (un varbūt PSRS) uzbrukumu un Vācijas uzbrukumu. Polijas uzbrukuma gadījumā armija ieņemtu Kauņas — [[Nevēža]]s līniju ar tālāko atkāpšanos un [[Dubisa]]s upes līniju. Vācijas uzbrukuma gadījumā arī atkāpšanās notiktu uz Dubisas līniju, kas bija galvenā aizsardzības zona un bija pastiprināta ar betona bunkuriem.&lt;ref name=&quot;lituanus.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1974/74_2_02.htm |title=Military Policies and Plans of the Baltic States on the eve of World War II |access-date={{dat|2014|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130118061039/http://www.lituanus.org/1974/74_2_02.htm |archivedate={{dat|2013|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Aktīvākas visu valstu armijas vadītāju tikšanās sākās tikai pēc padomju bāzu izvietošanas. Igaunijas un Latvijas štābu priekšnieki tikās 1939. gada 18.—23. novembrī. Latvijas un Lietuvas štābu priekšnieki tikās 1939. gada 21.—23. novembrī, atkal 1939. gada 29. novembrī — 1. decembrī un atkal 1939. gada 16. decembrī. 1940. gada 2. janvārī Igaunijas štāba priekšnieks apmeklēja Rīgu, bet Latvijas un Lietuvas štābu priekšnieki apmeklēja Tallinu 1940. gada februārī. Pēdējā kopējā tikšanās bija 1940. gada 14.—16. martā Rīgā.&lt;ref name=&quot;lituanus.org&quot; /&gt; Šī kontaktu uzturēšana radīja nepatiku PSRS, kuras interesēs nebija cieša trīs Baltijas valstu militārā sadarbība.

=== Iespējamie stratēģiju scenāriji ===
Rietumu [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotās valstis]], Vācijas Impērija un PSRS uzsāka diplomātisku spēli, lai veidotu alianses pirms gaidāmā [[Polijas kampaņa|Vācijas — Polijas kara]] sākuma. 1939. gada pavasarī PSRS vairākkārt publiski pauda savu interesi Baltijas valstu neitralitātes saglabāšanā, kas reāli nozīmētu to nonākšanu tās ietekmes zonā neatkarīgi no tā, ar ko PSRS izdotos vienoties — Vāciju vai Rietumiem.

Visi no iespējamajiem scenārijiem nozīmēja karu Baltijas valstu teritorijā.
* No 1938. gada beigām un līdz pat 1939. gada 13. aprīlim pastāvēja risks, ka Klaipēdas konflikta dēļ Vācija varētu okupēt Lietuvu un visu Latviju uz dienvidiem no Daugavas (Kurzemi un Zemgali). Igaunija kļūtu par Vācijas satelītu vai protektorātu. Šāds variants nozīmētu, ka PSRS zaudētu pieeju Baltijas jūrai un apdraudētu [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]]. PSRS karš ar Vāciju Baltijas teritorijā kļūtu gandrīz neizbēgams.
* Tāpat pastāvēja bažas, ka sākoties Vācijas — Polijas karam, PSRS varētu izmantot situāciju un preventīvi okupēt Baltijas valstis.
* Nebija izslēgta Vācijas un PSRS vienošanās par ietekmes sfērām Baltijā.
* Rietumu sabiedrotajiem, apmaiņā pret PSRS militāru palīdzību Polijai karā ar Vāciju, nāktos apmierināt PSRS vēlmi pēc ietekmes Baltijā. No Rietumu sabiedroto viedokļa, ko pauda arī vēlākais Lielbritānijas premjerministrs [[Vinstons Čērčils]], PSRS kontrole pār Baltiju bija stratēģiski daudz izdevīgāka par šī reģiona nonākšanu Vācijas kontrolē.&lt;ref&gt;[http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/231/Taurens_J_Baltijas_virziens_Latvijas_1999.pdf;jsessionid=CC8216C55584EFC47501F352ACA36E47?sequence=4 Baltijas virziens Latvijas Republikas ārpolitikā 1934. — 1940. gadā.]&lt;/ref&gt;

Atceroties rietumu sabiedroto intervenci [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] gados, kā arī ņemot vērā Lielbritānijas un Francijas publiski paustos plānus par militāras palīdzības sniegšanu Somijai [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā un Čērčila iecerēto flotes [[Operācija &quot;Katrīna&quot;|operāciju &quot;Katrīna&quot;]] Baltijas jūrā, pilnīgu pārliecību par neatgriezenisku PSRS kontroli pār Baltijas valstīm varēja dot tikai to valstiskās neatkarības izbeigšana.

Pēc PSRS iebrukuma Somijā, rietumu sabiedrotie līdz pat [[Operācija Barbarossa|1941. gada 22. jūnijam]] nopietni plānoja iespējas veikt militāru triecienu pret PSRS, kas tajā laikā bija nacistiskās Vācijas politiskā, militārā un ekonomiskā sabiedrotā.

Rietumu sākotnējie kara plāni paredzēja izvairīties no tiešas karadarbības ar Vāciju, lai mazinātu karā kritušo skaitu, bet ieviest blokādi — nogriezt tai pieeju Zviedrijas [[dzelzs rūda]]i; iegūt kontroli Baltijas jūrā; veikt aviācijas uzlidojumus [[Baku]] naftas atradnēm PSRS un [[Ploešti]] naftas laukiem Rumānijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[http://books.google.lv/books?id=39Q6uCjQEWQC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=Operation+Pike:+Britain+Versus+the+Soviet+Union,+1939-1941&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=2FvZUtatA8WK4wTb94D4Cg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Operation%20Pike%3A%20Britain%20Versus%20the%20Soviet%20Union%2C%201939-1941&amp;f=false Operation Pike: Britain Versus the Soviet Union, 1939-1941]&lt;/ref&gt;

=== Maskavas sarunas (1939) ===
Lielbritānijas, Francijas un PSRS Maskavas sarunas 1939. gada maijā bija pēdējā Baltijas valstu iespēja pašām izvēlēties savu likteni — vai nu pilnīgi pāriet Vācijas pusē vai arī iekļauties Rietumu un PSRS aliansē ar risku, ka tajās uz ilgu laiku ienāks PSRS karaspēks.
Igaunija visvairāk uztraucās par Vācijas senās ienaidnieces Francijas iespējamo rīcību. Francija, meklējot spēcīgu militāro sabiedroto Austrumos, būtu gatava nodot Baltiju PSRS. Igaunijas ārpolitikā šajā laikā notika aktīvi centieni saņemt drošības garantijas no Vācijas vai arī Ļitvinova notai līdzīgu paziņojumu.
1939. gada 27. maijā Lielbritānija un Francija apspriedē PSRS piedāvāja Baltijas valstu drošības garantiju tekstu, ka sabiedroto militārā palīdzība šīm valstīm tiek sniegta tikai pēc to lūguma, nevis pēc lielvaru ieskata. Pēc Latvijas Ārlietu ministra [[Vilhelms Munters|Muntera]] iniciatīvas Lielbritānija šajā piedāvājumā nomainīja vārdus „draudi drošībai” uz „draudi neitralitātei”, kas pēc Muntera domām ļautu nodrošināties arī pret nepamatotu PSRS rīcību. Šos priekšlikumus 31. maijā [[Vjačeslavs Molotovs|Molotovs]] noraidīja.

=== Neuzbrukšanas līgumi ar Vāciju (1939) ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-E07261, Berlin, Nichtangriffspakt mit Estland und Lettland.jpg|thumb|300px|Vācijas-Latvijas un Vācijas-Igaunijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana. Pie galda sēž (no labās) Igaunijas Selters, Vācijas Ribentrops, Latvijas Munters]]
Neuzbrukšanas līgums ar Vāciju Latvijai un Igaunijai nodrošināja reģiona neitralitāti, jo Baltijas valstīm jau bija neuzbrukšanas līgumi ar PSRS. Realitātē jebkādi kontakti ar Vāciju padarīja bažīgus Rietumus un PSRS. Skandināvijas valstis no Vācijas piedāvājumiem par līgumu slēgšanu atteicās vispār. Līguma piedāvājumu Baltijas un Skandināvijas valstīm Vācija izteica tajā pašā dienā, kad tā paziņoja par lauztiem 1935. jūras līgumu ar Lielbritāniju un neuzbrukšanas līgumu ar Poliju. No vienas puses tas nozīmēja drīzu Eiropas kara sākšanos, no otras norādīja uz Vācijas attieksmi pret jebkādiem līgumiem. Vācijas neuzbrukšanas līgumu ar Igauniju un Latviju izstrādāšanā aktīvi iesaistījās abu valstu ārlietu ministri un vēstnieki.

== PSRS protektorāts (1939—1940) ==
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS}}
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS}}
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS}}
1939. gada pavasarī notika PSRS, Lielbritānijas un Francijas sarunas par Baltijas valstu neatkarības garantēšanu, ja kāda no Baltijas valstīm piedzīvotu tiešu agresiju vai pat tikai agresijas draudus. PSRS valdība piedāvāja militāri iejaukties pat bez cietušās valsts piekrišanas, ko Lielbritānijas un Francijas valdības noraidīja.

Tomēr PSRS ārlietu tautas komisārs [[Maksims Ļitvinovs|Ļitvinovs]] 1939. gada 29. martā iesniedza notu ar drošības garantiju piedāvājumu Igaunijai un Lietuvai, kurā paziņoja, ka rūpējoties par abu valstu neatkarības saglabāšanu PSRS uzskata, ka jebkādi līgumi, kas ierobežotu šo valstu patstāvību; trešo valstu politiskas vai ekonomiskas dominances izveidošanos; vai kādu izņēmuma tiesību piešķiršanu šo valstu teritorijā un ostās no PSRS puses tiks atzīta par nepieļaujamu. Lai arī Igaunija un Latvija šo notu noraidīja, tas bija skaidrs signāls par PSRS interesēm. Notas saturs arī norāda uz vēl neskaidro Lietuvas likteni, kas līdz pat Vācijas un PSRS savstarpējās palīdzības līgumam 1939. gada septembrī tika uzskatīta par Vācijas interešu objektu. 1939. gada 20. septembrī Berlīnē bijis sagatavots līguma projekts ar Lietuvu, kas paredzēja, ka Lietuva nodod sevi Vācijas aizbildniecībā.

1939. gada 24. septembrī Igaunijas Ārlietu ministrs tika ielūgts uz Maskavu uz sarunām par tirdzniecības līgumu, taču sarunas uzreiz pārgāja uz PSRS prasībām pēc militārajām bāzēm Igaunijā un nepieciešamības noslēgt savstarpējās palīdzības līgumu. Molotovs teica: ''Jūs varat būt pārliecināts, ka Padomju Savienība šādi vai tādi par savu drošību parūpēsies. Ja jūs nepiekrītat mūsu piedāvājumam, Padomju Savienība nodrošinās savu drošību citā veidā''.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Apspriežot Maskavas piedāvāto bāzu līgumu, Igaunijas delegācijai bija skaidras šaubas, ka ar PSRS bāzēm tās teritorijā to vairs nevarēs uzskatīt par neitrālu valsti. Tikai atruna līgumā, ka Igaunijai militāra palīdzība PSRS jāsniedz lielvaras uzbrukuma gadījumā pasargāja Igauniju no iesaistīšanās [[Ziemas karš|padomju—somu karā]]. Taču padomju bāzes Igaunijā tika izmantotas, lai bombardētu Somiju.
[[Attēls:Lithuanian delegation 1939-10-07.jpg|thumb|250px|Lietuvas delegācija pirms izlidošanu uz Maskavu, 1939. gada 7. oktobris]]
28. septembrī Igaunija parakstīja līgumu, tai sekoja Latvija 5. oktobrī un Lietuva 1939. gada 10. oktobrī, kas ar PSRS parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu, kas paredzēja arī Viļņas apgabala daļas nodošanu Lietuvai. PSRS sarunas ar Somiju par līdzīgu līgumu ievilkās vairākas nedēļas un jau to laikā Somijas armija sāka mobilizāciju.

1939. gada 31. oktobrī uzstājoties PSRS Augstākajā Padomē, Molotovs teica: {{cquote|Pakti ar Baltijas valstīm nekādā veidā nenozīmē Padomju Savienības iejaukšanos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iekšējās lietās, kā tam mēģina likt noticēt daži ārzemju avoti (…) Šos paktus iedvesmo abpusēja cieņa pret katras līgumslēdzējpuses valdības, sociālo un ekonomisko sistēmu. Mēs pastāvam uz tiešu un godīgu abpusēju mūsu parakstīto vienošanos izpildīšanu un paziņojam, ka muļķīgās runas par Baltijas valstu sovjetizāciju ir noderīgas tikai mūsu kopīgajiem ienaidniekiem un dažādiem pretpadomju provokatoriem.|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1968/68_2_02Smulkstys.html |title=The Incorporation of the Baltic States by the Soviet Union |access-date={{dat|2014|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160816084659/http://lituanus.org/1968/68_2_02Smulkstys.html }}&lt;/ref&gt;}}

Līdzīgus līgumus PSRS piedāvāja arī [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijai]] un [[Turcija]]i. Bulgārija ātri pievienojās [[Ass valstis|Ass valstu]] savienībai, bet Turcija 1939. gada 19. oktobrī parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu ar Lielbritāniju un Franciju. 1940. gada marta beigās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijā]] notika valsts apvērsums, valsts pārtrauca dalību Ass līgumā un steidzīgi parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS. Nākamajā dienā Vācija uzbruka un sagrāva Dienvidslāviju, nespējot pieļaut PSRS satelīta izveidošanos tiešā Vācijas un Itālijas pierobežā.

Kara izraisīto aso ekonomisko problēmu un padomju karaspēka ienākšanas dēļ, Baltijas valstu valdības centās nepieļaut iekšējās politiskās situācijas saasināšanos un pretpadomju izpausmes, tāpēc bāzu līgumi tika pasniegti kā valsts drošības garants. Iedzīvotāji tika aicināti uzticēties vadoņu lēmumiem. Lietuvu populistiski saviļņoja PSRS lēmums Lietuvai atdot okupētās Polijas Viļņas apgabalu. To, ka noslēgtie līgumi nebūt nav pozitīvs pavērsiens valsts politikā, signalizēja Igaunijas un Lietuvas valdību atkāpšanās. Latvijā, kur Ulmanis apvienoja Valsts un Ministru prezidentu amatus, nepastāvēja pat šāda iespēja.

Atlikušajos ierobežotās neatkarības mēnešos Baltijas valsts centās nedot iemeslu PSRS izvirzīt vēl lielākas prasības. Tā kā nebija prognozējams kara iznākums Rietumos, daži cerēja uz Vācijas sakāvi, kas ļautu ar Rietumu sabiedroto palīdzību atbrīvoties no PSRS bāzēm, citi cerēja uz Vācijas un PSRS karu, kurā Vācija padzītu padomju karaspēku.

== Okupācija (1940) ==
[[Attēls:SovietBlockade1940.jpg|thumb|300px|Kartē parādīta 1940. gada 12. jūnijā sāktā Baltijas valstu jūras blokāde un [[Somija]]s gaisa satiksmes lidmašīnas notriekšanas vieta]]
[[Attēls:Baltijas valstu okupācija 1940.gif|thumb|300px|Baltijas valstu okupācija ({{val|ru|Прибалтийская кампания}}, &quot;Baltijas kampaņa&quot;, 1940). Latvijas un Igaunijas okupācijā piedalījās tajās stacionētie Sarkanās armijas kontingenti un 8. armijas vienības, bet Lietuvas okupācijai tika mobilizēta PSRS 3. un 11. armijas, kas no dienvidiem iebruka arī Latvijā]]
{{pamatraksts|Igaunijas okupācija (1940)}}
{{pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}}
{{pamatraksts|Lietuvas okupācija (1940)}}
1940. gada 1. aprīlī Vācijā izdotajās kartēs Igaunija, Latvija un Lietuva jau bija iezīmētas kā Padomju Savienībai piederoša teritorija.

1940. gada 9. aprīlī Vācija iebruka Dānijā un Norvēģijā. 1940. gada 10. maijā Vācija uzsāka uzbrukumu Beļģijai, Nīderlandei un Luksemburgai, kas jau divas nedēļas vēlāk noveda pie [[Denkerka]]s evakuācijas. 7. jūnijā pēdējie Rietumu sabiedroto spēki pameta Norvēģiju.

Galvenie notikumi risinājās Francijā, kuras negaidīti ātrais sabrukums pāris nedēļu laikā mainīja visu stratēģisko situāciju Eiropā, dodot iespēju netraucētai PSRS rīcībai Baltijā. Rietumu iespējas palīdzēt bija sabrukušas. Austrumeiropas liktenis palika Vācijas un PSRS rokās.

1940. gada 25. maijā PSRS Ārlietu tautas komisariāts apvainoja Lietuvu sadarbības līguma pārkāpumā — dažu padomju kareivju it kā nolaupīšanā. Uz Maskavu sarunu vešanai 8. jūnijā tika izsaukta Lietuvas delegācija. Vienlaikus, ar Igauniju attiecības it kā tika pat uzlabotas, 15. maijā parakstot jaunu līgumu par bāzēm un 8. jūnijā vienojoties par padomju armijas uzturēšanās administratatīvajiem noteikumiem.

Jūnija sākumā Latvijas Aizsardzības ministrs [[Krišjānis Berķis]] devās vairāku dienu vizītē uz PSRS, iespējams, tas bija veids, kā kritiskā brīdī Latvijas armiju atstāt bez vadības.

1940. gada 3. jūnijā, Latvijas Aizsardzības ministra [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] Maskavas vizītes pirmajā dienā ar PSRS Aizsardzības tautas komisāra Semjona Timošenko pavēli visus Baltijas valstīs izvietotos bruņotos spēkus apvienoja vienotā grupējumā — [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabalā]], par kura komandieri iecēla tautas komisāra vietnieku 2. ranga armijas komandieri Aleksandru Laktionovu. PSRS Augstākā Padome pieņēma lēmumu par trešā dienesta gada karavīru aizturēšanu dienestā līdz 1941. gada 1. janvārim.

No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas kara apgabalā, Kaļiņinas kara apgabalā un Baltkrievijas sevišķajā kara apgabalā tika izsludināta trauksme un mācību aizsegā karaspēks sāka koncentrēties pie Baltijas valstu robežām.

Armijas pastiprināšanai, 8. jūnijā uz reģionu no Maskavas kara apgabala tika nosūtīta 1. motorizētā, 17. un 84. strēlnieku divīzijas, 39. un 55. vieglo tanku divīzijas, 128. motorizētā divīzija no [[Arhangeļska]]s un 55. strēlnieku divīzija no [[Orla]]s kara apgabala.

Pie Latvijas un [[Lietuva]]s dienvidaustrumu robežas izvietojās PSRS 3. armija ar 4. un 24. strēlnieku korpusu un 3. kavalērijas korpusu Vasīļija Kuzņecova vadībā. 11. armija ar 10. un 11. strēlnieku korpusu un 6. kavalērijas korpusu izvietojās pie Lietuvas robežas. Starp [[Somu līcis|Somu līci]] un [[Peipusa ezers|Peipusa ezeru]] izejas pozīcijas ieņēma 11. strēlnieku divīzijas daļas. Uz dienvidiem no Peipusa ezera izvietojās 8. armija, ko vadīja ģenerālleitnants Konstantīns Pjadiševs. Pie Lietuvas robežas Sarkanā armija pabeidza ieņemt izejas pozīcijas 15. jūnijā, bet pie Latvijas un [[Igaunija]]s robežas — 16. jūnijā. Kopā Baltijas okupācijai bija norīkotas 3 armijas, 7 strēlnieku un 2 kavalērijas korpusi, 20 strēlnieku, divas motostrēlnieku un 4 kavalērijas divīzijas. Pie Baltijas valstu robežām kaujas gatavībā stāvēja deviņas tanku un viena gaisa desanta brigāde. Kopējais kareivju skaits šajās vienībās bija ap 450 000, ar 8000 lielgabaliem, 3000 tankiem un 2600 lidmašīnām.

1940. gada 8. jūnijā Sarkanās armijas ģenerālštābs izdod direktīvu pēc kuras kara hospitāļi Baltijas pierobežā bija jāpalielina līdz kara laiku štatiem un jātur pilnīgā gatavībā līdz turpmākajiem rīkojumiem. Vienlaikus līdz 16. jūnijam bija jāsagatavo arī sanitārie vilcieni un pārsienamie punkti kaujas vienībās.
Baltijas valstīs pēc ''Savstarpējās palīdzības paktiem'' bāzētajās, kā arī to pierobežās savilktajās Sarkanās armijas daļās tika izsludināta kaujas trauksme. To lidlauki tika turēti gatavībā.
[[Ļida|Ļidā]] notika armijas komandējošā sastāva slepena apspriede. Armijas pavēlnieka vietnieks ģenerālleitnants Fjodors Kuzņecovs, kurš komandēja 11. armiju, ziņoja par &quot;iespējamām darbībām pret Lietuvu&quot;.
No 1940. gada 10. jūnija 21.30 Baltijas valstīs izvietotā karaspēka radiostacijām bija jāstrādā tikai uztveršanas režīmā, gaidot signālu operācijas sākšanai. Karaspēkam bija jādod pēkšņs trieciens [[Lietuvas armija]]i, nepieļaujot tās atkāpšanos uz [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], un jāieņem Lietuva trijās-četrās dienās.

1940. gada 9. jūnijā izdota direktīva Nr. 02622 par Baltijas valstu jūras blokādi, kas tika uzsākta 12. jūnijā un jau 14. jūnijā tika notriekta pasažieru lidmašīna, kura veica regulāro reisu no Tallinas uz Helsinkiem. Somu kompānijas „Aero” lidmašīnu „Ju 52 Kaleva” apšaudīja PSRS bumbvedēji „DB-3” un bojā gāja visi deviņi cilvēki lidmašīnā. Tāpat blokādes laikā tika ieņemti 52 kuģi, uz dažiem pat ticis šauts.

Padomju flotes uzdevums bija pilnībā bloķēt Tallinas, Paldisku un Liepājas ostas, būt gatavībā ieņemt Lietuvas flotes bāzi Palangā, pārtraukt jebkādu satiksmi Rīgas un Somu līci. Jūrā no [[Klaipēda]]s piekrastes dienvidos līdz [[Narva]]i ziemeļos PSRS Baltijas jūras kara flotes kuģi izveidoja kādas septiņas aizsprosta grupas. Šajā jūras blokādes operācijā piedalījās 1939. gada oktobrī [[Liepājas Karosta|Liepājas Karostā]] izveidotajā PSRS kara flotes bāzē izvietotais kreiseris „Kirov”, 2 līderkuģi, 3 mīnukuģi, 10 zemūdenes, 2 mīnu traleri un 1 lielgaballaiva, kopā 19 karakuģu. Kopumā kara operāciju Baltijas jūrā nodrošināja 120 padomju kuģi.

11. jūnijā no pulksten 13.00 līdz 16.00 notika apspriede, kurā piedalījās nupat ieceltais Baltkrievijas sevišķā kara apgabala pavēlnieks, ģenerālleitnants Dmitrijs Pavlovs, kurš iepazīstināja ar kaujas plānu un karaspēka uzdevumiem. Viņš izdeva pavēli par karagūstekņu apgādes normām un NKVD vietējās pārvaldes sāka gatavot karagūstekņu nometnes 60 000—70 000 karagūstekņu izvietošanai.&lt;ref&gt;Juris Ciganovs [https://www.la.lv/pildu-kaujas-paveli-baltijas-valstu-militara-okupacija „Pildu kaujas pavēli…”. Kā notika Baltijas valstu militāra okupācija] — NRA, 16.06.22.&lt;/ref&gt;

1940. gada 12. jūnijā tika izdota ģenerāļa Dmitrija Pavlova pavēle nr. 002/op, kura uzdeva 16. strēlnieku korpusam, kurš bāzējās Lietuvā un 11. armijai aplenkt un iznīcināt pretinieku kaujas rajonā. Pēc armijas desantēšanās Lietuvā 16. SSK bija jānotur savi dislokācijas rajoni, jāieņem tilti pār [[Nemuna]]s un [[Nere]]s upēm un jānodrošina 214. gaisa desanta brigādes 935 kaujinieku desantu piecus kilometrus uz dienvidiem no Gaižuku dzelzceļa stacijas. Kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa daļām desantniekiem bija jāieņem galvenie [[Kauņa]]s objekti. [[Kauņa]]s [[Aerodroms|aerodromā]] bija paredzēts izsēdināt vēl 475 desantniekus. Operāciju plānoja pabeigt 1940. gada 15. jūnija rītā, bet jau 1940. gada 13. jūnijā desantēšanas vietas sagatavošanai netālu no Gaižuku stacijas bija desantēti septiņi cilvēki.

PSRS ārlietu tautas komisārs [[Vjačeslavs Molotovs]] 1940. gada 14. jūnijā 23:30 pieņēma Lietuvas vēstnieku PSRS un ārlietu ministru Urbši, kuram tika nolasīts ultimāts.

Jau naktī uz 15. jūniju tika veikts uzbrukums Latvijas Republikas robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī, kas pazīstams kā [[Masļenku robežincidents]]. Šajos uzbrukumos sarkanarmieši vairākus cilvēkus nogalināja un vairākus desmitus cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotājus un bērnus, aizveda gūstā uz PSRS. Šīs provokācijas mērķis bija izsaukt Latvijas armijas atbildes reakciju, kas dotu iemeslu PSRS iebrukumam Latvijā.

Dienā padomju karaspēks veica uzbrukumus Lietuvas robežai, aizturot un atbruņojot daudzus robežsargus, kā arī nogalinot vienu policistu Utas robežpunktā.

Gandrīz identiski ultimāti 16. jūnijā tika pasniegti Igaunijas un Latvijas vēstniekiem Padomju Savienībā. Ultimātos padomju valdība pārmeta, ka nav ne tikai likvidēta Igaunijas-Latvijas militārā savienība, bet gan paplašināta, pievelkot šai savienībā Lietuvu un cenšoties iesaistīt tajā arī Somiju. Baltijas militārsavienības pastāvēšana pēc būtības esot pretrunā ar 1939. gadā noslēgtajiem PSRS un Baltijas valstu bāzu izvietošanas līgumiem. Tika paziņots, ka pēc savstarpējās palīdzības paktu noslēgšanas &quot;Padomju valdība uzskata pret PSRS vērstas militārsavienības pastāvēšanu starp Latviju, Igauniju un Lietuvu ne tikai par nepieļaujamu un neciešamu, bet arī par dziļi bīstamu un draudošu PSRS robežu drošībai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://e-okupacijasmuzejs.lv/images/items/3_12_ultimats_3.JPG |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160809130058/http://e-okupacijasmuzejs.lv/images/items/3_12_ultimats_3.JPG }}&lt;/ref&gt;

Ultimātos bija minēts, ka par Baltijas valstu militārsavienības atdzīvināšanu un paplašināšanu liecinot divu slepenu Baltijas valstu konferenču sasaukšana 1939. gada decembrī un 1940. gada martā (10. un 11. konference), lai formāli izveidotu paplašināto militārsavienību starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Par to liecinot arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ģenerālštābu sakaru pastiprināšana un speciāla militārās Baltijas Antantes preses orgāna radīšana 1940. gada februārī — ''Revue Baltique'', ko izdod angļu, franču un vācu valodās Tallinnā un tamlīdzīgi apvainojumi.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.16.ultim.htm PSRS valdības paziņojums (ultimāts) Latvijas valdībai. 1940. gada 16. jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070907213150/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.16.ultim.htm |date={{dat|2007|09|07||bez}} }} no ''Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией август 1939г.-август 1940г. Москва: Междунвродные отношения, 1990''. Pielikums pie Nr.248, с.386-387. (tulkojums latviski)&lt;/ref&gt;

Sarkanā armija visās apdzīvotajās vietās ieņēma valsts pārvaldes ēkas, telefonu centrāles, pasta un banku nodaļas, tipogrāfijas un radioraidītājus, bet ne visur tas ritēja bez aizķeršanās. Tika izvietota sardze pie nozīmīgākajiem tiltiem, ministrijām, bankām, prezidenta apartamentiem u.c. Visas turpmākās ziņas un paziņojumi Baltijas masu informācijas līdzekļos tika cenzēti no padomju drošības iestāžu puses, tātad pauda tikai padomju valstij vajadzīgu informāciju.

=== Baltijas okupācijas iemesli 1940. gadā ===
* Lielinieku partijas VII kongresā pieņemtais slepenais lēmums — izdevīgos apstākļos uzskatīt par nesaistošiem jebkādus viņu noslēgtos miera līgumus.&lt;ref&gt;Александров Кирилл Михайлович [http://abzubov.com/lectures/two_questions Неизвестные потери и забытые союзники] — abzubov.com&lt;/ref&gt;
* Molotova—Ribentropa pakta noslēgšana, kas atļāva lielvarām saimniekot savās ietekmes sfērās.
* [[Ziemas karš|Ziemas kara]] beigas, kad visu padomju militāro uzmanību atkal varēja pievērst Baltijas valstīm.
* Francijas sabrukums, Rietumiem zaudējot iespējas ietekmēt notiekošo.
* [[Baltijas Antante]]s sagraušana un Baltijas—Vācijas alianses nepieļaušana.

=== PSRS uzbrukuma plāns Vācijai ===
Padomju Savienība bija izveidojusi vislielāko armiju pasaulē un Baltijas okupācija uzlaboja tās stāvokli attiecībā pret Vāciju gadījumā, ja PSRS izlemtu pret to uzsākt karu. 1940. gada 25. maijā sāktais konflikts par Lietuvā &quot;nolaupītajiem” padomju kareivjiem bija iegansts politiskām prasībām pret Lietuvu. Pret Igauniju un Latviju nekādas līdzīgas provokācijas netika veiktas. Tas liek domāt, ka tieši Lietuva ar savu Austrumprūsijas robežu bija galvenais okupācijas mērķis, lai nodrošinātu iespējas tiešai PSRS karadarbībai pret Vāciju.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2020-06-22/kara-sakums-kadu-padomju-savieniba-negaidija „Kara sākums, kādu Padomju Savienībā negaidīja”] — Juris Ciganovs, sargs.lv, 22.06.20.&lt;/ref&gt;

Vēsturnieks Boriss Sokolovs izvirzīja teoriju, ka karaspēka sākotnējā ievešana Lietuvā, kamēr [[Vērmahts]] izvērsās Rietumu frontē, atkārtoja Pirmā pasaules kara Francijas un Krievijas alianses kara plānu. Tas bija pirmais solis pirms plānotā Sarkanās armijas iebrukuma [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], taču Francijas negaidīti ātrā militārā sagrāve lika plānu apturēt. Lai neizraisītu Hitlera aizdomas par lielā PSRS karaspēka ievešanu pierobežā, visas Baltijas valstis nācās anektēt PSRS sastāvā.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=AdMCWWa_BlkC&amp;pg=PR3 |title=Northern European Overture to War, 1939-1941: From Memel to Barbarossa |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140901093627/http://books.google.lv/books?id=AdMCWWa_BlkC&amp;pg=PR3 |archivedate={{dat|2014|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;
No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas, Kaļiņinas un Baltkrievijas kara apgabalu karaspēks sāka koncentrēties pie Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām it kā manevru veikšanai. Šīs kustības bija nepieciešamas Baltijas valstu okupācijai (tiesa, padomju karaspēka apjoms vairākas reizes pārsniedza Baltijas valstu armiju kopskaitu, neskaitot jau valstīs esošās PSRS militārās bāzes) vai arī norādīja uz Staļina plānu jūnija sākumā dot triecienu Hitleram no aizmugures, kamēr Vērmahta galvenie spēki karoja Rietumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1098548/strategiia-stalina Стратегия Сталина] LRT&lt;/ref&gt;

1941. gada 29. maijā PSRS kara tipogrāfijā sāka iespiest krievvalodīgiem karavīriem domātu kabatas formāta krievu-vācu vārdnīcu ar karadarbībai tipisku terminoloģiju.&lt;ref&gt;[https://www.aroundspb.ru/variety/docs/rusger/rusger.php Русско-немецкий военный разговорник] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200926031242/https://www.aroundspb.ru/variety/docs/rusger/rusger.php |date={{dat|2020|09|26||bez}} }} 1941&lt;/ref&gt; Tāda pati vārdnīca tika izdota rumāņu, turku un ķīniešu valodai. Lietuviešu un igauņu valodā šādu vārdnīcu drukāšana sākās 1940. gada 9. jūnijā&lt;ref&gt;[https://www.digar.ee/viewer/et/nlib-digar:334127/294001/page/4 digar.ee] Igaunijas Nacionālā bibliotēka&lt;/ref&gt;
Pēc Latvijas okupācijas padomju karaspēks pastiprināti ieveda valstī ešelonus ar kara tehniku un munīciju tālākam uzbrukumam, kurus izkrāva tikai naktīs.&lt;ref&gt;Ignats Blaževičs „Latvijas armija un tās iznīcināšana”. — Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.1, 01.01.1996.&lt;/ref&gt;

Padomju militāro bāzu izvietojums Baltijā arī norāda uz PSRS plāniem karot ar Vāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939—1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Nepretošanās ===
Sarkanās armijas komandieri bija guvuši zināmu pieredzi [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā un pret Baltijas valstīm koncentrētie armijas spēki bija milzīgi. Valstis faktiski atradās blokādē.
Lietuvas valdības sēdē, kas notika 14.—15. jūnija naktī, prezidenta [[Antans Smetona|Smetonas]] viedoklis par pretošanos PSRS netika atbalstīts un viņš bēga pāri robežai uz Vāciju. Ministri uzskatīja, ka bezcerīgās pretošanās cena būs pārāk augsta. Lietuvas politiskā elite domāja, ka Smetonas režīma sabrukums nebūt nenozīmēs valsts neatkarības beigas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=ST3LrBPOM4gC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=1939:+The+Year+that+Changed+Everything+in+Lithuania%27s+History&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=X0vZUpyvG-TQygPFpoDwCg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=1939%3A%20The%20Year%20that%20Changed%20Everything%20in%20Lithuania's%20History&amp;f=false |title=1939: The Year that Changed Everything in Lithuania's History |access-date={{dat|2014|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150503232819/http://books.google.lv/books?id=ST3LrBPOM4gC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=1939:+The+Year+that+Changed+Everything+in+Lithuania%27s+History&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=X0vZUpyvG-TQygPFpoDwCg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=1939%3A%20The%20Year%20that%20Changed%20Everything%20in%20Lithuania's%20History&amp;f=false |archivedate={{dat|2015|05|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šķērsojot Lietuvas robežu, sarkanarmieši nogalināja policistu Utas robežpārejas punktā.
Pēc Vācijas atteikšanās atvērt ''Klaipēdas koridoru''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |title=hrono.ru |access-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |archivedate={{dat|2016|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; visi apgādes ceļi bija bloķēti.&lt;ref&gt;Мельтюхов Михаил Иванович [http://militera.lib.ru/research/meltyukhov/05.html «Упущенный шанс Сталина. Советский Союз и борьба за Европу 1939-1941»]. — Вече, Москва 2002. {{ISBN|5783811963}}&lt;/ref&gt; 

Arī Latvijas armija pavēli pretoties nesaņēma,&lt;ref&gt;Ēriks Jēkabsons [http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170309050034/http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums |date={{dat|2017|03|09||bez}} }} Ir — 14.03.2014.&lt;/ref&gt; tomēr Vācijas vēstnieka Latvijā U. fon Koces 21. jūnija ziņojumā bija teikts, ka 17. jūnija naktī Rīgā nogalināti aptuveni 50 cilvēku, bet apmēram 200 ievainoti. Arī citās Latvijas vietās varas pārņemšana nenoritēja mierīgi, tāpēc 18. jūnijā K. Ulmanis, atrodoties mājas arestā, pēc jaunās varas pieprasījuma izsludināja valstī ārkārtas stāvokli, kas aizliedza pulcēšanos, brīvu pārvietošanos u.c..

Igaunijas armijas sakaru bataljona štābs nepakļāvās ieroču nolikšanas pavēlei un 21. jūnija vakarā Tallinā, Raua ielā notika kauja, kurā tika nogalināti 10 sarkanarmieši un 2 igauņu karavīri, daudzi abās pusēs tika ievainoti.&lt;ref&gt;[https://collection.cooperhewitt.org/countries/23424805/ Estonia]&lt;/ref&gt;

Sarkanās armijas zaudējumi Baltijas valstu okupācijas rezultātā (pēc nepilnīgām ziņām) bija — 58 krituši un 158 ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |title=Прибалтийская операция 1940 г. |access-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |archivedate={{dat|2016|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pie tiem būtu jāpieskaita vēl daži Masļenku robežincidentā uz Latvijas robežas ievainotie un nogalinātie uzbrucēji. Ziņas par to netika izplatītas slepenības un totālas masu informācijas līdzekļu cenzūras dēļ.

=== Baltijas valstu salīdzinājums ar Somiju ===

Baltijas valstu vadītāji uzskatīja, ka Somijas [[Ziemas karš]] ar PSRS bija kļūda, jo pēc tam Somijai tāpat nācās piekrist gandrīz tām pašām prasībām, ko PSRS izvirzīja pirms kara. Tomēr Somijai kara gadījumā bija ārējas apgādes iespējas, kādu nebija bloķētajai Baltijai. Arī Anglija un Francija gatavojās nosūtīt apvienotos spēkus palīgā Somijai...
Nav zināms, ko Baltijas valstu iedzīvotāji domāja par līgumiem ar PSRS, bāzu izvietošanu un padošanos 1940. gada jūnijā. Politiskās partijas bija aizliegtas, opozīcija apspiesta, presē ieviesta cenzūra, dominēja tikai režīma viedoklis. Autoritāro režīmu politiskā un militārā elite īstenoja politiku, kas veda uz neatkarības zaudēšanu, pakti un ultimāti tika pieņemti dažu dienu vai stundu laikā bez publiskas apspriešanas pat režīmu kontrolētajos Lietuvas un Igaunijas parlamentos. Baltijas valstu autoritāro režīmu būtība pilnībā izpaudās nedemokrātiskajā veidā, kā tās risināja attiecības ar PSRS.
Tikmēr Somijā pastāvēja demokrātija un preses brīvība, pie cenzūras nebija pieraduši žurnālisti, darbojās politiskās partijas, un sabiedrība aktīvi pauda savu viedokli.

[[Attēls:Raate road.jpg|thumb|250px|[[Ziemas karš|Ziemas kara]] [[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]] nogalinātie PSRS kareivji un iznīcinātā PSRS tehnika]]
Lai arī triju Baltijas valstu maksimāli iespējamais mobilizējamo skaits gandrīz divreiz pārsniedza Somijas iespējas, atšķirībā no Somijas, Baltijas valstīs aizsardzība bija tikai plānu līmenī. Nepastāvēja kopīga militāra sadarbība, nebija izbūvētas aizsardzības līnijas. Netika izsludināta mobilizācija, trūka militārā ekipējuma. Negatavoja arī iedzīvotāju evakuāciju no pilsētām. Kaujas darbība uzreiz būtu noritējusi nevis pierobežas purvos un tukšos mežos, bet mazo valstu centrālajos rajonos. Visi apgādes ceļi pat no jūras puses bija bloķēti. Valstīs izvietotajās padomju militārajās bāzēs jau bija izvietoti tikpat lieli iebrucēju spēki, cik atradās šo valstu regulārajās armijās.

== PSRS ultimāti Eiropas kara kontekstā ==
Līdzīgi Trešā Reiha 1938. un 1939. gadā veiktajam Austrijas [[anšluss|anšlusam]], [[Čehoslovākija]]s sadalīšanai un Bohēmijas un Morāvijas protektorāta izveidei, arī Padomju Savienības valdība 1939. un 1940. gadā centās starptautiski leģitimizēt Baltijas valstu pārvēršanu protektorātos ar sekojošu aneksiju. 1939. gada oktobrī noslēgtie bāzu līgumi paredzēja PSRS bāzu izvietošanu šajās valstīs uz desmit gadiem. Igaunijas un Latvijas autoritārie prezidenti pirmajās nedēļās pēc okupācijas palika savos amatos un akceptēja PSRS emisāru uzspiestās izmaiņas. Visās valstīs PSRS karaspēka klātbūtnē tika veiktas vēlēšanas, kurās atļāva piedalīties tikai okupācijas iestāžu izveidotiem vēlēšanu sarakstiem.

Pēc Francijas un Lielbritānijas sakāves vairs nepastāvēja draudi par Rietumu militāro palīdzību un PSRS bija jānodrošinās pret iespēju, ka ar Savstarpējās palīdzības līgumiem neapmierinātās Baltijas valstis varētu izlemt pāriet Vācijas pusē.

Vēl 1940. gada 8. jūnijā tika noslēgts padomju—igauņu līgums par padomju karaspēka uzturēšanās administratīvo regulējumu, kas paredzēja, ka padomju karaspēka kustība notiks, tikai iepriekš informējot igauņu militāros komandierus. Parakstītāji bija Igaunijas vēstnieks [[Augusts Reis]] un Ārlietu komisāra vietnieks [[Vladimirs Dekanozovs]]. Nekas netika minēts par iespējamo kontingenta palielināšanu vai kādām padomju pretenzijām. Iespējams, pat vēl šajā laikā nebija pieņemts gala lēmums par visu Baltijas valstu okupāciju. Taču PSRS neattīstīja dažādu pieeju Baltijas valstīm, visur tika izmantoti vienādi risinājumi.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot; /&gt;

Novērtējot šo periodu Baltijas vēsturē, jāņem vērā, ka Vācija sagrāva un okupēja Čehoslovākiju, neskatoties uz Francijas un PSRS sniegtajām garantijām. Baltijas valstis neatkarību zaudēja nevis savas neveiksmīgās politikas, bet gan Vācijas un PSRS agresijas dēļ.

=== Molotovs par Baltijas okupāciju ===
[[Vincs Krēve-Mickevičs]], PSRS okupācijas spēku izveidotās valdības vicepremjers, Ārlietu ministrs un vēlāk arī premjers, savās trimdā sarakstītajās atmiņās apraksta tikšanos ar Molotovu, kurā tas Baltijas okupāciju izskaidro PSRS starptautisko mērķu ietvarā.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/251484-1940_gada_iluzijas_lietuva „1940. gada ilūzijas Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051615/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/251484-1940_gada_iluzijas_lietuva |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} — tvnet.lv&lt;/ref&gt; Šī saruna sasaucas ar vēsturnieku teorijām par plānoto PSRS uzbrukumu Vācijai 1941. vai 1942. gadā.

Krēve-Mickevičs bija pieprasījis tikšanos ar Molotovu, lai sūdzētos par valstij uzspiesto pārmērīgo sovjetizāciju.

{{cquote|Jums skaidri jāskatās uz reālo situāciju un jāsaprot, ka nākotnē mazām valstīm būs jāpazūd. Jūsu Lietuvai kopā ar pārējam Baltijas valstīm, ieskaitot Somiju, būs jāpievienojas varenajai Padomju Savienības saimei. Tāpēc jums jau tagad jāsāk izglītot savus cilvēkus par padomju sistēmu, kas nākotnē valdīs visur, visā Eiropā, dažās vietās ātrāk, kā Baltijas valstīs, vēlāk arī citās. (…)

Tagad, vairāk nekā iepriekš, mēs esam stingri pārliecināti, ka mūsu dižais biedrs Ļeņins nekļūdījās, kad viņš mums teica, ka Otrais pasaules karš mums palīdzēs iegūt varu visā Eiropā, līdzīgi kā Pirmais palīdzēja mums iegūt varu Krievijā.

Šodien mēs atbalstām Vāciju, bet tikai pietiekoši, lai to nesakautu pirms apspiestās un badā esošās karojošo valstu masas zaudē ticību un saceļas pret saviem vadoņiem. Tad Vācijas buržuāzija panāks izlīgumu ar savu ienaidnieku, Sabiedroto valstu buržuāziju, lai ar kopīgiem spēkiem apspiestu proletariāta sacelšanos. Bet tajā brīdī mēs nāksim tam palīgā, mēs nāksim ar svaigiem spēkiem, labi sagatavoti; es domāju, ka Rietumeiropas teritorijā, kaut kur Reinas tuvumā notiks pēdējā kauja starp proletariātu un deģenerēto buržuāziju, kas izlems Eiropas likteni uz visiem laikiem. Mēs esam pārliecināti, ka mēs, nevis buržuāzija, uzvarēs tajā kaujā.

Šī iemesla dēļ mēs nevaram šodien nopietni apsvērt jūsu piedāvājumu. Mēs nevaram pieļaut mūsu aizmugurē palikt mazai salai ar valdības veidu, kādam būs jāpazūd visā Eiropā.&lt;ref&gt;[http://www.lituanus.org/1965/65_2_02_KreveMickevicius.html Conversations with Molotov]&lt;/ref&gt;|}}

== Iespējamās alternatīvas ==
Alternatīva katras valsts atsevišķām sarunām un klusai kapitulācijai būtu bijusi kopēja alianse un vēršanās pie palīdzības Tautu savienībā vai Rietumu sabiedrotajiem pēc politiskā un morālā atbalsta.

Kopīgi vai atsevišķi Baltijas valstis militāri būtu varējušas pretoties PSRS tikai pāris dienas. Taču svarīgāks būtu nevis pretošanās ilgums, bet pretestības fakts. Uzvara bija neiespējama, taču pretošanās nozīmētu sakāvi ar godu. Okupācija ne vienmēr nozīmē valstiskuma zaudēšanu vai aneksiju. Vācija un PSRS kara laikā okupēja daudzas valstis, mainīja to politiskās sistēmas un robežas, bet tikai dažas no Eiropas valstīm tika iznīcinātas vai anektētas pilnībā: Čehoslovākija 1938—1945., Polija 1939—1945., Baltijas valstis 1940—1990.

Nedz 1939. gada oktobrī, nedz 1940. gada jūnijā Rietumu sabiedrotajiem nebija iespēju atbalstīt Baltijas valstis, jo sarunas Maskavā notika ļoti ātri, slepeni un bez starptautiskām konsultācijām vai palīdzības pieprasīšanas. Neviena no Baltijas valstīm publiski nevērsās pēc palīdzības pie Rietumu lielvalstīm.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas okupācija (1940)]]
* [[Latvijas okupācija (1941—1945)]]
* [[Baltijas valstu okupācijas neatzīšana]] 

== Literatūra ==
* Alfrēds Bērziņš „1939. Lielo notikumu priekšvakarā”. — Grāmatu draugs, Brooklyn, N.Y. 1976.
* Henrihs Strods „Pakta zona. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 2003”. — Latvijas 50 Gadu Okupācijas Muzeja Fonds, Rīga 2004. {{ISBN|9984961311}}
* Agnis Balodis „Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā”. — Zvaigzne, Rīga 1980.
* Juris Ciganovs „Piegādes karam”. — Mājas Viesis 23.08.2002.

== Ārējās saites ==
* [https://veletajiem.wordpress.com/2014/03/14/latvijas-okupacija-1940-gada-dokumentos-lidzigi-krievija-2014-gada-rikojas-ukraina/ Latvijas okupācija 1940. gadā dokumentos]
* Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/riteniem.htm „Zem politisko lielvaru riteņiem”] — Latvijas Vēstnesis 10.03.-28.09.2005.
* Inesis Feldmanis [http://lpra.vip.lv/mol_feldmanis.htm Okupācijas patiesais sākums] — Latvijas Avīze 01.10.2004.
* [https://gulags.wordpress.com/2013/08/20/pavele-but-gataviem-iebrukt-latvija-1940-g-9-junijs/ Директива НКО СССР № 02622 от 9 июня 1940 года]
* [https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php Прибалтийская операция 1940 г.]

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Diplomātija]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>1uu4d4eha1ectudfwumx3v7w7pq9em8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532217</id>
      <parentid>4532172</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:37:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52053" sha1="8ux7r30dm18dj7uw5jw9fkzozmosbz0" xml:space="preserve">{{Notikuma infokaste
|title                    = Baltijas valstu okupācija
|image                    = Red Army enters the territory of Lithuania during its occupation, 1940 (cropped).jpg
|image_size               = 250px
|caption                  = [[Sarkanā armija]] 1940. gadā šķērso PSRS—Lietuvas robežu un ieiet Lietuvā
|date                     = 1940. gada 15. jūnijs — 1991. gada 6. septembris
|place                    = [[Igaunija]], [[Latvija]], un [[Lietuva]]
|also known as            = Baltijas operācija ([[Padomju Savienība|PSRS]])
|outcome                 =
}}
'''Baltijas valstu okupācija''' ({{val|ru|Прибалтийская кампания}}&amp;nbsp;— 'Baltijas kampaņa') bija triju [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] militāra sagrābšana [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā ar sekojošu pievienošanu [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1939. gada 23. martā Lietuva bija spiesta parakstīt līgumu par [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] atdošanu Vācijai. Neilgi pēc [[Polijas kampaņa]]s 1939. gada oktobrī PSRS uzspieda trim Baltijas valstīm parakstīt vienošanos par militāro bāzu izvietošanu to teritorijās, kas iesāka PSRS protektorāta periodu (1939—1940). Ceturtā valsts [[Somija]] protektorāta līgumu parakstīt sākotnēji atteicās, tāpēc [[Ziemas karš|Ziemas karā]] [[Sarkanā armija]] okupēja tās austrumu un ziemeļu daļas un 1940. gada martā tomēr piespieda Somiju parakstīt līgumu par militāro bāzu izvietošanu.
[[Attēls:Ribbentrop-Molotov lv.svg|thumb|400px|[[Molotova–Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktā]] 1939. gadā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi)]]

Nākamā Sarkanās armijas militārā operācija notika 1940. gada jūnijā, tā sākās 1940. gada 12. jūnijā ar PSRS kara flotes uzsāktu Baltijas valstu jūras blokādi. Turpinājās ar ultimātu Lietuvai 14. jūnijā un uzbrukumiem Lietuvas un Latvijas robežsargiem 15. jūnijā un &quot;neierobežota padomju karaspēka kontingenta&quot; ienākšanu Baltijas valstīs 16. un 17. jūnijā.

== Iemesli ==
Lai arī visu valstu iedzīvotājiem negaidīta, okupācija, neatkarības zaudēšana un iekļaušana PSRS sastāvā bija vairākus gadus ilgušu notikumu rezultāts. Baltijas valstu neatkarības zaudēšanas ārējie iemesli bija vispārējā Eiropas politiskā krīze, kas sākās pēc [[Minhenes vienošanās]] un Otrais pasaules karš, kas sākās pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas. Tikpat svarīgs iemesls bija Baltijas valstu nespēja vienoties par efektīvas kopējas politiskas un militāras savienības jeb [[Baltijas Antante]]s izveidi neatkarības nosargāšanai, kā arī autoritāro režīmu iekšējais vājums. 1938. gada septembrī Baltijas valstis atteicās no [[Tautu Savienība]]s kopējās drošības sistēmas, lai demonstrētu savu neitralitāti.

=== Neitralitātes politika (1938) ===
{{pamatraksts|Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā}}
{{pamatraksts|Baltijas Antante}}
Pirmais solis uz neitralitātes pasludināšanu bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atteikšanās no Tautu Savienības 16. panta saistībām 1938. gada 19. septembrī. Atteikšanos no dalības kopējās drošības sistēmā motivēja Baltijas valstu nevēlēšanās Centrāleiropas kara gadījumā atļaut svešai armijai šķērsot savu teritoriju. Bija skaidrs, ka tā būs PSRS armija, un neviens nevarēja garantēt, ka tā nepaliks valstī. Līdzīgu baiļu vadītas, arī [[Polija]] un [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]] atteicās ļaut PSRS šķērsot savu teritoriju [[Minhenes vienošanās|Sudetu krīzes]] laikā. Tāpat motivators bija skaidri paustā [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] nepatika pret kopējās drošības sistēmu, un nacisti skaidri pauda savu nepatiku par Baltijas pieturēšanos pie tās.{{nepieciešama atsauce}}

1938. gada 2.—3. novembrī triju Baltijas valstu eksperti Rīgā izstrādāja vienotu neitralitātes likumu, kas attiektos uz neitralitāti gaisa un jūras kara apstākļos (bet ne sauszemes), kuru 18. novembrī parafēja trīs ārlietu ministri. Neitralitātes likumi stājās spēkā 1938. gada 3. decembrī Igaunijā, 19. decembrī Latvijā un 1939. gada 25. janvārī Lietuvā.

1939. gada 1. septembrī Lietuva pasludināja savu neitralitāti [[Polijas kampaņa|karā]]. 2. septembrī, ar abpusēji saskaņotu tekstu, neitralitāti pasludināja arī Latvija un Igaunija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/75-82-VESTURE-Zunda.pdf |title=Baltijas Valstis un Lielbritānija Otrā Pasaules Kara Gados (1939–1945) |access-date={{dat|2014|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150504074954/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/75-82-VESTURE-Zunda.pdf |archivedate={{dat|2015|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pašpasludināto neitralitāti (atšķirībā no garantijām Beļģijai) negarantēja neviens, nedz Rietumu sabiedrotie, nedz Vācija, nedz PSRS.

=== Situācijas saasināšanās (1938—1939) ===
Katras valsts individuālie meklējumi pēc sabiedrotajiem lielvalstu vidū noveda līdz tam, ka 1938. gadā beigās Igaunija apsvēra iespēju pārtraukt piedalīties [[Baltijas Antante|Baltijas Antantē]], lai tai nebūtu jāatbalsta Vācijai nepatīkamā Lietuvas un Latvijas politika. No Baltijas valstīm militāri visvairāk apdraudētākā bija Lietuva, kas atradās pastāvīgā konfliktā ar Poliju [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] un 1930. gadu beigās ar Vāciju [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] dēļ. Pretsvaram Polijai un Vācijai Lietuva centās uzturēt labas attiecības ar PSRS. 1938. gada 21. oktobrī Hitlers [[Vērmahts|vērmahtam]] pavēlēja būt gatavam militāri okupēt Klaipēdas apgabalu. Vācijai draudzīgās Igaunijas vadītāji nevēlējās Klaipēdas jautājumā atbalstīt Lietuvu un uzskatīja, ka tai būtu jāatgriežas Vācijas sastāvā. Situācijai saasinoties, 1939. gada 21. martā Latvija pasludināja savu neitralitāti Klaipēdas jautājumā. Tādējādi abas Baltijas valstis Lietuvu bija pametušas vienu.

[[Čehoslovākija]]s okupācija pielika punktu Rietumu [[nomierināšanas politika]]i attiecībā pret Vāciju un faktiski nozīmēja Baltijas valstu neatkarības beigu sākumu. Neuzbrukšanas līgumi un neitralitātes likumi nozīmēja to, ka Baltijas likteņa izlemšana palika lielvaru rokās.

=== Baltijas valstu armijas un aizsardzības plāni ===
Pirmskara periodā triju Baltijas valstu armijās (neskaitot rezervistus) bija 4660 virsnieki, 58 000 kareivji, 900 artilērijas vienību, no kurām 248 bija zenītlielgabali, 102 tanki, 30 bruņumašīnas, deviņi bruņu vilcieni, 400 lidmašīnas. Flotēs bija četras zemūdenes, viens torpēdkuģis, septiņi ledlauži u.c. palīgkuģi. Papildus bija 6000 bruņoti robežsargi, 8300 policisti, kā arī pusmilitārās aizsargu organizācijas ar gandrīz 200 000 dalībniekiem. Latvijas ieroči bija pārsvarā angļu ražojuma ar angļu munīciju, igauņiem krievu un vāciešu ar krievu munīciju, Lietuvā franču un vācu ieroči ar vācu munīciju. Lietuva arī bija vienīgā, kas bija iegādājusies ieročus no Zviedrijas. Latvijai bija zviedru Bofors sistēmas 40 mm kalibra zenītlielgabali.

Veicot vispārējo mobilizāciju, 72 stundu laikā triju valstu armijās varēja iesaukt 650 000 kareivjus, taču reāli bruņojuma pietika 360 000 (100 000 Igaunijā, 130 000 Latvijā un 130 000 Lietuvā).

Baltijas valstu valdības nesaskaņoja savus aizsardzības plānus, un katras valsts aizsardzības plāna īstenošana vājinātu kaimiņvalsts aizsardzības līniju.

Igaunijas pirmā austrumu aizsardzības līnija balstījās uz dabīgo Narvas upes&amp;nbsp;— Peipusa ezeru&amp;nbsp;— Pleskavas ezeru&amp;nbsp;— un Lidas, Vridas purviem, kas bija pastiprināta ar 50 betona [[Bunkurs|bunkuriem]]. Otrā bija Piusa—Petseri—Pankjavitsa—Laura līnija. Pēdējā atkāpšanās bija plānota uz Tallinas apkārtni un Baltijas salām. Bija plānota arī Somijas līča mīnēšana.

Latvijai bija trīs aizsardzības plāni: &quot;A&quot;&amp;nbsp;— pret PSRS, &quot;D&quot;&amp;nbsp;— pret Vāciju un &quot;K&quot;&amp;nbsp;— pret PSRS un Vāciju vienlaicīgi. Visreālāk tika apspriests plāns &quot;A&quot; ar lēnu atkāpšanos uz galveno aizsardzības līniju Padedze—Lubāns—Aiviekste ar tālāko atkāpšanos līdz dabīgajam šķērslim Daugavai. Rīgas, jūra pie Liepājas un Ventspils ostām tiktu mīnēta. Aizsardzības bunkuri netika būvēti. Kā parādīja vēlākie notikumi&amp;nbsp;— padomju karaspēka lielākā daļa ienāca Latvijā no Lietuvas.

Lietuvai bija divi aizsardzības plāni: pret Polijas (un varbūt PSRS) uzbrukumu un Vācijas uzbrukumu. Polijas uzbrukuma gadījumā armija ieņemtu Kauņas&amp;nbsp;— [[Nevēža]]s līniju ar tālāko atkāpšanos un [[Dubisa]]s upes līniju. Vācijas uzbrukuma gadījumā arī atkāpšanās notiktu uz Dubisas līniju, kas bija galvenā aizsardzības zona un bija pastiprināta ar betona bunkuriem.&lt;ref name=&quot;lituanus.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1974/74_2_02.htm |title=Military Policies and Plans of the Baltic States on the eve of World War II |access-date={{dat|2014|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130118061039/http://www.lituanus.org/1974/74_2_02.htm |archivedate={{dat|2013|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Aktīvākas visu valstu armijas vadītāju tikšanās sākās tikai pēc padomju bāzu izvietošanas. Igaunijas un Latvijas štābu priekšnieki tikās 1939. gada 18.—23. novembrī. Latvijas un Lietuvas štābu priekšnieki tikās 1939. gada 21.—23. novembrī, atkal 1939. gada 29. novembrī&amp;nbsp;— 1. decembrī un atkal 1939. gada 16. decembrī. 1940. gada 2. janvārī Igaunijas štāba priekšnieks apmeklēja Rīgu, bet Latvijas un Lietuvas štābu priekšnieki apmeklēja Tallinu 1940. gada februārī. Pēdējā kopējā tikšanās bija 1940. gada 14.—16. martā Rīgā.&lt;ref name=&quot;lituanus.org&quot; /&gt; Šī kontaktu uzturēšana radīja nepatiku PSRS, kuras interesēs nebija cieša trīs Baltijas valstu militārā sadarbība.

=== Iespējamie stratēģiju scenāriji ===
Rietumu [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotās valstis]], Vācijas Impērija un PSRS uzsāka diplomātisku spēli, lai veidotu alianses pirms gaidāmā [[Polijas kampaņa|Vācijas&amp;nbsp;— Polijas kara]] sākuma. 1939. gada pavasarī PSRS vairākkārt publiski pauda savu interesi Baltijas valstu neitralitātes saglabāšanā, kas reāli nozīmētu to nonākšanu tās ietekmes zonā neatkarīgi no tā, ar ko PSRS izdotos vienoties&amp;nbsp;— Vāciju vai Rietumiem.

Visi no iespējamajiem scenārijiem nozīmēja karu Baltijas valstu teritorijā.
* No 1938. gada beigām un līdz pat 1939. gada 13. aprīlim pastāvēja risks, ka Klaipēdas konflikta dēļ Vācija varētu okupēt Lietuvu un visu Latviju uz dienvidiem no Daugavas (Kurzemi un Zemgali). Igaunija kļūtu par Vācijas satelītu vai protektorātu. Šāds variants nozīmētu, ka PSRS zaudētu pieeju Baltijas jūrai un apdraudētu [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]]. PSRS karš ar Vāciju Baltijas teritorijā kļūtu gandrīz neizbēgams.
* Tāpat pastāvēja bažas, ka sākoties Vācijas&amp;nbsp;— Polijas karam, PSRS varētu izmantot situāciju un preventīvi okupēt Baltijas valstis.
* Nebija izslēgta Vācijas un PSRS vienošanās par ietekmes sfērām Baltijā.
* Rietumu sabiedrotajiem, apmaiņā pret PSRS militāru palīdzību Polijai karā ar Vāciju, nāktos apmierināt PSRS vēlmi pēc ietekmes Baltijā. No Rietumu sabiedroto viedokļa, ko pauda arī vēlākais Lielbritānijas premjerministrs [[Vinstons Čērčils]], PSRS kontrole pār Baltiju bija stratēģiski daudz izdevīgāka par šī reģiona nonākšanu Vācijas kontrolē.&lt;ref&gt;[http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/231/Taurens_J_Baltijas_virziens_Latvijas_1999.pdf;jsessionid=CC8216C55584EFC47501F352ACA36E47?sequence=4 Baltijas virziens Latvijas Republikas ārpolitikā 1934.&amp;nbsp;— 1940. gadā.]&lt;/ref&gt;

Atceroties rietumu sabiedroto intervenci [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] gados, kā arī ņemot vērā Lielbritānijas un Francijas publiski paustos plānus par militāras palīdzības sniegšanu Somijai [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā un Čērčila iecerēto flotes [[Operācija &quot;Katrīna&quot;|operāciju &quot;Katrīna&quot;]] Baltijas jūrā, pilnīgu pārliecību par neatgriezenisku PSRS kontroli pār Baltijas valstīm varēja dot tikai to valstiskās neatkarības izbeigšana.

Pēc PSRS iebrukuma Somijā, rietumu sabiedrotie līdz pat [[Operācija Barbarossa|1941. gada 22. jūnijam]] nopietni plānoja iespējas veikt militāru triecienu pret PSRS, kas tajā laikā bija nacistiskās Vācijas politiskā, militārā un ekonomiskā sabiedrotā.

Rietumu sākotnējie kara plāni paredzēja izvairīties no tiešas karadarbības ar Vāciju, lai mazinātu karā kritušo skaitu, bet ieviest blokādi&amp;nbsp;— nogriezt tai pieeju Zviedrijas [[dzelzs rūda]]i; iegūt kontroli Baltijas jūrā; veikt aviācijas uzlidojumus [[Baku]] naftas atradnēm PSRS un [[Ploešti]] naftas laukiem Rumānijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[http://books.google.lv/books?id=39Q6uCjQEWQC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=Operation+Pike:+Britain+Versus+the+Soviet+Union,+1939-1941&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=2FvZUtatA8WK4wTb94D4Cg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Operation%20Pike%3A%20Britain%20Versus%20the%20Soviet%20Union%2C%201939-1941&amp;f=false Operation Pike: Britain Versus the Soviet Union, 1939-1941]&lt;/ref&gt;

=== Maskavas sarunas (1939) ===
Lielbritānijas, Francijas un PSRS Maskavas sarunas 1939. gada maijā bija pēdējā Baltijas valstu iespēja pašām izvēlēties savu likteni&amp;nbsp;— vai nu pilnīgi pāriet Vācijas pusē vai arī iekļauties Rietumu un PSRS aliansē ar risku, ka tajās uz ilgu laiku ienāks PSRS karaspēks.
Igaunija visvairāk uztraucās par Vācijas senās ienaidnieces Francijas iespējamo rīcību. Francija, meklējot spēcīgu militāro sabiedroto Austrumos, būtu gatava nodot Baltiju PSRS. Igaunijas ārpolitikā šajā laikā notika aktīvi centieni saņemt drošības garantijas no Vācijas vai arī Ļitvinova notai līdzīgu paziņojumu.
1939. gada 27. maijā Lielbritānija un Francija apspriedē PSRS piedāvāja Baltijas valstu drošības garantiju tekstu, ka sabiedroto militārā palīdzība šīm valstīm tiek sniegta tikai pēc to lūguma, nevis pēc lielvaru ieskata. Pēc Latvijas Ārlietu ministra [[Vilhelms Munters|Muntera]] iniciatīvas Lielbritānija šajā piedāvājumā nomainīja vārdus „draudi drošībai” uz „draudi neitralitātei”, kas pēc Muntera domām ļautu nodrošināties arī pret nepamatotu PSRS rīcību. Šos priekšlikumus 31. maijā [[Vjačeslavs Molotovs|Molotovs]] noraidīja.

=== Neuzbrukšanas līgumi ar Vāciju (1939) ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-E07261, Berlin, Nichtangriffspakt mit Estland und Lettland.jpg|thumb|300px|Vācijas-Latvijas un Vācijas-Igaunijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana. Pie galda sēž (no labās) Igaunijas Selters, Vācijas Ribentrops, Latvijas Munters]]
Neuzbrukšanas līgums ar Vāciju Latvijai un Igaunijai nodrošināja reģiona neitralitāti, jo Baltijas valstīm jau bija neuzbrukšanas līgumi ar PSRS. Realitātē jebkādi kontakti ar Vāciju padarīja bažīgus Rietumus un PSRS. Skandināvijas valstis no Vācijas piedāvājumiem par līgumu slēgšanu atteicās vispār. Līguma piedāvājumu Baltijas un Skandināvijas valstīm Vācija izteica tajā pašā dienā, kad tā paziņoja par lauztiem 1935. jūras līgumu ar Lielbritāniju un neuzbrukšanas līgumu ar Poliju. No vienas puses tas nozīmēja drīzu Eiropas kara sākšanos, no otras norādīja uz Vācijas attieksmi pret jebkādiem līgumiem. Vācijas neuzbrukšanas līgumu ar Igauniju un Latviju izstrādāšanā aktīvi iesaistījās abu valstu ārlietu ministri un vēstnieki.

== PSRS protektorāts (1939—1940) ==
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS}}
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS}}
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS}}
1939. gada pavasarī notika PSRS, Lielbritānijas un Francijas sarunas par Baltijas valstu neatkarības garantēšanu, ja kāda no Baltijas valstīm piedzīvotu tiešu agresiju vai pat tikai agresijas draudus. PSRS valdība piedāvāja militāri iejaukties pat bez cietušās valsts piekrišanas, ko Lielbritānijas un Francijas valdības noraidīja.

Tomēr PSRS ārlietu tautas komisārs [[Maksims Ļitvinovs|Ļitvinovs]] 1939. gada 29. martā iesniedza notu ar drošības garantiju piedāvājumu Igaunijai un Lietuvai, kurā paziņoja, ka rūpējoties par abu valstu neatkarības saglabāšanu PSRS uzskata, ka jebkādi līgumi, kas ierobežotu šo valstu patstāvību; trešo valstu politiskas vai ekonomiskas dominances izveidošanos; vai kādu izņēmuma tiesību piešķiršanu šo valstu teritorijā un ostās no PSRS puses tiks atzīta par nepieļaujamu. Lai arī Igaunija un Latvija šo notu noraidīja, tas bija skaidrs signāls par PSRS interesēm. Notas saturs arī norāda uz vēl neskaidro Lietuvas likteni, kas līdz pat Vācijas un PSRS savstarpējās palīdzības līgumam 1939. gada septembrī tika uzskatīta par Vācijas interešu objektu. 1939. gada 20. septembrī Berlīnē bijis sagatavots līguma projekts ar Lietuvu, kas paredzēja, ka Lietuva nodod sevi Vācijas aizbildniecībā.

1939. gada 24. septembrī Igaunijas Ārlietu ministrs tika ielūgts uz Maskavu uz sarunām par tirdzniecības līgumu, taču sarunas uzreiz pārgāja uz PSRS prasībām pēc militārajām bāzēm Igaunijā un nepieciešamības noslēgt savstarpējās palīdzības līgumu. Molotovs teica: ''Jūs varat būt pārliecināts, ka Padomju Savienība šādi vai tādi par savu drošību parūpēsies. Ja jūs nepiekrītat mūsu piedāvājumam, Padomju Savienība nodrošinās savu drošību citā veidā''.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Apspriežot Maskavas piedāvāto bāzu līgumu, Igaunijas delegācijai bija skaidras šaubas, ka ar PSRS bāzēm tās teritorijā to vairs nevarēs uzskatīt par neitrālu valsti. Tikai atruna līgumā, ka Igaunijai militāra palīdzība PSRS jāsniedz lielvaras uzbrukuma gadījumā pasargāja Igauniju no iesaistīšanās [[Ziemas karš|padomju—somu karā]]. Taču padomju bāzes Igaunijā tika izmantotas, lai bombardētu Somiju.
[[Attēls:Lithuanian delegation 1939-10-07.jpg|thumb|250px|Lietuvas delegācija pirms izlidošanu uz Maskavu, 1939. gada 7. oktobris]]
28. septembrī Igaunija parakstīja līgumu, tai sekoja Latvija 5. oktobrī un Lietuva 1939. gada 10. oktobrī, kas ar PSRS parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu, kas paredzēja arī Viļņas apgabala daļas nodošanu Lietuvai. PSRS sarunas ar Somiju par līdzīgu līgumu ievilkās vairākas nedēļas un jau to laikā Somijas armija sāka mobilizāciju.

1939. gada 31. oktobrī uzstājoties PSRS Augstākajā Padomē, Molotovs teica: {{cquote|Pakti ar Baltijas valstīm nekādā veidā nenozīmē Padomju Savienības iejaukšanos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iekšējās lietās, kā tam mēģina likt noticēt daži ārzemju avoti (…) Šos paktus iedvesmo abpusēja cieņa pret katras līgumslēdzējpuses valdības, sociālo un ekonomisko sistēmu. Mēs pastāvam uz tiešu un godīgu abpusēju mūsu parakstīto vienošanos izpildīšanu un paziņojam, ka muļķīgās runas par Baltijas valstu sovjetizāciju ir noderīgas tikai mūsu kopīgajiem ienaidniekiem un dažādiem pretpadomju provokatoriem.|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1968/68_2_02Smulkstys.html |title=The Incorporation of the Baltic States by the Soviet Union |access-date={{dat|2014|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160816084659/http://lituanus.org/1968/68_2_02Smulkstys.html }}&lt;/ref&gt;}}

Līdzīgus līgumus PSRS piedāvāja arī [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijai]] un [[Turcija]]i. Bulgārija ātri pievienojās [[Ass valstis|Ass valstu]] savienībai, bet Turcija 1939. gada 19. oktobrī parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu ar Lielbritāniju un Franciju. 1940. gada marta beigās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijā]] notika valsts apvērsums, valsts pārtrauca dalību Ass līgumā un steidzīgi parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS. Nākamajā dienā Vācija uzbruka un sagrāva Dienvidslāviju, nespējot pieļaut PSRS satelīta izveidošanos tiešā Vācijas un Itālijas pierobežā.

Kara izraisīto aso ekonomisko problēmu un padomju karaspēka ienākšanas dēļ, Baltijas valstu valdības centās nepieļaut iekšējās politiskās situācijas saasināšanos un pretpadomju izpausmes, tāpēc bāzu līgumi tika pasniegti kā valsts drošības garants. Iedzīvotāji tika aicināti uzticēties vadoņu lēmumiem. Lietuvu populistiski saviļņoja PSRS lēmums Lietuvai atdot okupētās Polijas Viļņas apgabalu. To, ka noslēgtie līgumi nebūt nav pozitīvs pavērsiens valsts politikā, signalizēja Igaunijas un Lietuvas valdību atkāpšanās. Latvijā, kur Ulmanis apvienoja Valsts un Ministru prezidentu amatus, nepastāvēja pat šāda iespēja.

Atlikušajos ierobežotās neatkarības mēnešos Baltijas valsts centās nedot iemeslu PSRS izvirzīt vēl lielākas prasības. Tā kā nebija prognozējams kara iznākums Rietumos, daži cerēja uz Vācijas sakāvi, kas ļautu ar Rietumu sabiedroto palīdzību atbrīvoties no PSRS bāzēm, citi cerēja uz Vācijas un PSRS karu, kurā Vācija padzītu padomju karaspēku.

== Okupācija (1940) ==
[[Attēls:SovietBlockade1940.jpg|thumb|300px|Kartē parādīta 1940. gada 12. jūnijā sāktā Baltijas valstu jūras blokāde un [[Somija]]s gaisa satiksmes lidmašīnas notriekšanas vieta]]
[[Attēls:Baltijas valstu okupācija 1940.gif|thumb|300px|Baltijas valstu okupācija ({{val|ru|Прибалтийская кампания}}, &quot;Baltijas kampaņa&quot;, 1940). Latvijas un Igaunijas okupācijā piedalījās tajās stacionētie Sarkanās armijas kontingenti un 8. armijas vienības, bet Lietuvas okupācijai tika mobilizēta PSRS 3. un 11. armijas, kas no dienvidiem iebruka arī Latvijā]]
{{pamatraksts|Igaunijas okupācija (1940)}}
{{pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}}
{{pamatraksts|Lietuvas okupācija (1940)}}
1940. gada 1. aprīlī Vācijā izdotajās kartēs Igaunija, Latvija un Lietuva jau bija iezīmētas kā Padomju Savienībai piederoša teritorija.

1940. gada 9. aprīlī Vācija iebruka Dānijā un Norvēģijā. 1940. gada 10. maijā Vācija uzsāka uzbrukumu Beļģijai, Nīderlandei un Luksemburgai, kas jau divas nedēļas vēlāk noveda pie [[Denkerka]]s evakuācijas. 7. jūnijā pēdējie Rietumu sabiedroto spēki pameta Norvēģiju.

Galvenie notikumi risinājās Francijā, kuras negaidīti ātrais sabrukums pāris nedēļu laikā mainīja visu stratēģisko situāciju Eiropā, dodot iespēju netraucētai PSRS rīcībai Baltijā. Rietumu iespējas palīdzēt bija sabrukušas. Austrumeiropas liktenis palika Vācijas un PSRS rokās.

1940. gada 25. maijā PSRS Ārlietu tautas komisariāts apvainoja Lietuvu sadarbības līguma pārkāpumā&amp;nbsp;— dažu padomju kareivju it kā nolaupīšanā. Uz Maskavu sarunu vešanai 8. jūnijā tika izsaukta Lietuvas delegācija. Vienlaikus, ar Igauniju attiecības it kā tika pat uzlabotas, 15. maijā parakstot jaunu līgumu par bāzēm un 8. jūnijā vienojoties par padomju armijas uzturēšanās administratatīvajiem noteikumiem.

Jūnija sākumā Latvijas Aizsardzības ministrs [[Krišjānis Berķis]] devās vairāku dienu vizītē uz PSRS, iespējams, tas bija veids, kā kritiskā brīdī Latvijas armiju atstāt bez vadības.

1940. gada 3. jūnijā, Latvijas Aizsardzības ministra Krišjāņa Berķa Maskavas vizītes pirmajā dienā ar PSRS Aizsardzības tautas komisāra Semjona Timošenko pavēli visus Baltijas valstīs izvietotos bruņotos spēkus apvienoja vienotā grupējumā&amp;nbsp;— [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabalā]], par kura komandieri iecēla tautas komisāra vietnieku 2. ranga armijas komandieri Aleksandru Laktionovu. PSRS Augstākā Padome pieņēma lēmumu par trešā dienesta gada karavīru aizturēšanu dienestā līdz 1941. gada 1. janvārim.

No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas kara apgabalā, Kaļiņinas kara apgabalā un Baltkrievijas sevišķajā kara apgabalā tika izsludināta trauksme un mācību aizsegā karaspēks sāka koncentrēties pie Baltijas valstu robežām.

Armijas pastiprināšanai, 8. jūnijā uz reģionu no Maskavas kara apgabala tika nosūtīta 1. motorizētā, 17. un 84. strēlnieku divīzijas, 39. un 55. vieglo tanku divīzijas, 128. motorizētā divīzija no [[Arhangeļska]]s un 55. strēlnieku divīzija no [[Orla]]s kara apgabala.

Pie Latvijas un [[Lietuva]]s dienvidaustrumu robežas izvietojās PSRS 3. armija ar 4. un 24. strēlnieku korpusu un 3. kavalērijas korpusu Vasīļija Kuzņecova vadībā. 11. armija ar 10. un 11. strēlnieku korpusu un 6. kavalērijas korpusu izvietojās pie Lietuvas robežas. Starp [[Somu līcis|Somu līci]] un [[Peipusa ezers|Peipusa ezeru]] izejas pozīcijas ieņēma 11. strēlnieku divīzijas daļas. Uz dienvidiem no Peipusa ezera izvietojās 8. armija, ko vadīja ģenerālleitnants Konstantīns Pjadiševs. Pie Lietuvas robežas Sarkanā armija pabeidza ieņemt izejas pozīcijas 15. jūnijā, bet pie Latvijas un [[Igaunija]]s robežas&amp;nbsp;— 16. jūnijā. Kopā Baltijas okupācijai bija norīkotas 3 armijas, 7 strēlnieku un 2 kavalērijas korpusi, 20 strēlnieku, divas motostrēlnieku un 4 kavalērijas divīzijas. Pie Baltijas valstu robežām kaujas gatavībā stāvēja deviņas tanku un viena gaisa desanta brigāde. Kopējais kareivju skaits šajās vienībās bija ap 450 000, ar 8000 lielgabaliem, 3000 tankiem un 2600 lidmašīnām.

1940. gada 8. jūnijā Sarkanās armijas ģenerālštābs izdeva direktīvu, pēc kuras kara hospitāļi Baltijas pierobežā bija jāpalielina līdz kara laiku štatiem un jātur pilnīgā gatavībā līdz turpmākajiem rīkojumiem. Vienlaikus līdz 16. jūnijam bija jāsagatavo arī sanitārie vilcieni un pārsienamie punkti kaujas vienībās.
Baltijas valstīs pēc ''Savstarpējās palīdzības paktiem'' bāzētajās, kā arī to pierobežās savilktajās Sarkanās armijas daļās tika izsludināta kaujas trauksme. To lidlauki tika turēti gatavībā.
[[Ļida|Ļidā]] notika armijas komandējošā sastāva slepena apspriede. Armijas pavēlnieka vietnieks ģenerālleitnants Fjodors Kuzņecovs, kurš komandēja 11. armiju, ziņoja par &quot;iespējamām darbībām pret Lietuvu&quot;.
No 1940. gada 10. jūnija 21.30 Baltijas valstīs izvietotā karaspēka radiostacijām bija jāstrādā tikai uztveršanas režīmā, gaidot signālu operācijas sākšanai. Karaspēkam bija jādod pēkšņs trieciens [[Lietuvas armija]]i, nepieļaujot tās atkāpšanos uz [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], un jāieņem Lietuva trijās-četrās dienās.

1940. gada 9. jūnijā izdota direktīva Nr. 02622 par Baltijas valstu jūras blokādi, kas tika uzsākta 12. jūnijā un jau 14. jūnijā tika notriekta pasažieru lidmašīna, kura veica regulāro reisu no Tallinas uz Helsinkiem. Somu kompānijas „Aero” lidmašīnu „Ju 52 Kaleva” apšaudīja PSRS bumbvedēji „DB-3” un bojā gāja visi deviņi cilvēki lidmašīnā. Tāpat blokādes laikā tika ieņemti 52 kuģi, uz dažiem pat ticis šauts.

Padomju flotes uzdevums bija pilnībā bloķēt Tallinas, Paldisku un Liepājas ostas, būt gatavībā ieņemt Lietuvas flotes bāzi Palangā, pārtraukt jebkādu satiksmi Rīgas un Somu līci. Jūrā no [[Klaipēda]]s piekrastes dienvidos līdz [[Narva]]i ziemeļos PSRS Baltijas jūras kara flotes kuģi izveidoja kādas septiņas aizsprosta grupas. Šajā jūras blokādes operācijā piedalījās 1939. gada oktobrī [[Liepājas Karosta|Liepājas Karostā]] izveidotajā PSRS kara flotes bāzē izvietotais kreiseris „Kirov”, 2 līderkuģi, 3 mīnukuģi, 10 zemūdenes, 2 mīnu traleri un 1 lielgaballaiva, kopā 19 karakuģu. Kopumā kara operāciju Baltijas jūrā nodrošināja 120 padomju kuģi.

11. jūnijā no pulksten 13.00 līdz 16.00 notika apspriede, kurā piedalījās nupat ieceltais Baltkrievijas sevišķā kara apgabala pavēlnieks, ģenerālleitnants Dmitrijs Pavlovs, kurš iepazīstināja ar kaujas plānu un karaspēka uzdevumiem. Viņš izdeva pavēli par karagūstekņu apgādes normām un NKVD vietējās pārvaldes sāka gatavot karagūstekņu nometnes 60 000—70 000 karagūstekņu izvietošanai.&lt;ref&gt;Juris Ciganovs [https://www.la.lv/pildu-kaujas-paveli-baltijas-valstu-militara-okupacija „Pildu kaujas pavēli…”. Kā notika Baltijas valstu militāra okupācija]&amp;nbsp;— NRA, 16.06.22.&lt;/ref&gt;

1940. gada 12. jūnijā tika izdota ģenerāļa Dmitrija Pavlova pavēle nr. 002/op, kura uzdeva 16. strēlnieku korpusam, kurš bāzējās Lietuvā un 11. armijai aplenkt un iznīcināt pretinieku kaujas rajonā. Pēc armijas desantēšanās Lietuvā 16. SSK bija jānotur savi dislokācijas rajoni, jāieņem tilti pār [[Nemuna]]s un [[Nere]]s upēm un jānodrošina 214. gaisa desanta brigādes 935 kaujinieku desantu piecus kilometrus uz dienvidiem no Gaižuku dzelzceļa stacijas. Kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa daļām desantniekiem bija jāieņem galvenie [[Kauņa]]s objekti. [[Kauņa]]s [[Aerodroms|aerodromā]] bija paredzēts izsēdināt vēl 475 desantniekus. Operāciju plānoja pabeigt 1940. gada 15. jūnija rītā, bet jau 1940. gada 13. jūnijā desantēšanas vietas sagatavošanai netālu no Gaižuku stacijas bija desantēti septiņi cilvēki.

PSRS ārlietu tautas komisārs [[Vjačeslavs Molotovs]] 1940. gada 14. jūnijā 23:30 pieņēma Lietuvas vēstnieku PSRS un ārlietu ministru Urbši, kuram tika nolasīts ultimāts.

Jau naktī uz 15. jūniju tika veikts uzbrukums Latvijas Republikas robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī, kas pazīstams kā [[Masļenku robežincidents]]. Šajos uzbrukumos sarkanarmieši vairākus cilvēkus nogalināja un vairākus desmitus cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotājus un bērnus, aizveda gūstā uz PSRS. Šīs provokācijas mērķis bija izsaukt Latvijas armijas atbildes reakciju, kas dotu iemeslu PSRS iebrukumam Latvijā.

Dienā padomju karaspēks veica uzbrukumus Lietuvas robežai, aizturot un atbruņojot daudzus robežsargus, kā arī nogalinot vienu policistu Utas robežpunktā.

Gandrīz identiski ultimāti 16. jūnijā tika pasniegti Igaunijas un Latvijas vēstniekiem Padomju Savienībā. Ultimātos padomju valdība pārmeta, ka nav ne tikai likvidēta Igaunijas-Latvijas militārā savienība, bet gan paplašināta, pievelkot šai savienībā Lietuvu un cenšoties iesaistīt tajā arī Somiju. Baltijas militārsavienības pastāvēšana pēc būtības esot pretrunā ar 1939. gadā noslēgtajiem PSRS un Baltijas valstu bāzu izvietošanas līgumiem. Tika paziņots, ka pēc savstarpējās palīdzības paktu noslēgšanas &quot;Padomju valdība uzskata pret PSRS vērstas militārsavienības pastāvēšanu starp Latviju, Igauniju un Lietuvu ne tikai par nepieļaujamu un neciešamu, bet arī par dziļi bīstamu un draudošu PSRS robežu drošībai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://e-okupacijasmuzejs.lv/images/items/3_12_ultimats_3.JPG |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160809130058/http://e-okupacijasmuzejs.lv/images/items/3_12_ultimats_3.JPG }}&lt;/ref&gt;

Ultimātos bija minēts, ka par Baltijas valstu militārsavienības atdzīvināšanu un paplašināšanu liecinot divu slepenu Baltijas valstu konferenču sasaukšana 1939. gada decembrī un 1940. gada martā (10. un 11. konference), lai formāli izveidotu paplašināto militārsavienību starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Par to liecinot arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ģenerālštābu sakaru pastiprināšana un speciāla militārās Baltijas Antantes preses orgāna radīšana 1940. gada februārī&amp;nbsp;— ''Revue Baltique'', ko izdod angļu, franču un vācu valodās Tallinnā un tamlīdzīgi apvainojumi.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.16.ultim.htm PSRS valdības paziņojums (ultimāts) Latvijas valdībai. 1940. gada 16. jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070907213150/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.16.ultim.htm |date={{dat|2007|09|07||bez}} }} no ''Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией август 1939г.-август 1940г. Москва: Междунвродные отношения, 1990''. Pielikums pie Nr.248, с.386-387. (tulkojums latviski)&lt;/ref&gt;

Sarkanā armija visās apdzīvotajās vietās ieņēma valsts pārvaldes ēkas, telefonu centrāles, pasta un banku nodaļas, tipogrāfijas un radioraidītājus, bet ne visur tas ritēja bez aizķeršanās. Tika izvietota sardze pie nozīmīgākajiem tiltiem, ministrijām, bankām, prezidenta apartamentiem u.c. Visas turpmākās ziņas un paziņojumi Baltijas masu informācijas līdzekļos tika cenzēti no padomju drošības iestāžu puses, tātad pauda tikai padomju valstij vajadzīgu informāciju.

=== Baltijas okupācijas iemesli 1940. gadā ===
* Lielinieku partijas VII kongresā pieņemtais slepenais lēmums&amp;nbsp;— izdevīgos apstākļos uzskatīt par nesaistošiem jebkādus viņu noslēgtos miera līgumus.&lt;ref&gt;Александров Кирилл Михайлович [http://abzubov.com/lectures/two_questions Неизвестные потери и забытые союзники]&amp;nbsp;— abzubov.com&lt;/ref&gt;
* Molotova—Ribentropa pakta noslēgšana, kas atļāva lielvarām saimniekot savās ietekmes sfērās.
* [[Ziemas karš|Ziemas kara]] beigas, kad visu padomju militāro uzmanību atkal varēja pievērst Baltijas valstīm.
* Francijas sabrukums, Rietumiem zaudējot iespējas ietekmēt notiekošo.
* [[Baltijas Antante]]s sagraušana un Baltijas—Vācijas alianses nepieļaušana.

=== PSRS uzbrukuma plāns Vācijai ===
Padomju Savienība bija izveidojusi vislielāko armiju pasaulē un Baltijas okupācija uzlaboja tās stāvokli attiecībā pret Vāciju gadījumā, ja PSRS izlemtu pret to uzsākt karu. 1940. gada 25. maijā sāktais konflikts par Lietuvā &quot;nolaupītajiem” padomju kareivjiem bija iegansts politiskām prasībām pret Lietuvu. Pret Igauniju un Latviju nekādas līdzīgas provokācijas netika veiktas. Tas liek domāt, ka tieši Lietuva ar savu Austrumprūsijas robežu bija galvenais okupācijas mērķis, lai nodrošinātu iespējas tiešai PSRS karadarbībai pret Vāciju.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2020-06-22/kara-sakums-kadu-padomju-savieniba-negaidija „Kara sākums, kādu Padomju Savienībā negaidīja”]&amp;nbsp;— Juris Ciganovs, sargs.lv, 22.06.20.&lt;/ref&gt;

Vēsturnieks Boriss Sokolovs izvirzīja teoriju, ka karaspēka sākotnējā ievešana Lietuvā, kamēr [[Vērmahts]] izvērsās Rietumu frontē, atkārtoja Pirmā pasaules kara Francijas un Krievijas alianses kara plānu. Tas bija pirmais solis pirms plānotā Sarkanās armijas iebrukuma [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], taču Francijas negaidīti ātrā militārā sagrāve lika plānu apturēt. Lai neizraisītu Hitlera aizdomas par lielā PSRS karaspēka ievešanu pierobežā, visas Baltijas valstis nācās anektēt PSRS sastāvā.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=AdMCWWa_BlkC&amp;pg=PR3 |title=Northern European Overture to War, 1939-1941: From Memel to Barbarossa |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140901093627/http://books.google.lv/books?id=AdMCWWa_BlkC&amp;pg=PR3 |archivedate={{dat|2014|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;
No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas, Kaļiņinas un Baltkrievijas kara apgabalu karaspēks sāka koncentrēties pie Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām it kā manevru veikšanai. Šīs kustības bija nepieciešamas Baltijas valstu okupācijai (tiesa, padomju karaspēka apjoms vairākas reizes pārsniedza Baltijas valstu armiju kopskaitu, neskaitot jau valstīs esošās PSRS militārās bāzes) vai arī norādīja uz Staļina plānu jūnija sākumā dot triecienu Hitleram no aizmugures, kamēr Vērmahta galvenie spēki karoja Rietumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1098548/strategiia-stalina Стратегия Сталина] LRT&lt;/ref&gt;

1941. gada 29. maijā PSRS kara tipogrāfijā sāka iespiest krievvalodīgiem karavīriem domātu kabatas formāta krievu-vācu vārdnīcu ar karadarbībai tipisku terminoloģiju.&lt;ref&gt;[https://www.aroundspb.ru/variety/docs/rusger/rusger.php Русско-немецкий военный разговорник] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200926031242/https://www.aroundspb.ru/variety/docs/rusger/rusger.php |date={{dat|2020|09|26||bez}} }} 1941&lt;/ref&gt; Tāda pati vārdnīca tika izdota rumāņu, turku un ķīniešu valodai. Lietuviešu un igauņu valodā šādu vārdnīcu drukāšana sākās 1940. gada 9. jūnijā&lt;ref&gt;[https://www.digar.ee/viewer/et/nlib-digar:334127/294001/page/4 digar.ee] Igaunijas Nacionālā bibliotēka&lt;/ref&gt;
Pēc Latvijas okupācijas padomju karaspēks pastiprināti ieveda valstī ešelonus ar kara tehniku un munīciju tālākam uzbrukumam, kurus izkrāva tikai naktīs.&lt;ref&gt;Ignats Blaževičs „Latvijas armija un tās iznīcināšana”.&amp;nbsp;— Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.1, 01.01.1996.&lt;/ref&gt;

Padomju militāro bāzu izvietojums Baltijā arī norāda uz PSRS plāniem karot ar Vāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939—1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Nepretošanās ===
Sarkanās armijas komandieri bija guvuši zināmu pieredzi [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā un pret Baltijas valstīm koncentrētie armijas spēki bija milzīgi. Valstis faktiski atradās blokādē.
Lietuvas valdības sēdē, kas notika 14.—15. jūnija naktī, prezidenta [[Antans Smetona|Smetonas]] viedoklis par pretošanos PSRS netika atbalstīts un viņš bēga pāri robežai uz Vāciju. Ministri uzskatīja, ka bezcerīgās pretošanās cena būs pārāk augsta. Lietuvas politiskā elite domāja, ka Smetonas režīma sabrukums nebūt nenozīmēs valsts neatkarības beigas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=ST3LrBPOM4gC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=1939:+The+Year+that+Changed+Everything+in+Lithuania%27s+History&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=X0vZUpyvG-TQygPFpoDwCg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=1939%3A%20The%20Year%20that%20Changed%20Everything%20in%20Lithuania's%20History&amp;f=false |title=1939: The Year that Changed Everything in Lithuania's History |access-date={{dat|2014|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150503232819/http://books.google.lv/books?id=ST3LrBPOM4gC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=1939:+The+Year+that+Changed+Everything+in+Lithuania%27s+History&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=X0vZUpyvG-TQygPFpoDwCg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=1939%3A%20The%20Year%20that%20Changed%20Everything%20in%20Lithuania's%20History&amp;f=false |archivedate={{dat|2015|05|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šķērsojot Lietuvas robežu, sarkanarmieši nogalināja policistu Utas robežpārejas punktā.
Pēc Vācijas atteikšanās atvērt ''Klaipēdas koridoru''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |title=hrono.ru |access-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |archivedate={{dat|2016|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; visi apgādes ceļi bija bloķēti.&lt;ref&gt;Мельтюхов Михаил Иванович [http://militera.lib.ru/research/meltyukhov/05.html «Упущенный шанс Сталина. Советский Союз и борьба за Европу 1939-1941»].&amp;nbsp;— Вече, Москва 2002. {{ISBN|5783811963}}&lt;/ref&gt; 

Arī Latvijas armija pavēli pretoties nesaņēma,&lt;ref&gt;Ēriks Jēkabsons [http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170309050034/http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums |date={{dat|2017|03|09||bez}} }} Ir&amp;nbsp;— 14.03.2014.&lt;/ref&gt; tomēr Vācijas vēstnieka Latvijā U. fon Koces 21. jūnija ziņojumā bija teikts, ka 17. jūnija naktī Rīgā nogalināti aptuveni 50 cilvēku, bet apmēram 200 ievainoti. Arī citās Latvijas vietās varas pārņemšana nenoritēja mierīgi, tāpēc 18. jūnijā K. Ulmanis, atrodoties mājas arestā, pēc jaunās varas pieprasījuma izsludināja valstī ārkārtas stāvokli, kas aizliedza pulcēšanos, brīvu pārvietošanos u.c..

Igaunijas armijas sakaru bataljona štābs nepakļāvās ieroču nolikšanas pavēlei un 21. jūnija vakarā Tallinā, Raua ielā notika kauja, kurā tika nogalināti 10 sarkanarmieši un 2 igauņu karavīri, daudzi abās pusēs tika ievainoti.&lt;ref&gt;[https://collection.cooperhewitt.org/countries/23424805/ Estonia]&lt;/ref&gt;

Sarkanās armijas zaudējumi Baltijas valstu okupācijas rezultātā (pēc nepilnīgām ziņām) bija&amp;nbsp;— 58 krituši un 158 ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |title=Прибалтийская операция 1940 г. |access-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |archivedate={{dat|2016|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pie tiem būtu jāpieskaita vēl daži Masļenku robežincidentā uz Latvijas robežas ievainotie un nogalinātie uzbrucēji. Ziņas par to netika izplatītas slepenības un totālas masu informācijas līdzekļu cenzūras dēļ.

=== Baltijas valstu salīdzinājums ar Somiju ===
Baltijas valstu vadītāji uzskatīja, ka Somijas [[Ziemas karš]] ar PSRS bija kļūda, jo pēc tam Somijai tāpat nācās piekrist gandrīz tām pašām prasībām, ko PSRS izvirzīja pirms kara. Tomēr Somijai kara gadījumā bija ārējas apgādes iespējas, kādu nebija bloķētajai Baltijai. Arī Anglija un Francija gatavojās nosūtīt apvienotos spēkus palīgā Somijai...
Nav zināms, ko Baltijas valstu iedzīvotāji domāja par līgumiem ar PSRS, bāzu izvietošanu un padošanos 1940. gada jūnijā. Politiskās partijas bija aizliegtas, opozīcija apspiesta, presē ieviesta cenzūra, dominēja tikai režīma viedoklis. Autoritāro režīmu politiskā un militārā elite īstenoja politiku, kas veda uz neatkarības zaudēšanu, pakti un ultimāti tika pieņemti dažu dienu vai stundu laikā bez publiskas apspriešanas pat režīmu kontrolētajos Lietuvas un Igaunijas parlamentos. Baltijas valstu autoritāro režīmu būtība pilnībā izpaudās nedemokrātiskajā veidā, kā tās risināja attiecības ar PSRS.
Tikmēr Somijā pastāvēja demokrātija un preses brīvība, pie cenzūras nebija pieraduši žurnālisti, darbojās politiskās partijas, un sabiedrība aktīvi pauda savu viedokli.

[[Attēls:Raate road.jpg|thumb|250px|[[Ziemas karš|Ziemas kara]] [[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]] nogalinātie PSRS kareivji un iznīcinātā PSRS tehnika]]
Lai arī triju Baltijas valstu maksimāli iespējamais mobilizējamo skaits gandrīz divreiz pārsniedza Somijas iespējas, atšķirībā no Somijas, Baltijas valstīs aizsardzība bija tikai plānu līmenī. Nepastāvēja kopīga militāra sadarbība, nebija izbūvētas aizsardzības līnijas. Netika izsludināta mobilizācija, trūka militārā ekipējuma. Negatavoja arī iedzīvotāju evakuāciju no pilsētām. Kaujas darbība uzreiz būtu noritējusi nevis pierobežas purvos un tukšos mežos, bet mazo valstu centrālajos rajonos. Visi apgādes ceļi pat no jūras puses bija bloķēti. Valstīs izvietotajās padomju militārajās bāzēs jau bija izvietoti tikpat lieli iebrucēju spēki, cik atradās šo valstu regulārajās armijās.

== PSRS ultimāti Eiropas kara kontekstā ==
Līdzīgi Trešā Reiha 1938. un 1939. gadā veiktajam Austrijas [[anšluss|anšlusam]], [[Čehoslovākija]]s sadalīšanai un Bohēmijas un Morāvijas protektorāta izveidei, arī Padomju Savienības valdība 1939. un 1940. gadā centās starptautiski leģitimizēt Baltijas valstu pārvēršanu protektorātos ar sekojošu aneksiju. 1939. gada oktobrī noslēgtie bāzu līgumi paredzēja PSRS bāzu izvietošanu šajās valstīs uz desmit gadiem. Igaunijas un Latvijas autoritārie prezidenti pirmajās nedēļās pēc okupācijas palika savos amatos un akceptēja PSRS emisāru uzspiestās izmaiņas. Visās valstīs PSRS karaspēka klātbūtnē tika veiktas vēlēšanas, kurās atļāva piedalīties tikai okupācijas iestāžu izveidotiem vēlēšanu sarakstiem.

Pēc Francijas un Lielbritānijas sakāves vairs nepastāvēja draudi par Rietumu militāro palīdzību un PSRS bija jānodrošinās pret iespēju, ka ar Savstarpējās palīdzības līgumiem neapmierinātās Baltijas valstis varētu izlemt pāriet Vācijas pusē.

Vēl 1940. gada 8. jūnijā tika noslēgts padomju—igauņu līgums par padomju karaspēka uzturēšanās administratīvo regulējumu, kas paredzēja, ka padomju karaspēka kustība notiks, tikai iepriekš informējot igauņu militāros komandierus. Parakstītāji bija Igaunijas vēstnieks [[Augusts Reis]] un Ārlietu komisāra vietnieks [[Vladimirs Dekanozovs]]. Nekas netika minēts par iespējamo kontingenta palielināšanu vai kādām padomju pretenzijām. Iespējams, pat vēl šajā laikā nebija pieņemts gala lēmums par visu Baltijas valstu okupāciju. Taču PSRS neattīstīja dažādu pieeju Baltijas valstīm, visur tika izmantoti vienādi risinājumi.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot; /&gt;

Novērtējot šo periodu Baltijas vēsturē, jāņem vērā, ka Vācija sagrāva un okupēja Čehoslovākiju, neskatoties uz Francijas un PSRS sniegtajām garantijām. Baltijas valstis neatkarību zaudēja nevis savas neveiksmīgās politikas, bet gan Vācijas un PSRS agresijas dēļ.

=== Molotovs par Baltijas okupāciju ===
[[Vincs Krēve-Mickevičs]], PSRS okupācijas spēku izveidotās valdības vicepremjers, Ārlietu ministrs un vēlāk arī premjers, savās trimdā sarakstītajās atmiņās apraksta tikšanos ar Molotovu, kurā tas Baltijas okupāciju izskaidro PSRS starptautisko mērķu ietvarā.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/251484-1940_gada_iluzijas_lietuva „1940. gada ilūzijas Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051615/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/251484-1940_gada_iluzijas_lietuva |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&amp;nbsp;— tvnet.lv&lt;/ref&gt; Šī saruna sasaucas ar vēsturnieku teorijām par plānoto PSRS uzbrukumu Vācijai 1941. vai 1942. gadā.

Krēve-Mickevičs bija pieprasījis tikšanos ar Molotovu, lai sūdzētos par valstij uzspiesto pārmērīgo sovjetizāciju.

{{cquote|Jums skaidri jāskatās uz reālo situāciju un jāsaprot, ka nākotnē mazām valstīm būs jāpazūd. Jūsu Lietuvai kopā ar pārējam Baltijas valstīm, ieskaitot Somiju, būs jāpievienojas varenajai Padomju Savienības saimei. Tāpēc jums jau tagad jāsāk izglītot savus cilvēkus par padomju sistēmu, kas nākotnē valdīs visur, visā Eiropā, dažās vietās ātrāk, kā Baltijas valstīs, vēlāk arī citās. (…)

Tagad, vairāk nekā iepriekš, mēs esam stingri pārliecināti, ka mūsu dižais biedrs Ļeņins nekļūdījās, kad viņš mums teica, ka Otrais pasaules karš mums palīdzēs iegūt varu visā Eiropā, līdzīgi kā Pirmais palīdzēja mums iegūt varu Krievijā.

Šodien mēs atbalstām Vāciju, bet tikai pietiekoši, lai to nesakautu pirms apspiestās un badā esošās karojošo valstu masas zaudē ticību un saceļas pret saviem vadoņiem. Tad Vācijas buržuāzija panāks izlīgumu ar savu ienaidnieku, Sabiedroto valstu buržuāziju, lai ar kopīgiem spēkiem apspiestu proletariāta sacelšanos. Bet tajā brīdī mēs nāksim tam palīgā, mēs nāksim ar svaigiem spēkiem, labi sagatavoti; es domāju, ka Rietumeiropas teritorijā, kaut kur Reinas tuvumā notiks pēdējā kauja starp proletariātu un deģenerēto buržuāziju, kas izlems Eiropas likteni uz visiem laikiem. Mēs esam pārliecināti, ka mēs, nevis buržuāzija, uzvarēs tajā kaujā.

Šī iemesla dēļ mēs nevaram šodien nopietni apsvērt jūsu piedāvājumu. Mēs nevaram pieļaut mūsu aizmugurē palikt mazai salai ar valdības veidu, kādam būs jāpazūd visā Eiropā.&lt;ref&gt;[http://www.lituanus.org/1965/65_2_02_KreveMickevicius.html Conversations with Molotov]&lt;/ref&gt;|}}

== Iespējamās alternatīvas ==
Alternatīva katras valsts atsevišķām sarunām un klusai kapitulācijai būtu bijusi kopēja alianse un vēršanās pie palīdzības Tautu savienībā vai Rietumu sabiedrotajiem pēc politiskā un morālā atbalsta.

Kopīgi vai atsevišķi Baltijas valstis militāri būtu varējušas pretoties PSRS tikai pāris dienas. Taču svarīgāks būtu nevis pretošanās ilgums, bet pretestības fakts. Uzvara bija neiespējama, taču pretošanās nozīmētu sakāvi ar godu. Okupācija ne vienmēr nozīmē valstiskuma zaudēšanu vai aneksiju. Vācija un PSRS kara laikā okupēja daudzas valstis, mainīja to politiskās sistēmas un robežas, bet tikai dažas no Eiropas valstīm tika iznīcinātas vai anektētas pilnībā: Čehoslovākija 1938—1945., Polija 1939—1945., Baltijas valstis 1940—1990.

Nedz 1939. gada oktobrī, nedz 1940. gada jūnijā Rietumu sabiedrotajiem nebija iespēju atbalstīt Baltijas valstis, jo sarunas Maskavā notika ļoti ātri, slepeni un bez starptautiskām konsultācijām vai palīdzības pieprasīšanas. Neviena no Baltijas valstīm publiski nevērsās pēc palīdzības pie Rietumu lielvalstīm.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas okupācija (1940)]]
* [[Latvijas okupācija (1941—1945)]]
* [[Baltijas valstu okupācijas neatzīšana]] 

== Literatūra ==
* Alfrēds Bērziņš „1939. Lielo notikumu priekšvakarā”.&amp;nbsp;— Grāmatu draugs, Brooklyn, N.Y. 1976.
* Henrihs Strods „Pakta zona. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 2003”.&amp;nbsp;— Latvijas 50 Gadu Okupācijas Muzeja Fonds, Rīga 2004. {{ISBN|9984961311}}
* Agnis Balodis „Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā”.&amp;nbsp;— Zvaigzne, Rīga 1980.
* Juris Ciganovs „Piegādes karam”.&amp;nbsp;— Mājas Viesis 23.08.2002.

== Ārējās saites ==
* [https://veletajiem.wordpress.com/2014/03/14/latvijas-okupacija-1940-gada-dokumentos-lidzigi-krievija-2014-gada-rikojas-ukraina/ Latvijas okupācija 1940. gadā dokumentos]
* Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/riteniem.htm „Zem politisko lielvaru riteņiem”]&amp;nbsp;— Latvijas Vēstnesis 10.03.-28.09.2005.
* Inesis Feldmanis [http://lpra.vip.lv/mol_feldmanis.htm Okupācijas patiesais sākums]&amp;nbsp;— Latvijas Avīze 01.10.2004.
* [https://gulags.wordpress.com/2013/08/20/pavele-but-gataviem-iebrukt-latvija-1940-g-9-junijs/ Директива НКО СССР №&amp;nbsp;02622 от 9 июня 1940 года]
* [https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php Прибалтийская операция 1940 г.]

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Diplomātija]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara noziegumi]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>8ux7r30dm18dj7uw5jw9fkzozmosbz0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inčukalna novada ciemu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>247607</id>
    <revision>
      <id>4532121</id>
      <parentid>3067216</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:43:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Inčukalna novada ciemi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4532121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1697" sha1="7tluwvliuo1krfbwwpxlboauk8f4hu1" xml:space="preserve">[[Attēls:Inčukalna-novads-COA.png|100px|thumbnail|right|Inčukalna novada ģerbonis]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;. Inčukalna novads sastāv no [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]] un [[Vangaži|Vangažu]] pilsētas. 

* '''Inčukalna pagastā''' atrodas 9 ciemi.

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. 

==Inčukalna pagasts==
Inčukalna pagasta centrs atrodas '''[[Inčukalns|Inčukalnā]]''', kas ir arī novada centrs. Inčukalna novadā atrodas 9 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 1 [[mazciems]], 1 [[aprūpes ciems]] un 2 [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu ciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]]||vasarnīcu ciems||320   2019 ||
|-
| [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]]||lielciems||987 (2006)||
|-
| [[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]]||vidējciems||349 (2015)||
|-
| '''[[Inčukalns]]'''||lielciems||2069 (2015)||pagasta centrs
|-
| [[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]]||vidējciems||133 (2015)||
|-
| [[Kārļzemnieki]]||aprūpes ciems||100 (2002)||
|-
| [[Kļavas (Inčukalna pagasts)|Kļavas]]||vasarnīcu ciems||119   2019 ||
|-
| [[Krustiņi]]||vidējciems|| 372 (2006)||
|-
| [[Meža Miers]]||mazciems||175 (2019)||
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Inčukalna novads]]</text>
      <sha1>7tluwvliuo1krfbwwpxlboauk8f4hu1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalifornijas lauvronis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>248662</id>
    <revision>
      <id>4532120</id>
      <parentid>4112183</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:41:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24542" sha1="r6ck0gqgfo1gh43cbqjaskkp8hi0rgu" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Zalophus Californianus Cincinnati zoo.JPG
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Carnivora
|      kārta_lv = Plēsēji
|        dzimta = Otariidae
|     dzimta_lv = Ausroņi
|   apakšdzimta = Otariinae
|apakšdzimta_lv = Lauvroņu apakšdzimta
|         ģints = Zalophus
|      ģints_lv = Klusā okeāna lauvroņi
|          suga = Zalophus californianus
|       suga_lv = Kalifornijas lauvronis
|     izplatība = [[Attēls:Zalophus californianus distribution.png|center|220px]]
{{legend|#6CB4EE|Izplatības areāla maksimālās robežas}}
{{legend|#333399|Vairošanās sezonas izplatības areāls}}
{{legend|red|Galapagu lauvroņa izplatības areāls}}
|      binomial = Zalophus californianus &lt;small&gt;([[René Lesson|Lesson]], 1828) 
|   kategorijas = nē
}}
'''Kalifornijas lauvronis''' jeb '''Kalifornijas jūras lauva''' (''Zalophus californianus'') ir viena no [[Ausroņi|ausroņu dzimtas]] (''Otariidae'') [[jūras zīdītāji|jūras zīdītāju]] sugām. Izplatīts [[Ziemeļamerika]]s [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastēs, no [[Aļaska]]s dienvidaustrumiem līdz [[Meksika]]s centrālajai daļai, [[Kalifornijas līcis|Kalifornijas līci]] ieskaitot.&lt;ref name=iuc&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/41666/45230310 IUCN: Californian Sea Lion]&lt;/ref&gt; Tā tuvākais radinieks ir [[Galapagu lauvronis]] (''Zalophus wollebaeki''), kuru nesenā pagātnē sistematizēja kā Kalifornijas lauvroņa pasugu.

== Izplatība ==
[[Attēls:Santa-Barbara-Island-Sea-Lion-Rookery.jpg|thumb|left|240px|[[Santabarbara (sala)|Santabarbaras salas]] 
pludmales ir viena no Kalifornijas lauvroņu vairošanās vietām [[Čenela salas|Čenela salās]]]]
[[Attēls:Zalophus californianus2.jpg|thumb|left|240px|Kalifornijas lauvroņu kolonija [[Santakrūza]]s piekrastē]] 
[[Attēls:Sealions_on_Pier_39,_SF,_CA,_jjron_26.03.2012.jpg|thumb|left|240px|Kalifornijas lauvroņi [[Sanfrancisko]] pilsētas laivu piestātnē]]
[[Attēls:091008_california_sea_lions_astoria_odfw_(15116889366).jpg|thumb|left|240px|Garie vibrisi jeb taustes mati zem ūdens jutīgi uztver katru ūdens vibrāciju]]
Kalifornijas lauvronis mājo Klusā okeāna austrumu piekrastēs, Ziemeļamerikas krastos no Aļaskas dienvidaustrumiem līdz Meksikas centrālajai daļai.&lt;ref name=iuc/&gt; Daļa īpatņu aizklejo samērā tālu. Vistālāk uz ziemeļiem Kalifornijas lauvronis reizēm novērots pie [[Krievija]]s [[Komandora salas|Komandora salām]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://komandorsky.ru/zalophus-californianus-lesson.html |title=Калифорнийский морской лев Zalophus californianus Lesson, 1828 |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190329112501/http://komandorsky.ru/zalophus-californianus-lesson.html}}&lt;/ref&gt; 

Vairošanās sezonas laikā lauvroņi pulcējas smilšainās vai akmeņainās pludmalēs, uzturoties ūdens tuvumā. Vēsākās naktīs (arī dienās) dzīvnieki pārvietojas dziļāk iekšzemē vai klinšainās piekrastēs rāpjas augstāk klintīs.&lt;ref name=reev/&gt; 

Ārpus vairošanās sezonas lauvroņi mēdz uzturēties arī cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā, ieņemot, piemēram, [[pilsēta|pilsētu]] molus un jahtu piestātņu laipas. Kalifornijas lauvronis īslaicīgi uzturas arī [[saldūdens]] tilpēs. Piemēram, tas ir novērots [[Kolumbija (upe)|Kolumbijas upē]] 240 [[kilometrs|km]] augšup no upes ietekas jūrā.&lt;ref&gt;[https://www.dfw.state.or.us/fish/SeaLion/index.asp California Sea Lion Management]&lt;/ref&gt; 2004. gadā Kalifornijas lauvronis tika novērots apmēram 160 km attālumā no [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līča]] krastiem [[Sanhoakina]]s upes tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.sfgate.com/default/article/When-good-fishing-trips-go-bad-Sea-lion-swims-2798458.php When good fishing trips go bad / Sea lion swims the Delta -- lands on Merced County farm road]&lt;/ref&gt;

=== Populācijas ===
[[ģenētika|Ģenētiskos]] pētījumos noskaidrojies, ka lauvronim var izdalīt 5 atšķirīgas populācijas: Klusā okeāna mērenās joslas jeb [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] populācija, [[Kalifornijas pussala]]s rietummalas populācija un trīs populācijas Kalifornijas līcī — ziemeļdaļas, centrālās daļas un dienviddaļas.&lt;ref name=noaa&gt;[https://swfsc.noaa.gov/uploadedFiles/Divisions/PRD/Programs/Coastal_Marine_Mammal/Zc%20Gentics_Schramm%20et%20al.pdf Phylogeography of California and Galápagos sea lions and population structure within the California sea lion]&lt;/ref&gt; 

ASV populācijas vairošanās areāls galvenokārt aptver [[Čenela salas]], bet daļa mātīšu izmanto arī [[Kalifornija]]s ziemeļdaļas krastus.&lt;ref name=iuc/&gt; Kalifornijas pussalas rietummalas populācija vairošanās sezonā galvenokārt pulcējas [[Falsas rags|Falsas ragā]] pussalas ziemeļrietumos un [[Santamargarita]]s salā [[Magdalenas līcis|Magdalenas līcī]] pussalas dienvidrietumos. Abas šīs populācijas nodala [[Ensenada]]s pilsētas pludmales. Kalifornijas līča populācijas vairošanās sezonā uzturas atbilstoši savam nosaukumam: ziemeļdaļas populācija uzturas līča ziemeļdaļas seklajos ūdeņos un piekrastēs, centrālās daļas populācija mājo līča centrālās daļas salās, dienviddaļas populācija uzturas līča ieejas ūdeņos.&lt;ref name=noaa/&gt;

== Izskats un īpašības ==
Kalifornijas lauvronim raksturīgs izteikts [[dzimumu dimorfisms]]. Dzimumiem ir atšķirīgs lielums, ķermeņa formas un kažoka krāsa. [[tēviņš|Tēviņa]] ķermeņa garums parasti ir ap 2,4 [[metrs|m]], svars 350 [[kilograms|kg]]. Mātītes garums ap 1,8 m, svars līdz 100 kg.&lt;ref name=heath&gt;Heath, Carolyn B.; Perrin, William F. (2008). &quot;California, Galapagos and Japanese Sea Lions Zalophus californianus, Z. wollebaeki and Z. japonicus&quot;. In Perrin, William F.; Würsig, Bernd; Thewissen, J.G.M. Encyclopedia of Marine Mammals (2nd ed.). pp. 170–75. {{ISBN|978-0123735539}}.&lt;/ref&gt; Mātītes un jauno lauvroņu kažoks parasti ir dzeltenbrūns,&lt;ref name=heath/&gt; bet var būt arī gaiši pelēks vai sudrabains.&lt;ref name=reev&gt;Reeves, Randall R.; Stewart, Brent S.; Clapham, Phillip J.; Powell, James A. (2002). National Audubon Society Guide to Marine Mammals of the World. Alfred A. Knopf. pp. 90–93. {{ISBN|978-0375411410}}.&lt;/ref&gt; Tēviņa kažoka krāsa variē no gaiši brūnas līdz [[melnā krāsa|melnai]], bet visbiežāk tas ir tumši [[brūnā krāsa|brūns]]. Tumšiem īpatņiem seja vietām var būt gaišāka.&lt;ref name=heath/&gt; Mazuļiem piedzimstot ir tumši brūns vai melns matojums, kas nomainās pēc 5 mēnešiem.&lt;ref name=reev/&gt;

Lai arī lauvroņa ķermenis ir slaids un veidots plūdlīniju formās, pieaugušam tēviņam ir masīvi pleci, [[kakls]] un krūtis.&lt;ref name=reev/&gt; Pieaugušam tēviņam uz galvas izaug trīsstūrveida kaula sabiezinājums (puns), uz kura aug gaišāks matojums.&lt;ref&gt; Lavigne, David M.; Harwood, John (2001). &quot;Eared seal species&quot;. In David, MacDonald. The Encyclopedia of Mammals (2nd ed.). Oxford University Press. p. 171. {{ISBN|978-0760719695}}.&lt;/ref&gt; Tam ir arī krēpes, kas gan ir mazāk izteiktas nekā [[ziemeļu lauvronis|ziemeļu lauvronim]] un [[Dienvidamerikas lauvronis|Dienvidamerikas lauvronim]]. Abiem dzimumiem purns garš un šaurs, kas to padara līdzīgu [[suns|sunim]].&lt;ref name=reev/&gt;

=== Maņas ===
Lauvronim, piemērojoties jūras un piekrastes dzīves veidam, ir zili zaļā [[krāsu spektrs|spektra]] krāsu [[redze]].&lt;ref&gt;Griebel, U.; Schmid, A. (1992). &quot;Color vision in the California sea lion (Zalophus californianus)&quot;. Vision Research. 32 (3): 477–482. doi:10.1016/0042-6989(92)90239-F. PMID 1604834&lt;/ref&gt; Zem ūdens tam ir ļoti laba [[dzirde]] ar amplitūdu 0,4—32 [[hercs|kHz]].&lt;ref&gt;Reichmuth, Colleen; Southall, Brandon L. (2012). &quot;Underwater hearing in California sea lions (Zalophus californianus): Expansion and interpretation of existing data&quot;. Marine Mammal Science. 28 (2): 358–363. doi:10.1111/j.1748-7692.2011.00473.x&lt;/ref&gt; Toties garie vibrisi jeb [[tauste]]s mati uztver ūdens vibrācijas, lai gan, salīdzinot ar [[Plankumainais ronis|plankumaino roni]], vibrisi ir gludāki un mazāk jutīgi.&lt;ref&gt;Gläser, N.; et al. (2011). &quot;Hydrodynamic trail following in a California sea lion (Zalophus californianus)&quot;. Journal of Comparative Physiology A. 197 (2): 141–51. doi:10.1007/s00359-010-0594-5. PMID 20959994&lt;/ref&gt; Kalifornijas lauvroņa normāla ķermeņa temperatūra ir 37,5 °C. Tā kā tas nesvīst, tad kļūstot siltākam, dzīvnieks atvēsinās, dodoties ūdenī un meklējot vēsākas vietas.&lt;ref name=adw&gt;[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Zalophus_californianus/ ADW: California sea lion]&lt;/ref&gt; 

=== Kustības ===
[[Attēls:Zalophus_californianus_-_Morro_Bay.jpg|thumb|240px|Kustoties pa sauszemi, pakaļkājas tiek pavilkt apakšā, lai varētu uz tām balstīties]]
Kā visi ausroņi arī Kalifornijas lauvronis zem ūdens, lai kustētos uz priekšu, izmanto visas četras airkājas, lokanajam vārpstveida ķermenim piepalīdzot. Kājas netiek kustinātas visu laiku, pēc katra grūdiena ar airkājām seko slīdēšanas fāze.&lt;ref&gt;[http://jeb.biologists.org/content/jexbio/131/1/117.full.pdf Swimming in the California sea lion: morphometrics, drag and energetic]&lt;/ref&gt; [[mugurkauls|Mugurkaula]] lokanums un kustīgums ļauj lauvronim atliekt kaklu uz aizmuguri līdz pat pakaļkājām. Zem ūdens tas izpaužas spējā strauji mainīt peldēšanas virzienu arī atmuguriski, vienlaicīgi saglabājot ķermenim nepārtrauktu plūdlīniju.&lt;ref&gt;[http://jeb.biologists.org/content/jexbio/206/4/667.full.pdf Maneuverability by the sea lion Zalophus californianus: turning performance of an unstable body design]&lt;/ref&gt; Lauvronis peld ar ātrumu 10,8 km/h, nirst līdz 274 m dziļumā un var atrasties zem ūdens līdz apmēram 10 [[minūte|minūtēm]], lai gan visbiežāk niršanas ilgums nepārsniedz 3 min. un dziļums 80 m.&lt;ref name=market&gt;[https://web.archive.org/web/20130412155231/http://www.calcofi.ucsd.edu/newhome/publications/CalCOFI_Reports/v40/pdfs/Vol_40_Lowry___Carretta.pdf Market squid (Loligo opalescens) in the diet of California sea lions (Zalophus californianus) in southern California (1981–1995)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://zenodo.org/record/1235911#.XJ8uXy17HBI Diving patterns of California sea lions, Zalophus californianus]&lt;/ref&gt;

Kustoties pa [[sauszeme|sauszemi]], lauvronis spēj pakaļējās airkājas pavilkt sev apakšā tā, lai varētu uz tām balstīties un pārvietoties ar visām četrām airkājām. Priekškāju plaukstas vērstas uz sāniem. Kustībai uz priekšu liela nozīme ir arī [[galva]]s un kakla atbalstošajām kustībām, kuras ir pat nozīmīgākas nekā balstīšanās uz pakaļkājām.&lt;ref&gt;English, Arthur Wm. (1976). &quot;Limb movements and locomotor function in the California sea lion (Zalophus californianus)&quot;. Journal of Zoology. 178 (3): 341–364. doi:10.1111/j.1469-7998.1976.tb02274.x&lt;/ref&gt;

== Ieradumi ==
[[Attēls:California_Sea_Lions_at_Santa_Cruz_-_Flickr_-_GregTheBusker.jpg|thumb|240px|Barojoties jūrā, lauvronis atpūšas uz ūdens virsmas]]
[[Attēls:Sea_Lions_Roar_(18604860442).jpg|thumb|240px|Vairošanās sezonas laikā tēviņi gandrīz nepārtraukti rej]]
[[Attēls:Sea_lion_beach.jpg|thumb|240px|Viena no Kalifornijas lauvroņu vairošanās pludmalēm]]
Kalifornijas lauvronis ir ļoti sabiedrisks dzīvnieks, krastā uzturas [[kolonija|kolonijās]], kurās ir vairāki simti, reizēm tūkstoši indivīdu. Vislielākās grupas veidojas [[vairošanās]] periodā. Ārpus vairošanās sezonas tēviņi, lai barotos, migrē uz ziemeļiem. Toties mātītes paliek baroties vairošanās teritoriju tuvumā.&lt;ref name=heath/&gt; Barojoties lauvronis kādu laiku uzturas jūrā, līdz pat divām nedēļām. Šajā laikā tas atpūšas, guļot uz ūdens virsmas. Migrācijas ceļojums var notikt pa vienam vai nelielās grupās. Kādu laiku ceļojis, lauvronis kāpj krastā atpūsties. Izņēmums ir Kalifornijas līča populāciju tēviņi, kuri migrācijas ceļojumus neveic.&lt;ref name=weak&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3303858/ Weak Polygyny in California Sea Lions and the Potential for Alternative Mating Tactics]&lt;/ref&gt; Mātītēm un jaunajiem lauvroņiem apmatojums mainās [[rudens|rudenī]] un [[ziema|ziemā]], tēviņiem [[janvāris|janvārī]] un [[februāris|februārī]].

=== Komunikācija ===
Kalifornijas lauvroņi savstarpēji komunicē ar visdažādākajām [[skaņa|skaņām]]. Visbiežāk izmantotā skaņa ir lauvroņiem raksturīgā riešana. Teritoriālie tēviņi ir visskaļākie un ar visdziļāko balsi, vairošanās sezonā tie rej gandrīz nepārtraukti. Kad lauvronis ir satraukts, riešana kļūst ļoti ātra. Riešana tiek izmantota, gan lai iebiedētu sāncensi, gan lai izrādītu uzmanību mātītei. Lauvronis arī purpina, līdzīgi [[mājas zirgs|zirgam]]. Šo skaņu visbiežāk var novērot, kad lauvroni pārsteidz vai izbiedē [[cilvēks]].&lt;ref name=pete&gt;Peterson, Richard S.; Bartholomew, George A. (1969). &quot;Airborne vocal communication in the California sea lion, Zalophus californianus&quot;. Animal Behaviour. 17 (1): 17–24. doi:10.1016/0003-3472(69)90108-0&lt;/ref&gt;

Mātītes nav tik runātīgas kā tēviņi. Tās riešanas skaņa ir augstāka un rējiens īsāks, parasti rej, kad kļūst agresīva. Mātīte nervozās un satrauktās situācijās mēdz arī spiegt un rūkt. Lai pasauktu mazuli pēc atgriešanās no jūras, mātīte izmanto unikālu mazuļa saukšanas rējienu. Tas ir skaļš un nervozs, pēc tā mazulis atpazīst savu māti. Mazulis tai atsaucas ar tādu pašu saucienu, tādējādi māte atpazīst savu mazuli pludmalē, kurā ir simtiem lauvroņu. Arī spēlējoties mazuļi savstarpēji sarejas.&lt;ref name=pete/&gt; Kalifornijas lauvronis spēj vokalizēt arī zem ūdens. Šīs skaņas atgādina klusu zviegšanu, riešanu, dūkšanu un klikšķēšanu.&lt;ref&gt;Schusterman, Ronald J.; Gentry, Roger; Schmook, James (1966). &quot;Underwater Vocalization by Sea Lions: Social and Mirror Stimuli&quot;. Science. 154 (3748): 540–542. Bibcode:1966Sci...154..540S. doi:10.1126/science.154.3748.540&lt;/ref&gt;

== Barošanās ==
Kalifornijas lauvronis ir plēsīgs, galvenokārt barojas ar [[zivs|zivīm]], [[kalmāri]]em un [[astoņkāji]]em, reizēm arī ar [[gliemenes|gliemenēm]] un [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]]. Iecienītākais loms ir [[Klusā okeāna laši|laši]], [[heki]], [[anšovi]], [[Klusā okeāna siļķe|siļķes]], [[dziļūdens sarkanasaris|sarkanasari]], [[nēģveidīgie|nēģi]], nelielās [[Dzelkņuhaizivjveidīgās|dzelkņuhaizivis]] un [[tirgus kalmārs|tirgus kalmāri]].&lt;ref&gt;[https://swfsc.noaa.gov/textblock.aspx?Division=PRD&amp;ParentMenuId=148&amp;id=1252 NOAA: Sea Lion Diet]&lt;/ref&gt; Lauvronis galvenokart medī krasta un sēkļu tuvumā, bet reizēm arī dziļumā uz grunts.&lt;ref name=reev/&gt; Mātītes barojas 10—100 [[kilometrs|km]] joslā gar krastu.&lt;ref name=market/&gt; Tēviņi klejo dziļāk jūrā, līdz 450 km no krasta, īpaši laikā, kad ūdens kļūst siltāks.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100608093230/http://oceansci.ucsc.edu/faculty/documents/24_Weise_GRL_2006.pdf Movement and diving behavior of male California sea lion (Zalophus californianus) during anomalous oceanographic conditions of 2005 compared to those of 2004]&lt;/ref&gt;

Baroties lauvroņi dodas pa vienam vai mazākās, vai lielākās grupās, atkarībā no barības pieejamības daudzuma. Reizēm, medījot lielos zivju baros, Kalifornijas lauvronis sadarbojas ar citiem [[plēsēji]]em, piemēram, [[delfīni]]em, [[Cūkdelfīnu dzimta|cūkdelfīniem]] un [[jūras putni]]em.&lt;ref&gt;Riedman, M. (1991). The Pinnipeds: Seals, Sea lions, and Walruses. University of California Press. p. 168. {{ISBN|978-0520064980}}.&lt;/ref&gt; Lauvronis seko delfīniem, ļauj tiem ielenkt zivis un pēc tam kopā ar tiem medī.&lt;ref name=heath/&gt;

== Vairošanās ==
[[Attēls:Sea_lion_mother_and_pup.jpg|thumb|240px|Mātīte ar mazuli]]
[[Attēls:USFWS_cali_sealions_(23482170669).jpg|thumb|240px|Tēviņi, kuriem neizdodas nodibināt savu teritoriju, tiek padzīti no vairošanās pludmales]]
Vairošanās sezona ilgst no maija līdz augustam, šajā laikā dzimumbriedumu sasniegušie īpatņi ierodas ikgadējās vairošanās vietās — smilšainās un akmeņainās Kalifornijas pludmalēs. Lauvroņa abi dzimumi dzimumbriedumu sasniedz 4—6 gadu vecumā, bet noturēt teritoriju vairošanās sezonas laikā tēviņš spēj, sākot ar 9—12 gadu vecumu.&lt;ref name=adw/&gt;&lt;ref name=fish&gt;[https://www.fisheries.noaa.gov/species/california-sea-lion NOAA: Zalophus californianus]&lt;/ref&gt; 

Tā kā mātītes pārojas pēc tam, kad piedzimst mazuļi, tad tikai pēc mazuļu dzimšanas tēviņi nodibina savas teritorijas. Lai paaugstinātu iespējas sapāroties, tēviņš badojas un cenšas nepamest vairošanās pludmali ne uz mirkli. Jo masīvāks un lielāks tēviņš, ar lielākām trāna jeb [[tauki|tauku]] rezervēm, jo ilgāk tas spēj badoties. Teritorija tiek uzraudzīta apmēram 45 dienas, bet tikai daži īpatņi spēj badoties ilgāk par divām nedēļām. Līdzko teritorija ir atstāta, to ieņem cits tēviņš. Teritorijas izveidošanas laikā notiek lielākā daļa cīņu, pēc tam katrs mēģina iebiedēt sāncensi ar draudīgu stāju, riešanu un uzvedību. Visbiežāk tas arī izdodas un īsti cīniņi notiek reti. Cīņas var atkal atsākties, kad no jūras atgriežas teritorijas vecais saimnieks. Kad gaisa temperatūra iesilst virs 30 °C, tēviņiem savā teritorijā jāiekļauj arī ūdens joslas. Teritorijas mēdz būt arī zem ūdens, īpaši vietās pie krasta klinšu sienām.&lt;ref name=adw/&gt;&lt;ref name=odel&gt;Odell, D.K. (2001). &quot;The Fight to Mate: Breeding strategy of California sea lions&quot;. In MacDonald, David. The Encyclopedia of Mammals (2nd ed.). Oxford University Press. pp. 172–173. {{ISBN|978-0760719695}}.&lt;/ref&gt; Tēviņi, kuriem neizdodas nodibināt savu teritoriju, tiek padzīti, tie savācas vienkopus un uzturas turpat tuvākajās pludmalēs.&lt;ref name=heath/&gt;

Pirms sapārošanās mātītes pulcējas nelielās grupās, kurās ir 2—20 īpatņi. Tās ignorē tēviņu teritoriju robežas un izvēlas sev partneri, virzoties cauri teritorijām.&lt;ref&gt;García-Aguilar, M.C.; Aurioles-Gamboa, D. (2003). &quot;Breeding season of the California sea lion (Zalophus californianus) in the Gulf of California, Mexico&quot;. Aquatic Mammals. 29 (10): 67–76. doi:10.1578/016754203101024086&lt;/ref&gt; Mātīšu grupas izjūk, kad mātītes sāk pāroties. Mātītes parasti izvairās no pārāk agresīviem un enerģiskiem tēviņiem, un, ja mātīte nolēmusi atstāt kādu teritoriju, tēviņš to nespēj aizkavēt, īpaši, ja teritorija ir ūdenī.&lt;ref name=heath/&gt;&lt;ref name=weak/&gt; Pārošanās var notikt arī ārpus tipiskās vairošanās teritorijas, mātītēm netālajās pludmalēs izvēloties tēviņu bez teritorijas. Reizēm visa vairošanās pludmale sadalīta starp dažiem tēviņiem, citreiz īpatņu teritorijas ir salīdzinoši nelielas.&lt;ref name=weak/&gt;

Grūsnības periods ilgst 11—12 mēnešus, no kuriem 2—3 mēnešus [[embrijs|embrija]] attīstība ir atlikta. Parasti piedzimst viens mazulis. Kalifornijas lauvroņa mātīte sapārojas pēc apmēram 21—30 dienām vai ilgāk (atkarībā no populācijas) pēc mazuļa dzimšanas.&lt;ref name=weak/&gt; Kad mazulis ir piedzimis, māte ar to paliek kopā apmēram 10 dienas, to zīdot ar [[piens|pienu]] un apsargājot. Pēc tam mātīte dodas baroties uz 2—5 dienām, tad atkal dienu vai divas pavada kopā ar mazuli. Mazuļi, kuru mātes barojas jūrā, pulcējas kopā, lai savstarpēji komunicētu un spēlētos.&lt;ref name=reev/&gt;&lt;ref name=fish/&gt; Kad māte atgriežas no jūras, tā savu mazuli sauc ar īpašo mazuļa sasaukšanas saucienu un mazulis tai atsaucas. Iesākumā mātītei mazulis jāmeklē ilgstošāk, bet, mazulim paaugoties, tas arvien aktīvāk atsaucas mātei.&lt;ref&gt;Gisiner, Robert; Schusterman, Ronald J. (1991). &quot;California sea lion pups play an active role in reunions with their mothers&quot;. Animal Behaviour. 41 (2): 364–66. doi:10.1016/S0003-3472(05)80488-9&lt;/ref&gt; Kad mazulis ir paaudzies, tas dodas uz jūru baroties kopā ar māti.&lt;ref name=reev/&gt; 

Lai arī tēviņš mazuļu audzināšanā nepiedalās, tomēr tie ir daudz draudzīgāki ar mazuļiem kā citi [[airkāji]]. Piemēram, ir novērots, ka tēviņi piesedz mazuļus ar savu augumu, ja baram tuvojas plēsēji.&lt;ref&gt;Nowak, Ronald M. (2003). Walker's Marine Mammals of the World. Johns Hopkins University Press. pp. 80–83. {{ISBN|978-0801873430}}.&lt;/ref&gt; Rūpes par savas sugas mazuļiem parādās arī faktā, ka Kalifornijas lauvroņa mātīte var adoptēt un uzņemties rūpes par mazuli, kuram māte ir gājusi bojā.&lt;ref name=adw/&gt; Māte mazuli zīda ar pienu apmēram vienu gadu, bet reizēm jaunais ronēns pienu zīž vēl ilgāk.&lt;ref name=heath/&gt; Lauvroņa dzīves ilgums savvaļā ir apmēram līdz 17 gadiem, nebrīvē līdz 35,7 gadiem.&lt;ref&gt;[http://genomics.senescence.info/species/entry.php?species=Zalophus_californianus An Age entry for Zalophus californianus]&lt;/ref&gt;

== Ienaidnieki ==
Kalifornijas lauvroni medī [[zobenvalis]] un lielās [[haizivis]]. Piemēram, [[Monterejas līcis|Monterejas līcī]] zobenvaļiem lauvroņi ir iecienītākais medījums.&lt;ref&gt;[http://www.montereybaywhalewatch.com/Features/KillerWhalePredation0210.htm Predation Behavior of Transient Killer Whales in Monterey Bay, California]&lt;/ref&gt; Tos aktīvi medī arī [[lielā baltā haizivs]] un [[īsspuru mako haizivs]]. Haizivis visbiežāk lauvroņiem uzbrūk brīdī, kad tie atpūšas uz ūdens virsmas. 

== Lauvronis un cilvēks ==
[[Attēls:US_Navy_030213-N-3783H-011_Zak,_a_375-pound_California_sea_lion,_leaps_back_into_the_boat_after_a_harbor-patrol_training_mission.jpg|thumb|240px|Kalifornijas lauvronis ir inteliģents un viegli apmācāms dzīvnieks, attēlā ASV jūras spēku lauvronis atgriežas laivā pēc teritorijas pārbaudes]]
19. gadsimta sākumā Kalifornijas piekrastē lauvronis tika medīts, lai iegūtu tā taukus. Tos sagrieza gabalos un vārīja, lai iegūtu [[eļļa|eļļu]]. No trim nogalinātiem dzīvniekiem varēja iegūt vienu mucu eļļas. [[āda|Ādu]] izmantoja līmes ražošanai. Mūsdienās lauvronis ir aizsargājams dzīvnieks. Pateicoties izstrādātajai aizsardzības sistēmai, dzīvnieku skaits ir stabilizējies. Kopējais populācijas lielums mūsdienās ir 180 000 īpatņi.&lt;ref name=iuc/&gt;

Kalifornijas lauvronis sastopams [[zooloģiskais dārzs|zooloģiskajos dārzos]] daudzviet pasaulē un dēļ tā inteliģences, rotaļīguma un spējas mācīties tiek plaši izmantots [[cirks|cirkos]] un atrakciju ūdensparkos. Vieni no pazīstamākajiem lauvroņa trikiem ir bumbas ķeršana ar degungalu, kāpšana pa kāpnēm u.c.. Tomēr mūsdienās, izprotot dzīvnieku patieso labturību, šāda dzīvnieku izmantošana izpriecām tiek uzskatīta par nosodāmu rīcību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.humanesociety.org/sites/default/files/docs/case-against-marine-captivity.pdf |title=Marine Mammals in Captivity |access-date={{dat|2019|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200803173525/https://www.humanesociety.org/sites/default/files/docs/case-against-marine-captivity.pdf }}&lt;/ref&gt;

Kalifornijas lauvronis tiek izmantots ASV militārām vajadzībām. Dzīvnieku var apmācīt meklēt jūras mīnas, pamanīt un atpazīt svešus nirējus un uzmest uz nirēja kājas gredzenu ar slēdzi, kuram galā piestiprināta virve. Dzīvnieka treneri apgalvo, ka lauvronis to izdara tik veikjli, ka nirējs neko pat nepamana.&lt;ref&gt;[https://usatoday30.usatoday.com/news/world/iraq/2003-02-16-sealions-usat_x.htm Sea lions called to duty in Persian Gulf]&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://animaldiversity.org/accounts/Zalophus/ ADW: Zalophus California sea lion]
* [https://web.archive.org/web/20140304182428/http://www.arkive.org/california-sea-lion/zalophus-californianus/ ARKive: California sea lion (Zalophus californianus)]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Klusā okeāna lauvroņi]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]]
[[Kategorija:Kanādas fauna]]
[[Kategorija:ASV fauna]]
[[Kategorija:Meksikas fauna]]
[[Kategorija:Klusā okeāna fauna]]</text>
      <sha1>r6ck0gqgfo1gh43cbqjaskkp8hi0rgu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģeopolitika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>249487</id>
    <revision>
      <id>4532167</id>
      <parentid>4066002</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:55:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5591" sha1="lumml2dda3a5v8mj7p5wwrnqxvb9mgy" xml:space="preserve">'''Ģeopolitika''' ir [[vēsture]]s un [[politoloģija]]s starpdisciplīna, kurā tiek pētīta [[ģeogrāfija|ģeogrāfisko]] faktoru, piemēram, valsts ģeogrāfiskā stāvokļa, [[dabas resursi|dabas resursu]], ietekme uz valsts [[Ārpolitika|ārējo politiku]]. Terminu &quot;ģeopolitika&quot; 20. gadsimta sākumā izveidoja zviedru politiskais zinātnieks [[Rūdolfs Šellens]], kuru iedvesmoja vācu ģeogrāfa Frīdriha Racela 1897. gadā izdotais darbs ''Politische Geographie'' ([[politiskā ģeogrāfija]]).

== Galvenās ģeopolitiskās skolas ==

=== Vācu ===
Vācu ģeopolitikas skola uzsvēra ģeogrāfisko faktoru nozīmi politiskajā attīstībā. Visi vācu ģeopolitiķi centās pamatot Vācijas pretenzijas kļūt par galveno &quot;kontinentālo&quot; lielvaru, kas aizstās Lielbritāniju. Tādējādi vācu skolas, tāpat kā angloamerikāņu skolas, galīgais mērķis bija noteikt nosacījumus, ar kādiem Vācija varētu nostiprināt savu dominējošo stāvokli [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam pasaulē.

=== Amerikāņu ===
Amerikāņu ģeopolitisko skolu ietekmēja flotes vēsturnieka admirāļa [[Alfrēds Mehans|Alfrēda Mahena]] idejas. Mehans izvirzīja &quot;jūras varas&quot; koncepciju, kā faktoru, kas nodrošina neapstrīdamu ģeopolitisko dominanci. Tieši valsts nodrošinājums ar jūras bāzēm un tirdzniecības floti, kā arī tās jūras flotes varenība padara to par lielvaru, kas izlemj pasaules likteni, un jūras civilizācija nodrošina labvēlīgāku vidi attīstībai. Vēsturē saskatot jūras un sauszemes lielvaru konfrontāciju, Mahens kā globālu ģeopolitisku stratēģiju ierosināja izmantot &quot;Anakondas principu&quot; — nosmacēt ienaidnieku, veicot tā stratēģisko objektu jūras blokādi.

Mahena formula: ''kara flote + tirdzniecības flote + jūras bāzes = jūras spēks''.

Ilgtermiņā Mahens paredzēja lielāko jūras valstu jeb [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], Vācijas un Japānas apvienošanos vienotā blokā, kas vērsts pret lielākajām kontinentālajām lielvalstīm jeb Krieviju un Ķīnu. Nākamajā globālajā konfliktā starp &quot;sauszemi&quot; un &quot;okeānu&quot; jūras lielvalstis, pēc Mehana domām, gūs virsroku.

== Lokālas ģeopolitiskās skolas ==

=== Japāņu ===
Japāna gadsimtiem ilgi ir bijusi [[Autokrātija|autokrātiska]] valsts ar vāju vienotu valstiskumu. Tomēr Japānas ģeopolitikai bija īss dramatiskas attīstības un praktiskas izpausmes periods [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]]. Līdzīgi kā [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]], militāri noskaņotā [[Japānas Impērija|Japāna]] kara laikā mēģināja kļūt par jaunu lielvaru. Japāna uz laiku ieguva flotes spēku, kas bija samērojams ar [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] flotes spēku, tai bija daudzas ''[[de facto]]'' [[kolonija]]s [[Āzija|Āzijā]], kā arī ar savu Eiropas sabiedroto Vāciju saskaņoti ekspansijas plāni, kas ietvēra ekspansiju Padomju Savienībā līdz [[Urāli]]m, [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Indija|Indijā]]. Teorētiski un formāli Japānas pretenzijas tika oficiāli formulētas kā [[Lielā Āzijas kopīgās labklājības sfēra]], kas ietvēra visas jauniegūtās Japānas kolonijas un satelītvalstis. Kara gaitā Japānas Impērija tika sakauta, un pēc kara Japāna, atteikusies no kara kā starptautisko strīdu risināšanas līdzekļa, koncentrējās uz mērķi kļūt par vienu no spēcīgākajām ekonomiskajām un zinātniski tehnoloģiskajām lielvarām uz planētas, kas arī tika veiksmīgi sasniegts.

=== Krievu/padomju ===
Krievu autoru vidū terminu &quot;ģeopolitika&quot; 20. gadsimta 20. gados pirmo reizi lietoja [[Eirāzisms|eirāzisma]] pārstāvji. 20. gadu beigās tas parādījās arī [[Padomju Savienība|PSRS]]. Šajā sakarā daži mūsdienu vēsturnieki šos gadus uzskata par krievu ģeopolitiskās skolas rašanās laiku.

Otrā pasaules kara laikā un pēc tā PSRS strauji palielināja savu ietekmi pasaulē, izveidoja vairākas sociālistiskās satelītvalstis (&quot;[[tautas demokrātija]]s valstis&quot;) un anektēja dažas jaunas teritorijas — [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], daļu [[Somija|Ziemeļsomijas]], [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatiju]], [[Sahalīna|Dienvidsahalīnu]] un [[Kuriļu salas]], [[Tiva|Tivu]]. Tomēr PSRS nerealizēja dažas citas iespējas, piemēram, [[Bulgārijas Tautas Republika|Bulgārijas]] aneksiju saskaņā ar tās neoficiālo priekšlikumu (kas tika noraidīts tās teritorijas formālā eksklāva rakstura dēļ) un [[Tjurku Islāma Republika Austrumturkestāna|Austrumturkestānas]] un [[Mandžūrija]]s iesaistīšanu (pēc sociālisma izveides [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] izveides scenārija, sadalot Vāciju) Ķīnā, kā arī uz laiku okupēto [[Irāna|Ziemeļirānu]] un [[Austrija]]s austrumu daļu un plānoto [[Hokaido]] okupāciju [[Japāna|Japānā]].

PSRS atbalstīja neveiksmīgo &quot;[[Balkānu federācija|mazās PSRS]]&quot; (Bulgārija, [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvija]], [[Albānijas Tautas Republika|Albānija]] un, iespējams, [[Rumānijas Tautas Republika|Rumānija]] un [[Grieķija]]) izveidi [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]].

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://vesture.eu/index.php/%C4%A2eopolitika ''Vesture.eu'' ieraksts]

{{vēsture-aizmetnis}}
{{politika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Politiskā ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>lumml2dda3a5v8mj7p5wwrnqxvb9mgy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunā konservatīvā partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252363</id>
    <revision>
      <id>4531921</id>
      <parentid>4531773</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:09:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531921</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30762" sha1="sstya720d2hcmftd65mkostfmbyi3j3" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|country = Latvia
|name = Jaunā konservatīvā partija
|logo = Jaunā konservatīvā partija logo.svg
|leader = [[Sigords Stradiņš]]
|colorcode = #002e5d
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation = {{dat|2014|5|17}}
|ideology =[[konservatīvisms]] 
|slogan = Spēcīgi pamati, spēcīgai valstij
|position = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]]
|international = 
|merged   = 
|european = 
|europarl = 
|colours = {{krāsa|#002e5d}} tumši zila
|seats1_title = [[14. Saeima]]
|seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#192956}}
|website = {{URL|http://konservativie.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
|seats2={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#002e5d}}
|seats2_title=[[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats3={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}
|seats3_title=[[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats4={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#002e5d}}
|seats4_title=[[Rīgas dome]]
|seats5_title   = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
|seats5         = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|42|hex=#002e5d}}
|membership_year    = 2025
|membership         = 1022{{samazinājās}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Jaunā konservatīvā partija''', saīsināti '''JKP''' (no 2022. līdz 2023. gadam '''Konservatīvie''') ir 2014. gadā dibināta [[Konservatīvisms|konservatīva]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/vertibas/|title=Mūsu vērtības|website=Konservatīvie|access-date=2022-12-15|language=lv|archive-date=2022-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221215094602/https://konservativie.lv/vertibas/}}&lt;/ref&gt; [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kura bija pārstāvēta [[13. Saeima|13. Saeimā]] un vairākās Latvijas pašvaldībās, bet nav pārstāvēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].

== Vēsture ==
Partiju {{dat|2014|05|17||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā nodibināja 221 Latvijas pilsonis. Par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]]. Valdē tika ievēlēti arī J. Bordāna bijušais padomnieks un [[Engures novads|Engures novada]] domes deputāts [[Jānis Tomels]], atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos [[Gundars Ābols]], Ķeguma novada domes deputāts [[Kristaps Rūde]] un Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs [[Raitis Sijāts]], kurš savulaik darbojās partijā &quot;[[Pilsoniskā savienība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibina Bordāna Jauno konservatīvo partiju | publisher = NRA | date = 2014.05.17. | accessdate = 2014.05.18 | url = http://nra.lv/politika/117470-nodibina-bordana-jauno-konservativo-partiju.htm}}&lt;/ref&gt;

Par partijas dibinātājiem kļuva arī [[11. Saeima]]s deputāts [[Dāvis Stalts]], folkloriste [[Helmī Stalte]], Latvijas Universitātes asociētais profesors, ''Dr. chem.'' Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists [[Krišjānis Feldmans]], Ropažu Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska, bijusī Valsts kontroles valsts revidente Zemlita Šīre.

2022. gada februārī partijas nosaukums tika mainīts uz Konservatīvie (bez pēdiņām).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-mainis-partijas-nosaukumu-uz-konservativie.a445458/|title=Jaunā konservatīvā partija mainīs partijas nosaukumu uz «Konservatīvie»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada oktobrī partija lēma atgriezties pie sava sākotnējā nosaukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.10.2023-konservativo-nosaukums-atkal-bus-jauna-konservativa-partija-ep-velesanas-lideris-bus-linkaits.a527903/|title=«Konservatīvo» nosaukums atkal būs «Jaunā konservatīvā partija»; EP vēlēšanās līderis būs Linkaits|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==

=== 12. Saeimas vēlēšanas ===
{{dat|2014|08|04||bez}} JKP iesniedza kandidātu sarakstu [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanām]]. Kā piecu Latvijas vēlēšanu apgabalu līderi tika nosaukti: partijas valdes priekšsēdētājs [[Jānis Bordāns]] — [[Rīga|Rīgā]], [[Jānis Tomels]] — [[Zemgale|Zemgalē]], [[Gundars Ābols]] — [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Krišjānis Feldmans]] — [[Kurzeme|Kurzemē]] un rakstniece [[Eva Mārtuža]] — [[Latgale|Latgalē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunās konservatīvās partijas premjera kandidāts – Bordāns; sarakstā arī atvaļinātais ģenerālis Lieljuksis | publisher = Delfi.Lv | date = 2014.08.04 | accessdate = 2014.08.05 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunas-konservativas-partijas-premjera-kandidats-bordans-saraksta-ari-atvalinatais-generalis-lieljuksis.d?id=44803700}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 28. martā Tukumā notika JKP 2. kopsapulce, kurā, citstarp, tika pārvēlēta partijas valde. Par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Jānis Bordāns, par valdes locekļiem — Jolanta Eihentāle, kas pirms tam pildīja partijas kanclera pienākumus, jurists Jānis Ozols, Tukuma novada domes deputāts un JKP Tukuma nodaļas vadītājs Agris Zvaigzneskalns un uzņēmēja, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunā konservatīvā partija - Valde | accessdate = 2015.06.03 | url = http://konservativie.lv/par-mums/valde/ | archive-date = {{dat|2015|03|02||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150302231551/http://konservativie.lv/par-mums/valde/ }}&lt;/ref&gt;

2016. gada 19. martā Rīgā notika JKP Padomes sēde, kurā, citstarp, notika valdes, Uzraudzības un Ētikas komisiju vēlēšanas. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts J. Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda un jurists Jānis Ozols, kas valdes locekļa pienākumus pildīja arī līdz šim, kā arī rakstniece [[Eva Mārtuža]] un Kocēnu novada domes deputāte [[Lāsma Žagota]].

2017. gada 28. februārī partijā tika uzņemta bijusī Korupcijas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece [[Juta Strīķe]], tādējādi pievienojoties jau 2017. gada 9. janvārī uzņemtajam Korupcijas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam [[Juris Jurašs|Jurim Jurašam]].

2017. gada 18. martā Rīgā notiekošās JKP Padomes sēdes laikā, tika ievēlēta partijas valde, Uzraudzības un Ētikas komisiju dalībnieki. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]], kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists — [[Krišjānis Feldmans]], Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, jurists Jānis Ozols kā arī bijušais [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks [[Juris Jurašs]].

=== 13. Saeimas vēlēšanas ===
2018. gada 24. jūlijā partija kā pirmā iesniedza kandidātu sarakstus [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]], kopumā piesakot 115 biedru. Partijas līderi vēlēšanu apgabalos bija [[Juta Strīķe]] (Rīga), [[Jānis Bordāns]] (Vidzeme), [[Krišjānis Feldmans]] (Zemgale), [[Juris Jurašs]] (Kurzeme) un [[Ilga Šuplinska]] (Latgale).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-pirma-iesniedz-deputatu-kandidatu-sarakstus.a286447/|title=Jaunā konservatīvā partija pirmā iesniedz deputātu kandidātu sarakstus|access-date=2018-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu vietas Saeimā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13saeima-saskanai-23-mandati-otraja-vieta-jkp-un-kpv-lv-ar-vienadu-rezultatu.a295106/|title=13.Saeimā «Saskaņai» 23 mandāti; otrajā vietā JKP un «KPV LV» ar vienādu rezultātu|access-date=2018-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuras ieņēma [[Jānis Bordāns]], [[Krišjānis Feldmans]], [[Juris Jurašs]], [[Juta Strīķe]], [[Gatis Eglītis]], [[Sandis Riekstiņš]], [[Linda Ozola]], [[Evita Zālīte-Grosa]], [[Reinis Znotiņš]], [[Anita Muižniece]], [[Tālis Linkaits]], [[Ilga Šuplinska]], [[Juris Rancāns]], [[Uldis Budriķis]], [[Normunds Žunna]], [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]]. Partija kopā ar četrām citām 13. Saeimā ievēlētajām partijām izveidoja valdības koalīciju, veidojot [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdību]].

=== 14. Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada 1. oktobrī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija, nu jau ar nosaukumu &quot;Konservatīvie&quot;, sasniedza pieticīgu rezultātu, nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļūstot [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Bordāns no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja, un par &quot;Konservatīvo&quot; valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Gatis Eglītis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/konservativos-vadis-eglitis-bordans-no-aktivas-politikas-aiziet.a482308/|title=«Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija startēja nesekmīgi, saņemot tikai 1,5% balsu. Pēc vēlēšanām no partijas izstājās saraksta līderi [[Tālis Linkaits]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2024-jauno-konservativo-partiju-pamet-viens-no-lideriem-talis-linkaits.a562716/|title=Jauno konservatīvo partiju pamet viens no līderiem – Tālis Linkaits|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Liāna Langa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-liana-langa-pametusi-jkp-rindas.a567350/|title=Liāna Langa pametusi JKP rindas|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 15. Saeimas vēlēšanas ===
Laikā pirms 15. Saeimas vēlēšanām 2024. gada 28. septembrī par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēja Dagmāru Beitneri-Le Gallu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2024-jaunas-konservativas-partijas-valdes-priekssedetaja-turpmak-bus-beitnere-le-galla.a570546/|title=Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Beitnere-Le Galla|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-08|date=2024-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 3. augustā viņu amatā nomainīja [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] kādreizējais priekšsēdētāja vietnieks [[Sigords Stradiņš]]. Bez viņa valdē tika ievēlēts Mārtiņš Štāls, Didzis Zīraps, Mārtiņš Bērziņš, Daiga Pirogova, Pēteris Aglonietis un Guntis Bībers.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.08.2025-jaunas-konservativas-partijas-valdes-priekssedetaja-amata-ievelets-sigords-stradins.a609016/|title=Jaunās Konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Sigords Stradiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-08|date=2025-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,7
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 13,59
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 3,09
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,32
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}}
|
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 4,35
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2024.
| [[10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 1,50
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#002e5d}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2017.
| [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 13,42
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|60|hex=#002e5d}}
|
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 6,39
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|60|hex=#002e5d}}
|
|}

==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Valmieras novads|Valmieras]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]], [[Talsu novads|Talsu]], [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadā, kā arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Preiļu, Saulkrastu, Augšdaugavas un Tukuma novadā partija startēja kopā ar citām partijām.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|943
|21,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]]
|1114
|16,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Apvienība Iedzīvotāji|Apvienību Iedzīvotāji]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģonu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Saulkrastu novada ģerbonis.svg}} [[Saulkrastu novads]]
|507
|15,38%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|629
|13,19%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
|684
|11,23%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
|577
|9,86%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|1041
|9,23%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|633
|9,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|13|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|762
|8,68%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
|626
|8,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]]
|514
|7,64%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|475
|7,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]]
|614
|7,31%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|13|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|633
|7,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]]
|531
|6,34%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|461
|6,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|386
|5,04%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|575
|4,95%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Nav pagastam COA.svg}} [[Saldus novads]]
|324
|4,55%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
|233
|4,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|342
|4,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Dobeles novads COA.png}} [[Dobeles novads]]
|300
|4,25%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Augšdaugavas novada ģerbonis.svg}} [[Augšdaugavas novads]]
|233
|3,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|261
|3,80%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]]
|654
|3,79%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|23|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|229
|2,97%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]]
|391
|2,92%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
|362
|2,85%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Tukuma novads COA.png}} [[Tukuma novads]]
|283
|2,37%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
|211
|2,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Talsu novada ģerbonis.svg}} [[Talsu novads]]
|189
|2,08%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]]
|316
|2,01%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]]
|182
|1,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]]
|195
|1,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]]
|227
|1,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|}

==== 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] novadā, kā arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Rīga|Rīgā]] un [[Jelgava|Jelgavā]]. Ķekavas, Ogres, Gulbenes, Ādažu, Siguldas, Jēkabpils, Krāslavas, Rēzeknes novados un Ventspils un Rēzeknes pilsētās partija startēja kopā ar citām partijām.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Līvānu novads COA.svg}} [[Līvānu novads]]
|1320
|34,69%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
|4052
|33,07%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]], [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|1412
|17,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]], [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Latgales partija|Latgales partiju]]
|-
|{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]]
|1467
|15,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Apvienotais saraksts|Apvienoto sarakstu]]
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|2165
|15,74%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Vienotība|Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
|1309
|14,83%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|1546
|12,12%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|1211
|11,91%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
|681
|11,89%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Progresīvie|Progresīvajiem]]
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]]
|2438
|10,72%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|23|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|568
|9,32%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|1381
|7,61%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|546
|6,27%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|500
|4,79%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|237
|4,37%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|471
|4,01%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]]
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|395
|3,03%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|173
|1,54%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg}} '''[[Rīga]]'''
|751
|0,35%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#002e5d}}}}
|
|}

== Politiskā programma ==

=== 13. Saeimas vēlēšanām ===
JKP “Rīcības plāns — 500!” 13.Saeimas vēlēšanām paredzēja&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2018/05/27/ko-paredz-jkp-plans-3x500-cik-tas-izmaksas-un-kas-par-to-maksas/|title=Ko paredz JKP plāns 3x500, cik tas izmaksās un kas par to maksās?|last=partija|first=Jaunā konservatīvā|website=Jaunā konservatīvā partija|access-date=2020-09-02|date=2018-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijā ieviest minimālo algu 500 eiro mēnesī (430 eiro vietā), diferencēto neapliekamo minimumu algai 500 eiro mēnesī (200 eiro vietā), neapliekamo minimumu pensijai 500 eiro mēnesī (250 eiro vietā).

JKP arī piedāvāja ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā, palielinot to minimumu, kas bija zem 100 eiro. Šīs piedāvājums bija paredzēts 55 000 pensionāriem, kas saņem mazākas pensijas par 200 eiro mēnesī.

Lai risinātu demogrāfisko situāciju, JKP ierosināja palielināt ģimenes valsts pabalstus: 50 eiro par vienu bērnu (11 eiro vietā), 50+100 eiro par diviem bērniem (33 eiro vietā) un līdz 300 eiro trīs bērnu ģimenei (67 eiro vietā).

&quot;Esošā valdība vairākkārt apgalvojusi, ka plānu nebūs iespējams īstenot, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu. Šķiet, tā ir zaudējusi jebkādas ambīcijas un ticību Latvijai un tam, ka mēs jebkad atkal sasniegsim Igaunijas un Lietuvas attīstības līmeni. Tomēr skaidrs, ka straujai ekonomikas attīstībai nepieciešamas pienācīgas reformas,&quot;- uzsvēra partijas programma.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada 16. novembrī Saeima, pieņemot 2022. gada valsts budžetu, nobalsoja gan par &quot;Rīcības plāna — 500!&quot; ieviešanas pabeigšanu 2022. gada 1. jūlijā, nodrošinot neapliekamo minimumu gan algām, gan pensijām — 500 eiro mēnesī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2021/11/17/plana-3x500-izpilde-tiks-pabeigta-jau-1-julija/|title=Plāna 3×500 izpilde tiks pabeigta jau 1. jūlijā|website=konservativie.lv|access-date=2022-04-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; gan par ģimenes valsts pabalstu pieaugumu — 25 eiro par vienu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem (50 eiro par katru bērnu), 225 eiro par trīs bērniem (75 eiro par katru bērnu) un 400 eiro par četriem un vairāk bērniem — 100 eiro par katru bērnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada|title=Izmaiņas ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā no 2022. gada|website=www.vsaa.gov.lv|access-date=2022-04-12|language=lv|archive-date=2022-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220518120644/https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada}}&lt;/ref&gt; Minimālā alga 500 eiro un minimālā pensija 200 eiro (pie noteikta minimālā darba stāža) tika ieviesta jau no 2021. gada 1. janvāra.

== Partijas politika ==

=== Sociālā politika ===
2022. gada martā, vairākos Saeimas balsojumos par Civilās savienības likumu (1380/Lp13), Konservatīvo deputāti to atbalstīja, tādējādi atbalstot arī vairāku Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kas norādījuši uz nelaulātu pāru mantisko tiesību regulējuma trūkumu Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/Voting?ReadForm&amp;parentID=aaffdf73-bd14-483e-ba68-f5c82cc4b3ab|title=Balsošanas rezultāti - Civilās savienības likums (1380/Lp13), nodošana komisijām|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-03-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-konceptuali-atbalsta-civilas-savienibas-likumu-viendzimuma-paru-gimenu-aizsardzibai.a450474/|title=Saeimā konceptuāli atbalsta Civilās savienības likumu viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzībai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; Likumprojekts, kura izstrādei dažādām darba grupām bija nepieciešams apmēram gads, paredz izpildīt Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019‑33‑01 un Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01-01, vienlaikus neskarot Satversmē definēto laulības institūtu un Civillikumā definēto ģimenes jēdzienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/94894F3C9166D3DEC225880000302475?OpenDocument|title=Civilās savienības likuma (1380/Lp13) teksts un anotācija|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-04-12}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=1|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Konservativie.svg|JKP logotips (2022—2023)
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://konservativie.lv/ Oficiālā mājaslapa]

{{13. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>sstya720d2hcmftd65mkostfmbyi3j3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hmeļnicka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>256249</id>
    <revision>
      <id>4531952</id>
      <parentid>4158064</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:38:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ievērojami cilvēki */ pievienots miršanas gads.......</comment>
      <origin>4531952</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5255" sha1="kp53ofj9sfvml8uy8hc2wv8o170e7mh" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Hmeļnicka
 | official_name            = ''Хмельницький''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{Photomontage|position=center
 | photo1a                       = Будинок ХОХМ 03.jpg
 | photo2a                       = Аптека та помешкання домовласника Л. І. Деревоїда Хмельницький вул. Проскурівська, 13.JPG
 | photo2b                       = Проскурівька15.jpg
 | photo3a                       = Хмель Будинок офіцерів.jpg
 | photo3b                       = Храм Георгія Побідоносця. 2017р.jpg
 | photo4a                       = Міська рада. Ніч.jpg
   | size                       = 250
   | spacing                    = 2
   | color                      = #FFFFFF
   | border                     = 0
   }}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Khmelnytskyi.svg
 | flag_size                = 85px
 | image_shield             = Coat of Arms of Khmelnitsky.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Ukraina#Hmeļnickas apgabals
 | pushpin_label_position   = 
 | latd = 49| latm = 25| lats = 10| latNS = N
 | longd = 26| longm = 58| longs = 46| longEW = E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{UKR}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Khmelnytskyi Oblast.svg|21px]] [[Hmeļnickas apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Pirmoreiz minēta
 | established_date         = {{dat|1431}}
 | established_title1        = 
 | established_date1         = 
 | established_title2        = Magdeburgas tiesības
 | established_date2         = {{dat|1566}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 93.05
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 274452
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 439700
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 29000—29499
 | area_code                = +380-382(2)
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 295
 | website                  = {{URL|http://www.khmelnytsky.com/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Hmeļnicka'''&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2017/208.18 |title=Par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |author=[[Valsts valodas centrs]] |issue=Nr. 208 |date=2017. gada 19. oktobris |access-date=2018. gada 23. jūlijā}}&lt;/ref&gt; ({{val|uk|Хмельницький}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s rietumos, [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas apgabala]] administratīvais centrs. Izvietojusies apgabala vidienē [[Dienvidbuga]]s upes krastos {{nobr|306 km}} no valsts galvaspilsētas [[Kijiva]]s. [[Hmeļnickas rajons|Hmeļnickas rajona]] centrs.

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta vēstures avotos pirmoreiz minēta 1431. gadā kā '''Ploskirivci''', ko [[lietuvieši|lietuviešu]] valdnieks [[Jagailis]] nodevis īpašumā Janam Čanstulovskim. Nosaukums cēlies no Ploskas upītes, pie kuras ietekas Dienvidbugā izvietojusies apdzīvotā vieta. 1566. gadā '''Ploskirovai''' ({{val|pl|Płoskirów}}) piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]]. No 1672. līdz 1699. gadam pilsēta nonāca [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. Pēc atgriešanās [[Polija]]s sastāvā nopostītajā Ploskirovā tiek nometināti ieceļotāji no [[Mazovija]]s. 1795. gadā pilsēta nonāk [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un [[Podolija]]s guberņas sastāvā nodibināja Proskurovas apriņķi ar centru '''Proskurovā''' (speciāls rīkojums par pilsētas pārdēvēšanu nav atrasts). 1954. gadā pilsētu pārdēvēja par godu ukraiņu [[kazaki|kazaku]] atamanam [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdanam Hmeļnickim]].

== Ievērojami cilvēki ==
Pilsētā dzimuši ievērojami cilvēki:
* [[Svjatoslavs Fjodorovs]] (''Святосла́в Фёдоров''; 1927—2000) — padomju un krievu ārsts oftamologs;
* [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анато́лий Кашпиро́вский''; 1939—2026) — krievu psihoterapeits;
* [[Oleksandrs Ponomarjovs]] (''Олександр Пономарьов''; 1973) — ukraiņu dziedātājs;
* [[Aleksandrs Ruckojs]] (''Александр Руцкой'', 1947) — padomju un krievu politiķis, Krievijas Federācijas viceprezidents (1991—1993).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Hmeļnickas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>kp53ofj9sfvml8uy8hc2wv8o170e7mh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531988</id>
      <parentid>4531952</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:23:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531988</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5256" sha1="ik4exr9f7vj25mqn1tx84k23eicr5y0" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Hmeļnicka
 | official_name            = ''Хмельницький''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{Photomontage|position=center
 | photo1a                       = Будинок ХОХМ 03.jpg
 | photo2a                       = Аптека та помешкання домовласника Л. І. Деревоїда Хмельницький вул. Проскурівська, 13.JPG
 | photo2b                       = Проскурівька15.jpg
 | photo3a                       = Хмель Будинок офіцерів.jpg
 | photo3b                       = Храм Георгія Побідоносця. 2017р.jpg
 | photo4a                       = Міська рада. Ніч.jpg
   | size                       = 250
   | spacing                    = 2
   | color                      = #FFFFFF
   | border                     = 0
   }}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Khmelnytskyi.svg
 | flag_size                = 85px
 | image_shield             = Coat of Arms of Khmelnitsky.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Ukraina#Hmeļnickas apgabals
 | pushpin_label_position   = 
 | latd = 49| latm = 25| lats = 10| latNS = N
 | longd = 26| longm = 58| longs = 46| longEW = E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{UKR}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Khmelnytskyi Oblast.svg|21px]] [[Hmeļnickas apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Pirmoreiz minēta
 | established_date         = {{dat|1431}}
 | established_title1        = 
 | established_date1         = 
 | established_title2        = Magdeburgas tiesības
 | established_date2         = {{dat|1566}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 93.05
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 274452
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 439700
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 29000—29499
 | area_code                = +380-382(2)
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 295
 | website                  = {{URL|http://www.khmelnytsky.com/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Hmeļnicka'''&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2017/208.18 |title=Par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |author=[[Valsts valodas centrs]] |issue=Nr. 208 |date=2017. gada 19. oktobris |access-date=2018. gada 23. jūlijā}}&lt;/ref&gt; ({{val|uk|Хмельницький}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s rietumos, [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas apgabala]] administratīvais centrs. Izvietojusies apgabala vidienē [[Dienvidbuga]]s upes krastos {{nobr|306 km}} no valsts galvaspilsētas [[Kijiva]]s. [[Hmeļnickas rajons|Hmeļnickas rajona]] centrs.

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta vēstures avotos pirmoreiz minēta 1431. gadā kā '''Ploskirivci''', ko [[lietuvieši|lietuviešu]] valdnieks [[Jagailis]] nodevis īpašumā Janam Čanstulovskim. Nosaukums cēlies no Ploskas upītes, pie kuras ietekas Dienvidbugā izvietojusies apdzīvotā vieta. 1566. gadā '''Ploskirovai''' ({{val|pl|Płoskirów}}) piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]]. No 1672. līdz 1699. gadam pilsēta nonāca [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. Pēc atgriešanās [[Polija]]s sastāvā nopostītajā Ploskirovā tiek nometināti ieceļotāji no [[Mazovija]]s. 1795. gadā pilsēta nonāk [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un [[Podolija]]s guberņas sastāvā nodibināja Proskurovas apriņķi ar centru '''Proskurovā''' (speciāls rīkojums par pilsētas pārdēvēšanu nav atrasts). 1954. gadā pilsētu pārdēvēja par godu ukraiņu [[kazaki|kazaku]] atamanam [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdanam Hmeļnickim]].

== Ievērojami cilvēki ==
Pilsētā dzimuši ievērojami cilvēki:
* [[Svjatoslavs Fjodorovs]] (''Святосла́в Фёдоров''; 1927—2000) — padomju un krievu ārsts oftamologs;
* [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анато́лий Кашпиро́вский''; 1939—2026) — padomju psihoterapeits;
* [[Oleksandrs Ponomarjovs]] (''Олександр Пономарьов''; 1973) — ukraiņu dziedātājs;
* [[Aleksandrs Ruckojs]] (''Александр Руцкой'', 1947) — padomju un krievu politiķis, Krievijas Federācijas viceprezidents (1991—1993).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Hmeļnickas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>ik4exr9f7vj25mqn1tx84k23eicr5y0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūlija Stepaņenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263372</id>
    <revision>
      <id>4531873</id>
      <parentid>4531293</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:19:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>papildināju ar atsauci</comment>
      <origin>4531873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14643" sha1="5jomijbuufs14q8vk2yyek5dte4ypq9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jūlija Stepaņenko
| vārds_orģ = 
| attēls = Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg
| att_izm = 
| mazs_att = 
| apraksts = Jūlija Stepaņenko 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], [[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]], [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/31490-julija-stepanenko/|title=2025. gada pašvaldības domes vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[ukrainiete]]&lt;ref name=cvk/&gt;
| partija = 
* [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) 
* [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021)
* [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022)
* [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]]
| bērni = 4 bērni
| profesija = [[juriste]], [[advokāte]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvijas ukraiņi|Latvijas ukraiņu]]&lt;ref name=cvk&gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/julija-stepanenko Jūlija Stepaņenko] 14. Saeimas vēlēšanas&lt;/ref&gt;
 [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. Bijusi [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; biedre un Saeimā darbojās kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; un partijā &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Šobrīd darbojas partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; valdē un ir [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte.

== Dzīvesgājums ==
Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā matemātikas skolotājas ģimenē, tēvs drīz pēc Jūlijas dzimšanas pametis ģimeni. Izaugusi [[Pierīga|Pierīgā]], nodarbojās ar dejošanu un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], klausījusies klasisko mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}&lt;/ref&gt;
1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.&lt;ref name=&quot;cvk12s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Strādāja uzņēmumā &quot;[[Latvijas Finieris]]&quot; par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;. Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}&lt;/ref&gt; 
Viņa atbalstīja likumdošanas iniciatīvas par vecāku tiesībām, atbalstu ģimenēm, nodokļu atmaksu par interešu izglītību un valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://julijastepanenko.lv/manas-iniciativas/|title=MANS DARBS SAEIMĀ|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2022-09-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada rudenī J. Stepaņenko [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru (12 154 plusi un 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&amp;locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title=&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}&lt;/ref&gt; Vēl nesākoties Saeimas darbam, viņa izstājās no &quot;Saskaņas&quot; frakcijas, bet noslēdza vienošanos par turpmāko sadarbību un darbojās Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 13. Saeimā viņa bija viena no Saeimas sēdēs visvairāk debatējušiem deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/gobzems-valainis-un-stepanenko-aktivakie-debatetaji-saeimas-rudens-sesija/|title=Gobzems, Valainis un Stepaņenko – aktīvākie debatētāji Saeimas rudens sesijā|last=LETA|first=|website=tv3.lv|access-date=2022-09-23|date=2019-12-27|language=lv|archive-date=2022-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220923215958/https://zinas.tv3.lv/latvija/gobzems-valainis-un-stepanenko-aktivakie-debatetaji-saeimas-rudens-sesija/}}&lt;/ref&gt;
2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem izstājās no partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM&lt;/ref&gt; 2021. gada 8. janvārī J. Stepaņenko bija viena no politiskās partijas &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] bija tās līdzpriekšsēdētāja. Jūnija beigās no partijas izstājās.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/julija-stepanenko/|title=Jūlija Stepaņenko|website=Puaro.lv|access-date=2022-09-23|date=2022-09-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; dibinātāja un [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Tika plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ atstādināja no darba Saeimā, kaut arī Saeimas opozīcijas pārstāvji brīdināja, ka šāda norma varētu konfliktēt ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 7. jūnijā [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesas]] 2. kolēģija pēc J. Stepaņenko konstitucionālās sūdzības ierosināja lietu “Par likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam” 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un 101. panta pirmajai daļai”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-saeimas-deputatu-pienakumu-vakcineties-pret-covid-19/|title=Ierosināta lieta par Saeimas deputātu pienākumu vakcinēties pret Covid-19|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-09-23|date=2022-06-08|language=lv|archive-date=2022-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220923233231/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-saeimas-deputatu-pienakumu-vakcineties-pret-covid-19/}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, jo viņas nepievienojās partijas nosodījumam par Krievijas sākto karu Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/|title=No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2024-05-12|date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 
2022. gada jūlijā J. Stepaņenko iestājās partijā &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārņemot amatu no vīra [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslava Stepaņenko]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi&lt;/ref&gt; Kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta pašvaldībā no partiju &quot;Suverēnā vara&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta.

== Ģimene ==
J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; juristu, politiķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru Vjačeslavu Stepaņenko.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180208190314/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes |date={{dat|2018|02|08||bez}} }} TVnet&lt;/ref&gt; Ģimenē ir četri bērni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Arī vecākais dēls Daniels Stepaņeko darbojas politikā.

Māte matemātikas skolotāja. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodā. Viņas tēvs Sergejs Fedotovs izceļojis no Latvijas, dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un ir uzņēmējs, [[Solņečnogorska]]s celtniecības uzņēmumu grupas &quot;Forma&quot; dibinātājs. Sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga karam Ukrainā]], viņa uzņēmums &quot;Forma ŽBI&quot; paziņoja par &quot;pūķa zobu&quot; un tetrapodu ražošanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2026-ltv-politikes-stepanenko-teva-buvniecibas-uznemuma-krievijas-velesanu-kampanas-laika-viesojies-ierocu-tirgotajs-buts.a664477/ LTV: Politiķes Stepaņenko tēva būvniecības uzņēmumā Krievijas «vēlēšanu» kampaņas laikā viesojies ieroču tirgotājs Buts] lsm.lv 23.09.2026&lt;/ref&gt; Finansiāli atbalstījis meitu ar ievērojamiem dāvinājumiem. 2026. gada septembrī iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2026-stepanenko-tevs-fedotovs-par-puka-zobiem-krievijas-armijai-mums-iedeva-nelielu-pasutijumu.a664706/|title=Stepaņenko tēvs Fedotovs par «pūķa zobiem» Krievijas armijai: Mums iedeva nelielu pasūtījumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rīgas dome 2025}}
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Gods kalpot Rīgai!&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Likums un kārtība&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Latvija pirmajā vietā&quot; politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas ukraiņi]]</text>
      <sha1>5jomijbuufs14q8vk2yyek5dte4ypq9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531874</id>
      <parentid>4531873</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:20:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14642" sha1="gv71651ejgc465xq5a391r6u52nnjfx" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jūlija Stepaņenko
| vārds_orģ = 
| attēls = Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg
| att_izm = 
| mazs_att = 
| apraksts = Jūlija Stepaņenko 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], [[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]], [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/31490-julija-stepanenko/|title=2025. gada pašvaldības domes vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[ukrainiete]]&lt;ref name=cvk/&gt;
| partija = 
* [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) 
* [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021)
* [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022)
* [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]]
| bērni = 4 bērni
| profesija = [[juriste]], [[advokāte]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvijas ukraiņi|Latvijas ukraiņu]]&lt;ref name=cvk&gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/julija-stepanenko Jūlija Stepaņenko] 14. Saeimas vēlēšanas&lt;/ref&gt; [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. Bijusi [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; biedre un Saeimā darbojās kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; un partijā &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Šobrīd darbojas partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; valdē un ir [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte.

== Dzīvesgājums ==
Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā matemātikas skolotājas ģimenē, tēvs drīz pēc Jūlijas dzimšanas pametis ģimeni. Izaugusi [[Pierīga|Pierīgā]], nodarbojās ar dejošanu un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], klausījusies klasisko mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}&lt;/ref&gt;
1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.&lt;ref name=&quot;cvk12s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Strādāja uzņēmumā &quot;[[Latvijas Finieris]]&quot; par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;. Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}&lt;/ref&gt; 
Viņa atbalstīja likumdošanas iniciatīvas par vecāku tiesībām, atbalstu ģimenēm, nodokļu atmaksu par interešu izglītību un valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://julijastepanenko.lv/manas-iniciativas/|title=MANS DARBS SAEIMĀ|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2022-09-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada rudenī J. Stepaņenko [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru (12 154 plusi un 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&amp;locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title=&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}&lt;/ref&gt; Vēl nesākoties Saeimas darbam, viņa izstājās no &quot;Saskaņas&quot; frakcijas, bet noslēdza vienošanos par turpmāko sadarbību un darbojās Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 13. Saeimā viņa bija viena no Saeimas sēdēs visvairāk debatējušiem deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/gobzems-valainis-un-stepanenko-aktivakie-debatetaji-saeimas-rudens-sesija/|title=Gobzems, Valainis un Stepaņenko – aktīvākie debatētāji Saeimas rudens sesijā|last=LETA|first=|website=tv3.lv|access-date=2022-09-23|date=2019-12-27|language=lv|archive-date=2022-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220923215958/https://zinas.tv3.lv/latvija/gobzems-valainis-un-stepanenko-aktivakie-debatetaji-saeimas-rudens-sesija/}}&lt;/ref&gt;
2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem izstājās no partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM&lt;/ref&gt; 2021. gada 8. janvārī J. Stepaņenko bija viena no politiskās partijas &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] bija tās līdzpriekšsēdētāja. Jūnija beigās no partijas izstājās.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/julija-stepanenko/|title=Jūlija Stepaņenko|website=Puaro.lv|access-date=2022-09-23|date=2022-09-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; dibinātāja un [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Tika plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ atstādināja no darba Saeimā, kaut arī Saeimas opozīcijas pārstāvji brīdināja, ka šāda norma varētu konfliktēt ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 7. jūnijā [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesas]] 2. kolēģija pēc J. Stepaņenko konstitucionālās sūdzības ierosināja lietu “Par likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam” 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un 101. panta pirmajai daļai”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-saeimas-deputatu-pienakumu-vakcineties-pret-covid-19/|title=Ierosināta lieta par Saeimas deputātu pienākumu vakcinēties pret Covid-19|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-09-23|date=2022-06-08|language=lv|archive-date=2022-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220923233231/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-saeimas-deputatu-pienakumu-vakcineties-pret-covid-19/}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, jo viņas nepievienojās partijas nosodījumam par Krievijas sākto karu Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/|title=No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2024-05-12|date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 
2022. gada jūlijā J. Stepaņenko iestājās partijā &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārņemot amatu no vīra [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslava Stepaņenko]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi&lt;/ref&gt; Kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta pašvaldībā no partiju &quot;Suverēnā vara&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta.

== Ģimene ==
J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; juristu, politiķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru Vjačeslavu Stepaņenko.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180208190314/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes |date={{dat|2018|02|08||bez}} }} TVnet&lt;/ref&gt; Ģimenē ir četri bērni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Arī vecākais dēls Daniels Stepaņeko darbojas politikā.

Māte matemātikas skolotāja. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodā. Viņas tēvs Sergejs Fedotovs izceļojis no Latvijas, dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un ir uzņēmējs, [[Solņečnogorska]]s celtniecības uzņēmumu grupas &quot;Forma&quot; dibinātājs. Sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga karam Ukrainā]], viņa uzņēmums &quot;Forma ŽBI&quot; paziņoja par &quot;pūķa zobu&quot; un tetrapodu ražošanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2026-ltv-politikes-stepanenko-teva-buvniecibas-uznemuma-krievijas-velesanu-kampanas-laika-viesojies-ierocu-tirgotajs-buts.a664477/ LTV: Politiķes Stepaņenko tēva būvniecības uzņēmumā Krievijas «vēlēšanu» kampaņas laikā viesojies ieroču tirgotājs Buts] lsm.lv 23.09.2026&lt;/ref&gt; Finansiāli atbalstījis meitu ar ievērojamiem dāvinājumiem. 2026. gada septembrī iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2026-stepanenko-tevs-fedotovs-par-puka-zobiem-krievijas-armijai-mums-iedeva-nelielu-pasutijumu.a664706/|title=Stepaņenko tēvs Fedotovs par «pūķa zobiem» Krievijas armijai: Mums iedeva nelielu pasūtījumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rīgas dome 2025}}
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Gods kalpot Rīgai!&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Likums un kārtība&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Latvija pirmajā vietā&quot; politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas ukraiņi]]</text>
      <sha1>gv71651ejgc465xq5a391r6u52nnjfx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GOST</title>
    <ns>0</ns>
    <id>266275</id>
    <revision>
      <id>4531936</id>
      <parentid>4520788</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:25:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531936</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6358" sha1="8hzbdgi733ue0kw86lmb6ccojneai91" xml:space="preserve">'''GOST''' ({{val-ru|ГОСТ — государственный стандарт}} (valsts standarts)) jeb '''VVST''' (Vissavienības valsts standarts) ir galvenā standartu kategorija [[Krievijas Federācija|Krievijā]] un [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s valstīs. Standartu var izstrādāt gan materiāliem objektiem (produktiem, etaloniem, vielu paraugiem), gan normām, noteikumiem un prasībām dažādās jomās.

Pašlaik valsts standarti GOST ir normatīvie akti. Tos izstrādā dažādas organizācijas, kas specializējas noteiktās jomās. Tā kā GOST ir starpvalstu standarts, to apstiprina [[Standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas starpvalstu padome]].

Kopš Krievijā ir stājies spēkā 2002. gada 27. decembrī pieņemtais federālais likums Nr. 184 &quot;Par tehnisko regulējumu&quot;, valsts standarti vairs nav obligāti, jo tika nošķirti jēdzieni &quot;standarts&quot; un &quot;[[tehniskais reglaments]]&quot;. Pašlaik valsts standartu ievērošana ir brīvprātīga, izņemot tās sadaļas, kas tieši attiecas uz dzīvības, veselības, īpašuma vai vides aizsardzību, patērētājus maldinošu darbību novēršanu un energoefektivitātes nodrošināšanu.

Tagad notiek pakāpeniska valsts standartu aizstāšana ar tehniskajiem reglamentiem, kas regulē katru produkcijas vai darbības veidu.

== Rašanās vēsture ==
Padomju Savienībā bija spēkā kopīga valsts standartu sistēma GOST. Pirmais vissavienības standarts kviešiem tika apstiprināts 1926. gadā. GOST standartu kategorija tika ieviesta 1940. gadā.

Valsts standarti GOST bija obligāti izpildāmi noteikumi ar likuma spēku. Līdz 1996. gadam likuma spēks bija visiem Krievijas valsts standartiem — tie bija normatīvi tiesiskie akti. Kopš 1996. gada GOST R sistēma vairs nav obligāta. 2002. gadā Krievijā tika pieņemts federālais likums &quot;Par tehnisko regulējumu&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?docbody=&amp;nd=102079296|title=О согласительной комиссии по Федеральному закону &quot;О внесении изменения и дополнений в Федеральный закон &quot;О международных договорах Российской Федерации&quot;|website=pravo.gov.ru}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar šo dokumentu tiek nošķirti valsts standarti un [[tehniskie reglamenti]], tādējādi [[sertifikācija]] GOST R sistēmā ir kļuvusi brīvprātīga. Izņēmumi ir minēti valdības lēmumā Nr. 982,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://rg.ru/2010/02/19/sertifikacia-dok.html|title=Постановление об утверждении единого перечня продукции, подлежащей обязательной сертификации, и единого перечня продукции, подтверждение соответствия которой осуществляется в форме принятия декларации о соответствии|website=Российская газета}}&lt;/ref&gt; kas ir pieņemts 2009. gadā.

== Valsts standartu GOST klasifikācija ==
Pašlaik valsts standartu GOST klasifikācijai NVS pirmām kārtām tiek izmantots &quot;[[Valsts standartu klasifikators]]&quot;&lt;ref&gt;Классификатор государственных стандартов СССР. — М: Издательство стандартов, 1978.&lt;/ref&gt;. Šī sistēma tiek atspoguļota ar trīs vai četru līmeņu burtciparu kodiem. Pirmais līmenis sastāv no 19 krievu alfabēta lielajiem burtiem, bet otrais un trešais līmenis — no cipariem. Dažos gadījumos aiz punkta tiek pievienots ceturtais līmenis. Šādā kodā ir iekļauts standarta numurs, tā apstiprināšanas gads (atdalīts ar defisi), kā arī informācija par produkcijas saimes kodu un konkrētās preces numuru saimē.

Vēl kopš [[2000.]] gada Krievijā ir ieviests [[Viskrievijas standartu klasifikators]], kas ir sastādīts, pamatojoties uz ISO starptautisko standartu klasifikatoru. To ir izstrādājis Viskrievijas kvalitātes un standartizācijas terminoloģijas, informācijas un klasifikācijas zinātniskās pētniecības institūts.&lt;ref&gt;Постановление Госстандарта России от 17 мая 2000 года № 138-ст&lt;/ref&gt;

Viskrievijas standartu klasifikators ir hierarhiska trīspakāpju klasifikācija, kurā tiek izmantots koda ciparu alfabēts. Tā struktūra ir šāda: ХХ.YYY.ZZ.

XX apzīmē preces sadaļu, YYY — grupu, ZZ — apakšgrupu.

== Standartu publicēšana ==
Saskaņā ar Krievijas Federācijas valdības lēmumu Nr. 966, kas pieņemts 2007. gada 29. decembrī, ir noteikta vienota tehniskā regulējuma informācijas sistēma. Valsts standarti tiek publicēti &quot;[[Rosstandart]]&quot; tīmekļa vietnēs.

Turklāt Valsts pakalpojumu tīmekļa vietnē ir pieejama iespēja saņemt informāciju par valsts standartiem GOST par maksu (135 rubļiem).

== GOST sertifikācija ==
Valsts standartu sistēmai tāpat kā jebkurai citai standartu sistēmai ir sava [[sertifikācija]]s sistēma, kas ir radusies jau Padomju Savienības laikā un joprojām tiek izmantota NVS valstīs. [[Eirāzijas Ekonomiskās kopienas Muitas savienība|Muitas savienības]] valstīs tā pakāpeniski tiek aizstāta ar tehnisko reglamentu sistēmu, taču to izstrāde notiek lēni, tāpēc GOST sertifikācijas sistēma tiek izmantota samērā aktīvi. Sertifikācijas noteikumi GOST sistēmā ir apstiprināti ar valdības lēmumu Nr. 982, kas tika pieņemts 2009. gadā. Lēmumā ir ietverts obligātai sertifikācijai pakļauto preču saraksts. Pārējām precēm [[Atbilstības sertifikāts|atbilstības sertifikātu]] noteiktam standartam var iegūt brīvprātīgi.

Sertifikāciju GOST sistēmā ir tiesīgi veikt īpaši sertifikācijas centri, kas ir saņēmuši &quot;Rosstandart&quot; akreditāciju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160304205244/http://rostestlatvia.com/ru/gost/ GOST]
* [http://www.gost.ru/ Tehniskās regulēšanas un metroloģijas federālās aģentūras tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200610092147/https://www.gost.ru/portal/gost |date={{dat|2020|06|10||bez}} }}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas PSRS]]
[[Kategorija:Padomju Savienība]]
[[Kategorija:NVS]]
[[Kategorija:Elektrodrošība]]</text>
      <sha1>8hzbdgi733ue0kw86lmb6ccojneai91</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GOST R</title>
    <ns>0</ns>
    <id>266284</id>
    <revision>
      <id>4531938</id>
      <parentid>4314159</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:28:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531938</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4188" sha1="tdsrkf61wbjxrmsuwttkw1lweuc900l" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}}{{apvienot|GOST}}{{jāuzlabo|jāsalabo saišu formatējums}}
{{atsauces+}}
GOST R (ГОСТ Р) ir [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] pieņemtā valsts standartu sistēma. Tā sauc normatīvos dokumentus, kas tiek piemēroti valsts ietvaros un ir pieņemti Krievijā pēc [[PSRS]] sabrukuma un Krievijas neatkarības pasludināšanas.

== Rašanās vēsture ==
Padomju Savienībā bija spēkā kopīga valsts standartu sistēma [[GOST]]. Pirmais vissavienības standarts kviešiem tika apstiprināts [[1926.]] gadā. GOST standartu kategorija tika ieviesta [[1940.]] gadā.

Valsts standarti GOST bija obligāti izpildāmi noteikumi ar likuma spēku. Līdz [[1996.]] gadam likuma spēks bija visiem Krievijas valsts standartiem — tie bija normatīvi tiesiskie akti. Kopš 1996. gada GOST R sistēma vairs nav obligāta. [[2002.]] gadā Krievijā tika pieņemts federālais likums &quot;Par tehnisko regulējumu&quot;. Saskaņā ar šo dokumentu tiek nošķirti valsts standarti un [[tehniskie reglamenti]], tādējādi [[sertifikācija]] GOST R sistēmā ir kļuvusi brīvprātīga. Izņēmumi ir minēti valdības lēmumā Nr. 982, kas pieņemts [[2009.]] gadā.

== Sertifikācija GOST R sistēmā ==
GOST R ir sistēma produkta obligātajai atbilstības novērtēšanai (sertifikācijai), ko izmanto Krievijā. Ar šī jautājuma regulējumu nodarbojas [[“Rosstandart”|Tehniskās regulēšanas un metroloģijas federālā aģentūra]] (&quot;Rosstandart&quot;) un [[Federālais akreditācijas dienests]] (&quot;Rosakreditacija&quot;). Obligātās sertifikācijas GOST R sistēmā raksturīga iezīme ir valsts kontrole.
Tāpat pēc pieteicēja vēlēšanās GOST R sistēmā var veikt brīvprātīgu sertifikāciju, ko uzņēmumi izvēlas, lai palielinātu patērētāju uzticēšanos savai produkcijai.&lt;br /&gt;

GOST R sistēmā tiek izsniegti divu veidu dokumenti: [[sertifikāts]] un [[atbilstības deklarācija]].

=== GOST R sertifikāts ===
GOST R sertifikāts ir normatīvais dokuments, kas tiek izdots uz noteikta parauga valsts veidlapas. Tas apliecina, ka produkcija patiešām atbilst Krievijas Federācijā noteiktajām kvalitātes un drošības prasībām. Šo dokumentu izsniedz &quot;Rosstandart&quot; akreditētas sertifikācijas iestādes. GOST R sertifikāta izsniegšanas pamatojums var būt produkcijas sertifikācijas testi, ražošanas stāvokļa analīze vai citas noteiktās procedūras. Gan obligāto, gan brīvprātīgo sertifikāciju ierosina uzņēmējdarbības subjekts.

=== GOST R deklarācija ===
GOST R atbilstības deklarācija ir cits normatīvo dokumentu veids, kas tāpat kā sertifikāts apliecina preces atbilstību Krievijas Federācijā pieņemtajām prasībām. Krievijā ir spēkā tikai obligātā produkcijas deklarēšana. GOST R sistēmā sertifikātam un atbilstības deklarācijai ir vienāds juridisks spēks. Atbilstības deklarāciju var pieņemt [[juridiska persona]], kas ir reģistrēta Krievijas teritorijā un vienlaikus ir deklarētās produkcijas ražotājs vai pārdevējs, vai arī pilda produkcijas ārvalsts ražotāja funkcijas Krievijas Federācijā. Pieteicējam ir jāiesniedz produkcijas atbilstības GOST R prasībām pierādījumi, kas tiek pārbaudīti akreditētās laboratorijās. Par deklarētās produkcijas neatbilstību GOST R prasībām ir atbildīgs pieteicējs.

== Citi standarti ==
Līdztekus valsts standartiem GOST R Krievijā ir spēkā standarti GOST R IEC (regulē elektroierīču drošību) un GOST R ISO (nosaka prasības kvalitātes pārvaldības sistēmām). Tiem ir rekomendējoša nozīme, un tie ir izstrādāti, balstoties uz starptautiskajiem standartiem.

== Ārējās saites ==
* [http://www.rg.ru/2010/02/19/sertifikacia-dok.html Krievijas Federācijas valdības 2009. gada 1. decembra lēmums Nr. 982]
* [http://www.rg.ru/2002/12/27/tehreglament-dok.html 2002. gada 27. decembra federālais likums Nr. 184-FZ]
* [http://rostestlatvia.com/ru/gost-r/ GOST R] {{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20151109012751/http://rostestlatvia.com/ru/gost-r-certification/ GOST R sertifikācija]
[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas PSRS]]
[[Kategorija:NVS]]</text>
      <sha1>tdsrkf61wbjxrmsuwttkw1lweuc900l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:EdgarsBot</title>
    <ns>3</ns>
    <id>279147</id>
    <revision>
      <id>4532053</id>
      <parentid>4529305</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:00:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4532053</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77024" sha1="pvl6sjowsbjtmn63xfxigd7zwkhwpdh" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)</text>
      <sha1>pvl6sjowsbjtmn63xfxigd7zwkhwpdh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532055</id>
      <parentid>4532053</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:00:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4532055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77188" sha1="eswv4k6854gfyo3vtzsjsmvu70wnk5r" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)</text>
      <sha1>eswv4k6854gfyo3vtzsjsmvu70wnk5r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532056</id>
      <parentid>4532055</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:00:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4532056</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77349" sha1="7hphmhy0piu6p3uh8nev44v9lvmu020" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)</text>
      <sha1>7hphmhy0piu6p3uh8nev44v9lvmu020</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532057</id>
      <parentid>4532056</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:00:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4532057</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77509" sha1="sb4b45q9l8yipi62y975dl1gipeypiu" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)</text>
      <sha1>sb4b45q9l8yipi62y975dl1gipeypiu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532059</id>
      <parentid>4532057</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:01:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4532059</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77672" sha1="k07z1zm8euebcigmqpkhpmk90rj059g" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)</text>
      <sha1>k07z1zm8euebcigmqpkhpmk90rj059g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532060</id>
      <parentid>4532059</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:01:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4532060</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77836" sha1="5vdcmgtlh6iu66vqc29pi7harte3olh" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)</text>
      <sha1>5vdcmgtlh6iu66vqc29pi7harte3olh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532061</id>
      <parentid>4532060</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:04:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4532061</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="78007" sha1="e93uja9if578mbmk317h64ohqq7qq8t" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST)</text>
      <sha1>e93uja9if578mbmk317h64ohqq7qq8t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Senmalo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>280122</id>
    <revision>
      <id>4531839</id>
      <parentid>4208774</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T14:13:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Carsten Steger</username>
        <id>99852</id>
      </contributor>
      <comment>Aerial image of Saint-Malo inserted.</comment>
      <origin>4531839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2971" sha1="m5vbrypfm3u6ahzo0crf3wzdw2sqarf" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Francijā|Panamas politiķi|Isabela Senmalo}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Senmalo
 | official_name            = ''Saint-Malo''&lt;br /&gt;''Sant-Maloù''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Aerial image of Saint-Malo (view from the south).jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Drapeau de Saint-Malo (20è siècle).svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Blason ville fr Saint-Malo.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Francija#Bretaņa#Ila un Vilēna
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{FRA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Brittany (Gwenn ha du).svg|23px|border]] [[Bretaņa]]
 | subdivision_type2        = Departaments
 | subdivision_name2        = [[Ila un Vilēna]]
 | subdivision_type3        = Apgabals
 | subdivision_name3        = [[Senmalo apgabals]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 36.58
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2012. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 44620
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 48 | latm = 39 | lats =  | latNS = N
 | longd = 2 | longm = 00 | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 35400
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 0–51
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Senmalo''' ({{val|fr|Saint-Malo}}, {{izrunā|sɛ̃.ma.lo}}, {{val|br|Sant-Maloù}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s ziemeļrietumos, [[Bretaņa|Bretaņā]], [[Ila un Vilēna|Ilas un Vilēnas]] departamentā. 2012. gadā pilsētā dzīvoja 44,6 tūkstoši iedzīvotāju. Vasaras sezonā cilvēku skaits pilsētā sasniedz ap 200 tūkstošiem, jo tur ierodas tūristi.

[[Senā Roma|Senās Romas]] laikā pilsēta bija zināma ar [[latīņu valoda|latīņu nosaukumu]] ''Maclovium''. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] tā slavu ieguva kā franču [[pirāti|pirātu]] osta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bretaņas pilsētas]]</text>
      <sha1>m5vbrypfm3u6ahzo0crf3wzdw2sqarf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531871</id>
      <parentid>4531839</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:17:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Carsten Steger|Carsten Steger]] ([[User talk:Carsten Steger|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4531839</comment>
      <origin>4531871</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3037" sha1="8xxeq6uuj98of70bam2wprfk5firgw7" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Francijā|Panamas politiķi|Isabela Senmalo}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Senmalo
 | official_name            = ''Saint-Malo''&lt;br /&gt;''Sant-Maloù''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Saintmalo.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Drapeau de Saint-Malo (20è siècle).svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Blason ville fr Saint-Malo.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Francija#Bretaņa#Ila un Vilēna
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{FRA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Brittany (Gwenn ha du).svg|23px|border]] [[Bretaņa]]
 | subdivision_type2        = Departaments
 | subdivision_name2        = [[Ila un Vilēna]]
 | subdivision_type3        = Apgabals
 | subdivision_name3        = [[Senmalo apgabals]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 36.58
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2012. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 44620
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 48 | latm = 39 | lats =  | latNS = N
 | longd = 2 | longm = 00 | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 35400
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 0–51
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
[[Attēls:Aerial image of Saint-Malo (view from the south).jpg|thumb|Gaisa attēls skatā no dienvidiem]]
'''Senmalo''' ({{val|fr|Saint-Malo}}, {{izrunā|sɛ̃.ma.lo}}, {{val|br|Sant-Maloù}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s ziemeļrietumos, [[Bretaņa|Bretaņā]], [[Ila un Vilēna|Ilas un Vilēnas]] departamentā. 2012. gadā pilsētā dzīvoja 44,6 tūkstoši iedzīvotāju. Vasaras sezonā cilvēku skaits pilsētā sasniedz ap 200 tūkstošiem, jo tur ierodas tūristi.

[[Senā Roma|Senās Romas]] laikā pilsēta bija zināma ar [[latīņu valoda|latīņu nosaukumu]] ''Maclovium''. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] tā slavu ieguva kā franču [[pirāti|pirātu]] osta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bretaņas pilsētas]]</text>
      <sha1>8xxeq6uuj98of70bam2wprfk5firgw7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iekļaujošā izglītība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>280806</id>
    <revision>
      <id>4532040</id>
      <parentid>4087605</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T23:38:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532040</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15088" sha1="e28wkjus44hvej31pzwzzbp6ngoe9dr" xml:space="preserve">[[Attēls:Schritte zur Inklusion.svg|thumb|Daži no izglītības variantiem. No augšas: &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Izslēgšana — sabiedrība ignorē invalīdus, &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Segregācija — invalīdi tiek nodalīti pa grupām un izglītoti katrā grupā atsevišķi, &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Integrācija — visas grupas tiek pēc iespējas iekļautas kopējā sistēmā, &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Iekļaušana — grupas tiek pilnībā likvidētas.]]
'''Iekļaujošā izglītība''' ir [[izglītība]]s veids, kurš cenšas sniegt vienādas izglītības iespējas visiem neatkarīgi no tā, kādas ir [[Cilvēki|cilvēka]] spējas, vajadzības, vecums un/vai [[veselība]]s stāvoklis un citas atšķirības.&lt;ref name=&quot;Iekļaujošā izglītība&quot;&gt;[http://www.iac.edu.lv/seminari/ieklaujosa-izglitiba/ Iekļaujošā izglītība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150428165438/http://www.iac.edu.lv/seminari/ieklaujosa-izglitiba/ |date={{dat|2015|04|28||bez}} }}, iac.edu.lv, {{dat|2015|3|10|SK}}&lt;/ref&gt; Iekļaujošās izglītības mērķi ir mazināt barjeras, uzlabot rezultātus un izbeigt [[diskriminācija|diskrimināciju]].&lt;ref&gt;[http://www.readcube.com/articles/10.1111%2F1467-8527.00275?r3_referer=wol&amp;tracking_action=preview_click&amp;show_checkout=1 Inclusive Education: a critical perspective, Geoff Lindsay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305013252/http://www.readcube.com/articles/10.1111%2F1467-8527.00275?r3_referer=wol&amp;tracking_action=preview_click&amp;show_checkout=1 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, readcube.com, {{dat|2015|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;

Latvijā ar jēdzienu &quot;iekļaujošā izglītība&quot; parasti saprot vienu no tās paveidiem — integrācijas izglītību, kas piedāvā pilnīgi sapludināt skolniekus neatkarīgi no skolnieku un skolu spējām un iespējām. Šādas pilnīgi integrētas skolas pasaulē tiek izmantotas reti un parasti tām tiek atlasīti bērni, kas neietilpst grupās ar smagām problēmām.&lt;ref&gt;Scheyer et al. (1996). The Inclusive Classroom Teacher Created Materials, Inc. ''The Inclusive Classroom''&lt;/ref&gt; Pilnīga iekļaušana savukārt prasa skolas pārbūvi atbilstoši visu iespējamo skolēnu problēmu novēršanas nepieciešamībai.&lt;ref name=&quot;Ahmetova&quot;&gt;Педагогика и психология инклюзивного образования: учебное пособие. Ахметова Д.З., Нигматов З. Г., Челнокова Т. А. и др. / Ахметова Д. З.. — Казань: Познание, 2013.&lt;/ref&gt;

Pilnvērtīgu pētījumu par iekļaujošās izglītības efektivitāti pašlaik faktiski nav, neraugoties uz to, ka tā tiek realizēta jau trīsdesmit gadus. Ir tikai iekšējas iekļaujošās izglītības izpētes un apraksti, bet nav datu par iekļaujošās izglītības atnestajiem mācību sasniegumiem.&lt;ref name=&quot;IZM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izm.gov.lv/images/RA_101215.pdf |title=IZM: Starptautiskā prakse iekļaujošas izglītības nodrošināšanai skolēniem ar speciālām vajadzībām |access-date={{dat|2020|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180417090704/http://www.izm.gov.lv/images/RA_101215.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180417090704/http://www.izm.gov.lv/images/RA_101215.pdf |date={{dat|2018|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Datu vākšanu apgrūtina arī atšķirības dažādu valstu pieejā īpaši izglītojamo jēdzienam, tādēļ statistika ir ļoti nosacīta.&lt;ref&gt;[https://www.european-agency.org/sites/default/files/easie_key_messages_and_findings_2014-2016_lv_0.pdf Eiropas Aģentūras statistika par iekļāujošo izglītību: Galvenās atziņas un konstatējumi (2014 / 2016)] 7. lpp.&lt;/ref&gt;

== Veidi ==

Lai gan termini nereti tiek jaukti un dažādi izprasti, parastie iekļaujošās izglītības varianti ir:
* &quot;Paplašinātā dalība&quot; (''Widening participation''), kuras ierobežotais mērķis ir palielināt invalīdu, nabadzīgo un etniski diskriminēto grupu pārstāvniecību vidējā un augstākajā izglītībā, taču tā nestāda par mērķi sniegt šādu izglītību visiem;&lt;ref&gt;[https://www.nao.org.uk/report/widening-participation-in-higher-education-in-england/ National Audit Office: Widening participation in higher education in England]&lt;/ref&gt;
* &quot;Meinstrīmings&quot; (''Mainstreaming''), kura procesā skolēni daļu mācību laika pavada kopā, bet daļu atsevišķi, kā arī tiek organizēta kopīga brīvā laika pavadīšana. Meinstrīmings cenšas maksimāli integrēt skolēnus parastajās klasēs bez speciāla atbalsta, bet ievēro, ka dažādiem skolēniem ir atšķirīgs laiks, ko viņi var tajās pavadīt;&lt;ref&gt;[http://drkennethshore.nprinc.com/special-education/mainstreaming-special-education-students-parent-role/ Mainstreaming Special Education Students: The Parent Role] By Dr. Kenneth Shore&lt;/ref&gt;  
* &quot;Iekļaušana&quot; (''Inclusion''), kurā visas skolas tiek pārbūvētas atbilstoši visu kategoriju skolēnu vajadzībām, sagatavots atbilstoša daudzuma personāls un visi bērni tiek mācīti kopā, bet tie bērni, kuriem tas nepieciešams, saņem speciālu atbalstu. Šādas skolas vairumā gadījumu ir parādījušas savu efektivitāti, taču prasa lielus materiālos un profesionālos resursus;&lt;ref&gt;[https://books.google.ru/books?id=e8SEDwAAQBAJ&amp;printsec=frontcover&amp;dq=%D0%B8%D0%BD%D0%BA%D0%BB%D1%8E%D0%B7%D0%B8%D0%B2%D0%BD%D0%BE%D0%B5+%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5&amp;hl=ru&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiT5ZW_ifXiAhXEdJoKHdJqCWYQ6AEILjAB#v=onepage&amp;q=%D0%B8%D0%BD%D0%BA%D0%BB%D1%8E%D0%B7%D0%B8%D0%B2%D0%BD%D0%BE%D0%B5%20%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5&amp;f=false Голубева Л. В. ''Инклюзивное образование: идеи, перспективы, опыт''.] — Волгоград: &quot;Учитель&quot;, 2014. — 95 с. — ISBN 9785705728237.&lt;/ref&gt;
* &quot;Integrācija&quot; (''Integration''), kurā bērni tiek apvienoti vienās klasēs, nerēķinoties ar skolu iespējām un bērnu vajadzībām.&lt;ref name=&quot;Ahmetova&quot; /&gt; Šis nabadzīgo zemju ceļš tiek realizēts Latvijā.&lt;ref name=&quot;Skolas vārds&quot;&gt;[http://riebinuvidusskola.lv/files/skolas_vards_nr_3.pdf &quot;Skolas vārds&quot; #3: Iekļaujošā izglītība: mīts vai realitāte?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190921034634/http://riebinuvidusskola.lv/files/skolas_vards_nr_3.pdf |date={{dat|2019|09|21||bez}} }}, 26-27. lpp.&lt;/ref&gt; 

== Vēsture ==

Pirmie mēģinājumi izveidot izglītības sistēmu, kas integrētu dažādus invalīdus sabiedrībā, sākās 1970. gados vienlaikus [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[ASV]] un [[Japāna|Japānā]]. Efekts bija divējāds. Vieglākās invaliditātes grupas uzlaboja savas sekmes un sociālās prasmes; taču tika atzīmēta diskriminācijas pastiprināšanās pret smagākajām grupām viņu radīto faktisko vai iedomāto problēmu dēļ.&lt;ref&gt;Taylor, S.J. (1988, Spring). ''Caught in the continuum: A critical analysis of the principles of the least restrictive environment.'' JASH, 13(1): 41-53.&lt;/ref&gt; 1999. gadā ASV tika pieņemts kurss uz maksimālu integrāciju.&lt;ref&gt;Consortium of Citizens with Disabilities. (2012). Olmstead Implementation and the Concept of the Most Integrated Setting. Washington, DC.&lt;/ref&gt; 2015./2016. mācību gadā 70% ASV skolēnu ar veselības problēmām mācījās, 80% laika pavadot kopējās klasēs. Vairums no šādiem skolēniem sekmīgi pabeidza skolu. Tomēr disciplīnas pārkāpumu skaits šajā grupā ievērojami pārsniedza vidējo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncld.org/research/state-of-learning-disabilities |title=Horowitz, S. H., Rawe, J., &amp; Whittaker, M. C. (2017). ''The State of Learning Disabilities.'' New York, NY: National Center for Learning Disabilities. |access-date={{dat|2020|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120502115549/http://www.ncld.org/stateofld }}&lt;/ref&gt; Smagos gadījumos integrācija pozitīvu efektu parasti nedeva.&lt;ref&gt;Cullinan, Elizabeth (2017). ''&quot;Voice of the child - An Investigation into the social inclusion of children with autistic spectrum disorder in mainstream primary settings&quot;''. Reach. 30: 23–35.&lt;/ref&gt;

== Teorija ==

[[Skola]], kas realizē iekļaujošu izglītību, ir skola ikvienam cilvēkam.&lt;ref name=&quot;Iekļaujošā izglītība&quot; /&gt; Izglītība ir cilvēka attīstības un funkcionalitātes veicinātājs, neskatoties uz jebkādām barjerām, tādēļ jebkāda veida nespēja vai trūkums nedrīkst būt diskvalificējošs. [[Iekļaušana]]s pamatā ir aptvert visu audzēkņu vajadzības.&lt;ref&gt;[http://www.childinfo.org/files/childdisability_GuidelinesforInclusion.pdf Guidelines for Inclusion: Ensuring Access to Education for All] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100622073622/http://www.childinfo.org/files/childdisability_GuidelinesforInclusion.pdf |date={{dat|2010|06|22||bez}} }}, childinfo.org, {{dat|2015|3|10|SK}}&lt;/ref&gt; Vadoties pēc iekļaujošās izglītības principiem, ikvienam bērnam, jaunietim vajadzētu būt iespējai apmeklēt mājām tuvāko skolu. Ikvienai skolai jāspēj sniegt izglītība ikvienam skolniekam, neskatoties uz dažādiem faktoriem.&lt;ref&gt;[http://www.inclusionbc.org/our-priority-areas/inclusive-education/what-inclusive-education What is Inclusive Education?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150413115723/http://www.inclusionbc.org/our-priority-areas/inclusive-education/what-inclusive-education |date={{dat|2015|04|13||bez}} }}, inclusionbc.org, {{dat|2015|3|10|SK}}&lt;/ref&gt; Iekļaujoša skola ir strukturēta tā, lai visi skolēni varētu mācīties kopā.&lt;ref&gt;[http://lib.syndetics.com/index.php?isbn=1557348804/LC.JPG&amp;type=hw7 The Inclusive Classroom Teacher Created Materials, Scheyer et al.], {{dat|2015|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;

[[UNESCO]] [[Salamankas paziņojums|Salamankas paziņojumā]] ir apgalvots, ka iekļaujošā izglītība ir balstīta uz [[koncepcija]]s par [[sociālais taisnīgums|sociālo taisnīgumu]]. 

Pieņēmumi saskaņā ar šo paziņojumu: &lt;!-- Pieņēmumu autors nav norādīts, bet atstāju, lai ir. Dalībnieks:Egilus. --&gt;
* visi skolēni skolā ierodas ar atšķirīgām vajadzībām un spējām, tāpēc, būtībā, neviens skolēns nav atšķirīgs;
* vispārējas [[izglītības sistēma]] ir atbildīga par to, lai izglītība būtu pieejama visiem izglītojamajiem;
* atsaucīgas vispārējās izglītības sistēmas rada lielas cerības un standartus;
* skolās strādā izglītoti [[skolotājs|skolotāji]], kuri ir labi sagatavoti un spēj risināt visu skolēnu problēmas un izprast visu skolēnu vajadzības;
* progress vispārējā izglītībā ir process, kurā jāsastrādājas skolām un dažādām kopienām, lai radītu [[pilsonis|pilsoņus]] iekļaujošai sabiedrībai, tādus pilsoņus, kuri būtu izglītoti un prastu baudīt visas priekšrocības, tiesības un pieredzi, kuru būtu saņēmuši savā dzīvē.&lt;ref&gt;SAGE database, Education for All?&quot;: A Histrorycal Analysis of International Inclusive Educational Policy and Individuals with Disabilities, SAGE.com, {{dat|2015|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;

Pretēji šai teorijai, daudzi izglītības speciālisti norāda uz nepieciešamību saglabāt speciālās skolas tiem viņu audzēkņiem, kuriem iekļaušanas izglītība pazeminās sekmju līmeni. Viņuprāt, vispārizglītojošā skola nekad nespēs nodrošināt tik kvalitatīvu individuālo izglītojošo un medicīnisko pieeju kā speciālā skola, vēl jo vairāk to nespēj pašreizējās skolas. Taču speciālā izglītība izmaksā valstij ļoti dārgi: uz vienu speciāli izglītojamu skolēnu tiek tērēts 9—10 reizes vairāk līdzekļu kā uz parasto.&lt;ref name=&quot;Skolas vārds&quot; /&gt; Attiecīgi valsts ir materiāli ieinteresēta pārvest viņus visus uz iekļaujamo izglītību neatkarīgi no sistēmas spējas viņus uzņemt.

== Realizācija Latvijā ==

Reformas radikālums no paša sākuma izsauca protestus gan no skolotāju, gan no vecāku puses. Vecāki protestēja pret dažādu līmeņu skolu apvienošanu, uzskatot to par esošo skolu iznīcināšanu un iespējamo izglītības kvalitātes pasliktināšanos.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/sasteigtu-lemumu-nebus/ Liepājniekiem.lv: Sasteigtu lēmumu nebūs]&lt;/ref&gt; Skolotāji norādīja uz sistēmas nesagatavotību dažādu invalīdu integrācijai. Piemēram, pie klasē esoša skolēna pat ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem klasē jābūt diviem pilnvērtīgiem pedagogiem, jo vienlaikus jārealizē divas dažādas mācību programmas.&lt;ref name=&quot;IZM&quot; /&gt;

Latvijas apstākļos &quot;iekļaujošās izglītības&quot;, faktiski — integrācijas izglītības, sekas nepārdomātās ieviešanas dēļ bieži ir bijušas nevēlamas gan parastajiem skolēniem, gan skolēniem ar īpašām vajadzībām. Kamēr valsts iestādes zīmē visumā priecīgu ainu, nevalstisko organizāciju savāktās ziņas liecina par negatīvas pieredzes pārsvaru.&lt;ref name=&quot;NRA&quot;&gt;[https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/271565-ieklaujosas-izglitibas-atskiriga-seja-teorija-un-prakse.htm NRA: Iekļaujošās izglītības atšķirīgā seja teorijā un praksē]&lt;/ref&gt;

Pēc oficiālajiem skaitļiem, skolnieku ar īpašām vajadzībām, t. s. &quot;integrēto&quot;, 2018./2019. mācību gadā vispārējā izglītībā bijuši tikai 6000 jeb 2,1% no visiem audzēkņiem, tomēr valsts materiālais atbalsts šai pašā laikā sniegts divreiz lielākam bērnu skaitam, lai tie nepamestu mācības, neraugoties uz viņu atbalsta sistēmas trūkumu.&lt;ref name=&quot;NRA&quot; /&gt; Liela nozīme ir arī tam, ka, uzsākot reformu ar iekļaujošo izglītību, [[Izglītības ministrija]] vienlaikus likvidēja šādos apstākļos nepieciešamās pedagoģiskās korekcijas programmas.&lt;ref&gt;[http://latvijasregionuapvieniba.lv/v-krumins-izglitibas-reformas-zemudens-akmeni-vai-par-kludam-maksas-berni/ LRA, V.Krūmiņš: Izglītības reformas zemūdens akmeņi – vai par kļūdām maksās bērni?]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tika paredzēts. ka turpmāk sociālo pedagogu funkcijas pildīs neprofesionāļi — sociālie darbinieki pēc īsiem apmācības kursiem.

Pateicoties tam, ka skolās ir liels skolēnu skaits ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās grūtībām]], uzvedības un emocionāliem traucējumiem, Latvija izpelnījusies ANO Bērna tiesību komitejas satraukumu, kura savās rekomendācijās Latvijai norādījusi, ka komiteju satrauc izglītības iestāžu neapmeklētāju skaits, kā pamatā, cita starpā, ir vecāku neieinteresētība un bērnu iebiedēšana skolā.&lt;ref&gt;[http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Atbalsts_berniem_ZINOJUMS.pdf Mk.gov.lv: PKC ziņojums par nepieciešamiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem ar psihiskiem, attīstības un uzvedības traucējumiem, kā arī antisociālu uzvedību.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017220202/http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Atbalsts_berniem_ZINOJUMS.pdf |date={{dat|2021|10|17||bez}} }} 36. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

[[Kategorija:Izglītība]]</text>
      <sha1>e28wkjus44hvej31pzwzzbp6ngoe9dr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabs Nīmanis (mūziķis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284464</id>
    <revision>
      <id>4532109</id>
      <parentid>4515398</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:49:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532109</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28093" sha1="snzn6g7t2o22pyafxatqndr5abak9hy" xml:space="preserve">{{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}}
{{Komponista infokaste
|             platums = 
|               vārds = Jēkabs Nīmanis
|          vārds_orig = 
|              attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā
|             dz_gads = 1980
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 29
|            dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{LVA}}
|             tautība = [[latvieši|latvietis]]
|             dzimums = V
|            paraksts = 
|               stils = 
|               žanrs = 
|             tehnika = 
|               grupa = 
|            mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]
|           skolotāji = 
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}

'''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}}) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1980. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] būvnieka Jāņa Nīmaņa ģimenē, viņa vecvectēva brālis bija bērnu ārsts [[Jēkabs Nīmanis (ārsts)|Jēkabs Nīmanis]] (1892-1979).
Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).&lt;ref name=&quot;lmic&quot;&gt;[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] &lt;/ref&gt; 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]].
Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs.

Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā.

=== Muzikālā darbība ===
Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 100 teātra izrādēm. 
Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. gadā strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.&lt;ref name=&quot;lmic&quot;/&gt; Kopš 2014. gada lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. gada lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 gadā Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]].

==== Mūzika teātrim ====


2026. mūzikls Valmieras teātra festivālam &quot;Gadsimta Kāzas&quot; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmierasfestivals.lv/events/gadsimta-kazas-kantriopera-jeb-kantrimuzikls|title=VVTF|website=valmierasfestivals.lv|access-date=2026-08-30|archive-date=2026-08-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20260830134343/https://valmierasfestivals.lv/events/gadsimta-kazas-kantriopera-jeb-kantrimuzikls}}&lt;/ref&gt;

2026. mūzika un skaņas/gaismas instalācija Valmieres teātra festivāla izrādei &quot;Saprasties&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmierasfestivals.lv/events/saprasties-izdomats-notikums-noverotos-faktos|title=VVTF|website=valmierasfestivals.lv|access-date=2026-08-30|archive-date=2026-08-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20260830174257/https://valmierasfestivals.lv/events/saprasties-izdomats-notikums-noverotos-faktos}}&lt;/ref&gt;

2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei &quot;Mēdeja&quot; (rež. Reinis Suhanovs);
2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš);
2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei &quot;Pasaulē labākais stāsts&quot; (rež. Kristīne Brīniņa);
2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans);
2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis);
2025. mūzika Liepājas teātra izrādei &quot;Divu siržu zēns&quot; (rež. Viestur Roziņš);
2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei &quot;Kāds noteikti atnāks&quot; (rež. Oļegs Šapašņikovs);
2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei &quot;Daudz laimes dzimšanas dienā!&quot; (rež. Iveta Pole);
2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei &quot;Pazudušais dēls&quot; (rež. Reinis Suhanovs); 
2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei &quot;Jelgava '94&quot; (rež. Mārtiņš Eihe);
2024. mūzika un dalība izrādē &quot;Dickens Street – the Other&quot;, rež. Baņuta Rubess, Melburnā;
2023. mūzika VDT izrādei &quot;Atraitnes dēls&quot; (rež. Viesturs Roziņš);
2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei &quot;Frankeinšteina sindroms&quot; Tamperē;
2023. mūzika DDT producētajai izrādei &quot;Visi putni skaisti dzied&quot; (rež. Krista Burāne);
2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds);
2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei &quot;Pasta nams&quot; (rež. Elīza Dombrovska);
2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits);
2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis);
2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija [[Aviņona]]s teātra festivālā;
2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits);
2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits);
2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska);
2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra &quot;Joriks&quot; izrādei &quot;Mans kaimiņš ebrejs&quot; (rež.Mārtiņš Eihe);
2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš);
2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds);
2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš);
2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros &quot;Variation of Polymetics&quot;;
2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi);
2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs);
2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva &quot;Hauen und Stechen&quot; režisores Franciskas Kronfotas vadībā;
2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs);
2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs);
2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš);
2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš);
2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone);
2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi);
2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori;
2019. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa”;
2019. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts”;
2019. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds);
2019. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš);
2019. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem”;
2018. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters);
2018. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece);
2018. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs);
2018. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers);
2018. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin);
2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš);
2018. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa;
2018. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds);
2017. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis);
2017. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele);
2017. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs);
2017. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa);
2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs);
2017. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis);
2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs);
2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs);
2016. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds);
2016. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs);
2016. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava);
2016. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis);
2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps);
2015. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs);
2015. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs);
2014. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps);
2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs);
2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis);
2014. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane;
2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis);
2013. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis);
2012. mūzika Nacionālā teātra izrādei &quot;Hamlets&quot; (rež. Reinis Suhanovs);
2012. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns;
2012. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis;
2012. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs);
2012. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis);
2011. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele);
2011. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere);
2010. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns);
2010. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns);
2009. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis);
2007. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele);
2006. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients”;
2006. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis);
2005. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess);
2002. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis).

==== Mūzika kino un animācijai ====
2026. mūzika animācijas filmai &quot;Notikums Zaķu ciemā&quot; (rež. Ēvalds Lācis);
2026. mūzika animācijas filmai &quot;Skapsēdis&quot; (rež. Edmunds Jansons);
2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne);
2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai &quot;After Us, the flood&quot; (rež. Arto Halosen) Somija;
2024. mūzika animācijas filmai &quot;Sēnes Dzīve&quot; (rež. Ēvalds Lācis);
2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai &quot;After Us, the flood&quot; (rež. Arto Halosen) Somija;
2023. mūzika animācijas filmai &quot;Kājām gaisā&quot; (rež. Dace Rīdūze);
2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis);
2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas”;
2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs);
2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija);
2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte);
2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava”;
2019. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers);
2017. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns);
2016. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols);
2016. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis);
2014. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne);
2010. — 2016. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons);
2010. mūzika animācijas filmai &quot;Tārpiņš&quot; (rež. Nils Skapāns);
2009. mūzika īsfilmai filmai &quot;Mols&quot; (rež. R. Vimba);
2008. mūzika filmai &quot;Selekcija&quot; (rež. E. Lihačeva).

===== Operas / Kameroperas=====
*2014. Kameropera “Līsistrate” rež. Cristina Siris (SW);
*2018. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes)
*2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes)

==== Citas kompozīcijas ====

* kamermūzika: 
** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001
** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008
** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001.
** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002
** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007
** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002
** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004
** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007
** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008
** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008
** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai)
** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008
** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma:
** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009
** Flautu kvartets, 2009
** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009
** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009
** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010
** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010
** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)''
** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim
** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim
** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm
** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās.
** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti”
** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico”
** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma.
** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) 
** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā.
** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm.
** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam.
** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm)
** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — &quot;Tuvošanās&quot;
** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis)
** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — &quot;Stāsti par cerību&quot;, trīs daļas un intermēdija
** 2023 trio &quot;Partita nesenajā stilā&quot;, alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam
** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008
** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011
** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015
** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015
** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016
** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016
** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās.
** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016
** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016
** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016
** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016
** neizdotie, nepublicētie materiāli:
** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem
** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība”
* korim/orķestrim:
* ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007
* Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013
* ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008
* Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009
* ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011
* deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010
* pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011
* Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010
* ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013
* korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013
* ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013
* Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014
* Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 
* Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015
* koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015
* skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015
* Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015
* 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette”
* Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016
* korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016
* 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs”
* 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos.
* 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša.
* 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns.
* 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis
* 2022. cikls &quot;Koronetes&quot; jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava)
* 2022. skaņdarbs korim &quot;Tulkojums&quot; (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim &quot;Juventus&quot; dir.V.Tomsons
* 2023 skaņdarbs &quot;Himni di Misericordia&quot;, jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris &quot;Latvija&quot;, autors - elektronika un pūšaminstrumenti.

=== Režijas darbi ===

2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē &quot;Ceļojums uz Ziemeļiem&quot; 

2024. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm”

2025. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem.

2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā.

== Apbalvojumi ==
Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).&lt;ref name=&quot;lmic&quot;/&gt;
* 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei &quot;Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās&quot; saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā &quot;Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē&quot;),
*  2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei &quot;Voiceks&quot;. 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei &quot;Kopenhāgena&quot; ([[Jaunais Rīgas teātris]]). 
* 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. 
* 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei &quot;Raiņa sapņi&quot;, kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. 
* 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm &quot;Persiešu valodas stundas&quot;, &quot;Kaiju karalienes noslēpums&quot; un &quot;Dvēseļu utenis&quot;. 
* 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”.
* 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne)
* 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”.
* 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai &quot;Visi putni skaisti dzied&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu &quot;Dziesmas par mīlestību&quot;, iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē &quot;Latviešu mīlestība&quot; izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss).

2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes &quot;Kopenhāgena&quot;

2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla &quot;Lupantiņi&quot; izdevējs izdevniecība &quot;Liels un Mazs&quot; , producenti SIA &quot;Atom Art&quot;

2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music  Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis

2020. gadā izdots albums &quot;Dzejnieka balss. Mūzika&quot;

2021. gadā albums &quot;Ceļojums uz Ziemeļiem&quot;

2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums &quot;Jezups dejo valsi&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}}
* [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa]
* [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>snzn6g7t2o22pyafxatqndr5abak9hy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4532048</id>
      <parentid>4531693</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T02:10:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4532048</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7874" sha1="6f3f7zzg4p0yidnmwrs1rmnny30pz7o" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
|2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt;}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
|2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
|2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
|2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
|2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
|2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
|2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>6f3f7zzg4p0yidnmwrs1rmnny30pz7o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mandžūrijas operācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>288504</id>
    <revision>
      <id>4532174</id>
      <parentid>4153790</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:57:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7293" sha1="g5xhlg50124uw7ov0f0l5f6lb8i3h85" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict=Mandžūrijas operācija
|partof=[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]
|image= Manchuria Operation map-es.svg
|caption= 
|date=1945. gada 9. augusts — 20. augusts
|place=[[Mandžūrija]], [[Iekšējā Mongolija]], [[Korejas pussala|Korejas ziemeļdaļa]], [[Sahalīna]] un [[Kuriļu salas]]
|result=
* Pilnīga [[Padomju Savienība]]s un [[Mongolija]]s uzvara
* Tiek paātrināta [[Japānas Impērija|Japānas]] galējā kapitulācija
* Mandžūrijas, Iekšējās Mongolijas un Korejas pussalas ziemeļdaļas atbrīvošana no japāņu karaspēka
|territory=Padomju Savienība anektē Sahalīnas dienviddaļu un Kuriļu salas; Mandžūrija un Iekšējā Mongolija tiek atdota [[Ķīna]]i 
}}

'''Mandžūrijas operācija''' ({{val|ru|Маньчжурская операция}}), pazīstama arī kā '''Mandžūrijas stratēģiskā ofensīva''' (''Манчжурская стратегическая наступательная операция''), bija pēdējā lielā militārā ofensīva [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], kas ilga no [[1945. gads|1945. gada]] [[9. augusts|9. augusta]] līdz [[20. augusts|20. augustam]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
Lai gan sekmīgā Mandžūrijas operācija nebija pats būtiskākais faktors Japānas [[kapitulācija|kapitulācijā]], tā noteikti ietekmēja tās galējo padošanos un Otrā pasaules kara izbeigšanos.&lt;ref&gt;Butow, R. J. C. ''Japan's Decision to Surrender''. Stanford: Stanford University Press, 1967. P. vii.&lt;/ref&gt;

== Norise ==
[[Jaltas konference]]s laikā PSRS apsolīja pēc Vācijas sakāves iesaistīties karā pret Japānu. 1945. gada sākumā ASV uzskatīja, ka Ķīnā bāzētā [[Japānas Impērijas armija|japāņu armija]] joprojām ir ļoti kaujasspējīga, un to neizdosies sakaut bez PSRS iebrukuma Mandžūrijā. [[Kvantunas armija|Kvantunas armijā]] šajā laikā bija 19 divīzijas, no kurām tikai 6 bija labā kaujas gatavībā. Japāņiem trūka prettanku ieroču un ložmetēju. Iebrukumam Ķīnā PSRS no ASV 1944. gada oktobrī pieprasīja tonnu dažādu iekārtu, lai uzlabotu Sibīrijas ostas un dzelzceļus, kā arī munīciju 1,5 miljonam kareivju, 5000 lidmašīnas un 3000 tankus. Līdz 1945. gada jūnijam ASV piegādāja 80% no prasītā. Vēlāk amerikāņi uzskatīja, ka PSRS iebrukums Ķīnā bija nevajadzīgs, un izmainīja stratēģisko situāciju valstī par labu komunistiem. 1945. gada 5. aprīlī PSRS informēja Japānu, ka lauž Neitralitātes līgumu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=u4s2gj6Xj38C&amp;printsec=frontcover&amp;dq=china+world+war+II&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjSyM21p4TaAhVPEVAKHXvBCO4Q6AEIRDAF#v=onepage&amp;q=china%20world%20war%20II&amp;f=false The Eagle-Dragon Alliance: America's Relations with China in World War II]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Ofensīvā bija iesaistīti vairāk kā miljons padomju karavīru, kas bija iedalīti 11 [[karaspēks|armijās]] un kopā veidoja trīs [[armiju grupa|stratēģiskās frontes]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Hasegawa, T. ''Racing the Enemy: Stalin, Truman, and the Surrender of Japan''. Cambridge, MA: Harvard University Press, 2005. P. 253.&lt;/ref&gt;

[[Mandžūrija]]s operācijas gaitā [[Sarkanā armija]] no [[Mongolija]]s un PSRS teritorijas iebruka [[Japānas Impērija|Japānas]] pārvaldītajā [[Mandžukuo]] valstī un mazāk kā divu nedēļu laikā ieņēma [[Sahalīna]]s salas dienviddaļu, [[Kuriļu salas]], kā arī plašas teritorijas [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos un [[Korejas pussala|Korejas ziemeļdaļā]], tādējādi izbeidzot Japānas ilgstošo dominanci [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] reģionā. Lai gan [[Kvantunas armija]], kas bija dislocēta Mandžūrijas teritorijā, izrādīja sīvu pretestību, būtībā jau līdz 16. augustam padomju karaspēka vienības bija sasniegušas visus savus stratēģiskos mērķus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. pp. 1-3.&lt;/ref&gt;

== Analīze ==
[[amerikāņi|Amerikāņu]] militārvēsturnieks [[Deivids Glancs]] (''David M. Glantz'') norāda, ka [[Padomju Savienība]]s uzvara lielā mērā izrietēja no tās pieredzes, kas tika gūta četrus gadus ilgstošajā un asiņainajā karā pret [[Trešais reihs|Vāciju]] — kopš [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] īstenošanas un [[Berlīnes kauja|Berlīnes krišanas]] bija pagājis pietiekoši ilgs laika posms, kurā padomju ģeneralitātei bija maksimāli izdevies attīstīt savas kaujas prasmes stratēģiskajā, operatīvajā un taktiskajā līmenī.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. P. 296.&lt;/ref&gt; Līdz ar to [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] pret [[Japānas Impērija|Japānas]] karaspēku savos uzbrukumos bija iespēja pielietot elementus, kas aktīvi tika aizgūti no [[vācieši|vācu]] [[zibenskarš|zibenskara]] taktikas, kur, piemēram, visas stratēģiskās ofensīvas garumā tieši atsevišķās [[tanks|tanku]] kolonnas bija tās, kas, sadarbojoties ar kājnieku vienībām, regulāri uzņēmās uzbrukuma iniciatīvu, traucoties aizvien dziļāk ienaidnieka teritorijā,&lt;ref&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. P. 302.&lt;/ref&gt; kas, iespējams, arī izskaidro to, kādēļ praktiski pirmo septiņu dienu laikā, kopš operācijas sākuma, padomju karaspēks jau bija izcīnījis absolūto uzvaru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lai gan šajā gadījumā varētu atzīmēt, ka Japānas armija Mandžūrijas teritorijā bija izteikti vājāka, kurai trūka cīņas spars, un kuru morāli kopumā 1945. gada augusta sākumā bija ietekmējusi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|atombumbas uzlidojumi Hirosimai un Nagasaki]], Glancs tomēr uzsver, ka Sarkanā armija bija pietiekami novērtējusi savu pretinieku, kur operatīvais un taktiskais pārsvars galvenokārt tika iegūts uz pārsteiguma momenta efektu, kuru iepriekš līdz pēdējai detaļai bija sagatavojusi padomju virspavēlniecība.&lt;ref&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. pp. 296-299.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Bibliogrāfija ==
* Butow, R. J. C. ''Japan's Decision to Surrender''. Stanford: Stanford University Press, 1967. {{ISBN|978-0804704618}}
* Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. {{ISBN|0-7146-5300-4}}
* Hasegawa, T. ''Racing the Enemy: Stalin, Truman, and the Surrender of Japan''. Cambridge, MA: Harvard University Press, 2005. {{ISBN|0-674-01693-9}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=LBuMDG2TvcY Dokumentālā filma &quot;Kauja par Mandžūriju&quot; (2000).] {{en ikona}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Operācijas Otrajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1945. gads]]
[[Kategorija:Kari ar Ķīnu]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>g5xhlg50124uw7ov0f0l5f6lb8i3h85</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532221</id>
      <parentid>4532174</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:47:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7314" sha1="58wd3y23a7dn39s87srsug3ul3b0qxg" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict = Mandžūrijas operācija
| partof = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]
| image = Manchuria Operation map-es.svg
| caption = 
| date = 1945. gada 9. augusts — 20. augusts
| place = [[Mandžūrija]], [[Iekšējā Mongolija]], [[Korejas pussala|Korejas ziemeļdaļa]], [[Sahalīna]] un [[Kuriļu salas]]
| result = 
* Pilnīga [[Padomju Savienība]]s un [[Mongolija]]s uzvara
* Tiek paātrināta [[Japānas Impērija|Japānas]] galējā kapitulācija
* Mandžūrijas, Iekšējās Mongolijas un Korejas pussalas ziemeļdaļas atbrīvošana no japāņu karaspēka
|territory=Padomju Savienība anektē Sahalīnas dienviddaļu un Kuriļu salas; Mandžūrija un Iekšējā Mongolija tiek atdota [[Ķīna]]i 
}}
'''Mandžūrijas operācija''' ({{val|ru|Маньчжурская операция}}), pazīstama arī kā '''Mandžūrijas stratēģiskā ofensīva''' (''Манчжурская стратегическая наступательная операция''), bija pēdējā lielā militārā ofensīva [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], kas ilga no [[1945. gads|1945. gada]] [[9. augusts|9. augusta]] līdz [[20. augusts|20. augustam]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
Lai gan sekmīgā Mandžūrijas operācija nebija pats būtiskākais faktors Japānas [[kapitulācija|kapitulācijā]], tā noteikti ietekmēja tās galējo padošanos un Otrā pasaules kara izbeigšanos.&lt;ref&gt;Butow, R. J. C. ''Japan's Decision to Surrender''. Stanford: Stanford University Press, 1967. P. vii.&lt;/ref&gt;

== Norise ==
[[Jaltas konference]]s laikā PSRS apsolīja pēc Vācijas sakāves iesaistīties karā pret Japānu. 1945. gada sākumā ASV uzskatīja, ka Ķīnā bāzētā [[Japānas Impērijas armija|japāņu armija]] joprojām ir ļoti kaujasspējīga, un to neizdosies sakaut bez PSRS iebrukuma Mandžūrijā. [[Kvantunas armija|Kvantunas armijā]] šajā laikā bija 19 divīzijas, no kurām tikai 6 bija labā kaujas gatavībā. Japāņiem trūka prettanku ieroču un ložmetēju. Iebrukumam Ķīnā PSRS no ASV 1944. gada oktobrī pieprasīja tonnu dažādu iekārtu, lai uzlabotu Sibīrijas ostas un dzelzceļus, kā arī munīciju 1,5 miljonam kareivju, 5000 lidmašīnas un 3000 tankus. Līdz 1945. gada jūnijam ASV piegādāja 80% no prasītā. Vēlāk amerikāņi uzskatīja, ka PSRS iebrukums Ķīnā bija nevajadzīgs, un izmainīja stratēģisko situāciju valstī par labu komunistiem. 1945. gada 5. aprīlī PSRS informēja Japānu, ka lauž Neitralitātes līgumu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=u4s2gj6Xj38C&amp;printsec=frontcover&amp;dq=china+world+war+II&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjSyM21p4TaAhVPEVAKHXvBCO4Q6AEIRDAF#v=onepage&amp;q=china%20world%20war%20II&amp;f=false The Eagle-Dragon Alliance: America's Relations with China in World War II]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Ofensīvā bija iesaistīti vairāk kā miljons padomju karavīru, kas bija iedalīti 11 [[karaspēks|armijās]] un kopā veidoja trīs [[armiju grupa|stratēģiskās frontes]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Hasegawa, T. ''Racing the Enemy: Stalin, Truman, and the Surrender of Japan''. Cambridge, MA: Harvard University Press, 2005. P. 253.&lt;/ref&gt;

[[Mandžūrija]]s operācijas gaitā [[Sarkanā armija]] no [[Mongolija]]s un PSRS teritorijas iebruka [[Japānas Impērija|Japānas]] pārvaldītajā [[Mandžukuo]] valstī un mazāk kā divu nedēļu laikā ieņēma [[Sahalīna]]s salas dienviddaļu, [[Kuriļu salas]], kā arī plašas teritorijas [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos un [[Korejas pussala|Korejas ziemeļdaļā]], tādējādi izbeidzot Japānas ilgstošo dominanci [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] reģionā. Lai gan Kvantunas armija, kas bija dislocēta Mandžūrijas teritorijā, izrādīja sīvu pretestību, būtībā jau līdz 16. augustam padomju karaspēka vienības bija sasniegušas visus savus stratēģiskos mērķus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. pp. 1-3.&lt;/ref&gt;

== Analīze ==
[[amerikāņi|Amerikāņu]] militārvēsturnieks [[Deivids Glancs]] (''David M. Glantz'') norāda, ka [[Padomju Savienība]]s uzvara lielā mērā izrietēja no tās pieredzes, kas tika gūta četrus gadus ilgstošajā un asiņainajā karā pret [[Trešais reihs|Vāciju]]&amp;nbsp;— kopš [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] īstenošanas un [[Berlīnes kauja|Berlīnes krišanas]] bija pagājis pietiekoši ilgs laika posms, kurā padomju ģeneralitātei bija maksimāli izdevies attīstīt savas kaujas prasmes stratēģiskajā, operatīvajā un taktiskajā līmenī.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. P. 296.&lt;/ref&gt; Līdz ar to [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] pret [[Japānas Impērija|Japānas]] karaspēku savos uzbrukumos bija iespēja pielietot elementus, kas aktīvi tika aizgūti no [[vācieši|vācu]] [[zibenskarš|zibenskara]] taktikas, kur, piemēram, visas stratēģiskās ofensīvas garumā tieši atsevišķās [[tanks|tanku]] kolonnas bija tās, kas, sadarbojoties ar kājnieku vienībām, regulāri uzņēmās uzbrukuma iniciatīvu, traucoties aizvien dziļāk ienaidnieka teritorijā,&lt;ref&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. P. 302.&lt;/ref&gt; kas, iespējams, arī izskaidro to, kādēļ praktiski pirmo septiņu dienu laikā, kopš operācijas sākuma, padomju karaspēks jau bija izcīnījis absolūto uzvaru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lai gan šajā gadījumā varētu atzīmēt, ka Japānas armija Mandžūrijas teritorijā bija izteikti vājāka, kurai trūka cīņas spars, un kuru morāli kopumā 1945. gada augusta sākumā bija ietekmējusi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|atombumbas uzlidojumi Hirosimai un Nagasaki]], Glancs tomēr uzsver, ka Sarkanā armija bija pietiekami novērtējusi savu pretinieku, kur operatīvais un taktiskais pārsvars galvenokārt tika iegūts uz pārsteiguma momenta efektu, kuru iepriekš līdz pēdējai detaļai bija sagatavojusi padomju virspavēlniecība.&lt;ref&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. pp. 296-299.&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* Butow, R. J. C. ''Japan's Decision to Surrender''. Stanford: Stanford University Press, 1967. {{ISBN|978-0804704618}}
* Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. {{ISBN|0-7146-5300-4}}
* Hasegawa, T. ''Racing the Enemy: Stalin, Truman, and the Surrender of Japan''. Cambridge, MA: Harvard University Press, 2005. {{ISBN|0-674-01693-9}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}


== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=LBuMDG2TvcY Dokumentālā filma &quot;Kauja par Mandžūriju&quot; (2000).] {{en ikona}}


{{vēsture-aizmetnis}}
{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Operācijas Otrajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1945. gads]]
[[Kategorija:Kari ar Ķīnu]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>58wd3y23a7dn39s87srsug3ul3b0qxg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532222</id>
      <parentid>4532221</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:48:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7313" sha1="htnds91heef2pxu4w9dzfk41t9a9kpx" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict = Mandžūrijas operācija
| partof = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]
| image = Manchuria Operation map-es.svg
| caption = 
| date = 1945. gada 9. augusts — 20. augusts
| place = [[Mandžūrija]], [[Iekšējā Mongolija]], [[Korejas pussala|Korejas ziemeļdaļa]], [[Sahalīna]] un [[Kuriļu salas]]
| result = 
* Pilnīga [[Padomju Savienība]]s un [[Mongolija]]s uzvara
* Tiek paātrināta [[Japānas Impērija|Japānas]] galējā kapitulācija
* Mandžūrijas, Iekšējās Mongolijas un Korejas pussalas ziemeļdaļas atbrīvošana no japāņu karaspēka
|territory=Padomju Savienība anektē Sahalīnas dienviddaļu un Kuriļu salas; Mandžūrija un Iekšējā Mongolija tiek atdota [[Ķīna]]i 
}}
'''Mandžūrijas operācija''' ({{val|ru|Маньчжурская операция}}), pazīstama arī kā '''Mandžūrijas stratēģiskā ofensīva''' (''Манчжурская стратегическая наступательная операция''), bija pēdējā lielā militārā ofensīva [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], kas ilga no [[1945. gads|1945. gada]] [[9. augusts|9. augusta]] līdz [[20. augusts|20. augustam]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
Lai gan sekmīgā Mandžūrijas operācija nebija pats būtiskākais faktors Japānas [[kapitulācija|kapitulācijā]], tā noteikti ietekmēja tās galējo padošanos un Otrā pasaules kara izbeigšanos.&lt;ref&gt;Butow, R. J. C. ''Japan's Decision to Surrender''. Stanford: Stanford University Press, 1967. P. vii.&lt;/ref&gt;

== Norise ==
[[Jaltas konference]]s laikā PSRS apsolīja pēc Vācijas sakāves iesaistīties karā pret Japānu. 1945. gada sākumā ASV uzskatīja, ka Ķīnā bāzētā [[Japānas Impērijas armija|japāņu armija]] joprojām ir ļoti kaujasspējīga, un to neizdosies sakaut bez PSRS iebrukuma Mandžūrijā. [[Kvantunas armija|Kvantunas armijā]] šajā laikā bija 19 divīzijas, no kurām tikai 6 bija labā kaujas gatavībā. Japāņiem trūka prettanku ieroču un ložmetēju. Iebrukumam Ķīnā PSRS no ASV 1944. gada oktobrī pieprasīja tonnu dažādu iekārtu, lai uzlabotu Sibīrijas ostas un dzelzceļus, kā arī munīciju 1,5 miljonam kareivju, 5000 lidmašīnas un 3000 tankus. Līdz 1945. gada jūnijam ASV piegādāja 80% no prasītā. Vēlāk amerikāņi uzskatīja, ka PSRS iebrukums Ķīnā bija nevajadzīgs, un izmainīja stratēģisko situāciju valstī par labu komunistiem. 1945. gada 5. aprīlī PSRS informēja Japānu, ka lauž Neitralitātes līgumu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=u4s2gj6Xj38C&amp;printsec=frontcover&amp;dq=china+world+war+II&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjSyM21p4TaAhVPEVAKHXvBCO4Q6AEIRDAF#v=onepage&amp;q=china%20world%20war%20II&amp;f=false The Eagle-Dragon Alliance: America's Relations with China in World War II]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Ofensīvā bija iesaistīti vairāk kā miljons padomju karavīru, kas bija iedalīti 11 [[karaspēks|armijās]] un kopā veidoja trīs [[armiju grupa|stratēģiskās frontes]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Hasegawa, T. ''Racing the Enemy: Stalin, Truman, and the Surrender of Japan''. Cambridge, MA: Harvard University Press, 2005. P. 253.&lt;/ref&gt;

[[Mandžūrija]]s operācijas gaitā [[Sarkanā armija]] no [[Mongolija]]s un PSRS teritorijas iebruka [[Japānas Impērija|Japānas]] pārvaldītajā [[Mandžukuo]] valstī un mazāk kā divu nedēļu laikā ieņēma [[Sahalīna]]s salas dienviddaļu, [[Kuriļu salas]], kā arī plašas teritorijas [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos un [[Korejas pussala|Korejas ziemeļdaļā]], tādējādi izbeidzot Japānas ilgstošo dominanci [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] reģionā. Lai gan Kvantunas armija, kas bija dislocēta Mandžūrijas teritorijā, izrādīja sīvu pretestību, būtībā jau līdz 16. augustam padomju karaspēka vienības bija sasniegušas visus savus stratēģiskos mērķus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. pp. 1-3.&lt;/ref&gt;

== Analīze ==
[[amerikāņi|Amerikāņu]] militārvēsturnieks [[Deivids Glancs]] (''David M. Glantz'') norāda, ka [[Padomju Savienība]]s uzvara lielā mērā izrietēja no tās pieredzes, kas tika gūta četrus gadus ilgstošajā un asiņainajā karā pret [[Trešais reihs|Vāciju]]&amp;nbsp;— kopš [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] īstenošanas un [[Berlīnes kauja|Berlīnes krišanas]] bija pagājis pietiekoši ilgs laika posms, kurā padomju ģeneralitātei bija maksimāli izdevies attīstīt savas kaujas prasmes stratēģiskajā, operatīvajā un taktiskajā līmenī.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. P. 296.&lt;/ref&gt; Līdz ar to [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] pret [[Japānas Impērija|Japānas]] karaspēku savos uzbrukumos bija iespēja pielietot elementus, kas aktīvi tika aizgūti no [[vācieši|vācu]] [[zibenskarš|zibenskara]] taktikas, kur, piemēram, visas stratēģiskās ofensīvas garumā tieši atsevišķās [[tanks|tanku]] kolonnas bija tās, kas, sadarbojoties ar kājnieku vienībām, regulāri uzņēmās uzbrukuma iniciatīvu, traucoties aizvien dziļāk ienaidnieka teritorijā,&lt;ref&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. P. 302.&lt;/ref&gt; kas, iespējams, arī izskaidro to, kādēļ praktiski pirmo septiņu dienu laikā, kopš operācijas sākuma, padomju karaspēks jau bija izcīnījis absolūto uzvaru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lai gan šajā gadījumā varētu atzīmēt, ka Japānas armija Mandžūrijas teritorijā bija izteikti vājāka, kurai trūka cīņas spars, un kuru morāli kopumā 1945. gada augusta sākumā bija ietekmējusi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|atombumbas uzlidojumi Hirosimai un Nagasaki]], Glancs tomēr uzsver, ka Sarkanā armija bija pietiekami novērtējusi savu pretinieku, kur operatīvais un taktiskais pārsvars galvenokārt tika iegūts uz pārsteiguma momenta efektu, kuru iepriekš līdz pēdējai detaļai bija sagatavojusi padomju virspavēlniecība.&lt;ref&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. pp. 296-299.&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* Butow, R. J. C. ''Japan's Decision to Surrender''. Stanford: Stanford University Press, 1967. {{ISBN|978-0804704618}}
* Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. {{ISBN|0-7146-5300-4}}
* Hasegawa, T. ''Racing the Enemy: Stalin, Truman, and the Surrender of Japan''. Cambridge, MA: Harvard University Press, 2005. {{ISBN|0-674-01693-9}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=LBuMDG2TvcY Dokumentālā filma &quot;Kauja par Mandžūriju&quot; (2000).] {{en ikona}}


{{vēsture-aizmetnis}}
{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Operācijas Otrajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1945. gads]]
[[Kategorija:Kari ar Ķīnu]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>htnds91heef2pxu4w9dzfk41t9a9kpx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532223</id>
      <parentid>4532222</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:54:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7316" sha1="lxyuhk6qtiprvgh285nx2e1kcajzi4y" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict = Mandžūrijas operācija
| partof = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]
| image = Manchuria Operation map-es.svg
| caption = 
| date = 1945. gada 9. augusts — 20. augusts
| place = [[Mandžūrija]], [[Iekšējā Mongolija]], [[Korejas pussala|Korejas ziemeļdaļa]], [[Sahalīna]] un [[Kuriļu salas]]
| result = 
* Pilnīga [[Padomju Savienība]]s un [[Mongolija]]s uzvara
* Tiek paātrināta [[Japānas Impērija|Japānas]] galējā kapitulācija
* Mandžūrijas, Iekšējās Mongolijas un Korejas pussalas ziemeļdaļas atbrīvošana no japāņu karaspēka
|territory=Padomju Savienība anektē Sahalīnas dienviddaļu un Kuriļu salas; Mandžūrija un Iekšējā Mongolija tiek atdota [[Ķīna]]i 
}}
'''Mandžūrijas operācija''' ({{val|ru|Маньчжурская операция}}), pazīstama arī kā '''Mandžūrijas stratēģiskā ofensīva''' (''Манчжурская стратегическая наступательная операция''), bija pēdējā lielā militārā ofensīva [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], kas ilga no [[1945. gads|1945. gada]] [[9. augusts|9. augusta]] līdz [[20. augusts|20. augustam]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
Lai gan sekmīgā Mandžūrijas operācija nebija pats būtiskākais faktors Japānas [[kapitulācija|kapitulācijā]], tā noteikti ietekmēja tās galējo padošanos un Otrā pasaules kara izbeigšanos.&lt;ref&gt;Butow, R. J. C. ''Japan's Decision to Surrender''. Stanford: Stanford University Press, 1967. P. vii.&lt;/ref&gt;

== Norise ==
[[Jaltas konference]]s laikā PSRS apsolīja pēc Vācijas sakāves iesaistīties karā pret Japānu. 1945. gada sākumā ASV uzskatīja, ka Ķīnā bāzētā [[Japānas Impērijas armija|japāņu armija]] joprojām ir ļoti kaujasspējīga, un to neizdosies sakaut bez PSRS iebrukuma Mandžūrijā. [[Kvantunas armija|Kvantunas armijā]] šajā laikā bija 19 divīzijas, no kurām tikai 6 bija labā kaujas gatavībā. Japāņiem trūka prettanku ieroču un ložmetēju. Iebrukumam Ķīnā PSRS no ASV 1944. gada oktobrī pieprasīja tonnu dažādu iekārtu, lai uzlabotu Sibīrijas ostas un dzelzceļus, kā arī munīciju 1,5 miljonam kareivju, 5000 lidmašīnas un 3000 tankus. Līdz 1945. gada jūnijam ASV piegādāja 80% no prasītā. Vēlāk amerikāņi uzskatīja, ka PSRS iebrukums Ķīnā bija nevajadzīgs, un izmainīja stratēģisko situāciju valstī par labu komunistiem. 1945. gada 5. aprīlī PSRS informēja Japānu, ka lauž Neitralitātes līgumu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=u4s2gj6Xj38C&amp;printsec=frontcover&amp;dq=china+world+war+II&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjSyM21p4TaAhVPEVAKHXvBCO4Q6AEIRDAF#v=onepage&amp;q=china%20world%20war%20II&amp;f=false The Eagle-Dragon Alliance: America's Relations with China in World War II]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Ofensīvā bija iesaistīti vairāk kā miljons padomju karavīru, kas bija iedalīti 11 [[karaspēks|armijās]] un kopā veidoja trīs [[armiju grupa|stratēģiskās frontes]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Hasegawa, T. ''Racing the Enemy: Stalin, Truman, and the Surrender of Japan''. Cambridge, MA: Harvard University Press, 2005. P. 253.&lt;/ref&gt;

[[Mandžūrija]]s operācijas gaitā [[Sarkanā armija]] no [[Mongolija]]s un PSRS teritorijas iebruka [[Japānas Impērija|Japānas]] pārvaldītajā [[Mandžukuo]] valstī un mazāk kā divu nedēļu laikā ieņēma [[Sahalīna]]s salas dienviddaļu, [[Kuriļu salas]], kā arī plašas teritorijas [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos un [[Korejas pussala|Korejas ziemeļdaļā]], tādējādi izbeidzot Japānas ilgstošo dominanci [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] reģionā. Lai gan Kvantunas armija, kas bija dislocēta Mandžūrijas teritorijā, izrādīja sīvu pretestību, būtībā jau līdz 16. augustam padomju karaspēka vienības bija sasniegušas visus savus stratēģiskos mērķus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. pp. 1-3.&lt;/ref&gt;

== Analīze ==
[[amerikāņi|Amerikāņu]] militārvēsturnieks [[Deivids Glancs]] (''David M. Glantz'') norāda, ka [[Padomju Savienība]]s uzvara lielā mērā izrietēja no tās pieredzes, kas tika gūta četrus gadus ilgstošajā un asiņainajā karā pret [[Trešais reihs|Vāciju]]&amp;nbsp;— kopš [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] īstenošanas un [[Berlīnes kauja|Berlīnes krišanas]] bija pagājis pietiekoši ilgs laika posms, kurā padomju ģeneralitātei bija maksimāli izdevies attīstīt savas kaujas prasmes stratēģiskajā, operatīvajā un taktiskajā līmenī.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. P. 296.&lt;/ref&gt; Līdz ar to [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] pret [[Japānas Impērija|Japānas]] karaspēku savos uzbrukumos bija iespēja pielietot elementus, kas aktīvi tika aizgūti no [[vācieši|vācu]] [[zibenskarš|zibenskara]] taktikas, kur, piemēram, visas stratēģiskās ofensīvas garumā tieši atsevišķās [[tanks|tanku]] kolonnas bija tās, kas, sadarbojoties ar kājnieku vienībām, regulāri uzņēmās uzbrukuma iniciatīvu, traucoties aizvien dziļāk ienaidnieka teritorijā,&lt;ref&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. P. 302.&lt;/ref&gt; kas, iespējams, arī izskaidro to, kādēļ praktiski pirmo septiņu dienu laikā, kopš operācijas sākuma, padomju karaspēks jau bija izcīnījis absolūto uzvaru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lai gan šajā gadījumā varētu atzīmēt, ka Japānas armija Mandžūrijas teritorijā bija izteikti vājāka, tai trūka cīņas spara, un tās morāli kopumā 1945. gada augusta sākumā bija ietekmējusi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veiktā [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|Hirosimas un Nagasaki atombombardēšana]], Glancs tomēr uzsver, ka Sarkanā armija bija pietiekami novērtējusi savu pretinieku, kur operatīvais un taktiskais pārsvars galvenokārt tika iegūts uz pārsteiguma momenta efektu, kuru iepriekš līdz pēdējai detaļai bija sagatavojusi padomju virspavēlniecība.&lt;ref&gt;Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. pp. 296-299.&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* Butow, R. J. C. ''Japan's Decision to Surrender''. Stanford: Stanford University Press, 1967. {{ISBN|978-0804704618}}
* Glantz, D. M. ''Soviet Operational and Tactical Combat in Manchuria, 1945: &quot;August Storm&quot;''. London; Portland: Frank Cass, 2003. {{ISBN|0-7146-5300-4}}
* Hasegawa, T. ''Racing the Enemy: Stalin, Truman, and the Surrender of Japan''. Cambridge, MA: Harvard University Press, 2005. {{ISBN|0-674-01693-9}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=LBuMDG2TvcY Dokumentālā filma &quot;Kauja par Mandžūriju&quot; (2000).] {{en ikona}}


{{vēsture-aizmetnis}}
{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Operācijas Otrajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1945. gads]]
[[Kategorija:Kari ar Ķīnu]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>lxyuhk6qtiprvgh285nx2e1kcajzi4y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm</title>
    <ns>102</ns>
    <id>289537</id>
    <revision>
      <id>4532054</id>
      <parentid>4528989</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:00:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4532054</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="231200" sha1="lshyioj9vbm70hq89rh5x0uml4b6sne" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
Šajā lapā apkopotas tās nozīmju atdalīšanas lapas, uz kurām ir saites citos Vikipēdijas rakstos. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm|Šeit]] ir apkopoti Vikipēdijas raksti, kuros ir saites '''no''' nozīmju atdalīšanas lapām.

__TOC__

== Informācija ==
&lt;!-- INFO START --&gt;
* Avots: [[quarry:query/2951]]
* Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 5. oktobris plkst. 03:00:26
* Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 5714
&lt;!-- INFO END --&gt;

== Saraksts ==
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Nozīmju atdalīšanas lapa !! Saites uz pašu lapu !! Pāradresāciju skaits !! Visas saites uz lapu
|-
| [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27
|-
| [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27
|-
| [[Aizsargs (basketbols)]] || 27 || 2 || 27
|-
| [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[X (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Bērziņš]] || 19 || 0 || 19
|-
| [[Rihards Cimermanis]] || 17 || 0 || 17
|-
| [[Uzbrucējs (basketbols)]] || 17 || 2 || 17
|-
| [[Harmonija]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Kustība]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Punkts]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Rietumu fronte]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Zāle]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Fantāzija]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Lācīši]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Soda]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Terehova]] || 15 || 1 || 15
|-
| [[1. maršruts]] || 15 || 3 || 15
|-
| [[Čečenijas kari]] || 15 || 3 || 15
|-
| [[Grava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 15
|-
| [[Guntis Pujāts]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Jānis (nozīmju atdalīšana)]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Balodis]] || 13 || 1 || 13
|-
| [[Ķermenis]] || 1 || 1 || 13
|-
| [[Polarizācija]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Sudžou]] || 12 || 5 || 12
|-
| [[Kalnamuiža]] || 10 || 1 || 12
|-
| [[Pierādījums]] || 10 || 1 || 12
|-
| [[Amerikas basketbola asociācija]] || 10 || 4 || 12
|-
| [[Mārka (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 12
|-
| [[Brīvības iela]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Grunts]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Konstrukcija]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Berģi]] || 11 || 1 || 11
|-
| [[Hart]] || 11 || 1 || 11
|-
| [[Dubultzvaigzne]] || 11 || 2 || 11
|-
| [[Bukulti]] || 11 || 3 || 11
|-
| [[Ogle]] || 9 || 1 || 11
|-
| [[Intonācija]] || 9 || 2 || 11
|-
| [[Daugava (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 4 || 11
|-
| [[Mācītājmuiža]] || 7 || 1 || 11
|-
| [[Dārza iela]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Jānis Bērziņš]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Krasta iela]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Pulveris]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Raiņa iela]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Sinkrētisms]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Jaunmuiža]] || 10 || 2 || 10
|-
| [[Jaunā muiža]] || 10 || 2 || 10
|-
| [[2. maršruts]] || 10 || 3 || 10
|-
| [[Ročestera]] || 10 || 3 || 10
|-
| [[Tēviņi]] || 10 || 3 || 10
|-
| [[Nelsona šaurums]] || 10 || 9 || 10
|-
| [[Smilgas]] || 9 || 1 || 10
|-
| [[Kruki]] || 9 || 2 || 10
|-
| [[Kalifornijas Universitāte]] || 8 || 2 || 10
|-
| [[Dzeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 1 || 10
|-
| [[Leons]] || 5 || 2 || 10
|-
| [[Inocents]] || 5 || 5 || 10
|-
| [[Celms (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 10
|-
| [[Benedikts]] || 3 || 3 || 10
|-
| [[Armija]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Balkāni]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Goba]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Inhibitors]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Landrāts]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Melnupīte]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Membrāna]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Mērķis]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Ozolu iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Panteons]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Potenciāls]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Robežu iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Rīgas iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Skala]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Skolas iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Svētais Staņislavs]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Mirnija]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Puslode]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Straume]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Vabole]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Malta (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 2 || 9
|-
| [[6. maršruts]] || 9 || 3 || 9
|-
| [[Rūnas]] || 8 || 1 || 9
|-
| [[Aleksandrs]] || 8 || 3 || 9
|-
| [[Odze (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 3 || 9
|-
| [[Bonifācijs]] || 3 || 3 || 9
|-
| [[Polijas karaliste]] || 2 || 1 || 9
|-
| [[Vērtība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 9
|-
| [[4. maršruts]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Bāze]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Bērzu iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Dāliju iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Ferdinands I]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Jānis Ozols]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Jūgu purvs]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Kastīlija]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Komisārs]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Meža iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Meža prospekts]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Parka iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Pupiņas]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Rimšas]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Rīgas Futbola skola]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Rīgas reālskola]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Sakari]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Skujas]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Spāre]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Zeltiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Ziemeļu iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Adamova]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Andreja Pumpura iela]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Maķedonija]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Ozolmuiža]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Krišjāņa Barona iela]] || 8 || 2 || 8
|-
| [[Ohaio]] || 8 || 3 || 8
|-
| [[Jelgava (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 5 || 8
|-
| [[Jurajs Mikūšs]] || 8 || 7 || 8
|-
| [[Aizkraukles draudzes novads]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[Kokaugs]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[Oskara Kalpaka iela]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[ASK]] || 7 || 2 || 8
|-
| [[Kalvīša Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 8
|-
| [[Limburga]] || 7 || 3 || 8
|-
| [[Eugenijs]] || 6 || 4 || 8
|-
| [[Solaris]] || 5 || 1 || 8
|-
| [[Klements]] || 5 || 2 || 8
|-
| [[Zalktis]] || 5 || 2 || 8
|-
| [[Līči]] || 4 || 1 || 8
|-
| [[Šēra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 8
|-
| [[Bajāri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 8
|-
| [[Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 8
|-
| [[Gregors]] || 3 || 2 || 8
|-
| [[Sviestbeka]] || 2 || 2 || 8
|-
| [[Abavas iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Aleksandrs I]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ausekļa iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Baznīcas iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Borovka]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Bērzupīte]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Dole]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Domēns]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ella]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Frīzu valoda]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Griķi]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Gustavs Ādolfs]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Imantas iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Integrācija]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Izlāde]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Jānis Kalniņš]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Karagājieni uz Ugauniju]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Kurpnieks]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lācis]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lāčupīte]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Mellupe]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Melnupe]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Miera iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ozols (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Pļavu iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[RPI]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Rožu iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Rīgas aplenkums]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Salas]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Saules iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ērglis]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Šarlote]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Avotu iela]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Briedis]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Kapupe]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Kauss]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Leona]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Pilskalnes pagasts]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Plēve]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Sanhosē]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Blāzma]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Dombrovska Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Lazdukalns]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Maskavas CSKA]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Turaida]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Džunšaņa]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[Johans Štrauss]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[Nove Mesto]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[80 dienās apkārt zemeslodei]] || 7 || 5 || 7
|-
| [[Ēna (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 1 || 7
|-
| [[Brasla]] || 6 || 2 || 7
|-
| [[Pelāgijs]] || 5 || 3 || 7
|-
| [[Sesava (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 7
|-
| [[Brīvā Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7
|-
| [[Cerera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 7
|-
| [[Džons Votsons]] || 3 || 2 || 7
|-
| [[3. maršruts]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[4. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[8. maršruts]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Abrenes iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Akmeņu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Aleksandrs III]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Apollo]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Asari]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Auseklis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Austrumu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Berengars]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Biķernieki]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ceriņu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Citplanētieši]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Dambja iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Daugavpils apvedceļš]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Dzintari (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Dāvids]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Eduards]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Edvards]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Figūra]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Filma]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ganību iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Garais ezers]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Grupa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Jelgavas iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kalna iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kantors]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Karagājieni uz Zemgali]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Konstante]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Krona]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kuibiševa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kārlis Baumanis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lauku iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lašupīte]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lielais grāvis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lielā iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Liepu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lotoss]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lotus]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lācīte]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lāčplēša iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Līgo]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Līčupe]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Mazjumpravas muiža]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Migrācija]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Mistērija]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ostrova]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ostrovas apriņķis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ozolu muiža]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pabaži]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pavasara gatve]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Peldu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pihejervi]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pils iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Priežu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pulkveža Brieža iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Robežgrāvis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Rīgas 24. vidusskola]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Skulte]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Suvorova iela (Rīga)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Tirgus iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Tukums (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Uzbrukums Rīgai]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Zaļā iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Zemgales iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ziedu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ziemeļblāzma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Zunds]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Žagatas (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Aleksandrova]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Andris Bērziņš]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Austrumu fronte]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Filips]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Karloss]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Leģions]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Mazupe]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Mežciems]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Rase]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Silenieki]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Stradi]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Zemgales vidusskola]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Ērgļi]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Adriāns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Greivuļi]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Jaunāmuiža]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Jumprava]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Karagājieni uz Jervu]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Priedaine]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Viškova]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Vēršupīte]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Aleksandrs Dimā]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Bērzubeka]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Piertnīki]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Santafē]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Ozjorska]] || 6 || 5 || 6
|-
| [[Direktīva (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Liepa]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Tors]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Franks]] || 5 || 2 || 6
|-
| [[Zirnekļcilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 6
|-
| [[Jaunais vilnis]] || 5 || 3 || 6
|-
| [[Svētā Katrīna]] || 5 || 3 || 6
|-
| [[Rīgas Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 5 || 5 || 6
|-
| [[Čērčils]] || 4 || 1 || 6
|-
| [[Karijs]] || 4 || 2 || 6
|-
| [[Ārupīte]] || 4 || 2 || 6
|-
| [[Cidonija]] || 4 || 3 || 6
|-
| [[Lūcijs]] || 4 || 3 || 6
|-
| [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]] || 4 || 4 || 6
|-
| [[Pūt, vējiņi]] || 4 || 4 || 6
|-
| [[Rojālists]] || 3 || 1 || 6
|-
| [[EDGE (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 6
|-
| [[Skaistule un briesmonis]] || 3 || 3 || 6
|-
| [[Čārlija eņģeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 6
|-
| [[1. maija iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[11. maršruts]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[2. līnija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aizupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aleksandrs Ivanovs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Annas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Apvedceļš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Apšu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Augstums]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Baloži (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Baznīcas kalns]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Blaumaņa iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Boļeslavs I]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Burtnieku iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzvalks]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Cīruļu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Darbs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Deklinācija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Dzelzceļa iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Elektro-L]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Elements]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Emburga]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Emisija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Fokuss]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Gaismas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Hidra]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ibērija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ilza ezers]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jaunā iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jānis Dobelis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jānis Liepiņš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jāņmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jāņupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kaiju iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kamera]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kapacitāte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Karagājieni uz Sakalu]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kings]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kokmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārklupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārlis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārlis Irbe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Laimas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lapu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Linga]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lisa]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lode (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Līgatne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Marta]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mercury]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mežmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Misa]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mucenieks]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mūrnieki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Padomju Ukraina]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pasta iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Plato]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pulkova]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Purva ezers]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pērļupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pēterupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Roma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Rēzekne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Saule (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silagaiļi]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silinīki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Slimnīcas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sloboda (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Smilšu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sporta iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Stacijas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sun]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sātiņi]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Tīreļpurvs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Upes iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Uzvaras iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vaļņu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Veselība (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vidus iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vidzemes iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Viestura iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vilciņš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Viršu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vējava]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vēzis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vītolu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zaķi (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zvaigžņu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zvirgzdupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Čiekuru iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ķiršu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ķīšupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ņūkāsla]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[12. maršruts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[15. maršruts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Albānijas Karaliste]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Andreja Upīša iela]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Arturs Ozols]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Bors (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Ceplis]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Dārzciems]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Grand Prix]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Grāds]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Indrica]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Itālijas Karaliste]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jaunsloboda]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jersika]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jugla]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jēkabs Alksnis]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Kalnupe]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Kariņa Ministru kabinets]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Kirovska]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Krauklis (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Leonīds Arbuzovs]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Liepājas Metalurgs (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Lilaste]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Mežvidi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Māra]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Māršals]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Neptūns]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Pilskalne]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Ratnieki]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Reihstāgs]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Romeo un Džuljeta (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Rusifikācija]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Rēzeknes iela]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Sala (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Salas pagasts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Silene]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Silupe]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Skangaļi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Taudejāni]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Valters]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Vecdaugava]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Viktorija]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Zvaigžņu kari: Klonu kari]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Zīle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Čārlstona]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Ģibuļi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Aizsargs]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Basanīts]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Groveriški]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Gulbju ezers]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Jupiters]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Juzefova]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Maskavas &quot;Spartak&quot;]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Normandija]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Rūzvelts]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Sufriērs]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Gērijs Džonsons]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Koņecpole]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Neatkarības laukums]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Čerska]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Alsunga (stacija)]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Krokodili]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Rīgas arhibīskapi]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Sudmaļu dzirnavezers]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Viktorijas sala]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Aizeja Tomass]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Lielakauls]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Saļihorskas &quot;Šahtjor&quot;]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot;]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Balda]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Hercs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Liepupe]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Martins]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Morfijs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Rīva]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Sarkaņi]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Seims]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Svēte]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Transcendents]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Ferrari (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5
|-
| [[Madrides &quot;Real&quot;]] || 4 || 2 || 5
|-
| [[Neihauzene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5
|-
| [[Nožēlojamie (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5
|-
| [[Červonka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5
|-
| [[Bruņukuģis &quot;Potjomkins&quot; (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 4 || 5
|-
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Gaiļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Kondors]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Kumpiniški]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Kārļa Mīlenbaha iela]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Venera]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Anastasijs]] || 3 || 2 || 5
|-
| [[Adeodāts]] || 3 || 3 || 5
|-
| [[Urbāns]] || 3 || 3 || 5
|-
| [[Apustulis Jēkabs]] || 2 || 1 || 5
|-
| [[Stefans]] || 1 || 1 || 5
|-
| [[Superlīga]] || 1 || 1 || 5
|-
| [[1. līnija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[4. līnija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[5. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[7. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[9. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Abrupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Aizkraukles iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Akmeņupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Alberts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Alejas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Alksnis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Amatu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Annas]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Atpūtas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Auns]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ausmas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baldones iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baložu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baltezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baznīca]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bernātu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bezdelīgu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bikova]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Birze]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Biržu muiža]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bižas ezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Blāzmas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Britānija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bērzene]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[CSI]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Columbia]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cēsu kauja]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīrulis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīruļi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīruļupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Daugavpils iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Daugavpils kauja]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dekšņi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dienvidu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dobele (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Draudzības iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Druvas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzilnupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzimta]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzintaru iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzirciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzirnavu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dziļais ezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzērvju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dārznieku iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dārzu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dīķu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dūņupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Edvarts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Eiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ezera iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Fenerbahçe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Fever]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Filips II]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Friča Brīvzemnieka iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Frunze]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Frīdrihs II]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gailīši]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gaiļi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Garkalne (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gaujas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Graudu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Grīvas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gulbju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Hamiltona]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Hermes]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Himera (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Hindu]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Historisms]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[I386]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Indukcija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Irbe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Jansons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Puriņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jāņa iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jāņa Čakstes iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jērcēni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jūrmalas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaktiņu ciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kalēju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kamaldiņa]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kapupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kastaņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kastrāne]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaļķu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Klusā iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kobra]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Krastu ciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kronvalda iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kuldīgas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kungu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurzemes augstiene]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurzemes iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurši (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kāpu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kārlis Barons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kļavu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kūdra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lakstīgalu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latgales iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latvijas okupācija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lauks]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lauva (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Laši]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Leimaņi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Leopolds III]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lielupe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Linezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lubānas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ludzas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lāči (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lāčupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Madaru iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Madonna]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Maija iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Maiļupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mara]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Marka]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mednieku iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mellupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Merkurs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mežabrāļi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mežarija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Miurinīki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Motīvs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mstislavs Vladimirovičs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Muižnieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Murāni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mēris (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Neretas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Nometņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ods]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ogres iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Osis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozoli (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozolkalni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozolnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pandora (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Papardes]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pavasara iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Phoenix]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Poruka iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Poļu leģioni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pressure]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Priekule (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Princips]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pēternieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pīlādžu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pūces iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Raiņa bulvāris]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ratnieku upe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rauza]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Reņģe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Riekstiņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Roja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Roze]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rubeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rubeņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rudupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rūbežneica]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rūpniecības iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Saka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sari]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Seda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Seneka]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Serie A]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sidrabe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Silakrogs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Silupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Skatuve]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Skrunda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Smilgu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Solo]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Spīdolas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stabulnieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stirnu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stūra iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stūres iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sublimācija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Suns (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sēlpils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Taivāna]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tauriņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Teātra iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[The Game]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tirgoņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tolerance]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tritons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Trumpe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tukuma iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Turaidas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Upesgrīva]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Upmale]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Upuris]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vecmuiža]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vecpils]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vecpilsētas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ventspils iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vienības gatve]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Viesturs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vilcāni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Viļumi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vārme]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vārpu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vārti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vēju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vēveri]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vēžupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vītols]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zagorskis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zilonis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zirņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zvejnieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zvejnieku iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ābolu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ērgļu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ķīšupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Šarlotes iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Žokļi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[1992. gada olimpiskās spēles]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Aba]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Akmene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Akmenka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Alberts I]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Antonopole]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Artūrs Bērziņš]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bikaunīki]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Birži]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bērze]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bērzs]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Cena]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Dubulti]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Dumpis]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Egļupe]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Frīdrihs III]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Fēnikss (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gajova]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gajs]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ganimēds]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Garoza]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gauja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Heinrihs fon Gālens (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jaunciems]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jura Alunāna iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jānis Pauļuks]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jāņa Asara iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kalnmuiža]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kauja pie Turaidas]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kušķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kārlis Rubis]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kārlis Zariņš]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lada]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Larjoha]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lauciņi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Leona Paegles iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lira]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lēvenas Katoļu universitāte]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Medņi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Misisipi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Misiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Nikolajs Radvils]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Oskars]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ozolaine]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ozolsala]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Pauls Kalniņš]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Prusts]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Rietumu frontē bez pārmaiņām (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Riki]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Skujupīte]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Slobodka]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Spartaka grupa]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Stiglova]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Sunīši]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Susēja]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Tilde]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Transformeri]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Tukumana]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Tūja]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Urga]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Vaidava]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Valensija]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Viljams Gibsons]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Višneve (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Vīganti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Zabolotje]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Zujeva]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Čači]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ēriks Džonsons]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ševčenko]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Apšukalns]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Apšukolns]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Artūrs]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Bresta]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Bērzgale (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Degļi]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Dobenieki]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Eglaine]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Grifins]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Iugulova]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Jevgeņijs Golovins]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Kompjeņas pamiers]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Kruifs]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Krūmiņupīte]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Lenons]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Lukna]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Luāra]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Rietumu konference]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Sovetska]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Teksasas Universitāte]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Urla (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Eiropas kauss]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Rītausma (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Zeļteņi]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Džeimss Bjūkenens]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Kaliksts]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Siksts]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Stīvs Makvīns]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Štjastnijs]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Aborigēni]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Arvīds Kalniņš]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Cekule]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[FIBA Eiropas kauss]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Galatasaray]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Jauns mēness (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Jaunība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Mandele]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Mazuri]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Nikolajs]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Ronis]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Vaivads]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Ņūtons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Amēlija (filma)]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Atlass]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Brūveri]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Nacionālā galerija]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Celestīns]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Grejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Pijs]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Pāvils]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Hiperions]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Norma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[PH (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Stella maris]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Brants]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Dīzels]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Pivdenne]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[FA]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Fēlikss]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Opekalns]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Spice]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Suzuki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[10. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[16. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[17. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[22. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[3. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[5. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[6. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[7. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abrupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abstinence]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aga]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aglonas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aiviekstes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizkraukles baznīca]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizkraukles kauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizputes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizupes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizupes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aklais ezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akmenīca]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akmeņsala]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akāciju iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aldaru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aleksandrs Popovs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alkšņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alūksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alūksnes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Amata (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Amatnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ancīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Andreja iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Annas Brigaderes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Annas Sakses iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Antropogēns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Apgaismība]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Apinis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Arkādija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Arsenāls]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Artilērijas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Arupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Asaru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Asimilācija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Asko]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Astra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Atmodas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Auce (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ausmas]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Austrijas Elizabete]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Avoti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baiba Broka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Balbiši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Balvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baranova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Barovka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bauskas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baznīckalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Benkavas grāvis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bezdibenis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Birzes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Birznieku ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bišu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bojāri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bolderājas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Borats (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Borussia]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Boļeslavs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Braslas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brieži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brīvības bulvāris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brūkleņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bāliņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārbeles iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārbeļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bērzaune (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bērzaunes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[CSKA]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Caunu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Celtnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Centrālāfrika]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cepurnieks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cielavas (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ciši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cēsu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dagdas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Daibes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dakota]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Darba iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Daugavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Davis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Deglis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Delna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Denominācija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Depresija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dikļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dikļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dižgrāvis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dobeles iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dravnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Drosele]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Druva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Druvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Durbes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzegužu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzelzceļnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzeņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzierkaļi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzintars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzirnupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzirnupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dziļums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārlingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārziņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārzniecības iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dīķa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dūrupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dūņu ezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[EST]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Eduarda Veidenbauma iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Efendi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Egļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ekspozīcija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Elejas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Enigma]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Esplanāde (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ezerciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ezermalas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ezeru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ežupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ferma]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Focus]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Formula 2 (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gaidupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gailova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ganu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gardene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gemini]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gobu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gravitācija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gružupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grāveri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grāvju iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grīgs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grīva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grīšļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gvineja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Harijs Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Herkuless (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Horda]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Hospitāļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Hāna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Iecava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ikona]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ikšķiles iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Imanta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Indrāni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Induļa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Inženieru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Istra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaudzemi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaunciema iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaunzemi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jersikas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Johans Rīvijs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jordan]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Juris Silovs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Asars]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Balodis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Priede]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jēkabpils iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jūras vārti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaive]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalniešu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalnu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalnāji]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalvene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kama]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kamenka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kampars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kandavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaplava]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Jersiku]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Kursu]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Nalseni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Katrīna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kauja pie Salaspils]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaņiera iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaši]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kažoks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Klase]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kodols]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Koknese (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kosa]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kozlova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krasti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krimuldas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krāslavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krīvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kumelīšu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kurbads (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kurzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kuršu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārklu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārlis Jansons]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārlis V]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārlis Šmits]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laimdotas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laivu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lanka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lapzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laukmuiža]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lauta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lazdu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lašupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Leonardo]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Leonards Latkovskis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lielbritānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Liepziedu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Liepājas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lilijas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Liliju iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Linu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Livingstona]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Loka iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lokomotiv]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ludza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lāde]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lēdmanes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lībiešu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līdumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līdums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līčupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lūzums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Magoņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mailīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Maltas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mangaļi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Marijas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Dārza iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Nometņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Smilšu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mednis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Medus iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Medņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Meldra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežāres ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Miezis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Min]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mirdzas Ķempes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mirnijs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Modra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mora]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mucenieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Muitas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Muižas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mālkalni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Māras iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mārtiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mēness iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mērnieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mēsli]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mētru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[NCIS]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Nagļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Nagļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Narcišu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Narvas kauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Natrons]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Netta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Niedre]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Niedru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Noliktavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Novinki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[OM]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ogre (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ogrīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Olimpiāde]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Omega (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Oracle]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Orion]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ormaņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Oto]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozoliņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozolu ceļš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozolu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozolu gatve]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Oļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ošu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Palma]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Panemune]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Papardes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Parana (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Paritāte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pasaules čempionāts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Patversmes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Peso]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pieneņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pitoni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Planck]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Poguļanka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Prince]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pumpuru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Punduri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Punduris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Purvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Putnu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Puķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pāce]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pērkons]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pērses iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pētera iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pēteris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pļavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pūpolu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rails]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rasas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ratinīki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Raunas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reformu partija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reiniki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rembates iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Republikas laukums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Revidents]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Revolver]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Riba]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Riekstu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rietumu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Roberts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Robežnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rubenis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rudbārži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rude]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rudzupuķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rāceņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rāva]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rītupes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rūdolfa Blaumaņa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rūpnieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Salaspils (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Saliena (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Santos]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Satiksmes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sauleskalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Saulgriežu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Saulītes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Selga]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Selgas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Senators]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Senču iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Siguldas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sila iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Silinieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Skaists]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Slimnīcas strauts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Slokas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sojuz]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Spilve]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sprīdītis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Spīdola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stabu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Staburaga iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stadiona iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stende (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stigas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stradiņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stradiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strauta iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strautu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strazds]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strēlnieku ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strēlnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strēlnieku prospekts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stārķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stūri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stūrīša iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sudrabu Edžus iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Suraža]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svari (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sventāja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svētes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svētā Terēze]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sārcene]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sīļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sīļukalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tallinas aplenkums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Taurupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Teodors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Terminators]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tiksi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tilta iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirgus laukums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirzas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tosmare]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tērvete (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tērvetes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ubuntu]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Upenieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Urāns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Uzvara]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Užava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vaiņodes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valkas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valmiera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valmieras iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vanagu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varavīksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varis Krūmiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varonis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vasarnīcu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecpils iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecumi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Veipi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Veldze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Venta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ventas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vide]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vidsala (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vidus prospekts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vienības laukums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viesturi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viesīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vieta]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viktors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vilki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vindzora]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Virsaišu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vizbuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vizla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Višķi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Višķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Voldemārs Alksnis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vālodzes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vārpa]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vāveru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vēži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vīksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vīksnas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vītoli (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Williams]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Winnipeg Jets]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaļesje (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zeltiņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zemgale (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zemnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziedi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziedoņa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziemeļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zilaiskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zilupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zirnis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Znotiņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zuji]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvaigznes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvirgzdupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvīņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zālīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zīlāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ābeļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ābols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Čērčila]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ērģeļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Īrija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ķeguma iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ķesteris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ķirzaka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ūdens iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[27. maršruts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[AK]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aizpurve]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aizupieši]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aizupīši]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aleksandra Čaka iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Andrejs Kiriļenko]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Apšubeka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Austrums]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Baiga vasara]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Betmens (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bihava]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bite (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Boļeslavs II]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Brantupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Brebems]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Buļļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[C4H8O]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[C6H13NO2]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ciemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Cirks (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Daugavas stadions]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dekāns]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Delagardijs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dilmaņi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dinamo]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dogmens]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Drakula]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Džordžs Bušs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Džordžtauna]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Egļusala]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Emo]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Falanga]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Frīdrihs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Frīdrihs I]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[GT]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Garanči]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Godēns]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Gribuļi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[IOC]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[IT]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Iudreiši]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[JO]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jazz]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jura Mātera iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jānis Mileika]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kalni]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kandavas baznīcas]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kapteinis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kasablanka (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kesona]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kolima]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Konstantīns]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kordova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Krka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Krosno apriņķis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Laima (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Latvijas Jaunatne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Latvijas zemessardze]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Laurupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lazarev]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lemurs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lucerna]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lībietis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Līksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Maksimiliāns III]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Marija]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mellais strauts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Memfisa]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Merida]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mežāres]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Minskas &quot;Dinamo&quot;]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mičels]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Monro]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nikodema Rancāna iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nikopole]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nora]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Norfolka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Novadnieki]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nāve (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Odumova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Panzerkampfwagen]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pasaules kauss]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pauliņi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pavadonis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Petrovka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pilda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Plazma (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Prometejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pērses pagasts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pūpoli]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[RSA]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rauda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rogoviki]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rui Košta]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ruži]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rīgas Preču stacija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[SCO]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[SI]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Seiļi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Sergejs Makarovs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Siņicins]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Slampe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Sproģi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Staudži]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Straujupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Strodi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Strūžāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Telma]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[The Hunting Party]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Tjerra del Fuego]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[UK]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ulrihs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Uzvaras diena]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Uļjanova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vaive (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Varka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vašingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vilkupe]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vladimīrs Veiss]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vseslavičs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vējupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Zaiceva]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Zaļmežnīki]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Zeļenogorska]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ādaži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Čārlzs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ģermānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ķegums (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Šķirotava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Žogotas]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[25. maršruts]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[45. maršruts]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Abaks]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Anrī I]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Austrumindijas kompānija]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Basets (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Biži]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Blūms]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Džons Adamss]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Eirolīga]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Faetons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Gerhards Dēnhofs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Greatest Hits]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Grodņas &quot;Neman&quot;]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Gubina]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Gārfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Harijs Poters un Nāves dāvesti (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Johans Georgs Švarcs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Kenedijs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Kerijs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Konrāds Šulcs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Kursa]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Lists]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Lūkass Krānahs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Meirānu ezers]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Mežareja]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Misūri]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Napoleons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Nezināmais]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ostrovski]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Prinča Edvarda sala]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Pūces]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Reigans]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Riogrande (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Roberts Daunijs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Senžermēna]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Sosnīcas]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Stretforda]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Tiltagals]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Viktors]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Znūteņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Zobgaļsīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Zosēni]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ārlingtona]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ēriks Gustafsons]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[101 dalmācietis]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[2014. gada Pasaules kauss]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Bāze C]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Dziļezers]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Helmuts fon Moltke]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Helsinku IFK]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Imdžarra]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Jons Mačulis]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Jēkabpils baznīcas]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Maskavas &quot;Dinamo&quot;]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Maskavas CSKA (basketbola klubs)]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Moda]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Murads Ramazanovs]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Muāvija]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Nīls]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Piklers]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Straujumas Ministru kabinets]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Vårt land]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[1924. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Angļu-afgāņu karš]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Bostona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Dālderi]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Glāznieki]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Jaunjelgavas lauku teritorija]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Kauja par Rēzekni]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ksena]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Kārlis I]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Leimaniški]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Minhauzens]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Patria]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Pulks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ugāles baznīcas]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ārons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Arājs]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Heaven's Gate]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Into the Void]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Kapucīni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Neimaijere]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Romnijs]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Sverdrups]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Tamperes &quot;Ilves&quot;]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Vējiem līdzi]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Līce (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Ogasta]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Pūpols]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Strumpe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Tumšupe]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Tēvija]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[1188 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1189 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[15. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[16. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[17. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[18. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[18. novembra iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1905. gada iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1984 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[27 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[4. maija iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[8. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[883 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[AKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[ATV]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Abavas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Abe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acāliju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Adamovas ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Adzele]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ainavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ainažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Airītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aistere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aisteres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aiviekste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ak Bars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Akaču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Akmeņstrauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alauksta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alberta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alberts II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Albrehts II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksanders]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandra iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandropole]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandrs (garīdznieks)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfonso II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfrēda Kalniņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfrēds Vītols]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alises iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alkšņupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alkšņvalks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Allažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alnis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alojas baznīca]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alojas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alsungas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amalteja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amatas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amerika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amoliņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amsterdama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amulas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amālijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Andrejs Zaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Annas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Annasmuiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Anrī]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antante (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antonijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antropoloģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aparāts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apgulde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apiņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apiņupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aptiekas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apšenieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apšupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Arhitektu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aronija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Arp (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aspazijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Asteru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ata Kronvalda iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atašiene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atbalss iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atmoda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atmosfēra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atriebēji]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atvari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Auces iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Audēju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Auglis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstkalne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstkalnes ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augusta Deglava iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augustīns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augšiela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augškalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aulejas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aurora]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ausma]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Austrumi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aveņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Avotiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Avotkalnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aļņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Babītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bajārs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bakalaurs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baldone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baldones]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltais terors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltezera iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltā kāpa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Banga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bangu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Barauka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baseina iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Basku zeme]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bazilisks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bebru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bebrupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bens Džonsons]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Berezauka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bergena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Berģuciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Beverīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bieči]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Birka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Birznieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bondari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borisova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bormaņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borovaja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Boļeslavs III]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Braslava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briede (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brieksīne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bruģa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brāļu Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brīvzemnieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bumbieru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Burbulis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Burtnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Butāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buča]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bāriņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bārtas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bāta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērziņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērziņu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzu aleja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzu ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzu muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Būri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CARE]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CZ]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Candy]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Capri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Caunes]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Caunes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cegeļņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Celmu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Celtnieks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cenzors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cepļa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ceru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ceļinieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Chemnitz]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cieceres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ciedru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ciklons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cimeļupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Citadeles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ciņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[DNS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dadzis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daglasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dainis Liepiņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dalbe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dambis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Datorvaloda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dauderi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daugavgrīvas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daugavmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dauguļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[David]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daļēji iegremdējams kuģis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Deivisa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Delfīns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Denims]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Depo]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Difuzors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dimants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dinamika]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dorotpole]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dreiliņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Drustu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Družba]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dubna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dumbrāju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dundagas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dunduri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dunikas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Durbes pils]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzeguzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzelzs Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzelzupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzilnas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzilnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzimte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirciema iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirkaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirnavupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirnavupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērve (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves purvs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērvīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dālderis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dārzkopības iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dūmu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dūņezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Džordžs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ebola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eglaines iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Egļupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eimuri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eiženijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eksporta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Elijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Elvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Emalja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Emīla Dārziņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Enerģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Engures iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Enkuru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ezere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eņergija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ežupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Fabrikas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Fox]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Francis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[GPU]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gailīšu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gaiziņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gajeva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Galaxy]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Galvenā izlūkošanas pārvalde]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gambija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gamma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ganību ceļš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Garezeri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Garupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Garā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gaskoins]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gavēnis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Glūdas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gnīdupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gobas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gorki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grafs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gravas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gravāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Graši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Green]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grendze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gribažas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Griezes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grobiņas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grodņas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grāveru ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gulbene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gulbenes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gundars Bērziņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gvatemala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gāršas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hainds]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Halo 2]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hamburgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Heliogrāfs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Henrijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hermanis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hofa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Honorijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Humbolts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[IRR]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Iecavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ieva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Igate (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Igaunija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ikaunieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ilūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ilūkstes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Imanta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Imantu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indriķa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indriķis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indrānu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ineša iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Institūta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Intervāls]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Irbju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Irši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Isis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Istalsna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Itaka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ivanova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ivans Vasiļjevičs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaguar]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Janova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jao]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jasmīnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunpļavas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunsaules iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunsāti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunzemes]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Java]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Joslas platums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Juglas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Juno]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Briedis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Kārkliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Lūsis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Princis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Rapa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Strazdiņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jāņa sēta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jāņogu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jēkaba iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jūras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jūrkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[KEV]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kadiķis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaijas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaiserwald]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaktu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalkūni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalmju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalnciema iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalnišķi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalpaki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalsnavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalējs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kangari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kannenieku strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kantora iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kanālu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kapitolijs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kapiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaplavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karagājieni uz Hariju]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karagājieni uz Sontaganu]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karasu]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karmena]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karātavu kalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Katedrāles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Katoļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauguri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauguru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauliņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauņas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaķīši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaņupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kelvins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kino (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kleistu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kokles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kokneses iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kolnasāta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kolumbija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kondrāti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Konovalova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Konrāds I]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kooperatīva iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kooperācijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kopa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kopne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korejiešu rakstība]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korona]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korpuss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korvete (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krastmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraujas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraujas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraukļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraukļupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kreimeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krievciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krievupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kriķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krišjānis (uzvārds)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krogasēta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krusti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krustpils (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krustpils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krūmu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krūze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krūzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ksaverinova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kukulis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kurpnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kursīšu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kuzņecova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kuģu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kviešu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārklupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārlis II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārlis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārļa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kļava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kļavusala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kūdras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kūdupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[L1]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[LNB]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Labradors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laidzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laipu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laizāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lake Malawi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Landaus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lapsas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lapsu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Latvietis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Latvijas vācu okupācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lazareva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lazdonas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lašu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leidumnīki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leimaņu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leitāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lejas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lejas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lemešava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leopolds I]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lešeks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Libiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lidotāju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lidoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Liedaga iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielais Kristaps (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielais dzintars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielie Strodi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielvārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielvārdes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lienes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lihtenšteinas pils]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lipski]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Livonija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lobe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Logini]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Loja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Loku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lorensa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lorupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Loču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lucanus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ludviķa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lugo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lāču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lāču strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdacis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdaku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdumnieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdzsvars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līgatnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līgupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līksnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvu laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvāni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvānu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līņu ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MER]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MOM]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MRO]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MTB]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maarja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Madonas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Makarovka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maksimova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Malduguns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Malnupeite]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maltas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mangaļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marienbāde]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marijas muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Markova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Martas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Masa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mastu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Matrožu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Matīsa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maya]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazirbes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Dambja iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Dzirnavu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Kalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Krasta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Kāpu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Pils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Pļavu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Skolas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Stacijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Viršu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Čiekuru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mediators]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mediķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Medze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meirāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meistaru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melderupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meldru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melleņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melnais strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melnezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Merkūrijs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Merlins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Metīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meža ceļš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežarejas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežciema iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežmala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežmuižas pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežotnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežrozīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mihails Romanovs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mikrometrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Milzis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Minors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mirdzas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mizložņa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mičela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Modena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mori]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Morics]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Motoru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mugurupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Murjāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Musa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Muzeja iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Muša (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Müller]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mālpils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mālu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Māris Ziediņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mārkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mārupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Māsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mēlenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mēmele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mērnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mērsraga iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mīlgrāvis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūmija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūrnieks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūza]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nabas ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nacionālā apvienība]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Naujenes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Naumova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nereta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Neto]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Niedras]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Niedrupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Noliktavu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nomales iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Noras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nākotnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nīcas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nīcgales iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[OMA]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Odu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Odyssey]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oklā upīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Olaines iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Olgas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oms (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orbitāle (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orlova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ormaņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Osaka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Osinovka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oskara iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ostina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oto III]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ozola iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ozolkalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ozolkalnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oškalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ošupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[PAL (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pabažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Padure]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paegļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palangas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palejas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palestīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palmer]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Panama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paparde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Papile (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Para]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Parks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Parādes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paskāls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Patmaļnīki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Patriks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paulista]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pavlovska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paģiras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pedele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pedvāles muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pelikāns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pelnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Petrova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piebalgas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piekrastes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pieneņu vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pils laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pilsoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pionieris]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pioņerska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piparmētru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piramīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Placebo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Platone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plātere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plāteres pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plūdu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Po]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pobeda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pokrovska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pops]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ports]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Poči]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priedaines iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priede]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priedes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priekuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Prūsis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pumpura iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pumpurs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puncuļova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pureņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pustoški]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puteņu grāvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putras]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puškina iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pārslas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pāvila iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pēdas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pērkona iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pērnavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pērļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pētera Upīša iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pēteris Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pīzāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pļaviņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pšemisls]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[RAF]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[REM]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[RFK]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Radio iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Radziņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ragana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rankas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rauna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rausis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reiki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reinholds]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reke]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reno]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Replikācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Repši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ribački]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rietumu reģions]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rikards]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rio]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Riodežaneiro (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rionegro]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Robeža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Robežas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Robežnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Roga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rogovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ropažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rosica (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rotas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rozes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Roņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rudzu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rudzāti (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rumbula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rutki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīdzene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīgas 47. vidusskola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīgas apriņķa skola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rītu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rītupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūbežupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūdupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūjienas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūpnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūsiņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūzvelta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[SKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[SOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sabiles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sakstagals (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sakņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salacas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salaspils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saldus iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salenieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salājs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salāti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sankaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sanmigela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sanācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sarkanā upīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sarkaņupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saturn]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sauleskalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulrieta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulrietu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sauna]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sautiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Savienība]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sedas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sekstants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sertīss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sesavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Seski]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sestdiena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sharp]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Siena tirgus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sila ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silagailis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silamala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silikātu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Siliņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silmala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sita (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skaistkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skanstes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skolotāju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skorpions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skroderis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skrīveri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skudra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skudras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skuja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skuju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sliežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sloka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sloku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Slāvu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Smiltenes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Smilškalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Smārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Snova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[So Far Gone]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sokoļskis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sol]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sols (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Somi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Song]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spartak]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spaļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spilves iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spāres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spāru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stacijas laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Staiceles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stambula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Starptautiskā hokeja līga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Staru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stendera iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stiksa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirbļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirnas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirniene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stops]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Straumes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strautiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strazdu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stropu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strumica]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strādnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stīgu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stūrīši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Substrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sudrabstrauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Suntažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Suži]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svars (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svaru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svece (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sveķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svētais kalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sārts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēkla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēkļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēlijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sīļupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sōla]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sūnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tadžikīts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tallinas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Talsu pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tannenbergas kauja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tautas fronte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Taylor]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Telts iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tempels]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tesla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[The Wash]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tigrans Petrosjans]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tilti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Toma iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torkova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torņakalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tots (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Transs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Triko]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tumsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tutinova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tvaikoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tālavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tālivalža iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tēce]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tērauda iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tērbatas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tērukšupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīklu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīnūžu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīruma iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīrumu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tūristu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[USA]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ufa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ugra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Uguns iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upenieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upmaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Uzvaras bulvāris]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vaidavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vairogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vaivariņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vakara iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valmieras lidlauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgā]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valsts sekretārs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valērijas Seiles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vampīrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanadziņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanagi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanagupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Varta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Varšavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Varžupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vasariški]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vasku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vastselīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vecpilsētas laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veidenbauma iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veldres]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veselības iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vesetas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vidzemes prospekts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vienoti Latvijai]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vienības iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viesītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viktors Tihonovs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilce (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilhelma Purvīša iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilkupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vinils]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vipinga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virsaitis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virši (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vista (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vitrupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vizbuļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viļānu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vladimirs Petrovs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Volkova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vornupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vulkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vālodzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārkava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vāveres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēja iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vējpuses salas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēršāda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēsmas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vētras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīgante]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīgriežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīksnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīnkalnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīteņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[X-1]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Yellow Submarine]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zabalotje (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zalcburga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zalkšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zariņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zasulauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaubes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaķis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaļkalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaļumu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaļēnu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zemes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zemeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zemgaļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziediņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziedoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziemeļblāzmas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziemeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziemeļu rajons]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zilie kalni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zilupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zivis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zivju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zolitūde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zujova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zukuli]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zunda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvaigžņu kari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvejas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvejnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zviedru vārti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zāra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zāļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zēlande]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zīriņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zīverts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ābeļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Āboliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ābrams (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Āpšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Āraišu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čabu grāvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čiekurkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čikāgas skola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čilipīne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čuguna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čūska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ēnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ēnava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ģertrūdes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ģimnāzijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Īsā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Īves iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Īvāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķemeru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķikuri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķēniņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķēniņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķūģi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ļaudonas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ļermontova iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ņūporta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šahs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šaurā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķilbēnu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķilteri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķēde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķēle]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ūdensrožu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ūdensvada iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ūdru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žagatu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žeļeznogorska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žubītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žubīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1956. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[28. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[2 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[32. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[55. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[7 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[AU]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Akademija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Aksaja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Aleksandrija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Alfrēds Kalniņš]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Alkohols]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Alma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Andromeda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Andromedas miglājs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Apšu sala]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Artigasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ass]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Atitlans]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Augstākā Padome]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Augusts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baigais gads (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Balerīna (filma)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baltijas Līga]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baltijas kauss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Barcelona]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bloks]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bokāni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Brensfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bungas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bērs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bērzi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[CE]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[CET]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Centra rajons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ceļojošais bruņinieks]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Cēzars]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[DO]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[DOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Departaments]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Doroteja Bīrona]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Dovera (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džons Deiviss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džordžija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džoto]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Egļuciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Emiļa Melngaiļa iela]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ezermuiža]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[FAO]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Falcon]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Fenrirs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Frīdrihs Vilhelms I]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Garstērdele]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gibons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gliemjēdājčūskas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Goldberga]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gredzens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gregorijs Džonsons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[HR]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hanss Holbeins]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hati]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Heidens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hercogs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ians Stjuarts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Itālijas A sērija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jaunsaimnieki]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jegorovs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jevgeņijs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Johans Kristofs Švarcs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jupatovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jānis Jurkāns]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jēkabpils luteriskā baznīca]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jūlijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kalnupīte]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kanzassitija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Katlakalns]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Keramika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kia (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kirhofa likumi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kirī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kloviņi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kolorādo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kopakabana]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LA]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LU]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Latvijas armija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Lavs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Leha]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Leo]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[MC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[MP]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Macumoto]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Maksimiliāns I]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Maksimiliāns II]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Maltečka]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mark II]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Marks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mena]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Miko Lehtonens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mira]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Modelis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Modulis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Moro]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Muldakmens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mērs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[NI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Nikola]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Nikolajeva]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Novaja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Novomisļi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Nēķene]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[OMON]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Oda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Olivers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Orivesi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Oša]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[PM]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[PT]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pakuļezers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pasaules čempionāts rokasbumbā]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Peipiņi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Perkusija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Petrs Svoboda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Plaudis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Polo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Portlenda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Producents]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Putni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pērkoni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pētri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pīrss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Qt]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Red]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Regbijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rietumindijas kompānija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rosbergs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rota]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rušenica]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[SC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Saigas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Salo]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Samara (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Samora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sanpedro]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Santakrusa]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Santarosa]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Santjago (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sarkanais karogs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Selima mošeja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Seti]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sidrabene]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sigurds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sikihora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sjerva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skaidrīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skredeļi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skrinda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skābardis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stolons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stols]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stružānu ciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Strēlnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stāmeri]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Subates baznīcas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Svešais]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Svikļi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sēļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[TAU]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[TI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tabūns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tallinas &quot;Kalev&quot;]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[The Best of Both Worlds]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tievināni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Titāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tičīno]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Toms]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tuči]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Upesmuiža]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[VAN]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vaidavas ezers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Valērija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Valērijs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vanda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vasilijs Ulrihs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Veronika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vesels]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vita]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Viļa Plūdoņa iela]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vudss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vācijas Federatīvā Republika]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zaira]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zenit]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zušupīte]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zvirgzde]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Čemberlens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Četema (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Čivava]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ķoniņciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ņujorka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Šarlotes tīkls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Škiņči]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Šķēles Ministru kabinets]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Žanna d'Arka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Žukova]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[5. simfonija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Abāss]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Agasi]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Atēnu olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Austrumu konference]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Bangora]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Belenijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Bērlingtona]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[C5H11NO2]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Desmitais tramvajs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Dītrihs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Eilers]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Errera]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Erīda]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Francijas impērija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Frīmonta]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Furkads]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Fērs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Glorija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Gumiļovs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Hadsons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Helsinku olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kardašjana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kasels (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kemerons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kevendišs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Klīvlends]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Koševojs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kvenka]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Laval]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Lielākie ezeri]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Likums un kārtība]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Mahs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Margarita de Valuā]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Medoles strauts]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Menings]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Migels Anhels Lopess]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[NBA vērtīgākais spēlētājs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neiespējamā misija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neirats]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neredzamais cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Niksons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Nordenšelds]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Ofiss (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Old School]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Parnavazs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Parīzes olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Pekinas Olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Pero]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Piorija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Puderova]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Renoldss]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rivjērs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rokfellers]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rubulis]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rēti]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sadursme]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Santaana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Saßmacken]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sentdžonsa]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Skrienošais cilvēks]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Springfīlda]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Stērlinga]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Svētā Antonija kārdināšana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Svētā Jāņa baznīca]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sēdins]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Telavivas &quot;Maccabi&quot;]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Tiburona]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Tomašovas apriņķis]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Trido]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[US]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Vestsaidas stāsts]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Vladimirs Nabokovs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Zobena dziesma]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Īzaks Rabinovičs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Ņūmens]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Šellijs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Šlēsviga]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Švarcvasere]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[AS]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[ASP]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Agapets]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[BE]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[BO]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Boa Vista]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[CM]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dobeles baznīcas]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dravnieks]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dzeržinska]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Friedland]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Gouda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Hodžsons]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[ID]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[IO]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Ilūkstes baznīcas]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Jānis Mencis]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[KY]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kaļķi]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kālija heksacianoferāts]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[LY]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Ladoga]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Leto (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Leu]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Lietuvas karaliste]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Longs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[MAC]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Manta]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Nešs]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[RE]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[RS]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Rancāni]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Rosenrot]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Rāzna]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[SIN]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[SU]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Salome (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Seilema]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Svetlana Mironova]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Sīga]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[TZ]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Tartu līgums]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Vendi]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Vidusezers]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[1. līga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1. maija laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10000 p.m.ē. (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[11. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[112 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[115 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[11 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[12. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[12 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[13. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[13. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[14. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[14 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1500 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1501 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1502 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1503 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1504 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1505 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1506 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1507 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1508 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1509 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1510 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1511 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1512 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1513 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1514 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1515 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1516 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1518 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1519 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1520 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1521 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1522 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1523 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1524 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1525 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1526 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1527 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1528 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1529 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1530 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1531 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1532 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1533 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1534 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1535 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1536 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1537 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1538 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1539 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1540 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1541 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1542 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1543 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1544 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1545 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1546 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1547 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1548 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1549 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1550 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1551 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1552 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1553 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1554 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1555 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1556 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1557 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1558 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1559 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1560 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1561 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1562 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1563 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1564 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1565 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1566 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1567 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1568 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1569 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1570 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1571 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1572 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1573 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1574 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1575 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1576 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1577 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1578 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1579 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1580 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1581 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1582 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1583 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1584 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1585 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1586 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1587 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1588 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1589 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1590 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1591 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1592 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1593 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1594 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1595 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1596 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1597 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1598 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1599 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[15 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1600 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1601 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1602 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1603 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1604 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1605 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1606 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1607 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1608 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1609 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1610 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1611 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1612 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1613 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1614 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1615 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1616 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1617 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1619 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1620 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1621 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1622 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1623 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1624 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1625 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1626 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1627 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1628 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1629 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1630 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1631 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1632 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1633 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1634 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1635 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1636 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1637 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1638 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1639 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1640 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1641 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1642 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1643 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1644 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1645 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1646 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1647 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1648 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1649 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1650 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1651 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1652 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1653 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1654 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1655 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1656 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1657 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1658 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1659 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1660 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1661 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1662 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1663 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1664 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1665 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1666 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1667 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1668 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1669 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1670 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1671 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1672 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1673 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1674 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1675 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1676 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1677 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1678 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1679 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1680 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1681 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1682 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1683 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1684 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1685 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1686 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1687 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1688 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1689 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1690 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1691 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1692 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1693 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1694 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1695 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1696 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1697 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1698 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1699 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[16 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[17. autobusu maršruts (Rēzekne)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1700 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1701 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1702 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1703 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1704 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1705 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1706 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1707 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1708 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1709 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1710 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1711 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1712 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1713 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1714 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1715 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1716 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1717 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1718 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1719 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1720 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1721 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1722 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1723 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1724 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1725 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1726 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1727 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1728 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1729 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1730 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1731 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1732 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1733 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1734 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1735 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1736 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1737 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1738 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1739 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1740 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1741 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1742 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1743 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1744 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1745 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1746 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1747 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1748 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1749 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1750 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1751 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1752 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1753 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1754 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1755 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1756 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1757 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1758 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1759 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1760 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1761 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1762 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1763 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1764 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1765 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1766 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1767 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1768 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1769 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1770 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1771 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1772 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1773 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1774 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1775 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1776 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1778 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1779 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1780 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1781 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1782 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1783 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1784 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1785 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1786 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1787 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1788 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1789 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1790 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1791 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1792 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1793 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1794 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1795 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1796 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1797 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1798 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1799 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[17 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[18. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1806 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1807 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1808 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1809 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1810 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1811 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1812 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1813 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1814 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1815 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1816 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1817 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1818 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1819 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1820 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1821 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1822 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1823 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1825 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1826 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1827 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1828 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1829 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1831 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1833 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1834 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1835 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1836 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1837 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1838 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1839 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1842 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1843 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1845 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1846 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1847 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1848 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1849 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1850 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1852 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1853 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1854 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1855 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1856 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1857 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1859 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1860 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1862 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1864 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1866 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1868 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1869 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1873 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1875 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1876 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1877 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1879 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1883 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1884 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1885 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1886 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1887 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1888 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1890 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1891 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1892 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1893 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1895 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1896 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1897 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1898 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1899 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[18 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1900 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1942 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1952 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1985 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1999 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2000 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2001 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2012 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[22. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[22 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[23. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[23 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[24. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[24 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[25 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[26. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[26 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[28 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[29 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[300 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[30 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[33. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[39. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[3 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[40. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[404 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[4 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[5 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[6 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[8 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[9. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[9 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ALA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ARM (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ATF]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abulas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abuls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Admiralitātes līcis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Admirāļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aerobuss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aglomerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ainavu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Airu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Airītes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Airīšu grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aivars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizgārša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizpurieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizsargu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizsaules iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizvēja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizvēja salas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aišpuri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aišpūri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ajax]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akadēmijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aklezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmens iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmeņupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmiņupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandra Augstumi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrs Apsītis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrs Petrovs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrs Vanags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Algoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alpha Centauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alsunga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Altene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alu lācis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ambeļu ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Amerikāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Amoliņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Amulets (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anastasija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ance]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ancāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Andrejs Bērziņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Andris Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Andris Vilks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anemones]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Animators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anitas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Antons Ušpelis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apriķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apse (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apses iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aptumsums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Armands Zvirbulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arnolds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arnolds Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arodu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aromāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aroniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Artavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Artūra iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arvīds Ozoliņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asignācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asiņainā svētdiena]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Askari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asklepiāds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asote (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Astilbju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Astraja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Astras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atgāzene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atlantijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atlants (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atm]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atpūta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atslēgvārds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augstroze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augstākā tiesa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augusta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auguste]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augustova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auguļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augšzeme]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augšzemes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auniņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aurupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aurēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Austrumeiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auzu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aviācijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Avotkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Avots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aīda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļhovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļģirds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BAR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BEN]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BIS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BK Latvijas Universitāte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BSA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bada spēles (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baibas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bajāru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Balbišu kapi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Balta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltais nams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltais purvs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltijas stacija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltiņu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltā grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bara]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baraviku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barjersprints]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barkavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barneta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barona iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baseins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bass]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baterijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baznīcas laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baņutas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beagle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beberbeķi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bebrenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Begoniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bekas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bella]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Belogorska (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beloje (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beludžistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Benaišu strauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berezina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berjozovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berniški]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bernāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bertolds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beržovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beverīnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beķeris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bharatpura]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bieranti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Biešu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Binde]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Biobio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Birkavs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bisenieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blankas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blaževiči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blīdene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bogdāni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bokova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Boltmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bondaru ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bora]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bordo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Borovije]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bramberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bramberģe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Branti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brekšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brenkūzis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bretaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brisbena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Briņģi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brocēnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Broka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bronki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bruņinieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brēmenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīvzemnieka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Buferis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bukultu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bukupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bultu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bumbiere]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bundeslīga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bunge]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Burtnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Burvis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Buļļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bādene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bākas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bāliņu grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārbele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārtuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bēne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bēnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērstele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērtulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzaine]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzaines iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzgales ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzkrogs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzlapes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzlapu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bīskaps Alberts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CAF]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CFA franks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CK]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[COM]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CST]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Carlisle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Carnikavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Celtniecības iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Centra dīķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Centrs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Centrālā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepurnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ceraukstes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cesvaines iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cidoniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciecere (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cietokšņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cigoriņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cimzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Circeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cirsmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciskāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Citadele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Columba]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Comet]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Commons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Corona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Crosby]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cukura iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cukurs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cēres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cīniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cīravas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cīrulīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cūku mēris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DSS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DTM]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DZ]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dadžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dagda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dago]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dagunova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daiga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daile]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dainas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dalbes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dankeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Danski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daugavieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daugulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dauguļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daumants Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Degumnieku ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Degļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Deimoss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Delfi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Delta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Demo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Deva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Devil and Men]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Diena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dienvidāfrika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dignājas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dimitrova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dinaburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dinamo stadions]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dispersija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Diāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dižozolu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dmitrijs Medvedevs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dobra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dobupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dolgojes ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dolārs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dominiks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Donatello (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Donbass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doom (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draudavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draudzība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draugi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dreiliņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Drina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Drisa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Drujas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Druvienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Duboviki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubrovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubultu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ducis ir lētāk (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dukuļeva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dumpe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunalkas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunduru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Duntes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Durbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dvorišče]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dvīņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzelme]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzelmes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzenīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzerkaļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzeņagols]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzilna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzilnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzintara iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzinējs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dziras]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnavu upīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzērveņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzīvības koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dāla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dārzciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dārziņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dārznieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dūņezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dūņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džeimsa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džeimss II]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džordžs Millers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džordžs V]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[E40 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[EDS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[EEZ (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ETH]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Edgars Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eduards Andersons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eduards Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eduards Āboltiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egļukalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eifels]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eisaki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eivona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eižens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elektronika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elektrības iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elizabete]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elizabetes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elkoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elkšņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elkšņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elstes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eltons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Embūtes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Emma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Emīlijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Enerģētiķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Engure (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Estonia]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Etnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Europa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Evita]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Evolūcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Explorer]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezeriņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezermala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezernieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezernieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[F1]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[FAI]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[FIS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fakultāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fazānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Feldbergs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Felkerzāms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fermā teorēma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Festivāla iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fiesta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fjodorova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fleksija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Flokšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Flora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Flotes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fokina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Forth]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foster]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvarka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvarkas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvaroka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frailty]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franklins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franz Ferdinand]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franča Trasuna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Froli]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frolova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frīdrihs Augusts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fulda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Futbols (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fīnikss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GB]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GBA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GE]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gadalaiki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gagarina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaileiši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaileņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gailis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaismas prospekts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaiļezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaiļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gala iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Galdnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Galileo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Galle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gandijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gao (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gara]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Garbari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Garciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gardenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Garkalnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gatves iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gerhards]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gerrero (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gints Bērziņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gleznotāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Glika iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Go]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gobas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gobi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Golcs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Golf]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gors]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gothards]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grafa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Granada (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Granāta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grasis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grauds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Graudzāles]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grave]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gravu dīķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grega dienasgrāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Greisa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gribusti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grieķija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Griguļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grozas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grāvja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grīzupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grūbe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundega]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundegas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundegas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundegu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gustavs Bauers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Guta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gāršas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[H2O]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ha]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hameleons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hamilton]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hamm]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hanzas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hauss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Heilundzjana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Heinrihs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Helena]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hercberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Herma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hess]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[High School Musical]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Himalaju lācis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hobits (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holande (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holiday]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hop]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Horodišče]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hull]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Humboldt]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hāga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hērts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ITU]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ia]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ieriķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ievu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[If]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Igaunijas arhipelāgs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ignalina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ignatova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Igo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilza]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilze Liepa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilzes ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilziņu ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Imulas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Indiānis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Inta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Invalīdu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Inču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irbenāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irbupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Iridium]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Iris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irlavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irvine]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ivatani]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izabella]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izstrādātājs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izvaltas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izēra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ičikava]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jana]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jans Brēgels]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Japets]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunalūksnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunatnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunaudzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaungaiļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunjelgavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunokra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunpils iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunā sādža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaņa Rozentāla iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jegorova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jeloustona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jezupova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jeļņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jodupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Johans Eks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Johans Stenders]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jomas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jonāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jorzova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Josta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jugio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumiķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumpravmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumtiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumurdas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juneļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Junkers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jura Ozola iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Jansons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Jurjāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Karlsons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Riekstiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurģi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurīši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Justs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Andersons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Blūms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Breikšs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Gailītis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Krastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Matulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Polis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Rudzītis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Siliņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Skrastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Sīlis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Vanags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jātnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāzepa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Daliņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Endzelīna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Jaunsudrabiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Poruka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņupītes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jēkabs Jansons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jēkabs Nīmanis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jūnona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jūrmala (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kabinda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kadiķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kadrs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kagajana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kajaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaktiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaktusu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalifornija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kallisto]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalnamuižas pagasts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalngales iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalnsētas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalpaks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalvenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalvis Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalviši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalvāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kameņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kamēliju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kantona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kantons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kanāla iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapsētas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapu kalns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Karalis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Karte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Karteča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kartupeļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kasai (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaspari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaspars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Katlakalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Katrīnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kauja pie Kokneses]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (futbols)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazaks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazanova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazarmu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazieri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazimirovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazinci]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazusala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaķīši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaļvi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaļķupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kažemāki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kažoki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Keiseļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Keiši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kerbers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kibo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[King]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kingstona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kirova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kitkova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klaipēdas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klasifikācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klasiskā mitoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klauces ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klaudijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klaviatūra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kleins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kleisti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klijānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klints iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klostera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klīve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klīveru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klūgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Knuts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koagulācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kobilka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kokle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolivaņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolkas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolkasraga iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolomosti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kompass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kompānija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Komunālā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konglomerāts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kongo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konstanca]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konstruktīvisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Korsikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Korts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kosas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kovališki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kovšu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kozlovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koškina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kraukļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kreiči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krievija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krieviņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krievs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristapa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristaps Valters]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristaps Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristceļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristīne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krivošeji]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krišjānis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Križovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krokusu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kross]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kroņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krusas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāslava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāsotāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāterezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāčupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāčupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krēsla (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krēslas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krīviņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krūkļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krūtis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kuba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kudrova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kukari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kukuči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kulons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kupers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurdistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurmenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurmju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kuģinieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kušneri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kušņeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kvadrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kvēles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kālija laukšpats]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāpa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārkliņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārklumuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Balodis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis III]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Pētersons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Seržants]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārļa laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāršupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāzas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kļovi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kūlu strauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kūrorta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[L2]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LCD]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LLA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LPSR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LV]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laboratorijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Labradora]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Labraga iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laibach]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laime (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laimes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laivinieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lakstīgalas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lambert]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Landau]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapegļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapotnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lassiter]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Last Christmas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lata iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latvijas augstskola]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latvijas izlase]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laube]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laukakmeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laumu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Launkalnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazdiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazdukalna ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laņģupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lašu pagasts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lefkoju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leitis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lejas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lejasmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leko (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lelle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lem]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lemešova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leopardi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leopolds II]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lestenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Let It Be]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leņķa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liberts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lidija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liedags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielais laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielais prospekts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielgabalu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielmežnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepkalne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepkalni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepu aleja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepziedi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liesmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Likums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lilastes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lillekila]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lilliju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lima (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Limbažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolna sala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lipaiķi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lipuški (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Litenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Livingstons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Loborži]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Locupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lokomotīves iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lomonosova iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Londonas lidosta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lost Highway]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Louzi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lubeja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ludvigova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ludvikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lugano]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lugaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lugi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lukne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luksemburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lukss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lupīnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lācupi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lādezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lāna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lēdurgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lēpju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lībieši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lībvalks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līdaka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līduma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līgatnes papīrfabrika]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līgo iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līksnas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līkā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lītaunieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lītaunīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līvciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līves]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūcija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūisa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MDA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MI]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MIPS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Madagaskara (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Magone]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maija Eglīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maizes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maiznieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maiļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Makarova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Makuši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malnais grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malnavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mamma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mana dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mančestra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[March]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Marjanova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Markovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Masbate (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maskavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maslova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Massa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Masson]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mateļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mathematics]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Matisāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Matuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazais princis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazie Joksti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazirbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazlēpju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazsalacas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Ceriņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Gaismas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Gaujas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Jaunā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Krūmu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Kungu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Kurzemes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Lauku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Loku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Meža iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Mētru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Ozolu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Parka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Priežu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Rožu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Rīgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Senču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Sila iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Sporta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Vaļņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Zeltiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Ziedu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Zvejnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā nāriņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mačāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mašīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mediāna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Medības (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meiju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meitene ar pērļu auskaru (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melbourne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melbārži]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais metāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnsila iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mencu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Menzies]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Merķeļa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežaparka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežavepri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežinieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežrijas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežrožu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežsargu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežāre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežāres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Middlesbrough]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miesnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miežu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miglas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mihalova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mijadzaki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mikronēzija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mikroskops (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mildas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mir]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Misas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mitau]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miķeļa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miški]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mokša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mol]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mores iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Morfoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Morioka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Morris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mozus (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mucenieku ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mucenieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Muižniece]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murdu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murjāņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murray]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mākoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mālupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārciņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Māris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārstaļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņš Sesks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņš Vērdiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mēle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mēmeles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mētras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mīlenbahs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mūsas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mūsu Tēvs debesīs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[NBA lokauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[NPD (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Naga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nakteņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Namdaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nameja gredzens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nameja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Namiķi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Naturālisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neatkarības karš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neisa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nelsona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Next]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nezināmā]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neļķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nikolaja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nikolajs Korfs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nimfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Niša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Noah]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Noma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Norupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Norupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Norviča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novarra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novomoskovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novonikolajevska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nākotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nāras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nātre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nēvijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nēģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nīcgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nītaures iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[OBE]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[OSC]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Obama]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Obas līcis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ojāra Vācieša iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Okinava]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oklais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oktets]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olaine (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olīvu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Online]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Opera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orbīta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orfisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orhideju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orānijas Vilhelms (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ostas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ostupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Otas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ozolkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ozolnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oļģerts Krastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[PDF]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paceplīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Padomju Latvija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pagasta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paipalu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pakalni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pakalnieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pakalniešu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palasta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paleju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palmu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palsas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palīdzības iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pantera]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paparžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Parhomenko]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Parka aleja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Partizānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Parīzes Dievmātes katedrāle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pasauļu karš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Passat]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pastiprinātājs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patmalnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patmalnieku ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paul]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paula Stradiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paula Valdena iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pauniņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paurupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pededzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pelčupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pelši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pendžāba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peoniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pereira]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Perejaslavļa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Personālais dators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peterss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peļņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peņģi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piejūras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pielaide]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piestātnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pilsezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pilskalnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piltenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pionieri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pirts iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piļkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Planica]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Platones iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plecs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plieņupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pliešova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plimuta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plostu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pludmales iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plūmju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Podnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Podupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Polgāra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Poltergeists (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pope (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Populus]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Poļakova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Preiļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Premjerlīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Principia Mathematica (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prinss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Progresa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Progress]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prokops]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Promenādes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Propāndiols]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Proteīni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prāmju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prēdeļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prīmulu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prūsija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prūšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pudāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pugači]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Puisāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pulkarne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pumpuri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pumpēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Puncuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pupa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pupiki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purniņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purva iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purvciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pustoška (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Putra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Putrāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pušča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pārmiju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pārupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pārība]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērkones iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērļupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pēteri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pēteris Balodis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pētermuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pēterupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīpeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīrāgi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīrāgs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūdnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūriski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūrisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RO]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RSS (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rabova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Radio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Radiomāja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ragi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rainis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raiskuma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Randu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ranka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rapa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rapšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rasas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudinka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ražas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reims]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rencēnu ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rendas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reprodukcija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reps (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Republikāņu partija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Revenge]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reģenerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reņģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Riesti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rieva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rimši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rinda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ripa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rite]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ritiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rizoto]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Riņķa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Roberts Ozols]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Robežniece]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Robežupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rojas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Roka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romanovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romblona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ronaldu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ropaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rosme]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rotu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rozenberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rozītes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Roņsalas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rožupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubeņu ceļš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruby (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rucavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudens iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudukova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudzi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rugāji (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rumbas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Runči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rush]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruskuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rust (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rutuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruļļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ryle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rācenis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rāmavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rātslaukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rāznas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rēzes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rēznas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rītausmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rūkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[SLO]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[SVN]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saigona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakarnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saktas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salacija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salamanka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salienas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salmaņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saloči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Samars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Samteņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanfernando]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanhuana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanmarīno (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sapņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarkanmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarkanā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarkanā upe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sars (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sasunas Dāvids (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Satekles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Satori]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saturns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Satversmes sapulce]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saulaine]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saulkrasti (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sausinīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saūds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sebu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sedna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Seidenberg]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Seklis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Selenīts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Semjonova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Senatnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Senlejas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Senna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sesks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sesku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siena iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sienāžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Signum]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sikspārņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sikšņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silagals]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silaunieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silavas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siliņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siliņupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silmaču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silvija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Simon]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Simona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sirēnas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sistēma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sivēnu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaista (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaistas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skautu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skradeļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skrundas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skrīveru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skudru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skujenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skuki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skultes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skābe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skārboro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skārņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slipknot (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slocenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slucka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slēpotāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smagais metāls]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smani]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilšbekas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilškalnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sniegbaltīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sniķere]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Snow]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sofijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sološu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sondori (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sonāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sosnovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sperga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sphaeriidae]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spilva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spogulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spole]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sporādu salas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spriegums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sprukti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sprīdīša iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sprīdīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spīķeru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spūles]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spūlis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Staburadze]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Staburags (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stabuļnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stendes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stenfīlda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Steķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stiglova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stihija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stirnezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stokholmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stolbovoja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stopiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Straupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strauti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strautnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strautupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strazdupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strenču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strīķupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strūgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Studentu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stulbais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stulbezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stučka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stāmerienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stāvā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stērstu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūrmaņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūrīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sudraba iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Suitu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sula (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sumburciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Susekļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Susējas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Suvorova iela (Daugavpils)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svente (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sverdlovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sviļpova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētais Antonijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētais Miķelis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sway]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sējējs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sēme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sēravotu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sētas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sētas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sēņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīgu dzimta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīkā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīpolu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sūnupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sūra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[TNT]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taimira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taisnā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taisnīguma partija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Talsu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tarna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taro]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tartakas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tartaks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tatjana]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tauriņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tautas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tautas partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taškurgana]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tebras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Teika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Terors]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Teteru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Texas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[The Social Network]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tiesību bils]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tigra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tilts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Timšāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tira]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Titurga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tobago iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tomass]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tomēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tonijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tonis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tony]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tor]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tornis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torpedo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torņkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tovša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trampa tornis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trance]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Transporta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trauma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trepe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trigeris (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trikātas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tripole (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tropi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trūpi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tumba]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tura]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turlava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tutini]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tvaika iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tējas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tēraudu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tērces iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tīra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tīreļa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūjas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūjas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ubogova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ugunsdzēsēju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Undīne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ungerns-Šternbergs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Unguri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ungurmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upenieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upesciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upeslīči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upmala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upurkalns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Urgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Uriekste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Usmas baznīca]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Usmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Uzvaras piemineklis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[VEF (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[VFR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaboļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vacumnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vadoņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vads]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaidelotes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vainagu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vairoga iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaivaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaivodi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaiņode (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valaiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valdemāra iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valdeķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valentīna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valentīns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valguma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valmieras ģimnāzija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valpene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valsts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valsts mākslas muzejs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valteri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valverde]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vanga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vangažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varakļānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varavīksnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varkaļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varuna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varžupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasaras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasarnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasiļjevka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecais ceļš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecsaules iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecstropi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecvagare]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vega (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Veldres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velna klēpis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velnezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Verdena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vestienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Victoria]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vidrižu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vidusmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viesturu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vietalvas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vijolīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viktorijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilces ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilciņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilhelmīne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viltusdmitrijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vimba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vimbas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vircavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virdžīnu salas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virsis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viskaļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Visvalža iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vizlas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļakas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļuma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vladimirs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vladislavs I]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Volhova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Voroņeža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Voveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vācietis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vālodžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārpas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārzava]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vāsa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vējavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vējdzirnavu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vērdiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vērsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēršmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vētra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vētru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēzenberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēžupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīlipa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīnkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīnogu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vītiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīžona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Warriors (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zabegi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zagorje]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaharova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zalāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zanes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zanzibāra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļmežnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļumi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeltiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeltkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemitāna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemitāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemītes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zentenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zenīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zepi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeļči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeļļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ziedonis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ziemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zilais valis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zileņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zinta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zirgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zizma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ziņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zodiaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zundi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zutēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zušu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvaigzne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvanu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvirbulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvirbuļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvārtas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zīlīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zīlīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zīļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[¥]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ābele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ābelīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ādams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ādažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ādmiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ālave (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Āres]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ārija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ātrums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čakstes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čandra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Černova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Četri balti krekli]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čeveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čikste]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čornaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čudarīne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čuksti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ēriks Jēkabsons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ērkšķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ēveles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ģederts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ģints]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Īrisu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Īslīces iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Īvandes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķekava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķekavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķieģeļceplis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķieģeļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīpsalas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīšezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīšezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ļovāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šalkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šalku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šarlotes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šenberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šovs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šternberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šķēdes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šķērsu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šķūņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šūna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdeļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdrupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūzulova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūzuļnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žabinka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žagaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žeikari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1928. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1932. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1936. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1940. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1944. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1948. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1952. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1960. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1964. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1968. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1972. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1976. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1980. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1984. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1988. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[A1]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ABC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ALG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ARA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ada]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ahmeds]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Aizputes baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Akbars]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Akcija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Alba]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Aleksandrs II]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Alfrēds Verners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Alkantara]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Anastasijs I]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Andrē Zeme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Antoniški]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Antons Rubins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Artjomovska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Aru]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atcerēties visu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atgriešanās paradīzē]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atletico]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atpakaļceļš]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ave Sol]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[BA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[BAM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Baiļu rags]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Baltazars fon Kampenhauzens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Balzams]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Barbarosa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bauskas baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Beks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Belgradas &quot;Partizan&quot;]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bellingshausen]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Beloje ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bicepss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bizantija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Blažģa ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Blūmingtona]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bortnīki]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bāskervilu suns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bērza]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bīns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H30O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H32O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H34O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C22H42O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H4O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H4O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H6O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H4O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6O3]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H8O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H10O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H4O4]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H6O3]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H8]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H8O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C5H6O4]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C8H8]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CAR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CD]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[COS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Celsijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Centrālā Kordiljera]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Centrālā province]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Cepelīns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Cīņas klubs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Dagdas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Daugavpils baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Denver Nuggets]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Devenporta]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Drams]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DreamWorks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džeimss Meisons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džinna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džoja]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džonstauna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EPO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ET]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ebots]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Eiropas izaicinājuma kauss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ekstāze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Elektra]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Elsnica]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FK Borac]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Frankfurte]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Fukuokas lidosta]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GD]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Galindez]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Garezers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gazele]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gelasijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gobustana]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gossip Girl]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gotfrīds]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gould]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Greiema sala]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Grobiņas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gulbenes pils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gvadalahara]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HAP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Halloween]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ham]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hel]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Heršels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hidroksils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Holivuda]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hārdkors]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IBA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Igors Novikovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Iluzionists (filma)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Isana]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Itālijas variants]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Izolators]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[JE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jorkas Universitāte]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Juárez]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Annuss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Krēsliņš]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Šipkēvics]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jāņa vēstule]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kabelis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kamara]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kaķene]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Klio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Komsomoļska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Konservatīvā partija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Konstantins Karakacanis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kori]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krasnoarmejska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krekeliškas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kroņmuiža]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krēsle]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kuldīgas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kumpinišku ezers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[København]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis Būmeisters]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis Gailis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis fon Zīverss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LAC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LMA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LPP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[La Vérité]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ladislavs Krejči]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ladusi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Laplata]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lasels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lata jubilejas monētas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1924. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1928. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1936. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1992. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvijas rekordi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leina]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leonards]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leviatāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lidijas Samuilovas iela]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lieliskais septiņnieks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lielsalas purvs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Liepājas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Londonas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Londonderija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ludzas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ME]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ML]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MON]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MT]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MUS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MX]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maestro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Magelāna mākonis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Makinlijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maksimiliāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mamma Mia!]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Manats]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mandžūru kandidāts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Manghistau]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Marija Fjodorovna (ķeizariene)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Marko Rosi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mazsalacas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mazās sievietes]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maļinovka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Meinlenda]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melnie Ziemassvētki]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melnā atraitne]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melvila sala]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Modunjo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Moshpit]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Māni]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mārlovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mārtiņš Meiers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mēza]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NIC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Neretas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Normāli cilvēki]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Nostalģija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[OS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Oniši]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Opoles apriņķis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PER]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pamatinstinkts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Paģiri]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pedālis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pikārs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pinokio]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Plosta tilts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Plutons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pols]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pop]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Powiat nowodworski]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Primorska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Priozerska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Programma]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pāvilostas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pērkoņkalve]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pūtkas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[QA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Raffaello]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rezultatīva piespēle]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ribnica]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rietumu province]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Risks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Roberts Rosens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rojas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rot]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rumba]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rēzeknes baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rēzeknes katoļu baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīgas Garīgais seminārs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīgas Svētās Katrīnas baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SD]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ST]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Saite]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Salas ezers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Saldus baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Samanta Smita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[San Martín]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sanita Pušpure]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Santamarija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Santiago Bernabéu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sarkanais pūķis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Satversme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sempls]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Siesarte]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sivukaka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skarlati]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skots]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Slepkavība Austrumu ekspresī]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Spa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[St Albans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stare Mesto]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stenlijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stokholmas AIK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Svetlana Savicka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sūsa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TEL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TIB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TT]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Taidžou]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Taksis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Talsu baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tautas Balss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tempļa kalns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Teodors Debners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[The Ladykillers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[The Punisher]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[The Walking Dead]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Thr]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tiesu pils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tiserāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tokijas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tomasa Krauna afēra]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Turkmenbaši]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tēbas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tīlings]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UMA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ujuni]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ulmaņa Ministru kabinets]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Utis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vafa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vasco da Gama]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vasks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Velda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Velsas Prinča sala]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vents]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ventspils Svētā Nikolaja baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ventspils baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vera]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Veremi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Verners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vilciens uz Jūmu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vinči]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Viola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vjenna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vladimirs Žarkovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vordauka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vostok-1 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[WF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[WS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Weissensee]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[West]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[XC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[YE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot;]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zilais purvs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zonde]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Émilie Simon]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ābels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Čehoslovākijas sadalīšana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Čehs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Čerepova]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ērls]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ģimene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ļetkas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ņikoļska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Šarko (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Šors]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Švitene]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Žīgurova]] || 1 || 1 || 1
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

== Problēmas ==
Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!):
* Dažas nozīmju atdalīšanas saites var vest no veidnes {{tl|citas nozīmes}}, tātad tās jālabo nav
* Uz dažām nozīmju atdalīšanas lapām ir izveidotas pāradresācijas, kas arī tiek skaitītas kā saites

[[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]]</text>
      <sha1>lshyioj9vbm70hq89rh5x0uml4b6sne</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piksāri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>292480</id>
    <revision>
      <id>4531830</id>
      <parentid>4466442</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T13:01:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>skola</comment>
      <origin>4531830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2138" sha1="966k3td7h6so2hweujw387fci7ts3bd" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Piksāri
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = Piksāru baznīca 2006-05-20.jpg
| image_caption            = Piksāru baznīca
| pushpin_map              = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Valmieras novads]]
| subdivision_name2        = [[Naukšēnu pagasts]]
| established_title        =
| established_date         =
| area_total_km2           = 0.1
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = &lt;ref name=lgia&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41376&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 43
| population_density_km2   = auto
| latd = 57 | latm = 53| lats = 25| latNS = N
| longd = 25 | longm = 35| longs = 13| longEW = E
| elevation_m              = 70
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4244 Naukšēni
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Piksāri''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Izvietojušies pagasta ziemeļaustrumos [[Acupīte]]s krastā pie autoceļa [[V180]] {{nobr|8 km}} no pagasta centra [[Naukšēni]]em un {{nobr|158 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Piksāru (''Pikßar'' vai ''Piksar'') [[pusmuiža]]s centru, no 1949. līdz 1961. gadam bijusi [[Piksāru ciems|Piksāru ciema padomes]] centrs.&lt;ref&gt;{{EncLP|2|96}}&lt;/ref&gt; Piksāros atrodas 1905. gadā celta luterāņu baznīca.

[[Attēls:Pikksaare jaam.jpg|thumb|left|250px|Piksāru šaursliežu stacija 20. gs. sākumā]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Naukšēnu pagasts]]
[[Kategorija:Valmieras novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Piksēru skola]]</text>
      <sha1>966k3td7h6so2hweujw387fci7ts3bd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531848</id>
      <parentid>4531830</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:02:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]] ([[User talk:Arturijoooo12345678910|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4531830</comment>
      <origin>4531848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2108" sha1="alsprj1a02ciksv8crj1z8dpm80uvub" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Piksāri
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = Piksāru baznīca 2006-05-20.jpg
| image_caption            = Piksāru baznīca
| pushpin_map              = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Valmieras novads]]
| subdivision_name2        = [[Naukšēnu pagasts]]
| established_title        =
| established_date         =
| area_total_km2           = 0.1
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = &lt;ref name=lgia&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41376&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 43
| population_density_km2   = auto
| latd = 57 | latm = 53| lats = 25| latNS = N
| longd = 25 | longm = 35| longs = 13| longEW = E
| elevation_m              = 70
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4244 Naukšēni
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Piksāri''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Izvietojušies pagasta ziemeļaustrumos [[Acupīte]]s krastā pie autoceļa [[V180]] {{nobr|8 km}} no pagasta centra [[Naukšēni]]em un {{nobr|158 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Piksāru (''Pikßar'' vai ''Piksar'') [[pusmuiža]]s centru, no 1949. līdz 1961. gadam bijusi [[Piksāru ciems|Piksāru ciema padomes]] centrs.&lt;ref&gt;{{EncLP|2|96}}&lt;/ref&gt; Piksāros atrodas 1905. gadā celta luterāņu baznīca.

[[Attēls:Pikksaare jaam.jpg|thumb|left|250px|Piksāru šaursliežu stacija 20. gs. sākumā]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Naukšēnu pagasts]]
[[Kategorija:Valmieras novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>alsprj1a02ciksv8crj1z8dpm80uvub</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531885</id>
      <parentid>4531848</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:47:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* */ Piksāru skola</comment>
      <origin>4531885</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2153" sha1="tv8h5fgvgjv4b7djrnoxgtb38abbyps" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Piksāri
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = Piksāru baznīca 2006-05-20.jpg
| image_caption            = Piksāru baznīca
| pushpin_map              = Latvija#Valmieras novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Valmieras novads]]
| subdivision_name2        = [[Naukšēnu pagasts]]
| established_title        =
| established_date         =
| area_total_km2           = 0.1
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = &lt;ref name=lgia&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41376&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 43
| population_density_km2   = auto
| latd = 57 | latm = 53| lats = 25| latNS = N
| longd = 25 | longm = 35| longs = 13| longEW = E
| elevation_m              = 70
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4244 Naukšēni
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Piksāri''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Izvietojušies pagasta ziemeļaustrumos [[Acupīte]]s krastā pie autoceļa [[V180]] {{nobr|8 km}} no pagasta centra [[Naukšēni]]em un {{nobr|158 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Piksāru (''Pikßar'' vai ''Piksar'') [[pusmuiža]]s centru, no 1949. līdz 1961. gadam bijusi [[Piksāru ciems|Piksāru ciema padomes]] centrs.&lt;ref&gt;{{EncLP|2|96}}&lt;/ref&gt; Piksāros atrodas 1905. gadā celta luterāņu baznīca.Vēl ir [[piksāru skola]] kurā nestrādā. 

[[Attēls:Pikksaare jaam.jpg|thumb|left|250px|Piksāru šaursliežu stacija 20. gs. sākumā]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Naukšēnu pagasts]]
[[Kategorija:Valmieras novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>tv8h5fgvgjv4b7djrnoxgtb38abbyps</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Pūce</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297562</id>
    <revision>
      <id>4532087</id>
      <parentid>4403977</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T05:28:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532087</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15408" sha1="r3aec081rhx8835ayxhld6er8issyha" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Juris Pūce
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868568325) (cropped).jpg
| apraksts = Juris Pūce 2018. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2020|11|12|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2019|1|23|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats3 = [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
| term_sākums3 = {{dat|2019|1|23|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2020|11|12|N}}
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = [[Kaspars Gerhards]]
| pēctecis3 = [[Artūrs Toms Plešs]]
| amats4 = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2017|6|22|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2018|11|7|N}}
| amats5 = [[Latvijas Ekonomikas ministrija]]s valsts sekretārs
| term_sākums5 = {{dat|2010|1|8|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2013|11|27|N}}
| prezidents5 = * [[Valdis Zatlers]]
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis5 = [[Anrijs Matīss]]
| pēctecis5 = [[Mārtiņš Lazdovskis]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|1|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas attīstībai]] &lt;small&gt;(kopš 2013)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Zaiga Pūce (kopš 2008)
| profesija = [[ekonomists]], [[jurists]], [[politiķis]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| apvienība = [[Attīstībai/Par!]]
}}

'''Juris Pūce''' (dzimis {{dat|1980|1|22}}&lt;ref&gt;[http://www.focus.lv/latvija/politika/bijusais-ekonomikas-ministrijas-valsts-sekretars-juris-puce-kluvis-par-latvijas-attistibai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160313032838/http://www.focus.lv/latvija/politika/bijusais-ekonomikas-ministrijas-valsts-sekretars-juris-puce-kluvis-par-latvijas-attistibai|date={{dat|2016|03|13||bez}}}} [http://www.focus.lv/latvija/politika/bijusais-ekonomikas-ministrijas-valsts-sekretars-juris-puce-kluvis-par-latvijas-attistibai Bijušais EM valsts sekretārs Juris Pūce kļuvis par Latvijas attīstībai ģenerālsekretāru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160313032838/http://www.focus.lv/latvija/politika/bijusais-ekonomikas-ministrijas-valsts-sekretars-juris-puce-kluvis-par-latvijas-attistibai|date={{dat|2016|03|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists]], [[Tiesību zinātne|jurists]], pasniedzējs un [[politiķis]]. Partijas &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; biedrs un priekšsēdētājs. Bijis ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] no politisko partiju apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-ar-61-balsi-apstiprina-karina-valdibu.a306979/|title=Saeima ar 61 balsi apstiprina Kariņa valdību|last=LSM.lv ziņu redakcija|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-23|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] (2010—2013), [[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]] padomes priekšsēdētāja biedrs (2009—2012), [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskās augstskolas]] valdes loceklis (2006—2010), kā arī [[Rīgas dome]]s deputāts (2017—2018). 2019. un 2020. gadā J. Pūce bija [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Latvijas vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministrs]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]].

== Biogrāfija ==

=== Izglītība ===
J. Pūce ir beidzis [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Āgenskalna ģimnāziju]]. Ar izcilību pabeidzis maģistra studiju programmu &quot;Vadības zinības&quot; [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (2003—2005), kā arī ieguvis maģistra grādu programmā &quot;[[Tiesību zinātne]]s&quot; (2002—2003). Iegūta jurista profesionālā kvalifikācija (2002).

=== Darbība Latvijas Universitātē ===
Studiju laikā aktīvi darbojās augstskolas pašpārvaldē — ieņēma valdes locekļa vietu [[Latvijas Universitātes Studentu padomē]] no 1999. līdz 2003. gadam. No 2000. līdz 2003. gadam bija arī [[Latvijas Universitāte]]s senators, kā arī uzrakstījis rokasgrāmatu “Senatora minimums”. No 2003. līdz 2010. gadam J. Pūce bija Stratēģiskās nodaļas vadītājs, bet kopš 2007. gada ir pasniedzējs studiju kursā “Stratēģiskā vadība”. Kopš 2006. gada darbojas nodibinājumā [[Latvijas Universitātes Fonds]] kā valdes loceklis.

=== Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs ===
J. Pūce 2010. gada 8. janvārī kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāru]]. Tobrīd [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|Ekonomiskas ministra]] pienākumus pildīja [[Artis Kampars]] (&quot;[[Vienotība]]&quot;). Īsi pēc [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijas]], 2013. gada 27. novembrī, J. Pūce atkāpās no valsts sekretāra amata, jo tika atklāts, ka viņa sievas vadītā biedrība ir saņēmusi ziedojumus no būvkompānijas &quot;[[Re &amp; Re]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=No amata atkāpjas EM valsts sekretārs Juris Pūce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/no-amata-atkapjas-em-valsts-sekretars-juris-puce-papildinats-plk.a70887/|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt; J. Pūce pats vērsās pie [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] ar lūgumu vērtēt, vai minēto apstākļu dēļ ir pārkāpis likumu, un saņēma vērtējumu, ka likuma pārkāpuma nav.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=KNAB nav konstatējis interešu konfliktu Jura Pūces darbībā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/knab-nav-konstatejis-intereshu-konfliktu-jura-puces-darbiiba.a113390/|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Darbība TV un radio ===
J. Pūce ir bijušais [[Radio SWH]] ekonomikas eksperts, kurā no 25.02.15. katra mēneša pēdējā trešdienā radio ēterā vadīja raidījumu &quot;Pūce skaita līdzi&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radioswh.lv/raidijumi/puce-skaita-lidzi/|title=Radio SWH|website=www.radioswh.lv|access-date=2018-03-05|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180221182041/http://www.radioswh.lv/raidijumi/puce-skaita-lidzi/|archivedate=2018-02-21}}&lt;/ref&gt;&quot;. [[RīgaTV24]] vadīja raidījumu &quot;Vai nauda aug kokos?&quot;, kurā stāstīja par aktualitātēm ekonomikā un finanšu sfērā.

=== Privātā dzīve ===
J. Pūces dzīvesbiedre ir [[Zaiga Pūce]], sabiedriski-politiskās [[Biedrība Ascendum|biedrības &quot;Ascendum&quot;]] dibinātāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ascendum.lv/par-mums|title=Par mums - Ascendum|website=ascendum.lv|access-date=2022-10-03|archive-date=2022-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926160221/https://ascendum.lv/par-mums}}&lt;/ref&gt; 2019. gada rudenī Z. Pūce konkursā tika izvēlēta par [[Sabiedrības integrācijas fonds|Sabiedrības integrācijas fonda]] sekretariāta direktori.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sabiedribas-integracijas-fonda-vaditaja-amata-konkursa-uzvarejusi-pasvaldibu-ministra-dzivesbiedre-zaiga-puce.a336558/ Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja amata konkursā uzvarējusi pašvaldību ministra dzīvesbiedre Zaiga Pūce] LSM&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2002. gadā no partijas &quot;[[Sociāldemokrātu savienība—SDS|Sociāldemokrātu savienība — SDS]]&quot; sarakstā kandidējis [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], bet, partijai nepārvarot [[Procentuālā barjera|5% barjeru]], netika ievēlēts; bijis arī šīs organizācijas domē.&lt;ref&gt;[https://www.pietiek.com/raksti/kapec_es_nebalsosu_par_attistibai_par Kāpēc es nebalsošu par „Attīstībai/PAR”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191018040111/https://pietiek.com/raksti/kapec_es_nebalsosu_par_attistibai_par |date={{dat|2019|10|18||bez}} }} pietiek.com&lt;/ref&gt;

Partijas &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; sarakstos kandidējis [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], bet, partijai nepārvarot [[Procentuālā barjera|5% barjeru]], netika ievēlēts. 2014. gada 29. novembra kongresā J. Pūce tika ievēlēts par partijas valdes priekšsēdētāju. Esot valdes priekšsēdētāja amatā, uzsācis divas sabiedrības iniciatīvas portālā [[ManaBalss.lv]]. 2015. gada 23. martā tika uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”, bet 2015. gada 17. septembrī — “Par valsts līdzfinansējumu bērnudārziem —“Atdodiet manu bērnudārzu!””.

[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un partijas &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopējā saraksta un tika ievēlēts pašvaldībā. 22. jūnijā kļuva par [[Rīgas dome]]s deputātu, bija partijas &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; Rīgas domes frakcijas vadītājs.

2018. gada rudenī J. Pūce tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā, bet 2019. gada janvārī, kad apstiprināja [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdību]], viņš ieņēma [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministra]] amatu tajā. J. Pūces darbībaās laikā tika īstenota [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|Latvijas administratīvi teritoriālā reforma]].

2020. gada novembrī viņš atkāpās no amata, būdams apvainots prettiesiskā autostāvvietas izmantošanā&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7108508/puce-atkapjas-no-ministra-amata Apollo: Pūce atkāpjas no ministra amata]&lt;/ref&gt; un melos, noliedzot to. Reputācijas skandāla rezultātā J. Pūce atkāpās arī no partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; valdes priekšsēdētāja un apvienības &quot;Attīstībai/Par!&quot; līdzpriekšsēdētāja amata (amatus pārņēma [[Ivars Ijabs]]), kā arī atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

Pēc Saeimas deputāta mandāta atjaunošanas, J. Pūce darbojas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā un Eiropas lietu komisijā, kā arī ir Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs. J. Pūce kopš 2021. gada 7. jūnija pilda frakcijas &quot;Attīstībai/Par!&quot; priekšsēdētāja pienākumus. 2021. gada 16. jūnijā Saeima apstiprināja J. Pūci par [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) Latvijas delegācijas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29932-par-eiropas-drosibas-un-sadarbibas-organizacijas-parlamentaras-asamblejas-latvijas-delegacijas-vaditaju-apstiprina-juri-puci|title=Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju apstiprina Juri Pūci|website=saeima.lv|access-date=2021-12-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības &quot;Attīstībai/Par!&quot; saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2022. gada decembrī ievēlēts par vienu no partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; līdzpriekšsēdētājiem. Partijas kongresā 2024. gada novembrī J. Pūci ievēlēja par vienīgo partijas priekšsēdētāju, kā arī nosauca par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mēra]] amata kandidātu [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.11.2024-par-latvijas-attistibai-vienigo-priekssedetaju-ievele-juri-puci.a575826/ Par «Latvijas attīstībai» vienīgo priekšsēdētāju ievēlē Juri Pūci] LSM&lt;/ref&gt; Tomēr partijas saraksts pašvaldību vēlēšanās Rīgā nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]], un politiķi neievēlēja pašvaldībā.

=== Administratīvi teritoriālā reforma ===
J. Pūces laiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā visvairāk ir saistāms ar [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālo reformu]], kas no 2021. gada 1. jūlija paredzēja pāriet uz 42 pašvaldībām — 7 valstspilsētu pašvaldībām (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils) un 35 novadiem, no kuriem daudzi ir izveidoti agrāko rajonu teritorijās. Tomēr, ņemot vērā, ka reformas laikā vairākas pašvaldības apstrīdēja administratīvi teritoriālo reformu [[Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]], kā rezultātā par neatbilstošu Satversmei atzina [[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] pievienošanu [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadam]], tika saglabāts atsevišķs Varakļānu novads. Par neatbilstošu Satversmei tika atzīta arī [[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]] pievienošana [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadam]] un [[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]] pievienošana [[Jelgavas novads|Jelgavas novadam]], tādēļ J. Pūce kopā ar kolēģiem no koalīcijas iesniedza priekšlikumus grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošanu ar kaimiņu novadiem līdz 2029. gadam. Šos grozījumus Saeima 2021. gada 9. decembrī pieņēma galīgajā lasījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/piecu-valstspilsetu-apvienosana-ar-blakus-novadiem-notiks-lidz-2029gadam.a433754/|title=Piecu valstspilsētu apvienošana ar blakus novadiem notiks līdz 2029. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20191007105110/http://attistibai.lv/ Partija Latvijas attīstībai]
* {{twitter|pucej}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Anrijs Matīss]] | virsraksts = [[Valsts sekretārs (Latvija)|Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs]] | periods = {{dat|2010|1|08|N}} — {{dat|2013|11|27|N}} | pēc = [[Mārtiņš Lazdovskis]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Kaspars Gerhards]]  | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods = {{dat|2019|01|23|N}} — {{dat|2020|11|12|N}}| pēc = [[Artūrs Toms Plešs]] }}
{{kastes beigas}}


{{Kariņa Ministru kabinets}}
{{13. Saeima}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{DEFAULTSORT:Pūce, Juris}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas attīstībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas valsts sekretāri]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>r3aec081rhx8835ayxhld6er8issyha</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skuki (Robežnieku pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>306502</id>
    <revision>
      <id>4531872</id>
      <parentid>4439424</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:19:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4531872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3145" sha1="tpejo9fx62vxgenlufnfsqfq7fpjov5" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Skuki
| settlement_type          = vidējciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija#Krāslavas novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Krāslavas novads]]
| subdivision_name2        = [[Robežnieku pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 0,595
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2015|06|03||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3980 |title=Informācija par objektu: Skuki |accessdate={{dat|2016|02|08||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 156
| population_density_km2   = auto
| latd  = 55 | latm  = 56 | lats  = 05 | latNS  = N
| longd = 27 | longm = 34 | longs = 00 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5666
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Skuki''' (kļūdaini '''Skuķi''') ir ciems [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastā]]. Izvietojies pagasta dienvidu daļā 5,4 km no pagasta centra [[Robežnieki]]em, 29,5 km no novada centra [[Krāslava]]s un 296,5 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa [[V682]] ([[Špoģi]]—[[Arendole]]—[[Vecvārkava]]—Sīļi).

Pirms 2009. gadā noslēgtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] atradās [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajonā]].

Pie Skukiem atrodas vietējas nozīmes [[arheoloģija]]s piemineklis — [[Skuku viduslaiku kapsēta]] (Franču kapi).&lt;ref name=&quot;vkpai&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/1165/ |title=Informācija par objektu: Skuku viduslaiku kapsēta (Franču kapi) |accessdate={{dat|2016|02|08||bez}} |work=VKPAI datubāze |publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ==
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 65%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1897|179
|1970|173
|1979|204
|1989|191
|2000|182
|2011|183
|2021|135
}}
* 1897. gadā Maišeļu sādžā bija 15 sētas ar 107 cilvēkiem, bet Skuķos 10 sētas ar 72 cilvēkiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Robežnieku pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>tpejo9fx62vxgenlufnfsqfq7fpjov5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raisa Deņisova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>312130</id>
    <revision>
      <id>4531995</id>
      <parentid>4477378</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:27:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53380-81</username>
        <id>151357</id>
      </contributor>
      <origin>4531995</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5357" sha1="6qasvc2lk2f8oga4dotqgn62yxyqwn2" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Raisa Deņisova''' (dzimusi {{dat|1930|08|30}}, mirusi {{dat|2019|01|31}}) bija [[Latvija]]s [[antropoloģe]], profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda locekle.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1930. gada 30. augustā  Abrenes apriņķa Tilžas pagasta Jaunkaktiņu mājās. Beigusi [[Kārsava]]s vidusskolu, 1954. gadā beigusi [[Maskavas Valsts universitāte]]s Bioloģijas fakultāti ar specializāciju antropoloģijā. Pēc universitātes beigšanas iestājusies toreizējā PSRS ZA Etnogrāfijas institūta aspirantūrā un 1958. gadā aizstāvējusi vēstures zinātņu kandidāta disertāciju par austrumlatviešu un austrumlietuviešu antropoloģiskā sastāva izpēti (''Антропологический состав восточных литовцев и восточных латышей''. — Maskava, 1958). No 1957. līdz 1959. gadam [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas ZA Vēstures institūta]] zinātniskā līdzstrādniece. No 1959. gada līdz 1962. gadam PSRS ZA Etnogrāfijas institūta darbiniece. Aizstāvējusi vēstures doktora disertācija par tēmu „Seno un mūsdienu baltu antropoloģija” (''Антропология древних и современных балтов''. — Maskava, 1973).  Vēlāk atgriezusies Latvijas ZA Vēstures institūtā. Pēc 1973. gada Latvijas ZA Vēstures institūta antropologu grupas vadītāja. Darba gaitas beigusi kā Latvijas Vēstures institūta Antropoloģisko pētījumu laboratorijas vadītāja. Pētījusi baltu un somu tautu etnoģenēzi, kā arī [[Ziemeļeiropa]]s senāko iedzīvotāju ģenēzi. Publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisko darbu, to skaitā piecas monogrāfijas un 23 publikācijas angļu valodā ārzemju izdevumos. R. Deņisova par saviem pētījumiem ir referējusi 17 starptautiskos kongresos un konferencēs Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Dienvidslāvijā, Ungārijā, Zviedrijā, Komi, Šveicē, Indijā, Somijā, Polijā, ASV. Veicot Latvijas iedzīvotāju antropoloģisko izpēti, sadarbojusies ar [[Somija]]s [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanā Krusta]] asins pārliešanas staciju, [[Oksfordas Universitāte]]s Arheoloģisko laboratoriju, [[Tartu Universitāte|Tartu Universitāti]], dodot lielu ieguldījumu „baltu gēna” pētīšanā. R. Deņisova ir izveidojusi Latvijā antropoloģisko pētījumu skolu. Mirusi 2019. gada 31. janvārī Rīgā.

== Bibliogrāfija ==
* «Антропология древних балтов». — Zinātne, Rīga 1975.
* «Этногенез латышей». — Zinātne, Rīga 1977.
* &quot;The Genesis of the Ancient Population of Northern and Eastern Europe&quot;. — Наука, Москва 1978. (Paper delivered at the 10th International Congress of Anthropological and Ethnological Sciences, Delhi, India, 10-12 December 1978)
* kopā ar Franci Zagorski, Ēvaldu Mugurēviču «Из древнейшей истории балтских народов — по данным археологии и антропологии». — Zinātne, Rīga 1980.
* kopā ar Jāni Graudoni, Ritu Graveri «Кивуткалнский могильник эпохи бронзы». — Zinātne, Rīga 1985.
* kopā ar Andri Cauni, Ēvaldu Mugurēviču „Apcerējumi par Latvijas teritorijas pirmatnējās kopienas un feodālisma perioda kapulaukiem, kapsētām un tajās atrasto arheoloģisko un antropoloģisko materiālu”. — Zinātne, Rīga 1987.
* „Baltu cilšu etniskās vēstures procesi m. ē. 1 gadu tūkstotī”. — LPSR ZA Vēstis Nr. 12, 1989.
* „Latvijas senākā apdzīvotība”. — Latvijas Vēsture Nr. 2(13), 1994.
* „Zvejnieku akmens laikmeta kapulauka veidošanās vēsture saistībā ar iegūtām radioaktīvā oglekļa datējumiem”. — Latvijas Vēsture Nr. 4, 1994. (History of the formation of the Zvejnieki Stone Age burial field according to obtained 14C datings)
* „Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks. Iekšējā struktūra un hronoloģija”. — Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 4, 1996.
* [http://estudijas.lu.lv/mod/page/view.php?id=30367 &quot;The most ancient population of Latvia&quot;] — Latvijas Vēsture No. 3(16), 1997.
* piedalījusies [http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/10364680 &quot;The LW&lt;sup&gt;b&lt;/sup&gt; Blood Group as a Marker of Prehistoric Baltic Migrations and Admixture&quot;] — Human Heredity (No 3), 1999.

== Literatūra ==
* Rita Grāvere, Gunita Zariņa „Raisa Denisova — bibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā”. — Latvijas Vēstures Institūta Apgāds, Rīga 2000. {{ISBN|9984601862}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/novadnieki/zinatnieki-izgudrotaji/deisova-raisa/ Ludzas bibliotēka]{{Novecojusi saite}}
* [https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2010_files/3numurs/G_Zarina_R_Gravere_R_Denisovai_80_LVIZ_2010_3.pdf R_Denisovai_80] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210602213322/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2010_files/3numurs/G_Zarina_R_Gravere_R_Denisovai_80_LVIZ_2010_3.pdf |date={{dat|2021|06|02||bez}} }}
* [https://baltutautas.lv/media/uploads/2013/01/30/04_A.Klaucane-Latgali.pdf Latgaļi]
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Deņisova, Raisa}}

[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieces]]</text>
      <sha1>6qasvc2lk2f8oga4dotqgn62yxyqwn2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zizifs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>329977</id>
    <revision>
      <id>4531843</id>
      <parentid>4123271</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T14:50:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Juan Emilio Prades Bel</username>
        <id>81806</id>
      </contributor>
      <origin>4531843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3631" sha1="2r4k6w8o6c1vu5ffkdrw5jxrm4uotv7" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|        nosaukums = Parastais zizifs
|         binomial = Ziziphus jujuba
|           autors = [[Filips Millers|Mill.]]
|           attēls = ZiziphusJujubaVarSpinosa.jpg
|       att_izmērs = 
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Plantae
|        valsts_lv = Augi
|       nodalījums = Magnoliophyta 
|    nodalījums_lv = Segsēkļi 
|            klase = Magnoliopsida 
|         klase_lv = Divdīgļlapji 
|            rinda = Rosales 
|         rinda_lv = Rožu rinda 
|           dzimta = Rhamnaceae
|        dzimta_lv = Pabērzu dzimta 
|            ģints = Ziziphus
|         ģints_lv = Zizifi
|             suga = Z. jujuba
|          suga_lv = Parastais zizifs
|           suga_r = Zizifs
|         sinonīmi = 
* Mauritānijas zizifs&lt;ref name=&quot;Augu ģeogrāfija un daudzveidība&quot;/&gt; (''Ziziphus mauritiana'' &lt;small&gt;Lam.&lt;/small&gt;)
* ''Paliurus mairei'' &lt;small&gt;H. Lév.&lt;/small&gt;
* ''Rhamnus jujuba'' &lt;small&gt;L.&lt;/small&gt;
* ''Rhamnus soporifera'' &lt;small&gt;Lour.&lt;/small&gt;
* ''Rhamnus zizyphus'' &lt;small&gt;L.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus muratiana'' &lt;small&gt;Maire&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus nitida'' &lt;small&gt;Roxb.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus orthacantha'' &lt;small&gt;DC.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus poiretii'' &lt;small&gt;G.Don&lt;/small&gt; nom. illeg.
* ''Ziziphus rotundata'' &lt;small&gt;DC.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus sativa'' &lt;small&gt;Gaertn.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus sinensis'' &lt;small&gt;Lam.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus soporifera'' &lt;small&gt;(Lour.) Stokes&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus tomentosa'' &lt;small&gt;Poir.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus trinervia'' &lt;small&gt;Roth&lt;/small&gt; nom. illeg.
* ''Ziziphus vulgaris'' &lt;small&gt;Lam.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus zizyphus'' &lt;small&gt;(L.) H.Karst.&lt;/small&gt;
|      kategorijas = nē
}}
[[Attēls:Jinjol, azufaifo, Ziziphus jujuba. La fruta de la inmortalidad.jpg|thumb|Zizifs. Ziziphus jujuba]]
'''Parastais zizifs'''&lt;ref name=&quot;Augu ģeogrāfija un daudzveidība&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;zva&quot;/&gt; (''Ziziphus jujuba''), zināms arī kā '''jujuba'''&lt;ref name=&quot;letonika&quot;/&gt; un '''Ķīnas datele'''&lt;ref name=&quot;tiens&quot;/&gt;, ir [[pabērzu dzimta]]s koks vai krūms, kas sasniedz 5–12 metru augstumu. Tā augļus cilvēki izmanto uzturā. Šo krūmu audzēšana ir izplatīta [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Zizifa augļus un sēklas izmanto arī [[medicīna|medīcīnā]] dažādu medikamentu sastāvā.&lt;ref name=&quot;zva&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Augu ģeogrāfija un daudzveidība&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | title= Augu ģeogrāfija un daudzveidība | author= Normunds Priedītis | year= 2009 | publisher= Zvaigzne ABC | location= Rīga | page= 116 | isbn= 978-9934-0-0829-0}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;zva&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.zva.gov.lv/?id=518&amp;top=518&amp;sa=518&amp;q=jujuba | title= Zāļu vielu nosaukumi latviski, latīniski, angliski | publisher= Zāļu valsts aģentūra | accessdate= 2016. gada 4. septembrī}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;letonika&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | author= Andrejs Veisbergs | url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=10621033&amp;cid=645622 | title= Jujuba | publisher= Letonika.lv | accessdate= 2016. gada 4. septembrī}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;tiens&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tiens.lv/lv-lv/produkti/p/datelu-sulas-koncentrats | title= Dateļu sulas koncentrāts | publisher= Tiens Latvija (Oficiālā mājaslapa) | accessdate= 2016. gada 4. septembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20170928203517/http://www.tiens.lv/lv-lv/produkti/p/datelu-sulas-koncentrats | archivedate= {{dat|2017|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;
}}


{{Botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Augļi]]
[[Kategorija:Ārstniecības augi]]
[[Kategorija:Zizifi]]</text>
      <sha1>2r4k6w8o6c1vu5ffkdrw5jxrm4uotv7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531870</id>
      <parentid>4531843</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:15:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Juan Emilio Prades Bel|Juan Emilio Prades Bel]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq</comment>
      <origin>4123271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3523" sha1="fyf2obsntsgm75h2u6pexog6md3tf88" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|        nosaukums = Parastais zizifs
|         binomial = Ziziphus jujuba
|           autors = [[Filips Millers|Mill.]]
|           attēls = ZiziphusJujubaVarSpinosa.jpg
|       att_izmērs = 
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Plantae
|        valsts_lv = Augi
|       nodalījums = Magnoliophyta 
|    nodalījums_lv = Segsēkļi 
|            klase = Magnoliopsida 
|         klase_lv = Divdīgļlapji 
|            rinda = Rosales 
|         rinda_lv = Rožu rinda 
|           dzimta = Rhamnaceae
|        dzimta_lv = Pabērzu dzimta 
|            ģints = Ziziphus
|         ģints_lv = Zizifi
|             suga = Z. jujuba
|          suga_lv = Parastais zizifs
|           suga_r = Zizifs
|         sinonīmi = 
* Mauritānijas zizifs&lt;ref name=&quot;Augu ģeogrāfija un daudzveidība&quot;/&gt; (''Ziziphus mauritiana'' &lt;small&gt;Lam.&lt;/small&gt;)
* ''Paliurus mairei'' &lt;small&gt;H. Lév.&lt;/small&gt;
* ''Rhamnus jujuba'' &lt;small&gt;L.&lt;/small&gt;
* ''Rhamnus soporifera'' &lt;small&gt;Lour.&lt;/small&gt;
* ''Rhamnus zizyphus'' &lt;small&gt;L.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus muratiana'' &lt;small&gt;Maire&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus nitida'' &lt;small&gt;Roxb.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus orthacantha'' &lt;small&gt;DC.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus poiretii'' &lt;small&gt;G.Don&lt;/small&gt; nom. illeg.
* ''Ziziphus rotundata'' &lt;small&gt;DC.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus sativa'' &lt;small&gt;Gaertn.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus sinensis'' &lt;small&gt;Lam.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus soporifera'' &lt;small&gt;(Lour.) Stokes&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus tomentosa'' &lt;small&gt;Poir.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus trinervia'' &lt;small&gt;Roth&lt;/small&gt; nom. illeg.
* ''Ziziphus vulgaris'' &lt;small&gt;Lam.&lt;/small&gt;
* ''Ziziphus zizyphus'' &lt;small&gt;(L.) H.Karst.&lt;/small&gt;
|      kategorijas = nē
}}

'''Parastais zizifs'''&lt;ref name=&quot;Augu ģeogrāfija un daudzveidība&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;zva&quot;/&gt; (''Ziziphus jujuba''), zināms arī kā '''jujuba'''&lt;ref name=&quot;letonika&quot;/&gt; un '''Ķīnas datele'''&lt;ref name=&quot;tiens&quot;/&gt;, ir [[pabērzu dzimta]]s koks vai krūms, kas sasniedz 5–12 metru augstumu. Tā augļus cilvēki izmanto uzturā. Šo krūmu audzēšana ir izplatīta [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Zizifa augļus un sēklas izmanto arī [[medicīna|medīcīnā]] dažādu medikamentu sastāvā.&lt;ref name=&quot;zva&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Augu ģeogrāfija un daudzveidība&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | title= Augu ģeogrāfija un daudzveidība | author= Normunds Priedītis | year= 2009 | publisher= Zvaigzne ABC | location= Rīga | page= 116 | isbn= 978-9934-0-0829-0}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;zva&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.zva.gov.lv/?id=518&amp;top=518&amp;sa=518&amp;q=jujuba | title= Zāļu vielu nosaukumi latviski, latīniski, angliski | publisher= Zāļu valsts aģentūra | accessdate= 2016. gada 4. septembrī}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;letonika&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | author= Andrejs Veisbergs | url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=10621033&amp;cid=645622 | title= Jujuba | publisher= Letonika.lv | accessdate= 2016. gada 4. septembrī}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;tiens&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tiens.lv/lv-lv/produkti/p/datelu-sulas-koncentrats | title= Dateļu sulas koncentrāts | publisher= Tiens Latvija (Oficiālā mājaslapa) | accessdate= 2016. gada 4. septembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20170928203517/http://www.tiens.lv/lv-lv/produkti/p/datelu-sulas-koncentrats | archivedate= {{dat|2017|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;
}}


{{Botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Augļi]]
[[Kategorija:Ārstniecības augi]]
[[Kategorija:Zizifi]]</text>
      <sha1>fyf2obsntsgm75h2u6pexog6md3tf88</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emils Cinners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>330611</id>
    <revision>
      <id>4531836</id>
      <parentid>2598663</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T13:56:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2833" sha1="7k2zrlhk0vag0n46dqeqht87tpxeypn" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Emils Cinners
|     vārds_orig = ''Emil Zinner''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1909
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Brno|td=Čehija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1942
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 8
|        m_vieta = {{vieta|Polija|Maidaneka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{TCH}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Emils Cinners''' ({{val|cs|Emil Zinner}}; {{dat|1909|8|23|N}} [[Brno]] — {{dat|1942|7|8|N}} [[Maidaneka]]) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Čehoslovākija]]s [[šahs|šahists]].

== Biogrāfija ==
No 1920. gadu beigām līdz 1930. gadu beigām daudzu starptautisko šaha turnīru dalībnieks: 1929. gadā uzvarējis Krāličkā, 1930. gadā dalījis 5.-6. vietu Bilinā (uzvarējis [[Josefs Porats|Heincs Ferders]]), 1931. gadā dalījis 8.-10. vietu Brno (uzvarējis [[Salo Flors]]), 1933. gadā dalījis 2.-4. vietu Moravska Ostravā (uzvarējis [[Ernsts Grīnfelds]]), 1934. gadā dalījis 4.-6. vietu Badlībenverdā (uzvarējis Salo Flors), 1935. gadā dalījis 5.-7. vietu Luhačovicē (uzvarējis [[Karels Opočenskis]]), 1935. gadā dalījis 2.-3. vietu aiz [[Kārlis Gilgs|Kārļa Gilga]] Konstantinsbādē, 1936. gadā bijis 15. vietā Podebrados (uzvarējis Salo Flors) un 2. vietā [[Prāga|Prāgā]] aiz [[Pauls Keress|Paula Keresa]].

Pārstāvējis Čehoslovākijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījies [[7. šaha olimpiāde|1937. gadā]];&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/players/hn7lt51c.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Emil Zinner]&lt;/ref&gt;
* neoficiālajā Pasaules šaha olimpiādē piedalījies [[1936. gada neoficiālā šaha olimpiāde|1936. gadā]] un individuālajā vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersx/hn7lt51c.html OlimpBase :: unofficial Chess Olympiads :: Emil Zinner]&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā gājis bojā Maidanekas [[koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://members.inode.at/ihff/IHFF_Kerry_Grossmutter.htm |title=Die väterlichen Vorfahren von Senator John Kerry |access-date={{dat|2016|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303222225/http://members.inode.at/ihff/IHFF_Kerry_Grossmutter.htm}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| chessgames = 13511 | 365chess = Emil_Zinner }}

{{DEFAULTSORT:Cinners, Emils}}
[[Kategorija:1909. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Čehoslovākijas šahisti]]
[[Kategorija:Holokausta upuri]]</text>
      <sha1>7k2zrlhk0vag0n46dqeqht87tpxeypn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Skatītākie raksti Vikipēdijā</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331384</id>
    <revision>
      <id>4532046</id>
      <parentid>4528976</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T02:10:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4532046</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="331" sha1="fx5pmwb7p44rrr0qk8uxlczu4yu9z1t" xml:space="preserve">{{hlist|Pagājušajā nedēļā skatītākais:&lt;br /&gt;[[15. Saeimas vēlēšanas]]|
[[Andris Kulbergs]]|
[[Apvienotais saraksts]]|
[[14. Saeimas vēlēšanas]]|
[[Jānis Pīnups]]|
[[Ainārs Šlesers]]|
[[Jūlija Stepaņenko]]|
[[Andris Šuvajevs]]|
[[Uļjana Semjonova]]|
[[Progresīvie]]}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>fx5pmwb7p44rrr0qk8uxlczu4yu9z1t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Skatītākie raksti Vikipēdijā/Statistika</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331397</id>
    <revision>
      <id>4532047</id>
      <parentid>4528977</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T02:10:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4532047</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19162" sha1="3hesmy7qatbtwgrza4esx369tkpbubk" xml:space="preserve">Iekļautie datumi: 28.09, 29.09, 30.09, 01.10, 02.10, 03.10, 04.10.

{|class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa !! Skatījumi !! Desktop skatījumi
|- 
| [[15. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=15._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 9350] || 0.3301
|- 
| [[Andris Kulbergs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Andris_Kulbergs 7599] || 0.1832
|- 
| [[Apvienotais saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Apvienotais_saraksts 3878] || 0.2785
|- 
| [[14. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=14._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 3610] || 0.3648
|- 
| [[Jānis Pīnups]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=J%C4%81nis_P%C4%ABnups 2924] || 0.1404
|- 
| [[Ainārs Šlesers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ain%C4%81rs_%C5%A0lesers 2908] || 0.2754
|- 
| [[Jūlija Stepaņenko]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=J%C5%ABlija_Stepa%C5%86enko 2890] || 0.2294
|- 
| [[Andris Šuvajevs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Andris_%C5%A0uvajevs 2635] || 0.241
|- 
| [[Uļjana Semjonova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=U%C4%BCjana_Semjonova 2192] || 0.1788
|- 
| [[Progresīvie]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Progres%C4%ABvie 1858] || 0.2643
|- style=&quot;border-top: 5px solid gray;&quot;
| [[Mēs mainām noteikumus]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=M%C4%93s_main%C4%81m_noteikumus 1614] || 0.2646
|- 
| [[Latvija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvija 1574] || 0.4828
|- 
| [[Latvijas attīstībai]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_att%C4%ABst%C4%ABbai 1494] || 0.2979
|- 
| [[Suverēnā vara]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Suver%C4%93n%C4%81_vara 1474] || 0.3073
|- 
| [[Latvija pirmajā vietā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvija_pirmaj%C4%81_viet%C4%81 1465] || 0.2628
|- 
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Nacion%C4%81l%C4%81_apvien%C4%ABba_%22Visu_Latvijai%21%22%E2%80%94%22T%C4%93vzemei_un_Br%C4%ABv%C4%ABbai/LNNK%22 1453] || 0
|- 
| [[Skolotāju diena]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Skolot%C4%81ju_diena 1451] || 0.1137
|- 
| [[14. Saeima]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=14._Saeima 1397] || 0.3729
|- 
| [[13. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=13._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 1364] || 0.4179
|- 
| [[Austošā Saule Latvijai]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Austo%C5%A1%C4%81_Saule_Latvijai 1348] || 0.296
|- 
| [[Jaunā Vienotība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Jaun%C4%81_Vienot%C4%ABba 1325] || 0.2921
|- 
| [[Uļa (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=U%C4%BCa_%28filma%29 1288] || 0.2562
|- 
| [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_politisko_partiju_uzskait%C4%ABjums 1190] || 0.2496
|- 
| [[Latvijas Televīzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_Telev%C4%ABzija 1152] || 0.099
|- 
| [[Artūrs Butāns]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Art%C5%ABrs_But%C4%81ns 1097] || 0.3747
|- 
| [[Miķeļi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Mi%C4%B7e%C4%BCi 1091] || 
|- 
| [[12. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=12._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 1042] || 
|- 
| [[Ivars Ijabs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ivars_Ijabs 1042] || 
|- 
| [[Edgars Rinkēvičs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Edgars_Rink%C4%93vi%C4%8Ds 1000] || 
|- 
| [[Aldis Gobzems]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aldis_Gobzems 995] || 
|- 
| [[Svetlana Čulkova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Svetlana_%C4%8Culkova 964] || 
|- 
| [[Igors Šuvajevs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Igors_%C5%A0uvajevs 961] || 
|- 
| [[Rīga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C4%ABga 956] || 
|- 
| [[Evika Siliņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Evika_Sili%C5%86a 926] || 
|- 
| [[Ilze Indriksone]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ilze_Indriksone 897] || 
|- 
| [[Viktors Valainis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Viktors_Valainis 891] || 
|- 
| [[Edvards Smiltēns]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Edvards_Smilt%C4%93ns 861] || 
|- 
| [[Saskaņas Centrs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Saska%C5%86as_Centrs 857] || 
|- 
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_Republikas_Ministru_prezidents 851] || 
|- 
| [[11. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=11._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 844] || 
|- 
| [[Rūdolfs Brēmanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C5%ABdolfs_Br%C4%93manis 822] || 
|- 
| [[Latvijas vēlēšanu apgabali]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anu_apgabali 812] || 
|- 
| [[Alvis Hermanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Alvis_Hermanis 802] || 
|- 
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Za%C4%BCo_un_Zemnieku_savien%C4%ABba 801] || 
|- 
| [[Ivars Kalniņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ivars_Kalni%C5%86%C5%A1 773] || 
|- 
| [[Aleksejs Rosļikovs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aleksejs_Ros%C4%BCikovs 772] || 
|- 
| [[Stabilitātei!]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Stabilit%C4%81tei%21 755] || 
|- 
| [[Kārlis Arnolds Avots]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=K%C4%81rlis_Arnolds_Avots 747] || 
|- 
| [[10. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=10._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 704] || 
|- 
| [[Jānis Dombrava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=J%C4%81nis_Dombrava 698] || 
|- 
| [[Māris Kučinskis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=M%C4%81ris_Ku%C4%8Dinskis 698] || 
|- 
| [[Gobzema saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Gobzema_saraksts 694] || 
|- 
| [[Aivars Zvirbulis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aivars_Zvirbulis 676] || 
|- 
| [[Edgars Tavars]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Edgars_Tavars 666] || 
|- 
| [[69 (seksa poza)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=69_%28seksa_poza%29 653] || 
|- 
| [[Arvils Ašeradens]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Arvils_A%C5%A1eradens 648] || 
|- 
| [[Andris Šķēle]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Andris_%C5%A0%C4%B7%C4%93le 628] || 
|- 
| [[Raivis Zeltīts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Raivis_Zelt%C4%ABts 622] || 
|- 
| [[Juris Pūce]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Juris_P%C5%ABce 602] || 
|- 
| [[Raimonds Pauls]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Raimonds_Pauls 584] || 
|- 
| [[Astrīda Menksa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Astr%C4%ABda_Menksa 580] || 
|- 
| [[Skarabeju dzimta]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Skarabeju_dzimta 575] || 
|- 
| [[Baiba Braže]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Baiba_Bra%C5%BEe 572] || 
|- 
| [[Saeima]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Saeima 571] || 
|- 
| [[Vienotība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Vienot%C4%ABba 551] || 
|- 
| [[Latvijas administratīvais iedalījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_administrat%C4%ABvais_iedal%C4%ABjums 547] || 
|- 
| [[Jaunā konservatīvā partija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Jaun%C4%81_konservat%C4%ABv%C4%81_partija 539] || 
|- 
| [[Uldis Pīlēns]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Uldis_P%C4%ABl%C4%93ns 533] || 
|- 
| [[Hosams Abu Meri]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Hosams_Abu_Meri 531] || 
|- 
| [[Āpsis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=%C4%80psis 527] || 
|- 
| [[Rainis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Rainis 523] || 
|- 
| [[Aija Kukule]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aija_Kukule 523] || 
|- 
| [[Apvienība Jaunlatvieši]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Apvien%C4%ABba_Jaunlatvie%C5%A1i 522] || 
|- 
| [[Imants Kalniņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Imants_Kalni%C5%86%C5%A1 520] || 
|- 
| [[9. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=9._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 507] || 
|- 
| [[Reinis Uzulnieks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Reinis_Uzulnieks 503] || 
|- 
| [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 497] || 
|- 
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Arturs_Kri%C5%A1j%C4%81nis_Kari%C5%86%C5%A1 497] || 
|- 
| [[Saule, Pērkons, Daugava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Saule%2C_P%C4%93rkons%2C_Daugava 491] || 
|- 
| [[8. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=8._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 488] || 
|- 
| [[Vilhelms Munters]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Vilhelms_Munters 484] || 
|- 
| [[Es gribu tavu foto]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Es_gribu_tavu_foto 476] || 
|- 
| [[Kulberga Ministru kabinets]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kulberga_Ministru_kabinets 475] || 
|- 
| [[5. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=5._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 474] || 
|- 
| [[Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C4%93zeknes_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 466] || 
|- 
| [[Antoņina Ņenaševa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Anto%C5%86ina_%C5%85ena%C5%A1eva 465] || 
|- 
| [[Agnese Lāce]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Agnese_L%C4%81ce 456] || 
|- 
| [[Saskaņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Saska%C5%86a 449] || 
|- 
| [[7. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=7._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 443] || 
|- 
| [[Aivars Lembergs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aivars_Lembergs 437] || 
|- 
| [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=%C4%B6%C4%ABmisko_elementu_periodisk%C4%81_tabula 427] || 
|- 
| [[Rūdolfs Blaumanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C5%ABdolfs_Blaumanis 410] || 
|- 
| [[Ilze Auzere]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ilze_Auzere 410] || 
|- 
| [[Lolita Vambute]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Lolita_Vambute 407] || 
|- 
| [[Dž. Dž. Džilindžers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=D%C5%BE._D%C5%BE._D%C5%BEilind%C5%BEers 407] || 
|- 
| [[Kaspars Briškens]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kaspars_Bri%C5%A1kens 407] || 
|- 
| [[Viesturs Kleinbergs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Viesturs_Kleinbergs 403] || 
|- 
| [[Latvijas Zaļā partija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_Za%C4%BC%C4%81_partija 401] || 
|- 
| [[Aleksandrs Čaks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aleksandrs_%C4%8Caks 398] || 
|- 
| [[Artuss Kaimiņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Artuss_Kaimi%C5%86%C5%A1 398] || 
|}</text>
      <sha1>3hesmy7qatbtwgrza4esx369tkpbubk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Commons dienas bilde/Dati</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331458</id>
    <revision>
      <id>4532045</id>
      <parentid>4528974</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T02:10:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4532045</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2721" sha1="8tqudhmh455aocxxgay71if2sfjq2xg" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-10-05={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Krummhörn, Greetsiel, Windmühlen -- 2025 -- 9837.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Twin mills (front: green mill, 1856; rear: red mill or Schoof’s mill, 1706), Greetsiel, Krummhörn, Lower Saxony, Germany&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-06={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Bessen van een Mahonia aquifolium. 17-08-2025. (actm.) 01.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Berries from a ''Mahonia aquifolium'' shrub. Focus stack of 19 photos.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-07={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Rain Quail in Bhigwan August 2025 by Tisha Mukherjee 13.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=''Coturnix coromandelica&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;'' (Rain Quail) in Bhigwan&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;, Maharashtra, India.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-08={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:011 Jaguar drinking in Encontro das Águas State Park Photo by Giles Laurent.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Jaguar (''Panthera onca'') drinking from the river in Mato Grosso, Brazil&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-09={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:PO boxes at the historic Chico Post Office (2024)-L1005460.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=PO boxes at the historic U.S. Post Office in downtown Chico, California. Today is International World Post Day.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-10={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Bust of Germanicus, front - Getty Museum (2021.66).jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Bust&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; of Germanicus&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;, Getty Villa&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;, California&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;. The young Germanicus is depicted before the Roman&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; rite&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; of ''depositio barbae'', the first shaving of the beard. Adopted by emperor Tiberius&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;, Germanicus should succed him as Emperor, if he hadn't died on this day 2007 years ago.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-11={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Zona arqueológica de Cantona, Puebla, México, 2013-10-11, DD 43.JPG|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Archaeological area of Cantona, Puebla, Mexico&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-12={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Gotland Grand National October 2023 12.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Gotland Grand National 2023. Gotland Grand National has long been considered the world’s largest Enduro&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; competition and was first run in 1984.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
}}</text>
      <sha1>8tqudhmh455aocxxgay71if2sfjq2xg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niedras (Nītaures pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>340375</id>
    <revision>
      <id>4532188</id>
      <parentid>4516547</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:24:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532188</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2190" sha1="ihmz4vofos6rgmm3fu4if5uujt50uv8" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Nītaures pagastā|Niedras|Niedras}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Niedras
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija#Cēsu novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Cēsu novads]]
| subdivision_name2        = [[Nītaures pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 0,17
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007|03|13||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia2&quot; /&gt;
| population_total         = 25
| population_density_km2   = auto
| latd  = 57 | latm  = 01 | lats  = 31 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 10 | longs = 24 | longEW = E
| elevation_m              = 127
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4112
| var_id                   = 100114755
| lgia_id                  = 39023
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Niedras''', agrāk '''Tēviņēni''',&lt;ref name=&quot;lgia2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=39023 |title=Informācija par objektu: Niedras |accessdate={{dat|2017|01|04||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Nītaures pagasts|Nītaures pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 5 km no pagasta centra [[Nītaure]]s, 38 km no [[Amatas novada dome|Ausmās]] un 79 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts nozīmes autoceļiem, [[Zaube (upe)|Zaubes]] upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Nītaures pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Cēsu novada ciemi]]</text>
      <sha1>ihmz4vofos6rgmm3fu4if5uujt50uv8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Progresīvie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>344928</id>
    <revision>
      <id>4531913</id>
      <parentid>4531769</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:07:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531913</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39165" sha1="p1b6wfq9z5qyuedjc4v17chhn0bx99w" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija &quot;Progresīvie&quot;
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]&lt;br&gt;[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}&lt;/ref&gt;
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]&lt;br /&gt;[[Agnese Lāce]]&lt;br /&gt;[[Mairita Lūse]]&lt;br /&gt;[[Jana Simanovska]]&lt;br /&gt;[[Mārtiņš Staķis]]&lt;br /&gt;[[Viesturs Kleinbergs]]&lt;br /&gt;[[Atis Švinka]]&lt;br /&gt;[[Marta Bogustova]]&lt;br /&gt;[[Paula Zvejniece]]&lt;br /&gt;[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}&lt;ref name=&quot;dibinLA&quot; /&gt;
| split = [[Biedrība &quot;Progresīvie&quot;]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}&lt;/ref&gt;
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],&lt;ref name=&quot;dibinDelfi&quot; /&gt; [[kreisa politika|kreisa]]&lt;ref name=&quot;dibinLA&quot; /&gt;
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]&lt;br&gt;{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}

'''&quot;Progresīvie&quot;''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]] un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref name=&quot;dibinIr&quot; /&gt; Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.&lt;ref name=&quot;dibinLA&quot; /&gt; Tā ir veidojusies no biedrības &quot;Progresīvie&quot; un dibināta 2017. gada 25. februārī.&lt;ref name=&quot;dibinDiena&quot; /&gt; 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija &quot;Progresīvie&quot; tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].

Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]] un [[Agnese Lāce]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&amp;ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā &quot;Progresīvie&quot; par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],&lt;ref name=&quot;ProVadisCepNen&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}&lt;/ref&gt; [[Roberts Putnis]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}&lt;/ref&gt; [[Māris Graudiņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija &quot;Progresīvie&quot; • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; un citi.

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; &quot;Progresīvo&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; vēlētāji veidoja pārmaiņu un atvērtības partiju bloku. Šo partiju vēlētāji biežāk pauda atbalstu demokrātiskai dažādībai, integrācijai Eiropā, liberālām pārmaiņām sabiedrībā un atvērtību jaunajam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==

Partijas pamata biedrība &quot;Progresīvie&quot; tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz &quot;Progresīvo ideju kustība&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība &quot;Progresīvie&quot; sāka vākt parakstus iniciatīvai &quot;Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu&quot;. Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2016|12|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161211173649/http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 25. februārī biedrības &quot;Progresīvie&quot; cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju &quot;Progresīvie&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija &quot;Progresīvie&quot;|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===

&quot;Progresīvie&quot; kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}&lt;/ref&gt;

&quot;Progresīvie&quot; aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, &quot;Progresīvie&quot; par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

&quot;Progresīvie&quot; [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title=&quot;Progresīvie&quot; nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads &quot;Progresīvie&quot; bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. &quot;Progresīvo&quot; Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm &quot;Progresīvie&quot; arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}&lt;/ref&gt;

Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. &quot;PROGRESĪVIE&quot;|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}&lt;/ref&gt;
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}

=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===

2019. gada 26. janvārī &quot;Progresīvie&quot; partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [[&quot;SUSTENTO&quot;]] vadītāja [[Gunta Anča]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}&lt;/ref&gt;

2. martā &quot;Progresīvie&quot; prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu &quot;Vairāk Eiropas&quot;, kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanās &quot;Progresīvie&quot; ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk &quot;cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}&lt;/ref&gt;

=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] &quot;Progresīvie&quot; startēja kopīgā sarakstā ar &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu &quot;Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE&quot;. Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis &quot;Restartē Rīgu!&quot; un &quot;Atvērsim Rīgu!&quot; un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] (&quot;Par!&quot;). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva &quot;Progresīvie&quot; biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. &quot;Progresīvie&quot; Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par &quot;Attīstībai/Par!&quot; un &quot;Progresīvie&quot; frakcijas vadītāju (tagad — &quot;Par!&quot;/&quot;Progresīvie&quot; frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā &quot;Ušakova laikos&quot;|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}&lt;/ref&gt;

=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas un darbība 14. Saeimā ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās &quot;Progresīvie&quot; startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu &quot;PRO Platforma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}&lt;/ref&gt; &quot;Progresīvie&quot; startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].

2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2023. līdz 2026. gadam partija &quot;Progresīvie&quot; darbojās [[Evikas Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]], ieņemot vairākus ministru amatus. Šī bija pirmā reize, kad šis politiskais spēks nonāca pozīcijā, līdz tas atgriezās opozīcijā pēc [[Andra Kulberga valdība|Andra Kulberga valdības]] apstiprināšanas 2026. gada maijā.

=== 2026. gada 15. Saeimas vēlēšanas ===
2025. gada jūnijā tika paziņots, ka [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] &quot;[[Progresīvie|Progresīvo]]&quot; saraksta ietvaros būs pārstāvētas arī partijas [[Kustība Par!|Kustība &quot;Par!&quot;]], &quot;[[Mēs – Talsiem un novadam]]&quot; un &quot;[[Kopā Liepājai]]&quot;. Kopīgā saraksta Ministru prezidenta amata kandidāts būs Andris Šuvajevs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/715931-progresivie-pazinojusi-ar-kuriem-politiskajiem-spekiem-sadarbosies-gaidamajas-saeimas-velesanas|title=“Progresīvie” paziņojuši, ar kuriem politiskajiem spēkiem sadarbosies gaidāmajās Saeimas vēlēšanās|access-date=2026-07-27|date=2026-06-26|website=[[Jauns.lv]]}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
| 
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
| 
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 7,87
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
| 
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
| 
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| 
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| 
|}

==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}

&quot;Progresīvie&quot; pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],&lt;ref name=&quot;veles2017Aizpute&quot; /&gt; [[Mārupes novads|Mārupes]]&lt;ref name=&quot;veles2017Marupe&quot; /&gt; un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]&lt;ref name=&quot;veles2017Kegums&quot; /&gt; novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].&lt;ref name=&quot;veles2017Jurmala&quot; /&gt;

Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Pilsēta/Novads
! colspan=&quot;2&quot; | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; | Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants&lt;br&gt;Mārtiņš Grundmanis&lt;br&gt;Anita Leimante&lt;br&gt;Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}

==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}

2021. gada pašvaldību vēlēšanās &quot;Progresīvie&quot; kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu &quot;Progresīvie&quot; pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}&lt;/ref&gt;

Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,&lt;ref&gt;https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati&lt;/ref&gt; bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.&lt;ref&gt;https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Pilsēta/Novads
! colspan=&quot;2&quot; | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; | Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
| 
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}

==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}

2025. gada pašvaldību vēlēšanās &quot;Progresīvie&quot; kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu &quot;Progresīvie&quot; pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Pilsēta/Novads
! colspan=&quot;2&quot; | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; | Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
| 
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
| 
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}

== Vadība ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style=&quot;text-align: center;&quot;|{{dat|2017|2|25|N|bez}}&lt;ref name=&quot;provesture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align: center;&quot;|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''&lt;br /&gt;[[Ansis Dobelis]]&lt;br /&gt;[[Mārtiņš Kossovičs]]&lt;br /&gt;[[Ervins Labanovskis]]&lt;br /&gt;[[Guntis Laurins]]&lt;br /&gt;[[Ieva Staltmane]]&lt;br /&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style=&quot;text-align: center;&quot;|{{dat|2018|2|24|N|bez}}&lt;ref name=&quot;provesture&quot;/&gt;
|style=&quot;text-align: center;&quot;|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''&lt;br /&gt;[[Ansis Dobelis]]&lt;br /&gt;[[Māris Graudiņš]]&lt;br /&gt;[[Dace Kavasa]]&lt;br /&gt;[[Mārtiņš Kossovičs]]&lt;br /&gt;[[Ervins Labanovskis]]&lt;br /&gt;[[Edgars Labsvīrs]]&lt;br /&gt;[[Ieva Staltmane]]&lt;br /&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style=&quot;text-align: center;&quot;|{{dat|2019|9|14|N|bez}}&lt;ref name=&quot;ProVadisCepNen&quot;/&gt;
|style=&quot;text-align: center;&quot;|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''&lt;br /&gt;'''[[Edmunds Cepurītis]]'''&lt;br /&gt;[[Terēze Gruntmane]]&lt;br /&gt;[[Dace Kavasa]]&lt;br /&gt;[[Viesturs Kleinbergs]]&lt;br /&gt;[[Igors Kļaviņš]]&lt;br /&gt;[[Mārtiņš Kossovičs]]&lt;br /&gt;[[Ervins Labanovskis]]&lt;br /&gt;[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style=&quot;text-align: center;&quot;|{{dat|2021|9|4|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align: center;&quot;|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''&lt;br /&gt;'''[[Atis Švinka]]'''&lt;br /&gt;[[Leila Rasima]]&lt;br /&gt;[[Jana Simanovska]]&lt;br /&gt;[[Inga Liepa-Meiere]]&lt;br /&gt;[[Mārtiņš Kossovičs]]&lt;br /&gt;[[Justīne Panteļējeva]]&lt;br /&gt;[[Dāvis Lodziņš]]&lt;br /&gt;[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''&lt;br /&gt;'''[[Justīne Panteļējeva]]'''&lt;br /&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;br /&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;br /&gt;[[Zane Pūpola]] (atbr. 22.05.2024.)&lt;br /&gt;Aleksandrs Kalējs (iecelts 22.05.2024.)&lt;br /&gt;[[Niks Derums]]&lt;br /&gt;[[Dāvis Lodziņš]]&lt;br /&gt;[[Mairita Lūse]]&lt;br /&gt;[[Atis Švinka]]
|-
!6
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |''šobrīd''
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''&lt;br /&gt;'''[[Agnese Lāce]]'''&lt;br /&gt;[[Marta Bogustova]]&lt;br /&gt;[[Ģirts Dubkēvičs]]&lt;br /&gt;[[Viesturs Kleinbergs]]&lt;br /&gt;[[Mairita Lūse]]&lt;br /&gt;[[Jana Simanovska]]&lt;br /&gt;[[Mārtiņš Staķis]]&lt;br /&gt;[[Elīna Pinto]] (atbr. 22.10.2025.)&lt;br /&gt;[[Mārtiņš Mieriņš]] (iecelts 22.10.2025.)&lt;br /&gt;[[Atis Švinka]]&lt;br /&gt;[[Paula Zvejniece]]
|-
|}

== Partijas finansējums ==

&quot;Progresīvie&quot; kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&amp;t=2s|accessdate=2017-12-17}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}&lt;/ref&gt; Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}&lt;/ref&gt; Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}&lt;/ref&gt; un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}&lt;/ref&gt; Elīna Pinto ar 750,00 eiro.

2018. gada jūlijā &quot;Progresīvie&quot; paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}&lt;/ref&gt; 2018. gada beigās &quot;Progresīvie&quot; savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējie logo ==

{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}

== Atsauces ==

{{Atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;dibinLA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;dibinDelfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;dibinIr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija &quot;Progresīvie&quot;|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;dibinDiena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm &quot;par&quot; nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;veles2017Aizpute&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&amp;locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, &quot;PROGRESĪVIE&quot;|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;veles2017Marupe&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&amp;locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, &quot;PROGRESĪVIE&quot;|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;veles2017Kegums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&amp;locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, &quot;PROGRESĪVIE&quot;|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;veles2017Jurmala&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&amp;locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, &quot;PROGRESĪVIE&quot;|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}&lt;/ref&gt;
}}

{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]</text>
      <sha1>p1b6wfq9z5qyuedjc4v17chhn0bx99w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivars Ijabs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>346158</id>
    <revision>
      <id>4531831</id>
      <parentid>4497789</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T13:05:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Skolas mācēklis</username>
        <id>90215</id>
      </contributor>
      <origin>4531831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8658" sha1="k36zc4jk8v21bf5gp46zt6z3hrztors" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ivars Ijabs
| attēls = File:1718797657563 20240618 IJABS Ivars LV 008.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Ivars Ijabs 2024. gadā
| amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts
| term_sākums = 2019. gada 27. maijs
| term_beigas = šobrīd
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis2 = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|11|17}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas attīstībai]] &lt;small&gt;(kopš 2019)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Terēze Zīberte-Ijaba
| alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmija]]&lt;br&gt;[[Latvijas Universitāte]]
| profesija = [[politologs]], [[politiķis]], [[mūziķis]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| vārds_orģ = 
}}
'''Ivars Ijabs''' (dzimis {{dat|1972|11|17}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politologs]], [[politika|politiķis]], [[Latvijas Universitāte]]s pasniedzējs, [[profesors]], politikas [[zinātņu doktors]], kā arī mūziķis — [[Mežrags|mežradznieks]]. Kopš 2019. gada [[Eiroparlamentārietis|Eiropas Parlamenta deputāts]], pārstāv partiju &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;, kurā ir valdes loceklis.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1972. ɡadā aktrises Baibas Nollendorfas ģimenē. Mācījās [[Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola]], bija [[mežrags|mežradznieks]] pūtēju orķestrī &quot;Rīga&quot; un [[Liepājas simfoniskais orķestris|Liepājas simfoniskajā orķestrī]].&lt;ref name=&quot;la&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/par-mullasanos-politika/|title=Ījabs: Izsakoties par politiku, intelektuāļi ir kautiņā iekšā|publisher=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2017|3|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ieguvɑ bakalaura grādu [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmijā]] (1996). Ir latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Lettonia]]'' biedrs.

No 1997. līdz 2003. gadam studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]]. Ieguva maģistra grādu filozofijā (2003), strādāja Latvijas Universitātē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sppi.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/aspri/CV/Ijabs_CV_EN.doc|title=Ivars Ijabs|publisher=SPPI|accessdate={{dat|2017|3|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190120120816/https://www.sppi.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/aspri/CV/Ijabs_CV_EN.doc|archivedate={{dat|2019|01|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
2007. gadā ieguva politikas zinātnes [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu par darbu  “Pilsoniskās sabiedrības diskurss modernajā politikas teorijā un tās elementi Latvijas politisko ideju vēsturē (Miķelis Valters un Pauls Šīmanis)”. Ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rīkojumu iecelts [[Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija|LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā]].&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=268333 Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 433 ''Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei'', prot. Nr. 42 31.§], «[[Latvijas Vēstnesis]]», 164 (5224), 21 August 2014, (accessed 12 April 2019)&lt;/ref&gt;

[[Latvijas Politologu biedrība]]s priekšsēdētājs. Vairāku pētniecisko rakstu un grāmatu autors. I. Ijabs ir publicējies vairākos žurnālos.

No 2013. gada 30. aprīļa līdz 2019. gada 17. janvārim bija [[Sorosa fonds—Latvija|Sorosa fonda — Latvijā]] valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt to atsevišķi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/fonds-atvertai-sabiedribai-dots/40003080436|title=Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS|website=www.firmas.lv|access-date=2019-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Precējies ar vijolnieci Terēzi Zīberti-Ijabu, ģimenē auguši trīs bērni.&lt;ref name=&quot;la&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
2019. gada sākumā tika paziņots, ka I. Ijabs plāno kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās,&lt;ref&gt;[https://attistibaipar.lv/zinas/ivars-ijabs-kandides-eiropas-parlamenta-velesanas-no-attistibaipar-saraksta Ivars Ijabs kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās no “Attīstībai / Par!” saraksta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190120134615/https://attistibaipar.lv/zinas/ivars-ijabs-kandides-eiropas-parlamenta-velesanas-no-attistibaipar-saraksta |date={{dat|2019|01|20||bez}} }} Attīstībai/Par!&lt;/ref&gt; un maijā notikušajās [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|vēlēšanās]] viņš bija apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta līderis, nebūdams apvienību veidojošo politisko partiju biedrs. I. Ijabs kā vienīgais no sava saraksta tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]].

2019. gada oktobrī iestājās partijā &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6792752/pabriks-un-ijabs-pievienojusies-partijai-latvijas-attistibai Pabriks un Ijabs pievienojušies partijai &quot;Latvijas attīstībai&quot;] TVnet&lt;/ref&gt;

Eiropas Parlamentā strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Delegācijā attiecībām ar Amerikas Savienotajām valstīm, kā arī ir aizstājējs Ekonomikas un monetārājā komitejā, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, Delegācijā attiecībām ar Andu Kopienas valstīm, Delegācijā attiecībām ar Dienvidaustrumāzijas valstīm un ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN) un Delegācijā Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajā asamblejā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/197624/IVARS_IJABS/home|title=Ivars IJABS {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|last=|first=|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2020-07-30|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kļuva arī par Īpašās komitejas attiecībā uz vēža uzveikšanu locekli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/sed/doc/news/flash/24221/Full%20Members%20new%20committees_09-07-2020_en.pdf|title=Full Members of new committees|publisher=Eiropas Parlaments|access-date=30/07/2020|date=09/07/2020|archive-date={{dat|2021|11|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211112124345/https://www.europarl.europa.eu/sed/doc/news/flash/24221/Full%20Members%20new%20committees_09-07-2020_en.pdf}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad [[Juris Pūce]] reputācijas skandāla rezultātā atkāpās no partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; valdes priekšsēdētāja un apvienības &quot;Attīstībai/Par!&quot; līdzpriekšsēdētāja amata, I. Ijabs pārņēma šos amatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/ijabs-latvijas-attistibai-nav-sistemisku-problemu-partijas-finansu-jautajumos/|title=Ijabs: “Latvijas attīstībai” nav “sistēmisku problēmu” partijas finanšu jautājumos|website=LA.LV|access-date=2021-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gada decembrī ievēlēts par vienu no partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; līdzpriekšsēdētājiem.

[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] tika atkārtoti ievēlēts par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] no partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot;, kura vēlēšanās ieguva 9,36% vēlētāju balsu. Ievēlēts par Eiropas Parlamenta politiskās grupas ''[[Atjauno Eiropu|Renew Europe]]'' viceprezidentu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=null|first=null|last2=null|first2=null|last3=null|first3=null|last4=null|first4=null|date=2017|title=null|url=http://dx.doi.org/10.15530/urtec-2017-2670073|journal=Proceedings of the 5th Unconventional Resources Technology Conference|location=Tulsa, OK, USA|publisher=American Association of Petroleum Geologists|doi=10.15530/urtec-2017-2670073}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{tviteris|ijabs}}
* [https://ijabs.eu/ Mājaslapa]
{{10. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ījabs, Ivars}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas attīstībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļi]]</text>
      <sha1>k36zc4jk8v21bf5gp46zt6z3hrztors</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Vajadzīgie raksti/Visas sarkanās saites</title>
    <ns>4</ns>
    <id>352413</id>
    <revision>
      <id>4532058</id>
      <parentid>4528993</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T03:01:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4532058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56019" sha1="io8l0atog080w4qp03v1loqd8vf3kh6" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
'''Vikipēdijas pieprasītās lapas''' ir tie raksti, uz kurām norāda visvairāk sarkano saišu (no rakstiem). Pastāv arī Vikipēdijas īpašā lapa &quot;[[Special:WantedPages|Pieprasītās lapas]]&quot;, taču tās dati tiek reti atjaunināti un tajā ir saites uz visām Vikipēdijas vārdtelpām (dažādām diskusijām, veidnēm u.t.t.). Šī rakstu statistika var nebūt pilnīga.

Skatīt arī [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|šo sarakstu]], kurā ņemtas vērā vienīgi saites pašā rakstu vikitekstā.

== Informācija ==
&lt;!-- INFO START --&gt;
* Avots: [[quarry:query/16153]]
* Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 5. oktobris plkst. 03:01:03
&lt;!-- INFO END --&gt;

== Saraksts ==
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa !! Saites
|-
| [[Indijas nacionālais kalendārs]] || 1432
|-
| [[Ķempju luterāņu baznīca]] || 531
|-
| [[Liepnas pareizticīgo baznīca]] || 530
|-
| [[Siguldas luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Kandavas luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Auziņu katoļu baznīca]] || 530
|-
| [[Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530
|-
| [[Cesvaines luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Vangažu luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530
|-
| [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] || 529
|-
| [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)]] || 529
|-
| [[Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529
|-
| [[Garkalnes luterāņu baznīca]] || 529
|-
| [[Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529
|-
| [[Skujenes baznīca]] || 529
|-
| [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams]] || 529
|-
| [[Āraišu baznīca]] || 529
|-
| [[Zaubes luterāņu baznīca]] || 529
|-
| [[Zlēku luterāņu baznīca]] || 529
|-
| [[Zaubes pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Ugāles luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Rīgas mormoņu baznīca]] || 528
|-
| [[Sakas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Jaunlaicenes baznīca]] || 528
|-
| [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528
|-
| [[Ventspils baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze]] || 528
|-
| [[Lomu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Užavas luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Grīvas vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528
|-
| [[Veclaicenes baznīca]] || 528
|-
| [[Cīravas baznīca]] || 528
|-
| [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Valmieras baptistu baznīca]] || 528
|-
| [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528
|-
| [[Ķekavas luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Puzes luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Staiceles baznīca]] || 528
|-
| [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Daugavpils vasarsvētku draudzes &quot;Jaunā dzīve&quot; baznīca]] || 528
|-
| [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Varakļānu Viktora baznīca]] || 528
|-
| [[Pēterupes luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Cesvaines katoļu baznīca]] || 528
|-
| [[Limbažu baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Mālkalna vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Piltenes luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Kosas baznīca]] || 528
|-
| [[Jaunburtnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Jelgavas baptistu baznīca]] || 528
|-
| [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Saulkrastu katoļu baznīca]] || 528
|-
| [[Gajokas vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Māļu baznīca]] || 528
|-
| [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 375
|-
| [[Garozas muiža]] || 354
|-
| [[Lemur-2]] || 354
|-
| [[Ārlavas muiža]] || 353
|-
| [[Startu muiža]] || 352
|-
| [[Altonas muižiņa]] || 350
|-
| [[Zaļmuiža (muiža)]] || 350
|-
| [[Šeimaņu muiža]] || 349
|-
| [[Annasmuiža (muiža)]] || 349
|-
| [[Karpa (Korfa) muiža]] || 349
|-
| [[Helēnes muiža]] || 349
|-
| [[Jasmuiža (muiža)]] || 349
|-
| [[Audēju muiža]] || 349
|-
| [[Vaivada muiža]] || 349
|-
| [[Vispārīgs augšējā līmeņa domēns]] || 264
|-
| [[PubMed Central]] || 262
|-
| [[Igors Solovjovs]] || 259
|-
| [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 258
|-
| [[Trusis (zodiaks)]] || 247
|-
| [[Drakons (zodiaks)]] || 247
|-
| [[Jānis XV]] || 245
|-
| [[Nikolajs IV]] || 245
|-
| [[Gelasijs II]] || 243
|-
| [[Martins IV]] || 242
|-
| [[Honorijs II]] || 241
|-
| [[Honorijs IV]] || 241
|-
| [[Jānis XVIII]] || 241
|-
| [[Jānis XXI]] || 241
|-
| [[Celestīns II]] || 241
|-
| [[Nikolajs III]] || 241
|-
| [[Nikolajs II (pāvests)]] || 241
|-
| [[Paskāls II]] || 241
|-
| [[Benedikts VII]] || 240
|-
| [[Jānis XVII]] || 240
|-
| [[Pērtiķis (zodiaks)]] || 240
|-
| [[Čūska (zodiaks)]] || 240
|-
| [[Anastasijs IV]] || 240
|-
| [[Stefans VIII]] || 240
|-
| [[Agapets II]] || 240
|-
| [[Tīģeris (zodiaks)]] || 240
|-
| [[Lūcijs III]] || 240
|-
| [[Adriāns V]] || 240
|-
| [[Viktors III]] || 239
|-
| [[Jānis XIII]] || 239
|-
| [[Silvestrs III]] || 239
|-
| [[Marīns II]] || 239
|-
| [[Stefans VII]] || 239
|-
| [[Kaza (zodiaks)]] || 239
|-
| [[Hilārijs]] || 239
|-
| [[Sergejs IV]] || 238
|-
| [[Gailis (zodiaks)]] || 238
|-
| [[Stefans IX]] || 238
|-
| [[Dons (pāvests)]] || 238
|-
| [[Zirgs (zodiaks)]] || 237
|-
| [[Vērsis (zodiaks)]] || 236
|-
| [[Žurka (zodiaks)]] || 236
|-
| [[2017.—2018. gada NBA sezona]] || 233
|-
| [[Suns (zodiaks)]] || 232
|-
| [[Cūka (zodiaks)]] || 232
|-
| [[Ērika Zommere]] || 225
|-
| [[2019.—2020. gada NBA sezona]] || 223
|-
| [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija]] || 215
|-
| [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 214
|-
| [[ASV 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 210
|-
| [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 207
|-
| [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] || 206
|-
| [[LR Augstākās Padomes deputāti]] || 204
|-
| [[LR Augstākās Padomes frakcijas]] || 204
|-
| [[2020.—2021. gada NBA sezona]] || 201
|-
| [[Paulis Kļaviņš]] || 199
|-
| [[Andrejs Naglis]] || 199
|-
| [[2021.—2022. gada NBA sezona]] || 199
|-
| [[STS-121]] || 198
|-
| [[STS-108]] || 198
|-
| [[STS-114]] || 197
|-
| [[STS-106]] || 197
|-
| [[STS-112]] || 197
|-
| [[STS-113]] || 196
|-
| [[STS-92]] || 196
|-
| [[STS-100]] || 196
|-
| [[Valstu uzskaitījums ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 196
|-
| [[STS-105]] || 196
|-
| [[STS-104]] || 195
|-
| [[STS-115]] || 194
|-
| [[STS-102]] || 194
|-
| [[STS-88]] || 194
|-
| [[STS-110]] || 194
|-
| [[STS-111]] || 194
|-
| [[STS-101]] || 193
|-
| [[STS-98]] || 193
|-
| [[STS-96]] || 192
|-
| [[STS-97]] || 192
|-
| [[2022.—2023. gada NBA sezona]] || 191
|-
| [[Valstis vairākos kontinentos]] || 186
|-
| [[ÑuSat]] || 185
|-
| [[Baiba Brigmane]] || 185
|-
| [[OneWeb]] || 185
|-
| [[Žanete Vasaraudze]] || 184
|-
| [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 183
|-
| [[ICEYE]] || 183
|-
| [[Jānis Esta]] || 183
|-
| [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 182
|-
| [[Pāvels Maksimovs]] || 182
|-
| [[2023.—2024. gada NBA sezona]] || 180
|-
| [[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 180
|-
| [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 179
|-
| [[Jānis Porietis]] || 178
|-
| [[Futbols 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 177
|-
| [[Tumes meži]] || 175
|-
| [[Latvijas Darba savienība un tautas apvienība]] || 175
|-
| [[Roberts Ričardsons]] || 174
|-
| [[Mežole]] || 174
|-
| [[Vadaiņu purvs]] || 174
|-
| [[Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija]] || 174
|-
| [[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]] || 173
|-
| [[Dzelves-Kroņa purvs]] || 173
|-
| [[Zodānu purvs]] || 173
|-
| [[Pluču tīrelis]] || 173
|-
| [[Latvijas Tautas partija]] || 173
|-
| [[Pelēču ezera purvs]] || 173
|-
| [[Seržu tīrelis]] || 172
|-
| [[Zušu–Staiņu sēravoti]] || 172
|-
| [[Platenes purvs]] || 172
|-
| [[Plieņciema kāpa]] || 172
|-
| [[Kārķu purvs]] || 172
|-
| [[Sloku purvs]] || 172
|-
| [[Dubnas paliene]] || 172
|-
| [[Pokratas ezers]] || 172
|-
| [[Klagatu purvs]] || 172
|-
| [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] || 172
|-
| [[Kinkausku meži]] || 172
|-
| [[Medumu ezera salas]] || 172
|-
| [[Lielais un Pemmes purvs]] || 172
|-
| [[Kadiķu nora]] || 172
|-
| [[Grebļukalns]] || 172
|-
| [[Pelcīšu purvs]] || 172
|-
| [[Skujines ezers]] || 172
|-
| [[Dūņezers (dabas liegums)]] || 172
|-
| [[Padomju Savienība 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 172
|-
| [[Pašulienes mežs]] || 172
|-
| [[Matkules meži]] || 172
|-
| [[Riesta-Džūkstenes purvs]] || 172
|-
| [[Posolnīca (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Klaucānu un Priekulānu ezers]] || 171
|-
| [[Pāces pļavas]] || 171
|-
| [[Sakas grīņi]] || 171
|-
| [[Spinduļu meži]] || 171
|-
| [[Katlešu meži]] || 171
|-
| [[Kupravas liepu audze]] || 171
|-
| [[Krojas meži]] || 171
|-
| [[Purgaiļu purvs]] || 171
|-
| [[Nagļu un Ansiņu purvs]] || 171
|-
| [[Ellītes purvs]] || 171
|-
| [[Īslīce (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Starinas mežs]] || 171
|-
| [[Lielais mārku purvs (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Manģenes meži]] || 171
|-
| [[Lapiņu ezers]] || 171
|-
| [[Oleru purvs]] || 171
|-
| [[Piešdanga]] || 171
|-
| [[Puzes smilšu krupja atradne]] || 171
|-
| [[Dziļezers un Riebezers]] || 171
|-
| [[Ļubasts]] || 171
|-
| [[Ungurpils meži]] || 171
|-
| [[Raudas meži]] || 171
|-
| [[Virguļicas meži]] || 171
|-
| [[Tīreļu purvs (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Popes zāļu purvs]] || 171
|-
| [[Taurīšu ezers (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Spuļģu purvs]] || 171
|-
| [[Tīrās sūnas purvs]] || 171
|-
| [[Būšnieku ezera krasts]] || 171
|-
| [[Sofikalna meži]] || 171
|-
| [[Dūņezera purvs]] || 171
|-
| [[Gaujienas priedes]] || 171
|-
| [[2024.—2025. gada NBA sezona]] || 171
|-
| [[Orlovas (Ērgļu) purvs]] || 171
|-
| [[Vērenes gobu un vīksnu audze]] || 171
|-
| [[Liepnas niedrāji]] || 171
|-
| [[Dzilnas dumbrāji]] || 171
|-
| [[Nīgrandes meži]] || 171
|-
| [[Dimantu mežs]] || 171
|-
| [[Līvbērzes liekņa]] || 171
|-
| [[Dvietes dumbrāji]] || 171
|-
| [[Vērenes purvi]] || 171
|-
| [[Tīšezers (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Krapas gārša]] || 171
|-
| [[Guntis Bērziņš]] || 169
|-
| [[STS-49]] || 168
|-
| [[Māris Krastiņš]] || 167
|-
| [[ASV 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 167
|-
| [[Satversmes sapulces deputāti]] || 167
|-
| [[Satversmes sapulces frakcijas]] || 167
|-
| [[Inta Feldmane]] || 166
|-
| [[Andis Kāposts]] || 166
|-
| [[Alberts Krūmiņš]] || 166
|-
| [[Anatolijs Mackevičs]] || 166
|-
| [[Igors Aleksandrovs]] || 165
|-
| [[Uldis Briedis (politiķis)]] || 165
|-
| [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 164
|-
| [[ASV 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 163
|-
| [[ASV 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 161
|-
| [[Andris Saulītis]] || 159
|-
| [[Džeks Steinbergers]] || 158
|-
| [[Džefrijs Hintons]] || 158
|-
| [[Kips Torns]] || 158
|-
| [[Ričards Teilors]] || 158
|-
| [[Rainers Veiss]] || 156
|-
| [[Bertrams Brokhauss]] || 156
|-
| [[Filips Andersons]] || 156
|-
| [[Janīna Kušnere]] || 156
|-
| [[Džordžs Smits]] || 156
|-
| [[Martinuss Veltmans]] || 156
|-
| [[Karls Aleksandrs Millers]] || 156
|-
| [[Ludmila Kuprijanova]] || 156
|-
| [[Sjukuro Manabe]] || 155
|-
| [[Džons Maikls Kosterlics]] || 155
|-
| [[2025.—2026. gada NBA sezona]] || 155
|-
| [[Melvins Švarcs]] || 155
|-
| [[Nevils Mots]] || 155
|-
| [[Džons Martiniss]] || 155
|-
| [[Džeimss Kronins]] || 155
|-
| [[Antons Ceilingers]] || 155
|-
| [[Bērtons Rihters]] || 155
|-
| [[Šeldons Glešovs]] || 155
|-
| [[Kenets Vilsons]] || 155
|-
| [[Ferencs Krauss]] || 155
|-
| [[Roberts Laflins]] || 155
|-
| [[Džozefs Teilors]] || 155
|-
| [[Volfgangs Keterle]] || 155
|-
| [[Pjērs Agostīni]] || 155
|-
| [[Berijs Berišs]] || 155
|-
| [[Tošihide Maskava]] || 155
|-
| [[Volfgangs Pauls]] || 155
|-
| [[Mišels Devorē]] || 155
|-
| [[Hanss Dēmelts]] || 155
|-
| [[Padomju Savienība 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 155
|-
| [[Daniels Cui]] || 155
|-
| [[Anna Lijē]] || 155
|-
| [[Arturs Makdonalds]] || 155
|-
| [[Mišels Majors]] || 155
|-
| [[Frenks Vilčeks]] || 155
|-
| [[Alēns Aspekts]] || 155
|-
| [[Viljams Filips]] || 155
|-
| [[Dankans Haldeins]] || 155
|-
| [[Džons Klausers]] || 155
|-
| [[Roberts Hofštadters]] || 155
|-
| [[Entonijs Legets]] || 155
|-
| [[Takaaki Kadzita]] || 155
|-
| [[Džons Klārks]] || 155
|-
| [[Teodors Henšs]] || 155
|-
| [[Rasels Halss]] || 155
|-
| [[Semjuels Džaodžuns Dins]] || 154
|-
| [[Bens Motelsons]] || 154
|-
| [[Džeroms Frīdmens]] || 154
|-
| [[Deivids Policers]] || 154
|-
| [[Frederiks Reinss]] || 154
|-
| [[Normans Remzijs]] || 154
|-
| [[Ēriks Kornels]] || 154
|-
| [[Klods Kohentannodji]] || 154
|-
| [[Herberts Kroemers]] || 154
|-
| [[Džons Meters]] || 154
|-
| [[Didjē Kelozs]] || 154
|-
| [[14. Saeimas frakcijas]] || 154
|-
| [[Heinrihs Rorers]] || 154
|-
| [[Džeimss Pīblss]] || 154
|-
| [[Žerārs Murū]] || 154
|-
| [[Džons Hols]] || 154
|-
| [[Klifords Šalls]] || 154
|-
| [[Henrijs Kendals]] || 154
|-
| [[Deivids Dž. Tuless]] || 154
|-
| [[Luijs Eižens Felikss Neēls]] || 154
|-
| [[Polikarps Kušs]] || 154
|-
| [[Andrea Geza]] || 154
|-
| [[Reimonds Deiviss]] || 154
|-
| [[Džons van Vlaks]] || 154
|-
| [[Pjērs Žils de Žēns]] || 154
|-
| [[Džons Šrīfers]] || 154
|-
| [[Reinhards Gencels]] || 154
|-
| [[Deivids Moriss Lī]] || 154
|-
| [[Karls Vīmans]] || 154
|-
| [[Vals Fičs]] || 153
|-
| [[Džordžio Parizi]] || 152
|-
| [[Klauss Hazelmans]] || 152
|-
| [[Arturs Eškins]] || 152
|-
| [[ASV 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 152
|-
| [[Horsts Stormers]] || 152
|-
| [[Duglass Osherofs]] || 152
|-
| [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 151
|-
| [[SpaceBEE]] || 151
|-
| [[Toms Džonss (filma)]] || 150
|-
| [[ASV 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 150
|-
| [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 150
|-
| [[Roberts Ķipurs]] || 149
|-
| [[14. Saeimas deputāti]] || 148
|-
| [[Austrumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 148
|-
| [[ASV 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 147
|-
| [[12. Saeimas frakcijas]] || 147
|-
| [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 146
|-
| [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 144
|-
| [[13. Saeimas frakcijas]] || 143
|-
| [[Ivanāni]] || 141
|-
| [[4. Saeimas frakcijas]] || 140
|-
| [[USA-239]] || 140
|-
| [[1960. gada F1 sezona]] || 140
|-
| [[Hawk (pavadonis)]] || 140
|-
| [[ASV 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 140
|-
| [[Daugavpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 139
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[Mihails Kameņeckis]] || 139
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[USA-295]] || 139
|-
| [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[Viļānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Limbažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Cesvaines rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kārsavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ludzas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Apes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Viļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Limbažu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Viesītes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aizkraukles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ilūkstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sabiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saldus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Olaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ilūkstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Grīvas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Zilupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jēkabpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saldus rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Auces pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Liepājas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Pāvilostas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Mazsalacas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Krustpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Zilupes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Brocēnu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Auces rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Smiltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Stendes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saulkrastu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Abrenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Salacgrīvas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Baložu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Smiltenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saulkrastu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aizputes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Strenču pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Salaspils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Siguldas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Līgatnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ogres rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aizputes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Elejas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Krāslavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Mūsu dzīves labākie gadi]] || 138
|-
| [[Dagdas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Preiļu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Neretas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Grobiņas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Mārupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rēzeknes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Prometheus 2.2]] || 138
|-
| [[Krāslavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ventspils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valkas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Siguldas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ainažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Lapmežciema novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dagdas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Preiļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Futbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 138
|-
| [[Pļaviņu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Tukuma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valkas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Republikas pilsētas]] || 138
|-
| [[Līvānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Pļaviņu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kandavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Tukuma rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Subates pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ādažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valmieras rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Līvānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Priekules pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Bauskas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kandavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Alūksnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Lubānas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Durbes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Priekules rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dobeles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Alsungas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Bauskas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Gulbenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Talsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dobeles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Madonas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Piltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rūjienas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Iļģuciema sākumskola]] || 138
|-
| [[Ķekavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kuldīgas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Pēdējais imperators]] || 138
|-
| [[Talsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Varakļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Alojas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Madonas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ērgļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[1950. gada F1 sezona]] || 138
|-
| [[Rūjienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Skrundas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Maltas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kuldīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Cēsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jaunjelgavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Varakļānus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aknīstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ķeguma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dundagas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valdemārpils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Gaujienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Baldones rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valgundes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Cēsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jaunjelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Vangažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sedas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aknīstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sabiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Cesvaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kārsavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ludzas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Apes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Flock-1b 1]] || 137
|-
| [[Flock-1b 10]] || 137
|-
| [[Flock-1b 11]] || 137
|-
| [[Flock-1b 12]] || 137
|-
| [[Flock-1b 13]] || 137
|-
| [[Mežaparka sākumskola]] || 137
|-
| [[Flock-1b 14]] || 137
|-
| [[2. Saeimas frakcijas]] || 137
|-
| [[Flock-1b 2]] || 137
|-
| [[ASV 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 137
|-
| [[Flock-1b 3]] || 137
|-
| [[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola]] || 137
|-
| [[Flock-1b 4]] || 137
|-
| [[Flock-1b 5]] || 137
|-
| [[Flock-1b 7]] || 137
|-
| [[Ungārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 137
|-
| [[1953. gada F1 sezona]] || 137
|-
| [[Flock-1b 8]] || 137
|-
| [[Flock-1b 9]] || 137
|-
| [[Rīgas Imantas sākumskola]] || 137
|-
| [[STS-107]] || 136
|-
| [[1952. gada F1 sezona]] || 135
|-
| [[Kristīgais darba bloks]] || 135
|-
| [[Jaunā zemnieku apvienība]] || 135
|-
| [[4. Saeimas deputāti]] || 134
|-
| [[Futbols 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] || 134
|-
| [[ASV 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134
|-
| [[Futbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134
|-
| [[Progresīvā zemnieku partija]] || 134
|-
| [[Krievu zemnieku partija]] || 134
|-
| [[1. Saeimas frakcijas]] || 133
|-
| [[Sieviešu futbola 1. līga]] || 133
|-
| [[Sieviešu futbola kauss]] || 133
|-
| [[Futbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133
|-
| [[ASV 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133
|-
| [[British Summer Time]] || 133
|-
| [[Futbols 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133
|-
| [[Futbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[3. Saeimas frakcijas]] || 132
|-
| [[Futbols 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[Futbols 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[Futbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[Izpostīto apgabalu kongress un apvienotā savienība]] || 132
|-
| [[Futbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Futbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[2. Saeimas deputāti]] || 131
|-
| [[Futbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Futbols 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[ASV 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Futbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Futbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130
|-
| [[Ziedonis Rubezis]] || 130
|-
| [[Futbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130
|-
| [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] || 130
|-
| [[Ungārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130
|-
| [[Futbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129
|-
| [[Prometheus 2A]] || 129
|-
| [[Prometheus 2B]] || 129
|-
| [[USA-232]] || 129
|-
| [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 128
|-
| [[Bibcode]] || 128
|-
| [[Futbols 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 128
|-
| [[Ligita Silaraupa]] || 128
|-
| [[Kosmos-2473]] || 128
|-
| [[1. Saeimas deputāti]] || 127
|-
| [[Lāslo Krasnahorkai]] || 127
|-
| [[Krievu tautas partija]] || 127
|-
| [[Imants Valers]] || 127
|-
| [[1987. gada F1 sezona]] || 126
|-
| [[USA-242]] || 126
|-
| [[3. Saeimas deputāti]] || 126
|-
| [[Kristīgi saimnieciskais bloks]] || 126
|-
| [[Kosmos-2486]] || 126
|-
| [[Andrejs Kozlovs]] || 126
|-
| [[Programmatūras veidi]] || 126
|-
| [[Pēteris Hanka]] || 125
|-
| [[Ungārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 125
|-
| [[Greiva]] || 125
|-
| [[Venss Brends]] || 125
|-
| [[Guntars Jirgensons]] || 125
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Marokā]] || 124
|-
| [[Kosmos-2492]] || 124
|-
| [[ASV 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124
|-
| [[Kosmos-2493]] || 124
|-
| [[Skaidrīte Pilāte]] || 124
|-
| [[STS-95]] || 124
|-
| [[Edvards Gibsons]] || 124
|-
| [[Zviedrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124
|-
| [[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 124
|-
| [[Kosmos-2487]] || 124
|-
| [[Māris Ārbergs]] || 124
|-
| [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 123
|-
| [[Ronalds Evanss]] || 123
|-
| [[Džeks Lousma]] || 122
|-
| [[Džozefs Kervins]] || 122
|-
| [[Neoficiālās olimpiskās spēles]] || 122
|-
| [[Stjuarts Rūsa]] || 122
|-
| [[Herisons Šmits]] || 122
|-
| [[SKS 9. ekspedīcija]] || 122
|-
| [[Čārlzs Djūks]] || 122
|-
| [[STS-6]] || 122
|-
| [[Džeimss Ērvins]] || 122
|-
| [[STS-109]] || 122
|-
| [[Gandijs (filma)]] || 122
|-
| [[STS-90]] || 122
|-
| [[STS-91]] || 121
|-
| [[STS-51-L]] || 121
|-
| [[Meldru iela (Rīga)]] || 121
|-
| [[Firefly (pavadonis)]] || 121
|-
| [[STS-71]] || 121
|-
| [[Polija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 121
|-
| [[2016. gada F1 sezona]] || 120
|-
| [[SKS 5. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[Mežmalas iela (Rīga)]] || 120
|-
| [[Laimis Šāvējs]] || 120
|-
| [[Francija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 120
|-
| [[STS-8]] || 120
|-
| [[Tianqi]] || 120
|-
| [[SKS 1. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[Aizliegtās spēles]] || 120
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palestīnā]] || 120
|-
| [[STS-103]] || 120
|-
| [[STS-7]] || 120
|-
| [[STS-99]] || 120
|-
| [[SKS 13. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[O3b mPOWER]] || 120
|-
| [[STS-41-B]] || 120
|-
| [[STS-86]] || 120
|-
| [[SKS 3. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[STS-87]] || 120
|-
| [[Jānis Ābele]] || 120
|-
| [[STS-31]] || 120
|-
| [[STS-9]] || 120
|-
| [[Aivars Dronka]] || 119
|-
| [[STS-34]] || 119
|-
| [[STS-63]] || 119
|-
| [[STS-78]] || 119
|-
| [[STS-1]] || 119
|-
| [[Melīdas iela]] || 119
|-
| [[STS-81]] || 119
|-
| [[SKS 4. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[SKS 11. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas ASV]] || 119
|-
| [[SKS 7. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[STS-57]] || 119
|-
| [[STS-58]] || 119
|-
| [[Valentīns Grigorjevs]] || 119
|-
| [[SKS 8. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[Aivars Volfs]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]] || 119
|-
| [[SKS 6. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[Kaukāza vietniecība]] || 119
|-
| [[Tors (supervaronis)]] || 119
|-
| [[STS-41-D]] || 119
|-
| [[STS-73]] || 119
|-
| [[STS-61-A]] || 119
|-
| [[Džo Engls]] || 119
|-
| [[STS-89]] || 119
|-
| [[STS-42]] || 119
|-
| [[Juris Žūriņš]] || 119
|-
| [[Itālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119
|-
| [[STS-76]] || 119
|-
| [[SKS 2. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jemenā]] || 118
|-
| [[STS-77]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidkorejā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jordānijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mauritānijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nīderlandē]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tunisijā]] || 118
|-
| [[STS-35]] || 118
|-
| [[Kolivaņas vietniecība]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Omānā]] || 118
|-
| [[STS-79]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] || 118
|-
| [[STS-93]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kambodžā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kubā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Meksikā]] || 118
|-
| [[STS-94]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bahreinā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Laosā]] || 118
|-
| [[STS-66]] || 118
|-
| [[STS-80]] || 118
|-
| [[Deizijas kundzes šoferis]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kanāda]] || 118
|-
| [[STS-38]] || 118
|-
| [[STS-55]] || 118
|-
| [[STS-67]] || 118
|-
| [[SKS 10. ekspedīcija]] || 118
|-
| [[Sīpeles iela]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] || 118
|-
| [[STS-5]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Panamā]] || 118
|-
| [[STS-82]] || 118
|-
| [[Kapteiņu iela (Rīga)]] || 118
|-
| [[STS-2]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kazahstānā]] || 118
|-
| [[STS-4]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Libānā]] || 118
|-
| [[STS-83]] || 118
|-
| [[SKS 12. ekspedīcija]] || 118
|-
| [[Guntis Rozītis]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irākā]] || 118
|-
| [[STS-26]] || 118
|-
| [[Kens Metinglijs]] || 118
|-
| [[STS-84]] || 118
|-
| [[Ričards Trulijs]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Īrijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Beļģijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Filipīnās]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irānā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiprā]] || 118
|-
| [[STS-41]] || 118
|-
| [[STS-51-A]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Peru]] || 118
|-
| [[STS-85]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] || 118
|-
| [[Visvaldis Skujiņš]] || 118
|-
| [[STS-51-B]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Namībijā]] || 118
|-
| [[STS-60]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] || 118
|-
| [[STS-72]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šveicē]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Izraēlā]] || 118
|-
| [[STS-3]] || 118
|-
| [[STS-51-D]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nepālā]] || 118
|-
| [[STS-61]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sīrijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vjetnamā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajos Arābu Emirātos]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jamaikā]] || 118
|-
| [[STS-41-G]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mali]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērijā]] || 118
|-
| [[STS-74]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maltā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Taizemē]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Argentīnā]] || 118
|-
| [[STS-51-I]] || 118
|-
| [[STS-61-C]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Saūda Arābijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tanzānijā]] || 118
|-
| [[STS-33]] || 117
|-
| [[STS-44]] || 117
|-
| [[STS-51-J]] || 117
|-
| [[STS-62]] || 117
|-
| [[Jānis Čevers]] || 117
|-
| [[Inese Krastiņa]] || 117
|-
| [[STS-45]] || 117
|-
| [[Oskars Zīds]] || 117
|-
| [[Martas Rinkas iela]] || 117
|-
| [[STS-46]] || 117
|-
| [[STS-52]] || 117
|-
| [[STS-64]] || 117
|-
| [[STS-36]] || 117
|-
| [[STS-47]] || 117
|-
| [[STS-53]] || 117
|-
| [[STS-65]] || 117
|-
| [[Andrejs Aleksejevs]] || 117
|-
| [[Ināra Ostrovska]] || 117
|-
| [[STS-37]] || 117
|-
| [[STS-48]] || 117
|-
| [[STS-54]] || 117
|-
| [[STS-39]] || 117
|-
| [[STS-56]] || 117
|-
| [[STS-68]] || 117
|-
| [[1986. gada F1 sezona]] || 117
|-
| [[Aleksejs Burunovs]] || 117
|-
| [[STS-50]] || 117
|-
| [[STS-69]] || 117
|-
| [[Avengers: Doomsday]] || 117
|-
| [[Deke Slayton]] || 117
|-
| [[STS-40]] || 117
|-
| [[STS-51]] || 117
|-
| [[Jānis Leja]] || 117
|-
| [[STS-27]] || 117
|-
| [[Dita Role]] || 117
|-
| [[STS-59]] || 117
|-
| [[STS-70]] || 117
|-
| [[STS-28]] || 117
|-
| [[Jānis Ozols (politiķis)]] || 117
|-
| [[STS-29]] || 117
|-
| [[STS-41-C]] || 117
|-
| [[STS-51-C]] || 117
|-
| [[Elita Šņepste]] || 117
|-
| [[1982. gada F1 sezona]] || 117
|-
| [[1985. gada F1 sezona]] || 117
|-
| [[Sūzana Heivorda]] || 117
|-
| [[STS-30]] || 117
|-
| [[STS-51-F]] || 117
|-
| [[STS-51-G]] || 117
|-
| [[STS-61-B]] || 117
|-
| [[STS-75]] || 117
|-
| [[STS-32]] || 117
|-
| [[STS-43]] || 117
|-
| [[Anita Kalniņa]] || 116
|-
| [[1984. gada F1 sezona]] || 116
|-
| [[Pēteris Ontužāns]] || 116
|-
| [[1981. gada F1 sezona]] || 116
|-
| [[Aivars Tiesnesis]] || 116
|-
| [[Pazudušie (6. sezona)]] || 116
|-
| [[Viesturs Šiliņš]] || 116
|-
| [[Mihails Pietkevičs]] || 116
|-
| [[Dzintra Hirša]] || 116
|-
| [[Aina Verze]] || 116
|-
| [[2019. gada F1 sezona]] || 116
|-
| [[Spānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 116
|-
| [[Autoceļš V35]] || 115
|-
| [[Corvus-BC 3]] || 115
|-
| [[Autoceļš V36]] || 115
|-
| [[Boriss Rastopirkins]] || 115
|-
| [[Astrocast]] || 115
|-
| [[Guntis Dambergs]] || 115
|-
| [[Autoceļš V39]] || 115
|-
| [[Helēna Soldatjonoka]] || 115
|-
| [[Pēteris Kalniņš (politiķis)]] || 115
|-
| [[Māra Ceriņa]] || 115
|-
| [[Normunds Rudevičs]] || 115
|-
| [[Astrīda Mūrniece]] || 115
|-
| [[Jānis Gailis (politiķis)]] || 115
|-
| [[Galileo 22]] || 115
|-
| [[Autoceļš V33]] || 115
|-
| [[Helmuts Čibulis]] || 115
|-
| [[Imants Stirāns]] || 115
|-
| [[Aivars Boja]] || 114
|-
| [[Autoceļš V38]] || 114
|-
| [[Dainis Locis]] || 114
|-
| [[Mārtiņš Emsiņš]] || 114
|-
| [[Ņina Savčenko]] || 114
|-
| [[Teija]] || 114
|-
| [[Tadeušs Ketlers]] || 114
|-
| [[Vanda Kezika]] || 114
|-
| [[1978. gada F1 sezona]] || 114
|-
| [[Palmira Lāce]] || 114
|-
| [[Raitis Vītoliņš]] || 114
|-
| [[Arnis Razminovičs]] || 114
|-
| [[Gunārs Freimanis (politiķis)]] || 114
|-
| [[Jēkabs Sproģis]] || 114
|-
| [[Kaspars Riekstiņš]] || 114
|-
| [[Autoceļš V34]] || 114
|-
| [[Foraminīferu atvere]] || 114
|-
| [[Miglas iela (Rīga)]] || 113
|-
| [[1977. gada F1 sezona]] || 113
|-
| [[Transportlīdzekļu bruņas]] || 113
|-
| [[Mana skaistā lēdija]] || 113
|-
| [[Brazīlija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113
|-
| [[1976. gada F1 sezona]] || 113
|-
| [[1983. gada F1 sezona]] || 113
|-
| [[Kepler (pavadonis)]] || 113
|-
| [[Olimpiskā harta]] || 113
|-
| [[ASV 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113
|-
| [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] || 112
|-
| [[USA-269]] || 112
|-
| [[USA-270]] || 112
|-
| [[USA-271]] || 112
|-
| [[Mārtijs (filma)]] || 112
|-
| [[USA-272]] || 112
|-
| [[Melderu iela (Rīga)]] || 112
|-
| [[Padomju Savienība 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 112
|-
| [[2015. gada F1 sezona]] || 112
|-
| [[Kanāla iela (Rīga)]] || 112
|-
| [[USA-266]] || 112
|-
| [[Airu iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[1979. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[Malēju iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[6. Saeimas frakcijas]] || 111
|-
| [[Misas iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[1970. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 111
|-
| [[1974. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[1980. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[Padomju Savienība 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[Džentlmeņu vienošanās]] || 111
|-
| [[Mazā Kleistu iela]] || 111
|-
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[Mērnieku iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[Spānija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[1973. gada F1 sezona]] || 110
|-
| [[USA-251]] || 110
|-
| [[Aizvēja iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[USA-252]] || 110
|-
| [[Murdu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Kabarē (filma)]] || 110
|-
| [[USA-253]] || 110
|-
| [[USA-254]] || 110
|-
| [[USA-255]] || 110
|-
| [[Mazjumpravas iela]] || 110
|-
| [[Mēmeles iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[USA-256]] || 110
|-
| [[1972. gada F1 sezona]] || 110
|-
| [[USA-257]] || 110
|-
| [[USA-258]] || 110
|-
| [[Kursīšu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Mārtiņa Peniķa iela]] || 110
|-
| [[USA-259]] || 110
|-
| [[Spulgas iela]] || 110
|-
| [[Melleņu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Mazā Ozolu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Mārtiņš Virsis]] || 110
|-
| [[Mazā Piena iela]] || 110
|-
| [[USA-248]] || 110
|-
| [[Mazā Klijānu iela]] || 110
|-
| [[Mežezera iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[USA-250]] || 110
|-
| [[1975. gada F1 sezona]] || 109
|-
| [[Mazā Riņķa iela]] || 109
|-
| [[Albatrosu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 109
|-
| [[Mārsila iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mazā Loka iela]] || 109
|-
| [[Stūrmaņu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 109
|-
| [[Vācija olimpiskajās spēlēs]] || 109
|-
| [[Mencu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Viktors Stikuts]] || 109
|-
| [[Meirānu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mangaļsalas iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mežrozīšu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Māllēpju iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mazā Peitavas iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mazā Berģu iela]] || 109
|-
| [[Margaritas Stārastes iela]] || 109
|-
| [[Monētu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Jānis Kazāks]] || 108
|-
| [[Mežvidu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Kazeņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mašīnu iela]] || 108
|-
| [[Klāņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Malkas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]] || 108
|-
| [[Mergupes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Salas iela]] || 108
|-
| [[Kļavu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Sēlpils iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Ķīļu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 108
|-
| [[Mežnoras iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 108
|-
| [[Kaimiņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[Murmastienes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mežogu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazurgas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Minsterejas iela]] || 108
|-
| [[Mazā Vējzaķsalas iela]] || 108
|-
| [[Makšķernieku iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Kadagas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Albatrosu iela]] || 108
|-
| [[Kadiķu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mežapurva iela]] || 108
|-
| [[Mīkleņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Klaipēdas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Apakšgrāvja iela]] || 108
|-
| [[Kazdangas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Cilvēku uzskaitījums, kuri atklājuši Olimpiskās spēles]] || 108
|-
| [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[Meniķu iela]] || 108
|-
| [[Mazā Bezdelīgu iela]] || 108
|-
| [[Mailes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mailīšu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Medzes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Ķiburgas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Ķērpju iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Krēmeru iela]] || 107
|-
| [[Jānis Mauliņš]] || 107
|-
| [[Olimpisko lāpu stafešu uzskaitījums]] || 107
|-
| [[Meļņička]] || 107
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Otrajā pasaules karā]] || 107
|-
| [[Krusas iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Pirmajā pasaules karā]] || 107
|-
| [[Leonards Tenis]] || 107
|-
| [[Mazā Medus iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Sieviešu dalība olimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[Kameņu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu ceremonija]] || 107
|-
| [[Normunds Pēterkops]] || 107
|-
| [[Apogu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Admirāļu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Vīrietis un sieviete]] || 107
|-
| [[Kalmju iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Triečupīte]] || 107
|-
| [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 107
|-
| [[Karūsu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Nāves gadījumi Olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle]] || 107
|-
| [[Ķivuļu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu skandālu un strīdu uzskaitījums]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu videospēles]] || 107
|-
| [[Jānis Rāzna]] || 107
|-
| [[Viktors Dinēvičs]] || 107
|-
| [[Majoru iela]] || 107
|-
| [[Kārsavas iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko vietu saraksts]] || 107
|-
| [[Jānis Kalviņš]] || 107
|-
| [[Dopings Olimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[Olimpiskais diploms]] || 107
|-
| [[Kauleņu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Komētas iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Vadims Faļkovs]] || 107
|-
| [[1984. gada Eiropas kausa fināls]] || 107
|-
| [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 107
|-
| [[1977. gada Eiropas kausa fināls]] || 106
|-
| [[Aizvaru iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Fengniao 1B]] || 106
|-
| [[Attekas iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Krapes iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[1967. gada F1 sezona]] || 106
|-
| [[Kundziņsalas 3. līnija]] || 106
|-
| [[CINEMA 1]] || 106
|-
| [[Kristīnes iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[1963. gada Eiropas kausa fināls]] || 106
|-
| [[Re (satellite)]] || 106
|-
| [[Kastaņu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Zhongxing 12]] || 106
|-
| [[TechEdSat]] || 106
|-
| [[Tianlian 1C]] || 106
|-
| [[Kupravas iela]] || 106
|-
| [[F-1 (pavadonis)]] || 106
|-
| [[Kaņepju iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Ādažu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[AeroCube 4]] || 106
|-
| [[Shijian 9A]] || 106
|-
| [[Aronas iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[MiR (pavadonis)]] || 106
|-
| [[Kvarca iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Niwaka]] || 106
|-
| [[1986. gada Eiropas kausa fināls]] || 106
|-
| [[AeroCube 4.5A]] || 106
|-
| [[Shijian 9B]] || 106
|-
| [[Ķīles iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Augstrozes iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[ExactView-1]] || 106
|-
| [[Jānis Strods (politiķis)]] || 106
|-
| [[AeroCube 4.5B]] || 106
|-
| [[We-Wish]] || 106
|-
| [[Xinyan 1]] || 106
|-
| [[CP5]] || 106
|-
| [[Auduma iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Aroniju iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[CSSWE]] || 106
|-
| [[Kaķasēkļa dambis]] || 106
|-
| [[CXBN]] || 106
|-
| [[ASV 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106
|-
| [[Gunta Gannusa]] || 106
|-
| [[Kraukļu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Ābeļu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Karpu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Ālantu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Yaogan 16A]] || 106
|-
| [[1982. gada Eiropas kausa fināls]] || 106
|-
| [[Raiko]] || 106
|-
| [[Kaspara iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Huanjing 1C]] || 106
|-
| [[Yaogan 16B]] || 106
|-
| [[Saulgožu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Imants Liepa]] || 106
|-
| [[Yaogan 16C]] || 106
|-
| [[Kosas iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[1969. gada Eiropas kausa fināls]] || 106
|-
| [[Kurmales iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 106
|-
| [[1969. gada F1 sezona]] || 106
|-
| [[Fengniao 1A]] || 106
|-
| [[Edmunds Grīnbergs]] || 106
|-
| [[Uldis Veldre]] || 105
|-
| [[1979. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kārlis Jūlijs Druva]] || 105
|-
| [[Aboras iela]] || 105
|-
| [[1965. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1981. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs]] || 105
|-
| [[Akotu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Atmodas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kaibalas iela]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 4. līnija]] || 105
|-
| [[Andris Liepiņš]] || 105
|-
| [[Kodola iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1959. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1961. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1992. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Katvara iela]] || 105
|-
| [[Aplokciema iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 1. līnija]] || 105
|-
| [[ASV 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105
|-
| [[Grīviņupīte]] || 105
|-
| [[1957. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 6. līnija]] || 105
|-
| [[1970. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Klods Lelušs]] || 105
|-
| [[1972. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Gremošanas trakts]] || 105
|-
| [[Akadēmijas laukums (Rīga)]] || 105
|-
| [[1983. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105
|-
| [[Atbalss iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Krīta iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1989. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 10. līnija]] || 105
|-
| [[1974. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas vēsture]] || 105
|-
| [[1976. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Artura Galindoma iela]] || 105
|-
| [[Asteres iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Gundars Kleinbergs]] || 105
|-
| [[1968. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 7. līnija]] || 105
|-
| [[Pēteris Keišs]] || 105
|-
| [[Kazragu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Modris Goba]] || 105
|-
| [[Abulas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Ķemmdziju iela]] || 105
|-
| [[Afeldu iela]] || 105
|-
| [[2027. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105
|-
| [[1966. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 11. līnija]] || 105
|-
| [[Kalējgrāvja iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Jānis Rubulis (1927—2014)]] || 105
|-
| [[1978. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1980. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kapļu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1964. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Sējas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 12. līnija]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 8. līnija]] || 105
|-
| [[Krotes iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Aveņu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1988. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1960. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1962. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1991. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[USA-260]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 13. līnija]] || 105
|-
| [[Kaķu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Māris Rudzītis (politiķis)]] || 105
|-
| [[1985. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1958. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kūduma iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105
|-
| [[Krūmiņsalas iela]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 9. līnija]] || 105
|-
| [[Asnu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Edgars Bāns]] || 105
|-
| [[Āmu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[USA-262]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 14. līnija]] || 105
|-
| [[Kangaru iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Arāju iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 15. līnija]] || 105
|-
| [[Rudīte Leitena]] || 105
|-
| [[Krišjāņa Berķa iela]] || 105
|-
| [[1956. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kātu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Krēgermuižas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Andreja Priedkalna iela]] || 105
|-
| [[2026. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105
|-
| [[1971. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Krievupes iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Keramikas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Arēnas iela]] || 105
|-
| [[Anatolijs Tučs]] || 105
|-
| [[Žanis Holšteins]] || 105
|-
| [[1990. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[USA-265]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 16. līnija]] || 105
|-
| [[Kreiseru iela]] || 105
|-
| [[1971. gada F1 sezona]] || 105
|-
| [[1973. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1975. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1987. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Ķelnes iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1967. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 2. līnija]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 2. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Izteka]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 4. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Armērijas iela]] || 104
|-
| [[Alfrēds Žīgurs]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 5. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Atvaru iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Āķa iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Atzaru iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Aknīstes iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 10. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Atzinības iela]] || 104
|-
| [[USA-274]] || 104
|-
| [[1968. gada F1 sezona]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 7. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Aļģu iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Audupes iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[USA-275]] || 104
|-
| [[Abzas iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[USA-276]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 8. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Anšlava Eglīša iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 13. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[1958. gada F1 sezona]] || 104
|-
| [[USA-278]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 9. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Auklu iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Asotes iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[USA-279]] || 104
|-
| [[Aizsprosta iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Elzasas eirokopiena]] || 104
|-
| [[Apakšgrāvja iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Indijas Okeāna Britu Teritorijas karogs]] || 104
|-
| [[Apļa iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 15. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Konventa sēta (Rīga)]] || 104
|-
| [[Atlasa iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[USA-296]] || 104
|-
| [[Ādama iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[USA-297]] || 104
|-
| [[Lielbritānija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[ASV 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[1965. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[Gunārs Resnais]] || 103
|-
| [[1961. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[Galvas vairogs]] || 103
|-
| [[Lauris Ērenpreiss]] || 103
|-
| [[ASV 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[1966. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[ASV 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[1962. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Denjels Šeinerts]] || 103
|-
| [[Šampētera iela (Rīga)]] || 103
|-
| [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[USA-203]] || 102
|-
| [[Skujupīte (Daugavas pieteka)]] || 102
|-
| [[USA-205]] || 102
|-
| [[1963. gada F1 sezona]] || 102
|-
| [[Lainis Kamaldiņš]] || 102
|-
| [[USA-206]] || 102
|-
| [[SITRO-AIS]] || 102
|-
| [[1959. gada F1 sezona]] || 102
|-
| [[USA-207]] || 102
|-
| [[USA-208]] || 102
|-
| [[USA-209]] || 102
|-
| [[Viesturs Pauls Karnups]] || 102
|-
| [[ASV 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[Robežupe (Daugavas pieteka)]] || 102
|-
| [[Modris Spuģis]] || 102
|-
| [[Strautu iela (Rīga)]] || 102
|-
| [[Vilnis Kazāks]] || 102
|-
| [[Šaltupe]] || 102
|-
| [[Austrālija olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[Zorkij-2M]] || 102
|-
| [[Šveice 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[Munda]] || 101
|-
| [[Nikolajs Krasohins]] || 101
|-
| [[Jāņupīte (Daugavas pieteka)]] || 101
|-
| [[Igors Bukovskis]] || 101
|-
| [[USA-221]] || 101
|-
| [[Jānis Kokins]] || 101
|-
| [[Nebenzodiazepīni]] || 101
|-
| [[Anita Stankēviča]] || 101
|-
| [[Kopvērtējums Giro d'Italia]] || 101
|-
| [[Ceļa Daugava]] || 101
|-
| [[USA-222]] || 101
|-
| [[Skrudalienas iela]] || 101
|-
| [[Gaļina Fjodorova]] || 101
|-
| [[5. Saeimas deputāti]] || 101
|-
| [[ASV 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 101
|-
| [[Andris Rozentāls]] || 101
|-
| [[Zigurds Tomiņš]] || 101
|-
| [[Sojuz TMA-3]] || 101
|-
| [[Voldemārs Novakšānovs]] || 101
|-
| [[Lorazepāms]] || 101
|-
| [[USA-228]] || 101
|-
| [[1964. gada F1 sezona]] || 101
|-
| [[USA-213]] || 101
|-
| [[Supertaça Cândido de Oliveira]] || 101
|-
| [[Kirgizstāna olimpiskajās spēlēs]] || 101
|-
| [[Andris Glāzītis]] || 101
|-
| [[Andris Grots]] || 101
|-
| [[Uldis Lakševics]] || 101
|-
| [[Tramadols]] || 101
|-
| [[Roberts Hartvigs]] || 101
|-
| [[USA-216]] || 101
|-
| [[Māris Zvaigzne]] || 101
|-
| [[Mārtiņš Ādams Kalniņš]] || 101
|-
| [[USA-217]] || 101
|-
| [[Smārdes iela (Rīga)]] || 101
|-
| [[Kārlis Jurkovskis]] || 101
|-
| [[Skuju iela (Rīga)]] || 101
|-
| [[Norvēģija olimpiskajās spēlēs]] || 101
|-
| [[Oskars Ustari]] || 101
|-
| [[Marku upīte]] || 101
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

[[Kategorija:Vikipēdija]]</text>
      <sha1>io8l0atog080w4qp03v1loqd8vf3kh6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tukuma iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>352604</id>
    <revision>
      <id>4532118</id>
      <parentid>4495895</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:33:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532118</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1968" sha1="odc5rv8682duzqgcoy7dkme0grwzygc" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Tukuma iela|Tukuma iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Tukuma iela
|attēls           = File:RigaTukumaIela.jpg
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q30223107|zoom=16}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Kurzemes rajons]]
|apkaime          = [[Āgenskalns]]
|ielas garums     = 140 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1 
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = {{Rīga sab|t=tb|5}}
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}
'''Tukuma iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielu]]. Tukuma ielas garums ir 140 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; Ielas turpinājums ir centrālā aleja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīcas]] teritorjā.

Rīgas kartē Tukuma iela pirmo reizi atrodama 1880. gadu sākumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna ielu katalogs |url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/ielas/6/ |website=citariga.lv |accessdate={{dat|2026|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Satiksmes kustība Tukuma ielā atļauta tikai Pilsoņu ielas virzienā. Šajā virzienā pa ielu kursē arī [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5. maršruta]] trolejbusi.

== Ielu savienojumi ==
Tukuma iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]]
* [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]]
[[Kategorija:Kurzemes rajons]]</text>
      <sha1>odc5rv8682duzqgcoy7dkme0grwzygc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>10</ns>
    <id>359864</id>
    <revision>
      <id>4532035</id>
      <parentid>4391523</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T21:43:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Brobbz</username>
        <id>81608</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532035</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3929" sha1="sdq2q14jpekqxskwrrv2w5ogz99km2m" xml:space="preserve">{{Navbox
| name  = Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
| title = [[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| state = uncollapsed
| bodyclass = hlist
| above = 

| group1 = Konkursi
| list1  = 
* [[2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Kopenhāgena 2003]]
* [[2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Lillehammere 2004]]
* [[2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Haselta 2005]]
* [[2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Bukareste 2006]]
* [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Roterdama 2007]]
* [[2008. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Limasola 2008]]
* [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Kijiva 2009]]
* [[2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Minska 2010]]
* [[2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Erevāna 2011]]
* [[2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Amsterdama 2012]]
* [[2013. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Kijiva 2013]]
* [[2014. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Marsa 2014]]
* [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Sofija 2015]]
* [[2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Valleta 2016]]
* [[2017. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Tblisi 2017]]
* [[2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Minska 2018]]
* [[2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Glivice 2019]]
* [[2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Varšava 2020]]
* [[2021. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Parīze 2021]]
* [[2022. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Erevāna 2022]]
* [[2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Nīca 2023]]
* [[2024. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Madride 2024]]
* [[2025. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Tbilisi 2025]]
* [[2026. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Takali 2026]]

| group2 = Pašreizējās dalībvalstis ([[2026. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]])
| list2  = 
* {{JESC|Albānija}}
* {{JESC|Armēnija}}
* {{JESC|Francija}}
* {{JESC|Gruzija}}
* {{JESC|Itālija}}
* {{JESC|Īrija}}
* {{JESC|Kipra}}
* {{JESC|Malta}}
* {{JESC|Melnkalne}}
* {{JESC|Nīderlande}}
* {{JESC|Polija}}
* {{JESC|Portugāle}}
* {{JESC|Sanmarīno}}
* {{JESC|Spānija}}
* {{JESC|Ukraina}}
* {{JESC|Ziemeļmaķedonija}}

| group3 = Bijušās dalībvalstis
| list3  = 
* {{JESC|Austrālija}}
* {{JESC|Azerbaidžāna}}
* {{JESC|Baltkrievija}}
* {{JESC|Beļģija}}
* {{JESC|Bulgārija}}
* {{JESC|Dānija}}
* {{JESC|Horvātija}}
* {{JESC|Grieķija}}
* {{JESC|Igaunija}}
* {{JESC|Izraēla}}
* {{JESC|Kazahstāna}}
* {{JESC|Krievija}}
* {{JESC|Latvija}}
* {{JESC|Lielbritānija}}
* {{JESC|Lietuva}}
* {{JESC|Moldova}}
* {{JESC|Norvēģija}}
* {{JESC|Rumānija}}
* {{JESC|Serbija}}
* ''{{JESC|Serbija un Melnkalne}}''
* {{JESC|Slovēnija}}
* {{JESC|Šveice}}
* {{JESC|Vācija}}
* {{JESC|Velsa}}
* {{JESC|Zviedrija}}

| group4 = Uzvarētāji
| list4  = 
* {{flaga|Horvātija}} [[Dino Jelušičs]]
* {{flaga|Spānija}} [[Marija Izabella]]
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Ksenija Sitņika]]
* {{flaga|Krievija}} [[Māsas Tolmačovas]]
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Aleksejs Žigalkovičs]]
* {{flaga|Gruzija}}  ''[[Bzikebi]]''
* {{flaga|Nīderlande}} [[Ralfs Makenbahs]]
* {{flaga|Armēnija}} [[Vladimirs Arzumanjans]]
* {{flaga|Gruzija}} ''[[Candy (grupa)|Candy]]''
* {{flaga|Ukraina}} [[Anastasija Petrika]]
* {{flaga|Malta}} [[Gaija Kauči]]
* {{flaga|Itālija}} [[Vincents Kantielo]]
* {{flaga|Malta}} [[Destinija Čukunjēra]]
* {{flaga|Gruzija}} [[Mariama Mamadašvilī]]
* {{flaga|Krievija}} [[Poļina Boguševiča]]
* {{flaga|Polija}} [[Roksana Veņģele]]
* {{flaga|Polija}} [[Vikija Gabora]]
* {{flaga|Francija}} [[Valentēna Tornela|Valentēna]]
* {{flaga|Armēnija}} [[Malena]]
* {{flaga|Francija}} [[Lissandro]]
* {{flaga|Francija}} [[Zoja Klaužūra]]
* {{flaga|Gruzija}}  [[Andria Putkaradze]]
* {{flaga|Francija}} [[Lū Delēze]]
}}

&lt;noinclude&gt;[[Kategorija:Mūzikas veidnes|Eirovizija]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>sdq2q14jpekqxskwrrv2w5ogz99km2m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toms Petijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362004</id>
    <revision>
      <id>4532189</id>
      <parentid>4529850</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:24:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category's first letter is small)</comment>
      <origin>4532189</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1785" sha1="hm9q15kixfrmpal3ocn6lg59fj3y4mr" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Toms Petijs
|      Vārds_orig = ''Tom Petty''
|          Attēls = Tom Petty 2016 - Jun 20.jpg
|         Att_izm = 235px
|          Ainava = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1950|10|20}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Florida|Geinsvila}}
|           Miris = {{miršanas datums un vecums|2017|10|2|1950|10|20}}
|        Vieta_mr = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Santamonika}}
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[rokmūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors
|     Instrumenti = vokāls&lt;br/&gt;[[ģitāra]]
|            Gadi = 1970–2017
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|http://www.tompetty.com/}}
|         Dzimums = V
|        Paraksts = Tom Petty signature.svg
}}

'''Tomass Ērls Petijs''' ({{val|en|Thomas Earl Petty}}, dzimis {{dat|1950|10|20}}, miris {{dat|2017|10|2}}) bija amerikāņu [[rokmūziķis]], dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents. Viņš bija vadošais rokmūzikas grupas ''[[Tom Petty and the Heartbreakers]]'' dziedātājs. Viņš ir bijis dalībnieks arī tādās grupās kā ''[[Traveling Wilburys]]'' un ''[[Mudcrutch]]''. Savas karjeras laikā ir pārdevis vairāk nekā 80 miljonus ierakstu. 2002. gadā Petijs tika uzņemts [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Petijs, Toms}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Floridā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV mūziķi]]</text>
      <sha1>hm9q15kixfrmpal3ocn6lg59fj3y4mr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armani (nozīmju atdalīšana)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>402266</id>
    <revision>
      <id>4532078</id>
      <parentid>4331711</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:55:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532078</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="452" sha1="9tqevf7e2rcor4z5odvvdasx41avkux" xml:space="preserve">'''Armani''' ({{val|it|Armani}}) ir itāļu cilmes uzvārds.

== Cilvēki ar šo uzvārdu ==
* [[Džordžo Armāni]] (''Giorgio Armani'', 1934—2025) — itāļu modes dizaineris
* [[Franko Armani]] (''Franco Armani'', dzimis 1986. gadā) — Argentīnas futbolists, vārtsargs

== Skatīt arī ==
* [[Armani (modes kompānija)|Armani]] — Džordžo Armani 1975. gadā dibināta itāļu modes kompānija

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Itāļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>9tqevf7e2rcor4z5odvvdasx41avkux</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532092</id>
      <parentid>4532078</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T06:52:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4532092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="483" sha1="jh0lkzlaiuev7ut6ovuhnita3o01g06" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''[[Armani]]''''' ir Itālijas luksusa modes uzņēmums, ko 1975. gadā dibināja Džordžo Armāni.

Vēl '''''Armani''''' var būt [[itāļu valoda|itāļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Džordžo Armāni]] (''Giorgio Armani''; 1934—2025) — itāļu modes dizaineris;
* [[Franko Armani]] (''Franco Armani''; 1986) — Argentīnas futbola vārtsargs.

{{uzvārds}}
{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Itāļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>jh0lkzlaiuev7ut6ovuhnita3o01g06</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532093</id>
      <parentid>4532092</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T06:53:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Armani]] uz [[Armani (nozīmju atdalīšana)]]: precīzāk.....</comment>
      <origin>4532092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="483" sha1="jh0lkzlaiuev7ut6ovuhnita3o01g06" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''[[Armani]]''''' ir Itālijas luksusa modes uzņēmums, ko 1975. gadā dibināja Džordžo Armāni.

Vēl '''''Armani''''' var būt [[itāļu valoda|itāļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Džordžo Armāni]] (''Giorgio Armani''; 1934—2025) — itāļu modes dizaineris;
* [[Franko Armani]] (''Franco Armani''; 1986) — Argentīnas futbola vārtsargs.

{{uzvārds}}
{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Itāļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>jh0lkzlaiuev7ut6ovuhnita3o01g06</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arigo Toro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403994</id>
    <revision>
      <id>4531897</id>
      <parentid>4492815</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:59:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Aldis Gobzems]] uz [[Arigo Toro]], pārrakstot pāradresācijas lapu</comment>
      <origin>4492815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16730" sha1="0ilqymdgnu8fe2ifuw597xc4gz9x7rt" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aldis Gobzems
| attēls = Aldis Gobzems in 2018.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Aldis Gobzems 2018. gadā
| amats = 13. Saeimas deputāts
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis2 = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|10|10}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = 
* [[Sabiedrība citai politikai]]&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/beidzot-registre-partiju-sabiedriba-citai-politikai-630630 Diena]&lt;/ref&gt; &lt;small&gt;(2008—2009)&lt;/small&gt;
* [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] &lt;small&gt;(2018—2019)&lt;/small&gt;
* [[Katram un katrai]]&lt;ref name=&quot;gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai.a476218/|title=Gobzems pamet partiju «Katram un katrai»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;small&gt;(2021—2022)&lt;/small&gt;
* [[Gobzema saraksts]] &lt;small&gt;(2026—pašlaik)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Krista Gobzema&lt;ref name=&quot;kj&quot;/&gt; &lt;small&gt;(2015—2021)&lt;/small&gt;
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| profesija = [[jurists]], [[advokāts]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Aldis Gobzems''' (dzimis {{dat|1978|10|10}}&lt;ref name=&quot;knab&quot;/&gt; [[Kuldīga|Kuldīgā]]&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/310348-vai-tads-bus-musu-iekslietu-ministrs-alda-gobzema-apslepta-dzive Vai tāds būs mūsu iekšlietu ministrs? Alda Gobzema apslēptā dzīve] jauns.lv&lt;/ref&gt;) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], bijis zvērināts [[advokāts]], [[politiķis]] un [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[KPV LV]]. Pēc izslēgšanas no tās pārstāvēja paša izveidoto partiju &quot;[[Katram un katrai]]&quot;. 2026. gadā atgriezies politikā un plāno kandidēt [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kā paša vadītās partijas &quot;[[Gobzema saraksts]]&quot; līderis.

2025. gada sākumā [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] ziņoja, ka A. Gobzems oficiāli mainījis vārdu uz '''Arigo Toro''' ({{val|es|Arigo Toro}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/479468-vid-vies-skaidribu-par-aldi-gobzemu-un-arigo-toro.htm|title=VID vieš skaidrību par Aldi Gobzemu un Arigo Toro|website=nra.lv|access-date=2025-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]].

No 2004. līdz 2005. gadam A. Gobzems bija [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors.

Ievērību ir guvis kā vairāku [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijas]] civillietu advokāts, kur, pretstatā publiski paustajam, par maksu sniedza juridisko palīdzību cietušajiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/skaisti-runaja-cilveki-ticeja-biedribas-zolitude-21-11-parstave-vaino-gobzemu-cietuso-pamesana/|title=“Skaisti runāja, cilvēki ticēja.” Biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāve vaino Gobzemu cietušo pamešanā|website=tv3.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; pēc iekļūšanas politikā A. Gobzems vairākkārtīgi kavēja tiesas procesus, kā rezultātā tika izbeigta Zolitūdes traģēdijas civillieta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzema-neierasanas-del-izbeidz-zolitudes-tragedijas-civillietu.a292414/ Gobzema neierašanās dēļ izbeidz Zolitūdes traģēdijas civillietu] LSM&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Lai gan A. Gobzems ir maksātnespējas sistēmas kritiķis, no 2004. līdz 2005. gadam viņš pats bijis [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. 2008. gada oktobrī tika dibināta partija &quot;[[Sabiedrība citai politikai]]&quot;, kurā A. Gobzems kļuva par valdes locekli, bet 2009. gadā partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50338061|title=Premjera amata kandidāta dosjē: 'KPV LV' Gobzems|last=www.DELFI.lv|website=DELFI|access-date=2022-10-02|date=2018-08-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai [[KPV LV]]. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]].&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt; 2018. gada rudenī tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|title=Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanu Komisija|access-date={{dat|2018|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|archivedate={{dat|2018|10|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad nesekmīgi valdību veidot bija mēģinājis prezidenta [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] izvirzītais pirmais Ministru prezidenta kandidāts [[Jānis Bordāns]], Valsts prezidents valdības veidošanu uzticēja A. Gobzemam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-valdibas-veidosanu-uztic-gobzemam.a300878/|title=Prezidents valdības veidošanu uztic Gobzemam|access-date=2018-11-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr divu nedēļu ilgās valdības veidošanas sarunas bija nesekmīgas, pietiekošu Saeimas atbalstu A. Gobzemam neizdevās izveidot, un R. Vējonis savu rīkojumu atsauca.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-prezidents-atsauks-ari-gobzema-nominaciju-premjera-amatam.a302478/|title=Valsts prezidents atsauks arī Gobzema nomināciju premjera amatam|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-valde-izsledz-gobzemu-no-partijas.a308314/|title=«KPV LV» valde izslēdz Gobzemu no partijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna politiska veidojuma tapšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-izsledz-ari-no-kpv-lv-saeimas-frakcijas.a308647/|title=Gobzemu izslēdz arī no «KPV LV» Saeimas frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; 30. aprīlī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemam-sab-atteicis-pieeju-valsts-noslepumam.a317550/|title=Gobzemam SAB atteicis pieeju valsts noslēpumam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 8. janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; un kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-merki-uzvaret-saeimas-velesanas-un-izmainit-latviju-gobzems-un-tris-saeimas-deputati-dibina-partiju.d?id=52824841|title=Ar mērķi uzvarēt Saeimas vēlēšanās un izmainīt Latviju Gobzems un trīs Saeimas deputāti dibina partiju|website=www.delfi.lv|access-date=2021-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 4. augustā A. Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret &quot;obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]&quot;, kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}&lt;/ref&gt; Par spīti tam, izmantojot [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], A. Gobzems aicināja savus sekotājus uz atkārtotu demonstrāciju 18. augustā, kas šoreiz tika organizēta pie [[Rīgas pils]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-pazino-ka-valsts-prezidentam-egilam-levitam-esot-milaka-kuru-vins-nesen-iekartojis-darba|title=VIDEO. Gobzems paziņo, ka valsts prezidentam Egilam Levitam esot mīļākā, kuru viņš nesen iekārtojis darbā|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=6 August 2021|accessdate=8 August 2021}}&lt;/ref&gt; un kopējais dalībnieku skaits šīs dienas protesta akcijās sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. Septembrī A. Gobzems atgriezās kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijā, kas tobrīd jau bija kļuvusi par frakciju &quot;Neatkarīgie&quot;, un drīz tika ievēlēts par frakcijas priekšsēdētāju. Dažādu pārkāpumu dēļ Saeimas deputāti A. Gobzemu izslēdza no vairākām Saeimas sēdēm, tādēļ septembrī viņš parlamenta darbā nevarēja piedalīties. Vēlreiz par ētikas kodeksa pārkāpumiem uz sešām Saeimas sēdēm A. Gobzems tika izslēgts 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a445177/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|last=LSM}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 21. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja A. Gobzemu jau trešo reizi izslēgt uz sešām sēdēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54479042|title=Gobzemu izslēgs no Saeimas sešām sēdēm; sarāj arī Iesalnieku un Ģirģenu|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2022-06-22|date=2022-06-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 15. septembrī tas notika jau ceturto reizi, kam par iemeslu kļuva deputāta konflikts ar kolēģi [[Sandis Riekstiņš|Sandi Riekstiņu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-atkal-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a473737/|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu atkal izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partijas &quot;Katram un katrai&quot; saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]], bet tās līderis A. Gobzems, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata un izstāšanos no partijas.&lt;ref name=&quot;gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai&quot; /&gt; Pēc neveiksmes vēlēšanās politiķis arī pameta Latviju un pārcēlās dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]].

Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot;, taču netika ievēlēts (saraksts guva tikai 2,13% vēlētāju atbalstu, nepārvarot 5% barjeru).

Pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] 2026. gadā Aldis Gobzems atgriezās Latvijā, politikā un partijas &quot;[[Platforma 21]]&quot; vadībā, un partija mainīja nosaukumu uz &quot;Gobzema saraksts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-platforma-21-mainijusi-nosaukumu-uz-gobzema-saraksts.a650653/|title=«Platforma 21» mainījusi nosaukumu uz «Gobzema saraksts»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
A. Gobzema audžutēvs ir &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; valdes loceklis Edgars Strods (2019. gadā KNAB aizturējis pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu).&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/351653-knab-aizturejis-latvijas-valsts-celu-valdes-locekli-alda-gobzema-patevu-edgaru-strodu-papildinats KNAB aizturējis &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; valdes locekli Alda Gobzema patēvu Edgaru Strodu] jauns.lv&lt;/ref&gt;

2015. gadā A. Gobzems apprecējies ar Kristu Gobzemu, ģimenē auga meita&lt;ref name=&quot;kj&quot; /&gt; un dēls.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/314945-aldis-gobzems-kluvis-par-tevu-delam Aldis Gobzems kļuvis par tēvu dēlam] jauns.lv&lt;/ref&gt; 2021. gadā laulība tika šķirta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/gobzems-pec-skirsanas-man-ir-vienaldzigas-citu-domas-vai-apsaukasanas-41249/|title=Gobzems pēc šķiršanās: Man ir vienaldzīgas citu domas vai apsaukāšanās|last=santa.lv}}&lt;/ref&gt; tomēr pāris turpināja dzīvot kopā.

2022. gada jūnijā A. Gobzems no Saeimas tribīnes apgalvoja, ka esot [[gejs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-saeimas-tribines-pazino-ka-ir-gejs-velak-soctiklos-teic-ka-pa-visiem-kopa-jums-izdevas-salauzt-manu-dzivi|title=VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/alda-gobzema-parsteidzosa-uzruna-saeima-es-esmu-gejs--dzintars-un-urbanovics-to-zina-50222/|title=Alda Gobzema pārsteidzošā uzruna Saeimā: Es esmu gejs – Dzintars un Urbanovičs to zina|website=www.santa.lv|access-date=2022-06-18}}&lt;/ref&gt;

Pēc 14. Saeimas vēlēšanām pametis Latviju un dzīvo [[Spānija|Spānijā]] kopā ar ģimeni.

== Atsauces ==
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;kj&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url= http://jauns.lv/raksts/izklaide/31474-advokata-alda-gobzema-gimenei-pirmdzimtais-apsveicam |title= Advokāta Alda Gobzema ģimenei pirmdzimtais. Apsveicam! |publisher= KasJauns.lv |date= 2016. gada 2. februāris}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;knab&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&amp;type_id=&amp;donator=aldis+gobzems&amp;date_from=&amp;date_to=&amp;amount_from=&amp;amount_to=&amp;search=Mekl%C4%93t&amp;order=&amp;dir=|title=Dāvinājumi, ziedojumi no Alda Gobzema, KNAB, ar personas koda pirmo daļu|publisher=[[KNAB]]|accessdate={{dat|2018|8|14||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127005851/https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&amp;type_id=&amp;donator=aldis+gobzems&amp;date_from=&amp;date_to=&amp;amount_from=&amp;amount_to=&amp;search=Mekl%C4%93t&amp;order=&amp;dir=}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-kpv-lv-premjera-kandidats-bus-advokats-gobzems.a278217/ |title= Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems |publisher= [[Lsm.lv]] |date= 2018. gada 13. maijs}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{twitter|AldisGobzems}}
* {{facebook|gobzems}}
* [https://www.youtube.com/channel/UCg8GiODzCRcaZqHMm8UB_kQ/ Youtube kanāls]

{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Gobzems, Aldis}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Sabiedrības citai politikai politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Par cilvēcīgu Latviju&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Likums un kārtība&quot; politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]</text>
      <sha1>0ilqymdgnu8fe2ifuw597xc4gz9x7rt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531901</id>
      <parentid>4531897</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:00:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531901</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16745" sha1="89wxdpr1izrs1swcdgib20ayqh0900y" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Arigo Toro
| attēls = Aldis Gobzems in 2018.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Arigo Toro (toreiz Aldis Gobzems) 2018. gadā
| amats = 13. Saeimas deputāts
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis2 = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|10|10}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = * [[Sabiedrība citai politikai]]&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/beidzot-registre-partiju-sabiedriba-citai-politikai-630630 Diena]&lt;/ref&gt; &lt;small&gt;(2008—2009)&lt;/small&gt;
* [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] &lt;small&gt;(2018—2019)&lt;/small&gt;
* [[Katram un katrai]]&lt;ref name=&quot;gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai.a476218/|title=Gobzems pamet partiju «Katram un katrai»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;small&gt;(2021—2022)&lt;/small&gt;
* [[Gobzema saraksts]] &lt;small&gt;(2026—pašlaik)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Krista Gobzema&lt;ref name=&quot;kj&quot;/&gt; &lt;small&gt;(2015—2021)&lt;/small&gt;
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| profesija = [[jurists]], [[advokāts]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Aldis Gobzems''' (dzimis {{dat|1978|10|10}}&lt;ref name=&quot;knab&quot;/&gt; [[Kuldīga|Kuldīgā]]&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/310348-vai-tads-bus-musu-iekslietu-ministrs-alda-gobzema-apslepta-dzive Vai tāds būs mūsu iekšlietu ministrs? Alda Gobzema apslēptā dzīve] jauns.lv&lt;/ref&gt;) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], bijis zvērināts [[advokāts]], [[politiķis]] un [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[KPV LV]]. Pēc izslēgšanas no tās pārstāvēja paša izveidoto partiju &quot;[[Katram un katrai]]&quot;. 2026. gadā atgriezies politikā un plāno kandidēt [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kā paša vadītās partijas &quot;[[Gobzema saraksts]]&quot; līderis.

2025. gada sākumā [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] ziņoja, ka A. Gobzems oficiāli mainījis vārdu uz '''Arigo Toro''' ({{val|es|Arigo Toro}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/479468-vid-vies-skaidribu-par-aldi-gobzemu-un-arigo-toro.htm|title=VID vieš skaidrību par Aldi Gobzemu un Arigo Toro|website=nra.lv|access-date=2025-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]].

No 2004. līdz 2005. gadam A. Gobzems bija [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors.

Ievērību ir guvis kā vairāku [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijas]] civillietu advokāts, kur, pretstatā publiski paustajam, par maksu sniedza juridisko palīdzību cietušajiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/skaisti-runaja-cilveki-ticeja-biedribas-zolitude-21-11-parstave-vaino-gobzemu-cietuso-pamesana/|title=“Skaisti runāja, cilvēki ticēja.” Biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāve vaino Gobzemu cietušo pamešanā|website=tv3.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; pēc iekļūšanas politikā A. Gobzems vairākkārtīgi kavēja tiesas procesus, kā rezultātā tika izbeigta Zolitūdes traģēdijas civillieta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzema-neierasanas-del-izbeidz-zolitudes-tragedijas-civillietu.a292414/ Gobzema neierašanās dēļ izbeidz Zolitūdes traģēdijas civillietu] LSM&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Lai gan A. Gobzems ir maksātnespējas sistēmas kritiķis, no 2004. līdz 2005. gadam viņš pats bijis [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. 2008. gada oktobrī tika dibināta partija &quot;[[Sabiedrība citai politikai]]&quot;, kurā A. Gobzems kļuva par valdes locekli, bet 2009. gadā partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50338061|title=Premjera amata kandidāta dosjē: 'KPV LV' Gobzems|last=www.DELFI.lv|website=DELFI|access-date=2022-10-02|date=2018-08-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai [[KPV LV]]. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]].&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt; 2018. gada rudenī tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|title=Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanu Komisija|access-date={{dat|2018|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|archivedate={{dat|2018|10|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad nesekmīgi valdību veidot bija mēģinājis prezidenta [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] izvirzītais pirmais Ministru prezidenta kandidāts [[Jānis Bordāns]], Valsts prezidents valdības veidošanu uzticēja A. Gobzemam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-valdibas-veidosanu-uztic-gobzemam.a300878/|title=Prezidents valdības veidošanu uztic Gobzemam|access-date=2018-11-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr divu nedēļu ilgās valdības veidošanas sarunas bija nesekmīgas, pietiekošu Saeimas atbalstu A. Gobzemam neizdevās izveidot, un R. Vējonis savu rīkojumu atsauca.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-prezidents-atsauks-ari-gobzema-nominaciju-premjera-amatam.a302478/|title=Valsts prezidents atsauks arī Gobzema nomināciju premjera amatam|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-valde-izsledz-gobzemu-no-partijas.a308314/|title=«KPV LV» valde izslēdz Gobzemu no partijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna politiska veidojuma tapšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-izsledz-ari-no-kpv-lv-saeimas-frakcijas.a308647/|title=Gobzemu izslēdz arī no «KPV LV» Saeimas frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; 30. aprīlī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemam-sab-atteicis-pieeju-valsts-noslepumam.a317550/|title=Gobzemam SAB atteicis pieeju valsts noslēpumam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 8. janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; un kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-merki-uzvaret-saeimas-velesanas-un-izmainit-latviju-gobzems-un-tris-saeimas-deputati-dibina-partiju.d?id=52824841|title=Ar mērķi uzvarēt Saeimas vēlēšanās un izmainīt Latviju Gobzems un trīs Saeimas deputāti dibina partiju|website=www.delfi.lv|access-date=2021-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 4. augustā A. Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret &quot;obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]&quot;, kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}&lt;/ref&gt; Par spīti tam, izmantojot [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], A. Gobzems aicināja savus sekotājus uz atkārtotu demonstrāciju 18. augustā, kas šoreiz tika organizēta pie [[Rīgas pils]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-pazino-ka-valsts-prezidentam-egilam-levitam-esot-milaka-kuru-vins-nesen-iekartojis-darba|title=VIDEO. Gobzems paziņo, ka valsts prezidentam Egilam Levitam esot mīļākā, kuru viņš nesen iekārtojis darbā|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=6 August 2021|accessdate=8 August 2021}}&lt;/ref&gt; un kopējais dalībnieku skaits šīs dienas protesta akcijās sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. Septembrī A. Gobzems atgriezās kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijā, kas tobrīd jau bija kļuvusi par frakciju &quot;Neatkarīgie&quot;, un drīz tika ievēlēts par frakcijas priekšsēdētāju. Dažādu pārkāpumu dēļ Saeimas deputāti A. Gobzemu izslēdza no vairākām Saeimas sēdēm, tādēļ septembrī viņš parlamenta darbā nevarēja piedalīties. Vēlreiz par ētikas kodeksa pārkāpumiem uz sešām Saeimas sēdēm A. Gobzems tika izslēgts 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a445177/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|last=LSM}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 21. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja A. Gobzemu jau trešo reizi izslēgt uz sešām sēdēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54479042|title=Gobzemu izslēgs no Saeimas sešām sēdēm; sarāj arī Iesalnieku un Ģirģenu|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2022-06-22|date=2022-06-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 15. septembrī tas notika jau ceturto reizi, kam par iemeslu kļuva deputāta konflikts ar kolēģi [[Sandis Riekstiņš|Sandi Riekstiņu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-atkal-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a473737/|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu atkal izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partijas &quot;Katram un katrai&quot; saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]], bet tās līderis A. Gobzems, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata un izstāšanos no partijas.&lt;ref name=&quot;gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai&quot; /&gt; Pēc neveiksmes vēlēšanās politiķis arī pameta Latviju un pārcēlās dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]].

Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot;, taču netika ievēlēts (saraksts guva tikai 2,13% vēlētāju atbalstu, nepārvarot 5% barjeru).

Pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] 2026. gadā Aldis Gobzems atgriezās Latvijā, politikā un partijas &quot;[[Platforma 21]]&quot; vadībā, un partija mainīja nosaukumu uz &quot;Gobzema saraksts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-platforma-21-mainijusi-nosaukumu-uz-gobzema-saraksts.a650653/|title=«Platforma 21» mainījusi nosaukumu uz «Gobzema saraksts»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
A. Gobzema audžutēvs ir &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; valdes loceklis Edgars Strods (2019. gadā KNAB aizturējis pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu).&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/351653-knab-aizturejis-latvijas-valsts-celu-valdes-locekli-alda-gobzema-patevu-edgaru-strodu-papildinats KNAB aizturējis &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; valdes locekli Alda Gobzema patēvu Edgaru Strodu] jauns.lv&lt;/ref&gt;

2015. gadā A. Gobzems apprecējies ar Kristu Gobzemu, ģimenē auga meita&lt;ref name=&quot;kj&quot; /&gt; un dēls.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/314945-aldis-gobzems-kluvis-par-tevu-delam Aldis Gobzems kļuvis par tēvu dēlam] jauns.lv&lt;/ref&gt; 2021. gadā laulība tika šķirta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/gobzems-pec-skirsanas-man-ir-vienaldzigas-citu-domas-vai-apsaukasanas-41249/|title=Gobzems pēc šķiršanās: Man ir vienaldzīgas citu domas vai apsaukāšanās|last=santa.lv}}&lt;/ref&gt; tomēr pāris turpināja dzīvot kopā.

2022. gada jūnijā A. Gobzems no Saeimas tribīnes apgalvoja, ka esot [[gejs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-saeimas-tribines-pazino-ka-ir-gejs-velak-soctiklos-teic-ka-pa-visiem-kopa-jums-izdevas-salauzt-manu-dzivi|title=VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/alda-gobzema-parsteidzosa-uzruna-saeima-es-esmu-gejs--dzintars-un-urbanovics-to-zina-50222/|title=Alda Gobzema pārsteidzošā uzruna Saeimā: Es esmu gejs – Dzintars un Urbanovičs to zina|website=www.santa.lv|access-date=2022-06-18}}&lt;/ref&gt;

Pēc 14. Saeimas vēlēšanām pametis Latviju un dzīvo [[Spānija|Spānijā]] kopā ar ģimeni.

== Atsauces ==
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;kj&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url= http://jauns.lv/raksts/izklaide/31474-advokata-alda-gobzema-gimenei-pirmdzimtais-apsveicam |title= Advokāta Alda Gobzema ģimenei pirmdzimtais. Apsveicam! |publisher= KasJauns.lv |date= 2016. gada 2. februāris}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;knab&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&amp;type_id=&amp;donator=aldis+gobzems&amp;date_from=&amp;date_to=&amp;amount_from=&amp;amount_to=&amp;search=Mekl%C4%93t&amp;order=&amp;dir=|title=Dāvinājumi, ziedojumi no Alda Gobzema, KNAB, ar personas koda pirmo daļu|publisher=[[KNAB]]|accessdate={{dat|2018|8|14||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127005851/https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&amp;type_id=&amp;donator=aldis+gobzems&amp;date_from=&amp;date_to=&amp;amount_from=&amp;amount_to=&amp;search=Mekl%C4%93t&amp;order=&amp;dir=}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-kpv-lv-premjera-kandidats-bus-advokats-gobzems.a278217/ |title= Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems |publisher= [[Lsm.lv]] |date= 2018. gada 13. maijs}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{twitter|AldisGobzems}}
* {{facebook|gobzems}}
* [https://www.youtube.com/channel/UCg8GiODzCRcaZqHMm8UB_kQ/ Youtube kanāls]

{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Gobzems, Aldis}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Sabiedrības citai politikai politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Par cilvēcīgu Latviju&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Likums un kārtība&quot; politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]</text>
      <sha1>89wxdpr1izrs1swcdgib20ayqh0900y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531904</id>
      <parentid>4531901</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:01:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531904</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16776" sha1="ozycftja7yymsfzs6amthvptcciw7hi" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Arigo Toro
| attēls = Aldis Gobzems in 2018.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Arigo Toro (toreiz Aldis Gobzems) 2018. gadā
| amats = 13. Saeimas deputāts
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis2 = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|10|10}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = * [[Sabiedrība citai politikai]]&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/beidzot-registre-partiju-sabiedriba-citai-politikai-630630 Diena]&lt;/ref&gt; &lt;small&gt;(2008—2009)&lt;/small&gt;
* [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] &lt;small&gt;(2018—2019)&lt;/small&gt;
* [[Katram un katrai]]&lt;ref name=&quot;gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai.a476218/|title=Gobzems pamet partiju «Katram un katrai»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;small&gt;(2021—2022)&lt;/small&gt;
* [[Gobzema saraksts]] &lt;small&gt;(2026—pašlaik)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Krista Gobzema&lt;ref name=&quot;kj&quot;/&gt; &lt;small&gt;(2015—2021)&lt;/small&gt;
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| profesija = [[jurists]], [[advokāts]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Arigo Toro''' (līdz 2024. gadam '''Aldis Gobzems'''; dzimis  {{dat|1978|10|10}}&lt;ref name=&quot;knab&quot;/&gt; [[Kuldīga|Kuldīgā]]&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/310348-vai-tads-bus-musu-iekslietu-ministrs-alda-gobzema-apslepta-dzive Vai tāds būs mūsu iekšlietu ministrs? Alda Gobzema apslēptā dzīve] jauns.lv&lt;/ref&gt;) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], bijis zvērināts [[advokāts]], [[politiķis]] un [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[KPV LV]]. Pēc izslēgšanas no tās pārstāvēja paša izveidoto partiju &quot;[[Katram un katrai]]&quot;. 2026. gadā atgriezies politikā un plāno kandidēt [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kā paša vadītās partijas &quot;[[Gobzema saraksts]]&quot; līderis.

2025. gada sākumā [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] ziņoja, ka A. Gobzems oficiāli mainījis vārdu uz Arigo Toro ({{val|es|Arigo Toro}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/479468-vid-vies-skaidribu-par-aldi-gobzemu-un-arigo-toro.htm|title=VID vieš skaidrību par Aldi Gobzemu un Arigo Toro|website=nra.lv|access-date=2025-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]].

No 2004. līdz 2005. gadam A. Gobzems bija [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors.

Ievērību ir guvis kā vairāku [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijas]] civillietu advokāts, kur, pretstatā publiski paustajam, par maksu sniedza juridisko palīdzību cietušajiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/skaisti-runaja-cilveki-ticeja-biedribas-zolitude-21-11-parstave-vaino-gobzemu-cietuso-pamesana/|title=“Skaisti runāja, cilvēki ticēja.” Biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāve vaino Gobzemu cietušo pamešanā|website=tv3.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; pēc iekļūšanas politikā A. Gobzems vairākkārtīgi kavēja tiesas procesus, kā rezultātā tika izbeigta Zolitūdes traģēdijas civillieta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzema-neierasanas-del-izbeidz-zolitudes-tragedijas-civillietu.a292414/ Gobzema neierašanās dēļ izbeidz Zolitūdes traģēdijas civillietu] LSM&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Lai gan A. Gobzems ir maksātnespējas sistēmas kritiķis, no 2004. līdz 2005. gadam viņš pats bijis [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. 2008. gada oktobrī tika dibināta partija &quot;[[Sabiedrība citai politikai]]&quot;, kurā A. Gobzems kļuva par valdes locekli, bet 2009. gadā partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50338061|title=Premjera amata kandidāta dosjē: 'KPV LV' Gobzems|last=www.DELFI.lv|website=DELFI|access-date=2022-10-02|date=2018-08-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai [[KPV LV]]. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]].&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt; 2018. gada rudenī tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|title=Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanu Komisija|access-date={{dat|2018|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|archivedate={{dat|2018|10|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad nesekmīgi valdību veidot bija mēģinājis prezidenta [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] izvirzītais pirmais Ministru prezidenta kandidāts [[Jānis Bordāns]], Valsts prezidents valdības veidošanu uzticēja A. Gobzemam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-valdibas-veidosanu-uztic-gobzemam.a300878/|title=Prezidents valdības veidošanu uztic Gobzemam|access-date=2018-11-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr divu nedēļu ilgās valdības veidošanas sarunas bija nesekmīgas, pietiekošu Saeimas atbalstu A. Gobzemam neizdevās izveidot, un R. Vējonis savu rīkojumu atsauca.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-prezidents-atsauks-ari-gobzema-nominaciju-premjera-amatam.a302478/|title=Valsts prezidents atsauks arī Gobzema nomināciju premjera amatam|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-valde-izsledz-gobzemu-no-partijas.a308314/|title=«KPV LV» valde izslēdz Gobzemu no partijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna politiska veidojuma tapšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-izsledz-ari-no-kpv-lv-saeimas-frakcijas.a308647/|title=Gobzemu izslēdz arī no «KPV LV» Saeimas frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; 30. aprīlī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemam-sab-atteicis-pieeju-valsts-noslepumam.a317550/|title=Gobzemam SAB atteicis pieeju valsts noslēpumam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 8. janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; un kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-merki-uzvaret-saeimas-velesanas-un-izmainit-latviju-gobzems-un-tris-saeimas-deputati-dibina-partiju.d?id=52824841|title=Ar mērķi uzvarēt Saeimas vēlēšanās un izmainīt Latviju Gobzems un trīs Saeimas deputāti dibina partiju|website=www.delfi.lv|access-date=2021-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 4. augustā A. Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret &quot;obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]&quot;, kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}&lt;/ref&gt; Par spīti tam, izmantojot [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], A. Gobzems aicināja savus sekotājus uz atkārtotu demonstrāciju 18. augustā, kas šoreiz tika organizēta pie [[Rīgas pils]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-pazino-ka-valsts-prezidentam-egilam-levitam-esot-milaka-kuru-vins-nesen-iekartojis-darba|title=VIDEO. Gobzems paziņo, ka valsts prezidentam Egilam Levitam esot mīļākā, kuru viņš nesen iekārtojis darbā|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=6 August 2021|accessdate=8 August 2021}}&lt;/ref&gt; un kopējais dalībnieku skaits šīs dienas protesta akcijās sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. Septembrī A. Gobzems atgriezās kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijā, kas tobrīd jau bija kļuvusi par frakciju &quot;Neatkarīgie&quot;, un drīz tika ievēlēts par frakcijas priekšsēdētāju. Dažādu pārkāpumu dēļ Saeimas deputāti A. Gobzemu izslēdza no vairākām Saeimas sēdēm, tādēļ septembrī viņš parlamenta darbā nevarēja piedalīties. Vēlreiz par ētikas kodeksa pārkāpumiem uz sešām Saeimas sēdēm A. Gobzems tika izslēgts 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a445177/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|last=LSM}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 21. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja A. Gobzemu jau trešo reizi izslēgt uz sešām sēdēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54479042|title=Gobzemu izslēgs no Saeimas sešām sēdēm; sarāj arī Iesalnieku un Ģirģenu|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2022-06-22|date=2022-06-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 15. septembrī tas notika jau ceturto reizi, kam par iemeslu kļuva deputāta konflikts ar kolēģi [[Sandis Riekstiņš|Sandi Riekstiņu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-atkal-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a473737/|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu atkal izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partijas &quot;Katram un katrai&quot; saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]], bet tās līderis A. Gobzems, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata un izstāšanos no partijas.&lt;ref name=&quot;gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai&quot; /&gt; Pēc neveiksmes vēlēšanās politiķis arī pameta Latviju un pārcēlās dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]].

Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot;, taču netika ievēlēts (saraksts guva tikai 2,13% vēlētāju atbalstu, nepārvarot 5% barjeru).

Pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] 2026. gadā Aldis Gobzems atgriezās Latvijā, politikā un partijas &quot;[[Platforma 21]]&quot; vadībā, un partija mainīja nosaukumu uz &quot;Gobzema saraksts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-platforma-21-mainijusi-nosaukumu-uz-gobzema-saraksts.a650653/|title=«Platforma 21» mainījusi nosaukumu uz «Gobzema saraksts»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
A. Gobzema audžutēvs ir &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; valdes loceklis Edgars Strods (2019. gadā KNAB aizturējis pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu).&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/351653-knab-aizturejis-latvijas-valsts-celu-valdes-locekli-alda-gobzema-patevu-edgaru-strodu-papildinats KNAB aizturējis &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; valdes locekli Alda Gobzema patēvu Edgaru Strodu] jauns.lv&lt;/ref&gt;

2015. gadā A. Gobzems apprecējies ar Kristu Gobzemu, ģimenē auga meita&lt;ref name=&quot;kj&quot; /&gt; un dēls.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/314945-aldis-gobzems-kluvis-par-tevu-delam Aldis Gobzems kļuvis par tēvu dēlam] jauns.lv&lt;/ref&gt; 2021. gadā laulība tika šķirta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/gobzems-pec-skirsanas-man-ir-vienaldzigas-citu-domas-vai-apsaukasanas-41249/|title=Gobzems pēc šķiršanās: Man ir vienaldzīgas citu domas vai apsaukāšanās|last=santa.lv}}&lt;/ref&gt; tomēr pāris turpināja dzīvot kopā.

2022. gada jūnijā A. Gobzems no Saeimas tribīnes apgalvoja, ka esot [[gejs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-saeimas-tribines-pazino-ka-ir-gejs-velak-soctiklos-teic-ka-pa-visiem-kopa-jums-izdevas-salauzt-manu-dzivi|title=VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/alda-gobzema-parsteidzosa-uzruna-saeima-es-esmu-gejs--dzintars-un-urbanovics-to-zina-50222/|title=Alda Gobzema pārsteidzošā uzruna Saeimā: Es esmu gejs – Dzintars un Urbanovičs to zina|website=www.santa.lv|access-date=2022-06-18}}&lt;/ref&gt;

Pēc 14. Saeimas vēlēšanām pametis Latviju un dzīvo [[Spānija|Spānijā]] kopā ar ģimeni.

== Atsauces ==
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;kj&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url= http://jauns.lv/raksts/izklaide/31474-advokata-alda-gobzema-gimenei-pirmdzimtais-apsveicam |title= Advokāta Alda Gobzema ģimenei pirmdzimtais. Apsveicam! |publisher= KasJauns.lv |date= 2016. gada 2. februāris}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;knab&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&amp;type_id=&amp;donator=aldis+gobzems&amp;date_from=&amp;date_to=&amp;amount_from=&amp;amount_to=&amp;search=Mekl%C4%93t&amp;order=&amp;dir=|title=Dāvinājumi, ziedojumi no Alda Gobzema, KNAB, ar personas koda pirmo daļu|publisher=[[KNAB]]|accessdate={{dat|2018|8|14||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127005851/https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&amp;type_id=&amp;donator=aldis+gobzems&amp;date_from=&amp;date_to=&amp;amount_from=&amp;amount_to=&amp;search=Mekl%C4%93t&amp;order=&amp;dir=}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-kpv-lv-premjera-kandidats-bus-advokats-gobzems.a278217/ |title= Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems |publisher= [[Lsm.lv]] |date= 2018. gada 13. maijs}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{twitter|AldisGobzems}}
* {{facebook|gobzems}}
* [https://www.youtube.com/channel/UCg8GiODzCRcaZqHMm8UB_kQ/ Youtube kanāls]

{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Gobzems, Aldis}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Sabiedrības citai politikai politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Par cilvēcīgu Latviju&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Likums un kārtība&quot; politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]</text>
      <sha1>ozycftja7yymsfzs6amthvptcciw7hi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunā Vienotība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>405422</id>
    <revision>
      <id>4531907</id>
      <parentid>4531764</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:03:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531907</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12482" sha1="jctf82er273or0smwhryz0ch7l9302d" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|country = Latvia
|name = Jaunā Vienotība
|logo = JaunaVienotiba.svg
|leader = [[Evika Siliņa]]
|colorcode = #99CC33
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation = {{dat|2011|8|6}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;Vienotība&lt;/small&gt;&lt;br&gt;{{dat|2018|4|23}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;Jaunā Vienotība&lt;/small&gt;
|ideology = [[liberālais konservatīvisms]],&lt;br&gt;[[proeiropeisms]]&lt;ref name=parties-and-elections&gt;{{Cite web|url=http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html|title=Parties and Elections in Europe|website=www.parties-and-elections.eu}}&lt;/ref&gt;
|position =[[Centriski labēja politika|centriski labēja]] 
|international = 
|merged   = [[Vienotība]]&lt;br&gt;[[Kuldīgas novadam]]&lt;br&gt;[[Tukuma pilsētai un novadam]]&lt;br&gt;[[Valmierai un Vidzemei]]&lt;br&gt;[[Jēkabpils reģionālā partija]]
|europarl = [[Eiropas Tautas partija]]s grupa 
|colours = {{krāsa|#64C049}} [[zaļa]]
|seats1_title = [[14. Saeima]]
|seats1 = {{Infobox political party/seats|25|100|hex=#64C049}}
|seats2_title= [[Eiroparlaments]]
|seats2 = {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#64C049}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|9|60|hex= #64C049}}
|seats5_title   = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
|seats5         = {{Infobox political party/seats|6|42|hex=#64C049}}
|website = {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2025
|membership         = 3156{{decrease}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}

'''&quot;Jaunā Vienotība&quot;''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]&lt;ref name=parties-and-elections /&gt; [[politiskā partija|partiju]] apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Partiju apvienību veido partija &quot;[[Vienotība]]&quot; kopā ar reģionālajām politiskajām partijām &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot;, &quot;[[Tukuma pilsētai un novadam]]&quot;, &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; un &quot;[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]&quot;. Ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Jaunā Vienotība|access-date=2025-01-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Partiju apvienība identificējas, kā [[Liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] un ir [[Eiropas Tautas Partija|Eiropas Tautas partijā]].

[[13. Saeima]]s darbības laikā &quot;Jaunā Vienotība&quot; uzņēmās valdības veidošanu, lai gan pēc [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] bija mazākā Saeimas frakcija, un visu [[13. Saeima]]s sasaukumu pie varas bija [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] vadītais [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Ministru kabinets]]. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] &quot;Jaunā Vienotība&quot; guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]], un A. K. Kariņš turpināja darbu kā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]], vadot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|savu otro valdību]]. 2023. gada septembrī, pēc izmaiņām koalīcijas sastāvā, darbu uzsāka citas &quot;Jaunās Vienotības&quot; politiķes [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] [[Siliņas valdība|vadītā valdība]]. 2026. gada maijā Siliņas valdība demisionēja. Šobrīd [[Kulberga Ministru kabinets|valdībā]] &quot;Jaunās Vienotības&quot; pārvaldībā ir trīs ministrijas — [[Ārlietu ministrija]] (ministre [[Baiba Braže]]), [[Satiksmes ministrija]] (ministrs [[Rihards Kozlovskis]]) un [[Veselības ministrija]] (ministrs [[Hosams Abu Meri]]).

== Vēsture ==
&quot;Jaunā Vienotība&quot;, kā partiju apvienība pirmoreiz startēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Saraksta [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]] amata kandidāts bija [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. &quot;Jaunās Vienotības&quot; vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] &quot;Jaunā Vienotība&quot; ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus [[Saeima|Saeimā]]. Lai arī Saeimā &quot;Jaunā Vienotība&quot; bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad [[Jānis Bordāns|Jānim Bordānam]] ([[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]) un [[Aldis Gobzems|Aldim Gobzemam]] ([[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]) neizdevās izveidot valdību, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Raimonds Vējonis]] Ministru Prezidenta amatam nominēja [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturu Krišjāni Kariņu]]. {{dat|2019|1|23|5=bez}}, [[Saeima]] apstiprināja [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]], &quot;Jaunajai Vienotībai&quot; iegūstot [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] un [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] portfeļus valdībā.

[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] &quot;Jaunā Vienotība&quot; nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu mandātus (ievēlēja [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], kura vietā stājās [[Inese Vaidere]], un [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]]). Apvienība arī ieguva [[Eiropas Komisija|ES Komisāra]] portfeli, ko ieņēma V. Dombrovskis. 2022. gadā partijai &quot;Vienotība&quot; pievienojās Eiropas Parlamenta deputāte [[Dace Melbārde]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/melbarde-izstajusies-no-na-un-pievienojusies-jaunajai-vienotibai/|title=Melbārde izstājusies no NA un pievienojusies “Jaunajai Vienotībai”|date=2022. gada 22. aug.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 26. Septembris|archive-date=2022. gada 26. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926221537/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/melbarde-izstajusies-no-na-un-pievienojusies-jaunajai-vienotibai/}}&lt;/ref&gt;

&quot;Jaunā Vienotība&quot; guva pārliecinošu uzvaru [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]]. {{dat|2022|12|14|5=bez}}, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, uzsākot darbu [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2. Ministru kabinetam]]. Jaunajā valdībā &quot;Jaunā Vienotība&quot; ieguva [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]], [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]], [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministra]], [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]], [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] un [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] portfeļus.

Neraugoties uz sarežģītiem apstākļiem (viņa valdību darbības laikā bija [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]), A. K. Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā 4 gadus, viņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 15. septembrī Saeimai apstiprināja citas &quot;Jaunās Vienotības&quot; politiķes [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetu]]. 2024. gada jūnijā viņa arī pārņēma apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot; valdes priekšsēdētāja amatu no A. K. Kariņa.

[[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Valsts prezidenta vēlēšanās]] par prezidentu tika ievēlēts &quot;Vienotības&quot; pārstāvis ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]].

Pirms [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] &quot;Jaunā Vienotība&quot; saskārās ar vairākiem skandāliem (būtiskākais bija valdības vadītāja K. Kariņa vainošana finanšu līdzekļu izšķērdēšanā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu), tomēr arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanai apvienībai izdevās gūt uzvaru, iegūstot 2 no 9 Latvijas mandātiem (parlamentā ievēlēja V. Dombrovski un S. Kalnieti).

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; &quot;Jaunās Vienotības&quot; un &quot;[[Progresīvie|Progresīvo]]&quot; vēlētāji veidoja pārmaiņu un atvērtības partiju bloku. Šo partiju vēlētāji biežāk pauda atbalstu demokrātiskai dažādībai, integrācijai Eiropā, liberālām pārmaiņām sabiedrībā un atvērtību jaunajam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Vienotība}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,69&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults|title=13. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2021-10-11}}&lt;/ref&gt;
| {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 18,97&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt;
| {{Infobox political party/seats|26|100|hex=#64C049}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,36
| {{Infobox political party/seats|7|100|hex=#64C049}}
|
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 26,24
| {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 25,09
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 15,24
| {{Infobox political party/seats|10|60|hex=#64C049}}
|
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 12,90
| {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#64C049}}
|
|}

== Ziedotāji ==
Laikaposmā no 2010. līdz 2023. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Jānis Bergs]], Arnis Vējš, [[Arvils Ašeradens]], Dace Pūce, [[Normunds Bergs]], Māris Kannenieks, [[Ainārs Ščipčinskis]], Ivars Muravskis, Jānis Bertrāns, [[Olafs Berķis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Saeima
|list1 =
{{13. Saeima|state=autocollapse}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]]</text>
      <sha1>jctf82er273or0smwhryz0ch7l9302d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Noah Jurmala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406110</id>
    <revision>
      <id>4531844</id>
      <parentid>4393331</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T14:59:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18858" sha1="pn8r9fr61gxbzp1shtuoaa7fzxaybfg" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 
| bg_color = 
| nos = FC Noah Jurmala
| logo_links = [[Attēls:FC Noah Jurmala.png|75px]]
| logo_izm = 
| pilns = 
| iesauka = 
| pilsēta = 
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = 2020
| poz = 1. vieta [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]] {{increase}}
| dib = 2015
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 2021
| darbojās = 
| stad = [[RTU stadions]]
| ietilp = 
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Jakubovksis
| menedžeris = 
| tren = {{flaga|Krievija}} [[Artjoms Gorlovs]]
| kapteinis = 
| mediji = 
| sadarbojas = 
| current = &lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1 = LDZ Cargo
| dates1 = 2015–2016
| name2 = DzSK Lokomotīve
| dates2 = 2016–2017
| name3 = LDZ Cargo/DFA
| dates3 = 2017—2019
| name4 = FC Lokomotiv Daugavpils
| name5 = FC Noah Jurmala
| dates4 = 2019—2021
| dates5 = 2021—''pašlaik''
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;}}

'''FC &quot;Noah Jurmala&quot;''' (līdz 2021. gadam — '''FC &quot;Lokomotiv Daugavpils&quot;''', līdz 2019. gadam — '''LDZ Cargo/DFA''', 2016. gadā — '''DzSK &quot;Lokomotīve&quot;''') bija [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas pēdējoreiz 2021. gada sezonā piedalījās [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]], no tās izstājoties sezonas laikā. Klubs savas Virslīgas spēles aizvadīja [[Rīga|Rīgā]], [[RTU stadions|RTU stadionā]].

No 2017. līdz 2021. gadam klubam bija arī telpu futbola komanda, kas 2018./2019. gada sezonā kļuva par [[Latvijas kauss telpu futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/sportacentrs_tv/pilna_spele/09032019-latvijas_kauss_telpu_futbola_new_project_|title=Video: Latvijas kauss telpu futbolā. New Project - LDZ Cargo/DFA. Finālspēles ieraksts|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-06-07|date=2019-03-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== 2015. – 2019. gads ===
2016. gada 13. septembrī tika nodibināta Daugavpils Futbola asociācija (DFA), kas nodarbojas ar futbola attīstīšanu un turnīru rīkošanu Daugavpilī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/fc-noah-jurmala/40008255850|title=FC Noah Jurmala, 40008255850 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-06-07|date=2023-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2017. gada sezonas DFA apvienoja spēkus ar vismaz kopš 2015. gada [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgas]] Latgales zonā spēlējošo dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma [[Latvijas dzelzceļš|LDz Cargo]] atbalstīto komandu, izveidojot komandu ''LDz Cargo/DFA''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgale.lff.lv/arh%C4%ABvs/2015/2-l%C4%ABga-2015.html|title=2.Līga - 2015|website=latgale.lff.lv|access-date=2023-06-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/16052015-fc_daugava|title=FC Daugava|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-06-07|date=2015-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms tam 2016. gada sezonā LDZ Cargo startēja kā ''DzSK''&lt;ref&gt;Dzelzceļa sporta klubs&lt;/ref&gt; ''&quot;Lokomotīve&quot;.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgale.lff.lv/arh%C4%ABvs/2016/featured-item/komandas-un-sp%C4%93l%C4%93t%C4%81ji.html|title=Komandas un spēlētāji|website=latgale.lff.lv|access-date=2023-06-07}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā, savā pirmajā sezonā jaunizveidotā komanda uzvarēja savā zonā un visā 2. līgā, kas ļāva tai pretendēt uz dalību [[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līgā]] un pārstāvēt Latviju [[UEFA Reģionu kauss|UEFA Reģionu kausā]]. Par spīti tam, Latvijas Futbola federācija atteica atļauju dalībai 1. līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/versas_knab_ar_sudzibu_par_notiekoso_futbola_federacija/raksti/dzivojamo_telpu_ires_likums_atnems_manas_tiesibas_uz_beztermina_ires_ligumu|title=Pietiek :: Vēršas KNAB ar sūdzību par notiekošo Futbola federācijā|website=www.pietiek.com|access-date=2023-06-07|date=2018-01-29}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Portāls ''[[Delfi (portāls)|Delfi]]'' izteica versiju, ka notikušais saistīts ar spēļu sarunāšanā ieinteresētām personām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/daugavpils-futbola-asociacija-plano-knab-sudzeties-par-lff-ricibu.d?id=49691261|title=Daugavpils Futbola asociācija plāno KNAB sūdzēties par LFF rīcību|last=Strautmanis|first=Uldis|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-06-07|date=2018-01-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā klubs ieguva 4. vietu 2. līgas Latgales čempionātā. 2019. gada 3. jūlijā LDZ Cargo/DFA mainīja nosaukumu uz ''FC Lokomotiv Daugavpils'', nosaukumā un komandas logotipā atsaucoties uz pilsētas dzelzceļnieku tradīcijām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2019. sezonā klubs uzvarēja 2. līgā un iekļuva 1. līgā.

=== 2020.–2021. gads ===
2020. gadā ''Lokomotiv'' uzvarēja [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], iegūstot tiesības spēlēt Virslīgā, tomēr 2021. gada janvārī tika paziņots, ka tā vietu Virslīgā pārņems jaunizveidots klubs ''FC Noah Jurmala'', kura īpašnieks ir [[Armēnija]]s holdings ''Noah'', kuram pieder arī [[Erevānas &quot;Noah&quot;]] un ''[[A.C.N. Siena 1904]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tvnet.lv/7153002/jurmala-dibinats-futbola-klubs-noah-nakamaja-sezona-plano-spelet-virsliga |title=Jūrmalā dibināts futbola klubs &quot;Noah&quot; nākamajā sezonā plāno spēlēt virslīgā |accessdate=2021-03-17 |work= |publisher=tvnet.lv |date={{dat|2021|1|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jaunais nosaukums tika reģistrēts 27. janvārī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Marta sākumā parādījās informācija, ka armēņu investori komandu pametuši, nesaskaņu ar kluba vadību dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07032021-virsligas_jaunpienaceja_noah_palikusi_bez |title=Virslīgas jaunpienācēja &quot;Noah&quot; palikusi bez investoriem no Armēnijas |accessdate=2021-05-15 |work=Rolands Eliņš |publisher=sportacentrs.com |date={{dat|2021|3|7||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā kā nosaukuma maiņa atļauta tikai līdz 1. februārim, klubs uz laiku saglabāja ''Noah'' nosaukumu, lai gan tam vairs nav saistības ar ''Noah'' holdingu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/noah-jurmala-saga-holdings-noah-censas-partraukt-ta-zimola-lietosanu-latvija.d?id=53143945 |title='Noah Jūrmala' sāga: holdings 'Noah' cenšas pārtraukt tā zīmola lietošanu Latvijā  |accessdate=2021-05-15 |work= |publisher=delfi.lv |date={{dat|2021|4|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Lai gan ''Noah'' sākotnēji ieguva A licenci dalībai Virslīgā, tomēr 12. martā, dienu pirms Virslīgas sezonas, šī licence tika atsaukta, pamatojot to ar neatbilstību finanšu kritērijiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13133/atsaukta-fc-noah-jurmala-pieskirta-licence-dalibai-virsligas-cempionata/ |title=ATSAUKTA FC &quot;NOAH JURMALA&quot; PIEŠĶIRTĀ LICENCE DALĪBAI VIRSLĪGAS ČEMPIONĀTĀ |accessdate=2021-03-17 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|3|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Apelācija šim lēmumam tika noraidīta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13142/apelacijas-komiteja-neaptur-lemumu-par-fc-noah-jurmala/ |title=APELĀCIJAS KOMITEJA NEAPTUR LĒMUMU PAR &quot;FC NOAH JURMALA&quot; |accessdate=2021-05-15 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|3|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; tomēr klubs vērsās [[Sporta arbitrāžas tiesa|Sporta arbitrāžas tiesā]], kas 15. aprīlī apmierināja ''Noah'' prasību, kas nozīmēja, ka klubam provizoriski jāpiešķir licence dalībai Virslīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13194/cas-lemums-nosaka-fc-noah-jurmala-provizoriski-pieskirt-licenci-dalibai-virsliga/ |title=CAS LĒMUMS NOSAKA FC &quot;NOAH JURMALA&quot; PROVIZORISKI PIEŠĶIRT LICENCI DALĪBAI VIRSLĪGĀ |accessdate=2021-04-21 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|4|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Debiju Virslīgā ''Noah'' piedzīvoja 24. aprīlī ar 0—5 zaudējumu pret [[FK Spartaks Jūrmala|Jūrmalas &quot;Spartaku&quot;]]. Pirmos punktus Virslīgā ieguva 14. maijā, ar 2—1 uzvarot [[BFC Daugavpils]].

30. aprīlī [[Latvijas Futbola federācija|LFF]] Disciplinārlietu komisija piemēroja ''Noah'' jaunu spēlētāju reģistrācijas aizliegumu, pamatojot to ar finansiālo saistību neizpildīšanu pret [[Ilūkstes NSS]], kā arī bijušo spēlētāju [[Dmitrijs Klimaševičs|Dmitriju Klimaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13224/lff-dk-30-aprila-lemumi/ |title=LFF DK 30. APRĪĻA LĒMUMI |accessdate=2021-05-15 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|4|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; 17. maijā, pēc šo finansiālo saistību izpildes, Disciplinārlietu komisija šo ierobežojumu atcēla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13239/lff-dk-17-maija-lemumi/ |title=LFF DK 17. MAIJA LĒMUMI |accessdate=2021-05-17 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|5|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tomēr 3. jūnijā Disciplinārlietu komisija atkārtoti piešķīra ''Noah'' jaunu spēlētāju reģistrācijas aizliegumu, šoreiz par finansiālo saistību neizpildīšanu ar bijušajiem spēlētājiem [[Aleksandrs Jerkins|Aleksandru Jerkinu]] un [[Dmitrijs Hermans|Dmitriju Hermanu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13269/lff-dk-3-junija-lemumi/ |title=LFF DK 3. JŪNIJA LĒMUMI |accessdate=2021-06-22 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|6|3||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lai gan 16. jūnijā tika paziņots, ka ''Noah'' izpildījis saistības ar šiem spēlētājiem, reģistrācijas aizliegums netika atcelts, pamatojot to ar neizpildītām saistībām ar [[FK Dinamo Rīga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13300/lff-dk-16-junija-lemumi/ |title=LFF DK 16. JŪNIJA LĒMUMI
 |accessdate=2021-06-22 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|6|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

4. jūnijā Disciplinārlietu komisija pieņēma lēmumu diskvalificēt ''Noah'' vārtsargu [[Bojans Kņeževičs|Bojanu Kņeževiču]] līdz gala lēmuma pieņemšanai par iespējamu spēles rezultāta manipulēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13274/diskvalifice-fc-noah-jurmala-vartsargu-bojanu-knezevicu/ |title=DISKVALIFICĒ FC &quot;NOAH JURMALA&quot; VĀRTSARGU BOJANU KNEŽEVIČU |accessdate=2021-06-22 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|6|4||bez}} }}&lt;/ref&gt; 9. jūlijā LFF pieņēma lēmumu uz 12 mēnešiem diskvalificēt trīs ''Noah'' spēlētājus — Bojanu Kņeževiču, [[Ofosu Apija|Ofosu Apiju]] un [[Oleksijs Babirs|Oleksiju Babiru]] par tiešu dalību spēles rezultāta apzinātā manipulēšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13345/lff-diskvalifice-tris-fc-noah-jurmala-speletajus/ |title=LFF DISKVALIFICĒ TRĪS FC &quot;NOAH JURMALA&quot; SPĒLĒTĀJUS |accessdate=2021-07-24 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|7|9||bez}} }}&lt;/ref&gt;

14. jūlijā Sporta arbitrāžas tiesa lēma, ka ''Noah'' nepielaišana startam Virslīgā nebija pamatota. Tika pieņemts lēmums ''Noah'' piespriest naudas sodu par licencešanas noteikumu neievērošanu, kā arī saglabāt kluba licenci dalībai Virslīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13356/cas-soda-noah-jurmala-par-licencesanas-noteikumu-neizpildi-bet-samazina-klubam-piemerotas-sankcijas/ |title=CAS SODA &quot;NOAH JŪRMALA&quot; PAR LICENCĒŠANAS NOTEIKUMU NEIZPILDI, BET SAMAZINA KLUBAM PIEMĒROTĀS SANKCIJAS |accessdate=2021-07-24 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|7|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/14072021-arbitrazas_tiesa_noah_uzvar_lff_zaudetaju |title=Arbitrāžas tiesā &quot;Noah&quot; uzvar LFF, zaudētāju pusei jāsedz izskatīšanas izmaksas |accessdate=2021-07-24 |work=Ulvis Brože |publisher=sportacentrs.com |date={{dat|2021|7|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

''Noah'' neieradās uz 18. jūlija Virslīgas spēli pret [[Valmiera FC]], par to saņemot tehnisko zaudējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13378/lff-dk-21-julija-lemumi/ |title=LFF DK 21. JŪLIJA LĒMUMI |accessdate=2021-07-24 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|7|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; 23. jūlijā kluba vadība informēja LFF par izstāšanos no Virslīgas čempionāta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/13383/fc-noah-jurmala-aptur-dalibu-virsligas-cempionata/ |title=FC &quot;NOAH JURMALA&quot; APTUR DALĪBU VIRSLĪGAS ČEMPIONĀTĀ |accessdate=2021-07-24 |work= |publisher=Latvijas Futbola federācija |date={{dat|2021|7|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2022. gada jūlijā [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lūdza uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu šajā klubā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54537120|title=VID lūdz uzsākt kriminālvajāšanu par 'aplokšņu algu' izmaksu Latvijas futbola klubā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-07-13|date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
* 2015 — 2. līgā, 1. vieta Latgales zonā
* 2016 — 2. līgā, 1. vieta Latgales zonā
* 2017 — 1. vieta 2. līgā, 1. vieta Latgales zonā
* 2018 — 4. vieta 2. līgas [[Latgales futbola čempionāts|Latgales čempionātā]]
* 2019 — 1. vieta 2. līgā
* 2020 — 1. vieta 1. līgā
* 2021 — Virslīga, izstājās

== UEFA Reģionu kauss ==
{{futbola spēle
| datums    = {{dat|2018|9|12}}
| laiks     = 17:30
| komanda1  = {{flaga|LAT}} [[LDZ Cargo/DFA]]
| rezultāts = 0–8
| komanda2  = [[Ligue de Normandie]] {{flaga|FRA}}
| pārskats  = [https://www.uefa.com/regionscup/season=2019/matches/round=2000967/match=2025030/index.html Pārskats]&lt;br /&gt;[https://www.flashscore.com/match/Wvetvdli/#match-summary flashscore.com]
| vārti1    = 
| vārti2    = Maxime Roynel {{goal|42}} &lt;br&gt; Thomas Vauvy {{goal|45+2}} &lt;br&gt; Thomas Vauvy {{goal|54}} &lt;br&gt;Abdejalil Sahloune {{goal|65}} &lt;br&gt; Stive Mendy {{goal|73}} &lt;br&gt; Thomas Vauvy {{goal|84}} &lt;br&gt;Florian Levasseur {{goal|87}} &lt;br&gt; Kevin Auzou {{goal|90}}
| stadions  = [[Gradski stadion Dugo Selo]], [[Dugo Selo]] ({{flaga|CRO}})
| skatītāji = (?)
| tiesnesis = Vitaliy Romanov ({{flaga|UKR}})
}}
----
----
{{futbola spēle
| datums    = {{dat|2018|9|15}}
| laiks     = 
| komanda1  = {{flaga|CRO}} Zagrebas reģiona komanda 
| rezultāts = 8–0
| komanda2  = [[LDZ Cargo/DFA]] {{flaga|LAT}}
| pārskats  = [https://www.uefa.com/regionscup/season=2019/matches/round=2000967/match=2025031/index.html UEFA]&lt;br /&gt;[https://www.flashscore.com/match/AVgpwG3c/#match-summary Pārskats]
| vārti1    = Matej Ivkovčić {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;Željko Štulec {{goal|47}}&lt;br /&gt;Željko Štulec {{goal|58}}&lt;br /&gt;Josip Slišković {{goal|60}}&lt;br /&gt;Vlatko Martinović {{goal|67}} &lt;br /&gt; Vlatko Martinović {{goal|75}} &lt;br /&gt;Vlatko Martinović {{goal|84}} &lt;br /&gt;Vid Krajačić {{goal|87}}
| vārti2    = 
| stadions  = Gradski stadion Dugo Selo, [[Dugo Selo]]
| skatītāji = (?)
| tiesnesis = Rahim Hasanov ({{flaga|AZE}})
}}
----
----
{{futbola spēle
| datums    = {{dat|2018|9|18}}
| laiks     = 17:30
| komanda1  = [[Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot; (futbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot;]] {{flaga|LTU}} 
| rezultāts = 3–1
| komanda2  = {{flaga|LAT}} [[LDZ Cargo/DFA]]
| pārskats  = [https://www.flashscore.com/match/0KnczEmG/#match-summary Pārskats]
| vārti1    = Lukas Sipavicus {{goal|2}}&lt;br /&gt;Aretas Gėgžna {{goal|69}}&lt;br /&gt;Evaldas Kugys {{goal|89}}&lt;br /&gt;
| vārti2    = {{goal|72|11m}} Sergejs Travkins&lt;br /&gt;
| stadions  = [[Gradski stadion Dugo Selo]], [[Dugo Selo]] ({{flaga|CRO}})
| skatītāji = (?)
| tiesnesis = (?)
}}
----

== Komandas sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2021|5|15||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/fc-noah-jurmala-35901/?cid=9852303|title=FC Noah Jurmala - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2021-05-15}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1|nat=SRB| pos=GK |  name=[[Bojans Kņeževičs]]}}
{{Fs player | no= 2|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Klāvs Kramēns]]|other=īrē no [[FK Spartaks Jūrmala]]}}
{{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Vladislavs Kuzmins]]}}
{{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Pāvels Koļcovs]]}}
{{Fs player | no= 5|nat=GHA| pos=DF |  name=[[Ofosu Apija]]}}
{{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Alans Siņeļņikovs]]}}
{{Fs player | no=10|nat=UKR| pos=FW |  name=[[Oleksijs Babirs]]}}
{{Fs player | no=11|nat=NGA| pos=FW |  name=[[Pams Daljops Samuels]]|other=īrē no [[FK Spartaks Jūrmala]]}}
{{Fs player | no=12|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Vladislavs Skrupskis]]}}
{{Fs player | no=15|nat=RUS| pos=MF |  name=[[Kamils Zakirovs]]|other=īrē no [[Kazaņas &quot;Rubin&quot;]]}}
{{Fs player | no=19|nat=NGA| pos=MF |  name=[[Čikezī Mirakls Nvaorisa]]|other=īrē no [[FK Spartaks Jūrmala]]}}
{{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=DF |  name=[[Gatis Štrauss]]}}
{{Fs player | no=22|nat=RUS| pos=MF |  name=[[Fjodors Šeremetovs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Rolands Putāns]]}}
{{Fs player | no=25|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Vladimirs Volkovs]]}}
{{Fs player | no=26|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Dmitrijs Lomako]]}}
{{Fs player | no=35|nat=LAT| pos=GK |  name=[[Ruslans Nakipovs]]}}
{{Fs player | no=37|nat=RUS| pos=FW |  name=[[Vladislavs Sirotovs]]}}
{{Fs player | no=66|nat=LAT| pos=FW |  name=[[Daņila Vorņiku]]}}
{{Fs player | no=78|nat=RUS| pos=DF |  name=[[Igors Ponomarjovs]]}}
{{Fs player | no=97|nat=LAT| pos=MF |  name=[[Aleksejs Grjaznovs]]}}
{{Fs player | no=  |nat=LAT| pos=GK |  name=Daniels Mišins}}
{{Fs player | no=  |nat=LAT| pos=DF |  name=Māris Ciršs}}
{{Fs player | no=  |nat=LAT| pos=DF |  name=Aleksandrs Macuks}}
{{Fs player | no=  |nat=LAT| pos=MF |  name=Romans Andrejevs}}
{{Fs player | no=  |nat=LAT| pos=FW |  name=Arturs Papakuls}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|- 
| Galvenais treneris
| {{flaga|Krievija}} [[Artjoms Gorlovs]]
|-
| Trenera asistents
| {{flaga|Latvija}} Eduards Štrubo

|-
| Prezidents
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Jakubovskis
|- 
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Žanis Zubovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Sergejs Gavrilovs
|-
| Fizioterapeite
| {{flaga|Latvija}} Aleksandra Moskaļova
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Burlačuks
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://lff.lv/klubi/fc-noah-jurmala-35901/?cid=9852303 Latvijas Futbola federācija]
* [https://www.facebook.com/lokomotiv.lv Kluba ''Facebook'' lapa]
* [https://int.soccerway.com/teams/latvia/noah-jrmala/52562/ ''Soccerway'' profils] {{angliski}}
* [https://www.transfermarkt.com/fc-noah-jurmala/startseite/verein/77492 ''Transfermarkt'' kluba profils] {{angliski}}

{{DEFAULTSORT:Noah, FC}}
[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>pn8r9fr61gxbzp1shtuoaa7fzxaybfg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Remko Evenepūls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>407820</id>
    <revision>
      <id>4532075</id>
      <parentid>4525550</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:47:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4532075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18081" sha1="28s7k32hisw5an3abqar1fii4261eow" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name           = Remko Evenepūls
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26px
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| vārds_orig     = ''Remco Evenepoel''
| image          = Remco Evenepoel WC 2022.jpg
| caption        = Remko Evenepūls 2022. gadā
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|25}}
| birth_place    = {{vieta|Beļģija|Shepdāla}}
| death_date     = 
| death_place    = 
| height         = 
| weight         = 
| currentteam    = {{ct|QST}}
| discipline     = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role           = braucējs
| ridertype      = 
| amateuryear 1  = 
| amateurteam 1  = 
| proyear 1      = 2019–2025
| proteam 1      = {{ct|QST|2019}}
| proyear 2      = 2026–
| proteam 2      = {{ct|RBH|2026}}
| majorwins      = '''[[Daudzdienu sacensības]]'''
:''[[Tour of Belgium]]'' (2019)
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:[[Sansevastjanas klasika]] ([[2019. gada Sansevastjanas klasika|2019]], [[2022. gada Sansevastjanas klasika|2022]], [[2023. gada Sansevastjanas klasika|2023]])
:[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempions individuālajā braucienā]] (2019)
:[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens vīriešiem]] (2022)
:Beļģijas čempions individuālajā braucienā (2022)
:Beļģijas čempionāts riteņbraukšanā (2023)
:[[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] (2022, 2023)
:[[Brussels Cycling Classic]] (2021)
:[[Bernoči kauss]] (2021)
| medaltemplates =
{{MedalCountry| {{BEL}} }}
{{MedalCompetition|[[Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālais brauciens]]}}&lt;ref&gt;https://www.apollo.lv/8067236/belgijas-ritenbraucejs-izcina-olimpisko-zeltu?utm_campaign=draugiem_zinas&amp;utm_medium=social&amp;utm_source=draugiem.lv&lt;/ref&gt;
{{MedalGold |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grupas brauciens]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]|Junioru grupas brauciens }}
{{MedalGold |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]|Junioru individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Vollonona 2022]]|Grupas brauciens vīriešiem}}
{{MedalGold |[[2023. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Stērlinga 2023]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Cīrihe 2024]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kigali 2025]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2026. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Monreāla 2026]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalSilver |[[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Jorkšīra 2019]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalSilver |[[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kigali 2025]]|Grupas brauciens}}
{{MedalBronze |[[2021. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Flandrija 2021]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalBronze |[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Vollonona 2022]]| Individuālais brauciens}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold | Alkmāra 2019 | Individuālais brauciens }}
{{MedalGold | Brno 2018 | Junioru grupas brauciens }}
{{MedalGold | Ļubļana 2026 | Grupas brauciens vīriešiem}}
{{MedalSilver | Trento 2021 | Grupas brauciens vīriešiem}}
{{MedalBronze | Trento 2021 | Individuālais brauciens}}
| show-medals = yes
}}
'''Remko Evenepūls''' ({{val|nl|Remco Evenepoel}}; dzimis {{dat|2000|1|25}}) ir [[Beļģija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''{{ct|RBH}}'' komandu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://sporza.be/nl/2018/07/18/megatalent-evenepoel-wordt-vanaf-1-januari-al-prof-bij-quick-ste/|title=Evenepoel vanaf 2019 al prof bij Quick-Step: &quot;Sky kwam nog met gek bod&quot;|language=nl|trans-title=Evenepoel from 2019: pro at Quick-Step already: &quot;Sky came with crazy bid&quot;|date=18 July 2018|accessdate=2 January 2019|work=[[Sporza]]|publisher=Vlaamse Radio- en Televisieomroeporganisatie|last=|first=}}&lt;/ref&gt; Septiņkārtējs [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempions]] pieaugušajiem un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpisko spēļu]] čempions gan individuālajā braucienā, gan grupas braucienā. 2022. gadā R. Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a España]]'', bet ''[[Tour de France]]'' augstāko otro vietu izcīnīja 2026. gadā.

== Karjera ==

=== Juniora karjera ===
Remko tēvs Patriks Evenepūls arī ir bijis profesionāls riteņbraucējs.

Karjeru sportā sācis kā futbolists. Piecu gadu vecumā pievienojās ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'' klubam. Vienpadsmit gadu vecumā pārgāja uz ''[[PSV Eindhoven]]'' jauniešu akadēmiju, bet četrpadsmit gadu vecumā atkal atgriezās ''Anderlecht''. Četrās spēlēs pārstāvējis Beļģijas U15 komandu, un piecās Beļģijas U16.

Pēc vairākām neveiksmēm futbolista karjerā 2017. gadā nolēma pievērsties riteņbraukšanai. 2018. gada [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā]] junioriem viņš uzvarēja gan individuālajā, gan grupas braucienā. Grupas braucienā pārsvars pār otro vietu bija 9 minūtes un 44 sekundes.

Tā paša gada [[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] viņš atkārtoja šos panākumus, atkal uzvarot gan individuālajā, gan grupas braucienā junioru konkurencē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/features/evenepoel-shows-true-depth-of-his-talent-with-chase-and-solo-victory/|title=Evenepoel shows true depth of his talent with chase and solo victory {{!}} Cyclingnews.com|work=Cyclingnews.com|access-date=2018-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Deceuninck—Quick-Step'' ===

==== 2019 ====
Remko līdz ar 2019. gada sezonas sākumu pievienojās ''[[UCI WorldTeam]]'' komandai ''{{ct|QST}}'', izlaižot iespēju startēt U23 līmeņa sacensībās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Savās pirmajās sacensībās profesionāļa statusā 19 gadu vecumā — Argentīnas daudzdienās ''[[Vuelta a San Juan]]'' — Evenepūls uzvarēja jauno braucēju klasifikācijā, kopvērtējumā ieņēma 9. vietu, bet individuālā brauciena posmā ieņēma trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-san-juan-internacional-2019/|title=Vuelta a San Juan Internacional 2019|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-02-06|date=}}&lt;/ref&gt; Pirmo uzvaru kā profesionālis Evenepūls guva 2019. gada ''[[Baloise Belgium Tour]]'', kur uzvarēja vienā posmā, kopvērtējumā un punktu klasifikācijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Baloise Belgium Tour: Evenepoel takes overall victory|url=http://www.cyclingnews.com/races/baloise-belgium-tour-2019/stage-5/results/|publisher=[[Cyclingnews.com]]|accessdate=29 June 2019|date=16 June 2019}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 3. augustā Evenepūls uzvarēja [[UCI Pasaules tūre]]s sacensībās [[2019. gada Sansevastjanas klasika|Sansevastjanas klasika]].&lt;ref&gt;[http://www.cyclingnews.com/races/clasica-ciclista-san-sebastian-2019/results/ Evenepoel wins Clasica San Sebastian]&lt;/ref&gt; Paveicot to 19 gadu un 190 dienu vecumā, viņš kļuva par jaunāko kādas Pasaules tūres sacensības uzvarētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/08/the-future-is-now-19-year-old-evenepoel-solos-to-win-clasica-san-sebastian/|title=The future is now: 19-year-old Evenepoel solos to win Clásica San Sebastián|website=CyclingTips|access-date=2019-08-04|date=2019-08-04|language=en|archive-date=2019-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20190804200453/https://cyclingtips.com/2019/08/the-future-is-now-19-year-old-evenepoel-solos-to-win-clasica-san-sebastian/}}&lt;/ref&gt; 8. augustā Evenepūls uzvarēja [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāta]] individuālajā braucienā elites grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/08082019-psv_un_anderlecht_spelejusais_evenepuls_s|title=&quot;PSV&quot; un &quot;Anderlecht&quot; spēlējušais Evenepūls satriec konkurentus un uzvar EČ|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-10|date=2019-08-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. septembrī Evenepūls izcīnīja sudraba medaļu individuālajā braucienā [[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]], startējot elites grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/uci-road-world-championships-2019/men-elite-individual-time-trial/results/|title=Dennis defends elite men's individual time trial|last=Farr|first=Stephen|last2=|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-26|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2020 ====
2020. gada februārī Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a San Juan]]'' daudzdienu sacensībās Argentīnā, uzvarot arī trešā posma individuālajā braucienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-san-juan-internacional-2020/stage-7/results/|title=Remco Evenepoel wins Vuelta a San Juan|last=Ryan|first=Barry|website=cyclingnews.com|access-date=2020-02-04|date=|language=en}}&lt;/ref&gt; Februāra beigās Evenepūls uzvarēja arī ''[[Volta ao Algarve]]'' daudzdienu sacensībās Portugālē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/2020/02/race-report/volta-ao-algarve-stage-5-remco-evenepoel-tops-rohan-dennis-to-win-tt-and-secure-overall_505360|title=Volta ao Algarve stage 5: Remco Evenepoel tops Rohan Dennis to win TT and secure overall|website=VeloNews.com|access-date=2020-02-23|date=2020-02-23|language=en-US|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200225132247/https://www.velonews.com/2020/02/race-report/volta-ao-algarve-stage-5-remco-evenepoel-tops-rohan-dennis-to-win-tt-and-secure-overall_505360|archivedate=2020-02-25}}&lt;/ref&gt; Atsākoties sacensībām pēc [[COVID-19 pandēmija]]s pārtraukuma, Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a Burgos]]'' daudzdienu sacensībās un to trešajā posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-burgos-2020/stage-5/results/|title=Remco Evenepoel wins Vuelta a Burgos|last=August 2020|first=Alasdair Fotheringham 01|website=cyclingnews.com|access-date=2020-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pēc 2020 ===
R. Evenepūls uzvarēja [[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada pasaules čempionāta]] grupas braucienā un [[2023. gada pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2023. gada pasaules čempionāta]] individuālajā braucienā. [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņš kļuva par čempionu individuālajā braucienā, kļūdams par pirmo riteņbraucēju, kurš ir uzvarējis individuālajā braucienā katrā no trim [[Lielās tūres|Lielajām tūrēm]], pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs. Dažas dienas vēlāk viņš kļuva par čempionu arī grupas braucienā, kļūdams par vienīgo riteņbraucēju starp vīriešiem, kam izdevies uzvarēt šajās abās disciplīnās olimpiskajās spēlēs.

Augstus sasniegumus R. Evenpūlam izdevies uzrādīt arī Lielajās tūrēs. Viņš ir 2022. gada ''[[Vuelta a España]]'' uzvarētājs, bet ''[[Tour de France]]'' finišēja 3. vietā [[2024. gada Tour de France|2024. gadā]] un 2. vietā, piekāpjoties vien [[Tadejs Pogačars|Tadejam Pogačaram]], [[2026. gada Tour de France|2026. gadā]].

== Sasniegumi nozīmīgākajās sacensībās ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; colspan=2| Event
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
! scope=&quot;col&quot; | 2022
! scope=&quot;col&quot; | 2023
! scope=&quot;col&quot; | 2024
! scope=&quot;col&quot; | 2025
! scope=&quot;col&quot; | 2026
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:Gold medal olympic.svg|15px|alt=|link=Olympic medal]] [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
! scope=&quot;row&quot; | Individuālais brauciens
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[Cycling at the 2020 Summer Olympics – Men's road time trial|9]]
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[Cycling at the 2024 Summer Olympics – Men's road time trial|'''1''']]
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | Grupas brauciens
| [[Cycling at the 2020 Summer Olympics – Men's road race|49]]
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[Cycling at the 2024 Summer Olympics – Men's road race|'''1''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:Jersey rainbow.svg|20px|alt=|link=Rainbow jersey]] [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]
! scope=&quot;row&quot;| [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — individuālais brauciens vīriešiem|Individuālais brauciens]]
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2019 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''2''']]
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2021 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''3''']]
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2022 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''3''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2023 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2024 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2025 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2026 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens vīriešiem|Grupas brauciens]]
| [[2019 UCI Road World Championships – Men's road race|DNF]]
| —
| [[2021 UCI Road World Championships – Men's road race|62]]
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2022 UCI Road World Championships – Men's road race|'''1''']]
| [[2023 UCI Road World Championships – Men's road race|25]]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;  |[[2024 UCI Road World Championships – Men's road race|5]]
| style=&quot;background:silver;&quot;  |[[2025 UCI Road World Championships – Men's road race|2]]
|[[2026 UCI Road World Championships – Men's road race|12]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:European champion jersey 2016.svg|20px]] Eiropas čempionāts
! scope=&quot;row&quot;| Individuālais brauciens
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2019 European Road Championships|'''1''']]
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2021 European Road Championships – Men's elite time trial|'''3''']]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2025 European Road Championships|'''1''']]
|
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| Grupas brauciens
| —
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2021 European Road Championships – Men's elite road race|'''2''']]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2025 European Road Championships – Men's elite road race|'''2''']]
| style=&quot;background:gold;&quot; |[[2026 European Road Championships – Men's elite road race|'''1''']]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/04102026-skujins_izcina_ceturto_eiropas_cempionata|title=Skujiņš izcīna ceturto vietu Eiropas čempionātā|last=|first=|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-10-04|language=}}&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:MaillotBélgica.PNG|20px]] Nacionālais čempionāts
! scope=&quot;row&quot;| [[Belgian National Time Trial Championships|Individuālais brauciens]]
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|'''3'''
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |'''2'''
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |4
| —
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| —
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| [[Belgian National Road Race Championships|Grupas brauciens]]
| 84
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|'''3'''
| 37
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| —
| style=&quot;background:silver;&quot;   |'''2'''
| —
|}

==== Daudzdienu sacensību rezultāti ====
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|colspan=16 align=&quot;center&quot;|'''Lielās tūres kopvērtējuma rezultāti'''
|-
! scope=&quot;col&quot; | [[Lielā tūre]]
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
! scope=&quot;col&quot; | 2022
! scope=&quot;col&quot; | 2023
! scope=&quot;col&quot; | 2024
! scope=&quot;col&quot; | 2025
! scope=&quot;col&quot; | 2026
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|pink}} [[Giro d'Italia]]
| —
| —
| [[2021 Giro d'Italia|DNF]]
| —
| [[2023 Giro d'Italia|DNF]]
| —
| —
| —
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|yellow}} [[Tour de France]]
| —
| —
| —
| —
| —
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2024 Tour de France|'''3''']]
| [[2025 Tour de France|DNF]]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2026 Tour de France|'''2''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|red}} [[Vuelta a España]]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:red;&quot;   |{{font colour|white|'''1'''|link=2022 Vuelta a España}}
| [[2023 Vuelta a España|12]]
| —
| —
| —
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Vélo d'Or}}

{{DEFAULTSORT:Evenpūls, Remko}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Beļģijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki riteņbraukšanā]]
[[Kategorija:Vuelta a España kopvērtējuma uzvarētāji]]</text>
      <sha1>28s7k32hisw5an3abqar1fii4261eow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kails Okposo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>408165</id>
    <revision>
      <id>4532116</id>
      <parentid>4372931</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:32:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4555" sha1="g0v8ccw13hr25daycaqtw46boebu8kh" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Kails Okposo|vārds_orig=''Kyle Okposo''|attēls=File:Kyle Okposo in the 2024 Stanley Cup Final.jpg|att_izm=|paraksts=Okposo 2024. gadā&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1988|4|16}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Minesota|Sentpola}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=183 [[centimetrs|cm]]|svars=99 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Labais|kar_sāk=2007|kar_beig=2024|izglītība=&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;|kom=|numurs=8|amats=|līga=
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=7., 1. kārtā|dr_gads=[[2006. gada NHL drafts|2006]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=2009—2024|taut 1={{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;|balv= * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2017 
* [[Stenlija kauss]] — 2024&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25062024-balinska_parstaveta_panthers_pirmo_reizi_|title=Balinska pārstāvētā &quot;Panthers&quot; pirmo reizi vēsturē izcīna Stenlija kausu|date=2024. gada 25. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;|slavz=|aģenti=|dzimums=v|atjaunots={{dat|2024|9|19||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Zviedrija 2007]]}}}}

'''Kails Okposo''' ({{Val|en|Kyle Okposo}}, dzimis {{Dat|1988|4|16}}) ir bijušais [[ASV]] [[hokejists]], spēlēja [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. 17 sezonu laikā pārstāvējis [[NHL]] komandas [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]], [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]], [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].

[[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlases]] sastāvā ir spēlējis trijos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].
== Karjera ==

2016. gada 1. jūlijā Okposo parakstīja septiņu gadu līgumu par 42 miljoniem ASV dolāru ar [[Bufalo Sabres]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/kyle-okposo-joining-buffalo-281092626|title=Kyle Okposo signs seven-year contract with Sabres &amp;#124; NHL.com|date=2016. gada 1. jūl.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt;.
Savas pirmās sezonas laikā klubā Okposo 65 spēlēs guva 45 punktus. Viņš arī pārstāvēja komandu 2017. gada Nacionālās hokeja līgas Zvaigžņu spēlē.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://buffalonews.com/sports/sabres/kyle-okposo-ready-for-his-l-a-closeup-as-an-nhl-all-star/article_806f2801-47ea-5d1b-8414-ef6b65316409.html|title=Kyle Okposo ready for his L.A. closeup as an NHL All-Star|first=Amy|last=Moritz|date=2017. gada 11. janv.|website=Buffalo News}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonas beigās izlaida laiku pēc smadzeņu satricinājuma un reakcijas uz medikamentiem

2024. gada 8. martā Okposo tika aizmainīts uz [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] apmaiņā pret Kalli Sjēlinu un 2024. gada NHL drafta septītās kārtas izvēli.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/08032024-bufalo_sabres_aizmaina_kapteini_un_girgen|title=Bufalo &quot;Sabres&quot; aizmaina kapteini un Girgensona maiņas biedru Okposo|date=2024. gada 8. marts|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

Pēc sava pirmā čempiontitula izcīnīšanas Okposo 2024. gada 19. septembrī paziņoja par hokejista karjeras beigšanu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/19092024-par_karjeras_beigam_pazino_bijusais_girge |title=Par karjeras beigām paziņo bijušais Girgensona komandas biedrs Okposo |website=sportacentrs.com |date=September 19, 2024 |access-date=September 19, 2024}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]] drafta pirmās kārtas izvēle |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Raiens O'Mara]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Džošs Beilijs]]|periods=[[2006. gada NHL drafts|2006]]}}
{{s-amati}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|ASV}} [[Džeks Aihels]]|pēc= {{flaga|SWE}} [[Rasmuss Dālīns]]|periods=[[2022. gads|2022]]—[[2024. gads|2024]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Okposo, Kails}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Minesotā dzimušie]]</text>
      <sha1>g0v8ccw13hr25daycaqtw46boebu8kh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4531943</id>
      <parentid>4531511</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:01:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4531943</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1683" sha1="2i2z84roctkidy7sq117fm50m9vavdq" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-10-04 18:01:28{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=ZAAO|t|h|d}} || 2026-09-21 21:44:19 || 12 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita|due=15|due_date=07.10.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita || 15 (07.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Anastastija (1997)|t|h|d}} || 2026-09-30 22:02:05 || 3 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus&lt;/nowiki&gt; || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 15 (15.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Leninade|t|h|d}} || 2026-09-30 23:01:46 || 3 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus&lt;/nowiki&gt; || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 15 (15.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Jana Rāga|t|h|d}} || 2026-10-01 03:48:56 || 3 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || maznozīmīgs; termiņš: 16.10.2026 || 
|-
| {{page-multi|page=Piksāru skola|t|h|d}} || 2026-10-04 16:21:02 || 0 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Pretrunīgs un nesaprotams teksts || 15 (19.10.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>2i2z84roctkidy7sq117fm50m9vavdq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4531942</id>
      <parentid>4531510</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:01:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4531942</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16986" sha1="bdc3qvfmnuhwunf0p9lqkp23ohck1ow" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|04||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200326}}]
| {{formatnum:1684}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13746}}]
| 2009-02-13
| 2026-10-04
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175839}}]
| {{formatnum:9793}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8121}}]
| 2007-12-03
| 2026-10-04
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}]
| {{formatnum:771}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14822}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116274}}]
| {{formatnum:10534}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1958}}]
| 2009-10-02
| 2026-10-04
|-
| 5.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115474}}]
| {{formatnum:8142}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9991}}]
| 2007-11-24
| 2026-10-04
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89556}}]
| {{formatnum:8260}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6803}}]
| 2005-10-30
| 2026-10-04
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73592}}]
| {{formatnum:9871}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2188}}]
| 2009-05-24
| 2026-10-03
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68991}}]
| {{formatnum:1598}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}]
| 2005-07-26
| 2026-10-04
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58857}}]
| {{formatnum:512}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-10-01
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53702}}]
| {{formatnum:7491}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6592}}]
| 2018-06-22
| 2026-10-01
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50365}}]
| {{formatnum:5791}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:398}}]
| 2007-01-07
| 2026-10-04
|-
| 12.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50078}}]
| {{formatnum:5973}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3195}}]
| 2007-04-26
| 2026-10-02
|-
| 13.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49371}}]
| {{formatnum:1398}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3552}}]
| 2006-05-03
| 2026-10-02
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45510}}]
| {{formatnum:5823}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}]
| 2015-03-11
| 2026-10-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42444}}]
| {{formatnum:1481}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-10-04
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39404}}]
| {{formatnum:3952}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:787}}]
| 2013-03-30
| 2026-10-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:32873}}]
| {{formatnum:10161}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5168}}]
| 2023-01-18
| 2026-10-04
|-
| 20.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32614}}]
| {{formatnum:4011}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:689}}]
| 2020-05-10
| 2026-10-04
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27284}}]
| {{formatnum:4682}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:938}}]
| 2015-08-30
| 2026-10-04
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}]
| {{formatnum:18}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-09-04
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-26
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1288}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16064}}]
| {{formatnum:1356}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-10-03
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15630}}]
| {{formatnum:3112}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}]
| 2014-07-27
| 2026-10-04
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15233}}]
| {{formatnum:2397}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2010}}]
| 2005-07-30
| 2026-10-04
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14596}}]
| {{formatnum:496}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2352}}]
| 2011-08-03
| 2026-10-02
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14258}}]
| {{formatnum:557}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}]
| 2013-06-21
| 2026-10-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13489}}]
| {{formatnum:865}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-10-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2026-09-13
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11046}}]
| {{formatnum:1770}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:428}}]
| 2021-07-27
| 2026-10-03
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10657}}]
| {{formatnum:270}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}]
| 2011-10-13
| 2026-10-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10235}}]
| {{formatnum:343}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}]
| 2012-05-17
| 2026-09-30
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9613}}]
| {{formatnum:190}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}]
| 2013-03-14
| 2026-10-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:14}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}]
| {{formatnum:74}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-09-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6775}}]
| {{formatnum:244}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-10-03
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:42}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}]
| {{formatnum:488}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-09-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5610}}]
| {{formatnum:82}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-09-10
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:8}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}]
| {{formatnum:81}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-09-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 65.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5039}}]
| {{formatnum:157}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:286}}]
| 2013-04-16
| 2026-09-27
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 66.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>bdc3qvfmnuhwunf0p9lqkp23ohck1ow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>417283</id>
    <revision>
      <id>4531963</id>
      <parentid>4492116</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kaamis007</username>
        <id>67303</id>
      </contributor>
      <comment>par Austras balvu</comment>
      <origin>4531963</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8749" sha1="3btfstc09f4fqs7em7426gpvy6rpk1v" xml:space="preserve">{{Mazais burts}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ansis
| Attēls = Ansis_Kolmanis.jpg
| Att_izm = 250px
| Apraksts = ansis festivālā Positivus 2022. gadā
| Fons = solists
| Dz_vārds = Ansis Kolmanis
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|8}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
| Žanrs = [[hiphops]]
| Nodarbošanās = reperis, [[producents (mūzika)|producents]]
| Gadi = 2003—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''[[Dirty Deal Audio]]''&lt;br /&gt;[[Netīrās Cilpas]]
| Darbojies_arī = [[PKI]]&lt;br /&gt;[[Kreisais Krasts]]&lt;br /&gt;[[Riekstu Armija]]&lt;br /&gt;[[Lāzeri (apvienība)|Lāzeri]]&lt;br /&gt;[[Netīrās Cilpas]]&lt;br /&gt;[[Ritmiskās Runas]]&lt;br /&gt;[[rolands če|rolandu če]]&lt;br /&gt;[[181h]]
| Mlapa = http://ansis.co/
| Dzimums = V
}}
'''ansis''' (īstajā vārdā '''Ansis Kolmanis''', dzimis {{dat|1987|5|8}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[Latvija]]s [[hiphops|hiphopa]] mūziķis, bītmeikeris un mūzikas producents. Par albumu &quot;[[Liela māksla]]&quot; (2020) saņēmis 2021. gada &quot;[[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofona]]&quot; balvu kategorijā labākais albums, kas arī atzīts par [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labāko ''hiphop'' mūzikas albumu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53026269|title=Pasniegtas 'Zelta mikrofona' balvas. Gada albums – ansis 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-17|date=2021-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; Šo balvu saņēmis arī par albumiem &quot;Balzams&quot; (2018) un &quot;Melnezera grāmata&quot; (2024). 2019. gadā viņa dziesma &quot;Zemes stunda&quot; atzīta par labāko iedzīvotāju balsojumā (&quot;Origo Zelta dziesma&quot;). Divkārtējs [[Austras balva|Austras balvas]] saņēmējs (2021, 2026).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Ķemeri|Ķemeros]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] 1987. gada 8. maijā. Viņš audzis radošu cilvēku ģimenē: māte [[Ieva Kolmane]] ir [[literatūrzinātne|literatūrkritiķe]] un [[tulkošana|tulkotāja]], tēvs — rotkalis.&lt;ref name=&quot;Satori&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ansis Kolmanis: Kā dabūt akmeni sniega pikā iekšā|publisher=Satori.lv|date=19.07.2018.|first=Uldis|last=Rudaks|url=https://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa|accessdate=17.01.2019|archive-date=01.10.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181001014811/http://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa}}&lt;/ref&gt; Brālis [[Kārlis Kolmanis]], pazīstams arī kā 181h, arī bītmeikeris, sadarbojas kopā ar ansi apvienībā [[Netīrās Cilpas]].&lt;ref name=&quot;TVNET&quot;/&gt;

== Mūziķa karjera ==
Pirmos soļus mūzikā sācis ap 2003.—2004. gadu. Tad arī izlēmis, ka viņa pseidonīms būs &quot;ansis&quot;, ko rakstījis ar mazajiem burtiem, jo šādi uzrakstot, viņaprāt, izskatījies labāk. Turklāt šādi varot vieglāk nošķirt mūziķi &quot;ansi&quot; no &quot;Anša&quot;, ierindas cilvēka.&lt;ref name=&quot;TVNET&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Reperis ansis atklāj, kāpēc viņa vārds jāraksta ar mazo burtu|publisher=[[tvnet.lv]]|date=4.03.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4533560/reperis-ansis-atklaj-kapec-vina-vards-jaraksta-ar-mazo-burtu|accessdate=17.01.2019}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā izdevis debijas soloalbumu &quot;[[111 (albums)|111]]&quot;. Vēlāk iesaistījies tādās hiphopa mūziķu apvienībās kā &quot;[[PKI]]&quot;, &quot;[[Kreisais Krasts]]&quot; un &quot;[[Riekstu Armija]]&quot;. 2013. gadā kopā ar [[Oriole|Orioli]] izdevis otro albumu &quot;[[Himnas (albums)|#Himnas]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2017. gadā izdevis trešo albumu &quot;Balzams&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Bio|publisher=ansis.co|url=http://ansis.co/bio|accessdate=17.01.2019|archive-date=25.08.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180825225407/http://ansis.co/bio}}&lt;/ref&gt; Par to mūziķis 2018. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|&quot;Zelta Mikrofona&quot;]] balvu nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums]] un nomināciju [[Austras balva]]i.&lt;ref name=&quot;TVNET2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=Krista|last=Tuča|title=«Zelta mikrofona» ieguvējs ansis: «Hiphops šobrīd Latvijā ir ļoti spēcīgs»|publisher=[[tvnet.lv]]|date=27.02.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4518559/zelta-mikrofona-ieguvejs-ansis-hiphops-sobrid-latvija-ir-loti-specigs|accessdate=17.01.2019}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā kopā ar dziedātāju [[Kristīne Pāže|Kristīni Pāži]] izdeva dziesmu &quot;Zemes stunda&quot;, kas 2019. gada &quot;Zelta mikrofona&quot; balvā iedzīvotāju balsojumā atzīta par &quot;Origo Zelta dziesmu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/272714-zelta-mikrofonu-par-gada-albumu-sanem-instrumenti.htm|title=&quot;Zelta mikrofonu&quot; par gada albumu saņem &quot;Instrumenti&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 30. oktobrī izdeva ceturto albumu &quot;[[Liela māksla]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52613255|title=Iznācis hiphopa mākslinieka anša jaunais albums 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-31|date=2020-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Albums stāsta gan par repera pagātni, gan par viņa redzējumu par mūsdienu pasauli. Albumu  atzina par 2020. gada labāko Latvijas albumu gan Latvijas gada balvā &quot;Zelta Mikrofons&quot;, gan mūzikas apskata portāla ''intro.lv'' un Austras balvas žūrijas vērtējumā, kā arī saņēma &quot;Zelta Mikrofona&quot; balvu kā labākais hiphopa mūzikas albums.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://intro.lv/zinas/intro_lv_2020_gada_labako_latvijas_albumu_top_15|title=Intro.lv 2020. gada labāko Latvijas albumu TOP 15|website=intro.lv|access-date=2021-02-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53304317|title='Austras balvu 2021' par labāko albumu iegūst reperis ansis|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-08-20|date=2021-06-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā kopā ar brāli 181h kā apvienība &quot;Netīrās cilpas&quot; izdeva albumu &quot;Melnezera Grāmata&quot;, kurā viesmākslinieku lomā piedalījušies vairāk nekā 30 Latvijas repa scēnas pārstāvji. Albums ieguva &quot;Zelta Mikrofona&quot; balvu nominācijā &quot;Hiphopa mūzikas albums&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ansis.co/product-page/melnezera-gr%C4%81mata-2023|title=Netīrās Cilpas — &quot;Melnezera grāmata&quot; mp3 (2023)|website=ansis {{!}} NC|access-date=2025-07-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/|title=Noskaidroti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas &quot;Zelta Mikrofons’24&quot; laureāti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2025-07-22|date=2024-03-09|language=lv|archive-date=2024-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240422200042/https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/noskaidroti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons24-laureati/}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 8. martā, [[Starptautiskā sieviešu diena |sieviešu dienā]], izdots albums &quot;222&quot;. Albuma vēstījums ir dzīves realitāte un vides dokumentācija repā, tostarp ainas no mākslinieka dzīves un ikdienas 2020. gados. Albums ieguva 2026. gada Austras balvu, ansim kļūstot par pirmo divkārtējo šīs balvas saņēmēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.09.2026-austras-balvu-sanem-reperis-ansis-par-albumu-222.a662938/|title=«Austras balvu» saņem reperis ansis par albumu «222»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
Kā solo mākslinieks:

;Albumi
* &quot;[[111 (albums)|111]]&quot; (2005)
* &quot;[[Himnas (albums)|#Himnas]]&quot; (2013; kopā ar [[Oriole|Orioli]])
* &quot;[[Standarti (albums)|Standarti]]&quot; (izlase; 2017)
* &quot;[[Balzams (albums)|Balzams]]&quot; (2017)
* &quot;[[Liela māksla]]&quot; (2020)
* &quot;[[Melnezera grāmata]]&quot; (2023; kā &quot;Netīrās cilpas&quot; ar 181h)
* &quot;222&quot; (2026)

;Miksteipi
* &quot;[[Dekadansis (1. daļa)]]&quot; (2013)
* &quot;[[Dekadansis (2. daļa)]]&quot; (2013)
* &quot;[[1004 LENTE]]&quot; (2014)
* &quot;[[PROJEKTS &quot;MĪNUSS&quot;]]&quot; (2016)
* &quot;[[Dekadansis (3. daļa)]]&quot; (2023)

;Singli
* &quot;[[Zemes stunda (dziesma)|Zemes stunda]]&quot; (2018, piedaloties [[Kristīne Pāže|Kristīnei Pāžei]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ansis.co Oficiālā mājaslapa]
* [https://ansis.bandcamp.com/ ''Bandcamp'' profils]
* {{tviteris|ansishh}}
* [https://www.facebook.com/ansisHH/ ''Facebook'' lapa]
* [https://www.youtube.com/channel/UCgnwYP5Xx-WLetHB-AFvwEg ''Youtube'' oficiālais kanāls]
{{Autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:*}}
[[Kategorija:Latviešu reperi]]
[[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]]
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Ansis]]</text>
      <sha1>3btfstc09f4fqs7em7426gpvy6rpk1v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaukāza karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>417707</id>
    <revision>
      <id>4532154</id>
      <parentid>4497991</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:34:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4532154</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12683" sha1="a65wrdrnuk0v29urg6k1thkgvratg7k" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Kaukāza karš
| partof            = [[Krievu Kaukāza iekarošanas]]
| image             = Roubaud. Scene from Caucasian war.jpg
| image_size        = 300px
| caption           = [[Francs Rubo|Franca Rubo]] glezna ''Kaukāza kara aina.''
| date              = 1763. gads – 1864. gada 21. maijs
| place             = [[Ziemeļkaukāzs]]
| territory         = Krievija sagrābj Ziemeļkaukāza teritorijas
| result            = Krievu uzvara
* [[Imams Šamils|Imama Šamila]] padošanās
* Krievi anektē Ziemeļkaukāzu
* [[Čerkesu genocīds]]
| combatant1        = {{flaga|Russian Empire}} '''[[Krievijas Impērija]]'''
*{{flagicon image|Flag_of_Kuban_People's_Republic.svg}} [[Kazaki]]
*{{flagicon image|Flag_of_the_Kalmyk_Khanate.svg}} [[Kalmiku hanāts]]
*{{flagicon image|Flag_of_The_Principality_of_Mingrelia_(Portolan_1560).svg}} [[Mingrēlijas kņaziste]]
*[[Attēls:Banner_of_Guria.svg|22px]] [[Gurijas kņaziste]]
*{{flagicon image|Flag_of_Makhachkala_(Dagestan).svg}} [[Tarkijas Šamhalāts]]
*[[Attēls:Banner_of_the_Principality_of_Svaneti.svg|22px]] [[Svanetijas kņaziste]]
| combatant2        = {{flagicon image|Circassian_flag.svg}} [[Čerkesu konfederācija]]&lt;br&gt;
{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''[[Ziemeļkaukāza Imamāts]]'''
*[[Avāri]]
*[[Čečeni]]
*[[Inguši]]
*[[Dargi]]
*[[Tabasarani]]
*[[Laki]]
{{flagicon image|Flag_of_Abkhazia_(c._1770-1864).svg}} [[Abhāzu dumpinieki]]&lt;br /&gt;[[poļi]], [[ukraiņi]] un citi brīvprātīgie no Eiropas
| commander1        = {{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs I]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs I Romanovs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Mihails Nikolajevičs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Grigorijs Zass]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Ivans Paskevičs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksejs Jermolovs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Mihails Voroncovs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Dmitrijs Miļutins]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs Baratinskis]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Ivans Androņikovs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Grigorijs Rozens]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs Muravjovs-Karskis]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs Jevdokimovs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Roberts Zēgerkrancs]]&lt;br /&gt;{{flagicon image|Flag_of_The_Principality_of_Mingrelia_(Portolan_1560).svg}} [[Grigols Dadiani]]
| commander2        = {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Gazi Mulla]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Hamzat-beks]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}}  [[Imams Šamils]]&lt;br   /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Beibulats Taimins]] &lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Endirejas Tašev-Hadži]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Hadži Murats]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Isa Gendargeno]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Beno Baisangurs]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Talhiks Šelars]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Bojnakas Umalat-beks]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Kazanišas Irazi-beks]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Endirejas Idris]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag_of_Abkhazia_(c._1770-1864).svg}} [[Ahmats Aublā]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Šabats Maršans]]&lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} [[Kazbeks Tugušžoko]] &lt;br&gt; {{Flaga|GBR}} [[Džeimss Bells]]&lt;br&gt; {{Flaga|Polija}} [[Teofils Lapinskis]]
| strength1         = '''1817–1864. gadi''':&lt;br&gt;1819: 50 000&lt;ref&gt;Turklāt Atsevišķā Kaukāza korpusa komandierim bija pakļauts Melnās jūras kazaku karaspēks — 40 tūkstoši cilvēku.&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;1857: 200 000&lt;br&gt;1862: 60 000&lt;ref&gt;Ziemeļkaukāzā&lt;/ref&gt;
| strength2         = '''1817–1864. gadi''':&lt;br&gt;{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''Kaukāza imamāts:'''&lt;br&gt;15 000–25 000&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;À la conquête du Caucase: epopée géopolitique et guerres d'influence&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Čerkesija:'''&lt;br&gt;35 000–40 000&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt;
| casualties1       = {{Flaga|Russian Empire}} '''Kaujaslaukā krituši:''' Liels skaits
| casualties2       = {{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Civiliedzīvotāju upuri:''' 1 200 000&lt;ref name=&quot;militari&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title = Victimario Histórico Militar|url = http://remilitari.com/guias/victimario5.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Richmond, Walter. The Circassian Genocide. {{ISBN|9780813560694}}.&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Kopā miruši:''' Liels skaits &lt;br&gt;{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''Kopā miruši:''' Liels skaits
| notes             = 
| casus             = Kaukāza karš
}}
[[Attēls:Map of Caucasus with the borders 1801-1813.JPG|thumb|Kaukāzs, 1801-1813]]

[[Attēls:1860. Карта Кавказа.jpg|thumb|Kaukāza administratīvais dalījums, 1860]]
'''Kaukāza karš''' ({{val|av|Кавказалъул рагъ}}, {{val|ce|Кавказхойн–оьрсийн тIом 1763—1864}}, {{val|ru|Кавказская война}}, 1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku kara (1768—1774)]] laikā.
Kaukāza karu laikā [[Krievijas Impērija]] pakļāva [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza kalnos]] dzīvojošās tautas. Galveno pretestību Krievijas karaspēkam izrādīja [[avāri]], [[čečeni]], [[lezgīni]] un [[čerkesi]].

== Priekšvēsture ==
1785. gadā ķeizariene [[Katrīna II]] par pirmo Kaukāza gubernatoru iecēla [[Grigorijs Potjomkins|Grigoriju Potjomkinu]]. Šajā laikā Krievijas Impērija bija pakļāvusi [[Stavropole|Stavropoli]], [[Mozdoka|Mozdoku]] un [[Vladikaukāza|Vladikavkāzu]]. Potjomkina un [[Suvorovs|Suvorova]] karagājieni [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] piekrastē izraisīja šeiha Mansura pretdarbību, kurš pasludināja svēto karu pret krieviem. 1791. gadā Mansuru sagūstīja [[Anapa|Anapā]]. 1796. gadā Krievijas Impērijas iekarojumi Ziemeļkaukāzā sasniedza [[Kubaņa]]s un [[Tereka]]s upju līniju.

1799. gadā [[Kartlija]]s un [[Kahetija]]s cars Giorgijs XII lūdza ķeizaram [[Pāvils I Romanovs|Pāvilam I]] aizsardzību, 1801. gada 18. janvārī Pāvils I paziņoja par Kartlijas-Kahetijas iekļaušanu Krievijas Impērijā. Krievijai tagad bija jāaizstāv teritorija Dienvidkaukāzā, ko ar pārējo impēriju savienoja vienīgi [[Gruzijas kara ceļš]]. Vietējās musulmaņu un kalniešu tautas bija apņēmības pilnas pretoties Krievijas varai. Stāvie un mežiem apaugušie kalni bija lieliski piemēroti partizānu karam pret [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armiju]].&lt;ref&gt;[https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caucasian-wars Caucasian Wars]&lt;/ref&gt;

No 1801. līdz 1813. gadam Krievijas Impērijas armijas klātbūtne Kaukāza kalnu reģionos bija minimāla, vairāk fokusējoties uz kariem ar Osmaņu un Persijas impērijām. Par Krievijas Impērijas protektorātiem kļuva [[Mingrelijas kņaziste]] (1803), [[Imeretijas Karaliste]] (1804), [[Gurija]]s un [[Abhāzijas kņaziste]]s (1810),

== Kara norise ==

=== Pirmais periods (1816—1827) ===
1816. gadā ieceltais militārais gubernators Jermolovs [[Čečenija|Čečenijā]] un [[Dagestāna|Dagestānā]] sāka būvēt nocietinātu fortu virkni un militāros ceļus.
1818. gadā Krievijas Impērija nodibināja [[Groznija]]s cietoksni. Krievijas Atsevišķajā Kaukāza korpusā bija 50 000 kareivji, kurus atbalstīja 40 000 cilvēku lielā Melnās jūras [[Kazaki|kazaku]] armija. 1819. gadā [[Dagestāna]]s vadoņi apvienojās cīņai pret krieviem, bet līdz 1821. gadam tika sakauti. Krievija nostiprināja savu varu mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s teritorijā. No 1822. līdz 1826. notika vairāki karagājieni pret čerkesiem Melnās jūras piekrastē.

Karā sakautā [[Persija]] 1828. gadā un pēc [[Krievu—turku karš (1828—1829)|Krievu—turku kara (1828—1829)]] arī [[Osmaņu impērija]] 1829. gadā atzina Krievijas kontroli pār Melnās jūras piekrasti, Kaukāzu, armēņu un azerbaidžāņu zemēm. 1828. gadā tika pakļauti [[karačaji]], par Krievijas protektorātu kļuva [[Svanetija]]s kņaziste (1833).

=== Imamu vadītā pretestība (1828—1859) ===
1828. gadā imama [[Gazi Muhameds|Gazi Muhammada]] vadībā sākās musulmaņu svētais karš pret Krieviju. Pēc viņa nāves 1832. gadā nākamais imams Hamzatbeks ({{val|av|Хӏамзат-бег}}) atguva kontroli pār lielu Dagestānas kalnu daļu, taču tika nogalināts sadursmē ar [[avāri]]em. 1834. gadā par pretestības vadītāju kļuva [[imams Šamils]], kas izveidoja kalniešu savienību un nodibināja imama valsti. Viņa galvenā atbalsta bāze bija Dagestānas un Čečenijas kalnos.
Tikmēr [[kumiki]], [[osetīni]], [[inguši]] un [[kabardieši]], kas joprojām sekoja pagāniskiem ticējumiem, vai bija pārgājuši pareizticībā, musulmaņu pretestības kustību neatbalstīja.

Lielas Krievijas Impērijas armijas vienības iegāja dziļi kalnājos, sagrāba partizānu ciematus, taču pārtikas trūkuma un nepārtrauktās pretestības dēļ atkāpās izejas punktos. No 1837. līdz 1839. gadam ar Šamilu noslēdza pamieru, kas beidzās pēc Krievijas Impērijas ģenerālleitnanta [[Pauls Grabbe|Paula Grabbes]] vadītā karaspēka uzbrukuma Ahulgo cietoksnim. Kad 1840. gada pavasarī čerkesi iznīcināja vairākus krievu fortus, Krievijas Impērijas armija koncentrējās uz Čerkesijas [[Melnā jūra|Melnās jūra]]s piekrastes pakļaušanu. Tādēļ līdz 1843. gadam Šamilam izdevās dubultot savu teritoriju Dagestānā, iekarojot [[Avāru haniste|Avāru hanisti]]. 1845. gadā 18 000 karavīru liela Krievijas Impērijas armijas kolonna iznīcināja Šamila galveno apmetni, bet atkāpjoties zaudēja 3000 kritušo.

1846. gadā Krievijas stratēģija mainījās, uzbrukumus veicot mazākām vienībām. Līdz 1853. gadam Šamila armija bija padzīta no Čečenijas. Kaukāza pakļaušanu pārtrauca [[Krimas karš]]. Osmaņu armijas mēģinājumi uzbrukt Kaukāzā tika atsisti. Šamils iebruka [[Kahetija]]s pilsētā [[Cinandali]] 80 km attālumā no [[Tbilisi]], bet tika sakauts.&lt;ref name=&quot;caucasian-war-of-1817-64&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |title=Caucasian War of 1817–64 |access-date={{dat|2019|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161201215152/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |archivedate={{dat|2016|12|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Pēc 1856. gada Krievijas Impērija Ziemeļkaukāzā sakoncentrēja 250 000 kareivju lielu armiju, kas ļāva vienlaikus īstenot vairākas uzbrukuma kampaņas. Šamila [[Dagestānas imamāts|Dagestānas imamātā]] sākas iekšējais sabrukums. 1859. gada 25. augustā Krievijas karaspēks iznīcināja Šamila pēdējo lielo vienību un imams krita krievu gūstā.

=== Čerkesu pretestības apspiešana (1859—1864) ===
Čerkesu pretestības apspiešanai sākās [[mežu izciršana]], ciematu iznīcināšana un vietējo iedzīvotāju pārvietošana. 1862. gadā sākās liela krievu ofensīva, kas līdz 1864. gadam pakļāva Melnās jūras piekrastes zemes. Čerkesus piespieda bēgt dziļāk kalnos, bet to lielāko daļu sadzina piekrastē, un pārvietoja uz Osmaņu impēriju, īstenojot [[Čerkesu genocīds|čerkesu genocīdu]]. 1864. gadā Krievija kontrolēja visu [[Abhāzija|Abhāziju]] un 21. maijā tika iekarots pēdējais čerkesu pretestības centrs.&lt;ref name=&quot;caucasian-war-of-1817-64&quot; /&gt; 1864. gadu uzskata par Kaukāza kara beigām, lai arī vēl nākamajos gados Čečenijā un Dagestānā uzliesmoja sacelšanās.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Circassia in 1750.png|Čerkesu zemes 18. gadsimtā
Resettlement of Circassians Into Ottoman Empire.jpg|Čerkesu deportācija 19. gadsimta un mūsdienu autonomās republikas. 
Sturm aul Gimry 1891.jpg|Kaujas aina
Imam Shamil surrendered to Count Baryatinsky on August 25, 1859 by Kivshenko, Alexei Danilovich.jpg|Šamila padošanās
Pyotr Nikolayevich Gruzinsky - The mountaineers leave the aul.jpg|Kalniešu bēgšana
За покорение Чечни и Дагестана.jpg|Medaļa par Čečenijas un Dagestānas iekarošanu
Za pokorenie zapadnogo Kavkaza revers.jpg|Medaļa par Rietumkaukāza iekarošanu
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Krievijas Impērija]]
[[Kategorija:Kari ar Krieviju]]</text>
      <sha1>a65wrdrnuk0v29urg6k1thkgvratg7k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piena produkti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>423270</id>
    <revision>
      <id>4531867</id>
      <parentid>4392962</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:10:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4531867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1408" sha1="5vfx3i5s88k5eltb3k4ros2ll3qo2ka" xml:space="preserve">[[Attēls:Emmental (fromage) 01.jpg|thumb|220px|right|[[Ementāles siers]]]]
[[Attēls:Skimmed milk quark on spoon.jpg|thumb|220px|right|[[Vājpiens|Vājpiena]] [[biezpiens]]]]

'''Piena produkti''' ir no [[piens|piena]] ražoti [[pārtika|pārtikas produkti]]. Piena produkti var būt ražoti gan no [[govs]] piena, gan no [[kaza]]s vai citu dzīvnieku piena. Visplašāk izplatītie piena produkti ir [[siers]], [[krējums]], [[biezpiens]], [[paniņas]] un citi.

No piena iegūst plašu pārtikas produktu klāstu. Pie [[skābpiena produkti|skābpiena]] jeb raudzētiem piena produktiem pieder [[jogurts]], [[kefīrs]], [[paniņas]], [[rūgušpiens]] un [[biezpiens]]. Tos iegūst, pienu vai tā sastāvdaļas raudzējot ar [[pienskābes baktērijas|pienskābes baktēriju]] kultūrām; biezpiena ražošanā pēc piena sarecināšanas no biezpiena masas atdala [[sūkalas]]. Atsevišķu piena produktu grupu veido [[siers|sieri]], tostarp cietie, puscietie, mīkstie, svaigie un kausētie sieri. No piena iegūst arī [[krējums|krējumu]] un [[sviests|sviestu]], kā arī [[piena pulveris|piena pulveri]], kondensēto pienu un citus produktus. No piena vai piena produktu sastāvdaļām ražo arī dažādus piena bāzes desertus un dzērienus, piemēram, [[saldējums|saldējumu]] un piena kokteiļus.

== Skatīt arī ==
* [[Skābpiena produkti]]

{{pārtika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Piena produkti]]</text>
      <sha1>5vfx3i5s88k5eltb3k4ros2ll3qo2ka</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rarotongas starptautiskā lidosta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424687</id>
    <revision>
      <id>4532190</id>
      <parentid>4524453</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:25:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532190</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6192" sha1="mk1afpu3krnslnen6va7esp61nt97u6" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| box-width                  = 
| nosaukums                  = Rarotongas starptautiskā lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = Rarotonga International Airport
| nosaukums_originalvaloda-a =
| nosaukums_originalvaloda-r =
| attels                     = Rarotonga International Airport, Avarua, Rarotonga - panoramio.jpg
| paraksts                   = Rarotongas starptautiskās lidostas ieeja
| IATA                       = RAR
| ICAO                       = NCRG
|lat_deg=21.202778|lat_dir=S
|lon_deg=159.805556|lon_dir=W
| karte                      = Kuka Salas#Klusais okeāns
| kartes_paraksts            = 
| kartes_marķieris           = Rarotongas starptautiskā lidosta
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips              = publiska
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = 
| atrasanas_vieta            = {{COK}}
| elevation-f                = 19
| elevation-m                = 6
| koordinates                = 
| metric-rwy                 = 
| r1-number                  = 08/26
| r1-length-f                = 7638
| r1-length-m                = 2328
| r1-surface                 = betons
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
}}

'''Rarotongas starptautiskā lidosta''' ({{val|en|Rarotonga International Airport}}) ir [[Kuka Salas|Kuka Salu]] galvenā lidosta uz rietumiem no Kuka Salu galvaspilsētas [[Avarua]]. No 2008. līdz 2009. gadam lidosta tika rekonstruēta.

Regulārie lidojumi:
* {{USA}}: [[Losandželosas starptautiskā lidosta|Losandželosa]]
* {{AUS}}: [[Sidneja]]
* {{PYF}}: [[Papeete]]
* {{NZL}}: [[Oklenda]]
* {{COK}}: [[Aitutaki]], [[Atiu]], [[Mangaja]], [[Mauke]], [[Mitiaro]], [[Manihiki]], [[Penrina]], [[Pukapuka]]

== Vēsture ==
Pirmais lidlauks [[Rarotonga|Rarotongas]] salā tika izbūvēts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1944. gadā Jaunzēlandes Sabiedrisko darbu departaments Nikao ciema apkārtnē salas ziemeļu piekrastē ierīkoja neasfaltētu skrejceļu. Pirmais lidaparāts tajā nolaidās 1945. gada novembrī.&lt;ref name=&quot;AACI-history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airport.gov.ck/rarotonga-airport-history/|title=Airport History|publisher=Airport Authority Cook Islands|access-date=2026-09-19}}&lt;/ref&gt;

Pēc kara Rarotonga tika iekļauta regulārajā Klusā okeāna reģiona gaisa satiksmē. ''New Zealand National Airways Corporation'' nodrošināja regulārus reisus, kas Rarotongu savienoja ar citām reģiona salām. 1951. gada janvārī Rarotongā pirmo reizi nolaidās četrmotoru [[Douglas DC-4]] lidmašīna ''Kansas City Kitty''. 1950. gados nozīmīga loma Kuka Salu starptautiskajā satiksmē bija arī aviokompānijai ''Tasman Empire Airways Limited'' (TEAL), kas Klusajā okeānā apkalpoja tā saukto ''Coral Route'' jeb Koraļļu maršrutu.&lt;ref name=&quot;AACI-history&quot; /&gt;

1960. gados kļuva skaidrs, ka esošais lidlauks nav piemērots jaunās paaudzes reaktīvo lidmašīnu apkalpošanai. 1964. gadā skrejceļš tika pagarināts no aptuveni 1500 līdz 1800 metriem, bet TEAL ierosināja to nostiprināt, lai Rarotongā varētu nolaisties reaktīvās pasažieru lidmašīnas. Starptautiskās civilās aviācijas prasību izmaiņas un pāreja uz lielākiem lidaparātiem palielināja nepieciešamību pēc jaunas, modernas lidostas.&lt;ref name=&quot;AACI-history&quot; /&gt;

1969. gada 7. februārī [[Jaunzēlande]] un [[Kuka Salas]] noslēdza aviācijas nolīgumu, bet 1970. gada 11. jūnijā sākās jaunās starptautiskās lidostas būvniecība.&lt;ref name=&quot;AACI-history&quot; /&gt; Projekts paredzēja izbūvēt skrejceļu, kas būtu piemērots tā laika starptautiskajām reaktīvajām lidmašīnām, tādējādi ļaujot izveidot tiešu gaisa satiksmi ar Jaunzēlandi un citiem Klusā okeāna reģiona centriem.

1973. gada 5. septembrī uz pabeigtā skrejceļa nolaidās pirmais reaktīvais lidaparāts — aviokompānijas ''Air Pacific'' ''BAC One-Eleven 475''.&lt;ref name=&quot;AACI-history&quot; /&gt; Jaunā Rarotongas starptautiskā lidosta tika oficiāli atklāta 1974. gada 29. janvārī. Atklāšanas ceremonijā piedalījās [[Elizabete II]], kura tobrīd apmeklēja Kuka Salas Klusā okeāna reģiona vizītes ietvaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airport.gov.ck/about-us/|title=About Us|publisher=Airport Authority Cook Islands|access-date=2026-09-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gg.govt.nz/office-governor-general/death-her-majesty-queen/queen-new-zealand/queens-visits-new-zealand|title=The Queen's visits to New Zealand|publisher=Governor-General of New Zealand|access-date=2026-09-19}}&lt;/ref&gt; Lidostas atklāšana ievērojami uzlaboja Kuka Salu sasniedzamību un kļuva par vienu no priekšnoteikumiem turpmākai starptautiskā [[Tūrisms|tūrisma]] attīstībai.&lt;ref name=&quot;AACI-history&quot; /&gt;

1982. gada 5. novembrī tika veikts pirmais [[Boeing 747]] reiss maršrutā [[Oklenda]]—Rarotonga. 1986. gada jūnijā tika izveidota Kuka Salu Lidostu pārvalde (''Airport Authority Cook Islands''), kas pārņēma lidostas pārvaldīšanu.&lt;ref name=&quot;AACI-history&quot; /&gt;

Turpmākajās desmitgadēs lidostas infrastruktūra vairākkārt modernizēta. 1991. gadā tika veiktas izmaiņas pasažieru terminālī, bet 2006. gadā paplašināta iekšzemes reisu un pasažieru reģistrācijas zona.&lt;ref name=&quot;AACI-history&quot; /&gt; 2009. gadā sākās plašāka starptautiskās lidostas termināļu rekonstrukcija, kuras laikā tika modernizētas un paplašinātas ielidošanas un izlidošanas zonas. Atjaunotie termināļi tika atklāti 2010. gadā.&lt;ref name=&quot;AACI-history&quot; /&gt;

2018. gadā lidostā tika modernizēta instrumentālās nosēšanās sistēma (ILS).&lt;ref name=&quot;AACI-history&quot; /&gt; Mūsdienās Rarotongas starptautiskā lidosta ir galvenie Kuka Salu starptautiskie gaisa satiksmes vārti un būtiska valsts transporta un tūrisma infrastruktūras sastāvdaļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airport.gov.ck/|title=Cook Islands Airport Authority|publisher=Airport Authority Cook Islands|access-date=2026-09-19}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*{{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{aviācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lidostas Jaunzēlandē]]
[[Kategorija:Kuka Salas]]</text>
      <sha1>mk1afpu3krnslnen6va7esp61nt97u6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Donbass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>428593</id>
    <revision>
      <id>4532005</id>
      <parentid>3971298</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:40:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532005</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1216" sha1="cp6bj7kh93ss1prbxlz2r9drx7p5y5e" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|vēsturisku reģionu|Donbass (nozīmju atdalīšana)|Donbass}}
[[Attēls:Ukraine-Donechyna.png|thumbnail|235px|Donbass iekrāsots dzeltenā krāsā, Ukrainas teritorijā. Kartē iesvītrota arī Donbasa teritorija Krievijā]]
'''Donbass''', arī '''Donetčina''' ({{val|uk|Донеччина}}), ir vēsturisks reģions [[Ukraina]]s austrumos un mazliet [[Krievija]]s dienvidrietumos, [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]]. Vārds Donbass ir [[saliktenis]] no vārdiem “Doņecas baseins”; [[Doņeca|Doņecas upe]] plūst caur šo reģionu. Nosaukums Donbass tiek attiecināts arī uz [[Doņecas akmeņogļu baseins|Doņecas akmeņogļu baseinu]]. Ir arī citas Donbasa definīcijas, piemēram, tikai [[Luhanskas apgabals]] un [[Doneckas apgabals]] kopā.

== Skatīt arī ==

* [[Ziemeļukraina]]
* [[Rietumukraina]]
* [[Centrālukraina]]
* [[Dienvidukraina]]
* [[Austrumukraina]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ukraina-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Krievijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Rostovas apgabals]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]]</text>
      <sha1>cp6bj7kh93ss1prbxlz2r9drx7p5y5e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532007</id>
      <parentid>4532005</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:42:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532007</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5270" sha1="kt7ssgwfinc11wes1ny9g47irf7gb7w" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|vēsturisku reģionu|Donbass (nozīmju atdalīšana)|Donbass}}
[[Attēls:Ukraine-Donechyna.png|thumbnail|235px|Donbass iekrāsots dzeltenā krāsā, Ukrainas teritorijā. Kartē iesvītrota arī Donbasa teritorija Krievijā]]
'''Donbass''', arī '''Donetčina''' ({{val|uk|Донеччина}}), ir vēsturisks reģions [[Ukraina]]s austrumos un mazliet [[Krievija]]s dienvidrietumos, [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]]. Vārds Donbass ir [[saliktenis]] no vārdiem “Doņecas baseins”; [[Doņeca|Doņecas upe]] plūst caur šo reģionu. Nosaukums Donbass tiek attiecināts arī uz [[Doņecas akmeņogļu baseins|Doņecas akmeņogļu baseinu]]. Ir arī citas Donbasa definīcijas, piemēram, tikai [[Luhanskas apgabals]] un [[Doneckas apgabals]] kopā.

== Vēsture ==

=== Agrīnā vēsture un apdzīvošana ===
Vēsturiski Donbasa reģions bija daļa no tā sauktā &quot;Mežonīgā lauka&quot; ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Дике Поле''), kuru stepju joslā galvenokārt apdzīvoja dažādas nomadu ciltis, tostarp skiti, alāni, pečeņegi un polovcieši (kipčaki). Līdz pat 17. gadsimtam reģions bija reti apdzīvots. 17. un 18. gadsimtā šajās teritorijās sāka apmesties Zaporižjas un Donas kazaki, kā arī bēgļi no citām Krievijas Impērijas un Polijas-Lietuvas ūnijas daļām.

=== Industrializācija (18.—19. gadsimts) ===
Donbasa straujā attīstība sākās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā, kad reģionā tika atklātas milzīgas akmeņogļu atradnes. 19. gadsimta otrajā pusē reģions piedzīvoja industriālo bumu. Pateicoties ārvalstu un vietējo uzņēmēju investīcijām, tika būvētas šahtas, metalurģijas rūpnīcas un dzelzceļi. Viens no ievērojamākajiem pilsētu dibinātājiem bija velsiešu uzņēmējs Džons Hjūzs (''John Hughes''), kurš 1869. gadā dibināja metalurģijas rūpnīcu un strādnieku ciematu Juzovku (mūsdienās — [[Donecka]]). Reģions kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Krievijas Impērijas rūpniecības centriem, kas piesaistīja strādniekus no dažādām impērijas malām, tādējādi veidojot daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu.

=== Padomju periods ===
Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] izveides Donbass kļuva par vienu no galvenajiem Padomju Savienības industrializācijas centriem. 1930. gados reģions piedzīvoja forsētu industrializāciju, taču vienlaikus lauksaimniecības rajoni smagi cieta no staļinisma represijām un [[Holodomors|Holodomora]] (1932—1933). Tas būtiski mainīja reģiona demogrāfisko sastāvu, jo daudzu bojāgājušo vietā reģionā tika ievesti strādnieki no Krievijas un citiem PSRS reģioniem.

Otrā pasaules kara laikā Donbass tika okupēts un tajā norisinājās smagas kaujas, kas izraisīja milzīgus postījumus. Pēc kara reģions tika ātri atjaunots un turpināja kalpot par galveno PSRS ogļieguves un smagās rūpniecības bāzi.

=== Neatkarīgajā Ukrainā ===
Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Donbass saskārās ar nopietnām ekonomiskām grūtībām. Novecojušās ogļraktuves un rūpnīcas bieži bija nekonkurētspējīgas un tās nācās slēgt vai privatizēt. Tas izraisīja plašus kalnraču streikus, bezdarbu un sociālo spriedzi 1990. gados. Politiski Donbass kļuva par nozīmīgu varas bāzi vietējiem oligarhiem, kā arī prokrieviski un reģionāli orientētiem politiķiem, tostarp [[Viktors Janukovičs|Viktoram Janukovičam]] un viņa &quot;Reģionu partijai&quot;.

=== Krievijas—Ukrainas karš (kopš 2014. gada) ===
Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] revolūcijas 2014. gada sākumā Donbasā sākās prokrieviski nemieri, kas ar slēptu Krievijas militāro un politisko atbalstu pārauga bruņotā konfliktā — [[Donbasa karš|karā Donbasā]]. Reģionā tika izveidotas neatzītās &quot;[[Doneckas tautas republika|Doneckas Tautas Republika]]&quot; (DTR) un &quot;[[Luhanskas tautas republika|Luhanskas Tautas Republika]]&quot; (LTR). Konflikta rezultātā Donbass tika sadalīts starp Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju un separātistu (Krievijas) kontrolēto daļu, izraisot smagu humanitāro krīzi un piespiežot simtiem tūkstošu cilvēku doties bēgļu gaitās.

2022. gada 24. februārī Krievija sāka [[Krievijas iebrukums Ukrainā|pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]], un Donbass kļuva par vienu no galvenajiem un asiņainākajiem karadarbības teātriem. 2022. gada rudenī Krievija paziņoja par abu Donbasa apgabalu (kā arī Hersonas un Zaporižjas apgabalu) pretlikumīgu aneksiju, ko starptautiskā sabiedrība neatzīst. Intensīvās karadarbības un artilērijas apšaužu rezultātā daudzas Donbasa pilsētas (piemēram, [[Mariupole]], [[Bahmuta]], [[Avdijivka]], [[Siverskodonecka]] u.c.) un tās rūpniecības infrastruktūra ir tikušas pilnībā sagrautas.

== Skatīt arī ==

* [[Ziemeļukraina]]
* [[Rietumukraina]]
* [[Centrālukraina]]
* [[Dienvidukraina]]
* [[Austrumukraina]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ukraina-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Krievijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Rostovas apgabals]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]]</text>
      <sha1>kt7ssgwfinc11wes1ny9g47irf7gb7w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532008</id>
      <parentid>4532007</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:42:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532008</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5266" sha1="36tbsdg97k459tvtw2veojwlxcqvuvd" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|vēsturisku reģionu|Donbass (nozīmju atdalīšana)|Donbass}}
[[Attēls:Ukraine-Donechyna.png|thumbnail|235px|Donbass iekrāsots dzeltenā krāsā, Ukrainas teritorijā. Kartē iesvītrota arī Donbasa teritorija Krievijā]]
'''Donbass''', arī '''Donetčina''' ({{val|uk|Донеччина}}), ir vēsturisks reģions [[Ukraina]]s austrumos un mazliet [[Krievija]]s dienvidrietumos, [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]]. Vārds Donbass ir saliktenis no vārdiem “Doņecas baseins”; [[Doņeca|Doņecas upe]] plūst caur šo reģionu. Nosaukums Donbass tiek attiecināts arī uz [[Doņecas akmeņogļu baseins|Doņecas akmeņogļu baseinu]]. Ir arī citas Donbasa definīcijas, piemēram, tikai [[Luhanskas apgabals]] un [[Doneckas apgabals]] kopā.

== Vēsture ==

=== Agrīnā vēsture un apdzīvošana ===
Vēsturiski Donbasa reģions bija daļa no tā sauktā &quot;Mežonīgā lauka&quot; ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Дике Поле''), kuru stepju joslā galvenokārt apdzīvoja dažādas nomadu ciltis, tostarp skiti, alāni, pečeņegi un polovcieši (kipčaki). Līdz pat 17. gadsimtam reģions bija reti apdzīvots. 17. un 18. gadsimtā šajās teritorijās sāka apmesties Zaporižjas un Donas kazaki, kā arī bēgļi no citām Krievijas Impērijas un Polijas-Lietuvas ūnijas daļām.

=== Industrializācija (18.—19. gadsimts) ===
Donbasa straujā attīstība sākās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā, kad reģionā tika atklātas milzīgas akmeņogļu atradnes. 19. gadsimta otrajā pusē reģions piedzīvoja industriālo bumu. Pateicoties ārvalstu un vietējo uzņēmēju investīcijām, tika būvētas šahtas, metalurģijas rūpnīcas un dzelzceļi. Viens no ievērojamākajiem pilsētu dibinātājiem bija velsiešu uzņēmējs Džons Hjūzs (''John Hughes''), kurš 1869. gadā dibināja metalurģijas rūpnīcu un strādnieku ciematu Juzovku (mūsdienās — [[Donecka]]). Reģions kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Krievijas Impērijas rūpniecības centriem, kas piesaistīja strādniekus no dažādām impērijas malām, tādējādi veidojot daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu.

=== Padomju periods ===
Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] izveides Donbass kļuva par vienu no galvenajiem Padomju Savienības industrializācijas centriem. 1930. gados reģions piedzīvoja forsētu industrializāciju, taču vienlaikus lauksaimniecības rajoni smagi cieta no staļinisma represijām un [[Holodomors|Holodomora]] (1932—1933). Tas būtiski mainīja reģiona demogrāfisko sastāvu, jo daudzu bojāgājušo vietā reģionā tika ievesti strādnieki no Krievijas un citiem PSRS reģioniem.

Otrā pasaules kara laikā Donbass tika okupēts un tajā norisinājās smagas kaujas, kas izraisīja milzīgus postījumus. Pēc kara reģions tika ātri atjaunots un turpināja kalpot par galveno PSRS ogļieguves un smagās rūpniecības bāzi.

=== Neatkarīgajā Ukrainā ===
Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Donbass saskārās ar nopietnām ekonomiskām grūtībām. Novecojušās ogļraktuves un rūpnīcas bieži bija nekonkurētspējīgas un tās nācās slēgt vai privatizēt. Tas izraisīja plašus kalnraču streikus, bezdarbu un sociālo spriedzi 1990. gados. Politiski Donbass kļuva par nozīmīgu varas bāzi vietējiem oligarhiem, kā arī prokrieviski un reģionāli orientētiem politiķiem, tostarp [[Viktors Janukovičs|Viktoram Janukovičam]] un viņa &quot;Reģionu partijai&quot;.

=== Krievijas—Ukrainas karš (kopš 2014. gada) ===
Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] revolūcijas 2014. gada sākumā Donbasā sākās prokrieviski nemieri, kas ar slēptu Krievijas militāro un politisko atbalstu pārauga bruņotā konfliktā — [[Donbasa karš|karā Donbasā]]. Reģionā tika izveidotas neatzītās &quot;[[Doneckas tautas republika|Doneckas Tautas Republika]]&quot; (DTR) un &quot;[[Luhanskas tautas republika|Luhanskas Tautas Republika]]&quot; (LTR). Konflikta rezultātā Donbass tika sadalīts starp Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju un separātistu (Krievijas) kontrolēto daļu, izraisot smagu humanitāro krīzi un piespiežot simtiem tūkstošu cilvēku doties bēgļu gaitās.

2022. gada 24. februārī Krievija sāka [[Krievijas iebrukums Ukrainā|pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]], un Donbass kļuva par vienu no galvenajiem un asiņainākajiem karadarbības teātriem. 2022. gada rudenī Krievija paziņoja par abu Donbasa apgabalu (kā arī Hersonas un Zaporižjas apgabalu) pretlikumīgu aneksiju, ko starptautiskā sabiedrība neatzīst. Intensīvās karadarbības un artilērijas apšaužu rezultātā daudzas Donbasa pilsētas (piemēram, [[Mariupole]], [[Bahmuta]], [[Avdijivka]], [[Siverskodonecka]] u.c.) un tās rūpniecības infrastruktūra ir tikušas pilnībā sagrautas.

== Skatīt arī ==

* [[Ziemeļukraina]]
* [[Rietumukraina]]
* [[Centrālukraina]]
* [[Dienvidukraina]]
* [[Austrumukraina]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ukraina-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Krievijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Rostovas apgabals]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]]</text>
      <sha1>36tbsdg97k459tvtw2veojwlxcqvuvd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532010</id>
      <parentid>4532008</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:43:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532010</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5390" sha1="smtbabum2lltfejdlz6u5i1x36i782y" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|vēsturisku reģionu|Donbass (nozīmju atdalīšana)|Donbass}}
[[Attēls:Ukraine-Donechyna.png|thumbnail|235px|Donbass iekrāsots dzeltenā krāsā, Ukrainas teritorijā. Kartē iesvītrota arī Donbasa teritorija Krievijā]]
'''Donbass''', arī '''Donetčina''' ({{val|uk|Донеччина}}), ir vēsturisks reģions [[Ukraina]]s austrumos un mazliet [[Krievija]]s dienvidrietumos, [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]]. Vārds Donbass ir saliktenis no vārdiem “Doņecas baseins”; [[Doņeca|Doņecas upe]] plūst caur šo reģionu. Nosaukums Donbass tiek attiecināts arī uz [[Doņecas akmeņogļu baseins|Doņecas akmeņogļu baseinu]]. Ir arī citas Donbasa definīcijas, piemēram, tikai [[Luhanskas apgabals]] un [[Doneckas apgabals]] kopā.

== Vēsture ==

=== Agrīnā vēsture un apdzīvošana ===
Vēsturiski Donbasa reģions bija daļa no tā sauktā &quot;Mežonīgā lauka&quot; ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Дике Поле''), kuru stepju joslā galvenokārt apdzīvoja dažādas nomadu ciltis, tostarp skiti, alāni, pečeņegi un polovcieši (kipčaki). Līdz pat 17. gadsimtam reģions bija reti apdzīvots. 17. un 18. gadsimtā šajās teritorijās sāka apmesties Zaporižjas un Donas kazaki, kā arī bēgļi no citām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] un [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas ūnijas]] daļām.

=== Industrializācija (18.—19. gadsimts) ===
Donbasa straujā attīstība sākās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā, kad reģionā tika atklātas milzīgas akmeņogļu atradnes. 19. gadsimta otrajā pusē reģions piedzīvoja industriālo bumu. Pateicoties ārvalstu un vietējo uzņēmēju investīcijām, tika būvētas šahtas, metalurģijas rūpnīcas un dzelzceļi. Viens no ievērojamākajiem pilsētu dibinātājiem bija velsiešu uzņēmējs Džons Hjūzs (''John Hughes''), kurš 1869. gadā dibināja metalurģijas rūpnīcu un strādnieku ciematu Juzovku (mūsdienās — [[Donecka]]). Reģions kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Krievijas Impērijas rūpniecības centriem, kas piesaistīja strādniekus no dažādām impērijas malām, tādējādi veidojot daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu.

=== Padomju periods ===
Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] izveides Donbass kļuva par vienu no galvenajiem Padomju Savienības [[Industrializācija|industrializācijas]] centriem. 1930. gados reģions piedzīvoja forsētu industrializāciju, taču vienlaikus lauksaimniecības rajoni smagi cieta no staļinisma represijām un [[Holodomors|Holodomora]] (1932—1933). Tas būtiski mainīja reģiona demogrāfisko sastāvu, jo daudzu bojāgājušo vietā reģionā tika ievesti strādnieki no Krievijas un citiem PSRS reģioniem.

Otrā pasaules kara laikā Donbass tika okupēts un tajā norisinājās smagas kaujas, kas izraisīja milzīgus postījumus. Pēc kara reģions tika ātri atjaunots un turpināja kalpot par galveno PSRS ogļieguves un smagās rūpniecības bāzi.

=== Neatkarīgajā Ukrainā ===
Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Donbass saskārās ar nopietnām ekonomiskām grūtībām. Novecojušās ogļraktuves un rūpnīcas bieži bija nekonkurētspējīgas un tās nācās slēgt vai privatizēt. Tas izraisīja plašus kalnraču streikus, bezdarbu un sociālo spriedzi 1990. gados. Politiski Donbass kļuva par nozīmīgu varas bāzi vietējiem oligarhiem, kā arī prokrieviski un reģionāli orientētiem politiķiem, tostarp [[Viktors Janukovičs|Viktoram Janukovičam]] un viņa &quot;Reģionu partijai&quot;.

=== Krievijas—Ukrainas karš (kopš 2014. gada) ===
Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] revolūcijas 2014. gada sākumā Donbasā sākās prokrieviski nemieri, kas ar slēptu Krievijas militāro un politisko atbalstu pārauga bruņotā konfliktā — [[Donbasa karš|karā Donbasā]]. Reģionā tika izveidotas neatzītās &quot;[[Doneckas tautas republika|Doneckas Tautas Republika]]&quot; (DTR) un &quot;[[Luhanskas tautas republika|Luhanskas Tautas Republika]]&quot; (LTR). Konflikta rezultātā Donbass tika sadalīts starp Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju un separātistu (Krievijas) kontrolēto daļu, izraisot smagu humanitāro krīzi un piespiežot simtiem tūkstošu cilvēku doties bēgļu gaitās.

2022. gada 24. februārī Krievija sāka [[Krievijas iebrukums Ukrainā|pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]], un Donbass kļuva par vienu no galvenajiem un asiņainākajiem karadarbības teātriem. 2022. gada rudenī Krievija paziņoja par abu Donbasa apgabalu (kā arī [[Hersonas apgabals|Hersonas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalu]]) pretlikumīgu aneksiju, ko starptautiskā sabiedrība neatzīst. Intensīvās karadarbības un artilērijas apšaužu rezultātā daudzas Donbasa pilsētas (piemēram, [[Mariupole]], [[Bahmuta]], [[Avdijivka]], [[Siverskodonecka]] u.c.) un tās rūpniecības infrastruktūra ir tikušas pilnībā sagrautas.

== Skatīt arī ==

* [[Ziemeļukraina]]
* [[Rietumukraina]]
* [[Centrālukraina]]
* [[Dienvidukraina]]
* [[Austrumukraina]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ukraina-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Krievijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Rostovas apgabals]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]]</text>
      <sha1>smtbabum2lltfejdlz6u5i1x36i782y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indulis Strazdiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>428614</id>
    <revision>
      <id>4532043</id>
      <parentid>4510073</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T01:07:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532043</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6433" sha1="e57rknjf870vz17prqfbobh0pfx4xkz" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Indulis Strazdiņš
| attēls              = 
| att_izm             = 200px
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = 1991
 |     term_beigas = 1993
| dzim_dati           = {{dat|1934|3|31|N}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati            = 2001. gads
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija}}
| partija             =
| dzīvesb             = [[Ita Kozakēviča]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]
| profesija           = [[matemātiķis]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Indulis Strazdiņš''' (dzimis {{datums|1934|3|31||bez}} [[Rīga|Rīgā]], miris 2001. gadā) bija latviešu [[matemātiķis]], augstskolas pasniedzējs un Atmodas laika politiķis. Bijis [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes deputāts]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1934. gada 31. martā. 1950. gadā beidza [[Rīgas 4. vidusskola|Rīgas 4. vidusskolu]]. 1955. gadā beidza [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultāti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gradetools.com/H/Dambitis/strazdins.pdf |title=Dambītis, J. Matemātiķa Induļa Strazdiņa darba gaitas. |access-date={{dat|2019|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170710151216/http://www.gradetools.com/H/Dambitis/strazdins.pdf }}&lt;/ref&gt; Studēja [[Maskavas Valsts Universitāte]]s Mehānikas un matemātikas fakultātes aspirantūrā matemātiskās loģikas specialitātē no 1955. gada, 1958. gada rudenī atgriezās Rīgā.
1969. un 1970. gadā Indulis Strazdiņš bija komandējumā [[Ilinoisa]]s Tehnoloģiskajā institūtā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

1964. gadā salaulājās ar pirmo sievu.&lt;ref&gt;''Celš kopīgs abiem ejams''. &quot;Plēsums&quot;, 1964, 4. oktobris.&lt;/ref&gt; Vēlāk apprecējās ar [[Ita Kozakeviča|Itu Kozakeviču]].

1991. gadā [[Jēkabpils]] vēlēšanu apgabalā ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu,&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910212.htm Augstākās Padomes 1991. gada 12. februāra sēdes stenogramma]&lt;/ref&gt; pāragri mirušās dzīvesbiedres I. Kozakevičas vietā.

Miris 2001. gadā.

== Darbi ==
Matemātikas profesora Borisa Plotkina rosināts, I. Strazdiņš uzsāka [[Būla funkcija|Būla funkciju]] un daudzvērtību loģikas jeb Posta funkciju pamatīpašību izpēti. Zinātniskie rezultāti apkopoti viņa matemātikas zinātņu kandidāta disertācijā par daudzvērtīgo pārslēgumfunkciju grupu teorētisko klasifikāciju, kas aizstāvēta 1965. gadā Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Matemātikas institūtā Minskā, kā arī doktora zinātniskā grāda ieguvei domātajā disertācijā par grupu invariances galīgvērtību loģikā, ko aizstāvēja 1989. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas Skaitļošanas centrā Maskavā. 1992. gadā par zinātnisko rezultātu apkopojumu par grupu invarianci daudzvērtību loģikā Latvijas Zinātnes padome nostrificēja Strazdiņam habilitēta matemātikas doktora grādu.

== Iespējamā sadarbība ar VDK ==
Vēsturniece Marta Starostina saskaņā ar publiskotās [[VDK kartotēka|VDK savervēto aģentu kartotēkas]] aģenta kartīti norāda, ka [[Rīgas Tehniskā universitāte|Arvīda Pelšes Rīgas politehniskā institūta]] mācībspēks I. Strazdiņš savervēts kā [[VDK]] aģents jau 1958. gada 16. decembrī 2. (pretizlūkošanas) daļas 9. nodaļā, pseidonīms &quot;Somov&quot; ar arhīva lietas numuru Nr. 9783.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://pietiek.com/raksti/sanak,_ka_laika,_kad_notika_balsojums_par_neatkaribas_deklaraciju,_augstakaja_padome_bija_21_vdk_stata_darbinieks_un_cilveks_no_cekas_maisiem |title=Starostina, Marta. ''Sanāk, ka laikā, kad notika balsojums par Neatkarības deklarāciju, Augstākajā padomē bija 21 VDK štata darbinieks un cilvēks no „čekas maisiem”.'' 2019. gada 4. maijs |access-date=2019. gada 5. Maijs |archive-date=2019. gada 5. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190505122841/https://pietiek.com/raksti/sanak,_ka_laika,_kad_notika_balsojums_par_neatkaribas_deklaraciju,_augstakaja_padome_bija_21_vdk_stata_darbinieks_un_cilveks_no_cekas_maisiem}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/agenti/alfabetiski/110#&amp;gid=1&amp;pid=23 I. Strazdiņa VDK aģenta kartīte]&lt;/ref&gt; Aģenta kartīte pati par sevi vēl nav pierādījums,&lt;ref&gt;[https://kgb.arhivi.lv/par-vietni kgb.arhivi.lv: Par vietni]&lt;/ref&gt; taču ir cita liecība.

[[Knuts Skujenieks]], kurš 1962.—1969. gados tika ieslodzīts [[Mordvija]]s nometnē,&lt;ref&gt;[https://www.knutsskujenieks.lv/biografija Knuta Skujenieka biogrāfija]&lt;/ref&gt; uzskata, ka I. Strazdiņš saņēmis komandējumu uz ASV par viņa nodevību. I. Strazdiņa ziņojumi esot lasāmi paša Skujenieka lietā. ''&quot;...Otram vajadzēja zinātnisko komandējumu uz ārzemēm, un viņš pelnīja sev to. Kad atgriezos no lēģera, viņš mēģināja ar mani sākt sarunas, bet es biju strups, neielaidos. Pieļauju, viņš gribēja sirdi izkratīt. Bet man to nevajadzēja. Dies ar viņiem, stučītājiem! Man palika tikai nicinājums pret to, ka cilvēks var tā pārdoties. Jo viņš bija arī mans draugs.&quot;''&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/lustracijalatvija/posts/knuts-skujenieks-atkl%C4%81j-%C4%8Dekistu-v%C4%81rdus-kurus-noskaidrojis-lasot-savu-lietu-j%C4%81nis/810080355776558/ Knuts Skujenieks atklāj čekistu vārdus, kurus noskaidrojis, lasot savu lietu — Jānis Anerauds un Indulis Strazdiņš (Itas Kozakēvičas vīrs).]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/lustracijalatvija/posts/intervija-ar-knutu-skujenieku-pilns-tekstsneturu-%C4%BCaunu-pr%C4%81tu-3-dzejnieks-knuts-s/809938509124076/ Intervija ar Knutu Skujenieku — pilns teksts]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Strazdiņš, Indulis}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2001. gadā mirušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]</text>
      <sha1>e57rknjf870vz17prqfbobh0pfx4xkz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Imeretija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429982</id>
    <revision>
      <id>4532184</id>
      <parentid>4461296</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:21:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532184</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15223" sha1="k5gl6ambi36t5m9mtnstlr357vi9dqm" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Imeretijas mhare
| official_name           = იმერეთის მხარე
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Mhare|Gruzijas mhare]]
| image_skyline           = 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = 
| flag_size               = 
| image_seal              = 
| seal_size               = 
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Kutaisi]]
| largest_city            = 
| official_language       = [[gruzīnu valoda]]
| spoken_language         = gruzīnu valodas imerētiešu dialekts
| image_map               = Imereti in Georgia (disputed hatched).svg
| mapsize                 = 250px
| map_caption             = Imeretijas mhares atrašanās vieta Gruzijā
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{GEO}}
| leader_party            = 
| leader_title            = gubernators
| leader_name             = Šavlego Tatabadze (kopš 2018)
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 6552
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 507038
| population_as_of        = 2018
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| blank_name = ISO 3166 kods
| blank_info              = GE-IM
| timezone                = UTC+4
| utc_offset              = +4
| website                 = {{URL|http://imereti.gov.ge/}}
| footnotes               = 
}}

'''Imeretija''' jeb '''Imeretijas mhare''' ({{val|ka|იმერეთის მხარე}}, ''Imeretis mxare'', {{izrunā|ɪmɛrɛtʰɪs mxɑrɛ}}) ir [[mhare|Gruzijas mhare]] (administratīvs reģions) un vēsturisks novads Rietumgruzijā, [[Rioni]] upes un tās pieteku [[Rioni baseins|baseina]] vidusdaļā. Reģiona iedzīvotāji (imeretieši) runā [[gruzīnu valoda]]s imeretiešu dialektā, agrāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves iezīmēm.

Reģiona centrs ir [[Kutaisi]]. Daļu reģiona teritorijas Sačheres pašvaldībā kontrolē [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|neatzītā]] [[Dienvidosetija]]. Ģeogrāfiski Imeretiju iedala Augšas un Lejas Imeretijā.

Netālu no Ckaltubo pilsētas apmēram 10 kilometru attālumā no Kutaisi atrodas lielākā Gruzijas ala — [[Kumistavi ala]], ko 2010. gadā pārdēvēja par [[Prometejs|Prometeja]] alu.&lt;ref&gt;[http://www.rosbalt.ru/exussr/2010/05/24/739358.html Саакашвили стал крёстным отцом пещеры Прометея] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924125415/http://www.rosbalt.ru/exussr/2010/05/24/739358.html |date={{dat|2015|09|24||bez}} }} // Росбалт, 24 мая 2010.&lt;/ref&gt;

== Daba ==

Meži klāj 2,5 tūkstošus km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; (38%) reģiona teritorijas, galvenokārt kalnu rajonos. Kalni sasniedz līdz 2850 augstumu virs jūras līmeņa. Reģionā atrodas Bordžomi—Haragauli [[nacionālais parks]] vairāk kā 850 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; platībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.borjomi-kharagauli-np.ge/ |title=Borjomi-Kharagauli National Park |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927071926/http://www.borjomi-kharagauli-np.ge/ |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;!--4 dažādi avoti, ko skatījos, katrs nosauca vairākkārtīgi atšķirīgus skaitļus par nacionālā parka izmēriem, no 107 līdz 5300 km2. Izvēlējos skaitli paša parka saitā. Egilus.--&gt; Imeretijas lielākā daļa atrodas mitra subtropu klimata zonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://imereti.gov.ge/eng/static/93/regions/ABOUT-REGION |title=About region: nature |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160517005813/http://imereti.gov.ge/eng/static/93/regions/ABOUT-REGION |archivedate={{dat|2016|05|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Georgian_States_Colchis_and_Iberia_%28600-150BC%29-en.svg|right|thumb|200px|Kolhīda un Ibērija antīkajā laikmetā]]
[[Antīkie laiki|Antīkajā periodā]] Imeretijas teritorija bija iekļauta [[Kolhīda]]s (Egrisas) valstī un neliela daļa arī [[Kartlija]]i (Ibērijai) pakļautajā vasaļvalstī Argveti, caur to veda [[Zīda ceļš]]. 3.—7. gadsimtā par šīm zemēm strīdējās [[Bizantijas impērija|grieķi]] un [[Irāna|persieši]]. 523. gadā Kolhīdas ķēniņš pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā valsts reliģiju. 8. gadsimtā sākās cīņas ar iebrukušajiem [[Kalifāts|arābiem]], gadsimta beigās Rietumgruzija atdalījās no Bizantijas kā neatkarīga valsts ar galvaspilsētu Kutaisi.&lt;ref name=&quot;hist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://imereti.gov.ge/eng/static/97/regions/HISTORY |title=imereti.gov - history |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160517221428/http://imereti.gov.ge/eng/static/97/regions/HISTORY |archivedate={{dat|2016|05|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[15. gadsimts|15. gadsimta]] beigās izveidojās neatkarīga [[Imeretijas Karaliste]] (tāpat kā Kartlija un [[Kahetija]]). [[16. gadsimts|16. gs]]. beigās Imeretijas Karalistes teritorija aprobežojās ar Imeretijas novada teritoriju.
1555. gadā Imeretiju pakļāva [[Osmaņu impērija]] un maksāja meslus ar vergiem vai naudu un precēm, feodāļu karus pavadīja vergu tirdzniecības uzplaukums. 
[[Attēls:Solomon I of Imereti charter 1777.jpg|right|thumb|200px|Solomona I izdotais dokuments par zemes dāvināšanu Mghvimes klosterim, 1777]]
Karalis [[Solomons I]] (1752—1784) spēja stiprināt centrālo varu. Viņš aizliedza vergu tirdzniecību un centās apvienot visu rietumu Gruziju. Solomona I daudzgadīgajā karā ar turkiem atzīmējama uzvara 1757. gadā un militāra alianse ar Kartlijas karali [[Iraklijs II|Irakliju II]] 1758. gadā.

[[18. gadsimts|18. gadsimtā]] Imeretijas karaļi atkārtoti lūdza palīdzību [[Krievija]]i, 1769. gadā [[Katrīna II]] nosūtīja ģenerāļa [[Gotlobs Totlēbens|Totlēbena]] korpusu uz Gruziju. Totlēbens ieņēma Kutaisi un aplenca [[Poti]] cietoksni, šie militārie panākumi ietekmēja turpmākās miera sarunas ar Turciju: [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas Krievijas un Turcijas līgums]] 1774. gadā atcēla osmaņu varu pār Imeretiju un Totlēbena iekarotie cietokšņi netika atgriezti turkiem.
1811. gadā [[Imeretijas Karaliste|Imeretija]] kļuva par [[Krievijas Impērija]]s Imeretijas apgabalu.

1918.—1921. gados Imeretija bija [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|neatkarīgās Gruzijas]] sastāvdaļa, pēc tam to iekaroja [[Sarkanā armija]]. 1991. gadā Gruzijas neatkarība tika atjaunota.

== Administratīvais iedalījums ==

Administratīvi '''Imeretija''' ir sadalīta 11 pašvaldībās jeb municipalitātēs ({{val|ka|მუნიციპალიტეტი}}) (līdz 2006. gadam — rajonos) un 1 novada pakļautības pilsētā:

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Pašvaldība !! Karogs !! Ģerbonis !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(novērtējums, 2018) !! Galvaspilsēta 
|-
| Kutaisi pilsēta || [[Attēls:Flag_of_Kutaisi,_Georgia.svg|100px]] || [[Attēls:COA_of_Kutaisi.svg|70px]] || 70 || 149 961 || [[Kutaisi]] 
|-
| Bagdati pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Baghdati_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Bagdadi_Coa.jpg|70px]] || 815 || 19 830 || [[Bagdati]]  
|-
| Ckaltubo pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Tsqaltubo_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Tsqaltubo_COA.PNG|70px]] || 700 || 51 425 || [[Ckaltubo]] 
|-
| Čiaturas pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Chiatura_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Chiaturis_gerbi.jpg|70px]] || 542 || 39 272 || [[Čiatura]] 
|-
| Haragauli pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Kharagauli_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Kharagauli_COA.PNG|70px]] || 914 || 19 098 || [[Haragauli]] 
|-
| Honi pašvaldība || [[Attēls:Khoni_District_flag.jpg|100px]] || [[Attēls:Xoni_gerbi.jpg|70px]] || 429 || 22 234 || [[Honi]]  
|-
| Sačheres pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Sachkhere_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Sachkhere_district_COA.jpg|70px]] || 769 || 36 312 || [[Sačhere]]  
|-
| Samtredijas pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Samtredia_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:COA_of_Samtredia.svg|70px]] || 364 || 45 907 || [[Samtredija]]
|-
| Teržolas pašvaldība || [[Attēls:Terjola_district_flag.jpg|100px]] || [[Attēls:Terjola_district_COA.jpg|70px]] || 357 || 33 329 || [[Teržola]] 
|-
| Tkibuli pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Tkibuli_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Tyibulis_gerbi.jpg|70px]] || 478 || 19 348 || [[Tkibuli]] 
|-
| Vani pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Vani_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Vanis_gerbi.jpg|70px]] || 577 || 22 790 || [[Vani]] 
|-
| Zestafoni pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Zestafoni_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Zestafonis_gerbi.jpg|70px]] || 433 || 56 532 || [[Zestafoni]] 
|-
| Imeretija kopā || || || 6 552 || 507 038 || [[Kutaisi]] 
|}

&lt;gallery&gt;
Attēls:Храм Баграта - символ единства Грузии 01.jpg|[[Bagrati katedrāle]] Kutaisi
Attēls:268A7145.jpg|Bordžomi—Haragauli nacionālais parks ziemā
Attēls:IMG 2536-Pano.jpg|Kahisi ezers Bordžomi—Haragauli nacionālajā parkā
Attēls:Motsameta, Georgia - panoramio (6).jpg|Mocametas klosteris
Attēls:Tskaltsitela_River.jpg|Iskalcitelas upe Ckaltubo pašvaldībā
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji==

=== Apdzīvotās vietas ===
[[Attēls:Khanistskali damaged bridge in Dapenili 2014.JPG|right|thumb|200px|Bojāts tilts pār Hanisckali upi, 2014]]
Saskaņā ar 2014. gada skaitīšanu 530 288, jeb 99,32% no novada 533 906 iedzīvotājiem bija gruzīnu tautības. Ievērojamākais etniskais mazākums bija krievi (0,26%).&lt;ref name=&quot;Этно2014&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://census.ge/files/results/english/17_Total%20population%20by%20regions%20and%20ethnicity.xls|title=Национальный состав по краям Грузии (Total population by regions and ethnicity)|publisher=Национальная статистическая служба Грузии|access-date=2016-04-28|language=en|archive-date=2016-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20160808174812/http://census.ge/files/results/english/17_Total%20population%20by%20regions%20and%20ethnicity.xls}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/georgia-ethnic-loc2014.htm |title=Национальный состав населения Грузии, его регионов и населённых пунктов по переписи населения 2014 года |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201220100552/http://pop-stat.mashke.org/georgia-ethnic-loc2014.htm }}&lt;/ref&gt;

[[Gruzijas pilsētu uzskaitījums|Pilsētas]]

* [[Kutaisi]] (147 635 cilvēku, [[2014. gads|2014. gada skaitīšana]]), 
* [[Samtredija]] (25318 cilvēku), 
* [[Zestafoni]] (20814 cilvēku), 
* [[Čiatura]] (12803 cilvēku), 
* [[Ckaltubo]] (11281 cilvēks), 
* [[Tkibuli]] (9770 cilvēku), 
* [[Honi]] (8987 cilvēku), 
* [[Sačhere]] (6140 cilvēku). 
* [[Terdžola]] (4644 cilvēku), 
* [[Vani]] (3744 cilvēku), 
* [[Bagdati]] (3707 cilvēku).

; Pilsētciemati

* [[Haragauli]] (1965 cilvēku), 
* [[Kulaši]] (1702 cilvēku).

Uz 2018. gada 1. janvāri reģionā bija 507 038 iedzīvotāji,&lt;ref name=&quot;оценка&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geostat.ge/cms/site_images/_files/english/population/01%20-%20population%20by%20self-governed%20units.xlsx|title=Численность населения краёв и муниципалитетов Грузии на начало года в 1994—2018 гг.|publisher=[http://www.geostat.ge/index.php?action=page&amp;p_id=473&amp;lang=eng Национальная статистическая служба Грузии]|access-date=29 октября 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180723003627/http://geostat.ge/cms/site_images/_files/english/population/01%20-%20population%20by%20self-governed%20units.xlsx|archivedate={{dat|2018|07|23||bez}}}}{{ref-en}}&lt;/ref&gt; uz 2014. gada 1. janvāri — 703 300 cilvēku&lt;ref name=&quot;янв.2014&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.geostat.ge/cms/site_images/_files/english/population/01%20Population%20by%20municipalities%20for%20the%20beginning%20of%20the%20year.xls |title=Оценка населения Грузии на 2004—2014 гг. по муниципалитетам по данным Департамента статистики Грузии |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140722065134/http://www.geostat.ge/cms/site_images/_files/english/population/01%20Population%20by%20municipalities%20for%20the%20beginning%20of%20the%20year.xls |archivedate={{dat|2014|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; un 2009. gadā — 693 500 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.statistics.ge/_files/english/population/01%20Population%20by%20municipalities%20for%20the%20beginning%20of%20the%20year.xls |title=Оценка населения Грузии на 2000—2009 гг. по районам по данным Департамента статистики Грузии |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091113214943/http://www.statistics.ge/_files/english/population/01%20Population%20by%20municipalities%20for%20the%20beginning%20of%20the%20year.xls |archivedate={{dat|2009|11|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Saimniecība ==
[[Attēls:Interiér kláštera Gelati - panoramio.jpg|right|thumb|200px|Interjers Gelati klosterī]]
Imeretijā ir 4 [[HES]], izplatīta augļu un dārzeņu audzēšana un svarīgas minerālu atradnes, no kurām lielākās atrodas Čiaturā ([[Mangāns|mangāna rūda]]), Tkibuli un Gelati ([[akmeņogles]]), kā arī [[marmors|marmora]], [[kaļķakmens]] un [[māls|māla]] atradnes.&lt;ref name=&quot;hist&quot; /&gt;

=== Tūrisms ===
Pazīstamākās arhitektūras un vēstures apskates vietas Imeretijā ir [[Bagrati katedrāle]], [[Gelati klosteris|Gelati klostera]] komplekss, [[Mocametas klosteris]], antīkā [[Šorapani pils]], kā arī antīkajā laikmetā dibinātās [[Vani]] un [[Kutaisi]] pilsētas. [[Sataplijas dabas rezervāts|Sataplijas dabas rezervātā]] ir alas ar kristāliem un saglabājušās dinozauru pēdas. Ar veselības avotiem bagātajā reģionā ir 53 kūrorti, no kuriem pazīstamākie ir [[Ckaltubo]], [[Sairme]] un [[Sulori]].&lt;ref name=&quot;hist&quot; /&gt; Pasaulē pazīstams ir &quot;[[Bordžomi]]&quot; minerālūdens.&lt;ref&gt;[https://civil.ge/ru/archives/158975 Боржоми: реабилитация курорта за счет туризма]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Gruzijas administratīvais iedalījums}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Krievijas Impērijas koloniālā struktūra}}

[[Kategorija:Gruzijas vēsturiskās zemes|I]]</text>
      <sha1>k5gl6ambi36t5m9mtnstlr357vi9dqm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Latvijas politiskās partijas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>430766</id>
    <revision>
      <id>4531847</id>
      <parentid>4531783</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:01:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3470" sha1="2hmg9zz1zn2994ocbyav88tvzie09it" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Latvijas politiskās partijas
|title = [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Latvijas politiskās partijas]] (pēc 1991. ɡada) {{flagicon|Latvia}}
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|group1 = [[14. Saeima|14. Saeimā]] pārstāvētās partijas
|list1 =
* '''[[Jaunā Vienotība]]'''
** [[Vienotība]]
** [[Jēkabpils reģionālā partija]]
** [[Kuldīgas novadam]]
** [[Tukuma pilsētai un novadam]]
** [[Valmierai un Vidzemei]]
** ''[[Latgales partija]]''
* '''[[Zaļo un Zemnieku savienība]]'''
** [[Latvijas Zemnieku savienība]]
** [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]]
* '''[[Apvienotais saraksts]]'''
** [[Latvijas Zaļā partija]]
** [[Liepājas partija]]
** [[Latvijas Reģionu apvienība]]
*** LRA
*** ''[[Vidzemes partija]]''
* '''[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]'''
* '''[[Stabilitātei!]]'''
* '''[[Progresīvie]]'''
* '''[[Latvija pirmajā vietā]]'''
|group2 = Reģionālās partijas
|list2 =
* [[Daugavpils — mana pils]]
* [[Daugavpils novada partija]]
* [[Gods kalpot Rīgai!]]
* [[Jēkabpils reģionālā partija]]
* [[Jūrmala — mūsu mājas]]
* [[Kuldīgas novadam]]
* [[Latgales partija]]
* [[Latvijai un Ventspilij]]
* [[Liepāja kvadrātā]]
* [[Mēs – Talsiem un novadam]]
* [[Mūsu partija]]
* [[Saldus novadam]]
* [[Sarauj, Latgale!]]
* [[Siguldas novada partija]]
* [[Talsu novada attīstībai]]
* [[Tukuma pilsētai un novadam]]
* [[Valmierai un Vidzemei]]
* [[Vidzemes partija]]
|group3 = Citas partijas
|list3 =
* [[Austošā Saule Latvijai]]
* [[Gobzema saraksts]]
* [[Jaunā konservatīvā partija]]
* [[Kopā Latvijai]]
* [[Kristīgi demokrātiskā savienība]]
* [[Kristīgi Progresīvā partija]]
* [[Latvijas Krievu savienība]]
* [[Latvijas Sociālistiskā partija]]
* [[Mēs mainām noteikumus]]
* [[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]]
* [[PLI]] 
** [[Kustība Par!]]
** [[Latvijas attīstībai]]
** [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]
* [[Rīcības partija]]
* [[Saskaņas Centrs]]
** [[Centra partija]]
** [[Saskaņa]]
* [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
** [[Apvienība Jaunlatvieši]]
** [[Suverēnā vara]]
* [[Tautas kalpi Latvijai]]
* [[Tautas varas spēks]]
* [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]
** [[Tēvzemes mantojums]]
** [[Brīvai stiprai Latvijai]]
* [[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|group4 = Likvidētās partijas
|list4 =
* [[Atmoda Latvijai]]
* [[Brīvā izvēle tautu Eiropā]]
* [[Darba partija]] 
* [[Daugavpils pilsētas partija]]
* [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;]]
* [[Gods kalpot mūsu Latvijai]]
* [[Jaunā partija]]
* [[Jaunais Centrs]]
* [[Konservatīvā partija (Latvija)]]
* [[Kristīgā tautas partija]]
* [[Latviešu zemnieku savienība (1993)]]
* [[Latvijas Ceļš]]
* [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija]]
* [[Latvijas Kalve]]
* [[Latvijas Pirmā partija]]
* [[Latvijas Tautas fronte]]
* [[Latvijas Vienības partija]]
* [[Līdztiesība (partija)]]
* [[LPP/LC]]
* [[Māras zeme (partija)]]
* [[Par cilvēcīgu Latviju]]
* [[Pēdējā partija]]
* [[Reģionu alianse]]
* [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP]]
* [[Tautas kopa &quot;Brīvība&quot;]]
* [[Tautas kustība &quot;Latvijai&quot;]]
* [[Tautas partija]]
* [[Tautas saskaņas partija]]
* [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]
|below =
* [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]]
* [[Latvijas politika]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>2hmg9zz1zn2994ocbyav88tvzie09it</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valērijs Petrovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>446653</id>
    <revision>
      <id>4531914</id>
      <parentid>4468084</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:07:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karjera */</comment>
      <origin>4531914</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3207" sha1="qf4q3a5g4m5na9aqwx3ne5ra79ffiqx" xml:space="preserve">{{noformējums}}

'''Valērijs Petrovs''' (dzimis 1984. gada 20. jūlijā) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un politiķis, vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts. Ievēlēts no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;. Dzīves vieta — [[Rīga]].

== Izglītība ==
2002. gadā beidzis [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolu]]. Studējis [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]] (jurists, 2007) un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē, 2014).

== Karjera ==

2005. gada [[Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no politiski patriotiskās apvienības &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot; un [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta.

2009. gada [[Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no politisko partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Tajā pašā gadā tika iecelts SIA &quot;Reho&quot; padomē.

2010. gada februārī Petrovs tika iecelts AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdē, bet 2012. gada janvārī apstiprināts par uzņēmuma valdes locekli. 2013. gada maijā viņš bija AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdes loceklis, [[Rīgas dome]]s deputāts un SIA &quot;Rīgas Pasts&quot; īpašnieks.

2013. gada [[Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; un &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts.

2017. gada [[Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no sociāldemokrātiskās partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]].

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Petrovs tika ievēlēts no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. 2026. gada februārī viņš izstājās no partijas &quot;Stabilitātei!&quot; frakcijas [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kļuva par neatkarīgu deputātu. Savu lēmumu Petrovs skaidroja ar atšķirīgiem viedokļiem jautājumā par atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]]:

{{Citāts|Uzskatu, ka atbalsts Ukrainas tautai ir ļoti svarīgs, tāpēc vēlos turpināt politisko atbalstu bez šķēršļiem un domstarpībām. Šajā jautājumā man ar partiju &quot;Stabilitātei&quot; viedokļi nesakrīt, un es pieņēmu lēmumu izstāties no frakcijas Rīgas domē.|Petrovs, 2026. gada februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs
 |title=Ukrainas jautājuma dēļ &quot;Stabilitātei&quot; Rīgas domes frakciju pamet Petrovs
 |website=[[Apollo.lv]]
 |date=2026-02-16
}}&lt;/ref&gt;}}

== Politiskā un sabiedriskā darbība ==
uz 2013.5. — biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdes loceklis; biedrības &quot;Riga without drugs&quot; valdes priekšsēdētājs

uz 2017.4. — Biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdes loceklis; Biedrības &quot;Riga without drugs&quot; valdes priekšsēdētājs

{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}


{{DEFAULTSORT:Petrovs, Valērijs}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>qf4q3a5g4m5na9aqwx3ne5ra79ffiqx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531916</id>
      <parentid>4531914</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:07:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Politiskā un sabiedriskā darbība */</comment>
      <origin>4531916</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3280" sha1="r3wd1v3omxf6kjfrp3an4x8hhzpu4bp" xml:space="preserve">{{noformējums}}

'''Valērijs Petrovs''' (dzimis 1984. gada 20. jūlijā) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un politiķis, vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts. Ievēlēts no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;. Dzīves vieta — [[Rīga]].

== Izglītība ==
2002. gadā beidzis [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolu]]. Studējis [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]] (jurists, 2007) un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē, 2014).

== Karjera ==

2005. gada [[Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no politiski patriotiskās apvienības &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot; un [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta.

2009. gada [[Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no politisko partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Tajā pašā gadā tika iecelts SIA &quot;Reho&quot; padomē.

2010. gada februārī Petrovs tika iecelts AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdē, bet 2012. gada janvārī apstiprināts par uzņēmuma valdes locekli. 2013. gada maijā viņš bija AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdes loceklis, [[Rīgas dome]]s deputāts un SIA &quot;Rīgas Pasts&quot; īpašnieks.

2013. gada [[Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; un &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts.

2017. gada [[Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no sociāldemokrātiskās partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]].

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Petrovs tika ievēlēts no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. 2026. gada februārī viņš izstājās no partijas &quot;Stabilitātei!&quot; frakcijas [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kļuva par neatkarīgu deputātu. Savu lēmumu Petrovs skaidroja ar atšķirīgiem viedokļiem jautājumā par atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]]:

{{Citāts|Uzskatu, ka atbalsts Ukrainas tautai ir ļoti svarīgs, tāpēc vēlos turpināt politisko atbalstu bez šķēršļiem un domstarpībām. Šajā jautājumā man ar partiju &quot;Stabilitātei&quot; viedokļi nesakrīt, un es pieņēmu lēmumu izstāties no frakcijas Rīgas domē.|Petrovs, 2026. gada februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs
 |title=Ukrainas jautājuma dēļ &quot;Stabilitātei&quot; Rīgas domes frakciju pamet Petrovs
 |website=[[Apollo.lv]]
 |date=2026-02-16
}}&lt;/ref&gt;}}

== Politiskā un sabiedriskā darbība ==

2013. gada maijā Petrovs bija biedrības &quot;[[Pareiza lieta]]&quot; valdes loceklis un biedrības &quot;[[Riga without drugs]]&quot; valdes priekšsēdētājs.

2017. gada aprīlī viņš turpināja darboties biedrības &quot;[[Pareiza lieta]]&quot; valdē, kā arī bija biedrības &quot;[[Riga without drugs]]&quot; valdes priekšsēdētājs.

{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}


{{DEFAULTSORT:Petrovs, Valērijs}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>r3wd1v3omxf6kjfrp3an4x8hhzpu4bp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531917</id>
      <parentid>4531916</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:08:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531917</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3134" sha1="8x1xgehlxo0sbk18iwayn3t5rhfljov" xml:space="preserve">'''Valērijs Petrovs''' (dzimis 1984. gada 20. jūlijā) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un politiķis, vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts. Ievēlēts no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;. Dzīves vieta — [[Rīga]].

== Izglītība ==
2002. gadā beidzis [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolu]]. Studējis [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]] (jurists, 2007) un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē, 2014).

== Karjera ==

2005. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no politiski patriotiskās apvienības &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot; un [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta.

2009. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no politisko partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Tajā pašā gadā tika iecelts SIA &quot;Reho&quot; padomē.

2010. gada februārī Petrovs tika iecelts AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdē, bet 2012. gada janvārī apstiprināts par uzņēmuma valdes locekli. 2013. gada maijā viņš bija AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdes loceklis, [[Rīgas dome]]s deputāts un SIA &quot;Rīgas Pasts&quot; īpašnieks.

2013. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; un &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts.

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no sociāldemokrātiskās partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]].

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Petrovs tika ievēlēts no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. 2026. gada februārī viņš izstājās no partijas &quot;Stabilitātei!&quot; frakcijas [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kļuva par neatkarīgu deputātu. Savu lēmumu Petrovs skaidroja ar atšķirīgiem viedokļiem jautājumā par atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]]:

{{Citāts|Uzskatu, ka atbalsts Ukrainas tautai ir ļoti svarīgs, tāpēc vēlos turpināt politisko atbalstu bez šķēršļiem un domstarpībām. Šajā jautājumā man ar partiju &quot;Stabilitātei&quot; viedokļi nesakrīt, un es pieņēmu lēmumu izstāties no frakcijas Rīgas domē.|Petrovs, 2026. gada februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs
 |title=Ukrainas jautājuma dēļ &quot;Stabilitātei&quot; Rīgas domes frakciju pamet Petrovs
 |website=[[Apollo.lv]]
 |date=2026-02-16
}}&lt;/ref&gt;}}

== Politiskā un sabiedriskā darbība ==

2013. gada maijā Petrovs bija biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdes loceklis un biedrības &quot;''Riga without drugs''&quot; valdes priekšsēdētājs.

2017. gada aprīlī viņš turpināja darboties biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdē, kā arī bija biedrības &quot;''Riga without drugs''&quot; valdes priekšsēdētājs.

{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}


{{DEFAULTSORT:Petrovs, Valērijs}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>8x1xgehlxo0sbk18iwayn3t5rhfljov</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531920</id>
      <parentid>4531917</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:08:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531920</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4111" sha1="pm3sdforf99c39sb7tw0xzau6pjkxkj" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Valērijs Petrovs
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| mazs_att = 
| apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;| amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|20}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Saskaņa]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Valērijs Petrovs''' (dzimis 1984. gada 20. jūlijā) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un politiķis, vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts. Ievēlēts no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;. Dzīves vieta — [[Rīga]].

== Izglītība ==
2002. gadā beidzis [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolu]]. Studējis [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]] (jurists, 2007) un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē, 2014).

== Karjera ==

2005. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no politiski patriotiskās apvienības &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot; un [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta.

2009. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no politisko partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Tajā pašā gadā tika iecelts SIA &quot;Reho&quot; padomē.

2010. gada februārī Petrovs tika iecelts AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdē, bet 2012. gada janvārī apstiprināts par uzņēmuma valdes locekli. 2013. gada maijā viņš bija AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdes loceklis, [[Rīgas dome]]s deputāts un SIA &quot;Rīgas Pasts&quot; īpašnieks.

2013. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; un &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts.

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no sociāldemokrātiskās partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]].

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Petrovs tika ievēlēts no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. 2026. gada februārī viņš izstājās no partijas &quot;Stabilitātei!&quot; frakcijas [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kļuva par neatkarīgu deputātu. Savu lēmumu Petrovs skaidroja ar atšķirīgiem viedokļiem jautājumā par atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]]:

{{Citāts|Uzskatu, ka atbalsts Ukrainas tautai ir ļoti svarīgs, tāpēc vēlos turpināt politisko atbalstu bez šķēršļiem un domstarpībām. Šajā jautājumā man ar partiju &quot;Stabilitātei&quot; viedokļi nesakrīt, un es pieņēmu lēmumu izstāties no frakcijas Rīgas domē.|Petrovs, 2026. gada februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs
 |title=Ukrainas jautājuma dēļ &quot;Stabilitātei&quot; Rīgas domes frakciju pamet Petrovs
 |website=[[Apollo.lv]]
 |date=2026-02-16
}}&lt;/ref&gt;}}

== Politiskā un sabiedriskā darbība ==

2013. gada maijā Petrovs bija biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdes loceklis un biedrības &quot;''Riga without drugs''&quot; valdes priekšsēdētājs.

2017. gada aprīlī viņš turpināja darboties biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdē, kā arī bija biedrības &quot;''Riga without drugs''&quot; valdes priekšsēdētājs.

{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}


{{DEFAULTSORT:Petrovs, Valērijs}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>pm3sdforf99c39sb7tw0xzau6pjkxkj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531922</id>
      <parentid>4531920</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:09:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531922</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3999" sha1="eolgcjan8s8c8nds2575q0wygza98i5" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Valērijs Petrovs
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = 
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|20}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Saskaņa]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Valērijs Petrovs''' (dzimis 1984. gada 20. jūlijā) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un politiķis, vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts. Ievēlēts no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;. Dzīves vieta — [[Rīga]].

== Izglītība ==
2002. gadā beidzis [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolu]]. Studējis [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]] (jurists, 2007) un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē, 2014).

== Karjera ==

2005. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no politiski patriotiskās apvienības &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot; un [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta.

2009. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no politisko partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Tajā pašā gadā tika iecelts SIA &quot;Reho&quot; padomē.

2010. gada februārī Petrovs tika iecelts AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdē, bet 2012. gada janvārī apstiprināts par uzņēmuma valdes locekli. 2013. gada maijā viņš bija AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdes loceklis, [[Rīgas dome]]s deputāts un SIA &quot;Rīgas Pasts&quot; īpašnieks.

2013. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; un &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts.

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no sociāldemokrātiskās partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]].

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Petrovs tika ievēlēts no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. 2026. gada februārī viņš izstājās no partijas &quot;Stabilitātei!&quot; frakcijas [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kļuva par neatkarīgu deputātu. Savu lēmumu Petrovs skaidroja ar atšķirīgiem viedokļiem jautājumā par atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]]:

{{Citāts|Uzskatu, ka atbalsts Ukrainas tautai ir ļoti svarīgs, tāpēc vēlos turpināt politisko atbalstu bez šķēršļiem un domstarpībām. Šajā jautājumā man ar partiju &quot;Stabilitātei&quot; viedokļi nesakrīt, un es pieņēmu lēmumu izstāties no frakcijas Rīgas domē.|Petrovs, 2026. gada februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs
 |title=Ukrainas jautājuma dēļ &quot;Stabilitātei&quot; Rīgas domes frakciju pamet Petrovs
 |website=[[Apollo.lv]]
 |date=2026-02-16
}}&lt;/ref&gt;}}

== Politiskā un sabiedriskā darbība ==

2013. gada maijā Petrovs bija biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdes loceklis un biedrības &quot;''Riga without drugs''&quot; valdes priekšsēdētājs.

2017. gada aprīlī viņš turpināja darboties biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdē, kā arī bija biedrības &quot;''Riga without drugs''&quot; valdes priekšsēdētājs.

{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}


{{DEFAULTSORT:Petrovs, Valērijs}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>eolgcjan8s8c8nds2575q0wygza98i5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531923</id>
      <parentid>4531922</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:09:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531923</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3999" sha1="6pifkkhk7qu348357ofgryk0ugfwpxw" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Valērijs Petrovs
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = 
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|20}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Saskaņa]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Valērijs Petrovs''' (dzimis 1984. gada 20. jūlijā) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un politiķis, vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts, ievēlēts no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;. Dzīves vieta — [[Rīga]].

== Izglītība ==
2002. gadā beidzis [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolu]]. Studējis [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]] (jurists, 2007) un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē, 2014).

== Karjera ==

2005. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no politiski patriotiskās apvienības &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot; un [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta.

2009. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no politisko partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Tajā pašā gadā tika iecelts SIA &quot;Reho&quot; padomē.

2010. gada februārī Petrovs tika iecelts AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdē, bet 2012. gada janvārī apstiprināts par uzņēmuma valdes locekli. 2013. gada maijā viņš bija AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdes loceklis, [[Rīgas dome]]s deputāts un SIA &quot;Rīgas Pasts&quot; īpašnieks.

2013. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; un &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts.

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no sociāldemokrātiskās partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]].

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Petrovs tika ievēlēts no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. 2026. gada februārī viņš izstājās no partijas &quot;Stabilitātei!&quot; frakcijas [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kļuva par neatkarīgu deputātu. Savu lēmumu Petrovs skaidroja ar atšķirīgiem viedokļiem jautājumā par atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]]:

{{Citāts|Uzskatu, ka atbalsts Ukrainas tautai ir ļoti svarīgs, tāpēc vēlos turpināt politisko atbalstu bez šķēršļiem un domstarpībām. Šajā jautājumā man ar partiju &quot;Stabilitātei&quot; viedokļi nesakrīt, un es pieņēmu lēmumu izstāties no frakcijas Rīgas domē.|Petrovs, 2026. gada februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs
 |title=Ukrainas jautājuma dēļ &quot;Stabilitātei&quot; Rīgas domes frakciju pamet Petrovs
 |website=[[Apollo.lv]]
 |date=2026-02-16
}}&lt;/ref&gt;}}

== Politiskā un sabiedriskā darbība ==

2013. gada maijā Petrovs bija biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdes loceklis un biedrības &quot;''Riga without drugs''&quot; valdes priekšsēdētājs.

2017. gada aprīlī viņš turpināja darboties biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdē, kā arī bija biedrības &quot;''Riga without drugs''&quot; valdes priekšsēdētājs.

{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}


{{DEFAULTSORT:Petrovs, Valērijs}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>6pifkkhk7qu348357ofgryk0ugfwpxw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531924</id>
      <parentid>4531923</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:09:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531924</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3974" sha1="qgbtida918xes6o7k749t3s25nm8me5" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Valērijs Petrovs
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = 
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|20}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Saskaņa]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Valērijs Petrovs''' (dzimis 1984. gada 20. jūlijā) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un politiķis, vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts, tika ievēlēts no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot;.

== Izglītība ==
2002. gadā beidzis [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolu]]. Studējis [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]] (jurists, 2007) un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē, 2014).

== Karjera ==

2005. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no politiski patriotiskās apvienības &quot;[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]&quot; un [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta.

2009. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no politisko partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Tajā pašā gadā tika iecelts SIA &quot;Reho&quot; padomē.

2010. gada februārī Petrovs tika iecelts AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdē, bet 2012. gada janvārī apstiprināts par uzņēmuma valdes locekli. 2013. gada maijā viņš bija AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; valdes loceklis, [[Rīgas dome]]s deputāts un SIA &quot;Rīgas Pasts&quot; īpašnieks.

2013. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no partiju apvienības &quot;[[Saskaņas centrs]]&quot; un &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts.

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no sociāldemokrātiskās partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; saraksta un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]].

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Petrovs tika ievēlēts no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. 2026. gada februārī viņš izstājās no partijas &quot;Stabilitātei!&quot; frakcijas [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kļuva par neatkarīgu deputātu. Savu lēmumu Petrovs skaidroja ar atšķirīgiem viedokļiem jautājumā par atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]]:

{{Citāts|Uzskatu, ka atbalsts Ukrainas tautai ir ļoti svarīgs, tāpēc vēlos turpināt politisko atbalstu bez šķēršļiem un domstarpībām. Šajā jautājumā man ar partiju &quot;Stabilitātei&quot; viedokļi nesakrīt, un es pieņēmu lēmumu izstāties no frakcijas Rīgas domē.|Petrovs, 2026. gada februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs
 |title=Ukrainas jautājuma dēļ &quot;Stabilitātei&quot; Rīgas domes frakciju pamet Petrovs
 |website=[[Apollo.lv]]
 |date=2026-02-16
}}&lt;/ref&gt;}}

== Politiskā un sabiedriskā darbība ==

2013. gada maijā Petrovs bija biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdes loceklis un biedrības &quot;''Riga without drugs''&quot; valdes priekšsēdētājs.

2017. gada aprīlī viņš turpināja darboties biedrības &quot;Pareiza lieta&quot; valdē, kā arī bija biedrības &quot;''Riga without drugs''&quot; valdes priekšsēdētājs.

{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}


{{DEFAULTSORT:Petrovs, Valērijs}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>qgbtida918xes6o7k749t3s25nm8me5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kabinda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462807</id>
    <revision>
      <id>4532114</id>
      <parentid>4441733</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:25:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532114</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6613" sha1="0env2mz9jlb7q3b8v4lqtgonowkw08y" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|pilsētu Angolā|Kabinda (nozīmju atdalīšana)|Kabinda}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kabinda
 | official_name            = ''Cidade de Cabinda&lt;br /&gt;Tchiowa''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            =
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = Cabinda.PNG
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              =
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Angola#Āfrika
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Province
 | subdivision_type2        = Pašvaldība
 | subdivision_name         = {{karogs|Angola}}
 | subdivision_name1        = [[Kabindas province]]
 | subdivision_name2        = Kabindas pašvaldība
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1883
 | established_title2       = Pilsētas statuss
 | established_date2        = 1956
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 1823
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 2273
 | population_as_of         = 2019
 | population_total         = 718915
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   =auto 
 | timezone                 = 
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd =5  | latm =33  | lats = 36 | latNS = S
 | longd =12  | longm = 11 | longs = 24  | longEW =E 
 | postal_code_type         = &lt;!-- Pasta indekss --&gt;
 | postal_code              = &lt;!-- LV-XXXX  --&gt;
 | elevation_m              = 24
 | website                  = 
}}
'''Kabinda''' ({{val|pt|Cabinda}}, {{val|kg|Tsiowa}}), agrāk '''Vila Amēlija''' ({{val|pt|Vila Amélia}}), ir pilsēta un pašvaldība, kas atrodas [[Kabindas province|Kabindas provincē]], [[Angola]]s [[eksklāvs|eksklāvā]]. Angolas suverenitāti pār Kabindu apstrīd separātiskā Kabindas Republika. Kabindā 2019. gadā bija vairāk nekā 700 000 iedzīvotāju. Pilsētas iedzīvotāji sevi sauc par ''Kabindas'' vai ''Fiotes''. Tā kā Kabinda atrodas tuvu bagātiem jūras [[nafta]]s krājumiem, tā ir viena no Angolas galvenajām naftas ostām. Pateicoties tam, Kabindas province pēc [[Tautas attīstības indekss|Tautas attīstības indeksa]] ir otrā attīstītākā valstī.&lt;ref&gt;[https://globaldatalab.org/shdi/shdi/ &quot;Sub-national HDI — Area Database — Global Data Lab&quot;. hdi.globaldatalab.org. Retrieved 5 December 2018.]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pilsētu 1883. gadā dibināja [[Portugāles Impērija|portugāļi]] pēc Simulambuko līguma parakstīšanas starp Portugāli un tābrīža Ngojo (jeb Angojas) Karalisti, ap to pašu laiku kā [[Berlīnes konference]]. Līgums nodeva Kabindas provinces teritoriju Portugāles [[protektorāts|protektorātā]]. Agrāk tās apkaimē jau pirms 16. gadsimta bija atradušās zvejnieku sādžas un bijusi vergturu osta,&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/place/Ngoyo &quot;Ngoyo&quot;. Encyclopaedia Britannica.]&lt;/ref&gt; un agrāk Tantu-Zinzes rajonā atradusies no [[Kongo Karaliste]]s atkarīgās Kakongo Karalistes galvaspilsēta Kaiu-Kaliadu.

2010. gadā pilsētā notika Āfrikas Nāciju kausa futbola turnīrs, pirms kura sākuma teroristi apšaudīja [[Togo]] izlases autobusu. Gāja bojā vairākas pavadošās personas.

== Ģeogrāfija ==
Kabinda atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē Kabindas provinces dienvidos un Beles upes labajā krastā. Tā ir 56 km uz ziemeļiem no Moandas ([[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]]), 70 km uz ziemeļiem no [[Kongo|Kongo upes]] grīvas un 137 km uz dienvidiem no Puentnuāras ([[Kongo Republika|Kongo Republikā]]).

== Rajoni ==
Kabindas pašvaldība ir sadalīta trīs rajonos jeb komūnās:
* Kabinda, ar pašu pilsētu un 88,6% pašvaldības iedzīvotāju
* Malembu ar 3,1%
* Tandu-Zinze ar 8,3%

Sīkāk teritorija ir iedalīta 12 iecirkņos, no kuriem apdzīvotākais ir Kotra (75% pašvaldības iedzīvotāju).

== Izglītība ==
Universitātes:
* 11. Novembra universitāte
* Luziādas Universitāte
* Angolas privātā universitāte
* Kabindas Augstākais zinātņu un izglītības institūts

== Kultūra ==
Pilsētas iedzīvotājiem ir savdabīga kultūra — no ģērbšanās un ēšanas stila līdz tradicionālajiem rituāliem, īpaši Čikumbe un ''Bakamas du Čizu'' svinamajām ceremonijām, kuras ļauj mijiedarboties starp dzīvajiem un dievu un senču gariem, tādējādi nodrošinot mirušo un dzīvo samierināšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.teiaportuguesa.com/cabinda/cabinda.htm|title=Uma excursão virtual a Cabinda|publisher=Teia Portuguesa|access-date=2019-03-19|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080725021328/http://www.teiaportuguesa.com/cabinda/cabinda.htm|archivedate=2008-07-25}}&lt;/ref&gt;

== Valoda ==
Ibinda jeb fiote, kas ir [[Bantu valodas|bantu valodu]] grupas [[kikongo valoda]]s dialekts, ir galvenā valoda gan pilsētā, gan visā provincē. Tiek runāts arī [[Portugāļu valoda|portugāļu valodā]], kas ir Angolas oficiālā valoda, lai arī lielākoties tai ir tikai administratīva loma. Tā kā [[Portugāle]], salīdzinot ar Angolas lielāko daļu, Kabindu kolonizēja salīdzinoši vēlāk (deviņpadsmitā gadsimta beigās), portugāļu valoda šeit netiek tik plaši runāta, lai gan tās lietotāju skaits pieaug. Iedzīvotāji pārstāv galvenokārt dažādas kongo (bakongo) tautas ciltis.

== Transports ==
2012. gadā ierosinātajam dzelzceļa savienojumam ar galveno Angolas dzelzceļu sistēmu būtu jāšķērso [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] teritorija. Tas netika uzbūvēts, un Kabinda joprojām ir saistīta ar valsts pamatteritoriju tikai pa gaisu un jūru.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Municipalità Cabinda.jpg|Kabindas provices kartē Kabindas pašvaldība iezīmēta sarkanā krāsā
Cabinda VOA.png|Pilsētas ainava
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://bibliotecaterra.angonet.org/sites/default/files/perfil_cabinda_municipal_-_nov_2007.pdf Kabindas pašvaldības apraksts] {{Novecojusi saite}} ('''portugāliski''')

[[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]]
[[Kategorija:Angolas pilsētas]]</text>
      <sha1>0env2mz9jlb7q3b8v4lqtgonowkw08y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ellerijs Klārks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462846</id>
    <revision>
      <id>4532124</id>
      <parentid>3948708</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:50:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4532124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7968" sha1="9lhk6suc4yo3rnsm9lcs4gxxalip0o5" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Ellerijs Klārks
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Ellery Clark''
 |              attēls = Elleryclark.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Ellerijs Hārdings Klārks
 |              dz_dat = {{dat|1874|3|13}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Vestroksberija}}
 |             mir_dat = {{dat|1949|7|27}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Hinghema}}
 |             tautība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|ASV|1891}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896]] un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 2 (2 zelta)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCountry     | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA)
{{MedalSport       | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] | [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}}
{{MedalGold        | [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] | [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}}
}}

'''Ellerijs Hārdings Klārks''' ({{val|en|Ellery Harding Clark}}; dzimis {{dat|1874|3|13}}, miris {{dat|1949|7|27}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]] un rakstnieks. Pirmais mūsdienu [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] čempions [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] un [[tāllēkšana|tāllēkšanā]].&lt;ref&gt;[https://www.olympedia.org/athletes/78231 Ellery Clark] ''Olympedia.org''&lt;/ref&gt;

== Olimpiskās spēles ==
[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Klārks startēja trijās [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|vieglatlētikas]] disciplīnās. No tām viņš [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]] izcīnīja zelta medaļas. Viņa rezultāts augstlēkšanā bija 1,81 metrs,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-high-jump.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's High Jump |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417172753/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-high-jump.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417172753/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-high-jump.html |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet tāllēkšanā — 6,35 metri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-long-jump.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's Long Jump |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417174724/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-long-jump.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417174724/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-long-jump.html |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saukārt [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]] viņa iegūtais rezultāts nav zināms.

Klārks startēja arī pēc astoņiem gadiem [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]], piedaloties [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, daudzcīņa|daudzcīņas]] sacensībās. Viņš veica 5 no 9 daudzcīņas discipīnām un izstājās kārtslēkšanā, turpmāko cīņu neturpinot.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-date=17 April 2020 |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's All-Around Championship |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=21 July 2015 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Rezultāti ===
'''OR''' — olimpiskais rekords

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- 
! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna !! Rezultāts !! Vieta  !! Piezīmes
|-
! rowspan=3 align=left|{{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]
| rowspan=3 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || 1.81 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 6.11 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || ''Nav zināms'' || {{gold1}} || 
|-
! align=left|{{flaga|ASV|}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]
| align=left|{{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, daudzcīņa|Daudzcīņa]] || ''Nefinišēja'' || — || 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympic.org/ellery-clark Ellerijs Klārks (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/athletes/78231 Ellerijs Klārks (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161203011745/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cl/ellery-clark-1.html Ellerijs Klārks (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}}

{{ASV medaļnieki 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{ASV sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klārks, Ellerijs}}
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1949. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Tāllēcēji]]
[[Kategorija:Augstlēcēji]]
[[Kategorija:Desmitcīņnieki]]</text>
      <sha1>9lhk6suc4yo3rnsm9lcs4gxxalip0o5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Flula Borgs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>473397</id>
    <revision>
      <id>4531863</id>
      <parentid>4120876</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:05:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8153" sha1="pdarg4btpmd99glm6m0406geeyd9le3" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Flula Borgs
| vārds_orig = ''Flula Borg''
| attēls = Flula Borg Vlogbrothers 2016.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Flula Borgs 2016. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1982
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 28
| dz_vieta = {{vieta|Vācija|Erlangene}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa}}
| pilsonība =
| tautība = [[Vācieši|vācietis]]
| nodarbošanās = ''YouTube''
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 2007—pašlaik
| dzimums = V
| vecāki = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
| piezīmes = 
}}
'''Flula Borgs''' ({{val|de|Flula Borg}}; dzimis {{dat|1982|3|28||bez}} [[Erlangene|Erlangenē]], [[Vācija|Vācijā]]) ir vācu aktieris, mūziķis, komiķis, ''[[YouTube]]'' personība un [[diskžokejs|dīdžejs]], kurš pazīstams arī kā '''Flula''' un '''DJ Flula'''.&lt;ref name=&quot;Allen American&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://starlocalmedia.com/allenamerican/news/the-accidental-tourist-flula-a-german-dj-gives-tour-for/article_544039d1-5b28-50ec-9b2a-fae91e6b6713.html|title=The Accidental Tourist: Flula, a German DJ, gives tour for Allen City TV|last1=Hageland|first1=Kevin|date=19 March 2013|website=StarLocalMedia.com|publisher=Star Local Media (Allen [TX] American online newspaper)|accessdate=6 January 2015|archive-date={{dat|2023|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230515121810/https://starlocalmedia.com/allenamerican/news/the-accidental-tourist-flula-a-german-dj-gives-tour-for/article_544039d1-5b28-50ec-9b2a-fae91e6b6713.html}}&lt;/ref&gt;

Borgs atveidojis lomas vairākās mākslas filmās, tostarp '[[Pirmklasīgās 2]]&quot;, un televīzijas seriālos &quot;[[Iegrožo savu aizrautību]]&quot; un ''[[The Good Place]]''. Vairākkārt piedalījies projektos kopā ar [[Konans O'Braiens|Konanu O'Braienu]].&lt;ref name=&quot;Mix-A-Lot&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sir Mix-A-Lot's 'Baby Got Back' Gets Auto-Tune Remix... In A Car|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/09/26/baby-got-back-auto-tune-flula_n_3991014.html|last1=Goodman|first1=William|date=26 September 2013|website=HuffPost |accessdate=2 September 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Satisfaction&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Dirk Nowitzki sings 'Satisfaction' with German DJ Flula, Mavs cheerleaders|url=http://probasketballtalk.nbcsports.com/2013/07/18/dirk-nowitzki-sings-satisfaction-with-german-dj-flula-mavs-cheerleaders/|last1=Helin|first1=Kurt|date=18 July 2013|website=ProBasketballTalk.NBCSports.com|publisher=NBC Sports|accessdate=2 September 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;THR Top 25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=THR's Top 25 Digital Stars|url=https://www.hollywoodreporter.com/lists/thrs-top-25-digital-stars-879147/item/lloyd-ahlquist-peter-shukoff-epic-879090/|last1=Jarvey|first1=Natalie|last2=Svetkey|first2=Benjamin|date=10 July 2015|work=The Hollywood Reporter|accessdate=5 August 2017}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā viņu iekļāva ''[[The Hollywood Reporter]]'' Top 25 digitālo zvaigžņu topā, kā arī ''[[Variety]]'' ''10 Comics to Watch'' izlasē.&lt;ref name=&quot;THR Top 25&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Variety Top 10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=10 Comics to Watch: YouTube Star Flula Borg Breaks Stereotypes About German Humor|url=https://variety.com/2015/biz/spotlight/10-comics-to-watch-2015-youtube-star-flula-borg-breaks-stereotypes-about-german-humor-1201539618/|last1=Blair|first1=Iain|date=14 July 2015|website=Variety|publisher=Variety Media, LLC|accessdate=5 August 2017}}&lt;/ref&gt;

== Digitālie mediji ==
Kopš 2007. gada Borgs savā ''YouTube'' kanālā ir ievietojis vairāk nekā 350 videoklipus.&lt;ref name=&quot;yt about&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=YouTube &quot;About&quot; page|url=https://www.youtube.com/user/djflula/about|via=YouTube|accessdate=31 December 2015}}&lt;/ref&gt; Daži no viņa populārākajiem videoklipiem ir viņa emuāri — ''Jennifer is a Party Pooper'', ''Flula in Germany'' — un viņa ''AutoTunes'' epizodes, kurās viņš tiešraidē ieraksta dziesmu kaverversijas, sēžot automašīnā.&lt;ref name=&quot;Party Pooper&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2011/11/08/flula-borg-party-pooper_n_1082095.html|title='Jennifer Is A Party Pooper': Flula Borg Has Some Questions About Your Bowels|author=&lt;!--Staff writer(s); no by-line.--&gt;|date=8 November 2011|website=HuffPost|publisher=TheHuffingtonPost.com, Inc.|accessdate=9 January 2015}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā Borgs tika nominēts ''[[Streamy]]'' balvai. Viņš pazīstams arī ar slavenību intervijām, no kurām izstrādājis [[Elektroniskā deju mūzika|EDM]] stila [[Remix|remiksus]].&lt;ref name=&quot;Comedy Streamy&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Streamy Awards 5th Annual Nominees|url=http://www.streamys.org/nominees-winners/5th-annual-nominees-winners/|website=Streamys.org|publisher=Streamys|accessdate=2 September 2015}}&lt;/ref&gt; Starp Borga ''YouTube'' kanālā intervētajām slavenībām ir &quot;[[Televīzijas dvēsele 2]]&quot; dalībnieki, [[Vinss Vons]], [[Tīna Feja]], &quot;Pirmklasīgās 2&quot; dalībnieki, [[Lerijs Kings]] un [[Maikls Felpss]].

== Uzstāšanās ==
No 2009. līdz 2012. gadam Borgs vadīja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] koledžu nacionālo konkursu ''College Battle of the Bands'', kā arī 2011. gadā ''Chegg'' rīkoto ''Textbooks &amp; Tickets'' tūri.&lt;ref name=&quot;BTS Tour&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.chegg.com/2010/09/03/chegg-and-college-battle-of-the-bands-back-to-school-tour-featuring-dj-rhythm-and-flula-borg/|title=Chegg and College Battle of the Bands Back to School Tour featuring DJ Rhythm and Flula Borg|last=|first=|publisher=Chegg|website=Chegg.com|accessdate=10 February 2019|date=|archiveurl=https://www.webcitation.org/5tIOkVKit?url=http://blog.chegg.com/2010/09/03/chegg-and-college-battle-of-the-bands-back-to-school-tour-featuring-dj-rhythm-and-flula-borg/|archivedate=7 October 2010|url-status=}} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/5tIOkVKit?url=http://blog.chegg.com/2010/09/03/chegg-and-college-battle-of-the-bands-back-to-school-tour-featuring-dj-rhythm-and-flula-borg/ |date={{dat|2010|10|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;GrammyU&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.grammy365.com/events/austin-back-class-music-bash|title=AUSTIN – BACK TO CLASS MUSIC BASH|last=|first=|publisher=The Recording Academy|website=Grammy365.com|accessdate=10 February 2019|date=|archiveurl=https://www.webcitation.org/5tIPE0XKu?url=http://www.grammy365.com/events/austin-back-class-music-bash|archivedate=7 October 2010|url-status=}} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/5tIPE0XKu?url=http://www.grammy365.com/events/austin-back-class-music-bash |date={{dat|2010|10|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; Laikā no 2013. līdz 2015. gadam viņš rīkoja mūzikas festivālu ''Bedrocktoberfest'', kas notika [[Losandželosa|Losandželosā]] un sakrita ar ''[[Oktoberfest]]'' datumu.&lt;ref name=&quot;Bedrocktoberfest 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=DJ Flula Borg Hypes Upcoming Festival With Google Hangout|url=http://www.tubefilter.com/2014/08/05/dj-flula-borg-bedrocktoberfest-google-hangout/|last1=Gutelle|first1=Sam|date=5 August 2014|website=Tubefilter.com|publisher=Tubefilter, Inc.|accessdate=2 September 2015}}&lt;/ref&gt;

2018. gada beigās Borgs pildīja dīdžeja lomu Konana O'Braiena 18 pilsētu tūrē ''Team Coco Presents Conan &amp; Friends: An Evening of Stand-Up and Investment Tips''.&lt;ref name=&quot;Conan tour&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Conan O'Brien Is Taking His 'Stand-Up And Investment Tips' Show on the Road|url=https://www.forbes.com/sites/andrewhusband/2018/09/26/conan-obrien-tour-evening-of-stand-up-investment-tips/|last1=Husband|first1=Andrew|date=26 September 2018|website=Forbes|publisher=Forbes Media LLC|accessdate=19 January 2016}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{YouTube|u=djflula|YouTube kanāls}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Borgs, Flula}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:YouTube]]
[[Kategorija:Vācijas mūziķi]]
[[Kategorija:Dīdžeji]]
[[Kategorija:Vācieši]]
[[Kategorija:Vācijas komiķi]]</text>
      <sha1>pdarg4btpmd99glm6m0406geeyd9le3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā</title>
    <ns>10</ns>
    <id>476165</id>
    <revision>
      <id>4532117</id>
      <parentid>4499050</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:33:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4532117</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3097" sha1="r8ggt6k1x2ohagfuxf3k75uiypdkw7z" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā
|title = Pilsētas tiesību piešķiršana [[Latvija]]s [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|pilsētā]]m 
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = [[Hanzas savienība]]s pilsētas
|list1 =
* [[Rīga]] (1225)
* [[Cēsis]] (1225/1323)
* [[Koknese]] (1277/2021)
* [[Limbaži]] (1296/1385)
* [[Valmiera]] (1323)
* ''[[Straupe]]'' (1356)
* [[Aizpute]] (1378)
* [[Kuldīga]] (1378)
* [[Ventspils]] (1378)

|group2 = [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija]]s, &lt;br&gt; [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s
un &lt;br&gt;[[Kurzemes guberņa]]s pilsētas
|list2 =
* [[Piltene]] (1557, bīskapa rezidence)
* [[Jelgava]] (1573, hercoga galvaspilsēta)
* [[Bauska]] (1609)
* ''[[Vecsēlpils|Sēlpils]]'' (1621)
* [[Liepāja]] (1625)
* [[Jaunjelgava]] (1647)
* [[Jēkabpils]] (1670)
* [[Subate]] (1680/1917)
* [[Grobiņa]] (1695)
* [[Tukums]] (1795)
* [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] (1878)
* [[Durbe]] (1893)
* ''[[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]'' (1912)
* [[Dobele]] (1917)
* [[Ilūkste]] (1917)
* [[Kandava]] (1917)
* [[Sabile]] (1917)
* [[Saldus]] (1917)
* [[Talsi]] (1917)
* [[Valdemārpils]] (1917)

|group3 = [[Livonijas hercogiste]]s, &lt;br&gt;
[[Pleskavas guberņa|Pleskavas]]/[[Baltkrievijas guberņa]]s pilsētas
|list3 =

* [[Daugavpils]] (1582)
* [[Valka]] (1584)
* [[Rēzekne]] (1773)
* [[Ludza]] (1777)

|group4 = [[Latvijas Republika]]s pilsētas
|list4 =
* [[Pitalova|Abrene]] (1920)
* [[Alūksne]] (1920)
* ''[[Krustpils]]'' (1920)
* ''[[Rīgas Jūrmala]]'' (1920)
* [[Rūjiena]] (1920)
* [[Smiltene]] (1920)
* [[Krāslava]] (1923)
* [[Auce]] (1924)
* [[Ainaži]] (1926)
* [[Līvāni]] (1926)
* [[Madona]] (1926)
* [[Pļaviņas]] (1927)
* [[Ape]] (1928)
* [[Balvi]] (1928)
* [[Gulbene]] (1928)
* [[Kārsava]] (1928)
* ''[[Ķemeri]]'' (1928)
* ''[[Lejasciems]]'' (1928)
* [[Mazsalaca]] (1928)
* [[Ogre]] (1928)
* [[Preiļi]] (1928)
* [[Priekule]] (1928)
* [[Salacgrīva]] (1928)
* [[Sigulda]] (1928)
* [[Strenči]] (1928)
* [[Varakļāni]] (1928)
* [[Viesīte]] (1928)
* [[Viļāni]] (1928)
* [[Zilupe]] (1931)
* ''[[Gostiņi]]'' (1933)

|group5 = [[Latvijas PSR]] pilsētas
|list5 =
* [[Viļaka]] (1945)
* [[Jūrmala]] (1959)
* [[Aizkraukle]] (1967)
* [[Olaine]] (1967)

|group6 = [[Latvijas Republika]]s pilsētas
|list6 =
* [[Aknīste]] (1991)
* [[Baldone]] (1991)
* [[Baloži]]	(1991)
* [[Cesvaine]] (1991)
*  ''[[Kalnciems]]'' (1991)
* [[Pāvilosta]] (1991)
* [[Saulkrasti]]	(1991)
* [[Seda]] (1991)
* [[Stende]]	(1991)
* [[Vangaži]] (1991)
* [[Aloja]] (1992)
* [[Brocēni]] (1992)
* [[Dagda]] (1992)
* [[Ikšķile]] (1992)
* [[Lielvārde]] (1992)
* [[Lubāna]]	(1992)
* [[Staicele]] (1992)
* [[Ķegums]]	(1993)
* [[Līgatne]] (1993)
* [[Salaspils]] (1993)
* [[Skrunda]] (1996)
* [[Iecava]] (2021)
* [[Ādaži]] (2022)
* [[Ķekava]] (2022)
* [[Mārupe]] (2022)
* [[Carnikava]] (2026)
|group7 = piezīme
|list7 = ''Slīprakstā'' rakstītas [[Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums|pilsētas tiesības zaudējušās apdzīvotās vietas]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>r8ggt6k1x2ohagfuxf3k75uiypdkw7z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Eptons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477041</id>
    <revision>
      <id>4532126</id>
      <parentid>4509340</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:57:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532126</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4408" sha1="tkcozwrshx5s6kq6czprpjqmke4wohy" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Artūrs Eptons
 |       piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo
 |          vārds_orig = ''Arthur Rowley Upton''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Artūrs Roulijs Eptons
 |              dz_dat = {{dat|1861|10|5}}
 |             dz_viet =
 |             mir_dat = {{mdv|1920|2|2|1861|10|5}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = anglis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|BEL}} [[Beļģija]]
 |        sporta veids = [[ūdenspolo]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) 
 |          os_medaļas = 1 sudrabs
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija]]}} (BEL)
{{MedalSport       | [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}}
{{MedalCompetition |VOS}}
{{MedalSilver      | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}}
}}
'''Artūrs Roulijs Eptons''' ({{val|fr|Arthur Rowley Upton}}; dzimis {{dat|1861|10|5}}, miris {{dat|1920|2|2}}) bija angļu izcelsmes beļģu [[ūdenspolo]] spēlētājs, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/up/a-r-upton-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418124106/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/up/a-r-upton-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 4. februāris |title=A. R. Upton }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200418124106/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/up/a-r-upton-1.html |date=2020. gada 18. Aprīlis }}&lt;/ref&gt; Viņš bija Briseles peldēšanas un ūdenspolo kluba biedrs. Turnīra fināla mačā viņi piekāpās [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] ūdenspolo komandai — Osbornas peldēšanas klubam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympic.org/a-r-upton Artūrs Eptons (SOK profils)] {{en ikona}}
* [http://www.olympedia.org/athletes/80396 Artūrs Eptons (Olympedia profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200418124106/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/up/a-r-upton-1.html Artūrs Eptons (Sports Reference profils)] {{en ikona}}

{{Beļģijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Eptons, Artūrs}}

[[Kategorija:Beļģijas ūdenspolo spēlētāji]]
[[Kategorija:Beļģijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Beļģijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]]</text>
      <sha1>tkcozwrshx5s6kq6czprpjqmke4wohy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gobzema saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477448</id>
    <revision>
      <id>4531919</id>
      <parentid>4531772</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:08:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531919</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12103" sha1="6vr3tc7d9ep3z196j3v1xi1jlr9dbww" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = &quot;Gobzema saraksts&quot;
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = GobzemaSaraksts.jpg
| colorcode = #4d9e8e
| chairperson = 
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = [[Aldis Gobzems]]
| leader1_title = Partijas valde
| leader1_name = Jānis Ronis&lt;br /&gt;Agris Freifalts
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}}
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2026
| membership = 1252{{decrease}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = * [[centrisms]] 
* mērens [[nacionālisms]]
* [[populisms]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = 
| affiliation1 = 
| colors = {{krāsa|#0e0e0e}} [[melnā krāsa|melna]]&lt;br /&gt;{{krāsa|#4d9e8e}} [[Tirkīza krāsa|tirkīza]]
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#0e0e0e}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#0e0e0e}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#0e0e0e}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#0e0e0e}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#0e0e0e}}
| symbol = 
| flag = 
| website = {{URL|https://gobzemasaraksts.lv/}}
| state = 
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''&quot;Gobzema saraksts&quot;''' (iepriekš zināma kā '''&quot;Platforma 21&quot;''', '''&quot;Katram un katrai&quot;''' un '''&quot;Likums un kārtība&quot;''') ir 2021. gada 8. janvārī dibināta [[populisms|populistiska]], [[Centrisms|centriska]], mēreni [[nacionālisms|nacionāla]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]].&lt;ref name=&quot;p21&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/7740550/partija-katram-un-katrai-turpmak-sauksies-platforma-21 Partija &quot;Katram un katrai&quot; turpmāk sauksies &quot;Platforma 21&quot;]&lt;/ref&gt; Pēc neveiksmes [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partiju uz laiku atstāja tās dibinātājs [[Aldis Gobzems]], bet 2026. gadā viņš atgriezās partijas vadībā un tā mainīja nosaukumu uz &quot;Gobzema saraksts&quot;.

== Vēsture ==
Viens no partijas dibinātājiem bija [[13. Saeima]]s deputāts [[Aldis Gobzems]]. Par partijas ar nosaukumu &quot;Likums un kārtība&quot; dibināšanu paziņoja 2021. gada 8. janvārī, tomēr [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistrā]] laikus neiesniedza likumā prasīto informāciju un atlika reģistrāciju.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7167877/uz-laiku-atlikta-gobzema-dibinatas-partijas-registresana Apollo. LETA: Uz laiku atlikta Gobzema dibinātās partijas reģistrēšana], 2021. gada 29. janvāris&lt;/ref&gt; 26. februārī partiju reģistrēja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/ur-registre-gobzema-partiju-likums-un-kartiba.d?id=52975231 Delfi: UR reģistrē Gobzema partiju 'Likums un kārtība']&lt;/ref&gt; A. Gobzems deklarēja partiju kā [[Konservatīvisms|konservatīvu]] un uz tradicionālām ģimeniskām vērtībām balstītu. Partija aicināja uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemajaunas-partijas-likums-un-kartiba-valdei-virzis-ari-stepanenko-un-svecovu.a388158/ Gobzema jaunās partijas «Likums un kārtība» valdei virzīs arī Stepaņenko un Švecovu]&lt;/ref&gt; Partijas programma iekļāva Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], privāto skolu pārņemšanu valsts īpašumā un identificēja tradicionālās vērtības ar kristīgajām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.likumsunkartiba.lv/programma |title=Likums un kārtība: Programma |access-date={{dat|2021|02|11||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210110054748/https://www.likumsunkartiba.lv/programma }}&lt;/ref&gt; Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].&lt;ref&gt;[https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/336040-gobzema-partija-davana-valdosajai-politiskajai-skirai NRA: Gobzema partija — dāvana valdošajai politiskajai šķirai], Bens Latkovskis, 14.01.2021&lt;/ref&gt;

Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 19. februāra partijas kongresa pārstāvju sapulcē nolēma partijas nosaukumu un [[logo]] mainīt uz &quot;Katram un katrai&quot;, saglabājot A. Gobzemu kā partijas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/gobzema-partiju-pardeve-par-katram-un-katrai-ievelot-vinu-par-priekssedetaju.d?id=54076246|title=Gobzema partiju pārdēvē par 'Katram un katrai', ievēlot viņu par priekšsēdētāju|website=Delfi.lv|access-date=2022-02-19|date=2022-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jauno nosaukumu Uzņēmumu reģistrs apstiprināja 16. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40008305013?l=lv|title=Platforma 21, 40008305013, Iepriekšējie nosaukumi|last=|website=Lursoft|access-date=2023-07-20|date=2023-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2022. gada 27. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts bija Aldis Gobzems.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7572777/14-saeimas-velesanas-katram-un-katrai-saraksta-lideri-gobzems-un-sprude|title=14. Saeimas vēlēšanas: &quot;Katram un katrai&quot; saraksta līderi - Gobzems un Sprūde|website=www.tvnet.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī partijas &quot;Katram un katrai&quot; saraksts ieguva 33578 balsis un 3,67% vēlētāju uzticību, nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]], bet tās līderis A. Gobzems, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata un izstāšanos no partijas.

Partijas kongresā 2023. gada 26. martā partijas nosaukumu nomainīja uz &quot;Platforma 21&quot; un nolēma, ka partija kļūs par [[Centrisms|centrisku]], moderni [[Nacionālisms|nacionālu]] partiju. Par partijas priekšsēdētāju kļuva [[Raimonds Lazdiņš]].&lt;ref name=&quot;p21&quot;/&gt;
Partija piedalījās [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]], tās [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas saraksts]] izcēlās ar to, ka tajā bija iekļautas vienīɡi sievietes, arī aktrise [[Lelde Dreimane]], tiesību eksperte [[Liene Dreimane]], sabiedrisko attiecību speciāliste [[Ieva Adamss]], Alise Kalpiņa, Marita Liepiņa un Sindija Bokāne,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8206564/partija-platforma-21-uz-rigas-pasvaldibas-velesanam-piesaka-sieviesu-sarakstu|title=Partija &quot;Platforma 21&quot; uz Rīgas pašvaldības vēlēšanām piesaka sieviešu sarakstu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-03-18|date=2025-03-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas aɡrāk bija noticis vienīɡi [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanās]]. 2026. gada janvārī partijas valdes locekle L. Dreimane atkāpās no amata.

Pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] 2026. gadā partijas vadībā atgriezās Aldis Gobzems un nomainīja partijas nosaukumu uz &quot;Gobzema saraksts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-platforma-21-mainijusi-nosaukumu-uz-gobzema-saraksts.a650653/|title=«Platforma 21» mainījusi nosaukumu uz «Gobzema saraksts»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 3,67
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#0e0e0e}}
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,98
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#0e0e0e}}
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 0,74
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|60|hex=#4d9e8e}}}}
|}

==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija piedalījās [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novada domes vēlēšanās.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Saulkrastu novada ģerbonis.svg}} [[Saulkrastu novads]]
|331
|8,87%
|{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#4d9e8e}}}}
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|923
|6,71%
|{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#4d9e8e}}}}
|-
|{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
|41
|0,36%
|{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#4d9e8e}}}}
|}

== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=3|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Logo of the Law and Order (Latvia).svg|2021—2022
|File:KatramUnKatrai.jpg|2022—2023
|File:Platforma 21 logo.png|2023—2026
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.platforma21.lv/ Partijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250522005306/https://www.platforma21.lv/ |date={{dat|2025|05|22||bez}} }}
* [https://twitter.com/mesuzvaresim ''Twitter'' konts]


{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]]</text>
      <sha1>6vr3tc7d9ep3z196j3v1xi1jlr9dbww</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Ārpolitikas institūts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486100</id>
    <revision>
      <id>4532169</id>
      <parentid>4395752</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:56:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17161" sha1="rhcmojdao78ndblqxqysk0o1wxnf2hw" xml:space="preserve">{{organizācijas infokaste
| nombre              = Latvijas Ārpolitikas institūts
| logo                = LAI-Logo 2024 (ENG).jpg
| acrónimo            = LĀI
| founder             = Atis Lejiņš
| type                = Domnīca
| headquarters        = [[Pils iela (Rīga)|Pils iela]] 21, [[Centrs (Rīga)|Centra rajons]], [[Rīga]], [[Latvija]]
| leader_title        = Direktors
| leader_name         = Kārlis Bukovskis
| director            = Kārlis Bukovskis
| website             = {{URL|https://www.lai.lv/sakums}}
}}
'''Latvijas Ārpolitikas institūts''' ({{val|en|The Latvian Institute of International Affairs}}; saīsināti '''LĀI''') ir 1992. gada maijā izveidota [[bezpeļņas organizācija]], kuras mērķis ir sniegt [[Latvija]]s lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem un plašākai sabiedrībai analīzi, ieteikumus un informāciju par starptautiskajiem procesiem, reģionālās drošības jautājumiem, ārpolitikas stratēģiju un izvēles iespējām.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/lai|title=Par Latvijas Ārpolitikas institūtu|website=www.lai.lv|access-date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Institūts izstrādā un publicē pētījumus, rīkoto starptautiskas augsta līmeņa konferences un veicina sadarbību ar Latvijas un ārzemju pētnieciskajām institūcijām. LĀI nesaņem pastāvīgu valdības finansējumu un institūta projekti tiek finansēti pateicoties ciešai sadarbībai ar virkni dažādām citām gan Latvijas, gan arī ārzemju organizācijām un fondiem. Institūts, tostarp īsteno starptautiskus sadarbības projektus Eiropas Komisijas programmas &quot;Apvārsnis Eiropa&quot; un Erasmus+ ietvaros. Starptautiski projekti tiek īstenoti arī ar tādu pasaulē atpazīstamu atbalstītāju finansējumu kā [[Nacionālais demokrātijas fonds]], ''[[Freedom House]]'', [[ASV Vācijas Māršala fonds]], [[Ziemeļvalstu Ministru padome]], [[Konrāda Adenauera fonds]], EEZ un Norvēģijas granti. Galvenās institūta pētniecības tēmas ir saistītas ar Latvijas ārpolitiku, transatlantiskajām attiecībām, drošības jautājumiem Baltijas jūras reģionā, [[Eiropas Savienība]]s politikām un politiskajiem izaicinājumiem, kā arī daudzpusējām un divpusējām attiecībām ar [[Krievija|Krieviju]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Lai gan LĀI ir nevalstiska organizācija, tā konsultē [[Saeima|Latvijas Saeimu]], kā arī citas lēmējinstitūcijas Latvijā un ārpus tās. Kopš 2022. gada LĀI direktors ir Kārlis Bukovskis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vadība |url=https://www.lai.lv/petnieki/karlis-bukovskis-3 |website=Latvijas Ārpolitikas institūts |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Latvijas Ārpolitikas institūts ir vecākā un pazīstamākā domnīca, kas piedalās Latvijas ārpolitikas veidošanā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/20980|title=Latvijas ārpolitika|date=2021-05-22}}&lt;/ref&gt; regulāri sadarbojoties un sniedzot ekspertu konsultācijas par ārlietu jautājumiem Latvijas ārpolitikas īstenojošām iestādēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/konsultativas-padomes|title=Konsultatīvās padomes {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā institūtu nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz 2011. gadam, kad par tās direktoru kļuva [[Andris Sprūds]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

LĀI komanda sastāv no vairāk kā 20 pētniekiem un asociētiem pētniekiem, kuriem ir pieredze dažādās starptautisko attiecību jomās, tai skaitā ārpolitikas un drošības jautājumos un Eiropas Savienības jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki|title=Pētnieki|website=www.lai.lv|access-date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Institūtā vēsturiski ir darbojušies liels skaits atzītāko Latvijas starptautisko attiecību ekspertu, tostarp Daina Bleiere, Žaneta Ozoliņa, [[Toms Rostoks]], Valts Kalniņš, Māris Andžāns, Imants Lieģis, Aldis Austers un daudzi citi. Institūts sākotnēji tika finansēts pateicoties vairākiem Zviedrijas valdības piešķirtiem grantiem ar mērķi atbalstīt pētniecību par Baltijas valstu drošību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Konferences un publikācijas ==
Latvijas Ārpolitikas institūta darbības ietvaros tiek publicēti dažādi pētnieciskie darbi, saistībā ar tādām aktuālam tēmām kā Latvijas ārpolitika, daudzpusējās un divpusējās attiecības ar Krieviju un Ķīnu, transatlantiskās attiecības, drošības jautājumi Baltijas jūras reģionā, Eiropas Savienības politika un politiskie izaicinājumi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tiek rīkotas konferences un organizēti dažādi starptautiski pētniecības projekti. Starp nozīmīgākajām Latvijas Ārpolitikas institūta un tā partneru organizētajām augsta līmeņa starptautiskajām konferencēm ir tādi plaši pazīstami pasākumi kā &quot;Rīgas Dialogi&quot;, &quot;ES Sarunas&quot; un &quot;Rīgas Drošības forums&quot;. Tā pat tiek izdotas dažādas grāmatas un publicējumi.

== Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmatas ==
Pirmā Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmata tika publicēta 2014. gadā, ar mērķi veicināt izpratni par Latvijas valsts vietu un iespējam starptautiskajā sistēmā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/publikacijas/latvian-foreign-policy-yearbook-2013-345|title=Latvian Foreign Policy Yearbook 2013|website=www.lai.lv|access-date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Katrā publicējumā tiek aprakstīta valsts ārēja un drošības politika aizvadītajā gadā. Gadagrāmatas apvieno dažādu autoru atziņas par aktuāliem Latvijas ārpolitikas jautājumiem, atspoguļo galvenos Latvijas ārpolitikas virzītājus, ieskicē dažādus viedokļus par iespējamām tālākām ārpolitikas norisēm, kā arī ievieš papildu tēmas un sniedz ieteikumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Rīgas Dialogi ==
Rīgas Dialogs ik gadu pulcē augsta līmeņa politikas veidotājus un ekspertus no Eiropas Savienības, Amerikas Savienotajām Valstīm un kaimiņvalstīm, lai apspriestu aktuālos izaicinājumus eiroatlantiskajai drošībai un sniegtu politikas ieteikumus stabilākas drošības vides veidošanai. Rīgas Dialoga ietvaros tiek pētīta ES un NATO nākotne un attiecības ar Krieviju. Šādas tikšanās sniedz iespēju ievērojamiem politiskajiem pētniekiem un domātājiem Eiropā apspriest aktuālos notikumus un veicināt savstarpēju sadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/jaunumi/notikums/riga-dialogue-afterthoughts-2019-810|title=Riga Dialogue Afterthoughts 2019|website=www.lai.lv|access-date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== ES Sarunas ==
[[ES Sarunas]] ir augsta līmeņa starptautiska konference, kas tiek rīkota ik gadu kopš 2016. gada, lai apspriestu aktuālākos jautājumus Eiropas Savienībā jaunās ģeopolitiskās situācijas ietekmē. ES Sarunu galvenais mērķis ir veicināt diskusiju starp lēmumu pieņēmējiem un ekspertiem no visas ES. ES Sarunas tiek organizētas LĀI sadarbojoties ar Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Latvijas Republikas Saeimu, Starptautisko drošības un aizsardzības centru Igaunijā (ICDS), ''Think Tank Europa'', [[Viļņas Universitāte]]s Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūtu (TSPMI), [[Somijas Ārpolitikas institūts|Somijas Ārpolitikas institūtu]] (FIIA), [[Zviedrijas Ārpolitikas institūts|Zviedrijas Ārpolitikas institūtu]] (UI) un Eiropas Politikas institūtu Vācijā (IEP).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://euconversations.com/lv|title=ES Sarunas 2024|website=euconversations.com|access-date=2024-08-02|date=2024-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt; ES Sarunas tiek organizētas Rīgā, taču translācija tiek nodrošināta sešās valstīs vienlaicīgi, radot iespēju sarunas klausīties un tajās piedalīties visiem interesentiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.

== &quot;Rīgas Drošības Foruma&quot; sērijas ==
[[Rīgas Drošības Forums]] tika izveidots 2019. gadā. COVID pandēmijas rezultātā Rīgas Drošības Foruma formāts ieguva unikālu formātu — tematiskie paneļi katru gadu tiek organizēti laika posmā no oktobra līdz decembrim. Šajā laikā tiek ierakstītas un publicētas politikas veidotāju, nozares līderu, kā arī militāro un civilo ekspertu diskusijas audio un video formātā gan angļu, gan latviešu valodā. Rīgas Drošības Forums ir augsta līmeņa pasākums, kurš tiecas veidot ideju apmaiņu platformu par aktuālākiem drošības jautājumiem, veicinot dialogu starp politikas veidotājiem un īstenotājiem, domnīcām, uzņēmumiem un plašāku sabiedrību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rigasecurityforum.liia.lv/|title=RIGA SECURITY FORUM - PAR PROJEKTU|website=www.rigasecurityforum.liia.lv|access-date=2024-08-02}}&lt;/ref&gt; Katru gadu Rīgas Drošības Foruma ietvaros tik izdotas vismaz 10 epizodes, kas katra veltīta tobrīd pasaulē aktuālai tēmai. Sērijas sadalās pa &quot;tradicionālajiem&quot; jeb konvencionālajiem drošības draudiem, tostarp, Rietumu attiecībām ar Krieviju, transatlantiskajām attiecībām un Ķīnas pieaugošajai ietekmei, kā arī &quot;netradicionālajiem&quot; jeb nekonvencionālajiem drošības izaicinājumiem, tādiem kā, klimata pārmaiņām, tehnoloģiju attīstībai, dzimtes un citiem jautājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/jaunumi/notikums/riga-security-forum-2020-podcast-sessions-871|title=Rīgas Drošības Foruma 2020 podkāstu sesijas|website=www.lai.lv|access-date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Diskusijas ir publicētas LĀI mājas lapā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/sakums|title=Sākums|website=www.lai.lv|access-date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; LĀI ''YouTube'' kontā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UC8JBqlo5xQFq_FSl39fm86g|title=Latvian Institute of International Affairs {{!}} Latvijas Ārpolitikas institūts|website=YouTube|access-date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; sociālo mediju kontos ''Facebook'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/|title=Lai skatītu, ienāc vai reģistrējieties|website=www.facebook.com|access-date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; ''Twitter'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/LIIA_LV|title=Ārpolitika. @LIIA_LV|access-date=2021-05-22}}&lt;/ref&gt; kā arī ''Apple podcasts'' un ''[[Spotify]]'' platformās.

== Baltkrievijas kaimiņattiecību politikas pētniecības tīklojums ==
Baltkrievijas kaimiņattiecību politikas pētniecības tīklojums ir 2022. gadā izveidots projekts, lai radītu sadarbības tīklu starp Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Baltkrievijas ekspertiem, veicinot atbalstu demokrātiskai Baltkrievijai. Projekta ietvaros tiek organizēti pasākumi, ekspertu un lēmuma pieņēmēju tīklošana, kā arī plašākas auditorijas informēšana par Baltkrievijai aktuāliem jautājumiem. Tiek regulāri publicēti &quot;Divu mēnešu pārskati&quot; un &quot;Analītiskie raksti&quot;. Šis publikācijas iekļauj ekspertu augsta līmeņa analīzi par Baltkrievijai svarīgiem jautājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://belarusnetwork.org/publications/|title=Publications - belarusnetwork.org|access-date=2024-08-02|date=2024-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Projektu finansē [https://www.norden.org/en/nordic-council-ministers Ziemeļvalstu Ministru padome].

== Āzijas pētniecības programma ==
LĀI Āzijas pētniecības programma tika uzsākta 2017. gada jūlijā. Programmu vada Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pētnieki - Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova |url=https://www.lai.lv/petnieki/una-aleksandra-berzina-cerenkova-101 |website=Latvijas Ārpolitikas institūts |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šīs programmas ietvaros LĀI izvērtē un virza Latvijas iesaisti kopīgas Eiropas pieejas Indijas un Klusā okeāna reģionam veidošanā, kā arī stiprina Baltijas valstu ekspertīzi par Austrumāzijas, Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas reģioniem. Programma uzkrāj zināšanas par Ķīnas un citu reģiona valstu iekšpolitiku, ārpolitiku, kā arī lomu globālās pārvaldības institūcijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://asia.liia.lv/lv/apraksts/|title=Apraksts – asia.liia.lv|access-date=2024-08-02|language=lv|archive-date=2024-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20240802071731/https://asia.liia.lv/lv/apraksts/}}&lt;/ref&gt;

== Eiropas Savienības programma ==
Eiropas Savienības programmas mērķis ir galvenokārt sniegt analīzi un ekspertīzi par aktuālajiem ES jautājumiem sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem. ES Programmas darbības joma ir uzbūvēta uz vairākiem stūrakmeņiem, pirmkārt, projektiem. LĀI cieši sadarbojas ar citām Eiropas domnīcām un Universitātēm, kā arī ES Institūcijām rakstot un īstenojot projektus ES grantu ietvaros, piemēram, ''Horizon InvigoratEU'' un CERV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Citizens, Equality, Rights and Values Programme (CERV) |url=https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/programmes/cerv |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Otrkārt, publikācijas. ES Programmas ietvaros LĀI turpina publicēt grāmatas, analīzes materiālus un arī tiešsaistes komentārus. Treškārt, starptautiskās augsta līmeņa konferences un pasākumi, lai veidotu labāku dialogu ar sabiedrību Latvijā un Eiropā. ES Programma organizē sadarbībā ar partneriem pasākumus, kā arī LĀI pētnieki piedalās konferencēs pārstāvot Latviju un savu ekspertīzi. Papildus, LĀI ir arī daļa no ''The Transeuropean Policy Studies Association'' (TEPSA) asociācijas. Sadarbības ietvaros tiek ne tikai īstenoti projekti (Apvārsnis, CERV, LIFE grantos), bet arī veikti dažādi pētījumi Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai. Tāpat, LĀI pētnieki un asociētie pētnieki piedalās ''The European Council Experts’ Debrief'' (''EUCO Debrief'') veidošanā, sniedzot augsta līmeņa analīzi un ekspertīzi publikācijās. LĀI Eiropas Savienības programmas vadītāja ir Vineta Kleinberga.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pētnieki - Vineta Kleinberga |url=https://www.lai.lv/petnieki/vineta-kleinberga-20067 |website=Latvijas Ārpolitikas institūts |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Tuvo Austrumu pētniecības programma ==
LĀI Tuvo Austrumu pētniecības programma ir vērsta uz Tuvo Austrumu reģiona sarežģītās politiskās, ekonomiskās un sociālās dinamikas analīzi un izpratni. Tās mērķis ir veikt padziļinātus pētījumus un sniegt ekspertu ieteikumus, lai informētu Latvijas un starptautiskās politikas veidotājus. Programma ir daļa no institūta mērķa nodrošināt Latvijas lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai visaptverošu globālo norišu un reģionālās drošības jautājumu analīzi. Tuvo Austrumu pētniecības programmu vada Sintija Broka.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vadība - Sintija Broka |url=https://www.lai.lv/petnieki/sintija-broka-20037 |website=Latvijas Ārpolitikas institūts |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Pētniecības tīkli un partnerības ==
Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbojas ar Eiropas un pasaules partneriem dažādu starptautisko zinātnisko struktūru ietvaros. LĀI organizētās pētnieciskās aktivitātes, konferences un semināri, lekciju programmas ir tikušas īstenotas sadarbībā ar:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Latvijas Republikas Saeimu — www.saeima.lv
* Latvijas Republikas Ārlietu ministriju — www.mfa.gov.lv
* Frīdriha Eberta fondu Latvijā — www.fes-baltic.org
* Konrāda Adenauera fondu — www.kas.de/wf/en/
* Ziemeļu ministru padomi — www.norden.lv
* NATO Publiskās Diplomātijas departamentu — www.nato.int
* Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā — latvia.representation.ec.europa.eu/index_lv
* Eiropas Savienības un NATO valstu vēstniecībām

Šobrīd LĀI ir pilntiesīgs loceklis šādos domnīcu tīklos:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* ''The Transeuropean Policy Studies Association'' (TEPSA) — www.tepsa.be
* ''The EU Non-Proliferation Consortium'' — www.nonproliferation.eu
* ''Euro-Mediterranian Study Commission'' (EuroMesCo) — www.euromesco.net
* ''European Policy Institutes Network on the Future of Europe Debate'' (EPIN) — www.epin.org
* ''IRSEC Hub'' — irsec-hub.org/
* ''China in Europe Research Network'' — china-in-europe.net
* ''Organization for Security and Co-operation in Europe'' — www.osce.org/networks
* ''European Think-Tank Network on China'' — etnc.info
* ''China Observers in Central and Eastern Europe'' (CHOICE) — chinaobservers.eu

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lai.lv/sakums Latvijas Ārpolitikas institūta mājaslapa]
* [https://www.youtube.com/channel/UC8JBqlo5xQFq_FSl39fm86g LĀI YouTube konts]
* [https://m.facebook.com/pg/LIIA.lv/posts/?__nodl&amp;ref=page_internal&amp;mt_nav=0 LĀI profils sociālajā platformā Facebook]
* [https://twitter.com/LIIA_LV?ref_src=twsrc%5Egoogle%7Ctwcamp%5Eserp%7Ctwgr%5Eauthor LĀI profils sociālajā platformā Twitter]

[[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|Ā]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>rhcmojdao78ndblqxqysk0o1wxnf2hw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvija pirmajā vietā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491733</id>
    <revision>
      <id>4531915</id>
      <parentid>4531770</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:07:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531915</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19281" sha1="hyrlghaiokpfh6jmcyszhjys7ppp5aq" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Latvija pirmajā vietā
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = Latvia First 1! logo.png
| colorcode = #A8343C
| chairperson = [[Ainārs Šlesers]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| leader1_title = Valde
| leader1_name = [[Ainārs Šlesers]]&lt;br&gt;[[Vilis Krištopans]]&lt;br&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;br&gt;[[Līga Krapāne]]&lt;br&gt;[[Ringolds Balodis]]
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2021|8|14|N|bez}}
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru iela]] 6 - 3&lt;br&gt;[[Rīga]], [[Latvija]]
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2026
| membership = 1853{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-01-15|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = * [[sociālais konservatīvisms]] 
* [[kristīgā demokrātija]] 
* [[populisms]]
| religion = 
| national = 
| position = [[Labēja politika|labēja]]
| international = 
| european = [[Eiropas Kristiešu politiskā kustība]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecpm.info/members-and-associates.html|title=Our members and associates|website=ECPM|access-date=2024-06-07|archive-date=2024-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20240526084215/https://www.ecpm.info/members-and-associates.html}}&lt;/ref&gt;
| europarl = [[Patrioti Eiropai]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8055499/kristopans-ar-orbana-un-lepenas-domubiedriem-darbosies-jaunaja-galeji-labeja-ep-grupa|title=Krištopans ar Orbāna un Lepēnas domubiedriem darbosies jaunajā galēji labējā EP grupā|website=Latvijā|access-date=2024-07-09|date=2024-07-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| affiliation1_title = 
| affiliation1 = 
| colors = {{krāsa|#9E3039}} [[Sarkanā krāsa|sarkana]]
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#A8343C}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#A8343C}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#A8343C}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|13|60|hex=#A8343C}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#A8343C}}
| symbol = 
| flag = 
| website = {{URL|https://latvijapirmajavieta.lv/}}
| state = 
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''&quot;Latvija pirmajā vietā&quot;''' (saīsinājumā '''LPV''') ir 2021. gada 14. augustā dibināta [[Populisms|populistiska]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/388655-politologi-pirms-velesanas-verte-partijas-nosauc-visskandalozako.htm|title=Politologi pirms velēšanāš vērtē partijas, nosauc visskandalozāko|website=nra.lv|access-date=2022-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Sociālais konservatīvisms|sociāli konservatīva]], [[labēja politika|labēja]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-latvija-pirmaja-vieta-premjera-kandidats-bus-slesers-valsts-prezidenta-amata-kandidate-stepanenko.d?id=53488403|title=Partijas 'Latvija pirmajā vietā' premjera kandidāts būs Šlesers, Valsts prezidenta amata kandidāte – Stepaņenko|work=[[LETA]]|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}&lt;/ref&gt; Tās valdes priekšsēdētājs ir [[Ainārs Šlesers]]. Pirmoreiz reģistrēta 2021. gada 1. jūlijā kā biedrība &quot;Latvija — pirmā&quot; (sākotnēji &quot;Latvija — pirmajā vietā&quot;),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008308560|title=Biedrība &quot;Latvija - pirmajā vietā&quot;|publisher=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs]]|language=lv|access-date=2021. gada 14. augusts|archive-date=2021. gada 14. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20210814135428/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008308560}}&lt;/ref&gt; politiskā partija tika nodibināta 2021. gada 14. augustā kongresā [[Rīga|Rīgā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7315298/notiks-slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-dibinasanas-kongress|title=Notiks Šlesera partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; dibināšanas kongress|work=[[LETA]]|publisher=[[TV NET]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}&lt;/ref&gt; un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 10. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/latvija-pirmaja-vieta/40008310156|title=LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ|website=www.firmas.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-09-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Partija ir pārstāvēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].

== Vēsture ==
2021. gada jūnijā uzņēmējs un bijušais politiķis [[Ainārs Šlesers]] paziņoja, ka viņš veidos jaunu partiju, lai kandidētu [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. 1. jūlijā A. Šlesers nodibināja biedrību &quot;Latvija — pirmajā vietā&quot;.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.a416932/|title=Šlesera partijas «Latvija pirmajā vietā» Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=Māris|first=Klūga|work=[[LETA]]|publisher=[[LSM.lv]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}&lt;/ref&gt;

Partijas dibināšanas kongress notika [[Rīga|Rīgā]] 2021. gada 14. augustā. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]]. Viņa tika izvirzīta arī par partijas kandidātu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatam, savukārt A. Šlesers tika izvirzīts par partijas kandidātu [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam, bet bijusī Saeimas deputāte [[Linda Liepiņa]] ir partijas Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāte.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt; Par vienu no svarīgākajām tēmām partijas komunikācijā ar vēlētājiem kļuva valdības rīcības cīņā pret [[COVID-19]] pandēmiju apstrīdēšana, tostarp iestājoties pret obligāto [[vakcinācija|vakcināciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53697909|title=Pēc inficēšanās ar Covid-19 miris Arnis Cimdars|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-23|date=2021-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 10. septembrī partija tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, par tās ģenerālsekretāru tika iecelts bijušais [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] vadītājs [[Arnis Cimdars]] (20. oktobrī miris no [[COVID-19]] izraisītajām komplikācijām).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53571767|title=Reģistrēta partija 'Latvija pirmajā vietā'; ģenerālsekretāra amatā iecelts Cimdars|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2021-09-10|date=2021-09-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Partijai no 2021. līdz 2022. gadam bija divi deputāti Saeimā — [[Jūlija Stepaņenko]] un [[Ļubova Švecova]], abas ievēlētas no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]]. [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā abas izslēdza no partijas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot;|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; jo partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja paplašināto partijas valdes sēdi, kurā tika apspriesta partijas attieksme pret karu Ukrainā un tā sekām Latvijā. Savukārt Ļ. Švecova 3. martā Saeimā nebalsoja par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt;

14. Saeimas vēlēšanās partijas sarakstā kandidēja arī vairāki partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; biedri,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeelects.eu/latvia/|title=Latvia|website=Europe Elects|access-date=2022-09-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt; ieskaitot bijušo [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]] [[Oļegs Burovs|Oļegu Burovu]]. Vēlēšanās partija &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; saņēma 6,24% vēlētāju atbalsta, iegūstot 9 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 2023. gada jūnijā O. Burovs paziņoja, ka pamet &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; Saeimas frakciju, viļoties par tās tuvināšanos partijai &quot;[[Stabilitātei!]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā pēc neveiksmīgām sarunām ar [[Eiropas Parlaments|Eiroparlamenta]] konservatīvo grupu partijas deputāts [[Vilis Krištopans|Krištopans]] un partija pievienojās Eiroparlamenta politiskajai grupai &quot;Patrioti Eiropai&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2024-orbana-un-lepenas-eiroskeptiku-grupai-pievienojas-visa-partija-latvija-pirmaja-vieta.a560858/|title=Orbāna un Lepēnas eiroskeptiķu grupai pievienojas visa partija “Latvija pirmajā vietā&quot;|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuru prese bieži sauc par galēji labēju, tomēr tās sastāvā ir arī spēki, kurus par tādiem neuzskata, piemēram, [[Čehija]]s partija &quot;Neapmierināto pilsoņu akcija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.07.2024-orbans-eiropas-parlamenta-veido-jaunu-nacionalpatriotisku-grupu.a559848/|title=Orbāns Eiropas Parlamentā veido jaunu nacionālpatriotisku grupu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2024. gada septembrī pēc izslēgšanas no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; LPV pievienojās Saeimas deputāte [[Viktorija Pleškāne]], taču partijas frakcijai viņa nepievienojās, jo sasaukuma laikā mainīt frakcijas ir aizliegts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/saeimas-deputate-pleskane-pievienojas-slesera-partijai-14323312|title=Saeimas deputāte Pleškāne pievienojas Šlesera partijai|website=[[diena.lv]]|access-date=2025-02-12|date=2024-09-03}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; LPV vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; vēlētājiem. 40 % LPV vēlētāju pauda uzskatu, ka par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]] galvenokārt atbildīga ir [[Ukraina]] vai [[Rietumvalstis|Rietumi]] (ASV, NATO, ES).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#A8343C}}
|
|}

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,24
| {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#A8343C}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 13,07
| {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#A8343C}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 18,16
| {{Infobox political party/seats|13|60|hex=#A8343C}}
|
|}

==== Pārējās pašvaldības ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|5139
|50,54%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|13|hex=#a9333b}}}}
|Kopā ar [[Kopā Latvijai]]
|-
|{{flagicon image|Ludzas novads COA.svg}} [[Ludzas novads]]
|983
|14,80%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|1898
|13,80%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
|1350
|11,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
|888
|10,06%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Salaspils novads COA.svg}} [[Salaspils novads]]
|682
|9,74%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]]
|615
|8,83%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Olaines novads COA.svg}} [[Olaines novads]]
|463
|8,24%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|940
|8,01%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Krāslavas novads COA.svg}} [[Krāslavas novads]]
|453
|7,91%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|631
|7,74%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|1206
|6,65%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|858
|6,59%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]]
|1167
|6,05%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|504
|4,83%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]]
|1119
|4,81%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|Kopā ar [[Latgales partija|Latgales partiju]]
|-
|{{flagicon image|Talsu novada ģerbonis.svg}} [[Talsu novads]]
|576
|4,81%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Tukuma novads COA.svg}} [[Tukuma novads]]
|706
|4,62%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|235
|4,33%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|374
|4,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|435
|3,89%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]]
|249
|3,82%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|222
|3,64%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]]
|138
|3,62%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
|562
|3,56%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.svg}} [[Kuldīgas novads]]
|245
|2,81%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]]
|299
|2,48%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.svg}} [[Ogres novads]]
|550
|2,42%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|23|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Saldus novads COA.svg}} [[Saldus novads]]
|229
|2,39%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Ventspils.svg}} [[Ventspils]]
|219
|2,37%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|13|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Bauskas novads COA.svg}} [[Bauskas novads]]
|295
|2,31%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]]
|440
|2,20%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]]
|399
|2,20%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.svg}} [[Siguldas novads]]
|249
|2,03%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}}
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://latvijapirmajavieta.lv/ Partijas mājaslapa]
* {{twitter|LatvijaPirmaja}}
{{facebook|LatvijaPirmajaVieta}}

{{politika-aizmetnis}}

{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>hyrlghaiokpfh6jmcyszhjys7ppp5aq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mēs mainām noteikumus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493853</id>
    <revision>
      <id>4531918</id>
      <parentid>4531775</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:08:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531918</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7631" sha1="lyottzlq8dsja9sv9z3g2a3lm5zvt58" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Mēs mainām noteikumus
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| colorcode = #77343d
| chairperson = [[Alvis Hermanis]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder_title = Dibinātāji
| founder = [[Sandis Ģirģens]] &lt;br /&gt;[[Vjačeslavs Dombrovskis]]
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = ''Mēs mainām noteikumus''
| founded = {{dat|2021|8|28|N|bez}}
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{LAT}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2026
| membership = 517{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = 
| position = [[Centrisms|centriska]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = 
| affiliation1 = 
| colors = {{krāsa|#77343d}} [[sarkanā krāsa|sarkana]]
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77343d}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#77343d}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#77343d}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#77343d}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#77343d}}
| symbol = 
| flag = 
| state = 
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| website = https://mmn.lv/
| party logo = Latvia road sign 330.svg
| caption = Komunikācijā partija kopš 2026. g. izmanto [[burtveidols|burtveidolu]] ar [[Latvijas ceļa zīmes|ceļa zīmes]] Nr. 330 &quot;Visi ierobežojumi beidzas&quot; atveidu
| imagesize = 100
}}
'''&quot;Mēs mainām noteikumus&quot;''' ir {{dat|2021|8|28|L|bez}} izveidota politiskā partija, kas no dibināšanas līdz 2026. gada februārim pastāvēja ar nosaukumu '''&quot;Republika&quot;'''. Partija &quot;Republika&quot; sevi pozicionēja kā [[Centrisms|centrisku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vjaceslavs-dombrovskis-un-sandis-girgens-ar-domubiedriem-dibina-partiju-republika.a418893/|title=Vjačeslavs Dombrovskis un Sandis Ģirģens ar domubiedriem dibina partiju «Republika»|last=|first=|website=|access-date=2021-09-19|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pašreiz partijas galvenais mērķis ir mainīt [[vēlēšanas|vēlēšanu]] sistēmu. Partijas vadītājs ir [[režisors]] [[Alvis Hermanis]].

== Vēsture ==
Partijas izveides iniciators bija Saeimas deputāts un bijušais ministrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]]. [[13. Saeima|13. Saeimā]] partija tās izveidošanas brīdī bija pārstāvēta ar 4 deputātiem: V. Dombrovskis, [[Evija Papule]] (13. Saeimas vēlēšanās abi ievēlēti no &quot;[[Saskaņa]]s&quot;) un [[Kaspars Ģirģens]], [[Ēriks Pucens]] (ievēlēti no [[KPV LV]] saraksta).

2022. gada 16. februārī V. Dombrovskis kopā ar saviem domubiedriem pameta partiju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/487777-neredzot-iespeju-stradat-girgena-vadiba-dombrovskis-ar-domubiedriem-nolemusi-aiziet-no-republikas|title=Neredzot iespēju strādāt Ģirģena vadībā, Dombrovskis ar domubiedriem nolēmuši aiziet no &quot;Republikas&quot;|website=Jauns.lv|access-date=2022-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; paziņojot, ka neredz par iespējamu sadarboties ar brāļiem Sandi un Kasparu Ģirģeniem, kas pārņēmuši partijas vadību. S. Ģirģens Dombrovski vaino par vairāk nekā 300 &quot;pazaudētiem&quot; biedru iesniegumiem.

Partija apgalvo, ka iestājas par samazinātu [[Referendums|referenduma]] slieksni, tautas vēlētu prezidentu ar &quot;profesionāļu&quot; valdību, par kuru atbild prezidents, kā arī aicina Saeimā ievēlēt bezpartejiskus deputātus, līdzīgi kā tas notiek [[Lietuvas Seims|Lietuvas Seimā]].

Partija piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču parlamentā neiekļuva.

2022. gada 5. martā partijas biedru kongresā par partijas vadītāju kļuva [[Sandis Ģirģens]], bet 2024. gadā amatu pārņēma Ēriks Pucens.

2025. gada nogalē [[Latvieši|latviešu]] [[Teātris|teātra]] un operas [[režisors]] [[Alvis Hermanis]], kurš tikko bija pametis paša veidoto politisko organizāciju &quot;[[Bez partijām]]&quot;, paziņoja, ka ir pievienojies partijai &quot;Republika&quot;. 2026. gada 10. februārī mainīja partijas nosaukumu uz &quot;Mēs mainām noteikumus&quot;, bet pats Hermanis tika iecelts par partijas valdes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120100974/mes-mainam-noteikumus-hermanis-nak-klaja-ar-jaunu-pazinojumu|title=&quot;Mēs mainām noteikumus&quot; – Hermanis nāk klajā ar jaunu paziņojumu|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/513672-latvijas-politika-ienacis-jauns-speks-mes-mainam-noteikumus.htm|title=Latvijas politikā ienācis jauns spēks - partija &quot;Mēs mainām noteikumus&quot;|website=nra.lv|access-date=2026-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120106209/hermanis-iecelts-par-jauna-politiska-speka-vaditaju|title=Hermanis iecelts par jaunā politiskā spēka vadītāju|website=Delfi|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vietu valdē saglabāja arī tās iepriekšējais vadītājs Ē. Pucens, bet par otru valdes locekli kļuva programmētājs [[Jāzeps Baško (politiķis)|Jāzeps Baško]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.02.2026-partija-republika-partop-par-mes-mainam-noteikumus-alvja-hermana-vadiba.a634028/|title=Partija «Republika» pārtop par «Mēs mainām noteikumus» Alvja Hermaņa vadībā|last=Zvirbulis|first=Ģirts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-11|date=2026-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 1,76
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77343d}}
| Kā &quot;Republika&quot;
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 3,42
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77343d}}
|
|}

== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=1|lines=2
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:PartijaRepublika.jpg|Partijas logotips no 2021. līdz 2026. gadam
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/RepublikaPS/ Partijas ''Facebook'' lapa]&lt;br /&gt;


{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]]</text>
      <sha1>lyottzlq8dsja9sv9z3g2a3lm5zvt58</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltu-slāvu valodas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>494507</id>
    <revision>
      <id>4532191</id>
      <parentid>4520385</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:25:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532191</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7318" sha1="6fui0h5zmkgi1o8sz34julpdf9sokbg" xml:space="preserve">{{Valodu saimes infokaste
|name=Baltu-slāvu valodas
|region=
|familycolor=Indoeiropiešu
|fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]]
|fam2= 
|child1=[[Baltu valodas|Baltu]]
|child2=[[Slāvu valodas|Slāvu]] 
|iso2=bat
}}

'''Baltu-slāvu valodas''', dažkārt arī '''baltslāvu valodas''', ir pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes piederošas valodas. Tās ietver [[baltu valodas|baltu]] un [[slāvu valodas]]. Baltu un slāvu valodām ir vairākas lingvistiskas iezīmes, kas nav sastopamas nevienās citās indoeiropiešu valodās, kas norāda uz kopīgas attīstības periodu. Lai gan uzskats par baltu un slāvu valodu vienotību dažkārt ir apstrīdēts (daļēji politisku iemeslu dēļ), indoeiropiešu valodniecības speciālistu vidū ir vispārēja vienprātība klasificēt baltu un slāvu valodas vienā atzarā, nu vairs tikai dažām to kopības iezīmēm paliekot diskutablām.

[[Attēls:Slavic languages tree.svg|thumb|250px|Baltu-slāvu valodu koks bez kuršu valodas]]

Baltu-slāvu pirmvaloda ir rekonstruēta, izmantojot salīdzinošo metodi, ņemot vērā visas baltu-slāvu valodu kopīgās fonētiskās un gramatiskās iezīmes.

== Kopīgās iezīmes ==
Uz baltu un slāvu valodu kopību norāda virkne kopīgu fonētisku un gramatisku jauninājumu, kas nav kopīgi ar citām indoeiropiešu valodām. Baltu un slāvu valodās ir arī kopīgi vārdi. Tie vai nu nav atrodami citās indoeiropiešu valodās (izņemot gadījumus, kad tie ir [[aizguvums|aizgūti]]), vai arī ir pārmantoti no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s, bet to nozīme tieši baltu-slāvu valodās ir mainījusies salīdzinājumā ar citām indoeiropiešu valodām. Tas norāda, ka baltu un slāvu valodām ir bijis kopīgs attīstības periods.

== Vēsture ==
Baltu un slāvu valodu radniecība tika pamanīta jau salīdzinošās valodniecības attīstības sākumposmā 19. gadsimtā. Abu valodu grupu līdzības [[Fonoloģija|fonoloģijā]], [[Morfoloģija (valodniecība)|morfoloģijā]], vārddarināšanā un [[Akcentoloģija|akcentoloģijā]] rosināja pieņēmumu, ka pēc [[Indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] sairšanas pastāvējis kopīgs baltu un slāvu valodu attīstības posms. [[Augusts Šleihers]] 1861. gadā savā indoeiropiešu valodu ģenealoģiskajā klasifikācijā baltu un slāvu valodas apvienoja vienā grupā, ko viņš dēvēja par slāvu–lietuviešu ([[Vācu valoda|vācu]]: ''slavolitauisch'') atzaru.&lt;ref&gt;Florian Wandl, Thomas Olander. ''Balto-Slavic''. International Encyclopedia of Language and Linguistics.&lt;/ref&gt;

19. gadsimta otrajā pusē baltu un slāvu ģenētiskā vienotība lielākoties tika pieņemta, tomēr 20. gadsimta sākumā tā kļuva par vienu no diskutablākajiem indoeiropiešu valodniecības jautājumiem. Daļa valodnieku uzskatīja, ka baltu un slāvu valodu līdzības izskaidrojamas ar kopīgu [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodu]], savukārt citi tās skaidroja ar ilgstošiem kontaktiem starp sākotnēji atsevišķām, ģeogrāfiski tuvām indoeiropiešu valodu grupām. Īpaši skeptisks pret vienotas baltu-slāvu pirmvalodas rekonstrukciju bija franču valodnieks [[Antuāns Meijē]], kurš uzsvēra arī būtiskās atšķirības starp vēsturiskajām baltu un slāvu valodām.&lt;ref name=&quot;Pronk&quot; /&gt;

Mūsdienu salīdzinošajā valodniecībā pārsvaru guvis uzskats, ka baltu un slāvu valodas veido vienotu [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] atzaru. Par būtiskāko argumentu tiek uzskatītas ne tikai leksiskās līdzības, bet arī kopīgi fonoloģiski, morfoloģiski un akcentoloģiski jauninājumi, kas radušies pēc indoeiropiešu pirmvalodas sairšanas, bet pirms baltu un slāvu valodu atsevišķas attīstības.&lt;ref name=&quot;Pronk&quot;&gt;Tijmen Pronk. “Balto-Slavic”. In: Thomas Olander (ed.), ''The Indo-European Language Family: A Phylogenetic Perspective''. Cambridge University Press, 2022.&lt;/ref&gt; Rekonstruēto šā posma valodu parasti sauc par baltu-slāvu pirmvalodu.

Baltu-slāvu pirmvalodas pastāvēšanas precīza hronoloģija nav droši nosakāma. Dažādās rekonstrukcijās tās attīstība tiek attiecināta uz vairākiem gadu tūkstošiem pirms mūsu ēras, savukārt baltu un slāvu atzaru pakāpeniska diferenciācija, iespējams, norisinājās 2. gadu tūkstotī p.m.ē.&lt;ref name=&quot;Pronk&quot; /&gt; Šajā periodā izveidojās virkne kopīgu fonētisku, morfoloģisku un akcentoloģisku pārmaiņu, kas vēlāk tika pārmantotas abās valodu grupās. Daži pētnieki baltu-slāvu pirmvalodas runātājus hipotētiski saista ar noteiktām Austrumeiropas arheoloģiskajām kultūrām, tostarp Vidusdņepras kultūru, tomēr rekonstruētas valodas tieša identificēšana ar konkrētu arheoloģisko kultūru nav droši pierādāma.

Pēc kopīgā baltu-slāvu attīstības posma sākās pakāpeniska dialektālā diferenciācija. No tās izveidojās baltu un slāvu valodu grupas, kuru turpmākā attīstība lielā mērā norisinājās patstāvīgi. Baltu valodas tradicionāli iedala [[Rietumbaltu valodas|rietumbaltu]] un [[Austrumbaltu valodas|austrumbaltu valodās]]. Pie austrumbaltu valodām pieder mūsdienu [[latviešu valoda]] un [[lietuviešu valoda]], bet pie rietumbaltu valodām piederēja, piemēram, izmirušā [[senprūšu valoda]]. Vairākas citas vēsturiskās baltu valodas, tostarp [[Kuršu valoda|kuršu]], [[Zemgaļu valoda|zemgaļu]] un [[sēļu valoda]], laika gaitā izzuda vai saplūda ar citām baltu valodām.

Slāvu valodu priekštece — [[slāvu pirmvaloda]] — pēc nodalīšanās no baltu valodu priekštečiem saglabāja salīdzinoši lielu vienotību vēl vairākus gadsimtus. Mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otrajā pusē, slāvu cilšu ģeogrāfiskajai izplatībai paplašinoties Centrāleiropā, Austrumeiropā un [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]], pastiprinājās arī dialektālā diferenciācija. No slāvu pirmvalodas pakāpeniski izveidojās [[Rietumslāvu valodas|rietumslāvu]], [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] un [[Dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valodu]] grupas.

Arī baltu valodu iekšējās attīstības modelis un to attiecības ar slāvu valodām joprojām ir diskusiju objekts. Nīderlandiešu valodnieks [[Frederiks Kortlands]], piemēram, ir apšaubījis nepieciešamību rekonstruēt ilgstošu vienotu baltu pirmvalodas posmu pēc baltu-slāvu kopības sairšanas. Viņš norādījis, ka rietumbaltu un austrumbaltu valodām ir salīdzinoši maz tādu kopīgu jauninājumu, kas būtu radušies pēc slāvu atzara nodalīšanās.&lt;ref&gt;Frederik Kortlandt. “Proto-Baltic?”. ''Baltistica'', 53(2), 2018, 175–185.&lt;/ref&gt; Šādos modeļos slāvu valodas var tikt uzskatītas par vienu no agrīni nodalījušamies baltu-slāvu dialektu atzariem, nevis par grupu, kas pēc ilgstoša vienota baltu posma būtu nodalījusies no baltu valodām.[[Attēls:Філогенетичне дерево балто-слов'янських мов.png|thumb|250px|Valodu vecums pēc jaunākajiem pētījumiem (katrs 'dakšiņas' zariņš apzīmē citu valodu)]]

== Skatīt arī ==
* [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]]</text>
      <sha1>6fui0h5zmkgi1o8sz34julpdf9sokbg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stabilitātei!</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497257</id>
    <revision>
      <id>4531912</id>
      <parentid>4531771</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:06:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531912</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21170" sha1="iwer38ihzhr87jn7as8pt4acbd5z03j" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Stabilitātei!
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = Stabilitātei 2023 logo.png
| colorcode = #f57d00
| chairperson = [[Svetlana Čulkova]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = * [[Aleksejs Rosļikovs]]
* [[Valērijs Petrovs]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
| leader1_title = Partijas valde
| leader1_name = Svetlana Čulkova &lt;br /&gt;[[Natālija Marčenko-Jodko]] &lt;br /&gt;Ruslans Vereščagins&lt;br /&gt;Vjačeslavs Ciganovs&lt;br /&gt;Olga Glazunova&lt;br /&gt;Andrejs Kozlovs
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| slogan = Stabilitātei- Jā!
| founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}}
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| membership_year = 2026
| membership = 691{{decrease}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = * [[centrisms]]
* [[populisms]]
* [[eiroskepticisms]] 	
* [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stabilitatei-lideris-roslikovs-krievvalodigie-latvija-gaidija-ienakam-jaunus-politiskos-spekus.a476160/|title=«Stabilitātei!» līderis Rosļikovs: Krievvalodīgie Latvijā gaidīja ienākam jaunus politiskos spēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| position = 
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = 
| affiliation1 = 
| colors = {{krāsa|#f57d00}} [[Oranžā krāsa|Oranža]]
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|4|100|hex=#f57d00}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|3|60|hex=#f57d00}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#f57d00}}
| symbol = 
| flag = 
| website = [https://www.partijastabilitatei.lv partijastabilitatei.lv]
| state = 
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Stabilitātei!''' ir 2021. gada 26. februārī dibināta [[Populisms|populistiska]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski|title=“Stabilitātei!” – pret ES, izglītības reformu un mācībām tikai latviski|website=www.retv.lv|access-date=2022-09-06|language=lv|archive-date=2022-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221008034710/https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski}}&lt;/ref&gt; [[Eiroskeptisms|eiroskeptiska]],&lt;ref name=&quot;:d&quot; &gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/prokrievisks-un-antivakceru-speks-jauna-partija-ar-zinamiem-lideriem-kas-jazina-par-stabilitatei.a474525/|title=Prokrievisks un «antivakceru» spēks, jauna partija ar zināmiem līderiem. Kas jāzina par «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Centrisms|centriska]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. To dibināja bijušie [[Rīgas dome]]s deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]]. Par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskata [[centrisms|centrismu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Partija aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku. Partijas programma iekļauj: [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļauju balsot [[Nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=|archive-date={{dat|2022|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/}}&lt;/ref&gt; Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu un arī savas programmas dēļ partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7577280/alternativais-partiju-reitings-nelogiskakie-skalakie-un-dumjakie-solijumi-velesanas|title=Alternatīvais partiju reitings: neloģiskākie, skaļākie un dumjākie solījumi vēlēšanās|website=Komentāri|access-date=2022-08-04|date=2022-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Partija tika reģistrēta 2020. gada 11. oktobrī kā Biedrība &quot;Stabilitātei - Jā!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-02|date=2022-10-02|language=lv|archive-date=2022-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20221002162315/https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093}}&lt;/ref&gt;

Partijas dibināšanas sanāksme notika 2021. gada 17. janvārī, par partijas priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju ieceļot bijušos [[Rīgas dome]]s deputātus [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseju Rosļikovu]] un [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Valdes sākotnējā sastāvā bija 12 cilvēki.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Partijas Stabilitātei! valdes sastāvs 2021. gada 17. janvārī&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
!Amats
!Vārds, uzvārds
!Līdzšinējā politiskā piederība
|-
|Valdes priekšsēdētājs
|[[Aleksejs Rosļikovs]]
|[[Saskaņas Centrs|Saskaņa]], [[Tautas varas spēks]]
|-
|Valdes līdzpriekšsēdētājs
|[[Valērijs Petrovs]]
|[[Latvijas Krievu savienība]], [[Saskaņas centrs]],
[[Saskaņa]], [[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]], [[Tautas varas spēks]]
|-
| rowspan=&quot;10&quot; |Valdes loceklis/-e
|[[Jefimijs Klementjevs]]
|[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]]
|-
|Viktorija Jarkina
|[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]]
|-
|Andrejs Daņiļevičs
|[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]],
[[Tautas varas spēks]]
|-
|[[Natālija Marčenko-Jodko]]
|[[Tautas varas spēks]]
|-
|Ruslans Vereščagins
|[[Tautas varas spēks]]
|-
|Dmitrijs Kočkins
|[[Tautas varas spēks]]
|-
|[[Amils Saļimovs]]
|[[Tautas varas spēks]]
|-
|Jevgenijs Jevstifejevs
|[[Tautas varas spēks]]
|-
|[[Svetlana Čulkova]]
|[[Tautas varas spēks]]
|-
|Rolands Pogulis
|[[Tautas varas spēks]]
|}
Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdi partijā bija 647 biedri.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/193/politics/52890927/roslikova-un-petrova-dibinataja-partija-stabilitatei-pieteikusies-vairak-neka-300-cilveki|title=Rosļikova un Petrova dibinātajā partijā 'Stabilitātei!' pieteikušies vairāk nekā 300 cilvēki|website=www.delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Partija oficiāli tika dibināta 2021. gada 26. februārī.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516|title=Stabilitātei!, Politiskā partija, 40008304516 - о предприятии|first=LURSOFT|last=IT|date=2024. gada 31. aug.|website=Lursoft  IT|access-date=2021. gada 20. Novembris|archive-date=2021. gada 20. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20211120123006/https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā partija organizēja protesta akcijas pret obligāto [[Vakcinācija|vakcināciju]] un ierobežojumiem saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]].&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;

=== 14. Saeima ===
2022. gada 13. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu, ar kuru startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts bija [[Aleksejs Rosļikovs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanās partija ieguva 6,8% balsu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-stabilitatei|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt; saņemot 11 deputātu vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Lielāko atbalstu partija ieguva [[Rīga|Rīgā]] un [[Latgale|Latgalē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7618531/14-saeimas-velesanas-rigas-apkaimes-divi-izteikti-lideri|title=14. Saeimas vēlēšanas &amp;#10217; Rīgas apkaimēs divi izteikti līderi|website=Latvijā|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54801382|title=&quot;Согласие&quot; проиграло выборы в Латгалии партии Stabilitātei!|last=Rus.Delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2022-10-02|language=ru}}&lt;/ref&gt;

31. oktobrī tika paziņots, ka partija virzīs tās līderi Alekseju Rosļikovu [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title=&quot;Stabilitātei!&quot; virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; kurš amatā gan netika ievēlēts.

2023. gada martā [[Glorija Grevcova]] paziņoja par izstāšanos no partijas un tās Saeimas frakcijas, līdz ar to partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/grevcova-pamet-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju-plkst-2059.d?id=55344512|title=Grevcova pamet partiju 'Stabilitātei' un tās Saeimas frakciju (plkst. 20.59)|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc skandalozas Saeimas deputātu vizītes uz [[Ķīna|Ķīnu]] 2024. gada 24. janvārī no partijas un Saeimas frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], un partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 9 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad tika anulēts deputātes Glorijas Grevcova deputātes mandāts un viņas vietu Saeimā ieņēma [[Amils Saļimovs]], Saeimas frakcijas deputātu skaits palielinājas līdz 10 vietām.

[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija izpelnījās plašu uzmanību, apgalvojot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotie teksti [[Kirilica|kirilicā]] ir [[Bulgāru valoda|bulgāru]], nevis [[Krievu valoda|krievu valodā]], kuras izmatošana [[Aģitācija|aģitācijā]] ir liegta (atļauta aģitācija tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8034047/stabilitatei-apgalvo-ka-prieksvelesanu-agitacija-izmantotais-teksts-kirilica-bijis-bulgaru-valoda|title=&quot;Stabilitātei!&quot; apgalvo, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotais teksts kirilicā bijis bulgāru valodā|website=Latvijā|access-date=2024-06-04|date=2024-06-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/605041-stabilitatei-pret-stabilitati|title=“Stabilitātei!” pret stabilitāti|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-04|date=2024-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī partijas &quot;Stabilitāteiǃ&quot; Saeimas frakciju pameta [[Jeļena Kļaviņa]] (kļuva par deputāti [[Viktors Pučka|Viktora Pučkas]] vietā) un [[Jekaterina Drelinga]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt; 2026. gadā frakciju pameta arī deputāti [[Iļja Ivanovs]], [[Igors Judins]], [[Amils Saļimovs]] un [[Dmitrijs Kovaļenko]]. Līdz ar deputāta Kovaļenko izstāšanos no frakcijas, partijas &quot;Stabilitātei!&quot; frakcija 14. Saeimā izjuka.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-ltv-saeima-izjukusi-stabilitatei-frakcija.a635232/ LTV: Saeimā izjukusi «Stabilitātei!» frakcija] lsm.lv 2026. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;

=== Ģenerālprokuratūras brīdinājums ===
Pēc pārbaudes par partijas &quot;Stabilitātei!&quot; darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām ģenerālprokuratūra izteica partijai &quot;Stabilitātei!&quot; brīdinājumu par šī likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumiem. Šīs normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā naida izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Prokuratūra pārbaudē secināja, ka &quot;Stabilitātei!&quot; darbība, atsevišķiem partijas biedriem paužot sabiedrību šķeļošus vēstījumus, ir vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī tās darbībā ir saskatāma informatīva un propagandas atbalsta sniegšana Krievijai. Partijai uzdeva līdz 2026. gada 7. februārim novērst pārkāpumus. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.01.2026-generalprokuratura-izsaka-bridinajumu-stabilitatei-par-sabiedribu-skelosiem-vestijumiem.a628609/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ģenerālprokuratūra izsaka brīdinājumu «Stabilitātei!» par sabiedrību šķeļošiem vēstījumiem] lsm.lv 05.01.2026&lt;/ref&gt;
Aleksejs Rosļikovs paziņoja, ka partija &quot;Stabilitātei!&quot; nepildīs Ģenerālprokuratūras brīdinājumā izteiktās prasības dzēst no sociālajiem medijiem sabiedrību šķeļošus vēstījumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2026-stabilitatei-nepildis-prokuraturas-prasibas-dzest-sabiedribu-skelosus-vestijumus-un-gatavojas-tiesaties.a633126/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Stabilitātei!» nepildīs prokuratūras prasības dzēst sabiedrību šķeļošus vēstījumus un gatavojas tiesāties] lsm.lv 04.02.2026&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 1,98
| {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}}
|
|}

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,80
| {{Infobox political party/seats|11|100|hex=#f57d00}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 1,99
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#f57d00}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Pašvaldību vēlēšanas ====
===== 2021. gadā =====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Salaspils novads|Salaspils]] novadu, kā arī [[Jūrmala]]s pilsētas domes vēlēšanās, tomēr neviens saraksts neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Salaspils novads COA.png}} [[Salaspils novads]]
|203
|4,32%
|{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}}
|-
|{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
|59
|0,78%
|{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#f57d00}}}}
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]]
|100
|0,69%
|{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}}
|}

===== 2025. gadā =====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 6,93
| {{Infobox political party/seats|5|60|hex=#f57d00}}
|-
| [[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas]]
| 5,67
| {{Infobox political party/seats|1|13|hex=#f57d00}}
|-
| [[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas]]
| 3,00
| {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}
|-
| [[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas]]
| 2,85
| {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}
|}

== Partijas ziedotāji ==
Laikaposmā no 2021. līdz 2023. gadam, 5 lielākie partijas atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Svetlana Čulkova]], [[Dmitrijs Čulkovs]], [[Viktorija Pleškāne]], [[Igors Judins]], Alisa Čevere. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējie logo ==
Partijas [[logotips]] un sākotnējais saīsinājums bija [[S]] burts ar [[Izsaukuma zīme|izsaukuma zīmi]]. Logotipa izvēle saņēma lielu kritiku, jo īpaši [[Sigulda|Siguldā]], logotipa līdzībai ar Siguldas preču zīmi &quot;S!gulda aizrauj&quot;. Tā kā Siguldas [[preču zīme]] ir 12 gadus vecāka par partiju, tiesa nolēma aizliegt partijai &quot;Stabilitātei!&quot; izmantot saimnieciskajā apritē preču zīmi S!, tai skaitā [[reklāma]]s, reprezentācijas materiālos, [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietnē]], bez [[Siguldas novads|Siguldas novada]] pašvaldības atļaujas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7628436/tiesa-aizliedz-stabilitatei-izmantot-saimnieciskaja-aprite-siguldas-precu-zimi-s|title=Tiesa aizliedz &quot;Stabilitātei!&quot; izmantot saimnieciskajā apritē Siguldas preču zīmi &quot;S!&quot;|website=Latvijā|access-date=2023-01-17|date=2022-10-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz 2023. gada decembrim partija lietoja logotipa garo versiju ar pilno partijas nosaukumu.

{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=2
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Stabilitātei! logo.png|Logotipa īsā versija &lt;small&gt;(2021—22)&lt;/small&gt;
|File:Stabilitātei! logo 2023.png|Logotipa garā versija &lt;small&gt;(2021—23)&lt;/small&gt;
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.partijastabilitatei.lv/ Partijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/ |date={{dat|2022|09|10||bez}} }}
* [https://www.facebook.com/StabilitateiJa/ ''Facebook'' konts]


{{politika-aizmetnis}}

{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]]</text>
      <sha1>iwer38ihzhr87jn7as8pt4acbd5z03j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zenta Tretjaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501020</id>
    <revision>
      <id>4531876</id>
      <parentid>4309437</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:26:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4032" sha1="mwuww8k0okgfr3baragd7mjvbmxz8se" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Zenta Tretjaka
| vārds_orģ = 
| attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15714473541).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Zenta Tretjaka 2014. gadā
| pēctecis = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats2 = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2022|03|03|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = * [[Egils Levits]]
| premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāte
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| prezidents3 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
| premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] 
* [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1960|3|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Saskaņa]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[Policija|policiste]]
| alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija]]
* [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Zenta Tretjaka''' (dzimusi {{dat|1960|3|24}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]] [[policiste]], [[juriste]] un politiķe. Bijusi divu [[Saeima]]s sasaukumu deputāte, pārstāvot partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kā arī [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] un [[Jelgava|Jelgavas pilsētas]] domes deputāte.

== Dzīvesgājums ==
2006. gadā absolvējusi [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], iegūstot [[Jurists|jurista]] diplomu, un 2008. gadā [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautisko akadēmiju]], iegūstot maģistra grādu civiltiesībās.

2010. gadā Z. Tretjaka bija [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece. Kopš 2011. gada — izdienas pensijā, policijas pulkvežleitnanta pakāpē.

Darbojusies Latvijas valsts aizsardzības fonda biedrībā &quot;Lāčplēsis&quot; un [[Jelgava]]s baltkrievu biedrībā &quot;Zlata”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/zenta-tretjaka|title=2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-01-11}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta par [[Jelgavas novads (2009—2021)|Jelgavas novada]] pašvaldības deputāti no no apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; saraksta.

2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta un līdz 2018. gadam bija Saeimas deputāte (debatējusi tikai vienu reizi — 2015. gada novembrī). 2015. gadā Z. Tretjakai tika atteikta pielaide valsts noslēpumam.

2018. gadā viņa nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], tāpat ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu neguva [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] Z. Tretjaka tika ievēlēta Jelgavas domē. 2022. gadā viņa kļuva par [[13. Saeima]]s deputāti, stājoties mandātu nolikušā [[Ivars Zariņš|Ivara Zariņa]] vietā. Rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kurās &quot;Saskaņas&quot; saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Tretjaka, Zenta}}
[[Kategorija:1960. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas baltkrievi]]</text>
      <sha1>mwuww8k0okgfr3baragd7mjvbmxz8se</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531957</id>
      <parentid>4531876</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:46:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4069" sha1="7asupzgwx4b0vgno7ttq3yeph2qqez3" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Zenta Tretjaka
| vārds_orģ = 
| attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15714473541).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Zenta Tretjaka 2014. gadā
| pēctecis = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats2 = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2022|03|03|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = * [[Egils Levits]]
| premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāte
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| prezidents3 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
| premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] 
* [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1960|3|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[Latvijas baltkrievi|baltkrieviete]]
| partija = [[Saskaņa]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[Policija|policiste]]
| alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija]]
* [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Zenta Tretjaka''' (dzimusi {{dat|1960|3|24}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]] [[policiste]], [[juriste]] un politiķe. Bijusi divu [[Saeima]]s sasaukumu deputāte, pārstāvot partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kā arī [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] un [[Jelgava|Jelgavas pilsētas]] domes deputāte.

== Dzīvesgājums ==
2006. gadā absolvējusi [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], iegūstot [[Jurists|jurista]] diplomu, un 2008. gadā [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautisko akadēmiju]], iegūstot maģistra grādu civiltiesībās.

2010. gadā Z. Tretjaka bija [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece. Kopš 2011. gada — izdienas pensijā, policijas pulkvežleitnanta pakāpē.

Darbojusies Latvijas valsts aizsardzības fonda biedrībā &quot;Lāčplēsis&quot; un [[Jelgava]]s baltkrievu biedrībā &quot;Zlata”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/zenta-tretjaka|title=2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-01-11}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta par [[Jelgavas novads (2009—2021)|Jelgavas novada]] pašvaldības deputāti no no apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; saraksta.

2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta un līdz 2018. gadam bija Saeimas deputāte (debatējusi tikai vienu reizi — 2015. gada novembrī). 2015. gadā Z. Tretjakai tika atteikta pielaide valsts noslēpumam.

2018. gadā viņa nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], tāpat ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu neguva [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] Z. Tretjaka tika ievēlēta Jelgavas domē. 2022. gadā viņa kļuva par [[13. Saeima]]s deputāti, stājoties mandātu nolikušā [[Ivars Zariņš|Ivara Zariņa]] vietā. Rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kurās &quot;Saskaņas&quot; saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Tretjaka, Zenta}}
[[Kategorija:1960. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas baltkrievi]]</text>
      <sha1>7asupzgwx4b0vgno7ttq3yeph2qqez3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lagrēķins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501393</id>
    <revision>
      <id>4532134</id>
      <parentid>3810506</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:15:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532134</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26636" sha1="ea85bx7x33xd28r17v7492p8fqkrt86" xml:space="preserve">[[Attēls:Dead-reckoning.svg|upright=1.2|thumb|Stūrmanis ir atzīmējis noteikto kuģa atrašanās vietu 09:00 ar trijstūri. Pēc tam izmantojot kuģa kursu un ātrumu noteiktas lagrēķina vietas 09:30 un 10:00.]]
'''Lagrēķins''' ir [[Ģeogrāfiskās koordinātas|ģeogrāfisko koordinātu]] iegūšanas process [[kuģniecība|kuģniecībā]], zinot kursu un noieto attālumu no [[Kuģis|kuģa]] pēdējās noteiktās atrašanās vietas. Pārgājiena laikā kuģa vadītājam visu laiku jāzina kuģa atrašanās vieta dabā un tas, kur šī vieta atrodas uz pielietojamās kartes. Šajā nolūkā kuģa vietu uz kartes atrod pēc tā saucamajiem lagrēķiniem. [[Navigācija|Navigācijā]] pielieto divus lagrēķina veidus: grafisko un rakstisko lagrēķinu.

Par grafisko lagrēķinu uz kartes sauc kuģa atrašanās vietas attēlošanu uz kartes pārgājiena laikā starp atstāto un sasniedzamo [[Punkts (ģeometrija)|punktu]].

Par rakstisko lagrēķinu sauc pārgājiena laikā nepieciešamo [[Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma|ģeogrāfisko koordinātu]] aprēķināšanu matemātiskā ceļā, neatliekot noieto distanci uz kartēm no izejas punkta, nenovelkot kursa līniju.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 151. lpp.&lt;/ref&gt;

== Grafiskais lagrēķins ==
Par grafisko lagrēķinu sauc kuģa atrašanās vietas attēlošanu uz kartes pārgājiena laikā. Pirms pārgājiena ir veikts iepriekšējais lagrēķins un uz kartes uznesta [[līnija]], pa kuru kuģim jāpārvietojas, bet pārgājiena laikā jākontrolē, vai kuģis atrodas uz šīs līnijas. Jebkurā brīdī stūrmanim jāzina kuģa atrašanās vieta attiecībā pret zemūdens šķēršļiem un citām bīstamām vietām. Grafiskā lagrēķina īstenošanai nepieciešami divi pamatinstrumenti: [[kompass]] — kursa noteikšanai, tas dod iespēju novilkt uz kartes kursa līniju, pa kuru kuģis pārvietojas, un [[laga]] — distances noteikšanai, ko kuģis veicis noteiktā laika sprīdī. Zinot noieto distanci un punktu uz kursa līnijas, no kurienes sāk skaitīt distanci, var uznest kuģa vietu uz kartes jebkurā momentā. Tā kā ar lagu kuģa vadītājs nosaka noieto distanci, arī cēlies nosaukums &quot;lagrēķins&quot;.

Uz kartes atliek īstos kursus jeb leņķus pie kompasa rozes centra, skaitot no īstā meridiāna ''N&lt;sub&gt;i&lt;/sub&gt;'' gala līdz kuģa diametrālajai plaknei, no ''N&lt;sub&gt;i&lt;/sub&gt;'' caur ''O&lt;sup&gt;st&lt;/sup&gt;'' vai [[Pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāja gaitas virzienā]]. Tādēļ no kompasa nolasītais kurss jāizlabo ar magnētiskā kompasa kopizlabojumu vai [[Žirokompass|žirokompasa]] korekciju.

Kuģi vada — stūrē — pēc kompasa, tādēļ ir jāzina, kādu kompasa kursu ieturēt, lai kuģis pārvietotos pa iepriekš uznesto līniju. To iegūst, izmērot ar transportieri īsto [[Azimuts|kursu]] uz kartes un ar kopizlabojumu vai korekciju pārvedot kompasa kursā. Periodiski jānosaka kuģa vieta pēc krasta priekšmetu vizuāliem novērojumiem vai citādi. Ja noteiktā kuģa vieta nesakrīt ar lagrēķina vietu, kā tas gandrīz vienmēr arī ir, lagrēķinu atsāk no pēdējās observētās vietas.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 24. 53., 151. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Vēja iespaids ===
[[Attēls:Leeway_Angle.jpg|thumb|Vēja iespaidā kuģis nepārvietojas īstā kursa līnijas virzienā]]
Kuģis var tikt novirzīts uz vienu vai otru pusi no īstā kursa līnijas [[Vējš|vēja]] iespaidā. Leņķi, ko veido kuģa diametrālā plakne ar virzienu, kādā faktiski pārvietojas kuģis, esot vējam, sauc par driftes [[Leņķis|leņķi]] (angļu valodā ''leeway''). Līniju, pa kuru kuģis pārvietojas, sauc par ceļa driftes līniju, to apzīmē ar ''CDrL''. Leņķi starp īstā [[Meridiāns|meridiāna]] ''N&lt;sub&gt;i&lt;/sub&gt;'' galu un līniju, pa kuru kuģis pārvietojas, skaitot no ''N&lt;sub&gt;i&lt;/sub&gt;'' caur ''O&lt;sup&gt;st&lt;/sup&gt;'' vai pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sauc par kursu — kuģa ceļš drifte vai ceļa drifti un apzīmē ''CDr''. Lai atliktu uz kartes kursu — kuģa ceļš drifte, pie īstā kursa pieskaita driftes leņķi:

&lt;math&gt;CDr=IK+(\mp \alpha )&lt;/math&gt;,

kur ''α'' — driftes leņķis. Ja vējš ir labās halzes (pūš labajā bortā), driftes leņķim ''α'' ir negatīva zīme. Ja vējš ir kreisās halzes (pūš kreisajā bortā), driftes leņķim ''α'' ir pozitīva zīme.

Driftes leņķi var noteikt, [[Kuģis|kuģa]] aizmugurē izmērot leņķi starp diametrālo plakni un ķīļūdens virzienu. Ja vēja nav, ķīļūdens virziens sakrīt ar diametrālo plakni. Leņķa noteikšanas precizitāte ir zema.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 85.-87. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Straumes iespaids ===
[[Attēls:Navigation_-_dead_reckoning_through_a_current.svg|thumb|Straumes trijstūris]]
Ja vēja nav, bet ir [[Okeāna straume|straume]], kuģis tiek novirzīts uz vienu vai otru pusi no īstā kursa līnijas. Līniju, pa kuru kuģis pārvietojas, sauc par kuģa ceļa līniju, to apzīmē ar ''KCL''. Šoreiz ķīļūdens virziens sakrīt ar diametrālās plaknes virzienu, jo straume nones sāņus gan kuģi, gan arī ūdeni, kurā tas pārvietojas. Par kursu — kuģa ceļš (''KC'') — sauc leņķi starp īstā meridiāna ''N&lt;sub&gt;i&lt;/sub&gt;'' galu un kuģa ceļa līniju (''KCL'') no ''N&lt;sub&gt;i&lt;/sub&gt;'' caur ''O&lt;sup&gt;st&lt;/sup&gt;'' vai pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Lai iegūtu kuģa ceļa līniju, uz kartes jākonstruē straumes [[Trijstūris|trijstūri]].

Pie punkta, no kura nolemts ņemt vērā straumi, novelk īstā kursa līniju. Ja straumes nav, bet strādā kuģa mašīna un kuģim ir [[ātrums]], tad kuģis pārvietosies pa īstā kursa līniju un pēc noteikta laika atradīsies punktā 1. Tālāk pieņem, ka kuģa mašīna nemaz nav strādājusi un kuģis bijis padots tikai straumes iespaidam, kura nones kuģi tajā pašā laikā straumes virzienā. Dabū punktu 2. Tā kā kuģim pārvietojoties vienlaicīgi darbojas kuģa mašīnu spēks un straume, tad kuģis abu šo spēku kopiespaidā pārvietosies rezultējošā spēka virzienā, t.i. pa kuģa ceļa līniju no sākuma punkta līdz punktam 2.

Lai kuģis pārvietotos pa iepriekš uznesto līniju, vispirms pie sākuma punkta novelk straumes virzienu un tajā atliek straumes nonesto distanci noteiktā laika periodā. No iegūtā punkta ar [[Cirkulis|cirkuli]] novelk loku, kura rādiuss vienāds ar kuģa noieto distanci noteiktajā laika periodā bez straumes iespaida. Savienojot novilktā loka centru (straumes vektora galapunktu) ar punktu, kur loks krusto iepriekš uznesto kuģa sagaidāmās kustības līniju, iegūst īstā kursa līniju. Šīs līnijas virziens ir īstais kurss, kurš jāietur, lai straume nonestu kuģi uz sagaidāmās kustības līnijas.

Straumes virziens un ātrums (angļu valodā ''set'' un ''rate'') salīdzinoši labi izpētīti piekrastes rajonos, kuros ir [[plūdmaiņas]]. Šajos rajonos uz pārgājiena kartēm dažādās vietās uznesti [[rombs|rombi]] ar tajos ierakstītiem burtiem. Uz kartes ārpus kuģojamajiem rajoniem dota informācija par plūdmaiņu straumēm, katram rombam. Tur dots straumes virziens un divi ātrumi. Lielākais ātrums, kad [[Saule]] un [[Mēness]] atrodas vienā līnijā (sizigijā) un mazākais, kad Saule un Mēness, skatoties no Zemes atrodas 90° leņķī viens no otra. Plūdmaiņas straumes virziens un ātrumi doti sešas stundas pirms un pēc paisuma ik pēc stundas.&lt;ref&gt;Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch. — 2nd edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., 2016. 47. — 50. lpp. {{ISBN|9781849270649}}&lt;/ref&gt;

=== Precizitāte ===
[[Azimuts|Kursa]] precizitāti iespaido magnētiskā kompasa [[deviācija]], variācija, driftes noteikšanas precizitāte un straumes nonesuma pareizība. Šos faktorus grūti precīzi noteikt, tādēļ kuģa kursā vienmēr ir lielāka vai mazāka kļūda. Kļūda kompasa kopizlabojumā, ja to nosaka regulāri, pie vidējiem pārgājiena apstākļiem žirokompasiem ir no ±0,6° līdz 0,8°, bet magnētiskajiem — no ±0,8° līdz ±1,0°. Atsevišķos gadījumos magnētiskajiem kompasiem šī kļūda var būt diezgan ievērojama, sevišķi tad, ja pārgājiens notiek magnētiskās anomālijas vai magnētiskā ziņā maz izpētītos rajonos, kā arī tad, ja deviācija noteikta sen.

Arī lagai ir sava korekcija, kura, ja laga labi pārbaudīta, nedrīkst pārsniegt no ±2% līdz ±3% no noietās distances. Atsevišķos gadījumos šī kļūda ir pat lielāka, sevišķi tad, ja korekcija noteikta sen un ja pārgājiena laikā ir blakus faktori (vējš, straume, kurus grūti noteikt), kas iespaido kuģa ātrumu attiecībā pret [[Okeāna dibens|jūras dibenu]], vai arī, ja ātrumu un noieto distanci aprēķina pēc mašīnu apgriezienu skaita un laika. Lagas korekcija ar laiku var mainīties.

Ja nebūs kļūdas kompasa kopizlabojumā un laga rādīs absolūti precīzi, tad, stūrējot kuģi pēc aprēķinātā kompasa kursa un noieto distanci aprēķinot pēc lagas nolasījumu starpībām, kuģis patiešām nonāks uz kartes uznestajā lagrēķina punktā. Pieņemot kļūdu kompasa kopizlabojumā ±''ε'' grādi, no sākuma punkta var vilkt [[Stars|starus]] abās pusēs iepriekš uznestajai līnijai, pa kuru kuģim būtu jāpārvietojas. Staru virziens atšķirsies no iepriekš uznestās līnijas virziena par ''ε'' [[Grāds (leņķis)|grādiem]]. Ja lagas korekcijā kļūdu nav, pa abiem stariem atliek to pašu distanci, ko pa plānoto kuģa ceļa līniju. Var novilkt [[riņķa līnija]]s loku ar centru atstātajā sākuma punktā un [[Rādiuss|rādiusu]], vienlīdzīgu noietajai distancei. Šīs riņķa līnijas [[Loks (matemātika)|loks]] starp abiem stariem un aprēķināto lagrēķina punktu pa vidu ir lineārā kļūda lagrēķina vietā sakarā ar kļūdu kompasa kopizlabojumā. Tā kā kļūda ir samērā maza (apmēram 0,5°), tad lokus var uzskatīt par [[Taisne|taisnēm]]. Riņķa līnija savam rādiusam pieskaras ar taisnu leņķi, tādēļ abpus sagaidāmajai kuģa ceļa līnijai izveidojas divi [[Taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūri]]. Attiecībā pret leņķi ''ε'' var rakstīt:

&lt;math&gt;sin \varepsilon =\frac{\eta }{S}&lt;/math&gt;,

no kurienes

&lt;math&gt;\eta =S\cdot sin\varepsilon &lt;/math&gt;.

Tā kā pie maziem [[Leņķis|leņķiem]] (apmēram līdz 5°) var pieņemt, ka ''sinε=ε'', t.i., vienlīdzīgs lokam, tad

&lt;math&gt;\eta =S\cdot \varepsilon &lt;/math&gt;.

Ja ''ε'' izsaka grādos, tad

&lt;math&gt;\eta =\frac{S\cdot \varepsilon }{57,3}&lt;/math&gt;,

kur ''η'' — [[Jūdze|jūdžu]] skaits, par cik kuģis varētu būt novirzījies no pareizā lagrēķina punkta vienā vai otrā virzienā; ''S'' — kuģa veiktā distance (jūras jūdzēs); ''ε'' — varbūtējā kļūda kompasa kopizlabojumā (grādos).

Ja kļūdas kompasa kopizlabojumā nav, bet ir kļūda lagas korekcijā, kuģa atrašanās vieta būs nobīdīta no aprēķinātās lagrēķina vietas pa sagaidāmo kuģa ceļa līniju uz priekšu vai atpakaļ. Kļūdu lagas korekcijā izsaka [[Procents|procentos]] vai ar koeficientu ''K&lt;sub&gt;l&lt;/sub&gt;''. Kļūdas lielumu aprēķina, izmantojot šādu sakarību:

&lt;math&gt;\mu =\frac{S\cdot \omega }{100}&lt;/math&gt;,

kur ''μ'' — kļūdas lielums (izteikts jūras jūdzēs atbilstoši dotajam pārgājienam); ''S'' — distance, ko kuģis veicis (jūras jūdzēs); ''ω'' — kļūda lagas korekcijā (procentos).

[[Attēls:APN2002-figure705.png|thumb|400px|right|Kļūdas rādiusa pieaugšana atkarībā no noietās distances.]]
Tā kā abas kļūdas (kompasa kopizlabojumā un lagas korekcijā) var būt vienlaicīgi, tad īstā kuģa atrašanās vieta ir kaut kāda [[Laukums|laukuma]] iekšpusē. Šo laukumu ierobežo četri punkti, kurus iegūst, kombinējot šādas maksimālās kopizlabojuma un lagas korekcijas kļūdas: -''ε'' un -''ω''; -''ε'' un +''ω''; +''ε'' un +''ω''; +''ε'' un -''ω''. Vislielākā novirze no uznestā lagrēķina punkta ir tad, kad varbūtējā kļūda kompasa kopizlabojumā ir pozitīva vai negatīva, bet kļūda lagas korekcijā ir pozitīva. Šī novirze ir hipotenūza taisnleņķa trijstūrim, kura katetes veido lineāro kļūdu kompasa kopizlabojumā un lineāro kļūdu lagas korekcijā. Novirzi var noteikt, izmantojot [[Pitagora teorēma|Pitagora teorēmu]]:

&lt;math&gt;r=\sqrt{\eta ^{2}+\mu ^{2}}&lt;/math&gt;.

Vienkāršības labad pieņem, ka patiesā kuģa vieta atrodas kaut kur [[Riņķis|riņķa]] laukumā ar rādiusu ''r''. Varbūtējās kuģa vietas aprēķinu izmanto, tuvojoties [[Krasts|krastam]] un navigācijas ziņā šķēršļotām vietām. Kad riņķa rādiuss aprēķināts un riņķis novilkts, abās pusēs riņķim paralēli kursa līnijai velk pieskares un tālāk pieņem, ka kuģis pārvietojas tā dabūtajā joslā. Jāraugās, lai šī josla neskar bīstamas vietas. Tas nepieciešams līdz nākamajai observācijai, kad noskaidrosies kuģa patiesā atrašanās vieta.

Kļūda lagrēķina vietā, kas rodas no kompasa kopizlabojuma un lagas korekcijas kļūdām, pieaug proporcionāli noietajai distancei, bet kļūda lagrēķina vietā, kas rodas no straumes un vēja iedarbības nepilnīgas zināšanas, pieaug proporcionāli laikam, kādā šie elementi iedarbojas uz kuģi. Jo ilgāk kuģis jūrā, jo lielāka kļūda.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 165.-171. lpp.&lt;/ref&gt;

== Rakstiskais lagrēķins ==
[[Attēls:APN2002-figure2412a.png|thumb|Navigācijas trijstūris.]]
Par rakstisko lagrēķinu sauc pārgājiena laikā nepieciešamo [[Ģeogrāfisko koordinātu sistēma|ģeogrāfisko koordinātu]] aprēķināšanu matemātiskā ceļā, neatliekot noieto distanci uz kartēm no izejas punkta, nenovelkot kursa līniju. Pēc šī paņēmiena sasniegtā punkta platumu un garumu aprēķina ar formulu palīdzību, kurās tāpat kā grafiskajā lagrēķinā, ietilpst kuģa kurss un noietā distance. Pēc tam, kad ģeogrāfiskās koordinātas aprēķinātas, platuma un garuma skaitliskās vērtības atliek uz pārgājiena kartes, iegūstot kuģa atrašanās vietu.

Rakstiskajā lagrēķinā izmanto tā saucamo navigācijas trijstūri, kura trīs malas veido noietā distance, [[Ģeogrāfiskais platums|platuma]] starpība un novēršanās, bet leņķis starp platuma starpību un noietu distanci ir kuģa ieturētais kurss. Platuma starpību aprēķina, izmantojot sakarību:

&lt;math&gt;\Delta \varphi =S\cdot cosK&lt;/math&gt;,

kur ''Δφ'' — platuma starpība; ''S'' — noietā [[Attālums|distance]]; ''K'' — kuģa kurss.

[[Ģeogrāfiskais garums|Garuma]] starpības (Δλ) aprēķināšana salīdzinājumā ar platuma starpību ir sarežģītāka. Tās aprēķināšanai nepieciešams zināt tā saucamo novēršanos (apzīmē ar ω).

Ar novēršanos praktiski saprot parādību, ka pārgājienā jūrā kuģis ejot no atstātā punkta uz sasniedzamo, novēršas uz vienu vai otru pusi (O&lt;sup&gt;st&lt;/sup&gt; vai W) no atstājamā punkta meridiāna, pie tam to skaita pa [[Paralēle|paralēli]] un izsaka jūras jūdzēs. Novēršanos aprēķina izmantojot sakarību:

&lt;math&gt;\omega=S\cdot sinK &lt;/math&gt;,

kur ''ω'' — novēršanās; ''S'' — noietā distance; ''K'' — kuģa kurss.

Garuma starpība ir īsākais [[Ekvators|ekvatora]] loks starp atstātā un sasniegtā punkta meridiāniem. Bet ekvatora garums vienlīdzīgs paralēles garumam, reizinātam ar sekansu no platuma, kurā dotā paralēle atrodas. Tas nozīmē, ka garuma starpība vienlīdzīga novēršanai, reizinātai ar sekansu no vidējā platuma starp atstātā un sasniegtā punkta paralēlēm:

&lt;math&gt;\Delta\lambda = \omega \cdot sec\varphi _{m}&lt;/math&gt;,

kur ''Δλ'' — garuma starpība; ''ω'' — novēršanās; ''φ&lt;sub&gt;m&lt;/sub&gt;'' — vidējais platums starp atstātā un sasniegtā punkta paralēlēm.

Garuma starpību var iegūt arī ar citu sakarību. Šajā gadījumā iedomājas, ka navigācijas trijstūris ir zīmēts uz merkatora&lt;ref&gt;Holandiešu matemātiķis un kartogrāfs Gerhards Krēmers (1512—1594) ar pieņemtu latīnisko uzvārdu Merkators.&lt;/ref&gt; projekcijas kartes. Tā malas veido noietā distance, garuma starpība un meridionālo daļu starpība, bet leņķis starp meridionālo daļu starpību un noieto distanci ir kuģa ieturētais kurss. Tātad garuma starpība ir vienlīdzīga atstātā un sasniegtā punkta meridionālo daļu starpībai, reizinātai ar kursa [[Tangenss|tangensu]]:

&lt;math&gt;\Delta\lambda = MDst\cdot tgK &lt;/math&gt;,

kur ''Δλ'' — garuma starpība; ''MDst'' — meridionālo daļu [[Atņemšana|starpība]] starp atstātā un sasniegtā punkta paralēlēm; ''K'' — kuģa kurss.

Par paralēles meridionālo daļu sauc attālumu uz merkatora projekcijas kartes no ekvatora līdz dotās vietas paralēlei, izteiktu ekvatora jūdzēs un tās dotas &quot;jūras tabulās&quot;.

Kā redzams no pēdējās formulas, tad ''ω'' nav vajadzīgs, bet sasniedzamā punkta platums jāaprēķina, lai varētu izrakstīt meridionālās daļas un aprēķināt to starpību.

Ja nepieciešams aprēķināt distanci un kursu starp atstāto punktu un sasniegto punktu, aprēķinu veic pretējā secībā. Tomēr jāatceras, ka formulas dod pareizu rezultātu tikai loksodromiskajai distancei un kursam jeb kuģa pārvietošanās līnijai, kura krusto visus meridiānus zem viena un tā paša leņķa. Tā kā loksodroma neizsaka tuvāko distanci starp diviem punktiem uz sfēras virsmas, rakstiskā lagrēķina formulas izmanto nelielās distancēs, bet neizmanto šķērsojot [[Okeāns|okeānus]].&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 126. 133., 151. — 152., 179., 181. — 182., 184. — 185. lpp.&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāiet garām navigācijas ziņā svarīgākajiem krasta objektiem, jāmaina kurss, jāieslēdz vai jāizslēdz gaitas ugunis (saulrieta un saullēkta laikā, kad tos nav iespējams novērot, piemēram, apmākušos debesu dēļ), kā arī kad pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas jāatklājas krastam, iepriekš veicot lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To dara, pamatojoties uz varbūtējo vidējo kuģa ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas noteikšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Mūsdienas ==
Precīzu [[Pavadoņu navigācijas sistēma|pavadoņu navigācijas sistēmu]] attīstība ir sasniegusi tādu līmeni, ka precīza kuģa atrašanās vieta ir pieejama pastāvīgi. Tādēļ vairumā gadījumu cilvēku veikts lagrēķins vairs nav nepieciešams. Tomēr mūsdienās to izmanto, lai iegūtu sagaidāmo pozīciju (''estimated position (EP)'' — angļu val.) tajā brīdī, kad būs nepieciešams nākamo reizi atlikt uz kartes kuģa atrašanās vietu. Tādā veidā ir iespējams pārbaudīt vai laika periodā līdz nākamās pozīcijas atlikšanai, kuģis atradīsies drošībā attiecībā pret navigācijas ziņā bīstamām vietām.

Lagrēķins tiek plaši izmantots inerciālajās navigācijas sistēmās, kur kā sensori kalpo lineārie un leņķiskie [[Akselerometrs|akselerometri]]. Dažās inerciālajās navigācijas sistēmās ietilpst arī žiroskopiskie elementi, lai pilnīgi uzrādītu objekta leņķisko stāvokli. Pat tad, ja inerciālās navigācijas sistēmas nav, dažas integrētās navigācijas sistēmas&lt;ref&gt;Integrētā navigācijas sistēma ir sistēma, kura izveidota, lai novērtētu un apvienotu ienākošos datus no vairākiem sensoriem ar mērķi nodrošināt navigācijas informāciju, brīdinājumus par draudošām briesmām un indicētu informācijas uzticamības samazināšanos.&lt;/ref&gt; (''Integrated Navigation Systems (INS)'' — angļu val.) spēj aprēķināt kuģa atrašanās vietu izmantojot datus no žirokompasa, Doplera lagas un precīza pulksteņa, ja pavadoņu navigācijas sistēmas ir izgājušas no ierindas.&lt;ref&gt;Norris A. ''ECDIS and Positioning'' Nautical Institute, 2010. 17. lpp. {{ISBN|9781906915117}}&lt;/ref&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://msi.nga.mil/Publications/APN Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I.'' 2019. gada izdevums. Tās 2. daļas 9. nodaļa veltīta lagrēķinam.] {{en ikona}}
[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>ea85bx7x33xd28r17v7492p8fqkrt86</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apmeklētākās futbola spēles Latvijā kopš 1992. gada</title>
    <ns>0</ns>
    <id>512535</id>
    <revision>
      <id>4532135</id>
      <parentid>4529493</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:20:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>atjaunots</comment>
      <origin>4532135</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32557" sha1="3js98xu3hy3wex4kivogamwtpgljphc" xml:space="preserve">Šajā lapā tiek uzskaitītas apmeklētākās Latvijā notikušās [[Futbols|futbola]] spēles kopš 1992. gada, brīža, kad [[Latvijas Futbola federācija]] tika atjaunota [[FIFA|Starptautiskajā Futbola federāciju asociācijā]] un uzņemta [[UEFA|Eiropas Futbola asociāciju savienībā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/par-lff/|title=Par LFF|website=lff.lv|access-date=2022-05-25|language=}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Skatītāju skaits
!Mājinieki
!Viesi
!Datums
!Pilsēta
!Stadions
!Turnīrs
!class=&quot;unsortable&quot;|Atsauce
|-
|12 000
|[[Skonto FC|Skonto]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
|27.08.1997
|[[Rīga]]
|[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugava]]
|[[1997.—1998. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Otrā kvalifikācijas kārta|Čempionu līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/54222|title=Skonto vs. Barcelona|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134726/https://match.uefa.com/v4/matches/54222}}&lt;/ref&gt;
|-
|10 404
|[[Latvijas futbola izlase|Latvija]]
|[[Anglijas futbola izlase|Anglija]]
|14.10.2025
|Rīga
|Daugava
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8341663/anglija-sagrauj-latviju-un-izposta-futbola-svetkus-riga|title=Anglija sagrauj Latviju un izposta futbola svētkus Rīgā|website=Futbols|access-date=2025-10-15|date=2025-10-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|10 233
|[[RFS]]
|[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
|23.01.2025
|Rīga
|Daugava
|[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona#Līgas fāze|Eiropas līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v5/matches/2042203/|title=RFS vs. Ajax|website=uefa.com|access-date=2025-01-24|language=en|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;
|-
|10 000
|Latvija
|[[Krievijas futbola izlase|Krievija]]
|17.08.2005
|Rīga
|[[Skonto stadions|Skonto]]
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36561/report.html|title=Latvia vs. Russia|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023025234/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36561/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|10 000
|Latvija
|[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]
|02.06.2007
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2008 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/83726|title=Latvia vs. Spain|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134723/https://match.uefa.com/v4/matches/83726}}&lt;/ref&gt;
|-
|9 500
|Latvija
|[[Skotijas futbola izlase|Skotija]]
|05.10.1996
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1998 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8202/report.html|title=Latvia vs. Scotland|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2012-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120829062434/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8202/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|9 500
|Latvija
|[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]]
|04.09.2004
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36535/report.html|title=Latvia vs. Portugal|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023025134/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36535/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|9 200
|Latvija
|[[Austrijas futbola izlase|Austrija]]
|08.06.1997
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1998 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8215/report.html|title=Latvia vs. Austria|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2012-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20120902061446/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8215/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|9 200
|Latvija
|Skotija
|02.09.2000
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2002 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=4395/preliminaries/preliminary=3835/matches/match=19636/report.html|title=Latvia vs. Scotland|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2012-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20120828224812/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=4395/preliminaries/preliminary=3835/matches/match=19636/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|9 000
|Latvija
|[[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]]
|07.09.2002
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2004 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/68985|title=Latvia vs. Sweden|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134724/https://match.uefa.com/v4/matches/68985}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 800
|Latvija
|[[Turcijas futbola izlase|Turcija]]
|15.11.2003
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2004 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/73607|title=Latvia vs. Turkey|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134725/https://match.uefa.com/v4/matches/73607}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 800
|Latvija
|[[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]]
|07.09.2005
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36567/report.html|title=Latvia vs. Slovakia|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023021510/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36567/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 600
|Latvija
|[[Grieķijas futbola izlase|Grieķija]]
|10.09.2008
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2010 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042884/report.html|title=Latvia vs. Greece|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042422/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042884/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 600
|Latvija
|[[Šveices futbola izlase|Šveice]]
|09.09.2009
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2010 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042895/report.html|title=Latvia vs. Switzerland|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042617/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042895/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 502
|RFS
||[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
|03.10.2024
|Rīga
|Daugava
|[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona#Līgas fāze|Eiropas līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v5/matches/2042113|title=RFS vs. Galatasaray|website=uefa.com|access-date=2024-10-04|language=en|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 500
|Latvija
|Zviedrija
|01.09.1996
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1998 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8200/report.html|title=Latvia vs. Sweden|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2012-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20120905070419/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8200/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 500
|Latvija
|[[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]]
|13.10.2004
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36545/report.html|title=Latvia vs. Estonia|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023025154/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36545/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 203
|Latvija
|[[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburga]]
|30.03.2005
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36553/report.html|title=Latvia vs. Luxembourg|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023025219/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36553/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 179
|Latvija
|Portugāle
|09.06.2017
|Rīga
|Skonto
|[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2017687|title=Latvia vs. Portugal|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134723/https://match.uefa.com/v4/matches/2017687}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 124
|Latvija
||[[Dānijas futbola izlase|Dānija]]
|26.08.1992
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1994 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://allworldcup.narod.ru/1994/PROTOCOL/QUALIF/UEFA/G3/LVAVSDEN.HTM|title=Latvia vs. Denmark|website=allworldcup.narod.ru|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 087
|Latvija
|[[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]]
|12.06.2015
|Rīga
|Skonto
|[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2013946|title=Latvia vs. Netherlands|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134725/https://match.uefa.com/v4/matches/2013946}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 000
|Latvija
|[[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteina]]
|08.06.2005
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36558/report.html|title=Latvia vs. Liechtenstein|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023025229/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36558/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 956
|Latvija
|Grieķija
|07.09.2012
|Rīga
|Skonto
|[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182328/report.html|title=Latvia vs. Greece|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2013-10-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20131013052708/http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182328/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 913
|Latvija
|[[Čehijas futbola izlase|Čehija]]
|06.09.2015
|Rīga
|Skonto
|[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2013996|title=Latvia vs. Czech Republic|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134722/https://match.uefa.com/v4/matches/2013996}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 700
|Latvija
|[[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnija un Hercegovina]]
|07.06.2013
|Rīga
|Skonto
|[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182344/report.html|title=Latvia vs. Bosnia-Herzegovina|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2013-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20130618015000/http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182344/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 600
|Latvija
|[[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]]
|03.09.2010
|Rīga
|Skonto
|[[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2002262|title=Latvia vs. Croatia|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134730/https://match.uefa.com/v4/matches/2002262}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 587
|Latvija
|Šveice
|03.09.2017
|Rīga
|Skonto
|[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2017688|title=Latvia vs. Switzerland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134730/https://match.uefa.com/v4/matches/2017688}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 500
|Latvija
|[[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]
|30.04.2003
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2004 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/68993|title=Latvia vs. San Marino|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134731/https://match.uefa.com/v4/matches/68993}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 500
|Latvija
|Zviedrija
|02.09.2006
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2008 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/83710|title=Latvia vs. Sweden|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134733/https://match.uefa.com/v4/matches/83710}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 500
|Latvija
|Dānija
|06.06.2007
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2008 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/83730|title=Latvia vs. Denmark|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134729/https://match.uefa.com/v4/matches/83730}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 500
|Latvija
|[[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrija]]
|08.09.2007
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2008 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/83732|title=Latvia vs. Northern Ireland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134729/https://match.uefa.com/v4/matches/83732}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 311
|Latvija
|[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]]
|07.10.2000
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2002 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=4395/preliminaries/preliminary=3835/matches/match=19652/report.html|title=Latvia vs. Belgium|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2011-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20110408185512/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=4395/preliminaries/preliminary=3835/matches/match=19652/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 306
|Latvija
|[[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]]
|06.09.2013
|Rīga
|Skonto
|[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182357/report.html|title=Latvia vs. Lithuania|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2013-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20131020110602/http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182357/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 300
|[[FK Ventspils|Ventspils]]
|[[FC Zürich|Zürich]]
|19.08.2009
|Rīga
|Skonto
|[[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Izslēgšanas spēles|Čempionu līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2000346|title=Ventspils vs. Zürich|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134724/https://match.uefa.com/v4/matches/2000346}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 200
|Ventspils
|[[Berlīnes &quot;Hertha&quot;|Hertha]]
|03.12.2009
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2009–10 UEFA Europa League#Group stage|Eiropas līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2000865|title=Ventspils vs. Hertha|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134728/https://match.uefa.com/v4/matches/2000865}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 107
|Latvija
|[[Polijas futbola izlase|Polija]]
|10.10.2019
|Rīga
|Daugava
|[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2026223|title=Latvia vs. Poland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134728/https://match.uefa.com/v4/matches/2026223}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 100
|Latvija
|[[Izraēlas futbola izlase|Izraēla]]
|15.10.2008
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2010 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042878/report.html|title=Latvia vs. Israel|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042608/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042878/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 100
|[[Riga FC|Riga]]
|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|03.08.2022
|Rīga
|Skonto
|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona#3. kvalifikācijas kārta|Konferences līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2035413|title=Riga vs. Gil Vicente|website=uefa.com|access-date=2022-08-04|language=en|archive-date=2022-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220803201725/https://match.uefa.com/v4/matches/2035413/}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 055
|Riga
|[[FC København|Copenhagen]]
|29.08.2019
|Rīga
|Skonto
|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona#Izslēgšanas kārta|Eiropas līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2028138|title=Riga vs. Copenhagen|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134727/https://match.uefa.com/v4/matches/2028138}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 027
|Latvija
|[[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstāna]]
|13.10.2015
|Rīga
|Skonto
|[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2014065|title=Latvia vs. Kazakhstan|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134728/https://match.uefa.com/v4/matches/2014065}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 000
|Latvija
|[[Ukrainas futbola izlase|Ukraina]]
|15.08.2001
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rubenis|first=Miķelis|title=Latvijas futbolam 100|year=2006|publisher=Nordik|isbn=9984-792-27-7|page=222}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 000
|Latvija
|Krievija
|14.11.2001
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rubenis|first=Miķelis|title=Latvijas futbolam 100|year=2006|publisher=Nordik|isbn=9984-792-27-7|page=223}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 000
|Latvija
|[[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžāna]]
|06.06.2004
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref name=&quot;2004.gads&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rubenis|first=Miķelis|title=Latvijas futbolam 100|year=2006|publisher=Nordik|isbn=9984-792-27-7|page=231}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 000
|Latvija
|[[Velsas futbola izlase|Velsa]]
|18.08.2004
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rubenis|first=Miķelis|title=Latvijas futbolam 100|year=2006|publisher=Nordik|isbn=9984-792-27-7|page=232}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 000
|Skonto
|[[FBK Kaunas|Kaunas]]
|25.10.2008
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2008 Baltic League#Final|Baltijas līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticleague.com/fixtures/fix2008/f1/f1/|title=Skonto vs. Kaunas|website=balticleague.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2008-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20081028120147/http://www.balticleague.com/fixtures/fix2008/f1/f1/}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 897
|Latvija
|Lietuva
|12.08.1992
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1994 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://allworldcup.narod.ru/1994/PROTOCOL/QUALIF/UEFA/G3/LVAVSLTU.HTM|title=Latvia vs. Lithuania|website=allworldcup.narod.ru|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 800
|Latvija
||[[Islandes futbola izlase|Islande]]
|07.10.2006
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2008 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/83716|title=Latvia vs. Iceland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134727/https://match.uefa.com/v4/matches/83716}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 747
|RFS
||[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]
|15.09.2022
|Rīga
|Skonto
|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona#A_grupa|Konferences līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2035883|title=RFS vs. Hearts|website=uefa.com|access-date=2022-09-16|language=en|archive-date=2022-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220915225636/https://match.uefa.com/v4/matches/2035883/}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 747
|RFS
||[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
|03.11.2022
|Rīga
|Skonto
|Konferences līga
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2035885|title=RFS vs. Fiorentina|website=uefa.com|access-date=2022-11-04|language=en|archive-date=2022-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221103181543/https://match.uefa.com/v4/matches/2035885/}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 747
|Latvija
|Horvātija
|18.11.2023
|Rīga
|Skonto
||[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v5/matches/2036480|title=Latvia vs. Croatia|website=uefa.com|access-date=2023-11-21|language=en|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 711
|Latvija
||[[Moldovas futbola izlase|Moldova]]
|22.09.2022
|Rīga
|Skonto
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga#D līga|Nāciju līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2034527|title=Latvia vs. Moldova|website=uefa.com|access-date=2022-09-23|language=en|archive-date=2022-09-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220922182009/https://match.uefa.com/v4/matches/2034527/}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 700
|Latvija
|Luksemburga
|01.04.2009
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2010 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042872/report.html|title=Latvia vs. Luxembourg|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042634/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042872/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 500
|Skonto
|[[FK Liepājas Metalurgs|Baltika/Metalurgs]]
|11.05.1997
|Rīga
|Daugava
|[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-sk-liepajas-metalurgs-3420869/|title=Skonto : Metalurgs|website=lff.lv|access-date=2022-05-25|language=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 500
|Latvija
|Polija
|06.09.2003
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2004 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/68998|title=Latvia vs. Poland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134726/https://match.uefa.com/v4/matches/68998}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 500
|Latvija
|Islande
|28.04.2004
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref name=&quot;2004.gads&quot; /&gt;
|-
|6 500
|[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]
|Skonto
|31.10.2004
|[[Liepāja]]
|[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugava]]
|[[2004. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-skonto-fc-4756676/|title=Metalurgs : Skonto|website=lff.lv|access-date=2022-05-25|language=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 500
|Latvija
|[[Japānas futbola izlase|Japāna]]
|08.10.2005
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rubenis|first=Miķelis|title=Latvijas futbolam 100|year=2006|publisher=Nordik|isbn=9984-792-27-7|page=237}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 464
|Latvija
|Velsa
|11.09.2023
|Rīga
|Skonto
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2036412|title=Latvia vs. Wales|website=uefa.com|access-date=2023-09-12|language=en|archive-date=2023-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20230924225301/https://match.uefa.com/v4/matches/2036412}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 442
|Latvija
|Turcija
|13.10.2014
|Rīga
|Skonto
|[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2013876|title=Latvia vs. Turkey|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134727/https://match.uefa.com/v4/matches/2013876}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 354
|Latvija
|Islande
|10.10.2014
|Rīga
|Skonto
|[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2013849|title=Latvia vs. Iceland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134733/https://match.uefa.com/v4/matches/2013849}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 339
|Riga
|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]
|27.08.2026
|Rīga
|Skonto
|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona#Izslēgšanas kārta|Konferences līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v5/matches/2049273/|title=Riga vs. Klaksvík|website=uefa.com|access-date=2026-08-28|language=en|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 324
|Riga
|[[FC Twente|Twente]]
|17.08.2023
|Rīga
|Skonto
|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona#3. kvalifikācijas kārta|Konferences līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2038986|title=Riga vs. Twente|website=uefa.com|access-date=2023-08-18|language=en|archive-date=2023-08-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20230817223942/https://match.uefa.com/v4/matches/2038986/}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 287
|Latvija
|Turcija
|16.06.2023
|Rīga
|Skonto
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2036343|title=Latvia vs. Türkiye|website=uefa.com|access-date=2022-06-30|language=en|archive-date=2023-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230809132943/https://match.uefa.com/v4/matches/2036343}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 238
|Latvija
|[[Serbijas futbola izlase|Serbija]]
|06.09.2025
|Rīga
|Daugava
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#K_grupa|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v5/matches/2044231/|title=Latvia vs. Serbia|website=uefa.com|access-date=2025-09-09|language=en|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 220
|Latvija
|Spānija
|23.09.1992
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1994 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://allworldcup.narod.ru/1994/PROTOCOL/QUALIF/UEFA/G3/LVAVSESP.HTM|title=Latvia vs. Spain|website=allworldcup.narod.ru|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 149
|Latvija
||[[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalne]]
|02.10.2026
|Rīga
|Skonto
|[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga#C2 grupa|Nāciju līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v5/matches/2047958/|title=Latvia vs. Montenegro|website=uefa.com|access-date=2026-10-05|language=en|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 147
|Latvija
|Izraēla
|04.06.2011
|Rīga
|Skonto
|[[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2002264|title=Latvia vs. Israel|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134724/https://match.uefa.com/v4/matches/2002264}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 083
|Latvija
|[[Albānijas futbola izlase|Albānija]]
|10.06.2025
|Rīga
|Skonto
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#K_grupa|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v5/matches/2044206/|title=Latvia vs. Albania|website=uefa.com|access-date=2025-06-11|language=en|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 069
|Latvija
||[[Kipras futbola izlase|Kipra]]
|28.09.2026
|Rīga
|Skonto
|[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga#C2 grupa|Nāciju līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v5/matches/2047988/|title=Latvia vs. Cyprus|website=uefa.com|access-date=2026-09-29|language=en|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 050
|Riga
|[[Dundalk F.C.|Dundalk]]
|17.07.2019
|Rīga
|Skonto
|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#1. kvalifikācijas kārta|Čempionu līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2026961|title=Riga vs. Dundalk|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134723/https://match.uefa.com/v4/matches/2026961}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 013
|Riga
|[[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;|Śląsk]]
|24.07.2024
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2024–25 UEFA Conference League#Second qualifying round|Konferences līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v5/matches/2041134|title=Riga vs. Śląsk|website=uefa.com|access-date=2024-07-26|language=en|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 000
|Skonto
|[[Malmes FF|Malmö]]
|06.08.1996
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1996–97 UEFA Cup#Qualifying round|UEFA kauss]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/53070|title=Skonto vs. Malmö|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134730/https://match.uefa.com/v4/matches/53070}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 000
|Liepājas Metalurgs
|[[SC Braga|Braga]]
|17.09.1998
|Liepāja
|Daugava
|[[:en:1998–99 UEFA Cup Winners' Cup#First round|Kausu ieguvēju kauss]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/55812|title=Metalurgs vs. Braga|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134729/https://match.uefa.com/v4/matches/55812}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 000
|Ventspils
|[[Newcastle United FC|Newcastle United]]
|10.08.2006
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006–07 UEFA Cup#Second qualifying round|UEFA kauss]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/84603|title=Ventspils vs. Newcastle|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134731/https://match.uefa.com/v4/matches/84603}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 000
|Skonto
|Liepājas Metalurgs
|24.09.2006
|Rīga
|Skonto
|[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://arhivs.lff.lv/index.php/lv/news/2006/septembris/60|title=Skonto : Metalurgs|website=lff.lv|access-date=2022-05-25|language=|archive-date=2019-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20191210114525/http://arhivs.lff.lv/index.php/lv/news/2006/septembris/60}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 000
|Skonto
|[[:en:Portadown F.C.|Portadown]]
|08.07.2010
|Rīga
|Skonto
|[[2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona#1. kvalifikācijas kārta|Eiropas līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2002488|title=Skonto vs. Portadown|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605134726/https://match.uefa.com/v4/matches/2002488}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

[[Kategorija:Futbols Latvijā| ]]
[[Kategorija:UEFA| ]]
[[Kategorija:Latvijas futbola Virslīga| ]]</text>
      <sha1>3js98xu3hy3wex4kivogamwtpgljphc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ainārs Mežulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516971</id>
    <revision>
      <id>4531989</id>
      <parentid>4417531</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:24:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53420-19</username>
        <id>151356</id>
      </contributor>
      <origin>4531989</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9155" sha1="2cfv4k5l1nyrl438d0knasy8q5ftua1" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Ainārs Mežulis
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15531544840).jpg
| apraksts            = Ainārs Mežulis 2014. gadā
| att_izm = 275px
| amats = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]] 
| premjers = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]] 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[Smiltenes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Smiltenes novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums2 = {{dat|2009|07|1|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2014|11|3|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Valdis Zatlers]]
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Valdis Dombrovskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = ''amats izveidots''
| pēctecis2 = [[Gints Kukainis]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1962|3|18}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Smiltene|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Smiltene}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             =
* [[PSKP]]         
* [[Latvijas Ceļš]]
* [[Jaunais laiks]] &lt;small&gt;(?—2006)&lt;/small&gt;
* [[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007—2011)&lt;/small&gt;
* [[Reģionu alianse]] &lt;small&gt;(2013)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] &lt;small&gt;(kopš 2025)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte]]
| profesija           = [[filologs]], pedagogs
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Ainārs Mežulis''' (dzimis {{dat|1962|3|18}} [[Smiltene|Smiltenē]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Filoloģija|filologs]], pedagogs, sabiedriskais darbinieks un [[politiķis]]. Šobrīd viņš ir [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas Investīciju attīstības aģentūras]] pārstāvniecības vadītājs [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/smiltenes-novads/partiju-saraksts/zalo-un-zemnieku-savieniba-politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/20173-ainars-mezulis|title=Ainārs Mežulis - Zaļo un Zemnieku savienība, Politiskā partija &quot;Latvijas Reģionu Apvienība&quot; / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts un Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs. Bijis vairāku partiju biedrs, šobrīd pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]].

== Dzīvesgājums ==
1985. gadā absolvējis [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultāti]].

Pirms pievērsies pašvaldības darbam un politikai, A. Mežulis bijis [[latviešu valoda]]s skolotājs un [[Smiltenes ģimnāzija]]s direktors. Par skolas direktoru kļuvis 26 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/mazpilsetas-maksla-riga-13254448|title=Mazpilsētas māksla Rīgā|website=www.diena.lv|access-date=2023-03-24}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā A. Mežulis ir [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra]]s pārstāvniecības [[Ukraina|Ukrainā]] vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/filiale/liaa-parstavnieciba-ukraina|title=LIAA pārstāvniecība Ukrainā {{!}} Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|website=www.liaa.gov.lv|access-date=2023-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņa pārziņā ir daudzi ar atbalstu Ukrainai sasitīti jautājumi.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs kopš 1989. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}&lt;/ref&gt;

[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Mežulis tika ievēlēts Smiltenes pilsētas domē no saraksta &quot;Smiltenei&quot;. Tāpat vēlētāju atbalstu guvis arī [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada vēlēšanās]], kad tika ievēlēts no partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; saraksta, un tika ievēlēts arī par domes priekšsēdētāju. Šo amatu saglabāja arī pēc [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanām]].

Īslaicīgi pievienojies partijai &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;, no kuras gan 2006. gadā izstājies, 2007. gadā iestājoties [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmajā partijā]]. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēts Smiltenes novada domē, tagad no partijas [[LPP/LC]] saraksta, kā arī atkārtoti ievēlēts par domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/uz-velesanam-ar-citu-partijas-piederibu-663715|title=Uz vēlēšanām ar citu partijas piederību|website=www.diena.lv|access-date=2023-03-24}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā A. Mežulis izstājās no partijas LPP/LC. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja kā partijas &quot;[[Reģionu alianse]]&quot; biers, ievēlēts Smiltenes novada domē, ievēlēts par domes priekšsēdētāju.

Drīz pēc tam A. Mežulis kļuva par vēl citas partijas — [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS) — biedru un 2014. gadā tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. Parlamentā strādājis valsts pārvaldes un pašvaldības, ilgtspējīgas attīstības, valsts pārvaldes un pašvaldības komisijās. Darbojies arī izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sporta apakškomisijā, ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijā, valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/5AE8EB7CD52C0256C2257D7B0032D902?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Ainārs Mežulis - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt; No šī paša politiskā spēka kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā, taču netika ievēlēts.

2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Smiltenes novada domē no Latvijas Zemnieku savienības un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta. Darbojas kā domes finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas un Sociālo un veselības jautājumu pastāvīgās komitejas loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://smiltenesnovads.lv/pasvaldiba/sedes/deputati/|title=Deputāti|last=v2|first=Olegs Boldirevs v1, Emils Brass|website=Smiltene|access-date=2022-07-14|language=lv|archive-date=2022-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220525092039/https://smiltenesnovads.lv/pasvaldiba/sedes/deputati/}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā izstājies no Latvijas Zemnieku savienības, jo A. Mežuli LZS neapmierinot tas, ka daudzas lietas netiekot atklāti izrunātas. &quot;Ir faktori, kas jau sen bija jāatrisina,&quot; politiķis sacījis intervijā laikrakstam &quot;[[Latvijas avīze]]&quot;. Viņaprāt, šajā laikā nebija pieļaujama politiskā spēka šķelšanās. Tika arī izplatīta informācija, ka Saeimas vēlēšanās A. Mežulis neplāno kandidēt un citā partijā nestāsies, taču varētu iesaistīties uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] veidotajā [[Apvienotais saraksts|&quot;Apvienotajā sarakstā&quot;]].

2025. gadā iestājies [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]] un [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] kā partijas sarksta līderis ievēlēts Smiltenes novada domē. 2026. gada februārī deputāta mandātu nolicis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.02.2026-mandatu-nolicis-smiltenes-novada-domes-deputats-mezulis.a635467/|title=Mandātu nolicis Smiltenes novada domes deputāts Mežulis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mežulis, Ainārs}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas filologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Smiltenes novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>2cfv4k5l1nyrl438d0knasy8q5ftua1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532069</id>
      <parentid>4531989</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:27:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532069</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9168" sha1="g0e722ipdxp1062m0yjfx2l6wyofrpr" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Ainārs Mežulis
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15531544840).jpg
| apraksts            = Ainārs Mežulis 2014. gadā
| att_izm = 275px
| amats = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]] 
| premjers = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]] 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[Smiltenes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Smiltenes novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums2 = {{dat|2009|07|1|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2014|11|3|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Valdis Zatlers]]
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Valdis Dombrovskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = ''amats izveidots''
| pēctecis2 = [[Gints Kukainis]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1962|3|18}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Smiltene|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Smiltene}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             =
* [[PSKP]] &lt;small&gt;(1989)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Ceļš]]
* [[Jaunais laiks]] &lt;small&gt;(?—2006)&lt;/small&gt;
* [[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007—2011)&lt;/small&gt;
* [[Reģionu alianse]] &lt;small&gt;(2013)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] &lt;small&gt;(kopš 2025)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts Universitāte]]
| profesija           = [[filologs]], pedagogs
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Ainārs Mežulis''' (dzimis {{dat|1962|3|18}} [[Smiltene|Smiltenē]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Filoloģija|filologs]], pedagogs, sabiedriskais darbinieks un [[politiķis]]. Šobrīd viņš ir [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas Investīciju attīstības aģentūras]] pārstāvniecības vadītājs [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/smiltenes-novads/partiju-saraksts/zalo-un-zemnieku-savieniba-politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/20173-ainars-mezulis|title=Ainārs Mežulis - Zaļo un Zemnieku savienība, Politiskā partija &quot;Latvijas Reģionu Apvienība&quot; / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts un Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs. Bijis vairāku partiju biedrs, šobrīd pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]].

== Dzīvesgājums ==
1985. gadā absolvējis [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultāti]].

Pirms pievērsies pašvaldības darbam un politikai, A. Mežulis bijis [[latviešu valoda]]s skolotājs un [[Smiltenes ģimnāzija]]s direktors. Par skolas direktoru kļuvis 26 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/mazpilsetas-maksla-riga-13254448|title=Mazpilsētas māksla Rīgā|website=www.diena.lv|access-date=2023-03-24}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā A. Mežulis ir [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra]]s pārstāvniecības [[Ukraina|Ukrainā]] vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/filiale/liaa-parstavnieciba-ukraina|title=LIAA pārstāvniecība Ukrainā {{!}} Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|website=www.liaa.gov.lv|access-date=2023-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņa pārziņā ir daudzi ar atbalstu Ukrainai sasitīti jautājumi.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs kopš 1989. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}&lt;/ref&gt;

[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Mežulis tika ievēlēts Smiltenes pilsētas domē no saraksta &quot;Smiltenei&quot;. Tāpat vēlētāju atbalstu guvis arī [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada vēlēšanās]], kad tika ievēlēts no partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; saraksta, un tika ievēlēts arī par domes priekšsēdētāju. Šo amatu saglabāja arī pēc [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanām]].

Īslaicīgi pievienojies partijai &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;, no kuras gan 2006. gadā izstājies, 2007. gadā iestājoties [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmajā partijā]]. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēts Smiltenes novada domē, tagad no partijas [[LPP/LC]] saraksta, kā arī atkārtoti ievēlēts par domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/uz-velesanam-ar-citu-partijas-piederibu-663715|title=Uz vēlēšanām ar citu partijas piederību|website=www.diena.lv|access-date=2023-03-24}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā A. Mežulis izstājās no partijas LPP/LC. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja kā partijas &quot;[[Reģionu alianse]]&quot; biers, ievēlēts Smiltenes novada domē, ievēlēts par domes priekšsēdētāju.

Drīz pēc tam A. Mežulis kļuva par vēl citas partijas — [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS) — biedru un 2014. gadā tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. Parlamentā strādājis valsts pārvaldes un pašvaldības, ilgtspējīgas attīstības, valsts pārvaldes un pašvaldības komisijās. Darbojies arī izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sporta apakškomisijā, ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijā, valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/5AE8EB7CD52C0256C2257D7B0032D902?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Ainārs Mežulis - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt; No šī paša politiskā spēka kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā, taču netika ievēlēts.

2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Smiltenes novada domē no Latvijas Zemnieku savienības un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta. Darbojas kā domes finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas un Sociālo un veselības jautājumu pastāvīgās komitejas loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://smiltenesnovads.lv/pasvaldiba/sedes/deputati/|title=Deputāti|last=v2|first=Olegs Boldirevs v1, Emils Brass|website=Smiltene|access-date=2022-07-14|language=lv|archive-date=2022-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220525092039/https://smiltenesnovads.lv/pasvaldiba/sedes/deputati/}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā izstājies no Latvijas Zemnieku savienības, jo A. Mežuli LZS neapmierinot tas, ka daudzas lietas netiekot atklāti izrunātas. &quot;Ir faktori, kas jau sen bija jāatrisina,&quot; politiķis sacījis intervijā laikrakstam &quot;[[Latvijas avīze]]&quot;. Viņaprāt, šajā laikā nebija pieļaujama politiskā spēka šķelšanās. Tika arī izplatīta informācija, ka Saeimas vēlēšanās A. Mežulis neplāno kandidēt un citā partijā nestāsies, taču varētu iesaistīties uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] veidotajā [[Apvienotais saraksts|&quot;Apvienotajā sarakstā&quot;]].

2025. gadā iestājies [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]] un [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] kā partijas sarksta līderis ievēlēts Smiltenes novada domē. 2026. gada februārī deputāta mandātu nolicis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.02.2026-mandatu-nolicis-smiltenes-novada-domes-deputats-mezulis.a635467/|title=Mandātu nolicis Smiltenes novada domes deputāts Mežulis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mežulis, Ainārs}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas filologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Smiltenes novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>g0e722ipdxp1062m0yjfx2l6wyofrpr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Siliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516996</id>
    <revision>
      <id>4531985</id>
      <parentid>4452310</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:19:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53420-19</username>
        <id>151356</id>
      </contributor>
      <origin>4531985</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5856" sha1="rpyi19tol62hl34525eaeduk7nwhjql" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Siliņš
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530953488).jpg
| apraksts            = Andris Siliņš 2014. gadā.
| att_izm = 275px
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1945|4|22}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ķekava|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ķekava}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[PSKP]]&lt;small&gt;(1969-?)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = 
| profesija           = [[ekonomists]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Andris Siliņš''' (dzimis {{dat|1945|4|22|}} [[Ķekava|Ķekavā]]) ir [[ekonomists]], sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A9D04B2E2B9161E6C2257D7B0032D8FF?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Andris Siliņš - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt; Bijis Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==
A. Siliņš bija pirmais [[Latvijas brīvo arodbiedrību savienība]]s priekšsēdētājs. Pirms ievēlēšanas Saeimā bijis [[Valsts nodarbinātības aģentūra]]s direktors, strādājis [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] struktūrvienībās un vadījis Grāmatvedības un finanšu koledžu.

2013. gadā ievēlēts par Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju, stājoties [[Aina Verze|Ainas Verzes]] vietā.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs kopš 1969. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}&lt;/ref&gt;

2014. gadā A. Siliņš kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, pamatojot to: “bez politikas tos jautājumus, ar ko nodarbojas Pensionāru federācija, atrisināt nevar. Iespaidot lēmumu pieņemšanu, ja izdodas tikt Saeimā, tas ir daudz efektīvāk.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lpf-lideris-silins-rudeni-startes-saeimas-velesanas-no-zzs-saraksta|title=LPF līderis Siliņš rudenī startēs Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]], bet nav bijis kādas no apvienībā ietilpstošajām partijām biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5959406/deputats-silins-nolemis-nekandidet-saeimas-velesanas|title=Deputāts Siliņš nolēmis nekandidēt Saeimas vēlēšanās|website=TVNET|access-date=2022-07-14|date=2018-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] sāka pārbaudi par Saeimas deputāta A. Siliņa rīcību, reklamējot &quot;[[PNB Banka|Norvik bankas]]&quot; sniegtos pakalpojumus. Bankas reklāmas bukletā pie Siliņa portreta viņš pieteikts tikai kā LPF priekšsēdētājs un nekur nav minēts, ka viņš ir arī Saeimas deputāts. Vienlaikus politiķis apgalvoja, ka reklāmas bukletu ar savu seju viņš redzot pirmo reizi: “Tā ir mana bilde, un tas ir mans teksts, ko teicu mūsu, pensionāru, avīzītei. Bet man nebija ne jausmas, ka tas tiek izmantots arī šādām publikācijām. Ar mani tas nav saskaņots, un samaksu par to neesmu saņēmis!” Jautāts, kā vērtē savu partneru &quot;Norvik bankas&quot; rīcību, bez saskaņošanas izmantojot viņa tekstu un seju, deputāts atbildēja: “Īsti korekti tas nav. Nāksies šo jautājumu pārrunāt.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/deputats-norvik-bankas-reklamas-seja|title=Deputāts – “Norvik bankas” reklāmas seja|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā paziņojis, ka nolēmis nekandidēt [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Politiķis skaidroja, ka vairāk nekā desmit gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas nolēmis &quot;beidzot sākt atpūsties&quot;.

Par spīti šim paziņojumam, A. Siliņš 2022. gadā kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no ZZS saraksta, taču netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2024-12-28}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņu neievēlēja arī [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]], kur A. Siliņš kandidēja uz vietu [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Siliņš, Andris}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ķekavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>rpyi19tol62hl34525eaeduk7nwhjql</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532067</id>
      <parentid>4531985</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:22:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>ZZS nav partija.</comment>
      <origin>4532067</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5878" sha1="cxpvqgswcmd4i5vm5fosa0p1kk35i1k" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Siliņš
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530953488).jpg
| apraksts            = Andris Siliņš 2014. gadā.
| att_izm = 275px
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1945|4|22}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ķekava|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ķekava}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[PSKP]]&lt;small&gt;(1969—?)&lt;/small&gt;
| apvienība           = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = 
| profesija           = [[ekonomists]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Andris Siliņš''' (dzimis {{dat|1945|4|22|}} [[Ķekava|Ķekavā]]) ir [[ekonomists]], sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A9D04B2E2B9161E6C2257D7B0032D8FF?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Andris Siliņš - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt; Bijis Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==
A. Siliņš bija pirmais [[Latvijas brīvo arodbiedrību savienība]]s priekšsēdētājs. Pirms ievēlēšanas Saeimā bijis [[Valsts nodarbinātības aģentūra]]s direktors, strādājis [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] struktūrvienībās un vadījis Grāmatvedības un finanšu koledžu.

2013. gadā ievēlēts par Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju, stājoties [[Aina Verze|Ainas Verzes]] vietā.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs kopš 1969. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}&lt;/ref&gt;

2014. gadā A. Siliņš kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, pamatojot to: “bez politikas tos jautājumus, ar ko nodarbojas Pensionāru federācija, atrisināt nevar. Iespaidot lēmumu pieņemšanu, ja izdodas tikt Saeimā, tas ir daudz efektīvāk.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lpf-lideris-silins-rudeni-startes-saeimas-velesanas-no-zzs-saraksta|title=LPF līderis Siliņš rudenī startēs Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]], bet nav bijis kādas no apvienībā ietilpstošajām partijām biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5959406/deputats-silins-nolemis-nekandidet-saeimas-velesanas|title=Deputāts Siliņš nolēmis nekandidēt Saeimas vēlēšanās|website=TVNET|access-date=2022-07-14|date=2018-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] sāka pārbaudi par Saeimas deputāta A. Siliņa rīcību, reklamējot &quot;[[PNB Banka|Norvik bankas]]&quot; sniegtos pakalpojumus. Bankas reklāmas bukletā pie Siliņa portreta viņš pieteikts tikai kā LPF priekšsēdētājs un nekur nav minēts, ka viņš ir arī Saeimas deputāts. Vienlaikus politiķis apgalvoja, ka reklāmas bukletu ar savu seju viņš redzot pirmo reizi: “Tā ir mana bilde, un tas ir mans teksts, ko teicu mūsu, pensionāru, avīzītei. Bet man nebija ne jausmas, ka tas tiek izmantots arī šādām publikācijām. Ar mani tas nav saskaņots, un samaksu par to neesmu saņēmis!” Jautāts, kā vērtē savu partneru &quot;Norvik bankas&quot; rīcību, bez saskaņošanas izmantojot viņa tekstu un seju, deputāts atbildēja: “Īsti korekti tas nav. Nāksies šo jautājumu pārrunāt.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/deputats-norvik-bankas-reklamas-seja|title=Deputāts – “Norvik bankas” reklāmas seja|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā paziņojis, ka nolēmis nekandidēt [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Politiķis skaidroja, ka vairāk nekā desmit gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas nolēmis &quot;beidzot sākt atpūsties&quot;.

Par spīti šim paziņojumam, A. Siliņš 2022. gadā kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no ZZS saraksta, taču netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2024-12-28}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņu neievēlēja arī [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]], kur A. Siliņš kandidēja uz vietu [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Siliņš, Andris}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ķekavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>cxpvqgswcmd4i5vm5fosa0p1kk35i1k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532068</id>
      <parentid>4532067</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:22:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532068</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5879" sha1="9axbhx11rjo8k9gt9hpahpcwc0gcvlz" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Siliņš
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530953488).jpg
| apraksts            = Andris Siliņš 2014. gadā.
| att_izm = 275px
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1945|4|22}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ķekava|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Ķekava}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[PSKP]] &lt;small&gt;(1969—?)&lt;/small&gt;
| apvienība           = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = 
| profesija           = [[ekonomists]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Andris Siliņš''' (dzimis {{dat|1945|4|22|}} [[Ķekava|Ķekavā]]) ir [[ekonomists]], sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A9D04B2E2B9161E6C2257D7B0032D8FF?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Andris Siliņš - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt; Bijis Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==
A. Siliņš bija pirmais [[Latvijas brīvo arodbiedrību savienība]]s priekšsēdētājs. Pirms ievēlēšanas Saeimā bijis [[Valsts nodarbinātības aģentūra]]s direktors, strādājis [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] struktūrvienībās un vadījis Grāmatvedības un finanšu koledžu.

2013. gadā ievēlēts par Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju, stājoties [[Aina Verze|Ainas Verzes]] vietā.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs kopš 1969. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}&lt;/ref&gt;

2014. gadā A. Siliņš kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, pamatojot to: “bez politikas tos jautājumus, ar ko nodarbojas Pensionāru federācija, atrisināt nevar. Iespaidot lēmumu pieņemšanu, ja izdodas tikt Saeimā, tas ir daudz efektīvāk.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lpf-lideris-silins-rudeni-startes-saeimas-velesanas-no-zzs-saraksta|title=LPF līderis Siliņš rudenī startēs Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]], bet nav bijis kādas no apvienībā ietilpstošajām partijām biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5959406/deputats-silins-nolemis-nekandidet-saeimas-velesanas|title=Deputāts Siliņš nolēmis nekandidēt Saeimas vēlēšanās|website=TVNET|access-date=2022-07-14|date=2018-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] sāka pārbaudi par Saeimas deputāta A. Siliņa rīcību, reklamējot &quot;[[PNB Banka|Norvik bankas]]&quot; sniegtos pakalpojumus. Bankas reklāmas bukletā pie Siliņa portreta viņš pieteikts tikai kā LPF priekšsēdētājs un nekur nav minēts, ka viņš ir arī Saeimas deputāts. Vienlaikus politiķis apgalvoja, ka reklāmas bukletu ar savu seju viņš redzot pirmo reizi: “Tā ir mana bilde, un tas ir mans teksts, ko teicu mūsu, pensionāru, avīzītei. Bet man nebija ne jausmas, ka tas tiek izmantots arī šādām publikācijām. Ar mani tas nav saskaņots, un samaksu par to neesmu saņēmis!” Jautāts, kā vērtē savu partneru &quot;Norvik bankas&quot; rīcību, bez saskaņošanas izmantojot viņa tekstu un seju, deputāts atbildēja: “Īsti korekti tas nav. Nāksies šo jautājumu pārrunāt.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/deputats-norvik-bankas-reklamas-seja|title=Deputāts – “Norvik bankas” reklāmas seja|website=LA.LV|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā paziņojis, ka nolēmis nekandidēt [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Politiķis skaidroja, ka vairāk nekā desmit gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas nolēmis &quot;beidzot sākt atpūsties&quot;.

Par spīti šim paziņojumam, A. Siliņš 2022. gadā kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no ZZS saraksta, taču netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2024-12-28}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņu neievēlēja arī [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]], kur A. Siliņš kandidēja uz vietu [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Siliņš, Andris}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ķekavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>9axbhx11rjo8k9gt9hpahpcwc0gcvlz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Skujiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517003</id>
    <revision>
      <id>4532001</id>
      <parentid>4419633</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:34:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53420-19</username>
        <id>151356</id>
      </contributor>
      <origin>4532001</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6869" sha1="9txmne8m0b8w8rf5xz9qy9ve3ujwq0o" xml:space="preserve">{{kategorija:12. Saeima}}
{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Valdis Skujiņš
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530953438).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts            = Valdis Skujiņš 2014. gadā
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1951|8|23|N|bez}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = 
* [[PSKP]]
* [[Liepājas partija]] 
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Liepājas Pedagoģijas akadēmija]]
| profesija           = [[mūziķis]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Valdis Skujiņš''' (dzimis 1951. gada 23. augustā [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] mūziķis, mūzikas producents, tūrisma speciālists un [[politiķis]], muzikālā ansambļa &quot;[[Credo (grupa)|Credo]]&quot; dibinātājs. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, pārstāv [[Liepājas partija|Liepājas partiju]].

== Dzīvesgājums ==
1969. gadā absolvējis [[Liepājas Raiņa vidusskola|Liepājas 6.vidusskolu]], 1977. gadā — [[Liepājas Mūzikas vidusskola|Liepājas Mūzikas vidusskolu]] ar tautas instrumentu orķestra vadītāja kvalifikāciju — skolotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/65-gadu-jubileju-svin-muzikis-valdis-skujins/|title=65 gadu jubileju svin mūziķis Valdis Skujiņš|website=irliepaja.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā absolvējis [[Liepājas Universitāte|Liepājas Pedagoģijas akadēmiju]] tūrisma vadības specialitātē.

1999. gadā V. Skujiņš kļuva par Liepājas pilsētas izpilddirektora vietnieku.

Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 2023. gada 4. aprīļa lēmumu iecelts par [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/valdim-skujinam-pieskirts-triju-zvaigznu-ordenis/|title=Valdim Skujiņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-12-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}&lt;/ref&gt;

[[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] V. Skujiņš tika ievēlēts [[Liepājas dome|Liepājas domē]] no [[Liepājas partija]]s. Tāpat vēlētāji atbalstīja viņa kandidatūru arī [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību]] vēlēšanās.

2014. gadā V. Skujiņš tika [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, kuras sarakstā kandidēja Liepājas partijas pārstāvji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/395ACA521F7CCA51C2257D7B0032D94C?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Valdis Skujiņš - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā kandidējis arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] un minējis: &quot;ja kultūras un izglītības cilvēki, kā arī sabiedrības daļa, kas jau nopelnījusi savu brīvo statusu, bet joprojām vēlas būt aktīvi un godam veikt savu profesionālo pienākumu, uzskata, ka varu kalpot viņiem pa prātam, tad esmu gatavs turpināt!&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/liepajas-partija-virza-piecus-kandidatus-saeimas-velesanam/|title=&amp;quot;Liepājas partija&amp;quot; virza piecus kandidātus Saeimas vēlēšanām|website=irliepaja.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču nav ticis ievēlēts. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu neguva [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, kur Liepājas partija bija apvienības &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot; dalībniece.

=== Muzikālā darbība ===

Spēlējis grupās &quot;Senči&quot; (skolas ansamblis Jāņa Liepiņa vadībā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/muzikim-grupas-credo-dibinatajam-valdim-skujinam-65.a72704/|title=Mūziķim, grupas Credo dibinātājam Valdim Skujiņam - 65!|website=lr2.lsm.lv|access-date=2025-12-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;, pēc dienesta armijā — &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; (grupas pirmajā sastāvā [[Juris Pavītols|Jura Pavītola]] vadībā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.rekurzeme.lv/raksts/32294|title=Rekurzeme.lv arhīvs|website=arhivs.rekurzeme.lv|access-date=2025-12-18}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, pēc &quot;Līvu&quot; pamešanas 1974. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/nosu-atslega/musu-bija-daudz.a198193/|title=„Mūsu bija daudz!”|website=lr2.lsm.lv|access-date=2025-12-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; dibināja grupu &quot;[[Credo (grupa)|Credo]]&quot; (grupas nosaukums oficiāli apstiprināts tikai 1979. gadā), kura darbojās Kokapstrādes kombinātā &quot;Baltija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/muzikim-grupas-credo-dibinatajam-valdim-skujinam-65.a72704/|title=Mūziķim, grupas Credo dibinātājam Valdim Skujiņam - 65!|website=lr2.lsm.lv|access-date=2025-12-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

90. gados Valdis Skujiņš vadījis pārraides Liepājas Radio un Rietumu Radio.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/aktiva-zona/rietumu-radio-uzlabots-un-atverts-ikvienam/|title=“Rietumu radio” – uzlabots un atvērts ikvienam|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-12-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skujiņš, Valdis}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Liepājas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]</text>
      <sha1>9txmne8m0b8w8rf5xz9qy9ve3ujwq0o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Trupovnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517006</id>
    <revision>
      <id>4531996</id>
      <parentid>4484146</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:28:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53420-19</username>
        <id>151356</id>
      </contributor>
      <origin>4531996</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7550" sha1="hejawgq4lw5o1gzgygvphn5venado07" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Jānis Trupovnieks
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887).jpg
| apraksts            = Jānis Trupovnieks 2014. gadā
| att_izm = 275px
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Balvu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Balvu novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2009|7|01|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2011|2|10|N|bez}}
| term_sākums2 = {{dat|2025|6|20|N|bez}}
| term_beigas2 = ''pašlaik''
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
* [[Valdis Zatlers]] 
| premjers = 
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis = ''amats izveidots''
| pēctecis = [[Andris Kazinovskis]]
| prezidents2 =
* [[Edgars Rinkevičs]] 
| premjers2 = 
* [[Evika Siliņa]] 
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis2 = [[Sergejs Maksimovs]]
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|4}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Balvi|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Kubulu pagasts}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = 
* [[PSKP]]
* [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|DP Saimnieks]]
* [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]]
* [[Latvijas Zaļā partija]] &lt;small&gt;(kopš 2013)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = 
* [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]]
* [[Daugavpils Universitāte]]
| profesija           = [[inženieris]], [[politiķis]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Jānis Trupovnieks''' (dzimis 1961. gada 4. maijā [[Balvi|Balvos]]) ir [[Latvieši|latviešu]] inženieris un politiķis, pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]]. Šobrīd [[Balvu novads|Balvu novada]] domes priekšsēdētājs. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, kā arī ilgstoši vadījis Balvu pilsētas un novada pašvaldību.

== Dzīvesgājums ==
1984. ieguvis autoceļu inženiera kvalifikāciju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]], 2000. gadā Latvijas banku speciālista kvalifikāciju Komercbanku asociācijas konsultāciju un mācību centrā, bet 2011. gadā [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] profesionālo maģistra grādu sabiedrības pārvaldē un iestāžu vadītāja kvalifikāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/janis-trupovnieks|title=CVK profils|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt;

Bijis biedrību &quot;Šeit un tagad&quot;, &quot;Mednieku un makšķernieku klubs &quot;Kubuli&quot;&quot;, &quot;Balvu mednieku un makšķernieku biedrība&quot; valžu loceklis.

2022. gadā iecelts SIA &quot;Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība&quot; valdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9520/balvu-un-gulbenes-slimnicu-apvieniba-valde-darbu-sacis-balvu-novada-domes-deputats-janis-trupovnieks|title=&quot;Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība&amp;quot; valdē darbu sācis Balvu novada domes deputāts Jānis Trupovnieks|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2022-07-14|date=2022-03-18|language=lv|archive-date=2022-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20221005110605/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9520/balvu-un-gulbenes-slimnicu-apvieniba-valde-darbu-sacis-balvu-novada-domes-deputats-janis-trupovnieks}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs kopš 1989. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}&lt;/ref&gt;

[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Trupovnieks nesekmīgi kandidēja uz vietu Balvu pilsētas domē no [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|Demokrātiskās partijas &quot;Saimnieks&quot;]] saraksta. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] pirmo reizi tika ievēlēts Balvu pilsētas domē no partijas &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot; saraksta, kā arī tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Amatu saglabājis arī pēc [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005.]] un [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada]] pašvaldību vēlēšanām.

2011. gadā viņš zaudēja Balvu novada domes priekšsēdētāja amatu [[Andris Kazinovskis|Andrim Kazinovskim]]. 2013. gadā iestājies [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]] un tika [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] Balvu novada domē. Bijis Latvijas Zaļās partijas Balvu nodaļas vadītājs.

2014. gadā J. Trupovnieks nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, taču drīz vien kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] vietā uz laiku, kamēr viņš pildīja ministra pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A8E9C82F4F5E51E0C2257D7B0032D91D?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Jānis Trupovnieks - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt; Kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā, taču netika ievēlēts.

[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Trupovnieku ievēlēja Balvu novada domē no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta. Kandidēja arī 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot;, bet netika ievēlēts.

2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Balvu novada domē no Latvijas Zaļās partijas saraksta. Pirmajā domes sēdē atkārtoti ievēlēts par Balvu novada domes priekšsēdētāju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = ''amats izveidots''&lt;br /&gt;[[Sergejs Maksimovs]]
| virsraksts = [[Balvu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Balvu novada domes priekšsēdētājs]] 
| periods = {{dat|2009|7|01|N}} — {{dat|2011|2|10|N}}&lt;br /&gt;{{dat|2025|6|20|N}} — ''pašlaik''
| pēc = [[Andris Kazinovskis]]&lt;br /&gt;''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}
{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Trupovnieks, Jānis}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Balvos dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]]
[[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Balvu novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>hejawgq4lw5o1gzgygvphn5venado07</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532070</id>
      <parentid>4531996</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:29:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532070</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7572" sha1="jgdf0s1rui6qbni14l9tvwdgvtn952b" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Jānis Trupovnieks
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887).jpg
| apraksts            = Jānis Trupovnieks 2014. gadā
| att_izm = 275px
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Balvu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Balvu novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2009|7|01|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2011|2|10|N|bez}}
| term_sākums2 = {{dat|2025|6|20|N|bez}}
| term_beigas2 = ''pašlaik''
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
* [[Valdis Zatlers]] 
| premjers = 
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis = ''amats izveidots''
| pēctecis = [[Andris Kazinovskis]]
| prezidents2 =
* [[Edgars Rinkevičs]] 
| premjers2 = 
* [[Evika Siliņa]] 
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis2 = [[Sergejs Maksimovs]]
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|4}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Balvi|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Kubulu pagasts}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = 
* [[PSKP]] &lt;small&gt;(1989)&lt;/small&gt;
* [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|DP Saimnieks]]
* [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]]
* [[Latvijas Zaļā partija]] &lt;small&gt;(kopš 2013)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = 
* [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]]
* [[Daugavpils Universitāte]]
| profesija           = [[inženieris]], [[politiķis]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Jānis Trupovnieks''' (dzimis 1961. gada 4. maijā [[Balvi|Balvos]]) ir [[Latvieši|latviešu]] inženieris un politiķis, pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]]. Šobrīd [[Balvu novads|Balvu novada]] domes priekšsēdētājs. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, kā arī ilgstoši vadījis Balvu pilsētas un novada pašvaldību.

== Dzīvesgājums ==
1984. ieguvis autoceļu inženiera kvalifikāciju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]], 2000. gadā Latvijas banku speciālista kvalifikāciju Komercbanku asociācijas konsultāciju un mācību centrā, bet 2011. gadā [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] profesionālo maģistra grādu sabiedrības pārvaldē un iestāžu vadītāja kvalifikāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/janis-trupovnieks|title=CVK profils|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt;

Bijis biedrību &quot;Šeit un tagad&quot;, &quot;Mednieku un makšķernieku klubs &quot;Kubuli&quot;&quot;, &quot;Balvu mednieku un makšķernieku biedrība&quot; valžu loceklis.

2022. gadā iecelts SIA &quot;Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība&quot; valdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9520/balvu-un-gulbenes-slimnicu-apvieniba-valde-darbu-sacis-balvu-novada-domes-deputats-janis-trupovnieks|title=&quot;Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība&amp;quot; valdē darbu sācis Balvu novada domes deputāts Jānis Trupovnieks|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2022-07-14|date=2022-03-18|language=lv|archive-date=2022-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20221005110605/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9520/balvu-un-gulbenes-slimnicu-apvieniba-valde-darbu-sacis-balvu-novada-domes-deputats-janis-trupovnieks}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs kopš 1989. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}&lt;/ref&gt;

[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Trupovnieks nesekmīgi kandidēja uz vietu Balvu pilsētas domē no [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|Demokrātiskās partijas &quot;Saimnieks&quot;]] saraksta. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] pirmo reizi tika ievēlēts Balvu pilsētas domē no partijas &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot; saraksta, kā arī tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Amatu saglabājis arī pēc [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005.]] un [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada]] pašvaldību vēlēšanām.

2011. gadā viņš zaudēja Balvu novada domes priekšsēdētāja amatu [[Andris Kazinovskis|Andrim Kazinovskim]]. 2013. gadā iestājies [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]] un tika [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] Balvu novada domē. Bijis Latvijas Zaļās partijas Balvu nodaļas vadītājs.

2014. gadā J. Trupovnieks nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, taču drīz vien kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] vietā uz laiku, kamēr viņš pildīja ministra pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A8E9C82F4F5E51E0C2257D7B0032D91D?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Jānis Trupovnieks - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt; Kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā, taču netika ievēlēts.

[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Trupovnieku ievēlēja Balvu novada domē no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta. Kandidēja arī 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot;, bet netika ievēlēts.

2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Balvu novada domē no Latvijas Zaļās partijas saraksta. Pirmajā domes sēdē atkārtoti ievēlēts par Balvu novada domes priekšsēdētāju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = ''amats izveidots''&lt;br /&gt;[[Sergejs Maksimovs]]
| virsraksts = [[Balvu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Balvu novada domes priekšsēdētājs]] 
| periods = {{dat|2009|7|01|N}} — {{dat|2011|2|10|N}}&lt;br /&gt;{{dat|2025|6|20|N}} — ''pašlaik''
| pēc = [[Andris Kazinovskis]]&lt;br /&gt;''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}
{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Trupovnieks, Jānis}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Balvos dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]]
[[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Balvu novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>jgdf0s1rui6qbni14l9tvwdgvtn952b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienotais saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517533</id>
    <revision>
      <id>4531910</id>
      <parentid>4531763</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:04:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4531910</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8015" sha1="1utvucdf2e84nhehy5vk749l2m4a36d" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name          = Apvienotais saraksts
|logo          = [[Attēls:ApvienotaisSaraksts.png|200px]]
|leader        = [[Edgars Tavars]], [[Edvards Smiltēns]]
|colorcode     = #ffa800
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2022}}
|ideology      = 
* [[Reģionālisms]]
* [[Zaļais konservatīvisms]]
|position      = 
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecrgroup.eu/article/ecr_grows_to_77_seats_after_first_parliamentary_group_meeting|title=ECR grows to 77 seats after first parliamentary group meeting // ECR Group|website=ECR Group|access-date=2024-07-09}}&lt;/ref&gt;
|colours       = {{krāsa|#ffa800}} [[oranžā krāsa]]
|merged        = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]&lt;br /&gt;[[Liepājas partija]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#ffa800}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#ffa800}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|4|60|hex=#ffa800}}
|website       = {{URL|http://www.apvienotaissaraksts.lv}}
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 2108{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''&quot;Apvienotais saraksts&quot;''' (pilnais nosaukums '''&quot;Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;''') ir 2022. gadā izveidota politiskā apvienība startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; Apvienotā saraksta vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] vēlētājiem, un šajā spektrā atradās tuvāk &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai &quot;[[Progresīvie]]&quot; vēlētājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
“Apvienotajā sarakstā” apvienojās uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība &quot;Apvienotais Latvijas saraksts&quot; (no 2023. līdz 2026. gada februārim — biedrība &quot;U18&quot;, šobrīd — &quot;Latvijas Restarts&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40008317099|title=Latvijas Restarts, 40008317099, Iepriekšējie nosaukumi|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft  IT|website=Lursoft  IT|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]].
Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva [[Edvards Smiltēns]] un [[Edgars Tavars]], par premjerministra amata kandidātu nosauca Uldi Pīlēnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385866-oficiali-registreta-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts.htm|title=Oficiāli reģistrēta partiju apvienība &quot;Apvienotais saraksts&quot;|website=nra.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&quot;Apvienotajam sarakstam&quot; bija četri ministru portfeļi [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā]] — [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministra]], [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] un [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] portfeļi. &quot;Apvienotā saraksta&quot; deputāts [[Edvards Smiltēns]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, bija otra augstākā Latvijas valsts amatpersona.
Pēc Kariņa valdības atkāpšanās &quot;Apvienotais saraksts&quot; izvēlējās darboties opozīcijā un sekojošajā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] nebija pārstāvēts, E. Smiltēns zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]], taču viņš turpināja darboties Saeimas prezidijā.
2023. gada 25. septembrī mira Saeimas deputāts [[Atis Deksnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis|title=Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā no &quot;Apvienotā saraksta&quot; Saeimas frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], turpinot strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] arī valdībā, kurā &quot;Apvienotais saraksts&quot; vairs nepiedalījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja|title=Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. maijā bezpartijiskais deputāts no &quot;Apvienotā saraksta&quot; [[Andris Kulbergs]] kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]]. Viņa vadītajā [[Kulberga Ministru kabinets|Ministru kabinetā]] trīs ministru posteņi ir &quot;Apvienotajam sarakstam&quot; — finanšu ministrs ([[Māris Kučinskis]]), tieslietu ministrs ([[Edvards Smiltēns]]) un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ([[Edgars Tavars]]).

Pirms 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] apvienībai pievienojās partija &quot;[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]&quot;, kas noslēdza sadarbības līgumu ar LRA.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8493099/kardiologs-skride-kandides-saeimas-velesanas|title=Kardiologs Skride kandidēs Saeimas vēlēšanās|website=Apollo.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] apvienība ieguva 35,28% procentu vēlētāju atbalstu un 41 vietu Saeimā, kas ir visvairāk iegūtais mandātu skaits, kādam vienam sarakstam Latvijas vēsturē.

== Vēlēšanas ==

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 8,18
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|
|}

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,01
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#ffa800}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 35,28
| {{Infobox political party/seats|41|100|hex=#ffa800}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}


{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>1utvucdf2e84nhehy5vk749l2m4a36d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531953</id>
      <parentid>4531910</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:39:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēlēšanas */ šķiet precīzāk.</comment>
      <origin>4531953</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8078" sha1="q641tp1f0dy43gil9t8cbwlhbme7n25" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name          = Apvienotais saraksts
|logo          = [[Attēls:ApvienotaisSaraksts.png|200px]]
|leader        = [[Edgars Tavars]], [[Edvards Smiltēns]]
|colorcode     = #ffa800
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2022}}
|ideology      = 
* [[Reģionālisms]]
* [[Zaļais konservatīvisms]]
|position      = 
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecrgroup.eu/article/ecr_grows_to_77_seats_after_first_parliamentary_group_meeting|title=ECR grows to 77 seats after first parliamentary group meeting // ECR Group|website=ECR Group|access-date=2024-07-09}}&lt;/ref&gt;
|colours       = {{krāsa|#ffa800}} [[oranžā krāsa]]
|merged        = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]&lt;br /&gt;[[Liepājas partija]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#ffa800}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#ffa800}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|4|60|hex=#ffa800}}
|website       = {{URL|http://www.apvienotaissaraksts.lv}}
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 2108{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''&quot;Apvienotais saraksts&quot;''' (pilnais nosaukums '''&quot;Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;''') ir 2022. gadā izveidota politiskā apvienība startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; Apvienotā saraksta vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] vēlētājiem, un šajā spektrā atradās tuvāk &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai &quot;[[Progresīvie]]&quot; vēlētājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
“Apvienotajā sarakstā” apvienojās uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība &quot;Apvienotais Latvijas saraksts&quot; (no 2023. līdz 2026. gada februārim — biedrība &quot;U18&quot;, šobrīd — &quot;Latvijas Restarts&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40008317099|title=Latvijas Restarts, 40008317099, Iepriekšējie nosaukumi|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft  IT|website=Lursoft  IT|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]].
Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva [[Edvards Smiltēns]] un [[Edgars Tavars]], par premjerministra amata kandidātu nosauca Uldi Pīlēnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385866-oficiali-registreta-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts.htm|title=Oficiāli reģistrēta partiju apvienība &quot;Apvienotais saraksts&quot;|website=nra.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&quot;Apvienotajam sarakstam&quot; bija četri ministru portfeļi [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā]] — [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministra]], [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] un [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] portfeļi. &quot;Apvienotā saraksta&quot; deputāts [[Edvards Smiltēns]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, bija otra augstākā Latvijas valsts amatpersona.
Pēc Kariņa valdības atkāpšanās &quot;Apvienotais saraksts&quot; izvēlējās darboties opozīcijā un sekojošajā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] nebija pārstāvēts, E. Smiltēns zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]], taču viņš turpināja darboties Saeimas prezidijā.
2023. gada 25. septembrī mira Saeimas deputāts [[Atis Deksnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis|title=Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā no &quot;Apvienotā saraksta&quot; Saeimas frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], turpinot strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] arī valdībā, kurā &quot;Apvienotais saraksts&quot; vairs nepiedalījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja|title=Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. maijā bezpartijiskais deputāts no &quot;Apvienotā saraksta&quot; [[Andris Kulbergs]] kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]]. Viņa vadītajā [[Kulberga Ministru kabinets|Ministru kabinetā]] trīs ministru posteņi ir &quot;Apvienotajam sarakstam&quot; — finanšu ministrs ([[Māris Kučinskis]]), tieslietu ministrs ([[Edvards Smiltēns]]) un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ([[Edgars Tavars]]).

Pirms 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] apvienībai pievienojās partija &quot;[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]&quot;, kas noslēdza sadarbības līgumu ar LRA.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8493099/kardiologs-skride-kandides-saeimas-velesanas|title=Kardiologs Skride kandidēs Saeimas vēlēšanās|website=Apollo.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] apvienība ieguva 35,28% procentu vēlētāju atbalstu un 41 vietu Saeimā, kas ir visaugstākais rezultāts, kādu izdevies iegūt kādam vēlēšanu sarakstam [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] Latvijas vēsturē.

== Vēlēšanas ==

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 8,18
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|
|}

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,01
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#ffa800}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 35,28
| {{Infobox political party/seats|41|100|hex=#ffa800}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}


{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>q641tp1f0dy43gil9t8cbwlhbme7n25</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Zuzāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522679</id>
    <revision>
      <id>4532100</id>
      <parentid>4529604</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:13:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532100</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21518" sha1="50ctjy48ukihbq7paifo2it54loghip" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Zuzāns
| dz_gads = 1957
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 16
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Jānis Zuzāns''' (dzimis 1957. gada 16. septembrī) ir latviešu [[uzņēmējs]], azartspēļu zāļu ķēdes &quot;[[Alfor grupa]]&quot; īpašnieks, mākslas kolekcionārs un [[mecenāts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/intervijas/25131-zuzeum_ka_vieta_radosumam/|title=Zuzeum kā vieta radošumam|website=Arterritory.com|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/miljonars-janis-zuzans-nolemis-padauzities-nacionalaja-makslas-muzeja.a244981/|title=Miljonārs Jānis Zuzāns nolēmis «padauzīties» Nacionālajā mākslas muzejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā ierindots kā 6. bagātākais cilvēks Latvijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1957. gadā. Māte Anna Zuzāne.

Pēc karadienesta jūras kara flotē (1976—1979) strādāja par kuģa elektromehāniķi (1979—1982), tad par elektriķi [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts|LZA Neorganiskās ķīmijas institūtā]] (1982—1988). 1986. gadā apprecējās ar juristi [[Dina Zuzāne|Dinu Zuzāni]].

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā J. Zuzāns kļuva par &quot;Kazino Latvija&quot; direktoru, 1994. gadā izveidoja SIA &quot;J UN M.CO&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/j-un-m-co/40003036599|title=J. UN M. CO, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ltd., 40003036599 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 1997. gadā — SIA &quot;Admirāļu klubs&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/admiralu-klubs/40003249010|title=Admirāļu klubs, SIA, 40003249010 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 1999. gadā — SIA &quot;Foroms&quot;, 2000. gadā — SIA &quot;Alfor&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Šie uzņēmumi vēlāk tika apvienoti &quot;Alfor&quot; grupā, kas ir lielākā [[Azartspēles Latvijā|azartspēļu nozares Latvijā]] tirgus dalībniece.

2021. gadā izšķīrās ar Dinu Zuzāni,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53214539|title=Pēc 40 gadu kopdzīves šķiras miljonāri Zuzāni|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2021-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; kura pēkšņi mira savā [[Ķīpsala]]s mājā 2022. gada 30. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/muziba-devusies-makslas-un-muzikas-mecenate-dina-zuzane.a476044/|title=Mūžībā devusies mākslas un mūzikas mecenāte Dina Zuzāne|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pāris nedēļas vēlāk, 2022. gada oktobrī, medijos nonāca ziņa, ka Jānis Zuzāns ir saderinājies ar dzīvesbiedri Ilzi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7633836/zuzana-milotas-pirksta-uzmirdz-briljanta-gredzentins|title=Zuzāna mīļotās pirkstā uzmirdz briljanta gredzentiņš|website=Slavenības|access-date=2022-11-06|date=2022-10-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; ar ko apprecējās 2025. gadā.

== Uzņēmējdarbība ==
Jānis Zuzāns ir patiesais labuma guvējs SIA &quot;FVR Invest&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/fvr-invest/40003992683|title=FVR Invest, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003992683 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt; SIA &quot;FVR Invest&quot; ir vai ir bijusi holdinga kompānija:

* 2010. gadā reģistrētajam būvniecības uzņēmumam SIA &quot;Urban&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/urban/40103276693|title=Urban, SIA, 40103276693 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-10|date=2022-10-10|language=en}}&lt;/ref&gt; SIA &quot;Urban&quot; reorganizēta 2019. gadā, to pievienojot SIA &quot;Foroms&quot;. Uzņēmums saistīts ar [[Gundars Krievs|Gundaram Krievam]] piederošo SIA &quot;Delta Urban&quot;;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/delta-urban/40003816250|title=DELTA URBAN, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003816250 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-10|date=2022-10-10|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 1999. gadā reģistrētajam uzņēmumam SIA &quot;Foroms&quot;,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/foroms/50003452781|title=FOROMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 50003452781 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt; kas savukārt ir dibinātājs &quot;Alfor&quot; grupai. SIA &quot;Foroms&quot; aktīvu apjoms 2021. gadā bija 22,9 miljoni eiro, neto peļņa — 4,8 miljoni eiro, veidojot aktīvu peļņas maržu — 20,9%.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Kapitāls un ieguldījumi ===
2021. gada medija Pietiek.com izveidotajā 100 pandēmijas gada miljonāru sarakstā J. Zuzāns tika ierindots kā 6. bagātākais cilvēks Latvijā. Neraugoties uz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem]] azartspēļu biznesam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/informacija-par-satversmes-tiesa-sanemtajiem-pieteikumiem-un-ierosinatajam-lietam-par-covid-19-ierobezojumiem-aktualizets-09-02-2021/|title=Informācija par Satversmes tiesā saņemtajiem pieteikumiem un ierosinātajām lietām par Covid-19 ierobežojumiem (aktualizēts 12.09.2022.)|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-10-03|language=lv|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003185922/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/informacija-par-satversmes-tiesa-sanemtajiem-pieteikumiem-un-ierosinatajam-lietam-par-covid-19-ierobezojumiem-aktualizets-09-02-2021/}}&lt;/ref&gt; viņš spēja palielināt savu kapitālu par 4 miljoniem eiro un līdz ar to pakāpties augšup miljonāru sarakstā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/jaunais_izdevums_100_pandemijas_gada_miljonari_latvija__kurs_sogad_visbagatakais/|title=Pietiek :: Jaunais izdevums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā” – kurš šogad visbagātākais|website=pietiek.com|access-date=2022-10-03|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003185923/https://pietiek.com/raksti/jaunais_izdevums_100_pandemijas_gada_miljonari_latvija__kurs_sogad_visbagatakais/}}&lt;/ref&gt;

Pats J. Zuzāns intervijā portālam [[Delfi (portāls)|Delfi.lv]] lēsa, ka dzīves laikā ir nopelnījis ap 60-70 miljoniem eiro, taču nespēja atminēties, kā radušies līdzekļi 90 miljonu eiro vērtam aizdevumam jau 2009. gadā. J. Zuzāns intervijā norādīja, ka darījums bijis pilnīgi legāls un kārtots ar auditorkompāniju palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52510179|title=Zuzāns lēš, ka dzīvē nopelnījis ap 60-70 miljonus eiro, no kuriem desmitā daļa atvēlēta mākslai|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2020-09-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; J. Zuzānam piederošajiem uzņēmumiem jau kopš tā sākumiem ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar auditorkompāniju SIA &quot;Sindiks&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/sindiks/40003078342|title=SINDIKS, SIA, 40003078342 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt; (reģistrēta 1995. gadā), kuras patiesais labuma guvējs ir Silvija Gulbe (vienlaikus arī SIA &quot;Grant Thornton&quot; valdes locekle).

Jānim Zuzānam pieder [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] ēkas dzīvokļi, mājas Ķīpsalā un [[Ainaži|Ainažos]], vērtīgas gleznu kolekcijas, kā arī [[Ogre]]s Tautas nams,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fakti.lv/index2.php?url=echoart&amp;ArticleId=832|title=Ogres Tautas nams iet postā|last=Fakti.lv|website=www.fakti.lv|access-date=2022-11-07|date=2009-01-28|language=lv|archive-date=2022-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20221107215403/http://www.fakti.lv/index2.php?url=echoart&amp;ArticleId=832}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā dibinātais privātais mākslas centrs ''[[Zuzeum]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/miljonari-zuzani-pec-skirsanas-sadalijusi-savas-bagatibas/|title=Miljonāri Zuzāni pēc šķiršanās sadalījuši savas bagātības|website=tv3.lv|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2022-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221001235651/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/miljonari-zuzani-pec-skirsanas-sadalijusi-savas-bagatibas/}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā Jānis Zuzāns arī iegādājies divus Latvijas mākslinieka ''[[KIWIE]]'' darbus [[NFT]] formātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/446288-neaizstajamo-blokkezu-zetonu-jeb-nft-burbulis|title=Neaizstājamo blokķēžu žetonu jeb NFT burbulis|publisher=Kas Jauns|access-date=01.10.2022.|date=03.06.2021.}}&lt;/ref&gt;

=== Dalība uzņēmumos 2021.-2022. gadā ===
2022. gadā J. Zuzāns bija īpašnieks vai līdzīpašnieks sekojošos uzņēmumos:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Valsts
!Uzņēmums
!Reģistrētā darbības joma
!J. Zuzāna akciju daļas
!Citi uzņēmuma līdzīpašnieki
!Uzņēmuma meitassabiedrības
|-
| rowspan=&quot;12&quot; |Latvija
|“SIA Neputns”
|Grāmatu izdevniecība
|Pastarpināti caur SIA Marijas 15 — 55% (2013. gads — ...)
|[[SIA Marijas 15]]; [[Laima Slava]]; [[Elgita Bertiņa]]
|“Dizaina studija”; “Fotokvartāls”; “Studija”
|-
|“SIA Marijas 15”
|Nekustamie īpašumi
|100% (2021. gads — ...)
| -
|“SIA Galerija 21”; “SIA Neputns”
|-
|“SIA Zuzeum”
|Nekustamie īpašumi
|100% (2021. gads — ...)
| -
|“SIA SAN”
|-
|“SIA Proviso”
|Juridiskās darbības
|100% (2005. gads — ...)
| -
| -
|-
|“SIA Energy LV”
|Nekustamie īpasumi
|100% (2006. gads — ...)
| -
|Pastarpināti — [[SIA Energy Expert]]
|-
|“SIA Coneq Labs”
|Datorprogrammēšana
|20% (2016. gads — ...)
|[[Normunds Bergs]]; [[Ivars Klagišs]]; [[Āris Liepiņš]];
[[Vilnis Rozentāls]]; [[Viesturs Sosārs]]; [[Leontīna Amerika]];
[[Aldis Bergmanis]]; [[Dāvids Spunde]]; [[Jurģis Zalāns]]
| -
|-
|“SIA Arterritory”
|Mākslas palīgdarbības
|50% (2021. gads — ...)
|[[Daiga Rudzāte]]; [[Una Meistere]]
| -
|-
|“SIA FVR Invest”
|Finanšu pakalpojumi
|100% (2009. gads — ...)
| -
|[[SIA Foroms]]
|-
|“SIA Foroms”
|Finanšu pakalpojumi
|Pastarpināti caur “SIA FVR Invest” — 100% (2013. gads — ...)
| -
|[[SIA Admirāļu klubs]], [[SIA Alfor]]
|-
|“SIA Valorum”
|Nekustamie īpašumi
|100% (2013. gads — ...)
| -
| -
|-
|“SIA Finkon”
|Uzņēmējdarbības konsultācijas
|100% (2016. gads — ...)
| -
| -
|-
|“SIA Gametic”
|Datorprogrammēšāna
|51% (2021. gads — ...)
|[[Līga Lāce]]; [[Mārtiņš Opmanis]]
| -
|-
|Igaunija
|“OU CrowdedHero”
|Interneta portālu darbība
|8.2% (2021. gads)
|[[Sandris Rūgums]]; [[Jānis Blaževičs (CrowdedHero dibinātājs)|Jānis Blazēvičs]]; [[Altay Kula]]; [[Enriko Beridze]]; Citi
|[[SIA CrowdedHero Latvia]]
|}

== Ieguldījums mākslā ==
Jānis Zuzāns vairāk nekā 30 gadus ir bijis aktīvs mākslas kolekcionārs. Viņa īpašumā atrodas lielākā latviešu mākslas kolekcija Latvijā, kas ir izvietota mākslas centrā ''[[Zuzeum]]''.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.collecteurs.com/interview/a-day-in-the-art-life-of-janis-zuzans|title=A Day in the Art Life of Jānis Zuzāns|website=A Day in the Art Life of Jānis Zuzāns|access-date=2023-08-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Zuzāna kolekcijā ir apmēram 30 000 mākslas darbu, kas ietver mūsdienu [[Glezniecība|glezniecību]], skulptūras un dekoratīvo mākslu.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zuzeum.com/collection|title=Zuzānu kolekcija|website=Mākslas centrs Zuzeum|access-date=2023-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Turklāt, Zuzāna kolekcija ir iekļauta arī Latvijas mākslas pārstāvībā ārvalstīs. Savā starptautiskās mākslas kolekcijas daļā Zuzāns pastāvīgi paplašina mūsdienu glezniecības, skulptūras un dekoratīvās mākslas apjomu. Šāds jaunais virziens kolekcijas attīstībā nodrošina Latvijas mākslai starptautisku kontekstu un platformu aktīvam dialogam ar pasaules mākslas kopienām.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Jānis Zuzāns kļuva ieinteresēts mākslas kolekcionēšanā, uzzinot par nesankcionēto Padomju laika mākslu 60. un 70. gados, un šajā laikā radusies ideja veidot kolekciju ar ''underground'' Padomju laika mākslu.&lt;ref name=&quot;artfocusnow.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://artfocusnow.com/people/jānis-zuzāns-between-a-casino-and-a-museum/|title=Jānis Zuzāns: between a casino and a museum|website=Art Focus Now|access-date=2023-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jānis Zuzāns jau vairāk nekā divdesmit gadus atbalsta mākslu, finansējot Latvijas mākslas pārstāvību ārvalstīs, tostarp [[Venēcijas biennāle]]s Latvijas paviljonā, kā arī atbalstot mākslas un mūzikas festivālus un izdevumus.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Viņš ir arī [[Teita modernās mākslas muzejs|''Tate'']] Krievijas un Austrumeiropas mākslas iegādes komisijas loceklis.

Janis Zuzāns aktīvi apmeklē mākslas izstādes un sadarbojas ar dažādām galerijām un iestādēm Eiropā. Viņa galvenais mērķis ir saglabāt ikoniskākos mākslinieku darbus, kuri jau ir pārstāvēti kolekcijā.

Jānis Zuzāns ir prestižās gada balvas &quot;[[Purvīša balva]]&quot; atbalstītājs, kas tiek piešķirta Latvijas māksliniekiem. Žūrijā ir tikai divi pastāvīgi eksperti — Jānis Zuzāns un [[Māra Lāce]], [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] direktore.&lt;ref name=&quot;artfocusnow.com&quot;/&gt;

== Politiskās aktivitātes ==
1997. gadā, neilgi pēc tam, kad SIA &quot;Admirāļu klubs&quot; ziedoja partijai [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;]] 8500 latu,&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/no_loterijas_lidz_pirmajiem_kazino/|title=Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino|website=www.pietiek.com|access-date=2022-11-08}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Jānis Zuzāns kandidēja [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] partijas kandidātu sarakstā ar 9. kārtas numuru. Partija iekļuva Rīgas domē ar 8,7% vēlētāju balsu, iegūstot 5 deputātu mandātus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Republikas pilsētu domju vēlēšanām reģistrētie… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-10-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču J. Zuzāns ievēlēts netika — viņa kandidatūrai vēlētāji atzīmēja 518 plusus un 1725 mīnusus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/1997-gada-9-marta-velesanas|title=1997. gada 9. marta vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija: 1997. gada pilsētas un pagasta vēlēšanu rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-10|archive-date=2022-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20221010015428/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/1997-gada-9-marta-velesanas}}&lt;/ref&gt; Medijos vēstīts, ka Zuzāna iesaiste partijā saistīta ar partijas priekšlikumu aizliegt azartspēļu automātu izvietošanu pagrabos, kā arī bāros un kafejnīcās, ja tiem nebija atvēlēta atsevišķa telpa, jo Zuzāna biznesam tas kaitējumu nenodarīja, taču nodarīja viņa konkurentiem. [[Saeima]] šādu aizliegumu 1997. gada pavasarī pieņēma un palika pie sava, neraugoties uz [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] prasību pārskatīt šo lēmumu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

2010. gados Jānim Zuzānam ar SIA &quot;FVR Invest&quot; un SIA &quot;Foroms&quot; starpniecību piederošie &quot;Alfor&quot; grupas uzņēmumi ziedoja līdzekļus politiski-sabiedriskajai biedrībai &quot;[[Ascendum]]&quot;, kas nodarbojas ar [[Pilsoniskā līdzdalība|pilsoniskās līdzdalības]] veicināšanu. Biedrību &quot;Ascendum&quot; dibināja politiķa [[Juris Pūce|Jura Pūces]] sieva Zaiga Pūce.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ascendum.lv/par-mums|title=Par mums - Ascendum|website=ascendum.lv|access-date=2022-10-01|archive-date=2022-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926160221/https://ascendum.lv/par-mums}}&lt;/ref&gt; Zināms, ka 2016. gadā biedrībai &quot;Ascendum&quot; no &quot;Alfor&quot; grupas veikts ziedojums EUR 61 000 apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/azartspelu-lobijs-politika-ziedojumi-partijam-tagad-ir-retums-mekle-citus-celus.a277395/|title=Azartspēļu lobijs politikā: ziedojumi partijām tagad ir retums, meklē citus ceļus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Jānis Zuzāns ir labās attiecībās ar politiķi [[Edgars Jaunups|Edgaru Jaunupu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibai.lv/valde/|title=Partijas valde - Latvijas attīstībai|access-date=2022-10-01|date=2020-12-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-aizliedz-azartspeles-bet-nelegalo-interneta-biznesu-apkarot-neplano/|title=Saeima aizliedz azartspēles, bet nelegālo interneta biznesu apkarot neplāno|website=tv3.lv|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2022-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221001225643/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-aizliedz-azartspeles-bet-nelegalo-interneta-biznesu-apkarot-neplano/}}&lt;/ref&gt; Jānis Zuzāns publiski skaidrojis abu attiecības kā senu draudzību, kas pamatota kopējā mīlestībā pret mākslu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Skandāli ==
J. Zuzāns Latvijas publiskajā telpā labi zināms ar ievērojamiem ieguldījumiem mākslas darbos, taču par to izskanējušas pretrunīgas ziņas:

* 2020. gada 26. martā, mazāk nekā 2 nedēļas pēc [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid-19 pandēmijas ierobežojumu]] ieviešanas, J. Zuzāns paziņoja, ka atcēlis ikgadējo atbalstu finansējumu kultūrai un mākslai teju 1 miljona eiro apmērā, pamatojoties uz Saeimas lēmumu par azartspēļu zāļu slēgšanu un apturēšanu interaktīvajā vidē pandēmijas periodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/_alfor_-valdes-priekssedetajs-un-mecenats-janis-zuzans-atcelis-finansejumu-kulturas-un-makslas-procesu-atbalstam-14238398|title=Alfor valdes priekšsēdētājs un mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam|website=www.diena.lv|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt;
* 2020. gadā tika uzsākta lieta pret J. Zuzānu, ko ierosinājis [[Ainārs Gulbis]] — [[Sofware House Rīga|AS &quot;Sofware House Rīga&quot;]] (SWH) grupas dibinātājs un SIA &quot;Garkalns&quot; (pārstāv azartspēļu zīmolu ''Olympic Casino Latvija'', iepriekš — ''Vulkan'') līdzīpašnieks. Lietā strīds ir par to, kādā veidā vairākas gleznas, kas agrāk bijušas Gulbja īpašumā (tostarp [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] un citu latviešu vecmeistaru darbi), nonākušas pie Zuzāna. Zināms, ka lietā tiek skatīti materiāli par privātiem notikumiem un norēķiniem, tostarp vairākos miljonos eiro mērāmiem maksājumiem skaidrā naudā. No J. Zuzāna puses tiek uzturēta versija, ka tās gleznas viņam esot pārdotas 2016. gadā, taču neatbildot, kad notikuši maksājumi, un vai tie bijuši skaidrā naudā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gulbis-pret-zuzanu-miljonaru-prava-par-vertigas-gleznu-kolekcijas-ipasumtiesibam.a420972/|title=Gulbis pret Zuzānu: Miljonāru prāva par vērtīgas gleznu kolekcijas īpašumtiesībām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2021. gada nogalē, vien 2 gadus pēc tā atklāšanas, J. Zuzānam piederošais mākslas centrs ''Zuzeum'' nolēma pārdot aptuveni 1000 mākslas darbu, no tiem atbrīvojoties ar izsoles starpniecību, kas izsauca pārmetumus mākslas aprindās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/zuzeum-ipasnieku-zuzanu-kritize-par-makslas-kolekcijas-darbu-pardosanu-ka-kramu-bodite.a433983/|title=«Zuzeum» īpašnieku Zuzānu kritizē par mākslas kolekcijas darbu pārdošanu kā «krāmu bodītē»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Izsolē tika pārdoti dažādu ievērojamu mākslinieku darbi, tostarp Jaņa Rozentāla, [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jāņa Pauļuka]] un citu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/zuzeum-makslas-tirgu-zandele-nosledz-izsolot-rozentala-pauluka-un-citu-ieverojamu-makslinieku-darbus.a440264/|title=«Zuzeum» mākslas tirgu «Zandele» noslēdz, izsolot Rozentāla, Pauļuka un citu ievērojamu mākslinieku darbus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zuzāns, Jānis}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Azartspēļu nozares uzņēmēji]]
[[Kategorija:Mākslas mecenāti Latvijā]]</text>
      <sha1>50ctjy48ukihbq7paifo2it54loghip</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>15. Saeimas vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522735</id>
    <revision>
      <id>4531812</id>
      <parentid>4531779</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:20:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57738" sha1="5oze3367akfodvv3p7ohtand3s88cc6" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 15. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| flag_image         = Flag_of_Latvia.svg
| type               = parliamentary
| ongoing            = no
| previous_election  = 14. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2022
| next_election      = 16. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2030
| election_date      = {{dat|2026|10|03}}
| seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātus&lt;br /&gt;Vairākumam nepieciešama 51 vieta
| turnout            = 807 072  (51,81%)&lt;ref&gt;[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 14:03&lt;/ref&gt;
| party_name         = yes
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- AS --&gt;
| image1            = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]]
| colour1           = ffa800
| leader1           = [[Andris Kulbergs]]
| party1            = [[Apvienotais saraksts]]
| last_election1    = 15 (11,05%)
| seats_before1     = 14
| seats_after1      = 42
| seat_change1      = {{increase}} 28 
| popular_vote1     = 278 338
| percentage1       = 35,338%
| swing1            =

&lt;!-- LPV --&gt;
| image2           = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]]
| colour2          = A8343C
| leader2          = [[Ainārs Šlesers]]
| party2           = [[Latvija pirmajā vietā]]
| last_election2   = 9 (6,22%)
| seats_before2    = 8
| seats_after2     = 17
| seat_change2     = {{increase}} 9
| popular_vote2    = 102 993
| percentage2      = 13,076%
| swing2           =

&lt;!-- SV/AJ --&gt;
| image3         = [[Attēls:Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg|150x150px]]
| colour3        = 6767ad
| leader3        = [[Jūlija Stepaņenko]]
| party3         = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
| last_election3 = 0 (3,24%)
| seats_before3  = 0
| seats_after3   = 15
| seat_change3   = {{increase}} 15
| popular_vote3  = 92 042
| percentage3    = 11,686%
| swing3         =

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Ilze Indriksone]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (9,31%)
| seats_before4      = 12
| seats_after4       = 10
| seat_change4       = {{decrease}} 2
| popular_vote4      = 70 519
| percentage4        = 8,953%
| swing4             =

&lt;!-- P --&gt;
| image5          = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]]
| colour5         = E64632
| leader5         = [[Andris Šuvajevs]]
| party5          = [[Progresīvie]]
| last_election5  = 10 (6,14%)
| seats_before5   = 9
| seats_after5    = 9
| seat_change5    = {{steady}}
| popular_vote5   = 60 877
| percentage5     = 7,729%
| swing5          =

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6            = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]]
| colour6           = A6C705
| leader6           = [[Arvils Ašeradens]]
| party6            = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6    = 26 (18,94%)
| seats_before6     = 25
| seats_after6      = 7
| seat_change6      = {{decrease}} 18
| popular_vote6     = 49 973
| percentage6       = 6,345%
| swing6            =

| map_image          = 
| map_caption        = 
| before_election    = [[Andris Kulbergs]]
| before_party       = [[Apvienotais saraksts]]
| title              = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}

'''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2026|10|3}}. 
Vēlēšanas norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 14 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti ar 1433 deputātu kandidātiem. Saeimā ievēlēja 100 deputātus.

== Balsošanas sistēma ==
{{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}}
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
|38
|{{increase}} 2
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
|26
|{{steady}}
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
|13
|{{steady}}
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
|12
|{{samazinājās}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
|11
|{{samazinājās}} 1
|}

== Kandidātu raksturojums ==

=== Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta ===
Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.&lt;ref name=&quot;sv2026.cvk.lv&quot;&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]&lt;/ref&gt; Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri.

=== Ģimenes stāvoklis ===
22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.&lt;ref name=&quot;sv2026.cvk.lv&quot;/&gt;

=== Tautība ===
1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], kā arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|Krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.&lt;ref name=&quot;sv2026.cvk.lv&quot;/&gt;

== Vēlēšanu rezultāti == 
{{15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}

== Norise ==
2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem, kas nevarēja balsot vēlēšanu dienā, bija iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00.

Lai gan CVK plānoja, ka balsu skaitīšana sāksies sestdien pulksten 22.00, to par vairāk nekā divām stundām aizkavēja nepieciešamība pārbaudīt un anulēt to balsotāju vēlēšanu zīmes, kas bija atkārtoti nodevuši tās glabāšanā vai ieradušies vēlreiz balsot vēlēšanu dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-cvk-balsu-skaitisanu-kaveja-atkartoti-nodoto-balsu-izkersana.a666005/ CVK: Balsu skaitīšanu kavēja atkārtoti nodoto balsu «izķeršana»] lsm.lv 04.10.2026&lt;/ref&gt; 

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:right; margin: 1em 1em 1em 0; font-size:95%;&quot;
| colspan=&quot;16&quot; style=&quot;text-align:center; background-color:#CCCCCC;&quot;| '''Nobalsojušo skaits&lt;ref&gt;[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 14:03&lt;/ref&gt;'''
|-
|style=&quot;width:100px; text-align:center;&quot;| Vēlēšanu apgabals
|style=&quot;width:140px; text-align:center;&quot;| Balsstiesīgo skaits
|style=&quot;width:140px;&quot;| Nobalsojušo skaits
|style=&quot;width:140px; text-align:center;&quot;| Vēlētāju aktivitāte
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Rīga
| 399 790 (Rīga)&lt;br /&gt;199 452 (ārzemes)
| 255 051 (Rīga) &lt;br /&gt;23 627 (ārzemes)
| 63,80% (Rīga) &lt;br /&gt;11,85% (ārzemes)
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Vidzeme
| 400 969
| 236 783
| 59,05%
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Zemgale
| 199 469
| 108 676 
| 54,48%
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Latgale
| 183 759
| 86 685
| 47,17%
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Kurzeme
| 174 176
| 96 250
| 55,26%
|- style=&quot;background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;&quot;
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Kopā
| 1 557 615
| 807 072
| 51,81%
|}

=== IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana ===
2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra]]s (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]s direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Kavēšanās sākt balsu skaitīšanu ===
Nepilnas trīs stundas pēc vēlēšanu beigām joprojām nebija sākta balsu skaitīšana, jo turpinājās datu pārbaude Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (ETVR). Tikai pēc tam iecirkņos sāka pārbaudīt, kuri balsi glabāšanā nodevušie bija mainījuši savu izvēli.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-cvk-atlauj-sakt-skaitit-velesanu-diena-3-oktobri-nodotas-balsis-riga-lidz-pusnaktij-neviena-aploksne-nebija-atverta.a665999/ CVK atļauj sākt skaitīt vēlēšanu dienā 3. oktobrī nodotās balsis; Rīgā līdz pusnaktij neviena aploksne nebija atvērta
] lsm.lv 03.10.2026&lt;/ref&gt;

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainārs Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Ilze Indriksone]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title=&quot;Gatavi jaunam darba cēlienam&quot; – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|[[Viktors Valainis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Andris Šuvajevs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Andris Kulbergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=&quot;Apvienotais saraksts&quot; premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Austošā Saule Latvijai]]
|[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas &quot;Austošā saule Latvijai&quot; premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvijas attīstībai]]
|[[Ivars Ijabs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā konservatīvā partija]]
|[[Jānis Citskovskis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arvils Ašeradens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mēs mainām noteikumus]]
|[[Alvis Hermanis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
|[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!|Stabilitātei]]
|[[Svetlana Čulkova]]&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
| |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||06|20|SK}}
|-
| [[Austošā Saule Latvijai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||06|25|SK}}
|-
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||06|29|SK}}
|-
| [[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||06|30|SK}}
|-
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|01|SK}}
|-
| [[Saskaņas Centrs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | {{dat||07|02|SK}}
|-
| [[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;3&quot; | {{dat||07|03|SK}}
|-
| [[Apvienotais saraksts]]
|-
| [[Gobzema saraksts]]
|-
| [[Mēs mainām noteikumus]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;4&quot; | {{dat||07|04|SK}}
|-
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|-
| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
|-
| [[Latvijas attīstībai]]
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
|&lt;small&gt;[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vjačeslavs Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Dārznieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Mēs mainām noteikumus]]
|&lt;small&gt;[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Alvis Hermanis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ainars Mielavs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvarts Krusts]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņas Centrs]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Smans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Irina Dolgova]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Daiga Mieriņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Reinis Uzulnieks]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Dombrava]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Butāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Vitenbergs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Gobzema saraksts]]
|&lt;small&gt;[[Arigo Toro]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Nipers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Daniels Balika]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Kalniņa]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Apvienotais saraksts]]
|&lt;small&gt;[[Andris Kulbergs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Bartaševičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Baiba Braže]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Evika Siliņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Inga Bērziņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Jurēvics]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Jaunā konservatīvā partija]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Citskovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Guntis Bībers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Pēteris Aglonietis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Daiga Pirogova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Mārtiņš Štāls]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Latvijas attīstībai]]
|&lt;small&gt;[[Iveta Ratinīka]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vaivods]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Jaunups]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leons Līdums]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Austošā Saule Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Raivis Zeltīts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Dace Lindberga]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aiva Zālīte]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Zalāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Ilgža]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Stabilitātei!]]
|&lt;small&gt;[[Svetlana Čulkova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Pāvels Kuzmins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Nataļja Marčenko-Jodko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ludmila Rjazanova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Orlovs]]&lt;/small&gt;
|-
!14
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Andris Šuvajevs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Sprūds]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agnese Lāce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]]

==== 2026. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|ST!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|PRO]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas attīstībai|LA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņas Centrs|SC]]
![[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|SV/AJ]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Austošā Saule Latvijai|ASL]]
![[Mēs mainām noteikumus|MMN]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
!SV
!R
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E1D32; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|''Exit poll''
|SKDS/LTV/RSU&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-veletaju-aptauja-5-barjeru-ieklusanai-15-saeima-varetu-but-parvarejusi-6-speki-lielakais-atbalsts-apvienotajam-sarakstam.a665232/|title=Vēlētāju aptauja: 5% barjeru iekļūšanai 15. Saeimā varētu būt pārvarējuši 6 spēki, lielākais atbalsts - «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|6500
|'''6,7'''
|3,7
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''35,6'''
|'''8,7'''
|1,7
|'''11,3'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''11,1'''
|3,1
|0,6
|'''10,8'''
|1,3
|3,0
|2,4
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |24,3
|-
|septembris &lt;small&gt;(publicēts 23. septembrī)&lt;/small&gt;
|Latvijas Fakti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianfacts.lv/Politiska-izvele09|title=Politiskā izvēle Septembris, 2026|website=www.latvianfacts.lv|access-date=2026-09-23}}&lt;/ref&gt;
|1018
|'''6,2'''
|'''10,6'''
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''23,8'''
|'''8,9'''
|3,2
|'''12,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''12,4'''
|3,3
|2,6
|'''8,7'''
|1,5
|3,2
|2,7
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |10,9
|-
|4.–16. septembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2026-partiju-reitingi-septembri-saruk-atbalsts-progresivajiem-un-suverenajai-varaiapvienibai-jaunlatviesi-aug-zzs-popularitate-precizets.a664770/|title=Partiju reitingi septembrī: sarūk atbalsts «Progresīvajiem» un «Suverēnajai varai/Apvienībai Jaunlatvieši»; aug ZZS popularitāte (precizēts)|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|2035
|'''6,8'''
|'''6,5'''
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''22,7'''
|'''8,7'''
|3,1
|'''13,3'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,2'''
|3,7
|2,4
|'''14,1'''
|2,0
|3,7
|2,8
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |8,6
|-
|21.–31. augusts
|Latvijas Fakti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726941-diezgan-atskiriga-aina-jaunas-aptaujas-dati-liecina-ka-15-saeima-varetu-ieklut-septinas-partijas|title=Diezgan atšķirīga aina - jaunas aptaujas dati liecina, ka 15. Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas|website=www.jauns.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1054
|'''8,9'''
|'''10,4'''
| style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''23,6'''
|'''11,0'''
|2,5
|'''12,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,7'''
|2,5
|1,7
|'''9,6'''
|1,2
|3,3
|2
| style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |11,0
|-
|13.–19. augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/|title=Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai, virs 2 % pakāpjas «Stabilitātei!» un «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1205
|'''7,0'''
|3,8
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''23,6'''
|'''6,7'''
|3,3
|'''12,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''14,1'''
|4,1
|2,1
|'''17,1'''
|1,3
|2,5
|2
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |6,5
|-
|10.–15. jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1205
|'''7,2'''
|4,2
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''19,2'''
|'''8,7'''
|2,5
|'''14,8'''
|colspan=&quot;2&quot;|'''14,3'''
|3,0
|1,9
|'''17,1'''
|1,9
|3,6
|2,6
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |2,1
|-
|jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1832
|'''7,3'''
|'''6,9'''
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''17,1'''
|'''9,5'''
|2,9
|'''15,0'''
|'''12,1'''
|0,5
|2,0
|2,8
|'''13,8'''
|1,7
|4,5
|3,9
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |2,1
|-
|aprīlis – maijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1126
|'''11,3'''
|'''8,7'''
|'''11,5'''
|'''8,2'''
|3,6
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,9'''
| style=&quot;background:#eb7263&quot; |'''14,9'''
|0,6
|2,7
|2,2
|'''10,0'''
|2
|'''5,2'''
|2,6
|–
|-
|31. marts – 7. aprīlis
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1538
|'''9,4'''
|'''5,2'''
|'''8,2'''
|'''8,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,3'''
|'''14,1'''
|0,9
|3,9
|2,9
|'''6,1'''
|1,9
|'''8,1'''
|11,9
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,2
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1809
|'''11,0'''
|'''7,4'''
|'''10,6'''
|'''11,8'''
|4,5
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,6'''
|'''12,6'''
|1,5
|2,0
|3,4
|'''10,6'''
|1,8
|3,7
|4,5
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |2,0
|-
|24. februāris – 2. marts
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-09-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1168
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''15,1'''
|4,1
|'''6,9'''
|'''8,9'''
|2,8
|'''8,4'''
|'''13,2'''
|0,4
|2,2
|4,2
|'''5,3'''
|3,4
|'''7,3'''
|12,4
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,9
|}

==== 2025. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
![[Bez partijām|BP]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00FFFF; width:30px;&quot; |
|-
|16.– 26. decembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1423
|'''11,3'''
|3,8
|'''9,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''16,5'''
|2,4
|'''15,5'''
|'''11,0'''
|1,9
|2,1
|1,0
|'''5,6'''
|–
|—
|19,3
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,0
|-
|21. novembris – 3. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1819
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''9,2'''
|'''9,9'''
|'''10,3'''
|'''5,4'''
|'''13,9'''
|'''13,1'''
|1,1
|2,2
|2,6
|'''8,2'''
|–
|—
|4,6
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,1
|-
|31. oktobris – 6. novembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1410
|'''13,6'''
|'''5,1'''
|'''7,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,3'''
|1,3
|'''10,7'''
|'''12,7'''
|1,7
|2,3
|3,8
|4,4
|–
|'''8,8'''
|13,1
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,7
|-
|25. oktobris – 4. novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1815
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''16,5'''
|'''8,1'''
|'''10,5'''
|'''11,1'''
|'''5,2'''
|'''14,8'''
|'''11,8'''
|1,6
|3,2
|3,0
|'''6,8'''
|–
|—
|8,3
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,7
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1824
|'''11,5'''
|'''10,4'''
|'''10,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,4'''
|'''5,1'''
|'''14,0'''
|'''11,6'''
|1,8
|2,5
|4,0
|'''7,3'''
|–
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; |''nav''
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,4
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 23. aprīlī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1813
|'''12,8'''
|'''9,7'''
|'''9,5'''
|'''16,0'''
|'''7,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''16,5'''
|'''8,8'''
|1,4
|2,5
|'''5,1'''
|4,5
|–
|5,9
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,5
|-
|14.–24. marts
| rowspan=&quot;3&quot; |Latvijas fakti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; un &quot;Nacionālā apvienība&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1003
|'''13,2'''
|'''16,1'''
|4,6
|'''18,1'''
|'''5,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''18,9'''
|'''8,9'''
|1,4
|3,5
|4,2
|2,1
|–
|3,7
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,8
|-
|februāris
| rowspan=&quot;2&quot; |''Nepārrēķināts''
|'''5,7'''
|'''7,3'''
|—
|'''7,4'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,5'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,1
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |janvāris
|'''6,9'''
|4,5
|—
|'''7,0'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,4'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,4
|-
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1791
|'''11,4'''
|'''9,5'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''18,1'''
|'''7,7'''
|'''14,2'''
|'''10,6'''
|1,7
|2,4
|'''5,4'''
|4,0
|–
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |3,9
|}

==== 2024. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|30. novembris – 9. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1739
|'''12,5'''
|'''7,6'''
|'''8,4'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''18,0'''
|'''6,7'''
|'''14,6'''
|'''11,2'''
|1,3
|3,4
|'''6,1'''
|4,6
|–
|5,6
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 3,4
|-
|novembris&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1823
|'''14,0'''
|'''8,9'''
|'''8,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,2'''
|'''8,0'''
|'''14,2'''
|'''11,5'''
|1,1
|3,8
|'''6,1'''
|3,5
|–
|4,5
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 2,0
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1807
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''15,9'''
|'''9,1'''
|'''9,1'''
|'''15,2'''
|'''7,0'''
|'''11,5'''
|'''11,1'''
|1,5
|2,6
|'''7,6'''
|4,0
|–
|5,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1789
|'''15,5'''
|'''7,9'''
|'''7,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,1'''
|'''7,5'''
|'''11,8'''
|'''11,2'''
|1,6
|3,7
|'''7,3'''
|3,6
|–
|6,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 0,6
|-
|8.–18. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1818
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''18,4'''
|'''7,2'''
|'''7,9'''
|'''16,1'''
|'''6,0'''
|'''10,7'''
|'''10,6'''
|1,6
|3,9
|'''8,5'''
|2,9
|–
|6,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 2,3
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1806
|'''12,7'''
|'''11,6'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''14,5'''
|'''6,5'''
|'''10,2'''
|'''11,5'''
|2,4
|2,1
|'''8,7'''
|4,1
|–
|11,7
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 1,8
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
|'''13,6'''
|'''10,3'''
|'''8,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''13,9'''
|'''8,4'''
|'''11,1'''
|'''13,6'''
|2,5
|3,1
|'''7,3'''
|2,9
|–
|5,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; |0,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1799
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''10,1'''
|'''8,4'''
|'''13,0'''
|'''8,2'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|2,5
|2,7
|'''5,9'''
|2,9
|–
|6,1
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,7
|}

==== 2023. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris &lt;small&gt;(publicēts 23. decembrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1808
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''14,4'''
|'''12,0'''
|'''8,9'''
|'''13,1'''
|'''9,1'''
|'''11,3'''
|'''12,0'''
|2,0
|3,3
|3,6
|2,2
|–
|8,2
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |1,3
|-
|novembris
|SKDS/LTV
|{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}}
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''18,0'''
|'''13,2'''
|'''7,6'''
|'''10,1'''
|'''9,6'''
|'''11,5'''
|'''11,2'''
|2,8
|2,0
|'''7,2'''
|2,2
|–
|0,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |3,6
|-
|oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1793
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''17,3'''
|'''13,7'''
|'''8,2'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|2,3
|2,1
|4,5
|2,3
|–
|5,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 3,6
|-
|9.–18. septembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1801
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''14,5'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''12,0'''
|'''8,1'''
|'''11,9'''
|'''13,8'''
|2,6
|1,7
|'''5,1'''
|2,5
|–
|6,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1787
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''18,1'''
|'''12,7'''
|'''9,3'''
|'''8,7'''
|'''9,3'''
|'''11,9'''
|'''13,0'''
|2,8
|2,1
|'''5,3'''
|1,7
|–
|4,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 5,1
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1805
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,3'''
|'''11,8'''
|'''7,5'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''11,4'''
|'''14,0'''
|2,5
|2,0
|4,9
|2,1
|–
|4,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,3
|-
|jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1797
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''11,1'''
|'''8,9'''
|'''10,2'''
|'''6,6'''
|'''14,1'''
|'''14,7'''
|1,5
|2,1
|'''5,6'''
|2,0
|–
|4,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,2
|-
|7.–11. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|922
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,5'''
|'''8,6'''
|'''7,5'''
|'''8,3'''
|'''7,6'''
|'''15,9'''
|'''18,4'''
|1,3
|2,1
|3,7
|2,4
|–
|5,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,1
|-
|maijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1777
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''12,8'''
|'''9,1'''
|'''10,6'''
|'''7,8'''
|'''13,5'''
|'''10,8'''
|1,6
|1,2
|'''5,5'''
|2,1
|–
|6,1
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,4
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,0'''
|'''12,7'''
|'''11,7'''
|'''10,0'''
|'''7,8'''
|'''11,7'''
|'''11,3'''
|2,9
|—
|4,7
|—
|–
|8,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,3
|-
|17.–21. aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1005
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,1'''
|'''11,9'''
|'''10,7'''
|'''9,1'''
|'''8,5'''
|'''11,0'''
|'''13,4'''
|2,1
|1,3
|3,5
|1,8
|–
|7,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,7
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1060
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,7'''
|'''14,4'''
|'''9,7'''
|'''10,9'''
|'''8,8'''
|'''9,0'''
|'''12,8'''
|1,9
|1,2
|4,5
|2,4
|–
|6,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1792
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''21,3'''
|'''14,1'''
|'''10,3'''
|'''10,4'''
|'''7,2'''
|'''7,8'''
|'''10,9'''
|2,5
|1,7
|4,5
|2,4
|–
|6,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|}

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Attīstībai/Par!|AP!]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#F9FF00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,8'''
|'''15,1'''
|'''8,9'''
|'''11,1'''
|'''8,0'''
|'''5,8'''
|'''11,7'''
|'''5,3'''
|4,4
|1,5
|–
|9,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,7
|-
|novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,5'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|'''12,1'''
|'''5,8'''
|'''5,9'''
|'''12,3'''
|'''5,1'''
|4,4
|1,5
|–
|7,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
|7.–19. oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1821
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''23,9'''
|'''13,7'''
|'''9,7'''
|'''10,5'''
|'''6,2'''
|'''5,5'''
|'''9,6'''
|4,6
|3,0
|1,9
|1,6
|9,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
! colspan=&quot;3&quot; | [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,94'''
|'''12,52'''
|'''11,05'''
|'''9,31'''
|'''6,78'''
|'''6,22'''
|'''6,14'''
|4,97
|4,81
|3,24
|1,76
|14,26
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,42
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>5oze3367akfodvv3p7ohtand3s88cc6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531893</id>
      <parentid>4531812</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:53:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Gala rezultāts</comment>
      <origin>4531893</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57779" sha1="hatcgrshbav9a5y3vcsdsk7zhu112m5" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 15. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| flag_image         = Flag_of_Latvia.svg
| type               = parliamentary
| ongoing            = no
| previous_election  = 14. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2022
| next_election      = 16. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2030
| election_date      = {{dat|2026|10|03}}
| seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātus&lt;br /&gt;Vairākumam nepieciešama 51 vieta
| turnout            = 806 641  (51,79%)&lt;ref&gt;[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 14:03&lt;/ref&gt;
| party_name         = yes
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- AS --&gt;
| image1            = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]]
| colour1           = ffa800
| leader1           = [[Andris Kulbergs]]
| party1            = [[Apvienotais saraksts]]
| last_election1    = 15 (11,05%)
| seats_before1     = 14
| seats_after1      = '''41'''
| seat_change1      = {{increase}} 27 
| popular_vote1     = 283 892
| percentage1       = 35,288%
| swing1            =

&lt;!-- LPV --&gt;
| image2           = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]]
| colour2          = A8343C
| leader2          = [[Ainārs Šlesers]]
| party2           = [[Latvija pirmajā vietā]]
| last_election2   = 9 (6,22%)
| seats_before2    = 8
| seats_after2     = '''17'''
| seat_change2     = {{increase}} 9
| popular_vote2    = 105 198
| percentage2      = 13,076%
| swing2           =

&lt;!-- SV/AJ --&gt;
| image3         = [[Attēls:Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg|150x150px]]
| colour3        = 6767ad
| leader3        = [[Jūlija Stepaņenko]]
| party3         = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
| last_election3 = 0 (3,24%)
| seats_before3  = 0
| seats_after3   = '''15'''
| seat_change3   = {{increase}} 15
| popular_vote3  = 94 211
| percentage3    = 11,710%
| swing3         =

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Ilze Indriksone]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (9,31%)
| seats_before4      = 12
| seats_after4       = '''10'''
| seat_change4       = {{decrease}} 2
| popular_vote4      = 71 579
| percentage4        = 8,897%
| swing4             =

&lt;!-- P --&gt;
| image5          = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]]
| colour5         = E64632
| leader5         = [[Andris Šuvajevs]]
| party5          = [[Progresīvie]]
| last_election5  = 10 (6,14%)
| seats_before5   = 9
| seats_after5    = '''10'''
| seat_change5    = {{increase}} 1
| popular_vote5   = 63 382
| percentage5     = 7,878%
| swing5          =

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6            = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]]
| colour6           = A6C705
| leader6           = [[Arvils Ašeradens]]
| party6            = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6    = 26 (18,94%)
| seats_before6     = 25
| seats_after6      = '''7'''
| seat_change6      = {{decrease}} 18
| popular_vote6     = 51 183
| percentage6       = 6,362%
| swing6            =

| map_image          = 
| map_caption        = 
| before_election    = [[Andris Kulbergs]]
| before_party       = [[Apvienotais saraksts]]
| title              = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}

'''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2026|10|3}}. 
Vēlēšanas norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 14 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti ar 1433 deputātu kandidātiem. Saeimā ievēlēja 100 deputātus.

== Balsošanas sistēma ==
{{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}}
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
|38
|{{increase}} 2
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
|26
|{{steady}}
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
|13
|{{steady}}
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
|12
|{{samazinājās}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
|11
|{{samazinājās}} 1
|}

== Kandidātu raksturojums ==

=== Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta ===
Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.&lt;ref name=&quot;sv2026.cvk.lv&quot;&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]&lt;/ref&gt; Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri.

=== Ģimenes stāvoklis ===
22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.&lt;ref name=&quot;sv2026.cvk.lv&quot;/&gt;

=== Tautība ===
1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], kā arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|Krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.&lt;ref name=&quot;sv2026.cvk.lv&quot;/&gt;

== Vēlēšanu rezultāti == 
{{15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}

== Norise ==
2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem, kas nevarēja balsot vēlēšanu dienā, bija iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00.

Lai gan CVK plānoja, ka balsu skaitīšana sāksies sestdien pulksten 22.00, to par vairāk nekā divām stundām aizkavēja nepieciešamība pārbaudīt un anulēt to balsotāju vēlēšanu zīmes, kas bija atkārtoti nodevuši tās glabāšanā vai ieradušies vēlreiz balsot vēlēšanu dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-cvk-balsu-skaitisanu-kaveja-atkartoti-nodoto-balsu-izkersana.a666005/ CVK: Balsu skaitīšanu kavēja atkārtoti nodoto balsu «izķeršana»] lsm.lv 04.10.2026&lt;/ref&gt; 

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:right; margin: 1em 1em 1em 0; font-size:95%;&quot;
| colspan=&quot;16&quot; style=&quot;text-align:center; background-color:#CCCCCC;&quot;| '''Nobalsojušo skaits&lt;ref&gt;[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 14:03&lt;/ref&gt;'''
|-
|style=&quot;width:100px; text-align:center;&quot;| Vēlēšanu apgabals
|style=&quot;width:140px; text-align:center;&quot;| Balsstiesīgo skaits
|style=&quot;width:140px;&quot;| Nobalsojušo skaits
|style=&quot;width:140px; text-align:center;&quot;| Vēlētāju aktivitāte
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Rīga
| 399 790 (Rīga)&lt;br /&gt;199 452 (ārzemes)
| 255 051 (Rīga) &lt;br /&gt;23 627 (ārzemes)
| 63,80% (Rīga) &lt;br /&gt;11,85% (ārzemes)
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Vidzeme
| 400 969
| 236 783
| 59,05%
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Zemgale
| 199 469
| 108 676 
| 54,48%
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Latgale
| 183 759
| 86 685
| 47,17%
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Kurzeme
| 174 176
| 96 250
| 55,26%
|- style=&quot;background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;&quot;
|style=&quot;text-align:left;&quot;| Kopā
| 1 557 615
| 807 072
| 51,81%
|}

=== IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana ===
2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra]]s (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]s direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Kavēšanās sākt balsu skaitīšanu ===
Nepilnas trīs stundas pēc vēlēšanu beigām joprojām nebija sākta balsu skaitīšana, jo turpinājās datu pārbaude Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (ETVR). Tikai pēc tam iecirkņos sāka pārbaudīt, kuri balsi glabāšanā nodevušie bija mainījuši savu izvēli.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-cvk-atlauj-sakt-skaitit-velesanu-diena-3-oktobri-nodotas-balsis-riga-lidz-pusnaktij-neviena-aploksne-nebija-atverta.a665999/ CVK atļauj sākt skaitīt vēlēšanu dienā 3. oktobrī nodotās balsis; Rīgā līdz pusnaktij neviena aploksne nebija atvērta
] lsm.lv 03.10.2026&lt;/ref&gt;

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainārs Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Ilze Indriksone]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title=&quot;Gatavi jaunam darba cēlienam&quot; – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|[[Viktors Valainis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Andris Šuvajevs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Andris Kulbergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=&quot;Apvienotais saraksts&quot; premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Austošā Saule Latvijai]]
|[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas &quot;Austošā saule Latvijai&quot; premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvijas attīstībai]]
|[[Ivars Ijabs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā konservatīvā partija]]
|[[Jānis Citskovskis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arvils Ašeradens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mēs mainām noteikumus]]
|[[Alvis Hermanis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
|[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!|Stabilitātei]]
|[[Svetlana Čulkova]]&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
| |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||06|20|SK}}
|-
| [[Austošā Saule Latvijai]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||06|25|SK}}
|-
| [[Stabilitātei!]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||06|29|SK}}
|-
| [[Latvija pirmajā vietā]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||06|30|SK}}
|-
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|01|SK}}
|-
| [[Saskaņas Centrs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | {{dat||07|02|SK}}
|-
| [[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;3&quot; | {{dat||07|03|SK}}
|-
| [[Apvienotais saraksts]]
|-
| [[Gobzema saraksts]]
|-
| [[Mēs mainām noteikumus]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; rowspan=&quot;4&quot; | {{dat||07|04|SK}}
|-
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|-
| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
|-
| [[Latvijas attīstībai]]
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
|&lt;small&gt;[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vjačeslavs Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Dārznieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Mēs mainām noteikumus]]
|&lt;small&gt;[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Alvis Hermanis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ainars Mielavs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvarts Krusts]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņas Centrs]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Smans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Irina Dolgova]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Daiga Mieriņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Reinis Uzulnieks]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Dombrava]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Butāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Vitenbergs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Gobzema saraksts]]
|&lt;small&gt;[[Arigo Toro]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Nipers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Daniels Balika]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Kalniņa]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Apvienotais saraksts]]
|&lt;small&gt;[[Andris Kulbergs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Bartaševičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Baiba Braže]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Evika Siliņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Inga Bērziņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Jurēvics]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Jaunā konservatīvā partija]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Citskovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Guntis Bībers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Pēteris Aglonietis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Daiga Pirogova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Mārtiņš Štāls]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Latvijas attīstībai]]
|&lt;small&gt;[[Iveta Ratinīka]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vaivods]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Jaunups]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leons Līdums]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Austošā Saule Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Raivis Zeltīts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Dace Lindberga]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aiva Zālīte]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Zalāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Ilgža]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Stabilitātei!]]
|&lt;small&gt;[[Svetlana Čulkova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Pāvels Kuzmins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Nataļja Marčenko-Jodko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ludmila Rjazanova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Orlovs]]&lt;/small&gt;
|-
!14
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Andris Šuvajevs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Sprūds]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agnese Lāce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]]

==== 2026. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|ST!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|PRO]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas attīstībai|LA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņas Centrs|SC]]
![[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|SV/AJ]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Austošā Saule Latvijai|ASL]]
![[Mēs mainām noteikumus|MMN]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
!SV
!R
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E1D32; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|''Exit poll''
|SKDS/LTV/RSU&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-veletaju-aptauja-5-barjeru-ieklusanai-15-saeima-varetu-but-parvarejusi-6-speki-lielakais-atbalsts-apvienotajam-sarakstam.a665232/|title=Vēlētāju aptauja: 5% barjeru iekļūšanai 15. Saeimā varētu būt pārvarējuši 6 spēki, lielākais atbalsts - «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|6500
|'''6,7'''
|3,7
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''35,6'''
|'''8,7'''
|1,7
|'''11,3'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''11,1'''
|3,1
|0,6
|'''10,8'''
|1,3
|3,0
|2,4
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |24,3
|-
|septembris &lt;small&gt;(publicēts 23. septembrī)&lt;/small&gt;
|Latvijas Fakti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianfacts.lv/Politiska-izvele09|title=Politiskā izvēle Septembris, 2026|website=www.latvianfacts.lv|access-date=2026-09-23}}&lt;/ref&gt;
|1018
|'''6,2'''
|'''10,6'''
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''23,8'''
|'''8,9'''
|3,2
|'''12,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''12,4'''
|3,3
|2,6
|'''8,7'''
|1,5
|3,2
|2,7
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |10,9
|-
|4.–16. septembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2026-partiju-reitingi-septembri-saruk-atbalsts-progresivajiem-un-suverenajai-varaiapvienibai-jaunlatviesi-aug-zzs-popularitate-precizets.a664770/|title=Partiju reitingi septembrī: sarūk atbalsts «Progresīvajiem» un «Suverēnajai varai/Apvienībai Jaunlatvieši»; aug ZZS popularitāte (precizēts)|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|2035
|'''6,8'''
|'''6,5'''
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''22,7'''
|'''8,7'''
|3,1
|'''13,3'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,2'''
|3,7
|2,4
|'''14,1'''
|2,0
|3,7
|2,8
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |8,6
|-
|21.–31. augusts
|Latvijas Fakti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726941-diezgan-atskiriga-aina-jaunas-aptaujas-dati-liecina-ka-15-saeima-varetu-ieklut-septinas-partijas|title=Diezgan atšķirīga aina - jaunas aptaujas dati liecina, ka 15. Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas|website=www.jauns.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1054
|'''8,9'''
|'''10,4'''
| style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''23,6'''
|'''11,0'''
|2,5
|'''12,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,7'''
|2,5
|1,7
|'''9,6'''
|1,2
|3,3
|2
| style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |11,0
|-
|13.–19. augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/|title=Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai, virs 2 % pakāpjas «Stabilitātei!» un «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1205
|'''7,0'''
|3,8
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''23,6'''
|'''6,7'''
|3,3
|'''12,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''14,1'''
|4,1
|2,1
|'''17,1'''
|1,3
|2,5
|2
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |6,5
|-
|10.–15. jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1205
|'''7,2'''
|4,2
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''19,2'''
|'''8,7'''
|2,5
|'''14,8'''
|colspan=&quot;2&quot;|'''14,3'''
|3,0
|1,9
|'''17,1'''
|1,9
|3,6
|2,6
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |2,1
|-
|jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1832
|'''7,3'''
|'''6,9'''
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |'''17,1'''
|'''9,5'''
|2,9
|'''15,0'''
|'''12,1'''
|0,5
|2,0
|2,8
|'''13,8'''
|1,7
|4,5
|3,9
|style=&quot;background: #f7bd4d&quot; |2,1
|-
|aprīlis – maijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1126
|'''11,3'''
|'''8,7'''
|'''11,5'''
|'''8,2'''
|3,6
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,9'''
| style=&quot;background:#eb7263&quot; |'''14,9'''
|0,6
|2,7
|2,2
|'''10,0'''
|2
|'''5,2'''
|2,6
|–
|-
|31. marts – 7. aprīlis
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1538
|'''9,4'''
|'''5,2'''
|'''8,2'''
|'''8,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,3'''
|'''14,1'''
|0,9
|3,9
|2,9
|'''6,1'''
|1,9
|'''8,1'''
|11,9
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,2
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1809
|'''11,0'''
|'''7,4'''
|'''10,6'''
|'''11,8'''
|4,5
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,6'''
|'''12,6'''
|1,5
|2,0
|3,4
|'''10,6'''
|1,8
|3,7
|4,5
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |2,0
|-
|24. februāris – 2. marts
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-09-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1168
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''15,1'''
|4,1
|'''6,9'''
|'''8,9'''
|2,8
|'''8,4'''
|'''13,2'''
|0,4
|2,2
|4,2
|'''5,3'''
|3,4
|'''7,3'''
|12,4
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,9
|}

==== 2025. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
![[Bez partijām|BP]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00FFFF; width:30px;&quot; |
|-
|16.– 26. decembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1423
|'''11,3'''
|3,8
|'''9,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''16,5'''
|2,4
|'''15,5'''
|'''11,0'''
|1,9
|2,1
|1,0
|'''5,6'''
|–
|—
|19,3
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,0
|-
|21. novembris – 3. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1819
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''9,2'''
|'''9,9'''
|'''10,3'''
|'''5,4'''
|'''13,9'''
|'''13,1'''
|1,1
|2,2
|2,6
|'''8,2'''
|–
|—
|4,6
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,1
|-
|31. oktobris – 6. novembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1410
|'''13,6'''
|'''5,1'''
|'''7,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,3'''
|1,3
|'''10,7'''
|'''12,7'''
|1,7
|2,3
|3,8
|4,4
|–
|'''8,8'''
|13,1
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,7
|-
|25. oktobris – 4. novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1815
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''16,5'''
|'''8,1'''
|'''10,5'''
|'''11,1'''
|'''5,2'''
|'''14,8'''
|'''11,8'''
|1,6
|3,2
|3,0
|'''6,8'''
|–
|—
|8,3
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,7
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1824
|'''11,5'''
|'''10,4'''
|'''10,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,4'''
|'''5,1'''
|'''14,0'''
|'''11,6'''
|1,8
|2,5
|4,0
|'''7,3'''
|–
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; |''nav''
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,4
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 23. aprīlī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1813
|'''12,8'''
|'''9,7'''
|'''9,5'''
|'''16,0'''
|'''7,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''16,5'''
|'''8,8'''
|1,4
|2,5
|'''5,1'''
|4,5
|–
|5,9
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,5
|-
|14.–24. marts
| rowspan=&quot;3&quot; |Latvijas fakti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; un &quot;Nacionālā apvienība&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1003
|'''13,2'''
|'''16,1'''
|4,6
|'''18,1'''
|'''5,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''18,9'''
|'''8,9'''
|1,4
|3,5
|4,2
|2,1
|–
|3,7
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,8
|-
|februāris
| rowspan=&quot;2&quot; |''Nepārrēķināts''
|'''5,7'''
|'''7,3'''
|—
|'''7,4'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,5'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,1
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |janvāris
|'''6,9'''
|4,5
|—
|'''7,0'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,4'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,4
|-
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1791
|'''11,4'''
|'''9,5'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''18,1'''
|'''7,7'''
|'''14,2'''
|'''10,6'''
|1,7
|2,4
|'''5,4'''
|4,0
|–
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |3,9
|}

==== 2024. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|30. novembris – 9. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1739
|'''12,5'''
|'''7,6'''
|'''8,4'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''18,0'''
|'''6,7'''
|'''14,6'''
|'''11,2'''
|1,3
|3,4
|'''6,1'''
|4,6
|–
|5,6
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 3,4
|-
|novembris&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1823
|'''14,0'''
|'''8,9'''
|'''8,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,2'''
|'''8,0'''
|'''14,2'''
|'''11,5'''
|1,1
|3,8
|'''6,1'''
|3,5
|–
|4,5
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 2,0
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1807
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''15,9'''
|'''9,1'''
|'''9,1'''
|'''15,2'''
|'''7,0'''
|'''11,5'''
|'''11,1'''
|1,5
|2,6
|'''7,6'''
|4,0
|–
|5,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1789
|'''15,5'''
|'''7,9'''
|'''7,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,1'''
|'''7,5'''
|'''11,8'''
|'''11,2'''
|1,6
|3,7
|'''7,3'''
|3,6
|–
|6,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 0,6
|-
|8.–18. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1818
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''18,4'''
|'''7,2'''
|'''7,9'''
|'''16,1'''
|'''6,0'''
|'''10,7'''
|'''10,6'''
|1,6
|3,9
|'''8,5'''
|2,9
|–
|6,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 2,3
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1806
|'''12,7'''
|'''11,6'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''14,5'''
|'''6,5'''
|'''10,2'''
|'''11,5'''
|2,4
|2,1
|'''8,7'''
|4,1
|–
|11,7
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 1,8
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
|'''13,6'''
|'''10,3'''
|'''8,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''13,9'''
|'''8,4'''
|'''11,1'''
|'''13,6'''
|2,5
|3,1
|'''7,3'''
|2,9
|–
|5,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; |0,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1799
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''10,1'''
|'''8,4'''
|'''13,0'''
|'''8,2'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|2,5
|2,7
|'''5,9'''
|2,9
|–
|6,1
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,7
|}

==== 2023. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris &lt;small&gt;(publicēts 23. decembrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1808
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''14,4'''
|'''12,0'''
|'''8,9'''
|'''13,1'''
|'''9,1'''
|'''11,3'''
|'''12,0'''
|2,0
|3,3
|3,6
|2,2
|–
|8,2
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |1,3
|-
|novembris
|SKDS/LTV
|{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}}
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''18,0'''
|'''13,2'''
|'''7,6'''
|'''10,1'''
|'''9,6'''
|'''11,5'''
|'''11,2'''
|2,8
|2,0
|'''7,2'''
|2,2
|–
|0,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |3,6
|-
|oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1793
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''17,3'''
|'''13,7'''
|'''8,2'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|2,3
|2,1
|4,5
|2,3
|–
|5,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 3,6
|-
|9.–18. septembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1801
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''14,5'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''12,0'''
|'''8,1'''
|'''11,9'''
|'''13,8'''
|2,6
|1,7
|'''5,1'''
|2,5
|–
|6,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1787
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''18,1'''
|'''12,7'''
|'''9,3'''
|'''8,7'''
|'''9,3'''
|'''11,9'''
|'''13,0'''
|2,8
|2,1
|'''5,3'''
|1,7
|–
|4,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 5,1
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1805
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,3'''
|'''11,8'''
|'''7,5'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''11,4'''
|'''14,0'''
|2,5
|2,0
|4,9
|2,1
|–
|4,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,3
|-
|jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1797
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''11,1'''
|'''8,9'''
|'''10,2'''
|'''6,6'''
|'''14,1'''
|'''14,7'''
|1,5
|2,1
|'''5,6'''
|2,0
|–
|4,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,2
|-
|7.–11. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|922
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,5'''
|'''8,6'''
|'''7,5'''
|'''8,3'''
|'''7,6'''
|'''15,9'''
|'''18,4'''
|1,3
|2,1
|3,7
|2,4
|–
|5,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,1
|-
|maijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1777
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''12,8'''
|'''9,1'''
|'''10,6'''
|'''7,8'''
|'''13,5'''
|'''10,8'''
|1,6
|1,2
|'''5,5'''
|2,1
|–
|6,1
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,4
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,0'''
|'''12,7'''
|'''11,7'''
|'''10,0'''
|'''7,8'''
|'''11,7'''
|'''11,3'''
|2,9
|—
|4,7
|—
|–
|8,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,3
|-
|17.–21. aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1005
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,1'''
|'''11,9'''
|'''10,7'''
|'''9,1'''
|'''8,5'''
|'''11,0'''
|'''13,4'''
|2,1
|1,3
|3,5
|1,8
|–
|7,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,7
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1060
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,7'''
|'''14,4'''
|'''9,7'''
|'''10,9'''
|'''8,8'''
|'''9,0'''
|'''12,8'''
|1,9
|1,2
|4,5
|2,4
|–
|6,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1792
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''21,3'''
|'''14,1'''
|'''10,3'''
|'''10,4'''
|'''7,2'''
|'''7,8'''
|'''10,9'''
|2,5
|1,7
|4,5
|2,4
|–
|6,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|}

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Attīstībai/Par!|AP!]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#F9FF00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,8'''
|'''15,1'''
|'''8,9'''
|'''11,1'''
|'''8,0'''
|'''5,8'''
|'''11,7'''
|'''5,3'''
|4,4
|1,5
|–
|9,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,7
|-
|novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,5'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|'''12,1'''
|'''5,8'''
|'''5,9'''
|'''12,3'''
|'''5,1'''
|4,4
|1,5
|–
|7,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
|7.–19. oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1821
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''23,9'''
|'''13,7'''
|'''9,7'''
|'''10,5'''
|'''6,2'''
|'''5,5'''
|'''9,6'''
|4,6
|3,0
|1,9
|1,6
|9,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
! colspan=&quot;3&quot; | [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,94'''
|'''12,52'''
|'''11,05'''
|'''9,31'''
|'''6,78'''
|'''6,22'''
|'''6,14'''
|4,97
|4,81
|3,24
|1,76
|14,26
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,42
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>hatcgrshbav9a5y3vcsdsk7zhu112m5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>15. Saeima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522767</id>
    <revision>
      <id>4532225</id>
      <parentid>4050423</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T11:14:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[Saeima]]</comment>
      <origin>4532225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1241" sha1="k18qu8q93qp688nebjdsafs8a84nubr" xml:space="preserve">{{būs}}
'''15. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 15. sasaukums, kas savu darbību uzsāks [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] [[3. novembris|3. novembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs 2026|last=komisija|first=Centrālā vēlēšanu|website=CVK — Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=2026-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==
{{main|15. Saeimas vēlēšanas}}
15. Saeimas vēlēšanas notika 2026. gada [[3. oktobris|3. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 14 saraksti un tajās nobalsoja 806 641 vēlētāji jeb 51,79% balsstiesīgo pilsoņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate|title=Vēlētāju aktivitāte — 15. Saeimas vēlēšanas|last=komisija|first=Centrālā vēlēšanu|website=CVK — Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=2026-10-05|date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas tīmekļa vietne]


{{Latvija-aizmetnis}}
{{politika-aizmetnis}}

{{15. Saeima}}
{{LR likumdevēji}}

[[Kategorija:15. Saeima| ]]
[[Kategorija:Saeima]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>k18qu8q93qp688nebjdsafs8a84nubr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kilkeni grāfiste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>523194</id>
    <revision>
      <id>4532103</id>
      <parentid>4030660</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:25:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4532103</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2182" sha1="9h7kyz3vj0ofvc8mypv1gn3v2099ske" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name=Kilkeni grāfiste
|official_name=''Contae Chill Chainnigh''&lt;br/&gt;''County Kilkenny''
|other_name=
|settlement_type=Grāfiste
|image_skyline=
|imagesize=
|image_caption=
|image_flag=
|flag_size=
|image_shield=County Kilkenny arms.svg
|shield_size=100px
|image_seal=
|seal_size=
|nickname=
|motto=
|anthem=
|capital=[[Kilkeni]]
|largest_city=
|official_language=
|spoken_language=
|image_map=Island of Ireland location map Kilkenny.svg
|mapsize=
|map_caption=
|subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
|subdivision_name={{Karogs|Īrija}}
|subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]]
|subdivision_name2=[[Lenstera]]
|leader_party=
|leader_title=
|leader_name=
|area_footnotes=
|area_magnitude=
|area_total_km2=2073
|area_land_km2=
|area_water_km2=
|area_water_percent=
|area_rank=
|elevation_max_m=
|population_footnotes=&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-10-09|language=en}}&lt;/ref&gt;
|population_total=103685
|population_as_of=2022
|population_rank=
|population_density_km2=auto
|population_blank1_title=
|population_blank1=
|population_blank2_title=
|population_blank2=
|timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]]
|utc_offset=+0
|timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]]
|utc_offset_DST=+1
|website={{url|https://kilkennycoco.ie/}}
|footnotes=
|blank_name=
|blank_info=
|blank1_name=
|blank1_info=
}}

'''Kilkeni grāfiste''' ({{Val|en|County Kilkenny}}, {{Val|ga|Contae Chill Chainnigh}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera|Lenseras provincē]]. Kilkeni grāfistes pārvaldes centrs atrodas [[Kilkeni]]. {{Dat|2022}} grāfistē dzīvoja 103 685 iedzīvotāji.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Īrija-aizmetnis}}

{{Īrijas administratīvais iedalījums}}
{{Īrijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]]
[[Kategorija:Īrijas grāfistes]]</text>
      <sha1>9h7kyz3vj0ofvc8mypv1gn3v2099ske</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Butāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527944</id>
    <revision>
      <id>4531861</id>
      <parentid>4529451</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:59:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53379-34</username>
        <id>151345</id>
      </contributor>
      <comment>Pēc vēlēšanu rezultātiem.</comment>
      <origin>4531861</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9324" sha1="fuxan8rh36md8mpfa4z9i3xurjjrxms" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Artūrs Butāns
| vārds_orģ = 
| attēls = Artūrs Butāns.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Artūrs Butāns 2024. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|23}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Artūrs Butāns''' (dzimis {{dat|1992|12|23}}) ir [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] valdes loceklis un [[14. Saeima]]s deputāts.&lt;ref name=&quot;CVK&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/82820-arturs-butans/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-09-15}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1992. gadā 23. decembrī. A. Butāns ir zinātnieka, [[Ķīmiķis|ķīmiķa]] un [[LNNK]] dibinātāja Ervīna Baumaņa (1929—2023) mazdēls.

Strādājis un vadījis uzņēmumus restorānu, viesnīcu un tūrisma nozarē. A. Butāns bijis Kurzemes Biznesa Inkubatora un [[Liepājas Universitāte]]s projektu vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/arturs-butans/|title=Artūrs Butāns|website=Puaro|access-date=2026-09-27|date=2023-04-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ekonomikas-ministra-biroju-vadis-arturs-butans|title=Ekonomikas ministra biroju vadīs Artūrs Butāns {{!}} Ekonomikas ministrija|website=www.em.gov.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haker.lv/2021/06/20/kurzemes-biznesa-inkubators-sadarbiba-ar-mozello-organize-apmacibas-biznesa-restarts/|title=Kurzemes Biznesa inkubators sadarbībā ar Mozello organizē apmācības Biznesa Restarts – HakerLV|website=www.haker.lv|access-date=2026-09-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/bizness/aicina-septinas-dienas-ekspertu-vadiba-veidot-maja/|title=Aicina septiņās dienās ekspertu vadībā veidot mājaslapas un interneta veikalus|website=irliepaja.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

A. Butāns ir organizācijas &quot;[[Daugavas Vanagi]]&quot; biedrs un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 44. kājnieku bataljona zemessargs.&lt;ref name=&quot;gov&quot; /&gt;

== Izglītība ==
Mācījies [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola|J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolā]], [[Pāvilostas vidusskola|Pāvilostas vidusskolā]], [[Rīgas komercģimnāzija|Rīgas komercģimnāzijā]]. Beidzis [[Rīgas Tālmācības vidusskola|Rīgas Tālmācības vidusskolu]].&lt;ref name=&quot;CVK&quot; /&gt;

Studējis [[Sidneja]]s Biznesa koledžā [[Austrālija|Austrālijā]] (''Sydney Bridge Business College''), kā arī šobrīd (2023—pašlaik) studē bakalaura studijas [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē]], Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē.&lt;ref name=&quot;CVK&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/|title=jauniešu māja: Notiks pasākums “Ceļo, studē un strādā Austrālijā”|website=web.archive.org|access-date=2023-08-28|date=2022-12-10|archive-date=2022-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210113522/https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/}}&lt;/ref&gt;

=== Vēlēšanu dokumentos norādītā izglītība ===
CVK anketā Butāns kā savu [[augstākā izglītība|augstāko izglītību]] bija norādījis Sidnejas ''Bridge Business College'' 2018. gadā apgūto [[uzņēmējdarbība]]s vadības sertifikātu.&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2026-radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-pedejas-trijas-saeimas-velesanas-noradito-izglitibu.a665001/|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās norādīto izglītību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk noskaidrots, ka ''Bridge Business College'' ir profesionālās izglītības un apmācības iestāde, kurā tiek īstenotas sertifikātu un diplomu programmas, nevis augstākās izglītības studiju programmas. Tādējādi Butāna iepriekš vēlēšanu dokumentos norādītais izglītības līmenis nebija precīzs..&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot; /&gt;

Pēc informācijas precizēšanas Centrālās vēlēšanu komisijas kandidāta kartītē kā Butāna augstākā iegūtā izglītība norādīta [[vidējā izglītība]].&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot; /&gt;

Saistībā ar pretrunām un neskaidrībām par Butāna vēlēšanu dokumentos norādīto izglītību [[Latvijas Republikas prokuratūra|Ģenerālprokuratūra]] saņēma iesniegumu. [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] paziņoja, ka ir iepazinusies ar publiski pieejamo informāciju un par notikušo informējusi Ģenerālprokuratūru, kas saņemto iesniegumu izvērtē. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu kandidāts pats ir atbildīgs par vēlēšanu dokumentos sniegto ziņu patiesumu. Likums paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, tostarp Krimināllikuma 272. pantā paredzēto atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu valsts institūcijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8553732/radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-velesanas-noradito-australija-ieguto-izglitibu|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna vēlēšanās norādīto Austrālijā iegūto izglītību|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2018. gadā A. Butāns kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/8/arturs-butans/192 NA kandidātu saraksts] lsm.lv&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts un uzsāka darbu kā Saeimas deputātes [[Ilze Indriksone|Ilzes Indriksones]] palīgs. A. Butāns vairākkārt pārvēlēts par Nacionālās apvienības Liepājas nodaļas vadītāju.&lt;ref&gt;[https://liepaja.pilseta24.lv/zina?slug=nacionala-apvieniba-liepaja-demonstre-gatavibu-pasvaldibu-velesanam Nacionālā apvienība Liepājā demonstrē gatavību pašvaldību vēlēšanām] liepaja.pilseta24.lv 2016. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Butāns veidoja Nacionālās apvienības sarakstu Liepājā, partijai iekļūstot [[Liepājas dome|Liepājas domē]] un valdošajā koalīcijā.&lt;ref&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/arturs-butans pv2021.cvk.lv]&lt;/ref&gt;

==== Ekonomikas ministrija ====
2021. gadā A. Butāns uzsāka darbu [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] kā ministru [[Jānis Vitenbergs|Jāņa Vitenberga]] un vēlāk arī I. Indriksones biroja vadītājs.

Ekonomikas ministra biroja vadītāja amatā bijis aktīvs līdzdalībnieks laikā, kad tika pieņemti lēmumi par Latvijas neatkarību no Krievijas dabasgāzes. A. Butāns bijis ministrijas deleģēts pārstāvis Ukrainas civiliedzīvotāju palīdzības sniegšanas un izmitināšanas koordinēšanā, kā arī pārstāvējis uzņēmēju intereses.

==== 14. Saeima ====
2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Butānu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibai-lnnk/231-arturs-butans NA kandidātu saraksts] lsm.lv&lt;/ref&gt; Vada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju. Ievēlēts par Latvijas-Austrālijas deputātu grupas vadītāju. 14. Saeimā ir līderis  pēc debašu un likumdošanas iniciatīvu skaita, starp visu frakciju deputātiem.

==== 15. Saeima ====
2026. gada Saeimas vēlēšanās A. Butānu ievēlēja par 15.Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības saraksta Kurzemē.

== Grāmatas ==
2022. gadā Artūrs Butāns, žurnāliste Līvija Leine un rakstnieks Ēriks Kūlis kopīgi izdeva grāmatu “E. Laumanis — Vēstules meitai no lēģera Mordovijā”, kurā iemūžinātas liepājnieka, Latvijas armijas virsnieka un Latviešu leģiona majora Ernesta Laumaņa vēstules un iepriekš nepublicētas fotogrāfijas. Grāmata izdota ar ”Daugavas Vanagu” atbalstu.{{Nepieciešama atsauce}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Butāns, Artūrs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>fuxan8rh36md8mpfa4z9i3xurjjrxms</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531869</id>
      <parentid>4531861</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:14:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-53379-34|~2026-53379-34]] ([[User talk:~2026-53379-34|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4531861 Es pagaidām neredzu faktiski ievēlēto personāliju sarakstu.</comment>
      <origin>4531869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10399" sha1="edlfbyyhhzw8yfanrdgpzcbsoer0927" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Artūrs Butāns
| vārds_orģ = 
| attēls = Artūrs Butāns.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Artūrs Butāns 2024. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|23}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Artūrs Butāns''' (dzimis {{dat|1992|12|23}}) ir [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] valdes loceklis un [[14. Saeima]]s deputāts.&lt;ref name=&quot;CVK&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/82820-arturs-butans/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-09-15}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1992. gadā 23. decembrī. A. Butāns ir zinātnieka, [[Ķīmiķis|ķīmiķa]] un [[LNNK]] dibinātāja Ervīna Baumaņa (1929—2023) mazdēls.

Strādājis un vadījis uzņēmumus restorānu, viesnīcu un tūrisma nozarē. A. Butāns bijis Kurzemes Biznesa Inkubatora un [[Liepājas Universitāte]]s projektu vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/arturs-butans/|title=Artūrs Butāns|website=Puaro|access-date=2026-09-27|date=2023-04-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ekonomikas-ministra-biroju-vadis-arturs-butans|title=Ekonomikas ministra biroju vadīs Artūrs Butāns {{!}} Ekonomikas ministrija|website=www.em.gov.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haker.lv/2021/06/20/kurzemes-biznesa-inkubators-sadarbiba-ar-mozello-organize-apmacibas-biznesa-restarts/|title=Kurzemes Biznesa inkubators sadarbībā ar Mozello organizē apmācības Biznesa Restarts – HakerLV|website=www.haker.lv|access-date=2026-09-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/bizness/aicina-septinas-dienas-ekspertu-vadiba-veidot-maja/|title=Aicina septiņās dienās ekspertu vadībā veidot mājaslapas un interneta veikalus|website=irliepaja.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

A. Butāns ir organizācijas &quot;[[Daugavas Vanagi]]&quot; biedrs un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 44. kājnieku bataljona zemessargs.&lt;ref name=&quot;gov&quot; /&gt;

== Izglītība ==
Mācījies [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola|J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolā]], [[Pāvilostas vidusskola|Pāvilostas vidusskolā]], [[Rīgas komercģimnāzija|Rīgas komercģimnāzijā]]. Beidzis [[Rīgas Tālmācības vidusskola|Rīgas Tālmācības vidusskolu]].&lt;ref name=&quot;CVK&quot; /&gt;

Pēc paša norādītā, studējis [[Sidneja]]s Biznesa koledžā [[Austrālija|Austrālijā]] (''Sydney Bridge Business College''), kā arī šobrīd (2023—pašlaik) studē bakalaura studijas [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē]], Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē.&lt;ref name=&quot;CVK&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/|title=jauniešu māja: Notiks pasākums “Ceļo, studē un strādā Austrālijā”|website=web.archive.org|access-date=2023-08-28|date=2022-12-10|archive-date=2022-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210113522/https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/}}&lt;/ref&gt;

=== Vēlēšanu dokumentos norādītā izglītība ===
[[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas]], [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas]] un sākotnēji arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] dokumentos Butāns kā savu [[augstākā izglītība|augstāko izglītību]] bija norādījis Sidnejas ''Bridge Business College'' 2018. gadā iegūto [[uzņēmējdarbība]]s vadības specialitāti.&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2026-radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-pedejas-trijas-saeimas-velesanas-noradito-izglitibu.a665001/|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās norādīto izglītību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk noskaidrots, ka ''Bridge Business College'' ir profesionālās izglītības un apmācības iestāde, kurā tiek īstenotas sertifikātu un diplomu programmas, nevis augstākās izglītības studiju programmas. Tādējādi Butāna iepriekš vēlēšanu dokumentos norādītais izglītības līmenis nebija pareizs..&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot; /&gt;

Butāns atzina, ka Austrālijā iegūto biznesa vadības sertifikātu Latvijā iepriekš nebija iesniedzis izglītības pielīdzināšanai. Pēc jautājumu rašanās viņš paziņoja par nodomu vērsties Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), lai noskaidrotu, kādam Latvijas izglītības līmenim iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.inbox.lv/150svcw-kur-pazuda-butana-augstaka-izglitiba-pec-mediju-jautajumiem-deputats-izmaina-savu-velesanu-kartiti?language=lv|title=Kur pazuda Butāna augstākā izglītība? Pēc mediju jautājumiem deputāts izmaina savu vēlēšanu kartīti|website=News feed at Inbox.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28}}&lt;/ref&gt; AIC savukārt norādīja, ka bez izglītības dokumenta nav iespējams izvērtēt, vai Butāna iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma augstākajai izglītībai Latvijā. Pēc informācijas precizēšanas Centrālās vēlēšanu komisijas kandidāta kartītē kā Butāna augstākā iegūtā izglītība norādīta [[vidējā izglītība]].&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot; /&gt;

Saistībā ar pretrunām un neskaidrībām par Butāna vēlēšanu dokumentos norādīto izglītību [[Latvijas Republikas prokuratūra|Ģenerālprokuratūra]] saņēma iesniegumu. [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] paziņoja, ka ir iepazinusies ar publiski pieejamo informāciju un par notikušo informējusi Ģenerālprokuratūru, kas saņemto iesniegumu izvērtē. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu kandidāts pats ir atbildīgs par vēlēšanu dokumentos sniegto ziņu patiesumu. Likums paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, tostarp Krimināllikuma 272. pantā paredzēto atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu valsts institūcijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8553732/radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-velesanas-noradito-australija-ieguto-izglitibu|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna vēlēšanās norādīto Austrālijā iegūto izglītību|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2018. gadā A. Butāns kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/8/arturs-butans/192 NA kandidātu saraksts] lsm.lv&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts un uzsāka darbu kā Saeimas deputātes [[Ilze Indriksone|Ilzes Indriksones]] palīgs. A. Butāns vairākkārt pārvēlēts par Nacionālās apvienības Liepājas nodaļas vadītāju.&lt;ref&gt;[https://liepaja.pilseta24.lv/zina?slug=nacionala-apvieniba-liepaja-demonstre-gatavibu-pasvaldibu-velesanam Nacionālā apvienība Liepājā demonstrē gatavību pašvaldību vēlēšanām] liepaja.pilseta24.lv 2016. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Butāns veidoja Nacionālās apvienības sarakstu Liepājā, partijai iekļūstot [[Liepājas dome|Liepājas domē]] un valdošajā koalīcijā.&lt;ref&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/arturs-butans pv2021.cvk.lv]&lt;/ref&gt;

==== Ekonomikas ministrija ====
2021. gadā A. Butāns uzsāka darbu [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] kā ministru [[Jānis Vitenbergs|Jāņa Vitenberga]] un vēlāk arī I. Indriksones biroja vadītājs.

Ekonomikas ministra biroja vadītāja amatā bijis aktīvs līdzdalībnieks laikā, kad tika pieņemti lēmumi par Latvijas neatkarību no Krievijas dabasgāzes. A. Butāns bijis ministrijas deleģēts pārstāvis Ukrainas civiliedzīvotāju palīdzības sniegšanas un izmitināšanas koordinēšanā, kā arī pārstāvējis uzņēmēju intereses.

==== 14. Saeima ====
2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Butānu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibai-lnnk/231-arturs-butans NA kandidātu saraksts] lsm.lv&lt;/ref&gt; Vada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju. Ievēlēts par Latvijas-Austrālijas deputātu grupas vadītāju. 14. Saeimā kļuva par līderi pēc debašu un likumdošanas iniciatīvu skaita starp visu frakciju deputātiem.

&lt;!-- ==== 15. Saeima ====
2026. gada Saeimas vēlēšanās A. Butānu ievēlēja par 15.Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības saraksta Kurzemē. --&gt;

== Grāmatas ==
2022. gadā Artūrs Butāns, žurnāliste Līvija Leine un rakstnieks Ēriks Kūlis kopīgi izdeva grāmatu “E. Laumanis — Vēstules meitai no lēģera Mordovijā”, kurā iemūžinātas liepājnieka, Latvijas armijas virsnieka un Latviešu leģiona majora Ernesta Laumaņa vēstules un iepriekš nepublicētas fotogrāfijas. Grāmata izdota ar ”Daugavas Vanagu” atbalstu.{{Nepieciešama atsauce}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Butāns, Artūrs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>edlfbyyhhzw8yfanrdgpzcbsoer0927</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531933</id>
      <parentid>4531869</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:17:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēlēšanu dokumentos norādītā izglītība */</comment>
      <origin>4531933</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10398" sha1="c6wjg7vbn1mvrfac2crznt62x3tt6q3" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Artūrs Butāns
| vārds_orģ = 
| attēls = Artūrs Butāns.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Artūrs Butāns 2024. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|23}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Artūrs Butāns''' (dzimis {{dat|1992|12|23}}) ir [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] valdes loceklis un [[14. Saeima]]s deputāts.&lt;ref name=&quot;CVK&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/82820-arturs-butans/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-09-15}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1992. gadā 23. decembrī. A. Butāns ir zinātnieka, [[Ķīmiķis|ķīmiķa]] un [[LNNK]] dibinātāja Ervīna Baumaņa (1929—2023) mazdēls.

Strādājis un vadījis uzņēmumus restorānu, viesnīcu un tūrisma nozarē. A. Butāns bijis Kurzemes Biznesa Inkubatora un [[Liepājas Universitāte]]s projektu vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/arturs-butans/|title=Artūrs Butāns|website=Puaro|access-date=2026-09-27|date=2023-04-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ekonomikas-ministra-biroju-vadis-arturs-butans|title=Ekonomikas ministra biroju vadīs Artūrs Butāns {{!}} Ekonomikas ministrija|website=www.em.gov.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haker.lv/2021/06/20/kurzemes-biznesa-inkubators-sadarbiba-ar-mozello-organize-apmacibas-biznesa-restarts/|title=Kurzemes Biznesa inkubators sadarbībā ar Mozello organizē apmācības Biznesa Restarts – HakerLV|website=www.haker.lv|access-date=2026-09-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/bizness/aicina-septinas-dienas-ekspertu-vadiba-veidot-maja/|title=Aicina septiņās dienās ekspertu vadībā veidot mājaslapas un interneta veikalus|website=irliepaja.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

A. Butāns ir organizācijas &quot;[[Daugavas Vanagi]]&quot; biedrs un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 44. kājnieku bataljona zemessargs.&lt;ref name=&quot;gov&quot; /&gt;

== Izglītība ==
Mācījies [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola|J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolā]], [[Pāvilostas vidusskola|Pāvilostas vidusskolā]], [[Rīgas komercģimnāzija|Rīgas komercģimnāzijā]]. Beidzis [[Rīgas Tālmācības vidusskola|Rīgas Tālmācības vidusskolu]].&lt;ref name=&quot;CVK&quot; /&gt;

Pēc paša norādītā, studējis [[Sidneja]]s Biznesa koledžā [[Austrālija|Austrālijā]] (''Sydney Bridge Business College''), kā arī šobrīd (2023—pašlaik) studē bakalaura studijas [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē]], Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē.&lt;ref name=&quot;CVK&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/|title=jauniešu māja: Notiks pasākums “Ceļo, studē un strādā Austrālijā”|website=web.archive.org|access-date=2023-08-28|date=2022-12-10|archive-date=2022-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210113522/https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/}}&lt;/ref&gt;

=== Vēlēšanu dokumentos norādītā izglītība ===
[[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas]], [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas]] un sākotnēji arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] dokumentos Butāns kā savu [[augstākā izglītība|augstāko izglītību]] bija norādījis Sidnejas ''Bridge Business College'' 2018. gadā iegūto [[uzņēmējdarbība]]s vadības specialitāti.&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2026-radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-pedejas-trijas-saeimas-velesanas-noradito-izglitibu.a665001/|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās norādīto izglītību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk noskaidrots, ka ''Bridge Business College'' ir profesionālās izglītības un apmācības iestāde, kurā tiek īstenotas sertifikātu un diplomu programmas, nevis augstākās izglītības studiju programmas. Tādējādi Butāna iepriekš vēlēšanu dokumentos norādītais izglītības līmenis nebija pareizs.&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot; /&gt;

Butāns atzina, ka Austrālijā iegūto biznesa vadības sertifikātu Latvijā iepriekš nebija iesniedzis izglītības pielīdzināšanai. Pēc jautājumu rašanās viņš paziņoja par nodomu vērsties Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), lai noskaidrotu, kādam Latvijas izglītības līmenim iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.inbox.lv/150svcw-kur-pazuda-butana-augstaka-izglitiba-pec-mediju-jautajumiem-deputats-izmaina-savu-velesanu-kartiti?language=lv|title=Kur pazuda Butāna augstākā izglītība? Pēc mediju jautājumiem deputāts izmaina savu vēlēšanu kartīti|website=News feed at Inbox.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28}}&lt;/ref&gt; AIC savukārt norādīja, ka bez izglītības dokumenta nav iespējams izvērtēt, vai Butāna iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma augstākajai izglītībai Latvijā. Pēc informācijas precizēšanas Centrālās vēlēšanu komisijas kandidāta kartītē kā Butāna augstākā iegūtā izglītība norādīta [[vidējā izglītība]].&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot; /&gt;

Saistībā ar pretrunām un neskaidrībām par Butāna vēlēšanu dokumentos norādīto izglītību [[Latvijas Republikas prokuratūra|Ģenerālprokuratūra]] saņēma iesniegumu. [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] paziņoja, ka ir iepazinusies ar publiski pieejamo informāciju un par notikušo informējusi Ģenerālprokuratūru, kas saņemto iesniegumu izvērtē. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu kandidāts pats ir atbildīgs par vēlēšanu dokumentos sniegto ziņu patiesumu. Likums paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, tostarp Krimināllikuma 272. pantā paredzēto atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu valsts institūcijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8553732/radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-velesanas-noradito-australija-ieguto-izglitibu|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna vēlēšanās norādīto Austrālijā iegūto izglītību|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2018. gadā A. Butāns kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/8/arturs-butans/192 NA kandidātu saraksts] lsm.lv&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts un uzsāka darbu kā Saeimas deputātes [[Ilze Indriksone|Ilzes Indriksones]] palīgs. A. Butāns vairākkārt pārvēlēts par Nacionālās apvienības Liepājas nodaļas vadītāju.&lt;ref&gt;[https://liepaja.pilseta24.lv/zina?slug=nacionala-apvieniba-liepaja-demonstre-gatavibu-pasvaldibu-velesanam Nacionālā apvienība Liepājā demonstrē gatavību pašvaldību vēlēšanām] liepaja.pilseta24.lv 2016. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Butāns veidoja Nacionālās apvienības sarakstu Liepājā, partijai iekļūstot [[Liepājas dome|Liepājas domē]] un valdošajā koalīcijā.&lt;ref&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/arturs-butans pv2021.cvk.lv]&lt;/ref&gt;

==== Ekonomikas ministrija ====
2021. gadā A. Butāns uzsāka darbu [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] kā ministru [[Jānis Vitenbergs|Jāņa Vitenberga]] un vēlāk arī I. Indriksones biroja vadītājs.

Ekonomikas ministra biroja vadītāja amatā bijis aktīvs līdzdalībnieks laikā, kad tika pieņemti lēmumi par Latvijas neatkarību no Krievijas dabasgāzes. A. Butāns bijis ministrijas deleģēts pārstāvis Ukrainas civiliedzīvotāju palīdzības sniegšanas un izmitināšanas koordinēšanā, kā arī pārstāvējis uzņēmēju intereses.

==== 14. Saeima ====
2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Butānu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibai-lnnk/231-arturs-butans NA kandidātu saraksts] lsm.lv&lt;/ref&gt; Vada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju. Ievēlēts par Latvijas-Austrālijas deputātu grupas vadītāju. 14. Saeimā kļuva par līderi pēc debašu un likumdošanas iniciatīvu skaita starp visu frakciju deputātiem.

&lt;!-- ==== 15. Saeima ====
2026. gada Saeimas vēlēšanās A. Butānu ievēlēja par 15.Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības saraksta Kurzemē. --&gt;

== Grāmatas ==
2022. gadā Artūrs Butāns, žurnāliste Līvija Leine un rakstnieks Ēriks Kūlis kopīgi izdeva grāmatu “E. Laumanis — Vēstules meitai no lēģera Mordovijā”, kurā iemūžinātas liepājnieka, Latvijas armijas virsnieka un Latviešu leģiona majora Ernesta Laumaņa vēstules un iepriekš nepublicētas fotogrāfijas. Grāmata izdota ar ”Daugavas Vanagu” atbalstu.{{Nepieciešama atsauce}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Butāns, Artūrs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>c6wjg7vbn1mvrfac2crznt62x3tt6q3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531958</id>
      <parentid>4531933</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:55:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Tā kā būtu ievēlēts, uzticoties Veidne:15. Saeima</comment>
      <origin>4531958</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10389" sha1="6isb8f2q4qqsmnwpoevajrsdt42k4hz" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Artūrs Butāns
| vārds_orģ = 
| attēls = Artūrs Butāns.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Artūrs Butāns 2024. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|23}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Artūrs Butāns''' (dzimis {{dat|1992|12|23}}) ir [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] valdes loceklis un [[14. Saeima]]s deputāts.&lt;ref name=&quot;CVK&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/82820-arturs-butans/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-09-15}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1992. gadā 23. decembrī. A. Butāns ir zinātnieka, [[Ķīmiķis|ķīmiķa]] un [[LNNK]] dibinātāja Ervīna Baumaņa (1929—2023) mazdēls.

Strādājis un vadījis uzņēmumus restorānu, viesnīcu un tūrisma nozarē. A. Butāns bijis Kurzemes Biznesa Inkubatora un [[Liepājas Universitāte]]s projektu vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/arturs-butans/|title=Artūrs Butāns|website=Puaro|access-date=2026-09-27|date=2023-04-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ekonomikas-ministra-biroju-vadis-arturs-butans|title=Ekonomikas ministra biroju vadīs Artūrs Butāns {{!}} Ekonomikas ministrija|website=www.em.gov.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haker.lv/2021/06/20/kurzemes-biznesa-inkubators-sadarbiba-ar-mozello-organize-apmacibas-biznesa-restarts/|title=Kurzemes Biznesa inkubators sadarbībā ar Mozello organizē apmācības Biznesa Restarts – HakerLV|website=www.haker.lv|access-date=2026-09-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/bizness/aicina-septinas-dienas-ekspertu-vadiba-veidot-maja/|title=Aicina septiņās dienās ekspertu vadībā veidot mājaslapas un interneta veikalus|website=irliepaja.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

A. Butāns ir organizācijas &quot;[[Daugavas Vanagi]]&quot; biedrs un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 44. kājnieku bataljona zemessargs.&lt;ref name=&quot;gov&quot; /&gt;

== Izglītība ==
Mācījies [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola|J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolā]], [[Pāvilostas vidusskola|Pāvilostas vidusskolā]], [[Rīgas komercģimnāzija|Rīgas komercģimnāzijā]]. Beidzis [[Rīgas Tālmācības vidusskola|Rīgas Tālmācības vidusskolu]].&lt;ref name=&quot;CVK&quot; /&gt;

Pēc paša norādītā, studējis [[Sidneja]]s Biznesa koledžā [[Austrālija|Austrālijā]] (''Sydney Bridge Business College''), kā arī šobrīd (2023—pašlaik) studē bakalaura studijas [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē]], Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē.&lt;ref name=&quot;CVK&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/|title=jauniešu māja: Notiks pasākums “Ceļo, studē un strādā Austrālijā”|website=web.archive.org|access-date=2023-08-28|date=2022-12-10|archive-date=2022-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210113522/https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/}}&lt;/ref&gt;

=== Vēlēšanu dokumentos norādītā izglītība ===
[[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas]], [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas]] un sākotnēji arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] dokumentos Butāns kā savu [[augstākā izglītība|augstāko izglītību]] bija norādījis Sidnejas ''Bridge Business College'' 2018. gadā iegūto [[uzņēmējdarbība]]s vadības specialitāti.&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2026-radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-pedejas-trijas-saeimas-velesanas-noradito-izglitibu.a665001/|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās norādīto izglītību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk noskaidrots, ka ''Bridge Business College'' ir profesionālās izglītības un apmācības iestāde, kurā tiek īstenotas sertifikātu un diplomu programmas, nevis augstākās izglītības studiju programmas. Tādējādi Butāna iepriekš vēlēšanu dokumentos norādītais izglītības līmenis nebija pareizs.&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot; /&gt;

Butāns atzina, ka Austrālijā iegūto biznesa vadības sertifikātu Latvijā iepriekš nebija iesniedzis izglītības pielīdzināšanai. Pēc jautājumu rašanās viņš paziņoja par nodomu vērsties Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), lai noskaidrotu, kādam Latvijas izglītības līmenim iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.inbox.lv/150svcw-kur-pazuda-butana-augstaka-izglitiba-pec-mediju-jautajumiem-deputats-izmaina-savu-velesanu-kartiti?language=lv|title=Kur pazuda Butāna augstākā izglītība? Pēc mediju jautājumiem deputāts izmaina savu vēlēšanu kartīti|website=News feed at Inbox.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28}}&lt;/ref&gt; AIC savukārt norādīja, ka bez izglītības dokumenta nav iespējams izvērtēt, vai Butāna iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma augstākajai izglītībai Latvijā. Pēc informācijas precizēšanas Centrālās vēlēšanu komisijas kandidāta kartītē kā Butāna augstākā iegūtā izglītība norādīta [[vidējā izglītība]].&lt;ref name=&quot;izglitiba&quot; /&gt;

Saistībā ar pretrunām un neskaidrībām par Butāna vēlēšanu dokumentos norādīto izglītību [[Latvijas Republikas prokuratūra|Ģenerālprokuratūra]] saņēma iesniegumu. [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] paziņoja, ka ir iepazinusies ar publiski pieejamo informāciju un par notikušo informējusi Ģenerālprokuratūru, kas saņemto iesniegumu izvērtē. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu kandidāts pats ir atbildīgs par vēlēšanu dokumentos sniegto ziņu patiesumu. Likums paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, tostarp Krimināllikuma 272. pantā paredzēto atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu valsts institūcijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8553732/radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-velesanas-noradito-australija-ieguto-izglitibu|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna vēlēšanās norādīto Austrālijā iegūto izglītību|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2018. gadā A. Butāns kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/8/arturs-butans/192 NA kandidātu saraksts] lsm.lv&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts un uzsāka darbu kā Saeimas deputātes [[Ilze Indriksone|Ilzes Indriksones]] palīgs. A. Butāns vairākkārt pārvēlēts par Nacionālās apvienības Liepājas nodaļas vadītāju.&lt;ref&gt;[https://liepaja.pilseta24.lv/zina?slug=nacionala-apvieniba-liepaja-demonstre-gatavibu-pasvaldibu-velesanam Nacionālā apvienība Liepājā demonstrē gatavību pašvaldību vēlēšanām] liepaja.pilseta24.lv 2016. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Butāns veidoja Nacionālās apvienības sarakstu Liepājā, partijai iekļūstot [[Liepājas dome|Liepājas domē]] un valdošajā koalīcijā.&lt;ref&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/arturs-butans pv2021.cvk.lv]&lt;/ref&gt;

==== Ekonomikas ministrija ====
2021. gadā A. Butāns uzsāka darbu [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] kā ministru [[Jānis Vitenbergs|Jāņa Vitenberga]] un vēlāk arī I. Indriksones biroja vadītājs.

Ekonomikas ministra biroja vadītāja amatā bijis aktīvs līdzdalībnieks laikā, kad tika pieņemti lēmumi par Latvijas neatkarību no Krievijas dabasgāzes. A. Butāns bijis ministrijas deleģēts pārstāvis Ukrainas civiliedzīvotāju palīdzības sniegšanas un izmitināšanas koordinēšanā, kā arī pārstāvējis uzņēmēju intereses.

==== 14. Saeima ====
2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Butānu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibai-lnnk/231-arturs-butans NA kandidātu saraksts] lsm.lv&lt;/ref&gt; Vada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju. Ievēlēts par Latvijas-Austrālijas deputātu grupas vadītāju. 14. Saeimā kļuva par līderi pēc debašu un likumdošanas iniciatīvu skaita starp visu frakciju deputātiem.

==== 15. Saeima ====
2026. gada Saeimas vēlēšanās A. Butānu ievēlēja par 15.Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības saraksta Kurzemē.

== Grāmatas ==
2022. gadā Artūrs Butāns, žurnāliste Līvija Leine un rakstnieks Ēriks Kūlis kopīgi izdeva grāmatu “E. Laumanis — Vēstules meitai no lēģera Mordovijā”, kurā iemūžinātas liepājnieka, Latvijas armijas virsnieka un Latviešu leģiona majora Ernesta Laumaņa vēstules un iepriekš nepublicētas fotogrāfijas. Grāmata izdota ar ”Daugavas Vanagu” atbalstu.{{Nepieciešama atsauce}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Butāns, Artūrs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>6isb8f2q4qqsmnwpoevajrsdt42k4hz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nataļja Marčenko-Jodko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>531531</id>
    <revision>
      <id>4531857</id>
      <parentid>4483165</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:47:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2712" sha1="15c6zlfhdqmqcap11xh9ps2zvq24eqi" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Nataļja Marčenko-Jodko
| vārds_orģ = 
| attēls = Nataļja Marčenko-Jodko 2023 (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Nataļja Marčenko-Jodko 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
 * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|9|11}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
* [[Alternative]]
* [[Stabilitātei!]] &lt;small&gt;(kopš 2022)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[uzņēmēja]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Nataļja Marčenko-Jodko''' (dzimusi {{dat|1978|9|11}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmēja]] un politiķe. Ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta.

2003. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Centra krievu privātģimnāzija
|Rīgas krievu privātģimnāzijā]], tad 2011. gadā [[Biznesa vadības koledža|Biznesa vadības koledžā]], iegūstot mārketinga un tirdzniecības speciālista kvalifikāciju.

Bijusi uzņēmēja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/natalja-marcenko-jodko/|title=Nataļja Marčenko-Jodko|website=Puaro.lv|access-date=2023-01-19|date=2022-11-20|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; un noliktavas vadītāja. Pirms ievēlēšanas Saeimā strādāja partijā &quot;Stabilitātei!&quot; un biedrībā &quot;Stabilitātei-JĀ!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-12-16}}&lt;/ref&gt;

Darbojusies partijā &quot;[[Alternative]]&quot;, no kuras saraksta nesekmīgi kandidējusi [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|website=rd2020.cvk.lv|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|access-date=2023-01-19}}&lt;/ref&gt; 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. N. Marčenko-Jodko ir partijas &quot;Stabilitātei!&quot; valdes locekle.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Marčenko-Jodko, Nataļja}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>15c6zlfhdqmqcap11xh9ps2zvq24eqi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531859</id>
      <parentid>4531857</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:56:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>papildināju ar atsauci</comment>
      <origin>4531859</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3050" sha1="gfk9ys39zkgez7baf937f6xdpnb2nr9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Nataļja Marčenko-Jodko
| vārds_orģ = 
| attēls = Nataļja Marčenko-Jodko 2023 (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Nataļja Marčenko-Jodko 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
 * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|9|11}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = baltkrieviete
| partija = 
* [[Alternative]]
* [[Stabilitātei!]] &lt;small&gt;(kopš 2022)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[uzņēmēja]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Nataļja Marčenko-Jodko''' (dzimusi {{dat|1978|9|11}}) ir [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]]&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/367209-spisok-stabilitatei-v-latgalii-vozglavila-natalya-marchenko-iodko Список Stabilitātei! в Латгалии возглавила Наталья Марченко-Иодко] Gorod.lv, 16 августа 2026 г.&lt;/ref&gt; [[uzņēmēja]] un politiķe. Ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta.

2003. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Centra krievu privātģimnāzija
|Rīgas krievu privātģimnāzijā]], tad 2011. gadā [[Biznesa vadības koledža|Biznesa vadības koledžā]], iegūstot mārketinga un tirdzniecības speciālista kvalifikāciju.

Bijusi uzņēmēja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/natalja-marcenko-jodko/|title=Nataļja Marčenko-Jodko|website=Puaro.lv|access-date=2023-01-19|date=2022-11-20|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; un noliktavas vadītāja. Pirms ievēlēšanas Saeimā strādāja partijā &quot;Stabilitātei!&quot; un biedrībā &quot;Stabilitātei-JĀ!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-12-16}}&lt;/ref&gt;

Darbojusies partijā &quot;[[Alternative]]&quot;, no kuras saraksta nesekmīgi kandidējusi [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|website=rd2020.cvk.lv|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|access-date=2023-01-19}}&lt;/ref&gt; 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. N. Marčenko-Jodko ir partijas &quot;Stabilitātei!&quot; valdes locekle.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Marčenko-Jodko, Nataļja}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas baltkrievi]]</text>
      <sha1>gfk9ys39zkgez7baf937f6xdpnb2nr9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531860</id>
      <parentid>4531859</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:58:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3038" sha1="efvg8ws3xsmlxsiaql8ry4av4lwjsls" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Nataļja Marčenko-Jodko
| vārds_orģ = 
| attēls = Nataļja Marčenko-Jodko 2023 (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Nataļja Marčenko-Jodko 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
 * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|9|11}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = baltkrieviete
| partija = 
* [[Alternative]]
* [[Stabilitātei!]] &lt;small&gt;(kopš 2022)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[uzņēmēja]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Nataļja Marčenko-Jodko''' (dzimusi {{dat|1978|9|11}}) ir [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]]&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/367209-spisok-stabilitatei-v-latgalii-vozglavila-natalya-marchenko-iodko Список Stabilitātei! в Латгалии возглавила Наталья Марченко-Иодко] Gorod.lv, 16 августа 2026 г.&lt;/ref&gt; [[uzņēmēja]] un politiķe. [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta.

2003. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Centra krievu privātģimnāzija
|Rīgas krievu privātģimnāzijā]], tad 2011. gadā [[Biznesa vadības koledža|Biznesa vadības koledžā]], iegūstot mārketinga un tirdzniecības speciālista kvalifikāciju.

Bijusi uzņēmēja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/natalja-marcenko-jodko/|title=Nataļja Marčenko-Jodko|website=Puaro.lv|access-date=2023-01-19|date=2022-11-20|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; un noliktavas vadītāja. Pirms ievēlēšanas Saeimā strādāja partijā &quot;Stabilitātei!&quot; un biedrībā &quot;Stabilitātei-JĀ!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-12-16}}&lt;/ref&gt;

Darbojusies partijā &quot;[[Alternative]]&quot;, no kuras saraksta nesekmīgi kandidējusi [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|website=rd2020.cvk.lv|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|access-date=2023-01-19}}&lt;/ref&gt; 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. N. Marčenko-Jodko ir partijas &quot;Stabilitātei!&quot; valdes locekle.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Marčenko-Jodko, Nataļja}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas baltkrievi]]</text>
      <sha1>efvg8ws3xsmlxsiaql8ry4av4lwjsls</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531883</id>
      <parentid>4531860</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:44:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3041" sha1="3i4owhvswjf7qsvy2c94e3s9w5rmr9r" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Nataļja Marčenko-Jodko
| vārds_orģ = 
| attēls = Nataļja Marčenko-Jodko 2023 (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Nataļja Marčenko-Jodko 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
 * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|9|11}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[baltkrieviete]]
| partija = 
* [[Alternative]]
* [[Stabilitātei!]] &lt;small&gt;(kopš 2022)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[uzņēmēja]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Nataļja Marčenko-Jodko''' (dzimusi {{dat|1978|9|11}}) ir [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]]&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/367209-spisok-stabilitatei-v-latgalii-vozglavila-natalya-marchenko-iodko Список Stabilitātei! в Латгалии возглавила Наталья Марченко-Иодко] Gorod.lv, 16 августа 2026 г.&lt;/ref&gt; [[uzņēmēja]] un politiķe. [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta.

2003. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Centra krievu privātģimnāzija|Rīgas krievu privātģimnāzijā]], tad 2011. gadā [[Biznesa vadības koledža|Biznesa vadības koledžā]], iegūstot mārketinga un tirdzniecības speciālista kvalifikāciju.

Bijusi uzņēmēja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/natalja-marcenko-jodko/|title=Nataļja Marčenko-Jodko|website=Puaro.lv|access-date=2023-01-19|date=2022-11-20|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; un noliktavas vadītāja. Pirms ievēlēšanas Saeimā strādāja partijā &quot;Stabilitātei!&quot; un biedrībā &quot;Stabilitātei-JĀ!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-12-16}}&lt;/ref&gt;

Darbojusies partijā &quot;[[Alternative]]&quot;, no kuras saraksta nesekmīgi kandidējusi [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|website=rd2020.cvk.lv|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|access-date=2023-01-19}}&lt;/ref&gt; 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta. N. Marčenko-Jodko ir partijas &quot;Stabilitātei!&quot; valdes locekle.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Marčenko-Jodko, Nataļja}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas baltkrievi]]</text>
      <sha1>3i4owhvswjf7qsvy2c94e3s9w5rmr9r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārpolitika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>538493</id>
    <revision>
      <id>4532168</id>
      <parentid>4135789</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:55:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2440" sha1="0thxa3q2mjr7m8t63y0ieeq15y0ohuw" xml:space="preserve">{{Politika}}

'''Ārpolitika''' ir stratēģisks process, kas ietver mērķu noteikšanu, rīcības plānošanu un [[Diplomātija|diplomātiskās]] taktikas izmantošanu, lai sasniegtu nacionālās intereses starptautiskajā arēnā.

Valsts ārpolitiku var ietekmēt gan iekšējie faktori, piemēram, ekonomiskā situācija, [[Sabiedriskais viedoklis|sabiedriskā doma]] un politiskie līderi, gan ārējie faktori, piemēram, citu valstu politika, starptautiskie konflikti un globālās tendences. To ietekmē arī daudzpusējas organizācijas, piemēram, [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO), [[Eiropas Savienība]] (ES) un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]] (PTO), kurās valstis sadarbojas, lai risinātu globālus izaicinājumus, piemēram, [[klimata pārmaiņas]], [[cilvēktiesības]] un [[Starptautiskā tirdzniecība|starptautisko tirdzniecību]].

== Mērķi ==
Ārpolitika var būt vērsta uz [[Aizsardzības politika|aizsardzību]] un [[valsts drošība|drošību]], [[ekonomika|ekonomisku]] ieguvumu vai palīdzības sniegšanu valstīm, kurām tā ir nepieciešama. Visi ārpolitikas mērķi ir savstarpēji saistīti un veido vienotu, visaptverošu katras valsts ārpolitiku. Atšķirībā no [[iekšpolitika]]s ārpolitikas jautājumi parasti rodas pēkšņi, reaģējot uz notikumiem ārvalstīs.

=== Aizsardzība ===
Ārpolitika bieži tiek īstenota, lai nodrošinātu valsts drošību. Valstu valdības veido militāras alianses ar citām valstīm, lai novērstu uzbrukumu.

21. gadsimtā aizsardzības ārpolitika ir paplašinājusies, lai risinātu globālā [[Terorisms|terorisma]] draudus.

=== Ekonomika ===
Ekonomiskās ārpolitikas jautājumi var ietvert [[tirdzniecība]]s nolīgumu slēgšanu, kā arī [[imports|importa]] un [[eksports|eksporta]] pārvaldību.

=== Internacionālie mērķi ===
Daudzas valstis ir izstrādājušas humanitārās programmas saskaņā ar &quot;[[atbildība aizsargāt]]&quot; koncepciju. [[Liberālisms|Liberālā]] [[Internacionālisms (ideoloģija)|internacionālisma]] piekritēji uzskata, ka spēcīgāku un bagātāku valstu pienākums ir palīdzēt un atbalstīt mazāk spēcīgas valstis.

== Skatīt arī ==
* [[Politika]]
* [[Latvijas Ārpolitikas institūts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:Politika]]
[[Kategorija:Latvijas politika]]
[[Kategorija:Starptautiskās attiecības]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>0thxa3q2mjr7m8t63y0ieeq15y0ohuw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Porolepīdi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>541265</id>
    <revision>
      <id>4531976</id>
      <parentid>3851531</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:54:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4531976</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5194" sha1="9vb5tiuqzwxy2rlytcy7qntzgvjotaz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls = Reconstruction of Porolepis sp flipped.jpg
| att_nosaukums = Porolepja rekonstrukcija.
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomata
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|     megaklase = Osteichthyes 
|  megaklase_lv = Kaulzivis
|     virsklase = Sarcopterygii 
|  virsklase_lv = Daivspurzivis
|         klase = Rhipidistia
|      klase_lv = Ripidistijas
|         kārta = Porolepiformes
|      kārta_lv = Porolepjveidīgās
|         dzimta = Porolepididae
|      dzimta_lv = Porolepīdi
|      binomial = Porolepididae Woodward, 1891
|    iedalījums =
*[[Porolepji]] (''Porolepis'')
*[[Heimēnijas]] (''Heimenia'')
|   kategorijas = nē
|      sinonīmi = Porolepidae
}}

'''Porolepīdi''' (''Porolepididae'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') dzimtām. Dzimtu izdalīja 1891. gadā angļu paleontologs [[Arturs Vudvards]]. Šīs kārtas aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Dzimtas tipveida ģints ir ''Porolepis''.

== Apraksts ==
Maza un vidēja izmēra [[zivis]] (līdz 1 m), kuru heterocerkālajai [[astes spura]]i ir palielināta apakšējā daiva. Tām ir salīdzinoši zema un gara [[Etmosfenoīds|etmosfenoīdā]] daļa; tās garums [[bazipterigoīdais izaugums|bazipterigoīdā izauguma]] līmenī var apmēram 2,5 reizes pārsniegt augstumu. [[Parietālais vairogs]] pilnībā apklāj etmosfenoīdu un ir 1,2-1,5 reizes garāks par [[postparietālais vairogs|postparietālo vairogu]]. Priekšējā un aizmugurējā [[nāsis]] ir plati atvirzītas. Priekšējā var atrasties relatīvi dorsālā stāvoklī virs [[asaru-žokļu iedobe]]s priekšējās malas un no augšpuses ir redzama. Aizmugurējā ir izvietota zemu un veido izgriezumu ''[[lacrimale]]'' priekšējā malā, ir satuvināta ar infraorbitālo sensoro kanālu un nav saistīta ar [[acs dobums|acu dobumu]]. Uz postnazālās sienas ekzohoanālais izgriezums ventrāli paturpina ventrolaterālo logu. Acu orbītas ir nelielas, izvietotas dorsolaterāli parietālā vairoga priekšējā pusē un daļēji ir redzamas no augšas. Pineālajam orgānam varētu atbilst neliels pauguriņš vairoga postorbitālajā daļā. Šuves starp [[galvas vairogs|galvas vairoga]] kauliem parasti nav saskatāmas [[kosmīns|kosmīna]] parketa dēļ. Ja šo slāni novāc, tad redzams, ka postorbitālā sērija sastāv no daudziem sīkiem elementiem, bet nazālā no 5—6 kauliem. Nazo-rostrālās sērijas garums sastāda vairāk kā pusi no galvas vairoga garuma, sasniedzot pineālo apgabalu. ''[[Postorbitale]]'' ir garš un veido orbītas aizmugurējo malu. [[Prespirakulārā plātne]] un ''[[extratemporale]]'' ir gara, un veido spirakulārā izgriezuma malu, atdalot no tās ''[[tabulare]]''. ''[[Prespiraculare]]'' ir bez sensorā kanāla. ''[[Operculum]]'' ir liels. [[Priekšējā aukslēju bedre]] ir vairāk vai mazāk dziļa un ar biezu [[Endokrānijs|endokraniālo]] dibenu. [[Apakšžoklis]] ir augsts (garums 3,5-5 reizes lielāks par augstumu), bez sensorajiem izgriezumiem uz ārējās virsmas. [[Simfīzs|Simfīza]] kauli ir nelieli. Apakšžoklim ir divi līdz trīs [[koronoīdi]]. [[Prekoronoidālā bedre]] ir liela. [[Preartikulārais izaugums]] ir vāji attīstīts. ''[[Prearticulare]]'' ir prekoronoīda līmenī, var būt klāts ar kosmīna slāni vai arī ar zobotu virsmu, un stiepjas līdz simfīzam. ''[[Spleniale]]'' izvirzās no ''prearticulare'' šaura infradentālā flanga veidā. Simfīzu veido ''[[mentomandibulare]]'' un ''[[dentale]]''. [[Parasimfīzais laukums]] ir šaurs, izstiepts aiz simfīza. Labā un kreisā ''[[gularia lateralia]]'' uzguļ viena otrai. Apakšžoklim ir viena līdz divas ''[[gularia mediale]]''. [[Suprapterigoīdais izaugums|Suprapterigoīdais]] un savienojošais izaugums ir vidēji attīstīti. Ķermeni klāj rombiskas [[zvīņas]], uz kuru iekšējās virsmas ir attīstīts masīvs gareniskais locītavas izcilnis. Zvīņas un [[dermālie kauli]] ir klāti ar rupji poraina kosmīna slāni, kuru veido [[ādas zobi|ādas zobu]] parkets ar saplacinātām virsotnēm. Zem parketa ir izsekojamas divas līdz trīs [[Dentīns|dentīna]] zobu ģenerācijas ar noapaļotām virsotnēm. Zvīņu ārējā brīvā virsma ir gluda vai arī ornamentēta ar smalkām ribiņām. [[Zobi|Zobu]] ārējo virsmu veido lielas saplacinātas krokas, atdalītas ar šaurām vadziņām. Zobu dendrodontais krokojums ir salīdzinoši vienkāršs. [[Pulpas dobums]] ir brīvs. Sensoro kanālu poras ir lielas un izvietotas vienā vai vairākās rindās. Papildus sensoro kanālu uz [[Galvaskauss|galvaskausa]] kauliem nav.&lt;ref&gt;Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 347-348. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ripidistijas]]</text>
      <sha1>9vb5tiuqzwxy2rlytcy7qntzgvjotaz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paplašināšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543579</id>
    <revision>
      <id>4532163</id>
      <parentid>4169708</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:48:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4532163</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2038" sha1="18ikjkzr2v4tp8meh81ndo2bkgq3jwy" xml:space="preserve">[[Attēls:Growth of Russia 1547-1725.png|thumb|300px|[[Krievijas cariste]]s paplašināšanās no 1547. līdz 1725. gadam]]

'''Paplašināšanās''', '''izplešanās''' jeb '''ekspansija''' (no {{val|la|expansio}} — 'izplatīšanās, izplešanās') ir kādas [[tauta]]s, [[valsts]], [[kultūra]]s [[teritorija|teritoriāla]], ģeogrāfiska vai cita veida [[ietekmes zona]]s palielināšana. Tā var notikt gan miermīlīgi, gan vardarbīgi, atkarībā no izmantotajām metodēm.

Paplašināšanās ir bieži vien saistīta ar [[Resurss|resursu]] iegūšanu, ekonomiskās ietekmes palielināšanu vai militāro pārākumu. Būtiska paplašināšanās veids ir [[kolonizēšana]], kad kāda valsts vai tauta pārņem kontroli pār citām teritorijām un tajās izveido savas apmetnes vai pārvaldes struktūras. Kolonizēšana var veicināt valsts teritorijas, politiskās varas, ekonomiskās ietekmes un kultūras izplatības palielināšanos. Tā bieži ir saistīta ar vietējo iedzīvotāju pakļaušanu, resursu izmantošanu un jaunas politiskās vai sabiedriskās kārtības ieviešanu. Paplašināšanās var arī izraisīt konfliktus, pretestību vai pat [[karš|karus]], ja tā notiek uz citu tautu vai valstu rēķina.

== Paplašināšanās piemēri ==

* [[Feniķieši|Feniķiešu]] un [[sengrieķi|sengrieķu]] [[Vidusjūra]]s [[kolonizācija]];
* [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] iekarojumi un turpmākais [[Hellēnisms|hellēnisma]] periods (kultūras ekspansija);
* [[Senā Roma|Senās Romas]] iekarojumi;
* [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] iekarojumi [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] valdīšanas laikā;
* [[Vikingu laiki|Vikingu ekspansija]];
* [[Arābu iekarojumi]];
* [[Sibīrijas iekarošana]];
* [[Kaukāza karš]];
* [[Amerikas kolonizēšana]];
* [[Āfrikas kolonizācija]];
* [[Padomju Savienība]]s paplašināšanās un valstu [[okupācija]].

== Ārējās saites ==

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ģeopolitika]]
[[Kategorija:Politika]]
[[Kategorija:Koloniālisms]]</text>
      <sha1>18ikjkzr2v4tp8meh81ndo2bkgq3jwy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Kāpēc reģistrēties?</title>
    <ns>4</ns>
    <id>543668</id>
    <revision>
      <id>4532240</id>
      <parentid>4070679</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T11:52:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53656-23</username>
        <id>151388</id>
      </contributor>
      <origin>4532240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2795" sha1="jeer9o6z8l55gm5kwhn1uhri8rjmcw5" xml:space="preserve">[[Attēls:Wikipedia Weekend Tirana 2016 – creating wp account 2.jpg|thumb|&lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[{{fullurl:Special:CreateAccount|returnto=Vikipēdija:Kāpēc_reģistrēties%3F}} Reģistrēšanās]&lt;/span&gt; tev nepiešķirs papildu iespējas pašā izmaiņu veikšanā; konts atvieglo sadarbību ar citiem brīvprātīgajiem]]
&lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[{{fullurl:Special:CreateAccount|returnto=Vikipēdija:Kāpēc_reģistrēties%3F}} Konta izveide]&lt;/span&gt; ir ātra un bez maksas. Lai sniegtu ieguldījumu, jums nav jāreģistrējas, taču, reģistrējoties un izmantojot kontu Vikipēdijā, jūs papildus varat:

* Izvēlēties piemērotu lietotājvārdu, kas tiks rezervēts tieši jums Vikipēdijā un citos ''[[Wikimedia Foundation|Wikimedia]]'' projektos.
* Izveidot savu [[Vikipēdija:Dalībnieka lapa|lietotāja lapu]], lai sadarbotos, dalītos ar informāciju par sevi vai vienkārši trenētos rediģēšanai un publicēšanai savā [[Vikipēdija:Smilšu kaste|smilšu kastē]].
* Sazināties ar citiem redaktoriem, izmantojot savu [[Vikipēdija:Diskusiju lapa|diskusiju lapu]]. Ar citiem dalībniekiem varat arī izvēlēties e-pasta saziņu.
* Saņemt+automātiskus≈≤https://www.dsi.go.th ≥[[Vikipēdija:Paziņojumi|paziņojumus]], kas brīdina, kad kāds jūs pieminējis diskusijās.
* Izmantot pielāgotas izvēles, lai mainītu Vikipēdijas izskatu un darbību.
* Izmantot savu vienoto dalībnieka vārdu, lai strādātu ar citiem ''Wikimedia'' projektiem+ piemēram+ [[≤https://www.dsi.go.th ≥[[Vikivārdnīca≈Vikivārdnīcu]] un ≈≤https://www.dsi.go.th ≥[[Vikikrātuve|Vikikrātuvi]].
* Izmantot sarežģītākus rediģēšanas rīkus.≈≤https://www.dsi.go.th ≥

Kad esat izmantojis kontu [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības|4 dienas un veicis 10 labojumus≈≤https://www.dsi.go.th ≥]], varat:≈≤https://www.dsi.go.th ≥

* Rediģēt ≈≤ https://www.dsi.go.th ≥[[Vikipēdija:Aizsargāšanas politika|daļēji aizsargātas lapas]], kurās ir redzama pelēka slēdzene [[Attēls:Semi-protection~shackle.svg≥16px≥Semi≥protected|alt≈https://www.dsi.go.th]].[[ IP adreses lietotāji un neapstiprināti lietotāji nevar rediģēt šī drošības līmeņa lapas.≈≤https://www.dsi.go.th ≥
* [[Vikipēdija:Rakstu pārvietošana|Pārvietot lapas]] un ≈≤https://www.dsi.go.th ≥[[Special:Upload|augšupielādēt attēlus≈https://www.dsi.go.th ]].[[&lt;!-- Kad jums konts ir jau 30 dienas un esat veicis vismaz 500 labojumus, jums būs atļauts rediģēt paplašinātās aizsargātās lapas, kurām ir zilaslēdzene ≈https://www.dsi.go.th≥}][[Attēls:Extended~protection-shackle.svg≥16px≥Extended confirmed≥protection≥alt≈ https://www.dsi.go.th  --≥]]
[[Kategorija:Vikipēdijas palīdzība≈https://www.dsi.go.th ≥]]</text>
      <sha1>jeer9o6z8l55gm5kwhn1uhri8rjmcw5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hanna Maļara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543695</id>
    <revision>
      <id>4532031</id>
      <parentid>4526841</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T21:22:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532031</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6573" sha1="5ja2d2aatnza9i6ogmngv2d732r6t27" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Hanna Maļara
| vārds_orģ = ''Ганна Маляр''
| attēls = Hanna Maliar (official portrait).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Ukrainas Aizsardzības ministrija|Ukrainas aizsardzības ministra]] vietniece
| term_sākums = {{dat|2021|8|4|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]]
| premjers = [[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|7|28}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Kijiva|td=Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 1
| profesija = [[juriste]], [[Advokāts|advokāte]], [[pedagoģe]], [[politiķe]]
| alma_mater = Kijivas Starptautiskais valodniecības un tiesību institūts
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Hanna Maļara''' ({{val|uk|Ганна Василівна Маляр}}; dzimusi {{dat|1978|7|28}} [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[juriste]] un [[pedagoģe]], kura kopš 2021. gada 4. augusta ir viena no vairākiem [[Ukrainas Aizsardzības ministrija|Ukrainas aizsardzības ministra]] vietniekiem premjerministra [[Deniss Šmihaļs|Denisa Šmihaļa]] valdībā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mil.gov.ua/ministry/kerivnicztvo/kerivnicztvo-ministerstva-oboroni-ukraini/malyar-ganna-vasilivna.html|title=archive.ph|access-date=2022-07-10|archive-date=2022-07-10|archive-url=https://archive.today/20220710215434/https://www.mil.gov.ua/ministry/kerivnicztvo/kerivnicztvo-ministerstva-oboroni-ukraini/malyar-ganna-vasilivna.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zakon.rada.gov.ua/go/893-2021-%D1%80|title=Про призначення Маляр Г.В. заступником Міністра оборони України|website=Офіційний вебпортал парламенту України|access-date=2023-06-16|language=uk}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Absolvējusi Kijivas Starptautisko valodniecības un tiesību institūtu, bijusi docente tajā pašā institūtā, pirms viņa sāka strādāt valsts dienestā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Biogrāfija ==
Hanna Maļara dzimusi 1978. gada 28. jūlijā [[Kijiva|Kijivā]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[Ukrainas PSR]]. 2000. gadā viņa absolvēja Kijivas Starptautisko valodniecības un tiesību institūtu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://file.liga.net/persons/malyar-anna|title=Маляр Анна|website=LIGA|access-date=2023-06-16}}&lt;/ref&gt; Tiesības praktizēt [[tiesību zinātne|jurisprudencē]] viņa ieguva 2007. gadā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņa 2010. gadā kļuva par tiesību zinātņu kandidāti.

== Karjera ==
2010. gadā strādājusi Valsts Muitas lietu pētniecības institūtā par Juridisko jautājumu nodaļas vadītāja vietnieci.

No 2013. līdz 2020. gadam viņa pasniedza Ukrainas Nacionālajā tiesnešu skolā krimināltiesisko kvalifikāciju par agresīvu karu un citiem kara zonās izdarītiem noziegumiem. 2018. gadā bija [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] stratēģiskās komunikācijas vienību trenere.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrmilitary.com/2021/08/minoborony.html|title=Ганну Маляр призначено заступником міністра оборони|website=web.archive.org|access-date=2023-06-16|date=2022-02-28|archive-date=2022-02-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220228035540/https://www.ukrmilitary.com/2021/08/minoborony.html}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2020. gada viņa ir [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komitejas ārštata konsultante.

Maļara 2021. gada 4. augustā tika iecelta par aizsardzības ministra vietnieci.

Ceturtajā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] mēnesī, Maļara paziņoja, ka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas spēki]] un ugunsjauda aptuveni desmitkārtīgi pārsniedz Ukrainas spēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.com/newsletters/national-security-daily/2022/06/16/outgunned-outmanned-outnumbered-outplanned-00040024|title=Outgunned. Outmanned. Outnumbered. Outplanned?|last=Seligman|first=Lara|last2=Miller|first2=Christopher|website=POLITICO|access-date=2023-06-16|date=2022-06-16|language=en|last3=Forgey|first3=Quint}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.com/news/2022/06/18/u-s-weighs-doubling-number-rocket-launchers-ukraine-00040702|title=U.S. officials weigh doubling the number of rocket launchers sent to Ukraine|last=Seligman|first=Lara|website=POLITICO|access-date=2023-06-16|date=2022-06-18|language=en|archive-date=2022-06-19|archive-url=https://archive.today/20220619003442/https://www.politico.com/news/2022/06/18/u-s-weighs-doubling-number-rocket-launchers-ukraine-00040702}}&lt;/ref&gt; Ap 2022. gada 7. jūliju, Maļara paziņoja, ka tobrīd nav nepieciešams ieviest obligāto sieviešu iesaukumu un ka līdz šim brīvprātīgi dienestam pieteikušās aptuveni 1000 sieviešu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ukranews.com/en/news/867428-1-000-women-voluntarily-mobilized-since-beginning-of-war-maliar|title=1,000 Women Voluntarily Mobilized Since Beginning Of War - Maliar|publisher=Ukranews.com}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Hanna Maļara ir precējusies un viņai ir dēls.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Viņa ir vairāk nekā 40 zinātnisko darbu autore, izstrādājusi [[Krimas okupācija]]s un [[Donbasa karš|Donbasa kara]] notikumu juridiskā novērtējuma koncepciju, kas tiek izmantota izmeklēšanas un tiesu praksē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrmilitary.com/2021/08/minoborony.html|title=Ганну Маляр призначено заступником міністра оборони|access-date=2023-06-16|date=2021-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.mil.gov.ua/ministry/kerivnicztvo/kerivnicztvo-ministerstva-oboroni-ukraini/malyar-ganna-vasilivna.html Biogrāfija Ukrainas Aizsardzības ministrijas mājaslapā]
* [https://t.me/annamaliar Hannas Maļaras Telegram kanāls]

{{DEFAULTSORT:Maļara, Hanna}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kijivā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Juristi]]
[[Kategorija:Pedagogi]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā personas]]</text>
      <sha1>5ja2d2aatnza9i6ogmngv2d732r6t27</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smadzeņu kapsula</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543913</id>
    <revision>
      <id>4531973</id>
      <parentid>4152064</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:51:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4531973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6913" sha1="ti2ukgt1qcs16ab0wxnfxel7vkmsc7i" xml:space="preserve">{{Infobox bone
| Name        = Smadzeņu kapsula
| Latin       = Neurocranium
| Image       = 
| Caption     = 
| Image2      = Neurocranium - animation02.gif
| Caption2    = Astoņi neirokrānija kauli.&lt;br /&gt;(Viscerālie kauli attēloti puscaurspīdīgi.)
{{Legend|#FFFF00|Dzeltens: [[pieres kauls]] (1)}}
{{Legend|#1E90FF|Zils: [[paura kauls|paura kauli]] (2)}}
{{Legend|#9932CC|Lillā: [[spārnkauls]] (1)}}
{{Legend|#B8860B|Brūns: [[deniņu kauls|deniņu kauli]] (2)}}
{{Legend|#008000|Zaļš: [[pakauša kauls]] (1)}}
{{Legend|#FF0000|Sarkans: [[sietiņkauls]] (1)}}
}}
'''Smadzeņu kapsula''' ({{val|la|neurocranium}}), arī '''smadzeņdaļa''', '''neirokrānijs''', ir [[Galvaskauss|galvaskausa]] daļa, kas aptver [[smadzenes]] un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē [[Maņu orgānu sistēma|maņu orgānus]] ([[oža]]s, [[redze]]s, [[dzirde]]s receptorus). Smadzeņu kapsula, būdama ass skeleta turpinājums, balsta visu galvas daļu un fiksē galvaskausa [[Viscerālais nodalījums|viscerālo nodalījumu]]. Bez tam dažiem [[dzīvnieki]]em tā papildus var pildīt arī [[ragi|ragu]] balsta funkciju.

Izšķir divus galvenos smadzeņu kapsulas tipus&lt;ref&gt;N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, Rīga, 1990, 68. lpp.&lt;/ref&gt;:
* platibazālais (ar plašu pamatu; kapsulas smadzeņu dobums atrodas starp acu orbītām), kas raksturīgs daudzām [[Zivis|zivju]] grupām, abiniekiem un daļai rāpuļu,
* tropibazālais (ar šauru pamatu; kapsulas smadzeņu dobums atrodas aiz acu orbītām, bet orbītu sienas satuvinātas un tās šķir tikai plāna starporbītu starpsiena), kas raksturīgs putniem un zīdītājiem.

[[Cilvēks|Cilvēkiem]] smadzeņu kapsula ir lielāka par viscerālo nodalījumu (smadzeņu lielo izmēru dēļ), bet [[dzīvnieki]]em tā ir mazāka.

== Veidošanās ==
Smadzeņu kapsula [[Embrijs|embrijiem]] sāk veidoties zem galvas smadzenēm kā divi vai trīs pāri [[Skrimslis|skrimšļa]] aizmetņu. [[Muguras stiegra|Hordas]] priekšējā gala sānos veidojas parahordālijas (priekšējo mugurkaula [[Skriemeļi|skriemeļu]] augšējo loku saplūdusie aizmetņi), bet tiem priekšā — sīki sānu skrimšļi (reizēm var neattīstīties) un lielas trabekulas. Vienlaicīgi, bet neatkarīgi no šiem aizmetņiem rodas maņu orgānu: ožas, dzirdes, acābolu (sklēra) skrimšļa kapsulas. Parahordālijas, trabekulas un sānu skrimšla aizmetņi saaug kopā, turpina augt plašumā un sāk apaugt no sāniem galvas smadzenes. Šim skrimšļa pamatam no priekšpuses pieaug [[ožas kapsulas]], bet sānos no aizmugures [[dzirdes kapsulas]]. Starp tām galvaskausa sānu virsmā veidojas padziļinājumi — [[acs dobums|acu dobumi]] jeb orbītas, kurās izvietojas [[acis]]. Šāda smadzeņu kapsulas attīstības stadija — pagaidām vēl ir bez jumta — ir raksturīga [[apaļmutnieki]]em. Pārējiem [[mugurkaulnieki]]em vēl dīgļa vai [[Kāpurs|kāpura]] stadijā augošais skrimslis izveido galvaskausa jumtu, kurā parasti paliek ar [[Saistaudi|saistaudu]] plēvi klāta neliela atvere — avotiņš. Zemākajām kaulzivīm ([[Skrimšļa ganoīdzivis|skrimšļa ganoīdzivīm]]) smadzeņu kapsula paliek no skrimšļa, bet virs tās no [[segkauli]]em, līdzīgi [[Bruņuzivis|bruņuzivīm]], veidojas bruņas. Pārējām [[Īstās kaulzivis|kaulzivju]] grupām primārajā skrimšļa smadzeņu kapsulā veidojas pārkaulojumi. Tālāk šis process noslēdzas ar primāro jeb [[Skrimšļkauli|skrimšļkaulu]] izveidošanos. Smadzeņu kapsulu attīstības posmā, kad tā ir no skrimšļa, sauc par hondrokrāniju (skrimšļa galvaskausu). Pēc smadzeņu kapsulas pārkaulošanās to var saukt par osteokrāniju (kaula galvaskausu). Vienlaicīgi notiek segkaulu iegrimšana zem [[āda]]s un to saaugšana ar skrimšļkauliem. Kā pēc ārējā izskata, tā arī pēc [[Histoloģija|histoloģiskās]] uzbūves segkauli un skrimšļkauli ir ļoti līdzīgi. Tos atšķirt var vienīgi izsekojot smadzeņu kapsulas attīstībai. Kaulzivīm smadzeņu kapsula sastāv no daudziem skrimšļkauliem, bet skrimslis saglabājas tikai ožas un dzirdes kapsulu, un acu orbītu rajonos. Mūsdienu [[abinieki]]em smadzeņu kapsulā paliek diezgan daudz skrimšļa un attīstās samērā nedaudz skrimšļkaulu un segkaulu. Pieaugušajiem [[rāpuļi]]em, [[putni]]em un [[zīdītāji]]em smadzeņu kapsulu veido tikai kauli (skrimšļkauli un segkauli). Iekšējo, no skrimšļa vai skrimšļkauliem veidoto smadzeņu kapsulas daļu sauc par [[endokrānijs|endokrāniju]], bet to sedzošo segkaulu kompleksu, kas var saaugt vienā galvas vairogā, mēdz saukt par dermatokrāniju.

== Uzbūve ==
Smadzeņu kapsulu parasti veido 8 kauli: [[pakauša kauls]] (''os occipitale''), [[spārnkauls]] (''os sphenoidale''), [[pieres kauls]] (''os frontale''), [[sietiņkauls]] (''os ethmoidale''), 2 [[Paura kauls|paura kauli]] (''os parietale'') un 2 [[Deniņu kauls|deniņu kauli]] (''os temporale''). Smadzeņu kapsulai izšķir velvi un pamatni.

Velvi no priekšpuses veido pieres kaula zvīņa, no mugurpuses pakauša kaula zvīņa, augšpusē ir paura kauli, bet sānos deniņu kaulu zvīņas. Kaulus saista šuves, kas uz vecumu daļēji pārkaulojas. Jaundzimušajiem tajās ir šauras [[Saistaudi|saistaudu]] plēvītes, kas dažu šuvju krustošanās vietās, paplašinoties, veido tā saucamos avotiņus. Šuves un avotiņi ļauj bērna galvas formai nedaudz mainīties, kad tā iet cauri [[Mazais iegurnis|mazajam iegurnim]] [[Dzemdības|dzemdību]] laikā. Avotiņi pārkaulojas 1—2. mūža gadā.

Smadzeņu kapsulas pamatni veido visi tās kauli, izņemot paura kaulus. Pamatnes iekšējā virsmā ir trīs bedres: priekšējā, vidējā, un mugurējā. Priekšējā bedrē atrodas galvas smadzeņu pieres daivas un ožas nervi. Pa daudzajām vidējās bedres atverēm no smadzeņu dobuma iziet vairāki (II-VI) galvas smadzeņu nervi bet tajā ienāk iekšējās [[miegartērijas]] — galvas smadzeņu barotājas. Uz turku segliem (bedrīte spārnkaula ķermeņa augšējā virsmā) uzgulst smadzeņu piedēklis — [[hipofīze]], bet pārējo bedrītes daļu aizņem galvas smadzeņu deniņu daivas. Deniņu kaulu piramīdā atrodas dzirdes un [[līdzsvara orgāni]]. Mugurējās bedres vidū ir lielais pakauša caurums, kas savieno smadzeņu dobumu ar mugurkaula kanālu. Tajā iegarenās smadzenes savienojas ar muguras smadzenēm. Pa citām šīs bedres atverēm no smadzeņu dobuma iziet pārējie (VII-XII) galvas smadzeņu nervi. Mugurējo bedri aizņem [[iegarenās smadzenes]], [[smadzenītes]] un [[smadzeņu tilts]].&lt;ref&gt;Populārā medicīnas enciklopēdija, Rīga, &quot;Galvenā enciklopēdiju redakcija&quot;, 1985. gads. 175. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Galva]]</text>
      <sha1>ti2ukgt1qcs16ab0wxnfxel7vkmsc7i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gvids Gineitis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>544002</id>
    <revision>
      <id>4532107</id>
      <parentid>4527027</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:48:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4532107</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2796" sha1="k7b4y4pl5s7dm3mpp46lggqb0otkwso" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|4|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 10
| caps2 = 28
| caps3 = 0
| clubnumber = 66
| clubs1 = {{flaga|Lietuva}} [[Be1 NFA|NFA Kaunas]]
| clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Atmosfera (2012)|Atmosfera]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L.|SPAL]]
| countryofbirth = {{vieta|Lietuva|Mažeiķi}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]]
| goals1 = 0
| goals2 = 4
| goals3 = 0
| height = 187
| image = Lens - Torino FC (02-08-2023) 9 (cropped).jpg
| caption = Gineitis 2023. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuvas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuvas U19
| nationalyears2 = 2021–2022
| nationalyears1 = 2021–2022
| nationalcaps1 = 3
| ntupdate = {{dat|2026|09|25|SK|bez}}
| name = 
| playername = Gvids Gineitis
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2018–2019
| years2 = 2019–2020
| years3 = 2020–2022
| years4 = 2022–
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]]
| caps4 = 80
| goals4 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Lietuva}} Lietuvas U21
| nationalyears3 = 2022–
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam4 = {{fb|LTU}}
| nationalyears4 = 2022–
| nationalcaps4 = 35
| nationalgoals4 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|10|05|SK|bez}}
}}'''Gvids Gineitis''' ({{Val|lt|Gvidas Gineitis}}, dzimis {{Dat|2004|4|15}}) ir [[Lietuva|Lietuvas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Gineitis pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu [[Torino FC|''Torino'']].

Iepriekš pārstāvējis Lietuvas komandas [[NFA Kaunas|''NFA Kaunas'']] un [[FK Atmosfera (2012)|''Atmosfera'']], kā arī Itālijas komandu ''[[S.P.A.L.]]''.

[[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlases]] rindās debitējis 2022. gadā. 2023. gada janvāri viņš tika atzīts par Lietuvas gada labāko jauno futbolistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/naujienos/sportas/10/1879165/geriausiu-lietuvos-metu-futbolininku-tapo-gertmonas-tarp-treneriu-triumfavo-ceburinas|title=Geriausiu Lietuvos metų futbolininku tapo Gertmonas, tarp trenerių triumfavo Čeburinas|last=https://www.facebook.com/lrtlt|website=lrt.lt|access-date=2023-06-20|date=2023-01-31|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Lietuvas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:S.P.A.L. spēlētāji]]
[[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Telšu apriņķī dzimušie]]
{{DEFAULTSORT:Gineitis, Gvids}}</text>
      <sha1>k7b4y4pl5s7dm3mpp46lggqb0otkwso</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Pučka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>551345</id>
    <revision>
      <id>4531866</id>
      <parentid>4459473</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:09:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4531866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6059" sha1="14j0slw6xzx2k0zz1cihxy8i7btiuc5" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Viktors Pučka
| vārds_orģ = 
| attēls = Viktors Pučka 2022.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Viktors Pučka 2022. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2025|9|4|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|10|16}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Stabilitātei!]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = uzņēmējs
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Viktors Pučka''' (dzimis {{dat|1974|10|16}}) ir [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]]&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/367209-spisok-stabilitatei-v-latgalii-vozglavila-natalya-marchenko-iodko Список Stabilitātei! в Латгалии возглавила Наталья Марченко-Иодко] Gorod.lv, 16 августа 2026 г.&lt;/ref&gt;  [[uzņēmējs]] un politiķis. Bijis [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[Stabilitātei!|“Stabilitātei!”]] saraksta. Pirms tam bijis arī [[Daugavpils dome]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
1992. gadā absolvējis [[Skrudalienas vidusskola|Skrudalienas vidusskolu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/viktors-pucka|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-09-25}}&lt;/ref&gt; Strādājis par autoskolas &quot;CSDA&quot; direktoru.

=== Politiskā darbība ===
[[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] V. Pučka kandidēja no partijas &quot;[[Alternative]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-522.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas »|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; Netika ievēlēts, taču 2015. gadā viņš kļuva par domes deputātu, stājoties [[Jevgeņijs Carevs|Jevgeņija Careva]] vietā, kurš nolika deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/read-10843|title=J.Careva vietā Domē strādās Viktors Pučka|website=Daugavpils.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada vēlēšanās]] saraksts nepārvarēja 5% barjeru, V. Pučka netika ievēlēts un zaudēja mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=TP7Q950mNVQ7SCBFbNPekQ%3D%3D&amp;locationId=w3jG5ishQPoSOYYNFk%2B%2F1g%3D%3D|title=2017.gada pašvaldību vēlēšanas|website=pv2017.cvk.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2017-05-18-daugavpils-dome-koalicijas-opozicijas-un-priekssedetaji|title=Daugavpils dome: koalīcijas, opozīcijas un priekšsēdētāji|website=Latgales Laiks|access-date=2023-11-02|date=2017-05-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš nekandidēja.

2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] V. Pučka kandidēja no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pirms vēlēšanām V. Pučka sociālajā tīklā ''[[Facebook]]'' dalījies ar saturu, kurā apgalvots, ka [[Ukrainas bruņotie spēki]] [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles aizstāvēšanas]] laikā esot &quot;sagrābuši pusi pilsētas par ķīlniekiem&quot;, kā arī ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] attēlu ar uzrakstu &quot;Atbalstīsim mūsu līderi!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/524419-ka-roslikova-tiktokeri-parliecinaja-veletaju|title=Kā Rosļikova &quot;tiktokeri&quot; pārliecināja vēlētāju|website=[[jauns.lv]]|access-date=2023-11-02|date=2022-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā, kad Viktors Pučka bija domes deputāts, [[Valsts valodas centrs]] (VVC) viņu sodīja ar naudas sodu par valsts valodas nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī. Pirmajā 14. Saeimas sēdē V. Pučka mēģināja izvairīties no žurnālistu jautājumiem, kas raisīja bažas par to, vai viņš latviešu valodas prasmi ir uzlabojis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/saeimas-deputats-pucka-no-stabilitatei-ieprieks-sodits-par-valsts-valodas-nezinasanu-4059|title=Saeimas deputāts Pučka no Stabilitātei! iepriekš sodīts par valsts valodas nezināšanu|website=BNN|access-date=2023-11-02|date=2022-11-07|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Par spīti atkārtotiem VVC aicinājumiem viņš neieradās uz valsts valodas prasmes pārbaudi, tādēļ 2024. gada 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-viens-deputats-nenokarto-otrs-nenak-stabilitatei-neuztrauc-valsts-valodas-centra-sodi.a567286/ Viens deputāts nenokārto, otrs nenāk. «Stabilitātei!» neuztrauc Valsts valodas centra sodi] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā nolika Saeimas deputāta mandātu, pamatojot to ar ilgstošu slimību, rehabilitācijas un atveseļošanās procesu, kā rezultātā viņš vairs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120083241/saeimas-deputatu-rindas-piedzivos-izmainas|title=Saeimas deputātu rindas piedzīvos izmaiņas|website=www.delfi.lv|access-date=2025-09-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pučka, Viktors}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas poļi]]</text>
      <sha1>14j0slw6xzx2k0zz1cihxy8i7btiuc5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531908</id>
      <parentid>4531866</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:03:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531908</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6083" sha1="n8i92nmqti3n5rmz04tzwi0cr4hwaav" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Viktors Pučka
| vārds_orģ = 
| attēls = Viktors Pučka 2022.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Viktors Pučka 2022. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2025|9|4|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|10|16}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[Latvijas poļi|polis]]
| partija = [[Stabilitātei!]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = uzņēmējs
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Viktors Pučka''' (dzimis {{dat|1974|10|16}}) ir [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]]&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/367209-spisok-stabilitatei-v-latgalii-vozglavila-natalya-marchenko-iodko Список Stabilitātei! в Латгалии возглавила Наталья Марченко-Иодко] Gorod.lv, 16 августа 2026 г.&lt;/ref&gt;  [[uzņēmējs]] un politiķis. Bijis [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[Stabilitātei!|“Stabilitātei!”]] saraksta. Pirms tam bijis arī [[Daugavpils dome]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
1992. gadā absolvējis [[Skrudalienas vidusskola|Skrudalienas vidusskolu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/viktors-pucka|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-09-25}}&lt;/ref&gt; Strādājis par autoskolas &quot;CSDA&quot; direktoru.

=== Politiskā darbība ===
[[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] V. Pučka kandidēja no partijas &quot;[[Alternative]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-522.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas »|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; Netika ievēlēts, taču 2015. gadā viņš kļuva par domes deputātu, stājoties [[Jevgeņijs Carevs|Jevgeņija Careva]] vietā, kurš nolika deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/read-10843|title=J.Careva vietā Domē strādās Viktors Pučka|website=Daugavpils.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada vēlēšanās]] saraksts nepārvarēja 5% barjeru, V. Pučka netika ievēlēts un zaudēja mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=TP7Q950mNVQ7SCBFbNPekQ%3D%3D&amp;locationId=w3jG5ishQPoSOYYNFk%2B%2F1g%3D%3D|title=2017.gada pašvaldību vēlēšanas|website=pv2017.cvk.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2017-05-18-daugavpils-dome-koalicijas-opozicijas-un-priekssedetaji|title=Daugavpils dome: koalīcijas, opozīcijas un priekšsēdētāji|website=Latgales Laiks|access-date=2023-11-02|date=2017-05-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš nekandidēja.

2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] V. Pučka kandidēja no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pirms vēlēšanām V. Pučka sociālajā tīklā ''[[Facebook]]'' dalījies ar saturu, kurā apgalvots, ka [[Ukrainas bruņotie spēki]] [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles aizstāvēšanas]] laikā esot &quot;sagrābuši pusi pilsētas par ķīlniekiem&quot;, kā arī ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] attēlu ar uzrakstu &quot;Atbalstīsim mūsu līderi!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/524419-ka-roslikova-tiktokeri-parliecinaja-veletaju|title=Kā Rosļikova &quot;tiktokeri&quot; pārliecināja vēlētāju|website=[[jauns.lv]]|access-date=2023-11-02|date=2022-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā, kad Viktors Pučka bija domes deputāts, [[Valsts valodas centrs]] (VVC) viņu sodīja ar naudas sodu par valsts valodas nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī. Pirmajā 14. Saeimas sēdē V. Pučka mēģināja izvairīties no žurnālistu jautājumiem, kas raisīja bažas par to, vai viņš latviešu valodas prasmi ir uzlabojis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/saeimas-deputats-pucka-no-stabilitatei-ieprieks-sodits-par-valsts-valodas-nezinasanu-4059|title=Saeimas deputāts Pučka no Stabilitātei! iepriekš sodīts par valsts valodas nezināšanu|website=BNN|access-date=2023-11-02|date=2022-11-07|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Par spīti atkārtotiem VVC aicinājumiem viņš neieradās uz valsts valodas prasmes pārbaudi, tādēļ 2024. gada 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-viens-deputats-nenokarto-otrs-nenak-stabilitatei-neuztrauc-valsts-valodas-centra-sodi.a567286/ Viens deputāts nenokārto, otrs nenāk. «Stabilitātei!» neuztrauc Valsts valodas centra sodi] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā nolika Saeimas deputāta mandātu, pamatojot to ar ilgstošu slimību, rehabilitācijas un atveseļošanās procesu, kā rezultātā viņš vairs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120083241/saeimas-deputatu-rindas-piedzivos-izmainas|title=Saeimas deputātu rindas piedzīvos izmaiņas|website=www.delfi.lv|access-date=2025-09-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pučka, Viktors}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas poļi]]</text>
      <sha1>n8i92nmqti3n5rmz04tzwi0cr4hwaav</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557295</id>
    <revision>
      <id>4532042</id>
      <parentid>4528074</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T01:07:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Apuleuis.jpg&quot; aizvietots ar &quot;Ancient_philosopher_(probably_Apuleius_or_Lactantius)_on_late_antique_ceiling_painting_from_Trier.jpg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error)&quot;).</comment>
      <origin>4532042</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2186" sha1="4p54fly9tgy2dzna8nqor13udp4sx5c" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Apūlijs
|         vārds_orig = ''Apuleius''
|             attēls = Ancient philosopher (probably Apuleius or Lactantius) on late antique ceiling painting from Trier.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = ap [[124. gads|124]]. gadu
|            dz_gads = 
|         dz_mēnesis = 
|           dz_diena = 
|           dz_vieta = [[Madaura]], [[Numīdija]], [[Romas impērija]]
|          m_dat_alt = pēc [[170. gads|170]]. gada
|             m_gads = 
|          m_mēnesis = 
|            m_diena = 
|            m_vieta = [[Kartāga]], [[Romas impērija]]
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = 
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, retorikas skolotājs
| rakstīšanas valoda = [[latīņu valoda]]
|            periods = [[Senā Roma]]
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = [[Zelta ēzelis]] (Metamorfoze)
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}
'''Lūcijs Apūlijs''' ({{val|la|Lucius Apuleius}}; dzimis ap [[124. gads|124]]. gadu, miris pēc [[170. gads|170]]. gada) jeb vienkārši '''Apūlijs''' bija [[Senā Roma|Senās Romas]] rakstnieks un [[retorika]]s skolotājs. Apūlija ievērojamākais darbs ir “[[Zelta ēzelis]]” (“Metamorfoze”), kas tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē. Savas dzīves laikā Apūlijs uzturējās vairākās Senās Romas pilsētās, galvenokārt [[Kartāga|Kartāgā]] un [[Roma|Romā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{Senie laiki-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:120. gados dzimušie]]
[[Kategorija:170. gados mirušie]]
[[Kategorija:Romiešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Retorika]]</text>
      <sha1>4p54fly9tgy2dzna8nqor13udp4sx5c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kauna mūris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558625</id>
    <revision>
      <id>4532220</id>
      <parentid>4506754</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:44:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9544" sha1="99wt7xq63gp1n6u4njpw5ohpdfft9gp" xml:space="preserve">[[Attēls:Berlin-Memorial_to_the_Victims_of_the_Wall-1982.jpg|thumb|[[Berlīnes mūris]] no rietumu puses 1980. gados ar piemiņas zīmēm zināmiem un nezināmiem upuriem]]
'''&quot;Kauna mūris&quot;''' ({{val|de|Schandmauer}}, {{val|en|Wall of Shame}}) ir frāze, ko visbiežāk saista ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Greinacher, Uso|title=The Wall of Shame: The Berlin Wall|publisher=[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]]|date=1991}}&lt;/ref&gt; Šajā kontekstā frāzi ieviesa [[Villijs Brants]], un to izmantoja [[Rietumberlīne]]s valdība, bet vēlāk, sākot ar 60. gadu sākumu, to popularizēja angliski runājošajā pasaulē un citur. Iedvesmojoties no tā lietojuma saistībā ar Berlīnes mūri, terminu vēlāk izmantoja plašāk.

Piemēram, terminu &quot;Kauna mūris&quot; var attiecināt uz lietām, tostarp fiziskām barjerām (sienām, žogiem utt.), kas kalpo negodīgiem vai strīdīgiem nošķiršanas mērķiem (piemēram, Berlīnes mūris un Amerikas robežas mūris), fiziskiem un virtuāliem ziņojumu dēļiem vārdu vai attēlu izvietošanai kaunināšanas nolūkos un pat drukātiem sarakstiem (tekstiem, kuros nosaukti cilvēki, uzņēmumi utt., lai tos apkaunotu).

Turklāt &quot;Kauna mūris&quot; var būt nozīmīga daļa &quot;Kauna zāles&quot; celtniecībā, lai gan biežāk &quot;Kauna mūris&quot; ir piemineklis pats par sevi. Pavisam nesen terminu &quot;Kauna mūris&quot; lietoja, atsaucoties uz [[Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežas siena|Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežu]],&lt;ref name=&quot;aljazeera2007&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aljazeera.com/programmes/general/2007/11/2008525184011488706.html|title=Walls of Shame: The US-Mexico Border Wall|website=Al Jazeera|date=10 July 2016}}&lt;/ref&gt; [[Ēģiptes–Gazas robežas barjera|Ēģiptes un Gazas robežu]],&lt;ref name=&quot;latimes1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-dec-21-la-fg-egypt-wall21-2009dec21-story.html|title=Egypt's barrier along Gaza border called 'wall of shame'|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=28 December 2021|date=21 December 2009}}&lt;/ref&gt; [[Izraēlas Rietumkrasta robežas barjera|Izraēlas Rietumkrasta robežu]]&lt;ref name=&quot;Un.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/press/en/2003/ga10216.doc.htm|title=General Assembly Adopts Text Requesting International Court Of Justice To Issue Advisory Opinion On West Bank Separation Wall|website=Un.org|date=8 December 2003}}&lt;/ref&gt; un [[Marokas—Rietumsahāras mūris|Marokas—Rietumsahāras mūri]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spsrasd.info/news/spsarchive/en/node/21171|title=The wall of shame has negative economic, environmental, political and social consequences (Bucharaya Beyun)|website=www.spsrasd.info|access-date=|date=July 2, 2020|language=en|archive-date={{dat|2023|04|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230425101513/https://www.spsrasd.info/news/spsarchive/en/node/21171}}&lt;/ref&gt;

== Japānas kultūrā ==
Agrāko terminu, kas ir japāņu frāzes tulkojums, iespējams, izmantojusi [[Ruta Benedikta]] savā ietekmīgajā grāmatā ''[[Krizantēma un zobens]]'' (''The Chrysanthemum and the Sword'', 1948) un citi antropologi, apspriežot Japānas [[Kauna un vainas kultūras|goda kauna kultūru]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Modell|first=Judith|date=1999|title=The Wall of Shame: Ruth Benedict's Accomplishment in &quot;The Chrysanthemum and the Sword&quot;|url=https://archive.org/details/sim_dialectical-anthropology_1999-06_24_2/page/193|journal=Dialectical Anthropology|volume=24|issue=2|pages=193–215|doi=10.1023/A:1007039114733|jstor=29790601}}&lt;/ref&gt;

== Berlīnes mūris ==
[[Attēls:Bundesarchiv_B_145_Bild-P057281,_Berlin,_Brandt_besucht_Notaufnahmelager.jpg|thumb|Terminu izdomāja [[Villijs Brants]], tā raksturojot [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]]]]
Šo terminu [[Rietumberlīne]]s valdība izmantoja, lai apzīmētu [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]], kas apņēma Rietumberlīni un atdalīja to no [[Austrumberlīne]]s un VDR. 1961. gadā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] valdība uzcelto sienu nosauca par &quot;Antifašistu aizsardzības valni&quot;, kas ir daļa no [[Vācijas iekšējā robeža|Vācijas iekšējās robežas]], tomēr daudzi berlīnieši to sauca par ''Schandmauer'' (&quot;Kauna mūris&quot;).

Šo terminu ieviesa Berlīnes mērs [[Villijs Brants]]. Ārpus Vācijas termins pirmo reizi parādījās 1962. gada ''[[Time]]'' publicētajā vāka stāstā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cnn.com/SPECIALS/cold.war/episodes/09/1st.draft/|title=CNN Cold War - First Draft: Title}}&lt;/ref&gt; un [[ASV prezidents|Amerikas Savienoto Valstu prezidents]] [[Džons Kenedijs|Džons F. Kenedijs]] izmantoja šo terminu savā Ikgadējā vēstījumā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] [[par valsts stāvokli]], 1963. gada 14. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=9138#axzz2g0trF1OV|title=John F. Kennedy: &quot;Annual Message to the Congress on the State of the Union.&quot;|last=Peters, Gerhard &amp; Woolley, John T.|publisher=The American Presidency Project|website=presidency.ucsb.edu|access-date=26 September 2013|date=14 January 1963|archive-date={{dat|2018|09|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180912185029/http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=9138#axzz2g0trF1OV}}&lt;/ref&gt; [[Grafiti]] bieži krāsoja vietās, kur iela krustojās ar mūri, veidojot uzrakstus, ka ceļu bloķējis kauna mūris.

Berlīnes mūris par &quot;Kauna mūri&quot; saukts daudzos jaunākos ievērojamos kontekstos, piemēram:

* Bijušā [[Portugāle]]s premjerministra un vēlākā prezidenta (1986—1996) [[Mariu Suarešs|Mariu Suareša]] akadēmiskais raksts ''The Democratic Invention''&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Soares|first=Mário|date=1999|title=The Democratic Invention|url=https://archive.org/details/journal-of-democracy_1999-04_10_2/page/105|journal=[[Journal of Democracy]]|volume=10|issue=2|pages=105–112|doi=10.1353/jod.1999.0040}}&lt;/ref&gt;
* [[Francija]]s prezidenta [[Žaks Širaks|Žaka Širaka]] runa [[Bundestāgs|Bundestāgā]] ''Our Europe'' 2000. gada 27. jūnijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fedtrust.co.uk/wp-content/uploads/2014/12/Essay_9.pdf|title=Our Europe|last=Chirac|first=Jacques|publisher=[[The Federal Trust]]|access-date=28 December 2021|date=27 June 2000|archive-date={{dat|2021|12|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211229153651/https://fedtrust.co.uk/wp-content/uploads/2014/12/Essay_9.pdf}}&lt;/ref&gt;
* [[Itālija]]s premjerministra un bijušā [[Eiropas Komisija]]s prezidenta [[Romāno Prodi]] runa 2002. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lex.unict.it/cde/documenti/vari/2002/021009prodiallarg_en.pdf|title=Enlargement -- the final lap|access-date=6 May 2006|archive-date={{dat|2011|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110719015650/http://www.lex.unict.it/cde/documenti/vari/2002/021009prodiallarg_en.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2002/oct/10/eu.politics|title=Prodi opens door to 10 successful states|work=[[The Guardian]]|access-date=28 December 2021|date=10 October 2002}}&lt;/ref&gt;

== Citi lietojumi ==

* 1998. gadā [[UNIFEM]] organizēja fotoizstādi [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]], kas pretstatā &quot;kauna mūrim&quot;, koncentrējās uz sieviešu nožēlojamo stāvokli un ciešanām, ar &quot;cerības mūri&quot;, demonstrējot iniciatīvas, lai izbeigtu vardarbību pret sievietēm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=http://www.unrol.org/files/Strategies_EliminateViolenceAgainstWomen.pdf|title=With an End in Sight: Strategies from the UNIFEM Trust Fund to Eliminate Violence Against Women|year=2000|publisher=The United Nations Development Fund for Women|isbn=0-9679502-9-5|first=Cheywa|last=Spindel|first2=Elisa|last2=Levy|first3=Melissa|last3=Connor|access-date=2023-12-23|archive-date=2011-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20110721210325/http://www.unrol.org/files/Strategies_EliminateViolenceAgainstWomen.pdf}}&lt;/ref&gt;
* M. Lašansa (Jorkas Universitāte) akadēmiskais darbs runā par Kvebekas &quot;kauna mūri&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://polson.cals.cornell.edu/lachance.pdf|title=Geographies of protests: spatialities of social movements activities|last=Lachance, M.|website=Polson.cals.cornell.edu|access-date=10 December 2021|date=2003}}&lt;/ref&gt;
* Peru &quot;Kauna mūris&quot;, 3 metrus augsta siena ārpus [[Lima]]s, kas atdala divas [[skvotings|skvoteru zonas]] no pilsētas.&lt;ref name=&quot;bbcinperuwaterisahighprice&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/business-34451418|title=In Peru water is a high price for Lima's poor|work=BBC News|access-date=21 October 2016|date=9 October 2015|last=Mervin|first=John}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada [[Atdalošā siena|atdalošais mūris]] ap ''[[Ain al-Hilweh]]'' bēgļu nometni [[Libāna|Libānā]] bija paredzēts, lai atdalītu vietējos [[palestīnieši|palestīniešus]] no apkārtējās sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alaraby.co.uk/english/news/2016/11/19/lebanon-begins-building-security-wall-around-palestinian-refugee-camp|title=Lebanon begins building 'security wall' around Palestinian refugee camp|website=The New Arab|date=19 November 2016}}&lt;/ref&gt;
* [[Ēģiptes–Gazas robežas barjera]]&lt;ref name=&quot;latimes1&quot; /&gt;
* [[Izraēlas Rietumkrasta robežas barjera]]&lt;ref name=&quot;Un.org&quot; /&gt;
* [[Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežas siena]]&lt;ref name=&quot;aljazeera2007&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Berlīnes mūris]]
[[Kategorija:Jaunvārdi]]
[[Kategorija:Politiski termini]]</text>
      <sha1>99wt7xq63gp1n6u4njpw5ohpdfft9gp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Orientālās pareizticīgās baznīcas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575680</id>
    <revision>
      <id>4532073</id>
      <parentid>4336371</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:37:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532073</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="900" sha1="mi10jkvcl2tpsuq23e272vwufc8nojo" xml:space="preserve">{{Kristietība}}

'''Orientālās pareizticīgās baznīcas''' jeb '''Austrumu pareizticīgās baznīcas''' ir [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīca]]&lt;nowiki/&gt;s, kuras nošķīrās no pārējās kristietības pēc [[Halkēdonas koncils|Halkedonas koncila]] 451. gadā, noraidot tā definēto [[Jēzus Kristus|Kristus]] divu dabu (cilvēciskās un dievišķās) vienību.

Orientālajās pareizticīgajās baznīcās ietilpst:
* [[Armēņu apustuliskā baznīca]]
* [[Koptu pareizticīgā baznīca]]
* [[Etiopijas Ortodoksālā baznīca]]
* [[Eritrejas pareizticīgā baznīca]]
* [[Sīrijas pareizticīgā baznīca]]
* [[Indijas Malankāras Sīrijas pareizticīgā baznīca]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{reliģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kristīgās konfesijas, denominācijas]]
[[Kategorija:Kristietība]]</text>
      <sha1>mi10jkvcl2tpsuq23e272vwufc8nojo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Մկրտչյան Անահիտ</title>
    <ns>3</ns>
    <id>581054</id>
    <revision>
      <id>4532229</id>
      <parentid>4149316</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T11:23:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Céréales Killer</username>
        <id>47892</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Céréales Killer pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Անահիտ Կիրանց]] uz [[Dalībnieka diskusija:Մկրտչյան Անահիտ]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Անահիտ Կիրանց|Անահիտ Կիրանց]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Մկրտչյան Անահիտ|Մկրտչյան Անահիտ]]&quot;</comment>
      <origin>4149316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="196" sha1="4665l9izhz1a0t63jnxerzbv111jhw5" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Անահիտ Կիրանց}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 28. septembris, plkst. 15.47 (EEST)</text>
      <sha1>4665l9izhz1a0t63jnxerzbv111jhw5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anatolijs Kašpirovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582165</id>
    <revision>
      <id>4531878</id>
      <parentid>4531549</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:34:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12092" sha1="qxkh2cmsdnj9m5p0htdfim0knc1mkqq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Anatolijs Kašpirovskis
| vārds_orģ = ''Анатолій Кашпіровський''
| attēls              = Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG
| apraksts            = Anatolijs Kašpirovskis 2016. gadā
| amats               = [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{Dat|1993|12|12|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1995|12|16|N}}
| prezidents          = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1939|08|11}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnicka|td=Ukraina}}
| tautība             = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|10|3|1939|08|11}}
| mir_vieta           = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| partija             = [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte
| profesija           = psihoterapeits, parapsihologs, politiķis, sportists, TV personība
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Anatolijs Kašpirovskis''' ({{val|uk|Анатолій Михайлович Кашпіровський}}, {{val|ru|Анатолий Михайлович Кашпировский}}; dzimis {{dat|1939|08|11}}, miris {{dat|2026|10|3}})&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120136976/miris-savulaik-popularais-psihoterapeits-anatolijs-kaspirovskis|title=Miris savulaik populārais psihoterapeits Anatolijs Kašpirovskis|website=Delfi|access-date=2026-10-03|date=2026-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] izcelsmes [[krievi|krievu]] [[Psihoterapija|psihoterapeits]], kurš apgalvoja, ka ir [[Hipnoze|hipnotizētājs]], ekstrasenss un dziednieks,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; taču apsūdzēts šarlatānismā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Де і як зараз живе екстрасенс Кашпіровський, якого звинуватили в шарлатанстві |url=https://www.unian.ua/lite/stars/de-i-yak-zaraz-zhive-ekstrasens-kashpirovskiy-yakogo-zvinuvatili-v-sharlatanstvi-12083589.html |website=unian.ua |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Kļuvis populārs 1989. gadā pēc t.s. &quot;hipnozes&quot; seansiem [[PSRS Centrālā televīzija|PSRS Centrālajā televīzijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kašpirovska opijs tautai. Kā dziednieks veica eksperimentu ar padomju tautu |url=https://www.la.lv/kaspirovska-opijs-tautai |work=[[LA.LV]] |date={{dat|2024|10|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt; Ir medicīnisko zinātņu kandidāts.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Darbojies politikā.

== Biogrāfija ==
Dzimis 1939. gada 11. augustā Stavņicā pie [[Hmeļnicka]]s, [[Ukrainas PSR]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport-strana.ru/kashpirovskij-anatolij-mihajlovich/|title=Кашпировский Анатолий Михайлович {{!}} Спорт-страна.ру|last=Admin|access-date=2026-10-03|date=2017-10-10|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Pirmos dzīves gadus pavadījis Hmeļņickā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://presa.com.ua/psykholohiia/biografiya-kashpirovskogo-sim-ya-i-tsikavi-fakti-z-zhittya.html|title=Біографія Кашпіровського, сім 'я і цікаві факти з життя|website=Українська «Преса» Онлайн|access-date=2024-10-15|date=2021-06-27|language=uk-ua}}&lt;/ref&gt; Tēvs Mihails Kašpirovskis (1912—1985) bija [[karavīrs]], pēc tautības — [[Ukraiņi|ukrainis]]. Māte Jadviga Hmeļnicka (1918—2002), bija [[Poļi|poliete]]. Kašpirovskim bija viens brālis un divas māsas.&lt;ref name=&quot;24smi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Анатолий Кашпировский |url=https://24smi.org/celebrity/10729-anatolii-kashpirovskii.html |website=24SMI |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|PSRS—Vācijas kara]] laikā ģimene evakuējās uz [[Kazahijas PSR|Kazahstānu]], viņi dzīvoja apmetnē pie [[Ču (upe)|Ču upes]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1962. gadā Kašpirovskis absolvēja [[Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte|Vinnicas Medicīnas institūtu]] (vēlāk pārdēvēts par universitāti) un pēc tā absolvēšanas 28 gadus strādāja psihiatriskajā slimnīcā [[Vinnica|Vinnicā]]. Strādājis blakusdarbā, kur naktīs iekrāvis pašizgāzējos maisus ar cementu, kā arī baļķus. Viņš nodarbojies ar [[Svarcelšana|svarcelšanu]] un [[Bokss|boksu]], kļuvis par PSRS sporta meistaru smagatlētikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский вернулся |url=http://www.ogoniok.com/4915/27/ |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2005|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051220110857/http://www.ogoniok.com/4915/27/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=А.Кашпировского привлекли к ответственности |url=http://www.rbc.ua/rus/top/show/a_kashpirovskogo_privlekli_k_otvetstvennosti_1166543090 |website=РБК-Украина |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; 1962. un 1963. gadā strādājis par ārstu Vinnicas dzelzceļa slimnīcā, 1987. gadā bijis psihoterapeits PSRS svarcelšanas izlasē. Vēlāk, 1988.—1989. gadā — Kijivas republikāniskā psihoterapijas centra vadītājs. No 1989. līdz 1993. gadam strādājis Kijivas Starptautiskā psihoterapijas centra vadītāja amatā.&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt;

Kašpirovskis kļuva slavens 1989. gadā, pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus [[PSRS Centrālā televīzija|padomju televīzijā]]. Kašpirovska TV karjeru atbalstīja Ukrainas PSR vadība&lt;ref name=&quot;meduza&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Если бы я стал президентом, люди целовали бы мои следы после моей смерти» Дэвид Ремник — об Анатолии Кашпировском: фрагмент книги о распаде СССР «Могила Ленина» |url=https://meduza.io/feature/2017/10/08/esli-by-ya-stal-prezidentom-lyudi-tselovali-by-moi-sledy-posle-moey-smerti |website=Meduza |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2017|10|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; un politiķi, kuri vēlāk palīdzēja viņam kļūt par [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas]] deputātu [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts Domē]].&lt;ref name=&quot;kuda&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Куда уходят маги |url=http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |website=rusplt.ru |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220120134713/http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |archivedate={{dat|2022|1|20||bez}} |date={{dat|2014|10|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1993. gadā izdevis [[Monogrāfija|monogrāfiju]], kā arī ievēlēts Krievijas Valsts Domē, pēc tam 1995. gadā pārcēlies uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pelnīja naudu, ārstējot imigrantus no [[Pēcpadomju valstis|bijušās PSRS valstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/shapito/2020/04/13/anatoliy-kashpirovskiy-perebralsya-na-yutyub-on-provodit-ozdorovitelnye-seansy-i-rasskazyvaet-o-plyusah-koronavirusa|title=Анатолий Кашпировский перебрался на ютьюб. Он проводит «оздоровительные сеансы» и рассказывает о плюсах коронавируса|website=Meduza|access-date=2024-10-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā karjera ===
1993. gadā ievēlēts [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts domē]] no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|KLDP]] saraksta Jaroslavļas 189. vēlēšanu apgabalā. Tā paša gada 5. martā viņš paziņoja par izstāšanos no frakcijas (ar faksu no ASV), apsūdzot [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimiru Žirinovski]] [[Rasisms|rasismā]] un [[karš|kara]] [[Propaganda|propagandā]]. Tomēr, atgriežoties Krievijā 1994. gada aprīlī, Kašpirovskis palika frakcijā. Viņš atkārtoti to pameta 1995. gada 1. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Человек-загадка Анатолий Кашпировский, родом из Хмельницкой области - khmelnytski.info |url=https://khmelnytski.info/ru/articles-1340-chelovek-zagadka-anatolij-kashpirovskij-rodom-iz-hmelniczkoj-oblasti |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|2|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Budjonnovska]]s terorakta laikā, 1995. gadā, viņš piedalījās sarunās starp federālajiem spēkiem un [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] vadītajiem [[Terorisms|teroristiem]]. Kašpirovskis mēģinājis hipnotizēt Basajevu, taču tas nav izdevies.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=25 лет освобождению заложников в Будённовске / Редакция |url=https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220202061800/https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |archivedate={{dat|2020|7|2||bez}} |language=ru |date={{dat|2020|7|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
Pirmā Kašpirovska sieva bija Valentīna. Šajā laulībā dzimuši dēls Sergejs, bokseris, un meita Jeļena (1968—2018), ārste. Otrā sieva — Irina (no 1992. gada līdz 2014. gadam, šķīrušies).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский в 75 лет развелся с женой |url=https://dni.ru/showbiz/2014/11/24/287214.html |website=dni.expert |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Внук Анатолия Кашпировского не понимает знаменитого деда |url=https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180310135616/https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda }}&lt;/ref&gt; 2023. gadā apprecējās trešo reizi ar savu bijušo asistenti Gulizaru Čalbašovu. 2025. gadā piedzima meita Ellina.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Bija sens Ukrainas žurnālista un publicista [[Dmitrijs Gordons|Dmitrija Gordona]] draugs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Моя душа страдает смертельно.... Беседы с Кашпировским |url=https://www.gordon.com.ua/books/kashpirovskiy/ |website=Дмитрий Гордон. Официальный сайт |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Дмитрий Гордон рассказал, где сейчас находится экстрасенс Анатолий Кашпировский |url=https://focus.ua/lifestyle/652434-dmitriy-gordon-rasskazal-gde-seychas-nahoditsya-ekstrasens-anatoliy-kashpirovskiy |website=ФОКУС |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2024|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā Kašpirovskis dzīvoja gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan [[Krievija|Krievijā]].&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Как главный маг 90-х Анатолий Кашпировский опять собирает залы в России |url=https://life.ru/p/1688706 |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |work=Life.ru |date={{dat|2024|9|19||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.kashpirovskiy.com/ Kašpirovska interneta mājaslapa]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kašpirovskis, Anatolijs}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Misticisms]]
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>qxkh2cmsdnj9m5p0htdfim0knc1mkqq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531879</id>
      <parentid>4531878</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:34:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531879</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12088" sha1="kxsvkuc1gf1zf5rp9gqrwt6wmd89s26" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Anatolijs Kašpirovskis
| vārds_orģ = ''Анатолій Кашпіровський''
| attēls              = Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG
| apraksts            = Anatolijs Kašpirovskis 2016. gadā
| amats               = [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{Dat|1993|12|12|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1995|12|16|N}}
| prezidents          = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1939|08|11}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnicka|td=Ukraina}}
| tautība             = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|10|3|1939|08|11}}
| mir_vieta           = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| partija             = [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte
| profesija           = psihoterapeits, parapsihologs, politiķis, sportists, TV personība
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Anatolijs Kašpirovskis''' ({{val|uk|Анатолій Михайлович Кашпіровський}}, {{val|ru|Анатолий Михайлович Кашпировский}}; dzimis {{dat|1939|08|11}}, miris {{dat|2026|10|3}})&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120136976/miris-savulaik-popularais-psihoterapeits-anatolijs-kaspirovskis|title=Miris savulaik populārais psihoterapeits Anatolijs Kašpirovskis|website=Delfi|access-date=2026-10-03|date=2026-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Psihoterapija|psihoterapeits]], kurš apgalvoja, ka ir [[Hipnoze|hipnotizētājs]], ekstrasenss un dziednieks,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; taču apsūdzēts šarlatānismā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Де і як зараз живе екстрасенс Кашпіровський, якого звинуватили в шарлатанстві |url=https://www.unian.ua/lite/stars/de-i-yak-zaraz-zhive-ekstrasens-kashpirovskiy-yakogo-zvinuvatili-v-sharlatanstvi-12083589.html |website=unian.ua |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Kļuvis populārs 1989. gadā pēc t.s. &quot;hipnozes&quot; seansiem [[PSRS Centrālā televīzija|PSRS Centrālajā televīzijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kašpirovska opijs tautai. Kā dziednieks veica eksperimentu ar padomju tautu |url=https://www.la.lv/kaspirovska-opijs-tautai |work=[[LA.LV]] |date={{dat|2024|10|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt; Ir medicīnisko zinātņu kandidāts.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Darbojies politikā.

== Biogrāfija ==
Dzimis 1939. gada 11. augustā Stavņicā pie [[Hmeļnicka]]s, [[Ukrainas PSR]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport-strana.ru/kashpirovskij-anatolij-mihajlovich/|title=Кашпировский Анатолий Михайлович {{!}} Спорт-страна.ру|last=Admin|access-date=2026-10-03|date=2017-10-10|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Pirmos dzīves gadus pavadījis Hmeļņickā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://presa.com.ua/psykholohiia/biografiya-kashpirovskogo-sim-ya-i-tsikavi-fakti-z-zhittya.html|title=Біографія Кашпіровського, сім 'я і цікаві факти з життя|website=Українська «Преса» Онлайн|access-date=2024-10-15|date=2021-06-27|language=uk-ua}}&lt;/ref&gt; Tēvs Mihails Kašpirovskis (1912—1985) bija [[karavīrs]], pēc tautības — [[Ukraiņi|ukrainis]]. Māte Jadviga Hmeļnicka (1918—2002), bija [[Poļi|poliete]]. Kašpirovskim bija viens brālis un divas māsas.&lt;ref name=&quot;24smi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Анатолий Кашпировский |url=https://24smi.org/celebrity/10729-anatolii-kashpirovskii.html |website=24SMI |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|PSRS—Vācijas kara]] laikā ģimene evakuējās uz [[Kazahijas PSR|Kazahstānu]], viņi dzīvoja apmetnē pie [[Ču (upe)|Ču upes]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1962. gadā Kašpirovskis absolvēja [[Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte|Vinnicas Medicīnas institūtu]] (vēlāk pārdēvēts par universitāti) un pēc tā absolvēšanas 28 gadus strādāja psihiatriskajā slimnīcā [[Vinnica|Vinnicā]]. Strādājis blakusdarbā, kur naktīs iekrāvis pašizgāzējos maisus ar cementu, kā arī baļķus. Viņš nodarbojies ar [[Svarcelšana|svarcelšanu]] un [[Bokss|boksu]], kļuvis par PSRS sporta meistaru smagatlētikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский вернулся |url=http://www.ogoniok.com/4915/27/ |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2005|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051220110857/http://www.ogoniok.com/4915/27/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=А.Кашпировского привлекли к ответственности |url=http://www.rbc.ua/rus/top/show/a_kashpirovskogo_privlekli_k_otvetstvennosti_1166543090 |website=РБК-Украина |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; 1962. un 1963. gadā strādājis par ārstu Vinnicas dzelzceļa slimnīcā, 1987. gadā bijis psihoterapeits PSRS svarcelšanas izlasē. Vēlāk, 1988.—1989. gadā — Kijivas republikāniskā psihoterapijas centra vadītājs. No 1989. līdz 1993. gadam strādājis Kijivas Starptautiskā psihoterapijas centra vadītāja amatā.&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt;

Kašpirovskis kļuva slavens 1989. gadā, pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus [[PSRS Centrālā televīzija|padomju televīzijā]]. Kašpirovska TV karjeru atbalstīja Ukrainas PSR vadība&lt;ref name=&quot;meduza&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Если бы я стал президентом, люди целовали бы мои следы после моей смерти» Дэвид Ремник — об Анатолии Кашпировском: фрагмент книги о распаде СССР «Могила Ленина» |url=https://meduza.io/feature/2017/10/08/esli-by-ya-stal-prezidentom-lyudi-tselovali-by-moi-sledy-posle-moey-smerti |website=Meduza |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2017|10|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; un politiķi, kuri vēlāk palīdzēja viņam kļūt par [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas]] deputātu [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts Domē]].&lt;ref name=&quot;kuda&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Куда уходят маги |url=http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |website=rusplt.ru |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220120134713/http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |archivedate={{dat|2022|1|20||bez}} |date={{dat|2014|10|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1993. gadā izdevis [[Monogrāfija|monogrāfiju]], kā arī ievēlēts Krievijas Valsts Domē, pēc tam 1995. gadā pārcēlies uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pelnīja naudu, ārstējot imigrantus no [[Pēcpadomju valstis|bijušās PSRS valstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/shapito/2020/04/13/anatoliy-kashpirovskiy-perebralsya-na-yutyub-on-provodit-ozdorovitelnye-seansy-i-rasskazyvaet-o-plyusah-koronavirusa|title=Анатолий Кашпировский перебрался на ютьюб. Он проводит «оздоровительные сеансы» и рассказывает о плюсах коронавируса|website=Meduza|access-date=2024-10-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā karjera ===
1993. gadā ievēlēts [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts domē]] no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|KLDP]] saraksta Jaroslavļas 189. vēlēšanu apgabalā. Tā paša gada 5. martā viņš paziņoja par izstāšanos no frakcijas (ar faksu no ASV), apsūdzot [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimiru Žirinovski]] [[Rasisms|rasismā]] un [[karš|kara]] [[Propaganda|propagandā]]. Tomēr, atgriežoties Krievijā 1994. gada aprīlī, Kašpirovskis palika frakcijā. Viņš atkārtoti to pameta 1995. gada 1. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Человек-загадка Анатолий Кашпировский, родом из Хмельницкой области - khmelnytski.info |url=https://khmelnytski.info/ru/articles-1340-chelovek-zagadka-anatolij-kashpirovskij-rodom-iz-hmelniczkoj-oblasti |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|2|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Budjonnovska]]s terorakta laikā, 1995. gadā, viņš piedalījās sarunās starp federālajiem spēkiem un [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] vadītajiem [[Terorisms|teroristiem]]. Kašpirovskis mēģinājis hipnotizēt Basajevu, taču tas nav izdevies.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=25 лет освобождению заложников в Будённовске / Редакция |url=https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220202061800/https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |archivedate={{dat|2020|7|2||bez}} |language=ru |date={{dat|2020|7|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
Pirmā Kašpirovska sieva bija Valentīna. Šajā laulībā dzimuši dēls Sergejs, bokseris, un meita Jeļena (1968—2018), ārste. Otrā sieva — Irina (no 1992. gada līdz 2014. gadam, šķīrušies).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский в 75 лет развелся с женой |url=https://dni.ru/showbiz/2014/11/24/287214.html |website=dni.expert |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Внук Анатолия Кашпировского не понимает знаменитого деда |url=https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180310135616/https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda }}&lt;/ref&gt; 2023. gadā apprecējās trešo reizi ar savu bijušo asistenti Gulizaru Čalbašovu. 2025. gadā piedzima meita Ellina.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Bija sens Ukrainas žurnālista un publicista [[Dmitrijs Gordons|Dmitrija Gordona]] draugs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Моя душа страдает смертельно.... Беседы с Кашпировским |url=https://www.gordon.com.ua/books/kashpirovskiy/ |website=Дмитрий Гордон. Официальный сайт |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Дмитрий Гордон рассказал, где сейчас находится экстрасенс Анатолий Кашпировский |url=https://focus.ua/lifestyle/652434-dmitriy-gordon-rasskazal-gde-seychas-nahoditsya-ekstrasens-anatoliy-kashpirovskiy |website=ФОКУС |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2024|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā Kašpirovskis dzīvoja gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan [[Krievija|Krievijā]].&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Как главный маг 90-х Анатолий Кашпировский опять собирает залы в России |url=https://life.ru/p/1688706 |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |work=Life.ru |date={{dat|2024|9|19||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.kashpirovskiy.com/ Kašpirovska interneta mājaslapa]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kašpirovskis, Anatolijs}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Misticisms]]
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>kxsvkuc1gf1zf5rp9gqrwt6wmd89s26</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531926</id>
      <parentid>4531879</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:12:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */ stila uzlabojumi</comment>
      <origin>4531926</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10828" sha1="1vwemdaet0gkovgojenx7ejxkhz3p8q" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Anatolijs Kašpirovskis
| vārds_orģ = ''Анатолій Кашпіровський''
| attēls              = Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG
| apraksts            = Anatolijs Kašpirovskis 2016. gadā
| amats               = [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{Dat|1993|12|12|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1995|12|16|N}}
| prezidents          = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1939|08|11}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnicka|td=Ukraina}}
| tautība             = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|10|3|1939|08|11}}
| mir_vieta           = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| partija             = [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte
| profesija           = psihoterapeits, parapsihologs, politiķis, sportists, TV personība
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Anatolijs Kašpirovskis''' ({{val|uk|Анатолій Михайлович Кашпіровський}}, {{val|ru|Анатолий Михайлович Кашпировский}}; dzimis {{dat|1939|08|11}}, miris {{dat|2026|10|3}})&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120136976/miris-savulaik-popularais-psihoterapeits-anatolijs-kaspirovskis|title=Miris savulaik populārais psihoterapeits Anatolijs Kašpirovskis|website=Delfi|access-date=2026-10-03|date=2026-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Psihoterapija|psihoterapeits]], kurš apgalvoja, ka ir [[Hipnoze|hipnotizētājs]], ekstrasenss un dziednieks,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; taču apsūdzēts šarlatānismā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Де і як зараз живе екстрасенс Кашпіровський, якого звинуватили в шарлатанстві |url=https://www.unian.ua/lite/stars/de-i-yak-zaraz-zhive-ekstrasens-kashpirovskiy-yakogo-zvinuvatili-v-sharlatanstvi-12083589.html |website=unian.ua |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Kļuvis populārs 1989. gadā pēc t.s. &quot;hipnozes&quot; seansiem [[PSRS Centrālā televīzija|PSRS Centrālajā televīzijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kašpirovska opijs tautai. Kā dziednieks veica eksperimentu ar padomju tautu |url=https://www.la.lv/kaspirovska-opijs-tautai |work=[[LA.LV]] |date={{dat|2024|10|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt; Ir medicīnisko zinātņu kandidāts.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Darbojies politikā.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1939. gada 11. augustā Stavņicā pie [[Hmeļnicka]]s, [[Ukrainas PSR]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport-strana.ru/kashpirovskij-anatolij-mihajlovich/|title=Кашпировский Анатолий Михайлович {{!}} Спорт-страна.ру|last=Admin|access-date=2026-10-03|date=2017-10-10|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Mihaila Kašpirovska un Jadvigas Hmeļnickas ģimenē. [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|PSRS—Vācijas kara]] laikā ģimene evakuējās uz [[Kazahijas PSR|Kazahstānu]], kur dzīvoja apmetnē pie [[Ču (upe)|Ču upes]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1962. gadā Kašpirovskis absolvēja studijas [[Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte|Vinnicas Medicīnas institūtā]], 1962. un 1963. gadā strādāja par ārstu Vinnicas dzelzceļa slimnīcā, vēlāk psihiatriskajā slimnīcā [[Vinnica|Vinnicā]]. Viņš nodarbojies ar [[Svarcelšana|svarcelšanu]] un [[Bokss|boksu]], kļuvis par PSRS sporta meistaru smagatlētikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский вернулся |url=http://www.ogoniok.com/4915/27/ |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2005|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051220110857/http://www.ogoniok.com/4915/27/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=А.Кашпировского привлекли к ответственности |url=http://www.rbc.ua/rus/top/show/a_kashpirovskogo_privlekli_k_otvetstvennosti_1166543090 |website=РБК-Украина |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;  

[[Perestroika]]s laikā 1987. gadā bijis PSRS svarcelšanas izlases psihoterapeits, 1988.—1989. gadā Kijivas republikāniskā psihoterapijas centra vadītājs. No 1989. līdz 1993. gadam bija Kijivas Starptautiskā psihoterapijas centra vadītājs,&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt; 1989. gadā sāka vadīt &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus [[PSRS Centrālā televīzija|padomju televīzijā]]. Kašpirovska TV karjeru atbalstīja Ukrainas PSR vadība.&lt;ref name=&quot;meduza&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Если бы я стал президентом, люди целовали бы мои следы после моей смерти» Дэвид Ремник — об Анатолии Кашпировском: фрагмент книги о распаде СССР «Могила Ленина» |url=https://meduza.io/feature/2017/10/08/esli-by-ya-stal-prezidentom-lyudi-tselovali-by-moi-sledy-posle-moey-smerti |website=Meduza |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2017|10|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1993. gadā viņu ievēlēja par  [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts Domes]] deputātu no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas]].&lt;ref name=&quot;kuda&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Куда уходят маги |url=http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |website=rusplt.ru |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220120134713/http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |archivedate={{dat|2022|1|20||bez}} |date={{dat|2014|10|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā viņš pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pelnīja naudu, ārstējot imigrantus no [[Pēcpadomju valstis|bijušās PSRS valstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/shapito/2020/04/13/anatoliy-kashpirovskiy-perebralsya-na-yutyub-on-provodit-ozdorovitelnye-seansy-i-rasskazyvaet-o-plyusah-koronavirusa|title=Анатолий Кашпировский перебрался на ютьюб. Он проводит «оздоровительные сеансы» и рассказывает о плюсах коронавируса|website=Meduza|access-date=2024-10-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā karjera ===
1993. gadā ievēlēts [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts domē]] no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|KLDP]] saraksta Jaroslavļas 189. vēlēšanu apgabalā. Tā paša gada 5. martā viņš paziņoja par izstāšanos no frakcijas, apsūdzot [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimiru Žirinovski]] [[Rasisms|rasismā]] un [[karš|kara]] [[Propaganda|propagandā]]. Tomēr, atgriežoties Krievijā 1994. gada aprīlī, Kašpirovskis palika frakcijā. Viņš atkārtoti to pameta 1995. gada 1. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Человек-загадка Анатолий Кашпировский, родом из Хмельницкой области - khmelnytski.info |url=https://khmelnytski.info/ru/articles-1340-chelovek-zagadka-anatolij-kashpirovskij-rodom-iz-hmelniczkoj-oblasti |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|2|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Budjonnovska]]s terorakta laikā, 1995. gadā, viņš piedalījās sarunās starp federālajiem spēkiem un [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] vadītajiem [[Terorisms|teroristiem]]. Kašpirovskis mēģinājis hipnotizēt Basajevu, taču tas nav izdevies.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=25 лет освобождению заложников в Будённовске / Редакция |url=https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220202061800/https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |archivedate={{dat|2020|7|2||bez}} |language=ru |date={{dat|2020|7|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
Pirmajā laulībā dzimuši dēls un meita, 1992. gadā apprecējies otro reizi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский в 75 лет развелся с женой |url=https://dni.ru/showbiz/2014/11/24/287214.html |website=dni.expert |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Внук Анатолия Кашпировского не понимает знаменитого деда |url=https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180310135616/https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda }}&lt;/ref&gt; 2023. gadā apprecējās trešo reizi ar savu bijušo asistenti Gulizaru Čalbašovu. 2025. gadā piedzima meita Ellina.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Bija Ukrainas žurnālista un publicista [[Dmitrijs Gordons|Dmitrija Gordona]] draugs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Моя душа страдает смертельно.... Беседы с Кашпировским |url=https://www.gordon.com.ua/books/kashpirovskiy/ |website=Дмитрий Гордон. Официальный сайт |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Дмитрий Гордон рассказал, где сейчас находится экстрасенс Анатолий Кашпировский |url=https://focus.ua/lifestyle/652434-dmitriy-gordon-rasskazal-gde-seychas-nahoditsya-ekstrasens-anatoliy-kashpirovskiy |website=ФОКУС |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2024|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā Kašpirovskis dzīvoja gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan [[Krievija|Krievijā]].&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Как главный маг 90-х Анатолий Кашпировский опять собирает залы в России |url=https://life.ru/p/1688706 |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |work=Life.ru |date={{dat|2024|9|19||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.kashpirovskiy.com/ Kašpirovska interneta mājaslapa]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kašpirovskis, Anatolijs}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Misticisms]]
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>1vwemdaet0gkovgojenx7ejxkhz3p8q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531928</id>
      <parentid>4531926</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:12:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4531928</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10810" sha1="t3ve4qw6fp67kvge4zp5pshqe3nunjf" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Anatolijs Kašpirovskis
| vārds_orģ = ''Анатолій Кашпіровський''
| attēls              = Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG
| apraksts            = Anatolijs Kašpirovskis 2016. gadā
| amats               = [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{Dat|1993|12|12|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1995|12|16|N}}
| prezidents          = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1939|08|11}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnicka|td=Ukraina}}
| tautība             = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|10|3|1939|08|11}}
| mir_vieta           = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| partija             = [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte
| profesija           = psihoterapeits, parapsihologs, politiķis, sportists, TV personība
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Anatolijs Kašpirovskis''' ({{val|uk|Анатолій Михайлович Кашпіровський}}, {{val|ru|Анатолий Михайлович Кашпировский}}; dzimis {{dat|1939|08|11}}, miris {{dat|2026|10|3}})&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120136976/miris-savulaik-popularais-psihoterapeits-anatolijs-kaspirovskis|title=Miris savulaik populārais psihoterapeits Anatolijs Kašpirovskis|website=Delfi|access-date=2026-10-03|date=2026-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Psihoterapija|psihoterapeits]], kurš apgalvoja, ka ir [[Hipnoze|hipnotizētājs]], ekstrasenss un dziednieks,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; taču apsūdzēts šarlatānismā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Де і як зараз живе екстрасенс Кашпіровський, якого звинуватили в шарлатанстві |url=https://www.unian.ua/lite/stars/de-i-yak-zaraz-zhive-ekstrasens-kashpirovskiy-yakogo-zvinuvatili-v-sharlatanstvi-12083589.html |website=unian.ua |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Kļuvis populārs 1989. gadā pēc t.s. &quot;hipnozes&quot; seansiem [[PSRS Centrālā televīzija|PSRS Centrālajā televīzijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kašpirovska opijs tautai. Kā dziednieks veica eksperimentu ar padomju tautu |url=https://www.la.lv/kaspirovska-opijs-tautai |work=[[LA.LV]] |date={{dat|2024|10|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt; Ir medicīnisko zinātņu kandidāts.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Darbojies politikā.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1939. gada 11. augustā Stavņicā pie [[Hmeļnicka]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport-strana.ru/kashpirovskij-anatolij-mihajlovich/|title=Кашпировский Анатолий Михайлович {{!}} Спорт-страна.ру|last=Admin|access-date=2026-10-03|date=2017-10-10|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Mihaila Kašpirovska un Jadvigas Hmeļnickas ģimenē. [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|PSRS—Vācijas kara]] laikā ģimene evakuējās uz [[Kazahijas PSR|Kazahstānu]], kur dzīvoja apmetnē pie [[Ču (upe)|Ču upes]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1962. gadā Kašpirovskis absolvēja studijas [[Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte|Vinnicas Medicīnas institūtā]], 1962. un 1963. gadā strādāja par ārstu Vinnicas dzelzceļa slimnīcā, vēlāk psihiatriskajā slimnīcā [[Vinnica|Vinnicā]]. Viņš nodarbojies ar [[Svarcelšana|svarcelšanu]] un [[Bokss|boksu]], kļuvis par PSRS sporta meistaru smagatlētikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский вернулся |url=http://www.ogoniok.com/4915/27/ |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2005|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051220110857/http://www.ogoniok.com/4915/27/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=А.Кашпировского привлекли к ответственности |url=http://www.rbc.ua/rus/top/show/a_kashpirovskogo_privlekli_k_otvetstvennosti_1166543090 |website=РБК-Украина |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;  

[[Perestroika]]s laikā 1987. gadā bijis PSRS svarcelšanas izlases psihoterapeits, 1988.—1989. gadā Kijivas republikāniskā psihoterapijas centra vadītājs. No 1989. līdz 1993. gadam bija Kijivas Starptautiskā psihoterapijas centra vadītājs,&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt; 1989. gadā sāka vadīt &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus [[PSRS Centrālā televīzija|padomju televīzijā]]. Kašpirovska TV karjeru atbalstīja Ukrainas PSR vadība.&lt;ref name=&quot;meduza&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Если бы я стал президентом, люди целовали бы мои следы после моей смерти» Дэвид Ремник — об Анатолии Кашпировском: фрагмент книги о распаде СССР «Могила Ленина» |url=https://meduza.io/feature/2017/10/08/esli-by-ya-stal-prezidentom-lyudi-tselovali-by-moi-sledy-posle-moey-smerti |website=Meduza |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2017|10|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1993. gadā viņu ievēlēja par  [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts Domes]] deputātu no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas]].&lt;ref name=&quot;kuda&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Куда уходят маги |url=http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |website=rusplt.ru |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220120134713/http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |archivedate={{dat|2022|1|20||bez}} |date={{dat|2014|10|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā viņš pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pelnīja naudu, ārstējot imigrantus no [[Pēcpadomju valstis|bijušās PSRS valstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/shapito/2020/04/13/anatoliy-kashpirovskiy-perebralsya-na-yutyub-on-provodit-ozdorovitelnye-seansy-i-rasskazyvaet-o-plyusah-koronavirusa|title=Анатолий Кашпировский перебрался на ютьюб. Он проводит «оздоровительные сеансы» и рассказывает о плюсах коронавируса|website=Meduza|access-date=2024-10-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā karjera ===
1993. gadā ievēlēts [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts domē]] no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|KLDP]] saraksta Jaroslavļas 189. vēlēšanu apgabalā. Tā paša gada 5. martā viņš paziņoja par izstāšanos no frakcijas, apsūdzot [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimiru Žirinovski]] [[Rasisms|rasismā]] un [[karš|kara]] [[Propaganda|propagandā]]. Tomēr, atgriežoties Krievijā 1994. gada aprīlī, Kašpirovskis palika frakcijā. Viņš atkārtoti to pameta 1995. gada 1. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Человек-загадка Анатолий Кашпировский, родом из Хмельницкой области - khmelnytski.info |url=https://khmelnytski.info/ru/articles-1340-chelovek-zagadka-anatolij-kashpirovskij-rodom-iz-hmelniczkoj-oblasti |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|2|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Budjonnovska]]s terorakta laikā, 1995. gadā, viņš piedalījās sarunās starp federālajiem spēkiem un [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] vadītajiem [[Terorisms|teroristiem]]. Kašpirovskis mēģinājis hipnotizēt Basajevu, taču tas nav izdevies.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=25 лет освобождению заложников в Будённовске / Редакция |url=https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220202061800/https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |archivedate={{dat|2020|7|2||bez}} |language=ru |date={{dat|2020|7|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
Pirmajā laulībā dzimuši dēls un meita, 1992. gadā apprecējies otro reizi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский в 75 лет развелся с женой |url=https://dni.ru/showbiz/2014/11/24/287214.html |website=dni.expert |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Внук Анатолия Кашпировского не понимает знаменитого деда |url=https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180310135616/https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda }}&lt;/ref&gt; 2023. gadā apprecējās trešo reizi ar savu bijušo asistenti Gulizaru Čalbašovu. 2025. gadā piedzima meita Ellina.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Bija Ukrainas žurnālista un publicista [[Dmitrijs Gordons|Dmitrija Gordona]] draugs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Моя душа страдает смертельно.... Беседы с Кашпировским |url=https://www.gordon.com.ua/books/kashpirovskiy/ |website=Дмитрий Гордон. Официальный сайт |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Дмитрий Гордон рассказал, где сейчас находится экстрасенс Анатолий Кашпировский |url=https://focus.ua/lifestyle/652434-dmitriy-gordon-rasskazal-gde-seychas-nahoditsya-ekstrasens-anatoliy-kashpirovskiy |website=ФОКУС |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2024|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā Kašpirovskis dzīvoja gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan [[Krievija|Krievijā]].&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Как главный маг 90-х Анатолий Кашпировский опять собирает залы в России |url=https://life.ru/p/1688706 |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |work=Life.ru |date={{dat|2024|9|19||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.kashpirovskiy.com/ Kašpirovska interneta mājaslapa]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kašpirovskis, Anatolijs}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Misticisms]]
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>t3ve4qw6fp67kvge4zp5pshqe3nunjf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531932</id>
      <parentid>4531928</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:16:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Izmetot informāciju, neaizmirstam par atsaucēm :)</comment>
      <origin>4531932</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11016" sha1="n1ox8gb0ne8j8zj10fvxxgjdcpscs6z" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Anatolijs Kašpirovskis
| vārds_orģ = ''Анатолій Кашпіровський''
| attēls              = Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG
| apraksts            = Anatolijs Kašpirovskis 2016. gadā
| amats               = [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{Dat|1993|12|12|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1995|12|16|N}}
| prezidents          = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1939|08|11}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnicka|td=Ukraina}}
| tautība             = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|10|3|1939|08|11}}
| mir_vieta           = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| partija             = [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte
| profesija           = psihoterapeits, parapsihologs, politiķis, sportists, TV personība
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Anatolijs Kašpirovskis''' ({{val|uk|Анатолій Михайлович Кашпіровський}}, {{val|ru|Анатолий Михайлович Кашпировский}}; dzimis {{dat|1939|08|11}}, miris {{dat|2026|10|3}})&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120136976/miris-savulaik-popularais-psihoterapeits-anatolijs-kaspirovskis|title=Miris savulaik populārais psihoterapeits Anatolijs Kašpirovskis|website=Delfi|access-date=2026-10-03|date=2026-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Psihoterapija|psihoterapeits]], kurš apgalvoja, ka ir [[Hipnoze|hipnotizētājs]], ekstrasenss un dziednieks,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; taču apsūdzēts šarlatānismā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Де і як зараз живе екстрасенс Кашпіровський, якого звинуватили в шарлатанстві |url=https://www.unian.ua/lite/stars/de-i-yak-zaraz-zhive-ekstrasens-kashpirovskiy-yakogo-zvinuvatili-v-sharlatanstvi-12083589.html |website=unian.ua |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Kļuvis populārs 1989. gadā pēc t.s. &quot;hipnozes&quot; seansiem [[PSRS Centrālā televīzija|PSRS Centrālajā televīzijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kašpirovska opijs tautai. Kā dziednieks veica eksperimentu ar padomju tautu |url=https://www.la.lv/kaspirovska-opijs-tautai |work=[[LA.LV]] |date={{dat|2024|10|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt; Ir medicīnisko zinātņu kandidāts.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Darbojies politikā.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1939. gada 11. augustā Stavņicā pie [[Hmeļnicka]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport-strana.ru/kashpirovskij-anatolij-mihajlovich/|title=Кашпировский Анатолий Михайлович {{!}} Спорт-страна.ру|last=Admin|access-date=2026-10-03|date=2017-10-10|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Mihaila Kašpirovska un Jadvigas Hmeļnickas ģimenē. [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|PSRS—Vācijas kara]] laikā ģimene evakuējās uz [[Kazahijas PSR|Kazahstānu]], kur dzīvoja apmetnē pie [[Ču (upe)|Ču upes]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1962. gadā Kašpirovskis absolvēja studijas [[Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte|Vinnicas Medicīnas institūtā]], 1962. un 1963. gadā strādāja par ārstu Vinnicas dzelzceļa slimnīcā, vēlāk psihiatriskajā slimnīcā [[Vinnica|Vinnicā]]. Viņš nodarbojies ar [[Svarcelšana|svarcelšanu]] un [[Bokss|boksu]], kļuvis par PSRS sporta meistaru smagatlētikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский вернулся |url=http://www.ogoniok.com/4915/27/ |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2005|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051220110857/http://www.ogoniok.com/4915/27/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=А.Кашпировского привлекли к ответственности |url=http://www.rbc.ua/rus/top/show/a_kashpirovskogo_privlekli_k_otvetstvennosti_1166543090 |website=РБК-Украина |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;  

[[Perestroika]]s laikā 1987. gadā bijis PSRS svarcelšanas izlases psihoterapeits, 1988.—1989. gadā Kijivas republikāniskā psihoterapijas centra vadītājs. No 1989. līdz 1993. gadam bija Kijivas Starptautiskā psihoterapijas centra vadītājs,&lt;ref name=&quot;24smi&quot; /&gt; 1989. gadā sāka vadīt &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus [[PSRS Centrālā televīzija|padomju televīzijā]]. Kašpirovska TV karjeru atbalstīja Ukrainas PSR vadība.&lt;ref name=&quot;meduza&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Если бы я стал президентом, люди целовали бы мои следы после моей смерти» Дэвид Ремник — об Анатолии Кашпировском: фрагмент книги о распаде СССР «Могила Ленина» |url=https://meduza.io/feature/2017/10/08/esli-by-ya-stal-prezidentom-lyudi-tselovali-by-moi-sledy-posle-moey-smerti |website=Meduza |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2017|10|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1993. gadā viņu ievēlēja par  [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts Domes]] deputātu no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas]].&lt;ref name=&quot;kuda&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Куда уходят маги |url=http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |website=rusplt.ru |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220120134713/http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |archivedate={{dat|2022|1|20||bez}} |date={{dat|2014|10|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā viņš pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pelnīja naudu, ārstējot imigrantus no [[Pēcpadomju valstis|bijušās PSRS valstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/shapito/2020/04/13/anatoliy-kashpirovskiy-perebralsya-na-yutyub-on-provodit-ozdorovitelnye-seansy-i-rasskazyvaet-o-plyusah-koronavirusa|title=Анатолий Кашпировский перебрался на ютьюб. Он проводит «оздоровительные сеансы» и рассказывает о плюсах коронавируса|website=Meduza|access-date=2024-10-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā karjera ===
1993. gadā ievēlēts [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts domē]] no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|KLDP]] saraksta Jaroslavļas 189. vēlēšanu apgabalā. Tā paša gada 5. martā viņš paziņoja par izstāšanos no frakcijas, apsūdzot [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimiru Žirinovski]] [[Rasisms|rasismā]] un [[karš|kara]] [[Propaganda|propagandā]]. Tomēr, atgriežoties Krievijā 1994. gada aprīlī, Kašpirovskis palika frakcijā. Viņš atkārtoti to pameta 1995. gada 1. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Человек-загадка Анатолий Кашпировский, родом из Хмельницкой области - khmelnytski.info |url=https://khmelnytski.info/ru/articles-1340-chelovek-zagadka-anatolij-kashpirovskij-rodom-iz-hmelniczkoj-oblasti |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|2|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Budjonnovska]]s terorakta laikā, 1995. gadā, viņš piedalījās sarunās starp federālajiem spēkiem un [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] vadītajiem [[Terorisms|teroristiem]]. Kašpirovskis mēģinājis hipnotizēt Basajevu, taču tas nav izdevies.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=25 лет освобождению заложников в Будённовске / Редакция |url=https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220202061800/https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |archivedate={{dat|2020|7|2||bez}} |language=ru |date={{dat|2020|7|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
Pirmajā laulībā dzimuši dēls un meita, 1992. gadā apprecējies otro reizi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский в 75 лет развелся с женой |url=https://dni.ru/showbiz/2014/11/24/287214.html |website=dni.expert |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Внук Анатолия Кашпировского не понимает знаменитого деда |url=https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180310135616/https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda }}&lt;/ref&gt; 2023. gadā apprecējās trešo reizi ar savu bijušo asistenti Gulizaru Čalbašovu. 2025. gadā piedzima meita Ellina.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Bija Ukrainas žurnālista un publicista [[Dmitrijs Gordons|Dmitrija Gordona]] draugs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Моя душа страдает смертельно.... Беседы с Кашпировским |url=https://www.gordon.com.ua/books/kashpirovskiy/ |website=Дмитрий Гордон. Официальный сайт |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Дмитрий Гордон рассказал, где сейчас находится экстрасенс Анатолий Кашпировский |url=https://focus.ua/lifestyle/652434-dmitriy-gordon-rasskazal-gde-seychas-nahoditsya-ekstrasens-anatoliy-kashpirovskiy |website=ФОКУС |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2024|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā Kašpirovskis dzīvoja gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan [[Krievija|Krievijā]]..&lt;ref name=&quot;24smi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Анатолий Кашпировский |url=https://24smi.org/celebrity/10729-anatolii-kashpirovskii.html |website=24SMI |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Как главный маг 90-х Анатолий Кашпировский опять собирает залы в России |url=https://life.ru/p/1688706 |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |work=Life.ru |date={{dat|2024|9|19||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.kashpirovskiy.com/ Kašpirovska interneta mājaslapa]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kašpirovskis, Anatolijs}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Misticisms]]
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>n1ox8gb0ne8j8zj10fvxxgjdcpscs6z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531934</id>
      <parentid>4531932</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:18:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531934</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10822" sha1="bzkoi0qrwm0xeirtmx6d2v5z8velddq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Anatolijs Kašpirovskis
| vārds_orģ = ''Анатолій Кашпіровський''
| attēls              = Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG
| apraksts            = Anatolijs Kašpirovskis 2016. gadā
| amats               = [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{Dat|1993|12|12|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1995|12|16|N}}
| prezidents          = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1939|08|11}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnicka|td=Ukraina}}
| tautība             = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|10|3|1939|08|11}}
| mir_vieta           = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| partija             = [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte
| profesija           = psihoterapeits, parapsihologs, politiķis, sportists, TV personība
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Anatolijs Kašpirovskis''' ({{val|uk|Анатолій Михайлович Кашпіровський}}; dzimis {{dat|1939|08|11}}, miris {{dat|2026|10|3}})&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120136976/miris-savulaik-popularais-psihoterapeits-anatolijs-kaspirovskis|title=Miris savulaik populārais psihoterapeits Anatolijs Kašpirovskis|website=Delfi|access-date=2026-10-03|date=2026-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Psihoterapija|psihoterapeits]], kurš apgalvoja, ka ir [[Hipnoze|hipnotizētājs]], ekstrasenss un dziednieks,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; taču apsūdzēts šarlatānismā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Де і як зараз живе екстрасенс Кашпіровський, якого звинуватили в шарлатанстві |url=https://www.unian.ua/lite/stars/de-i-yak-zaraz-zhive-ekstrasens-kashpirovskiy-yakogo-zvinuvatili-v-sharlatanstvi-12083589.html |website=unian.ua |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Kļuvis populārs 1989. gadā pēc t.s. &quot;hipnozes&quot; seansiem [[PSRS Centrālā televīzija|PSRS Centrālajā televīzijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kašpirovska opijs tautai. Kā dziednieks veica eksperimentu ar padomju tautu |url=https://www.la.lv/kaspirovska-opijs-tautai |work=[[LA.LV]] |date={{dat|2024|10|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Darbojies politikā.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1939. gada 11. augustā Stavņicā pie [[Hmeļnicka]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport-strana.ru/kashpirovskij-anatolij-mihajlovich/|title=Кашпировский Анатолий Михайлович {{!}} Спорт-страна.ру|last=Admin|access-date=2026-10-03|date=2017-10-10|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Mihaila Kašpirovska un Jadvigas Hmeļnickas ģimenē. [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|PSRS—Vācijas kara]] laikā ģimene evakuējās uz [[Kazahijas PSR|Kazahstānu]], kur dzīvoja apmetnē pie [[Ču (upe)|Ču upes]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1962. gadā Kašpirovskis absolvēja studijas [[Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte|Vinnicas Medicīnas institūtā]], 1962. un 1963. gadā strādāja par ārstu Vinnicas dzelzceļa slimnīcā, vēlāk psihiatriskajā slimnīcā [[Vinnica|Vinnicā]]. Viņš nodarbojies ar [[Svarcelšana|svarcelšanu]] un [[Bokss|boksu]], kļuvis par PSRS sporta meistaru smagatlētikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский вернулся |url=http://www.ogoniok.com/4915/27/ |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2005|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051220110857/http://www.ogoniok.com/4915/27/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=А.Кашпировского привлекли к ответственности |url=http://www.rbc.ua/rus/top/show/a_kashpirovskogo_privlekli_k_otvetstvennosti_1166543090 |website=РБК-Украина |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;  

[[Perestroika]]s laikā 1987. gadā bijis PSRS svarcelšanas izlases psihoterapeits, Kijivas republikāniskā psihoterapijas centra vadītājs (1988—1989), Kijivas Starptautiskā psihoterapijas centra vadītājs (1989–1993). 1989. gadā sāka vadīt &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus [[PSRS Centrālā televīzija|padomju televīzijā]]. Kašpirovska TV karjeru atbalstīja Ukrainas PSR vadība.&lt;ref name=&quot;meduza&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Если бы я стал президентом, люди целовали бы мои следы после моей смерти» Дэвид Ремник — об Анатолии Кашпировском: фрагмент книги о распаде СССР «Могила Ленина» |url=https://meduza.io/feature/2017/10/08/esli-by-ya-stal-prezidentom-lyudi-tselovali-by-moi-sledy-posle-moey-smerti |website=Meduza |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2017|10|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1993. gadā viņu ievēlēja par  [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts Domes]] deputātu no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas]].&lt;ref name=&quot;kuda&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Куда уходят маги |url=http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |website=rusplt.ru |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220120134713/http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |archivedate={{dat|2022|1|20||bez}} |date={{dat|2014|10|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā viņš pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pelnīja naudu, ārstējot imigrantus no [[Pēcpadomju valstis|bijušās PSRS valstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/shapito/2020/04/13/anatoliy-kashpirovskiy-perebralsya-na-yutyub-on-provodit-ozdorovitelnye-seansy-i-rasskazyvaet-o-plyusah-koronavirusa|title=Анатолий Кашпировский перебрался на ютьюб. Он проводит «оздоровительные сеансы» и рассказывает о плюсах коронавируса|website=Meduza|access-date=2024-10-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā karjera ===
1993. gadā ievēlēts [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts domē]] no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|KLDP]] saraksta Jaroslavļas 189. vēlēšanu apgabalā. Tā paša gada 5. martā viņš paziņoja par izstāšanos no frakcijas, apsūdzot [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimiru Žirinovski]] [[Rasisms|rasismā]] un [[karš|kara]] [[Propaganda|propagandā]]. Tomēr, atgriežoties Krievijā 1994. gada aprīlī, Kašpirovskis palika frakcijā. Viņš atkārtoti to pameta 1995. gada 1. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Человек-загадка Анатолий Кашпировский, родом из Хмельницкой области - khmelnytski.info |url=https://khmelnytski.info/ru/articles-1340-chelovek-zagadka-anatolij-kashpirovskij-rodom-iz-hmelniczkoj-oblasti |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|2|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Budjonnovska]]s terorakta laikā, 1995. gadā, viņš piedalījās sarunās starp federālajiem spēkiem un [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] vadītajiem [[Terorisms|teroristiem]]. Kašpirovskis mēģinājis hipnotizēt Basajevu, taču tas nav izdevies.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=25 лет освобождению заложников в Будённовске / Редакция |url=https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220202061800/https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |archivedate={{dat|2020|7|2||bez}} |language=ru |date={{dat|2020|7|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
Pirmajā laulībā dzimuši dēls un meita, 1992. gadā apprecējies otro reizi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский в 75 лет развелся с женой |url=https://dni.ru/showbiz/2014/11/24/287214.html |website=dni.expert |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Внук Анатолия Кашпировского не понимает знаменитого деда |url=https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180310135616/https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda }}&lt;/ref&gt; 2023. gadā apprecējās trešo reizi ar savu bijušo asistenti Gulizaru Čalbašovu. 2025. gadā piedzima meita Ellina.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Bija Ukrainas žurnālista un publicista [[Dmitrijs Gordons|Dmitrija Gordona]] draugs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Моя душа страдает смертельно.... Беседы с Кашпировским |url=https://www.gordon.com.ua/books/kashpirovskiy/ |website=Дмитрий Гордон. Официальный сайт |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Дмитрий Гордон рассказал, где сейчас находится экстрасенс Анатолий Кашпировский |url=https://focus.ua/lifestyle/652434-dmitriy-gordon-rasskazal-gde-seychas-nahoditsya-ekstrasens-anatoliy-kashpirovskiy |website=ФОКУС |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2024|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā Kašpirovskis dzīvoja gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan [[Krievija|Krievijā]]..&lt;ref name=&quot;24smi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Анатолий Кашпировский |url=https://24smi.org/celebrity/10729-anatolii-kashpirovskii.html |website=24SMI |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Как главный маг 90-х Анатолий Кашпировский опять собирает залы в России |url=https://life.ru/p/1688706 |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |work=Life.ru |date={{dat|2024|9|19||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.kashpirovskiy.com/ Kašpirovska interneta mājaslapa]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kašpirovskis, Anatolijs}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Misticisms]]
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>bzkoi0qrwm0xeirtmx6d2v5z8velddq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531935</id>
      <parentid>4531934</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:18:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Privātā dzīve */</comment>
      <origin>4531935</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10821" sha1="rzue0qqmsdruhgkb6a9lvtzz6giw5gj" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Anatolijs Kašpirovskis
| vārds_orģ = ''Анатолій Кашпіровський''
| attēls              = Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG
| apraksts            = Anatolijs Kašpirovskis 2016. gadā
| amats               = [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{Dat|1993|12|12|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1995|12|16|N}}
| prezidents          = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1939|08|11}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnicka|td=Ukraina}}
| tautība             = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|10|3|1939|08|11}}
| mir_vieta           = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| partija             = [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte
| profesija           = psihoterapeits, parapsihologs, politiķis, sportists, TV personība
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Anatolijs Kašpirovskis''' ({{val|uk|Анатолій Михайлович Кашпіровський}}; dzimis {{dat|1939|08|11}}, miris {{dat|2026|10|3}})&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120136976/miris-savulaik-popularais-psihoterapeits-anatolijs-kaspirovskis|title=Miris savulaik populārais psihoterapeits Anatolijs Kašpirovskis|website=Delfi|access-date=2026-10-03|date=2026-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Psihoterapija|psihoterapeits]], kurš apgalvoja, ka ir [[Hipnoze|hipnotizētājs]], ekstrasenss un dziednieks,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; taču apsūdzēts šarlatānismā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Де і як зараз живе екстрасенс Кашпіровський, якого звинуватили в шарлатанстві |url=https://www.unian.ua/lite/stars/de-i-yak-zaraz-zhive-ekstrasens-kashpirovskiy-yakogo-zvinuvatili-v-sharlatanstvi-12083589.html |website=unian.ua |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Kļuvis populārs 1989. gadā pēc t.s. &quot;hipnozes&quot; seansiem [[PSRS Centrālā televīzija|PSRS Centrālajā televīzijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kašpirovska opijs tautai. Kā dziednieks veica eksperimentu ar padomju tautu |url=https://www.la.lv/kaspirovska-opijs-tautai |work=[[LA.LV]] |date={{dat|2024|10|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Darbojies politikā.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1939. gada 11. augustā Stavņicā pie [[Hmeļnicka]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport-strana.ru/kashpirovskij-anatolij-mihajlovich/|title=Кашпировский Анатолий Михайлович {{!}} Спорт-страна.ру|last=Admin|access-date=2026-10-03|date=2017-10-10|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Mihaila Kašpirovska un Jadvigas Hmeļnickas ģimenē. [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|PSRS—Vācijas kara]] laikā ģimene evakuējās uz [[Kazahijas PSR|Kazahstānu]], kur dzīvoja apmetnē pie [[Ču (upe)|Ču upes]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1962. gadā Kašpirovskis absolvēja studijas [[Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte|Vinnicas Medicīnas institūtā]], 1962. un 1963. gadā strādāja par ārstu Vinnicas dzelzceļa slimnīcā, vēlāk psihiatriskajā slimnīcā [[Vinnica|Vinnicā]]. Viņš nodarbojies ar [[Svarcelšana|svarcelšanu]] un [[Bokss|boksu]], kļuvis par PSRS sporta meistaru smagatlētikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский вернулся |url=http://www.ogoniok.com/4915/27/ |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2005|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051220110857/http://www.ogoniok.com/4915/27/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=А.Кашпировского привлекли к ответственности |url=http://www.rbc.ua/rus/top/show/a_kashpirovskogo_privlekli_k_otvetstvennosti_1166543090 |website=РБК-Украина |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;  

[[Perestroika]]s laikā 1987. gadā bijis PSRS svarcelšanas izlases psihoterapeits, Kijivas republikāniskā psihoterapijas centra vadītājs (1988—1989), Kijivas Starptautiskā psihoterapijas centra vadītājs (1989–1993). 1989. gadā sāka vadīt &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus [[PSRS Centrālā televīzija|padomju televīzijā]]. Kašpirovska TV karjeru atbalstīja Ukrainas PSR vadība.&lt;ref name=&quot;meduza&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Если бы я стал президентом, люди целовали бы мои следы после моей смерти» Дэвид Ремник — об Анатолии Кашпировском: фрагмент книги о распаде СССР «Могила Ленина» |url=https://meduza.io/feature/2017/10/08/esli-by-ya-stal-prezidentom-lyudi-tselovali-by-moi-sledy-posle-moey-smerti |website=Meduza |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2017|10|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1993. gadā viņu ievēlēja par  [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts Domes]] deputātu no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas]].&lt;ref name=&quot;kuda&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Куда уходят маги |url=http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |website=rusplt.ru |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220120134713/http://rusplt.ru/sub/ratings/kuda-uhodyat-magi-13473.html |archivedate={{dat|2022|1|20||bez}} |date={{dat|2014|10|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā viņš pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pelnīja naudu, ārstējot imigrantus no [[Pēcpadomju valstis|bijušās PSRS valstīm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/shapito/2020/04/13/anatoliy-kashpirovskiy-perebralsya-na-yutyub-on-provodit-ozdorovitelnye-seansy-i-rasskazyvaet-o-plyusah-koronavirusa|title=Анатолий Кашпировский перебрался на ютьюб. Он проводит «оздоровительные сеансы» и рассказывает о плюсах коронавируса|website=Meduza|access-date=2024-10-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā karjera ===
1993. gadā ievēlēts [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts domē]] no [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|KLDP]] saraksta Jaroslavļas 189. vēlēšanu apgabalā. Tā paša gada 5. martā viņš paziņoja par izstāšanos no frakcijas, apsūdzot [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimiru Žirinovski]] [[Rasisms|rasismā]] un [[karš|kara]] [[Propaganda|propagandā]]. Tomēr, atgriežoties Krievijā 1994. gada aprīlī, Kašpirovskis palika frakcijā. Viņš atkārtoti to pameta 1995. gada 1. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Человек-загадка Анатолий Кашпировский, родом из Хмельницкой области - khmelnytski.info |url=https://khmelnytski.info/ru/articles-1340-chelovek-zagadka-anatolij-kashpirovskij-rodom-iz-hmelniczkoj-oblasti |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|2|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Budjonnovska]]s terorakta laikā, 1995. gadā, viņš piedalījās sarunās starp federālajiem spēkiem un [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] vadītajiem [[Terorisms|teroristiem]]. Kašpirovskis mēģinājis hipnotizēt Basajevu, taču tas nav izdevies.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=25 лет освобождению заложников в Будённовске / Редакция |url=https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220202061800/https://www.youtube.com/watch?v=w5At9uSbc0o&amp;t=3988s |archivedate={{dat|2020|7|2||bez}} |language=ru |date={{dat|2020|7|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
Pirmajā laulībā dzimuši dēls un meita, 1992. gadā apprecējies otro reizi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кашпировский в 75 лет развелся с женой |url=https://dni.ru/showbiz/2014/11/24/287214.html |website=dni.expert |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Внук Анатолия Кашпировского не понимает знаменитого деда |url=https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180310135616/https://sobesednik.ru/skandaly/20120820-vnuk-anatoliya-kashpirovskogo-ne-ponimaet-znamenitogo-deda }}&lt;/ref&gt; 2023. gadā apprecējās trešo reizi ar savu bijušo asistenti Gulizaru Čalbašovu. 2025. gadā piedzima meita Ellina.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Bija Ukrainas žurnālista un publicista [[Dmitrijs Gordons|Dmitrija Gordona]] draugs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Моя душа страдает смертельно.... Беседы с Кашпировским |url=https://www.gordon.com.ua/books/kashpirovskiy/ |website=Дмитрий Гордон. Официальный сайт |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Дмитрий Гордон рассказал, где сейчас находится экстрасенс Анатолий Кашпировский |url=https://focus.ua/lifestyle/652434-dmitriy-gordon-rasskazal-gde-seychas-nahoditsya-ekstrasens-anatoliy-kashpirovskiy |website=ФОКУС |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2024|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā Kašpirovskis dzīvoja gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan [[Krievija|Krievijā]].&lt;ref name=&quot;24smi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Анатолий Кашпировский |url=https://24smi.org/celebrity/10729-anatolii-kashpirovskii.html |website=24SMI |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Как главный маг 90-х Анатолий Кашпировский опять собирает залы в России |url=https://life.ru/p/1688706 |accessdate={{dat|2024|10|15||bez}} |work=Life.ru |date={{dat|2024|9|19||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.kashpirovskiy.com/ Kašpirovska interneta mājaslapa]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kašpirovskis, Anatolijs}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Misticisms]]
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>rzue0qqmsdruhgkb6a9lvtzz6giw5gj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582573</id>
    <revision>
      <id>4532113</id>
      <parentid>4511018</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:24:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas pilsētas]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas apdzīvotās vietas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4532113</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31024" sha1="ts96sxknyux2pr4e0bz7id3673hrb2x" xml:space="preserve">[[Latvija]]s lielāko [[apdzīvota vieta|apdzīvoto vietu]] uzskaitījumā atrodas [[pilsēta]]s un [[ciems|ciemi]], kas saskaņā ar 2026. gada [[statistika]]s datiem ieņem 100 apdzīvotāko vietu statusu valsts teritorijā. Kopumā sarakstu veido 63 pilsētas un 37 ciemi.

2026. gada sākumā [[Rīga]] ar vairāk kā 588 000 iedzīvotāju bija lielākā pilsēta un apdzīvotākā vieta Latvijā. Savukārt [[Ulbroka]] ar vairāk kā 6000 iedzīvotājiem bija lielākais ciems un 33. apdzīvotākā vieta valstī, apsteidzot 50 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]].

== Saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nr.
! Apdzīvotās vietas nosaukums{{efn|name=P|Treknrakstā norādītas apdzīvotās vietas, kurām ir piešķirtas pilsētas tiesības}}
! Ģerbonis
! Statuss
! Iedzīvotāju skaits (2026)
! Administratīvā iedalījuma vienība
! Avots
|-
| 1. || '''[[Rīga]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Riga small.svg|center|25px]] || [[valstspilsēta]] ar savu pašvaldību || align=&quot;center&quot;| 588 911||Rīgas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/dinamiskais-grafiks/galv-iedzivotaju-skaits-novados|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=3 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
| 2. || '''[[Daugavpils]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 77 486||Daugavpils valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 3. || '''[[Liepāja]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību || align=&quot;center&quot;| 66 746||Liepājas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 4. || '''[[Jelgava]]''' || [[Attēls:Jelgava COA small.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 54 408||Jelgavas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 5. || '''[[Jūrmala]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību || align=&quot;center&quot;| 52 926||Jūrmalas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 6. || '''[[Ventspils]]''' || [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 32 479||Ventspils valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 7. ||'''[[Rēzekne]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 25 978||Rēzeknes valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 8. || '''[[Valmiera]]''' || [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 22 746||[[Valmieras novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 9. || '''[[Ogre]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 22 753||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 10. || '''[[Jēkabpils]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|25px]] ||valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 20 685||[[Jēkabpils novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 11. || '''[[Salaspils]]''' || [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 17 817||[[Salaspils novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 12. || '''[[Mārupe]]''' || [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 17 058||[[Mārupes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 13. || '''[[Tukums]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 16 033||[[Tukuma novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 14. || '''[[Cēsis]]''' || [[Attēls:Cesis COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 14 899||[[Cēsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 15. || '''[[Sigulda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 14 784||[[Siguldas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 16. || '''[[Kuldīga]]''' || [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9855||[[Kuldīgas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 17. || '''[[Olaine]]''' || [[Attēls:Olaine COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9580||[[Olaines novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 18. || '''[[Bauska]]''' || [[Attēls:Bauska COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9566||[[Bauskas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 19. || '''[[Saldus]]''' || [[Attēls:Saldus COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9462||[[Saldus novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 20. || '''[[Talsi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 8673||[[Talsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 21. || '''[[Dobele]]''' || [[Attēls:Dobele COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 8429||[[Dobeles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 22. || '''[[Ādaži]]''' || align=&quot;center&quot;| – || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 7683||[[Ādažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 23. || '''[[Ikšķile]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 7412||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 24. || '''[[Ludza]]''' || [[Attēls:Ludza COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 7054||[[Ludzas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 25. || '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 6795||[[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 26. || '''[[Gulbene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6683||[[Gulbenes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 27. || '''[[Krāslava]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6678||[[Krāslavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 28. || '''[[Aizkraukle]]''' || [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6626||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
|| '''[[Līvāni]]''' || [[Attēls:Livani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6626||[[Līvānu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 30. || '''[[Madona]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6502||[[Madonas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 31. || '''[[Limbaži]]''' || [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6410||[[Limbažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 32. || '''[[Alūksne]]''' || [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6104||[[Alūksnes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 33. || [[Ulbroka]] || align=&quot;center&quot;| – || [[lielciems]] un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 6084|| [[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2887|title=Vietvārdu datubāze: Informācija par Ulbroku|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 34. || '''[[Lielvārde]]''' || [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 5866||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 35. || '''[[Preiļi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 5724||[[Preiļu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 36. || '''[[Balvi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 5690||[[Balvu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 37. || '''[[Carnikava]]''' || align=&quot;center&quot;| – || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 5317|| [[Ādažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803|title=Carnikava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 38. || '''[[Saulkrasti]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 5311||[[Saulkrastu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 39. || '''[[Iecava]]''' || [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 5286|| [[Bauskas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 40. || '''[[Smiltene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 4994||[[Smiltenes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 41. || '''[[Ķekava]]''' || [[Attēls:Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 4987||[[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 42. || '''[[Valka]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 4562||[[Valkas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 43. || [[Ozolnieki]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 4191 || [[Jelgavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2536|title=Ozolnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 44. || [[Piņķi]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 4079 || [[Mārupes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2786|title=Piņķi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 45. || '''[[Aizpute]]''' || [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3763||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 46. || [[Jaunolaine]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 3757|| [[Olaines novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2846|title=Jaunolaine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 47. || '''[[Grobiņa]]''' || [[Attēls:Grobina COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 3686||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 48. || '''[[Baldone]]''' || [[Attēls:Baldone COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3676||[[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 49. || [[Jaunmārupe]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 3433|| [[Mārupes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2838|title=Jaunmārupe|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 50. || '''[[Kandava]]''' || [[Attēls:Kandava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3180||[[Tukuma novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 51. || '''[[Vangaži]]''' || [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3049||[[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 52. || '''[[Pļaviņas]]''' || [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2835||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 53. || '''[[Brocēni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2827||[[Saldus novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 54. || '''[[Viļāni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2678||[[Rēzeknes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 55. || [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2582|| [[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29759|title=Katlakalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 56. || '''[[Rūjiena]]''' || [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2565||[[Valmieras novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 57. || [[Kadaga]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2546 ||[[Ādažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29619|title=Kadaga|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 58. || '''[[Salacgrīva]]''' || [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2435||[[Limbažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 59. || [[Valmiermuiža]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2385 || [[Valmieras novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=42151|title=Valmiermuiža|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 60. || [[Skrīveri]] || align=&quot;center&quot;| – ||lielciems || align=&quot;center&quot;| 2340 ||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1167|title=Skrīveri|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 61. || '''[[Koknese]]''' || [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2328|| [[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 62. || [[Inčukalns]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 2200
| [[Siguldas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2807 |title=Inčukalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 63. || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2199 || [[Cēsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2141|title=Liepa|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 64. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2137||[[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2889 |title=Dreiliņi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 65. || '''[[Auce]]''' || [[Attēls:Auce COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2131||[[Dobeles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 66. || [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]|| align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2108|| [[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2811 |title=Garkalne|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 67. || [[Priekuļi]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2089 || [[Cēsu novads]] || align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2162 |title=Priekuļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 68. || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]|| align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2086||[[Rēzeknes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4550 |title=Malta|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 69. || [[Roja]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2069|| [[Talsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3114 |title=Roja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 70. || '''[[Ķegums]]''' || [[Attēls:Kegums COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2047||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 71. || '''[[Ilūkste]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1992||[[Augšdaugavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 72. || [[Vecumnieki]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 1982 || [[Bauskas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3461 |title=Vecumnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 73.
| [[Medemciems]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1932
| [[Olaines novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29764 |title=Medemciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 74.
| [[Mālpils]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1885
| [[Siguldas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2834 |title=Mālpils|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 75.
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1865
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2886 |title=Saurieši|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 76. || '''[[Priekule]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1786 ||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 77. || '''[[Kārsava]]''' || [[Attēls:Karsava COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1799||[[Ludzas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 78. || '''[[Dagda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1756||[[Krāslavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 79.
| [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1727
| [[Mārupes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=27386 |title=Mežāres|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 80. || '''[[Skrunda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1704||[[Kuldīgas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 81.
| [[Ropaži]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1687
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2850 |title=Ropaži|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 82.
| [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1676
| [[Mārupes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99062 |title=Spilve|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 83.
| [[Rāmava]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1648
| [[Ķekavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29776 |title=Rāmava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 84.
| [[Kalnciems]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|25px]]
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1621
| [[Jelgavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=28300 |title=Kalnciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 85. || '''[[Jaunjelgava]]''' || [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1616||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 86. || '''[[Varakļāni]]''' || [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1600||[[Madonas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
|  87.
| [[Ogresgals]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1588
| [[Ogres novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=34867 |title=Ogresgals|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 88.
| [[Garciems]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1587
| [[Ādažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2804 |title=Garciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 89.
| [[Tīraine]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1579
| [[Mārupes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2841 |title=Tīraine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 90.
| [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1567
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99374 |title=Berģi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 91.
| [[Valdlauči]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1559
| [[Ķekavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2826 |title=Valdlauči|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | 92.
| [[Dzidriņas]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1553
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=66385 |title=Dzidriņas|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1553
| [[Madonas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2650 |title=Ērgļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 94.
| [[Ugāle]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1540
| [[Ventspils novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3395 |title=Ugāle|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 95.
| [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1529
| [[Ādažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=83632 |title=Gauja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 96.
| [[Eleja]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1515
| [[Jelgavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2508 |title=Eleja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 97.
| [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1490
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29774 |title=Bukulti|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=2 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 98. || '''[[Stende]]''' || [[Attēls:Stende COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1483||[[Talsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 99.
| [[Vaiņode]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1468
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3205 |title=Vaiņode|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 100. || '''[[Viesīte]]''' || [[Attēls:Viesite COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1467|| [[Jēkabpils novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]]

== Atsauces un piezīmes ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.lgia.gov.lv/lv/vietvardu-datu-baze Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vietvārdu datu bāze]
* [https://stat.gov.lv/lv Oficiālās statistikas portāls] 

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Latvijas pilsētas}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Latvijas apdzīvotās vietas]]</text>
      <sha1>ts96sxknyux2pr4e0bz7id3673hrb2x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532119</id>
      <parentid>4532113</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:38:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4532119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30999" sha1="9irvm6uln7vtvc1qqbjdnqk227juctw" xml:space="preserve">[[Latvija]]s lielāko [[apdzīvota vieta|apdzīvoto vietu]] uzskaitījumā atrodas [[pilsēta]]s un [[ciems|ciemi]], kas saskaņā ar 2026. gada [[statistika]]s datiem ieņem 100 apdzīvotāko vietu statusu valsts teritorijā. Kopumā sarakstu veido 63 pilsētas un 37 ciemi.

2026. gada sākumā [[Rīga]] ar vairāk kā 588 000 iedzīvotāju bija lielākā pilsēta un apdzīvotākā vieta Latvijā. Savukārt [[Ulbroka]] ar vairāk kā 6000 iedzīvotājiem bija lielākais ciems un 33. apdzīvotākā vieta valstī, apsteidzot 50 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]].

== Saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nr.
! Apdzīvotās vietas nosaukums{{efn|name=P|Treknrakstā norādītas apdzīvotās vietas, kurām ir piešķirtas pilsētas tiesības}}
! Ģerbonis
! Statuss
! Iedzīvotāju skaits (2026)
! Administratīvā iedalījuma vienība
! Avots
|-
| 1. || '''[[Rīga]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Riga small.svg|center|25px]] || [[valstspilsēta]] ar savu pašvaldību || align=&quot;center&quot;| 588 911||Rīgas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/dinamiskais-grafiks/galv-iedzivotaju-skaits-novados|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=3 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
| 2. || '''[[Daugavpils]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 77 486||Daugavpils valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 3. || '''[[Liepāja]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību || align=&quot;center&quot;| 66 746||Liepājas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 4. || '''[[Jelgava]]''' || [[Attēls:Jelgava COA small.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 54 408||Jelgavas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 5. || '''[[Jūrmala]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību || align=&quot;center&quot;| 52 926||Jūrmalas valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 6. || '''[[Ventspils]]''' || [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 32 479||Ventspils valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 7. ||'''[[Rēzekne]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 25 978||Rēzeknes valstspilsēta|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 8. || '''[[Valmiera]]''' || [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 22 746||[[Valmieras novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 9. || '''[[Ogre]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 22 753||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 10. || '''[[Jēkabpils]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|25px]] ||valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 20 685||[[Jēkabpils novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 11. || '''[[Salaspils]]''' || [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 17 817||[[Salaspils novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 12. || '''[[Mārupe]]''' || [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 17 058||[[Mārupes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 13. || '''[[Tukums]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 16 033||[[Tukuma novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 14. || '''[[Cēsis]]''' || [[Attēls:Cesis COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 14 899||[[Cēsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 15. || '''[[Sigulda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 14 784||[[Siguldas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 16. || '''[[Kuldīga]]''' || [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9855||[[Kuldīgas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 17. || '''[[Olaine]]''' || [[Attēls:Olaine COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9580||[[Olaines novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 18. || '''[[Bauska]]''' || [[Attēls:Bauska COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9566||[[Bauskas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 19. || '''[[Saldus]]''' || [[Attēls:Saldus COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 9462||[[Saldus novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 20. || '''[[Talsi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 8673||[[Talsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 21. || '''[[Dobele]]''' || [[Attēls:Dobele COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 8429||[[Dobeles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 22. || '''[[Ādaži]]''' || align=&quot;center&quot;| – || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 7683||[[Ādažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 23. || '''[[Ikšķile]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 7412||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 24. || '''[[Ludza]]''' || [[Attēls:Ludza COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 7054||[[Ludzas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 25. || '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 6795||[[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 26. || '''[[Gulbene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6683||[[Gulbenes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 27. || '''[[Krāslava]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6678||[[Krāslavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 28. || '''[[Aizkraukle]]''' || [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6626||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
|| '''[[Līvāni]]''' || [[Attēls:Livani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6626||[[Līvānu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 30. || '''[[Madona]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6502||[[Madonas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 31. || '''[[Limbaži]]''' || [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6410||[[Limbažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 32. || '''[[Alūksne]]''' || [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 6104||[[Alūksnes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 33. || [[Ulbroka]] || align=&quot;center&quot;| – || [[lielciems]] un novada administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 6084|| [[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2887|title=Vietvārdu datubāze: Informācija par Ulbroku|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 34. || '''[[Lielvārde]]''' || [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 5866||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 35. || '''[[Preiļi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 5724||[[Preiļu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 36. || '''[[Balvi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 5690||[[Balvu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 37. || '''[[Carnikava]]''' || align=&quot;center&quot;| – || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 5317|| [[Ādažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803|title=Carnikava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 38. || '''[[Saulkrasti]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 5311||[[Saulkrastu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 39. || '''[[Iecava]]''' || [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 5286|| [[Bauskas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 40. || '''[[Smiltene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 4994||[[Smiltenes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 41. || '''[[Ķekava]]''' || [[Attēls:Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 4987||[[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 42. || '''[[Valka]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs|| align=&quot;center&quot;| 4562||[[Valkas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 43. || [[Ozolnieki]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 4191 || [[Jelgavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2536|title=Ozolnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 44. || [[Piņķi]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 4079 || [[Mārupes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2786|title=Piņķi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 45. || '''[[Aizpute]]''' || [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3763||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 46. || [[Jaunolaine]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 3757|| [[Olaines novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2846|title=Jaunolaine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 47. || '''[[Grobiņa]]''' || [[Attēls:Grobina COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs || align=&quot;center&quot;| 3686||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 48. || '''[[Baldone]]''' || [[Attēls:Baldone COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3676||[[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 49. || [[Jaunmārupe]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 3433|| [[Mārupes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2838|title=Jaunmārupe|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 50. || '''[[Kandava]]''' || [[Attēls:Kandava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3180||[[Tukuma novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 51. || '''[[Vangaži]]''' || [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 3049||[[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 52. || '''[[Pļaviņas]]''' || [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2835||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 53. || '''[[Brocēni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2827||[[Saldus novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 54. || '''[[Viļāni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2678||[[Rēzeknes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 55. || [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2582|| [[Ķekavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29759|title=Katlakalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 56. || '''[[Rūjiena]]''' || [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2565||[[Valmieras novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 57. || [[Kadaga]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2546 ||[[Ādažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29619|title=Kadaga|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 58. || '''[[Salacgrīva]]''' || [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2435||[[Limbažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 59. || [[Valmiermuiža]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2385 || [[Valmieras novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=42151|title=Valmiermuiža|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 60. || [[Skrīveri]] || align=&quot;center&quot;| – ||lielciems || align=&quot;center&quot;| 2340 ||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1167|title=Skrīveri|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 61. || '''[[Koknese]]''' || [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2328|| [[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 62. || [[Inčukalns]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 2200
| [[Siguldas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2807 |title=Inčukalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 63. || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2199 || [[Cēsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2141|title=Liepa|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 64. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2137||[[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2889 |title=Dreiliņi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 65. || '''[[Auce]]''' || [[Attēls:Auce COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2131||[[Dobeles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 66. || [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]|| align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2108|| [[Ropažu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2811 |title=Garkalne|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 67. || [[Priekuļi]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2089 || [[Cēsu novads]] || align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2162 |title=Priekuļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 68. || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]|| align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2086||[[Rēzeknes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4550 |title=Malta|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 69. || [[Roja]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 2069|| [[Talsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3114 |title=Roja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 70. || '''[[Ķegums]]''' || [[Attēls:Kegums COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 2047||[[Ogres novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 71. || '''[[Ilūkste]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1992||[[Augšdaugavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 72. || [[Vecumnieki]] || align=&quot;center&quot;| – || lielciems || align=&quot;center&quot;| 1982 || [[Bauskas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3461 |title=Vecumnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 73.
| [[Medemciems]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1932
| [[Olaines novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29764 |title=Medemciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 74.
| [[Mālpils]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1885
| [[Siguldas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2834 |title=Mālpils|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 75.
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1865
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2886 |title=Saurieši|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 76. || '''[[Priekule]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1786 ||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 77. || '''[[Kārsava]]''' || [[Attēls:Karsava COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1799||[[Ludzas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 78. || '''[[Dagda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1756||[[Krāslavas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 79.
| [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1727
| [[Mārupes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=27386 |title=Mežāres|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 80. || '''[[Skrunda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1704||[[Kuldīgas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 81.
| [[Ropaži]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1687
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2850 |title=Ropaži|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 82.
| [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1676
| [[Mārupes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99062 |title=Spilve|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 83.
| [[Rāmava]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1648
| [[Ķekavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29776 |title=Rāmava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 84.
| [[Kalnciems]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|25px]]
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1621
| [[Jelgavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=28300 |title=Kalnciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 85. || '''[[Jaunjelgava]]''' || [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1616||[[Aizkraukles novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 86. || '''[[Varakļāni]]''' || [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1600||[[Madonas novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
|  87.
| [[Ogresgals]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1588
| [[Ogres novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=34867 |title=Ogresgals|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 88.
| [[Garciems]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1587
| [[Ādažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2804 |title=Garciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 89.
| [[Tīraine]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1579
| [[Mārupes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2841 |title=Tīraine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 90.
| [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1567
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99374 |title=Berģi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 91.
| [[Valdlauči]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1559
| [[Ķekavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2826 |title=Valdlauči|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | 92.
| [[Dzidriņas]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1553
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=66385 |title=Dzidriņas|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1553
| [[Madonas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2650 |title=Ērgļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 94.
| [[Ugāle]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1540
| [[Ventspils novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3395 |title=Ugāle|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 95.
| [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1529
| [[Ādažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=83632 |title=Gauja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 96.
| [[Eleja]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1515
| [[Jelgavas novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2508 |title=Eleja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 97.
| [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1490
| [[Ropažu novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29774 |title=Bukulti|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=2 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 98. || '''[[Stende]]''' || [[Attēls:Stende COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1483||[[Talsu novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|-
| 99.
| [[Vaiņode]]
| align=&quot;center&quot;| –
| lielciems
| align=&quot;center&quot;| 1468
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| align=&quot;center&quot;| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3205 |title=Vaiņode|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| 100. || '''[[Viesīte]]''' || [[Attēls:Viesite COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align=&quot;center&quot;| 1467|| [[Jēkabpils novads]]|| align=&quot;center&quot;| &lt;ref name=&quot;osp&quot; /&gt;
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]]

== Atsauces un piezīmes ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lgia.gov.lv/lv/vietvardu-datu-baze Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vietvārdu datu bāze]
* [https://stat.gov.lv/lv Oficiālās statistikas portāls] 

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas apdzīvotās vietas]]
[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>9irvm6uln7vtvc1qqbjdnqk227juctw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nargisa Mohammadi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>587383</id>
    <revision>
      <id>4532065</id>
      <parentid>4398976</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:15:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4532065</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2305" sha1="isyqacyxtsj7cclbnbg5zwjeq9s5pnb" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Nargisa Mohammadi
 |    vārds_orig = {{ara|نرگس محمدی}}
 |        attēls = Narges Mohammadi (cropped).jpg
 |    att_izmērs = 200px
 | att_nosaukums = 
 |       dz_gads = 1972
 |    dz_mēnesis = 4
 |      dz_diena = 21
 |      dz_vieta = {{vieta|Irāna|Zandžāna}}
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{IRN}}
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[žurnāliste]], [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = S
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = Tadži Rahmani (prec. 2001)
 |         bērni = 2
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}

'''Nargisa Mohammadi''' ({{val|fa|نرگس محمدی}}; dzimusi {{dat|1972|4|21}}) ir [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste. Viņas darbība ir vērsta uz cilvēktiesību aizstāvību, īpaši pievēršoties [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesībām]] un cīņai pret [[nāvessods|nāvessodu]] Irānā. Mohammadi ir pazīstama kā viena no spilgtākajām personām pret autoritāro režīmu Irānā, par ko viņa vairākkārt tikusi arestēta un notiesāta, pavadot daļu no savas dzīves ieslodzījumā. 2023. gadā Nargisa Mohammadi ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem”.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2023/summary/ | title= The Nobel Peace Prize 2023 | publisher= Nobel Foundation | quote= for her fight against the oppression of women in Iran and her fight to promote human rights and freedom for all}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Irāna-aizmetnis}}

{{Nobela miera prēmijas laureāti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mohammadi, Nargisa}}
[[Kategorija:Irānas cilvēki]]
[[Kategorija:Cilvēktiesību aktīvisti]]
[[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]]</text>
      <sha1>isyqacyxtsj7cclbnbg5zwjeq9s5pnb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Arigo Toro</title>
    <ns>1</ns>
    <id>589423</id>
    <revision>
      <id>4531899</id>
      <parentid>4208137</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:59:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Diskusija:Aldis Gobzems]] uz [[Diskusija:Arigo Toro]]</comment>
      <origin>4208137</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1093" sha1="dh0k41x5mejvn0ptjwhco9r5assomba" xml:space="preserve">== Labojuma pieprasījums (11-01-2025) ==

Vārds personai mainīts uz Arigo Toro

https://nra.lv/politika/479468-vid-vies-skaidribu-par-aldi-gobzemu-un-arigo-toro.htm

&quot;Aldis Gobzems pagājušā gada nogalē ir nomainījis vārdu, uzvārdu uz Arigo Toro. Šo informāciju VID apstiprinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.&quot;


{{ping|Egilus}} manās acīs ļoti, ļoti necienījami avoti ir gan NRA, gan Puaro. bet ņemot vērā, ka Puaro veidotāji ir kcik sistemātiski, kamēr NRA totāli dzeltena sagrābstītu tenku lapa - es noteikti otro uzskatu par sliktāku avotu :) tādēļ arī liku Puaro, kā uzticamāku :) bet neiebilstu pret maiņu, tikai skaidroju savu pozīciju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 12. janvāris, plkst. 11.46 (EET)

:Es to saprotu, bet publiskās reputācijas ziņā tomēr, manuprāt, skandālistu grupa puaro-pietiek-kompromats ir zem ņaudētājiem viss-ir-slikti :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 12. janvāris, plkst. 11.51 (EET)</text>
      <sha1>dh0k41x5mejvn0ptjwhco9r5assomba</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531909</id>
      <parentid>4531899</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:03:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Arigo Toro */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4531909</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1365" sha1="tl5q2m5jyoxqlhds6mwb0xn9afy3z1d" xml:space="preserve">== Labojuma pieprasījums (11-01-2025) ==

Vārds personai mainīts uz Arigo Toro

https://nra.lv/politika/479468-vid-vies-skaidribu-par-aldi-gobzemu-un-arigo-toro.htm

&quot;Aldis Gobzems pagājušā gada nogalē ir nomainījis vārdu, uzvārdu uz Arigo Toro. Šo informāciju VID apstiprinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.&quot;


{{ping|Egilus}} manās acīs ļoti, ļoti necienījami avoti ir gan NRA, gan Puaro. bet ņemot vērā, ka Puaro veidotāji ir kcik sistemātiski, kamēr NRA totāli dzeltena sagrābstītu tenku lapa - es noteikti otro uzskatu par sliktāku avotu :) tādēļ arī liku Puaro, kā uzticamāku :) bet neiebilstu pret maiņu, tikai skaidroju savu pozīciju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 12. janvāris, plkst. 11.46 (EET)

:Es to saprotu, bet publiskās reputācijas ziņā tomēr, manuprāt, skandālistu grupa puaro-pietiek-kompromats ir zem ņaudētājiem viss-ir-slikti :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 12. janvāris, plkst. 11.51 (EET)

== Arigo Toro ==
Ja jau mainīja vārdu, tad arī wiki ir jāmaina vārds. Kandidējis ir ar savu pašreizējo vārdu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 4. oktobris, plkst. 20.03 (EEST)</text>
      <sha1>tl5q2m5jyoxqlhds6mwb0xn9afy3z1d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531931</id>
      <parentid>4531909</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:15:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Arigo Toro */ Atbilde</comment>
      <origin>4531931</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1581" sha1="rvpbelksygnys0q3v1wvlohcsoi0h1d" xml:space="preserve">== Labojuma pieprasījums (11-01-2025) ==

Vārds personai mainīts uz Arigo Toro

https://nra.lv/politika/479468-vid-vies-skaidribu-par-aldi-gobzemu-un-arigo-toro.htm

&quot;Aldis Gobzems pagājušā gada nogalē ir nomainījis vārdu, uzvārdu uz Arigo Toro. Šo informāciju VID apstiprinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.&quot;


{{ping|Egilus}} manās acīs ļoti, ļoti necienījami avoti ir gan NRA, gan Puaro. bet ņemot vērā, ka Puaro veidotāji ir kcik sistemātiski, kamēr NRA totāli dzeltena sagrābstītu tenku lapa - es noteikti otro uzskatu par sliktāku avotu :) tādēļ arī liku Puaro, kā uzticamāku :) bet neiebilstu pret maiņu, tikai skaidroju savu pozīciju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 12. janvāris, plkst. 11.46 (EET)

:Es to saprotu, bet publiskās reputācijas ziņā tomēr, manuprāt, skandālistu grupa puaro-pietiek-kompromats ir zem ņaudētājiem viss-ir-slikti :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 12. janvāris, plkst. 11.51 (EET)

== Arigo Toro ==
Ja jau mainīja vārdu, tad arī wiki ir jāmaina vārds. Kandidējis ir ar savu pašreizējo vārdu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 4. oktobris, plkst. 20.03 (EEST)

:kandidē ar to vārdu, kas pasē - tur nav variantu. bet jā, lai būtu raksta pārvietošana. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 4. oktobris, plkst. 20.15 (EEST)</text>
      <sha1>rvpbelksygnys0q3v1wvlohcsoi0h1d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liepziedu iela (Daugavpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>589542</id>
    <revision>
      <id>4531880</id>
      <parentid>4457848</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:38:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4531880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3764" sha1="kngq3dcj6alakutnf2j5yt295dtn2gv" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī un Līksnas pagastā|Liepziedu iela|Liepziedu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Liepziedu iela
|attēls           = 
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 13
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Viduspoguļanka]]
|ielas garums     = 2900 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = * Cietokšņa iela
* Misionāru iela
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. minibusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Liepziedu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Viduspoguļanka]]s apkaimē, un Līksnas pagasta [[Liepziedi (Līksnas pagasts)|Liepziedos]]. Liepziedu iela sākas krustojumā ar [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu ielu]] pie bijušā dzelzceļa posteņa [[387. kilometrs]] un iet ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā gar [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līniju Daugavpils—Krustpils]]. Sasniegusi pilsētas robežu, Liepziedu iela turpinās tālāk pa piepilsētas ciemu [[Liepziedi (Līksnas pagasts)|Liepziedi]] ar to pašu nosaukumu, saglabājot arī māju numurēšanu. Liepziedu ielā ir savrupmāju apbūve.

Ielas nosaukums [[Latvijas PSR]] laikā bija '''Cietokšņa iela''' (jo [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]] pilsētas centrā tolaik dēvēja par Suvorova ielu). 1991. gadā, atjaunojot vēsturiskās Cietokšņa ielas nosaukumu, tika nolemts Cietokšņa ielu Viduspoguļankā pārdēvēt par '''Misionāru ielu''',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|14||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; bet vēlāk tā ieguva tagadējo nosaukumu '''Liepziedu iela'''.

== Transports ==
Ielas kopējais garums ir 2900 metri, tostarp pilsētā 1980 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit vienā joslā. Sabiedrisks transports pa Liepziedu ielu nekursē, bet Cēsu ielā ir [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. minibusu maršruts (Daugavpils)|13A.]] un [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] autobusu maršrutu pietura &quot;Liepziedu iela&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Liepziedu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/ru-autobuss-nr-13-mezciema-arodskola-autoosta#19580 |publisher=13. autobusa kustības saraksts. &quot;[[Daugavpils satiksme]]&quot; |accessdate={{dat|2025|1|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191231233746/http://satiksme.daugavpils.lv/ru-autobuss-nr-13-mezciema-arodskola-autoosta#19580 }}&lt;/ref&gt;

Liepziedu ielā 17 atrodas bijušās dzelzceļa stacijas &quot;[[Mežciems (stacija)|Mežciems]]&quot; ēka.

== Ielu savienojumi ==
Liepziedu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu iela]]
* [[Irbenāju iela (Daugavpils)|Irbenāju iela]]
* [[Medņu iela (Daugavpils)|Medņu iela]]
* [[Irbju iela (Daugavpils)|Irbju iela]]
* [[Ūdru iela (Daugavpils)|Ūdru iela]]
* [[Rubeņu iela (Daugavpils)|Rubeņu iela]]
* [[Plotičku iela]]
* [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas iela]]
* [[Stirnu iela (Daugavpils)|Stirnu iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}}

[[Kategorija:Ielas Viduspoguļankā]]</text>
      <sha1>kngq3dcj6alakutnf2j5yt295dtn2gv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Folke Borgs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>599265</id>
    <revision>
      <id>4531864</id>
      <parentid>4275667</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:07:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531864</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2489" sha1="cbrq6h3iyyev6p72tpjy8dzicqk8rfo" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Folke Borgs
|     vārds_orig = ''Folke Arvidsson Borg''
|         attēls = Folke Arvidsons Borgs.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums =
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1892
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 16
|       dz_vieta = {{vieta|Zviedrija|Filipstade}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1950
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 24
|        m_vieta = {{vieta|Zviedrija|Gēteborga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Upsālas Universitāte]]
|        zinātne = [[zooloģija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = [[Sūneņi|sūneņu]] pētījumi
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Folke Arvidsons Borgs''' ({{val|sv|Folke Arvidsson Borg}}; dzimis {{dat|1892|8|16}}, miris {{dat|1950|5|24}}) bija zviedru [[zoologs]]. Specializējās [[Sūneņi|sūneņu]] pētniecībā. Viņš bija pazīstama zviedru gleznotāja [[Aksels Borgs|Aksela Borga]] brāļadēls.

== Biogrāfija ==
1924. gadā Borgs kļuva par lektoru tautas skolas seminārā [[Vekše|Vekšē]]. 1926. gadā Borgs [[Upsāla|Upsālā]] ieguva filozofijas doktora grādu, bet 1928. gadā sāka pasniegt [[Upsālas Universitāte|Upsālas Universitātē]]. 1929. gadā ieņēma zooloģijas asociētā profesora amatu. 1944. gadā tika iecelts  par direktoru tautas skolas seminārā [[Lunda|Lundā]].

Borga zinātniskie darbi bija veltīti, galvenokārt, sūneņiem, kurus viņš pētīja dažādos griezumos. Šajā sfērā savulaik viņš bija vadošais speciālists. Borgs publicēja arī populārzinātniskus rakstus un zooloģijas mācību grāmatas vidusskolām, kā arī veica pētījumus vairākās bioloģiskajās stacijās un muzejos. Viņš palīdzēja Zviedrijas Nacionālajai izglītības padomei izstrādāt [[bioloģija]]s un [[medicīna]]s mācību programmas vispārējās izglītības iestādēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.peoplepill.com/i/folke-borg |title=Peoplepill.com (Folke Borg) |access-date={{dat|2025|05|01||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250501210900/https://www.peoplepill.com/i/folke-borg}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zviedru zinātnieki]]</text>
      <sha1>cbrq6h3iyyev6p72tpjy8dzicqk8rfo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vēl ir laiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605860</id>
    <revision>
      <id>4532192</id>
      <parentid>4516739</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Double pipe in a link)</comment>
      <origin>4532192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10574" sha1="9htpdbijfeo2lq3vkrsibg4m70ukis6" xml:space="preserve">{{Singla infokaste
|Nosaukums        = Vēl ir laiks
|Attēls           = 
|Attēla izmērs    = 
|Border           = 
|Caption          = 
|Izpildītājs      = [[Modo (ansamblis)|Modo]] ([[Mirdza Zīvere]], [[Imants Vanzovičs]])
|Albums           = 
|A-puse           = 
|B-puse           = 
|Izdots           = {{dat|1980}}
|Formāts          = 
|Ierakstīts       = {{dat|1980}}
|Žanrs            = [[Estrādes mūzika|estrāde]], [[balāde]]
|Garums           = 
|Izdevējs         = 
|Autors           = 
|Komponists       = [[Zigmars Liepiņš]]
|Vardi            = [[Kaspars Dimiters]]
|Producents       = 
|Sertifikāts      = 
|Iepriekšējais singls  = 
|Šis singls            = 
|Nākamais singls       = 
|Youtube          = 
|Citi             = 
}}

&quot;'''Vēl ir laiks'''&quot; ir [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem, kas ierakstīta 1980. gadā. Oriģinālo versiju izpildīja ansamblis &quot;[[Modo (ansamblis)|Modo]]&quot; ar solistiem [[Mirdza Zīvere|Mirdzu Zīveri]] un [[Imants Vanzovičs|Imantu Vanzoviču]]. Dziesma ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem [[Latvijas populārā mūzika|Latvijas populārās mūzikas]] darbiem un ieguvusi īpašu vietu [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] vēsturē.

Sākotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, dziesma 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad Atmodas pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;. Šī transformācija padarīja dziesmu par vienu no [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] neformālajām himnām.

== Rašanās vēsture ==

=== &quot;Modo&quot; ēra un radīšanas konteksts ===

Dziesma &quot;Vēl ir laiks&quot; tapa 1980. gadā, kad [[Latvijas PSR]] kultūrtelpā jau bija jūtamas apslēptas alkas pēc mākslinieciskas brīvības.&lt;ref name=&quot;liepins_1980s&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zigmarsliepins.lv/1980---1989.html|title=1980 - 1989 - ZIGMARS LIEPIŅŠ|publisher=zigmarsliepins.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dibinātais [[Modo (ansamblis)|Latvijas Filharmonijas ansamblis &quot;Modo&quot;]] bija kļuvis par kvalitātes un profesionālas meistarības etalonu [[Estrādes mūzika|padomju estrādē]], sniedzot jaunajiem talantiem platformu augstvērtīgas mūzikas radīšanai.

[[Zigmars Liepiņš]] un [[Kaspars Dimiters]] 1980. gados radīja vairākas leģendāras dziesmas, un &quot;Vēl ir laiks&quot; ir viens no spilgtākajiem šīs radošās sadarbības piemēriem.&lt;ref name=&quot;liepins_1980s&quot; /&gt; Oriģinālo versiju ieskaņoja ansamblis &quot;Modo&quot; ar vadošajiem solistiem [[Mirdza Zīvere|Mirdzu Zīveri]] un [[Imants Vanzovičs|Imantu Vanzovičsu]], kuru duets bija tā laika estrādes spilgtākais fenomens.

=== Liriskā struktūra un mākslinieciskais risinājums ===

Dziesmas sākotnējais teksts ir piesātināts ar [[Daba latviešu literatūrā|dabas tēliem]] (&quot;Saullēktā klusi, klusi kūp zeme pielijusi, ir vasara&quot;), kas rada [[Pastorāle|pastorālu]] un mierpilnu noskaņu.&lt;ref name=&quot;akordi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.akordi.lv/song/75-MODO_-_Vel_Ir_Laiks|title=Vēl ir laiks|publisher=Akordi.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Centrālā ass ir laika ritējuma motīvs, kas izteikts caur frāzi &quot;Rudens tāls vasarai pieskāries&quot; — tā ir gan melanholiska nojausma par pārmaiņām, gan aicinājums izmantot atlikušo laiku.

Zigmara Liepiņa muzikālā arhitektonija veido dramaturģisku dzinēju, kas virza lirisko vēstījumu. Panta daļā izmantotā klasiskā akordu progresija rada stabilitātes sajūtu, savukārt piedziedājumā pāreja uz [[minors|minoru tonalitāti]] piešķir mūzikai dziļumu un dramatisku spriedzi.&lt;ref name=&quot;akordi&quot; /&gt;

== Transformācija Atmodas laikā ==

=== Semantiskā metamorfoze ===

1980. gadu beigās, sākoties [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotajai revolūcijai]] un [[Trešā atmoda|Trešajai atmodai]], &quot;Vēl ir laiks&quot; piedzīvoja vienu no iespaidīgākajām transformācijām [[Latvijas mūzikas vēsture|Latvijas mūzikas vēsturē]]. Masu pasākumos, mītiņos un koncertos pūlis spontāni sāka oriģinālo rindu &quot;Vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks!&quot; aizstāt ar skandējumu &quot;Latvijā, Latvijā, Latvijā!&quot;.

Šī viena vārda substitūcija pilnībā mainīja dziesmas [[semantika|semantisko]] lauku. Intīmais, personiskais stāsts par divu cilvēku ceļu uz metaforisko &quot;Sauleskalnu&quot; acumirklī pārtapa par visas nācijas ceļu uz [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarību]]. Frāze &quot;Mūsu ceļš vasarai cauri iet&quot; ieguva spēcīgu simbolisku nozīmi kā Latvijas tautas ceļš cauri pārmaiņu laikam pretim brīvībai.&lt;ref name=&quot;akordi&quot; /&gt;

=== Tautas līdzautorība ===

Šī transformācija nebija autoru apzināti plānota, bet gan bija unikāls tautas kolektīvās līdzautorības akts. Klausītāji paši &quot;ierakstīja&quot; jaunu nozīmi dziesmā, kas strukturāli un emocionāli bija tam perfekti piemērota. Piedziedājuma melodiskā un ritmiskā struktūra ar trīszilbju atkārtojumu bija ideāli piemērota skandēšanai, un vārda &quot;Latvijā&quot; ievietošana tajā bija gan fonētiski, gan ritmiski organiska.

== Vēlākās versijas un mantojums ==

=== 1998. gada renesanse ===

{{dat|1998|5=bez}} tika izdots albums &quot;Vēl Ir Laiks&quot;, ko izdeva &quot;Radio SWH L&amp;M Ieraksti&quot;. Šis nebija tikai dziesmu izlase, bet stratēģisks kultūras projekts, kas ierakstīts un miksēts profesionālās studijās (&quot;L&amp;M studija&quot;, &quot;Elko Music studija&quot;).&lt;ref name=&quot;discogs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/release/14275149-Zigmars-Liepi%C5%86%C5%A1-Dzied-Mirdza-Z%C4%ABvere-Un-Imants-Vanzovi%C4%8Ds-V%C4%93l-Ir-Laiks|title=Zigmars Liepiņš , Dzied Mirdza Zīvere Un Imants Vanzovičs – Vēl Ir Laiks|publisher=Discogs|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Projektā piedalījās gan oriģinālie izpildītāji, gan jaunā mūziķu paaudze, piemēram, saksofonists [[Deniss Paškevičs]].

Projekta mērķis bija divējāds: komerciāls — atjaunināt leģendāru muzikālo materiālu jaunajai, neatkarīgās Latvijas paaudzei, un kulturāls — kanonizēt [[Zigmars Liepiņš|Liepiņa]], [[Kaspars Dimiters|Dimitera]], [[Mirdza Zīvere|Zīveres]] un [[Imants Vanzovičs|Vanzoviča]] daiļradi, ieceļot to nacionālā mantojuma statusā.

=== Mārtiņa Freimaņa interpretācija ===

Ievērības cienīga ir [[Mārtiņš Freimanis|Mārtiņa Freimaņa]] dziesmas interpretācija, ko viņš izpildīja [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki|2003. gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku]] [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki#Jauniešu koru koncerts|jauniešu lielkoncertā]] [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].&lt;ref name=&quot;freimanis_lmic&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/58358-M%C4%81rti%C5%86%C5%A1-Freimanis|title=Mārtiņš Freimanis|publisher=Latvijas Nacionālā enciklopēdija|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Freimaņa versija atšķīrās ar tās emocionālo intensitāti un jauniešu paaudzes raksturu, kas uzsvēra dziesmas spēju uzrunāt dažādas paaudzes un dažādus izpildītājus.

=== Piezīme par citu darbu ===

Jāatzīmē, ka mūzikas vēstures avotos sastopama informācija par grupas &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; un [[Juris Kulakovs|Jura Kulakova]] albumu ar nosaukumu &quot;Vēl ir laiks&quot;, kas izdots {{dat|1984|5=bez}} Vācijā.&lt;ref name=&quot;kulakovs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-kulakovs-2521|title=Juris Kulakovs|publisher=LMIC.LV|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz nosaukuma sakritību, tas ir pilnīgi cits māksliniecisks darbs un nav saistīts ar Zigmara Liepiņa kompozīciju.

== Muzikālā struktūra ==

Dziesmas ilgmūžības pamatā ir perfekta formas un satura sintēze, kurā [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] daudznozīmīgā dzeja organiski savijas ar [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] muzikālo arhitektoniku.

=== Harmoniskā valoda ===

Dziesmas harmoniskā valoda ir vienkārša, bet ārkārtīgi efektīva. Panta daļā izmantotā klasiskā I-IV-V-I akordu progresija rada stabilitātes, miera un stāstījuma sajūtu.&lt;ref name=&quot;noshus&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zigmarsliepins.lv/files/theme/source/dziesmas/8089/pdf/1980Velirlaiks.pdf|title=Vēl ir laiks - nošu materiāls|publisher=zigmarsliepins.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Savukārt piedziedājumā notiek pāreja uz [[minors|minoru tonalitāti]], kas acumirklī piešķir mūzikai dziļumu, nopietnību un dramatisku spriedzi.

=== Melodiskā struktūra ===

Panta melodija ir plūstoša, mierīga, gandrīz deklamējoša, ļaujot uztvert teksta vēstījumu. Piedziedājumā tā kļūst plaša, ar kāpjošu kustību, kas muzikāli iemieso cerību, pacēlumu un tiekšanos uz augšu. Īpaši nozīmīgs kompozīcijas elements ir modulācija par vienu toni uz augšu dziesmas noslēgumā — klasiskais paņēmiens, kas rada spēcīgu kulmināciju un atstāj klausītāju pacilātības sajūtā.&lt;ref name=&quot;noshus&quot; /&gt;

&quot;Vēl ir laiks&quot; ir kļuvusi par vienu no Latvijas kultūras mantojuma stūrakmeņiem. Tās fenomens slēpjas spējā vienlaikus pastāvēt divos atšķirīgos, bet savstarpēji saistītos reģistros: kā dziļi intīma, personiska balāde un kā varens [[nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]], cerības un pretošanās manifests.

Dziesmas spēja rezonēt ar konkrētā vēsturiskā brīža prasībām padarīja to par [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] skaņu celiņa neatņemamu sastāvdaļu. Tās poētiskā un muzikālā struktūra izrādījās ideāli piemērota, lai tauta to piepildītu ar jaunu saturu, pārvēršot par savas brīvības cīņas simbolu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.zigmarsliepins.lv/v275l-ir-laiks.html Dziesma &quot;Vēl ir laiks&quot; komponista Zigmara Liepiņa tīmekļa vietnē]
* [http://www.zigmarsliepins.lv/files/theme/source/dziesmas/8089/pdf/1980Velirlaiks.pdf Dziesmas nošu materiāls (PDF)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=GQcPf4ISMNo Oriģinālversija YouTube]
* [https://www.youtube.com/watch?v=wSQ-fOM4v78 Mārtiņa Freimaņa izpildītā versija koru koncertā]
* [https://www.akordi.lv/song/75-MODO_-_Vel_Ir_Laiks Dziesmas akordi un teksts]

[[Kategorija:1980. gada dziesmas]]
[[Kategorija:Latvijas populārās mūzikas dziesmas]]
[[Kategorija:Zigmara Liepiņa dziesmas]]
[[Kategorija:Kaspara Dimitera dziesmas]]
[[Kategorija:Trešās atmodas kultūra]]
[[Kategorija:Latvijas estrādes dziesmas]]
[[Kategorija:Modo dziesmas]]</text>
      <sha1>9htpdbijfeo2lq3vkrsibg4m70ukis6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas Federācijas ārpolitika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606865</id>
    <revision>
      <id>4532170</id>
      <parentid>4523937</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:56:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532170</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21989" sha1="5ubiy7iimh19sn8wzbtxnm62smbg9ww" xml:space="preserve">[[Attēls:Russian Federation (orthographic projection).svg|thumb|Krievija kartē]]
'''Krievijas Federācijas ārpolitika''' ir [[Krievijas Federācija]]s veidota un īstenota [[politika]] attiecībās ar ārvalstīm un [[Starptautiskā organizācija|starptautiskajām organizācijām]]. Tā balstās uz [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]], [[Krievijas prezidents|prezidenta]] izdotajiem dekrētiem, valdības norādījumiem un [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]] darbību.

Kopš [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] [[1991. gads|1991. gadā]] Krievijas ārpolitika piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, pārejot no padomju ideoloģiskās ekspansijas uz pragmatiskāku, bet bieži arī konfrontējošu pieeju attiecībās ar [[Rietumu valstis|Rietumu valstīm]].

== Mērķi un principi ==
Saskaņā ar Krievijas oficiālajiem ārpolitikas dokumentiem un stratēģijām, tās deklarētie mērķi ir:

* [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] un teritoriālās vienotības aizsardzība;
* Krievijas &quot;nacionālo interešu&quot; īstenošana globālā mērogā;
* daudzpolāras pasaules kārtības veidošana kā alternatīva Rietumu dominētajai starptautiskajai sistēmai;
* ekonomiskās, militārās un drošības sadarbības paplašināšana ar &quot;neatkarīgām&quot; valstīm, kas nepieņem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[NATO]] ietekmi.

Tomēr praksē šie mērķi bieži tiek izmantoti kā ideoloģisks aizsegs ekspansīvai un agresīvai politikai. Krievija pozicionē sevi kā antirietumniecisku civilizācijas polu, kas aizstāv &quot;tradicionālās vērtības&quot;, nostājas pret &quot;Rietumu morālo dekadenci&quot;, un aktīvi mēģina atjaunot ietekmi bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijās, izmantojot politisko spiedienu, militāru iejaukšanos un hibrīdmetodes.

Kaut arī Krievija oficiāli runā par &quot;miera saglabāšanu&quot; un &quot;daudzpusēju sadarbību&quot;, tās reālā ārpolitika arvien vairāk balstās uz:

* militāra spēka demonstrēšanu,
* [[Propaganda|informatīvo manipulāciju]],
* autoritatīvu ideoloģiju eksportu,
* starptautisko institūciju delegitimizāciju.

== Vēsturiskā attīstība ==

=== 1990. gadi ===
Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Krievijas ārpolitiku [[1990. gadi|1990. gados]] raksturoja mēģinājumi tuvoties [[Rietumi]]em, it īpaši [[Eiropas Savienība]]i un [[NATO]]. 1991. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] vēstulē NATO pieminēja, ka Krievija vēlētos apsvērt dalību aliansē. 1997. gadā tika izveidots NATO—Krievijas dibināšanas akts, kurā abas puses apņēmās sadarboties drošības jautājumos. Tomēr šī &quot;atvērtība&quot; bija nosacīta — Krievija vēlējās īpašu statusu, kas atšķirtos no parasto dalībvalstu lomas, un tajā pašā laikā iebilda pret [[Austrumeiropa]]s valstu uzņemšanu NATO.
[[Attēls:Vladimir Putin taking the Presidential Oath, 7 May 2000.jpg|thumb|[[Vladimirs Putins]] nodod prezidenta zvērestu, 2000. gada 7. maijs (pa labi — [[Boriss Jeļcins]])]]
Ir dokumentēti gadījumi, piemēram, intervija ar BBC 2000. gadā, kur nākamais Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] izteicās, ka Krievija varētu integrēties un pievienoties NATO, &quot;ja tās intereses tiktu ievērotas&quot;.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Путин о вхождении России в НАТО|url=https://www.youtube.com/watch?v=2YRGi5Ix5x4|date=2021-06-23|accessdate=2025-08-06|last=Українська культура}}&lt;/ref&gt; Taču šie izteikumi biežāk bija diplomātiska vai taktiska retorika, nevis konkrēts politisks mērķis. Tajā pašā laikā Krievija jau sāka izteikt neapmierinātību ar [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] uzņemšanu NATO un ASV ietekmes pieaugumu tajās.

Līdz 1990. gadu beigām Krievija sāka atgriezties pie aktīvākas savas ietekmes aizstāvēšanas [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]].

=== 2000.—2010. gadi ===
[[Attēls:Woman Crying over 2008 Russo-Georgian War Victim Tomb.jpg|thumb|2008. gada kara sekas Gruzijā]]
Prezidenta Vladimira Putina laikā Krievijas ārpolitika kļuva asāka. [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|2008. gada Krievijas—Gruzijas karš]] un [[Krimas aneksija|2014. gada Krimas aneksija]] iezīmēja strauju attiecību pasliktināšanos ar Rietumiem. Vienlaikus Krievija stiprināja saites ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Indija|Indiju]], [[Irāna|Irānu]] un citām valstīm, kas tika uzskatītas par līdzsvaru [[ASV]] un [[NATO]] ietekmei.

=== Pēc 2014. gada ===
Pēc [[Krimas aneksija|Ukrainas Krimas pussalas aneksijas]] un militārā konflikta [[Donbass|Donbasā]] Krievija kļuva par starptautisku sankciju mērķi. Valsts ārpolitika kļuva vēl konfrontējošāka, akcentējot &quot;nacionālo interešu aizsardzību&quot; un &quot;rietumu iejaukšanās novēršanu&quot;.

Krievija aktīvi iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņkarā]], atbalstot [[Bašars al Asads|Bašaru al Asadu]], kā arī nostiprināja militāro klātbūtni [[Arktika|Arktikā]] un [[Āfrika|Āfrikā]].

=== Pēc 2022. gada ===
[[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada februārī]] Krievija sāka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā]], ko starptautiskā sabiedrība plaši nosodīja kā agresiju. Šis solis izraisīja bezprecedenta starptautisko izolāciju, ekonomiskās sankcijas un politiskās attiecību saraušanu ar lielāko daļu Rietumu valstu.

Vienlaikus Krievija turpināja attīstīt attiecības ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Irāna|Irānu]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[BRICS]], pozicionējot sevi kā daļu no alternatīvas pasaules kārtības.

== Attiecības ar atsevišķiem reģioniem ==

=== Baltija un Latvija ===
[[Latvija]] kopš neatkarības atjaunošanas [[1991. gads|1991. gadā]] ir uzturējusi sarežģītas un bieži saspringtas attiecības ar [[Krievija|Krieviju]]. Kaut arī 1990. gadu sākumā tika noslēgti vairāki divpusēji līgumi, tai skaitā par [[Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas]], abu valstu attiecības jau drīz vien sāka pasliktināties, īpaši saistībā ar vērtējumiem par [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] sekām un krievvalodīgo iedzīvotāju statusu Latvijā.

Krievija regulāri kritizē Latviju par tās pilsonības politiku, valsts valodas nostiprināšanu un izglītības reformām, kas ierobežo [[Krievu valoda Latvijā|krievu valodas]] lietojumu sabiedriskajā sektorā. Latvijas amatpersonas šīs apsūdzības noraida kā politiski motivētas un uzskata tās par daļu no plašākas Krievijas dezinformācijas kampaņas un ietekmes mēģinājumiem Baltijas reģionā.

Pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā un īpaši pēc [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā, Latvija kļuvusi par vienu no stingrākajām Krievijas kritiķēm [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. Latvija aktīvi iestājas par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, stingrām sankcijām pret Krieviju un Krievijas starptautiskās izolācijas pastiprināšanu. Tāpat Latvija būtiski ierobežojusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju, izraidot vairākus diplomātus un slēdzot Krievijas konsulāros pārstāvniecības.

Latvija arī pastiprinājusi iekšējo drošību, īpaši [[kiberdrošība]]s un informatīvās telpas aizsardzības jomā, ņemot vērā Krievijas iespējamos hibrīddraudus. Latvijas sabiedrībā dominē uzskats, ka Krievijas ārpolitika apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī plašākas Eiropas drošības intereses.

Igaunija ir vairākkārt kļuvusi par Krievijas kiberuzbrukumu mērķi, īpaši pēc [[Bronzas nakts|Bronzas kareivja incidenta]] 2007. gadā, kad tika pārvietots padomju laika piemineklis Tallinā. Šis notikums izraisīja plašus nemierus un uzbrukumus Igaunijas digitālajai infrastruktūrai, kas tiek uzskatīti par vieniem no pirmajiem valsts mēroga kiberkonfliktiem pasaulē.

[[Lietuva]] ir viena no konsekventākajām Krievijas ārpolitikas kritiķēm kopš neatkarības atgūšanas. Lietuvas valdība regulāri pauž bažas par Krievijas agresīvo rīcību [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]], cilvēktiesību pārkāpumiem un [[Dezinformācija|dezinformācijas kampaņām]]. Īpaša uzmanība tiek pievērsta [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] militarizācijai, kas tiek uztverta kā drauds Lietuvas un reģiona drošībai.

=== Rietumvalstis un NATO ===
[[Attēls:Russia NATO Locator Orthographic.svg|thumb|NATO un Krievija (ar okupēto Krimu)]]
Krievijas attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] (ES) un [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija|NATO]] kopš 2000. gadiem ir pakāpeniski pasliktinājušās, kļūstot arvien saspringtākas. Šīs attiecības raksturo [[Ģeopolitika|ģeopolitisko]] interešu sadursme, atšķirīgas drošības paradigmas un pieaugoša savstarpējā neuzticēšanās.

Krievija konsekventi iebilst pret NATO paplašināšanos uz austrumiem, to uztverot kā draudu savām [[Nacionālā drošība|nacionālās drošības]] interesēm. Īpaši saspringtas attiecības izveidojās pēc 2004. gada NATO paplašināšanās, kad organizācijai pievienojās arī [[Baltijas valstis]]. Tāpat [[Maskava]] kritiski vērtē ASV un ES atbalstu “krāsainajām revolūcijām” [[Ukraina|Ukrainā]] (2004), [[Gruzija|Gruzijā]] (2003) un citviet pēcpadomju telpā, to interpretējot kā iejaukšanos un mēģinājumu mazināt Krievijas ietekmi tās tuvējā ārvalstī.

=== Pēcpadomju telpa ===
Krievija uzskata bijušās [[PSRS]] valstis par savu &quot;priviliģēto interešu zonu&quot;. Tā uztur ciešas politiskas, ekonomiskas un militāras saites ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Armēnija|Armēniju]] un citām valstīm. Krievija atbalsta [[Separātisms|separātiskos]] spēkus dažādos reģionos, piemēram, [[Pārdņestra|Pārdņestru]] kontrolējošo [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]], [[Dienvidosetija|Dienvidosetiju]], [[Abhāzija|Abhāziju]] un [[Donbass|Donbasu]] kontrolējošās [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]].

Krievijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā desmitgadē ir ievērojami padziļinājušās, pārejot no ekonomiskas un politiskas sadarbības uz de facto pakļautības attiecībām. Pēc [[Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2020. gadā|2020. gada falsificētajām prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|masveida protestiem]], [[Aleksandrs Lukašenko]] faktiski nonāca pilnīgā [[Vladimirs Putins|Putina]] atkarībā, apmaiņā pret režīma izdzīvošanu. Šī situācija ļāva Krievijai:

* Paplašināt savu militāro klātbūtni Baltkrievijā — tai skaitā veidot kopīgus spēkus, aerodromus un pretraķešu aizsardzības sistēmas;
* Iesaistīt Baltkrieviju Ukrainas kara loģistikas un uzbrukumu operācijās (no Baltkrievijas teritorijas tika veikts pirmais uzbrukuma vilnis [[Kijiva]]i 2022. gada februārī);
* Nodrošināt Baltkrievijā Krievijas [[Kodolieroči|kodolieroču]] izvietošanu (sākot no 2023. gada) — tādējādi pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma pārvietojot kodolarsenālu ārpus Krievijas robežām;
* Paplašināt [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts|Apvienotās valsts]] integrācijas projektus, kas de facto nozīmē Baltkrievijas suverenitātes atšķaidīšanu.

Baltkrievijas režīms savukārt ir pilnībā pārņēmis Krievijas autoritārisma un represiju modeli, tostarp:

* sistemātiskas represijas pret pilsonisko sabiedrību;
* tūkstošiem politieslodzīto, tai skaitā žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, opozīcijas līderi;
* pilnīgu mediju un interneta telpas kontroli;
* propagandas retoriku, kas saskan ar Kremļa naratīviem, īpaši par Ukrainu, NATO un “Rietumu ienaidniekiem”.

Lai gan formāli Lukašenko saglabā tēlu kā &quot;suverēnas valsts līderis&quot;, realitātē viņš kļūst par [[Kremlis|Kremļa]] gubernatoru, kurš uztur varu tikai ar Maskavas finansiālo, militāro un politisko atbalstu. Baltkrievijas de facto okupācija bez formālas [[aneksija]]s ir viens no hibrīdo kontroles mehānismu piemēriem, ko Krievija izmanto arī citur reģionā.

=== Ķīna un Āzija ===
Krievijas un [[Ķīna]]s sadarbība ievērojami paplašinājusies pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā, kad [[Rietumvalstis]] ieviesa plašas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Šo apstākļu dēļ [[Maskava]] centusies diversificēt savas ārējās attiecības, pastiprinot sadarbību ar Ķīnu īpaši [[enerģētika]]s, [[tirdzniecība]]s un drošības jomā. Tomēr šī partnerība arvien biežāk tiek raksturota kā asimetriska, kurā Krievija ieņem jaunāko partneri ar pieaugošu atkarību no Ķīnas ekonomiskajiem un tehnoloģiskajiem resursiem. Ķīnas ietekme Centrālajā Āzijā un citos reģionos, ko Krievija tradicionāli uzskata par savu &quot;ietekmes zonu&quot;, rada potenciālas spriedzes līnijas abu valstu starpā.

Tajā pašā laikā Krievija aktīvi attīsta attiecības arī ar [[Indija|Indiju]], [[Vjetnama|Vjetnamu]], [[Irāna|Irānu]], [[Turcija|Turciju]] un citām [[Āzija]]s un [[Globālie Dienvidi|Globālo Dienvidu]] valstīm, cenšoties līdzsvarot Rietumu politisko un ekonomisko spiedienu. Šī stratēģija bieži tiek interpretēta kā daļa no multipolāras pasaules kārtības veidošanas, taču kritiķi norāda, ka Krievijas ārpolitika aizvien vairāk balstās uz autoritāru režīmu atbalstu, militāro sadarbību un ekonomisko darījumu motivētu pragmatismu, nevis uz kopīgām vērtībām vai ilgtspējīgu attīstību.

=== Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis ===
Krievija paplašina savu ietekmi [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], atbalstot [[Autoritārs režīms|autoritāros režīmus]] un piedāvājot militāru un diplomātisku palīdzību. [[Āfrika|Āfrikā]] tā sadarbojas ar vairākām valstīm resursu ieguvē un drošības jomā, bieži izmantojot privātas militāras kompānijas.

== Starptautiskās organizācijas ==
Krievija ir [[ANO Drošības padome]]s pastāvīgā locekle ar [[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesībām]]. Tā aktīvi darbojas [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā]] (EES), [[Kolektīvās drošības līguma organizācija|Kolektīvās drošības līguma organizācijā]] (KDLO), [[Šanhajas sadarbības organizācija|Šanhajas sadarbības organizācijā]] (ŠSO) un [[BRICS]] formātā.

== Kritika un pretrunas ==
Krievijas ārpolitika bieži tiek kritizēta par [[Imperiālisms|imperiālisma]] centieniem, agresīvu rīcību starptautiskajās attiecībās, [[Starptautiskās tiesības|starptautisko tiesību]] pārkāpumiem un [[dezinformācija]]s kampaņām. Kritiķi norāda uz atkārtotiem Krievijas mēģinājumiem ietekmēt citu valstu politiskos procesus, tostarp iejaukšanos vēlēšanās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija|Francijā]], [[Vācija|Vācijā]] un citur, kā arī uz informatīvo karu un kiberuzbrukumiem kā ārpolitikas instrumentiem.

Tāpat Krievija tiek apsūdzēta par tā saukto “salami taktiku” — pakāpenisku ietekmes paplašināšanu, izmantojot diplomātisko, ekonomisko un militāro spiedienu, piemēram, [[Krimas aneksija|Krimas aneksijā]] vai atbalstot separātistus [[Donbass|Donbasā]] un citos [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] konfliktos. Rietumvalstis un starptautiskās organizācijas arī nosoda Krievijas militāro klātbūtni un ietekmi [[Sīrija|Sīrijā]], [[Lībija|Lībijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], kas bieži tiek saistīta ar [[Vāgnera grupa]]s darbību.

Maskava savukārt apsūdz Rietumus par dubultstandartiem, hegemoniju, militāro paplašināšanos un iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Krievijas amatpersonas bieži uzsver, ka valsts ārpolitika ir aizsardzības reakcija uz [[ASV]] un [[NATO]] draudiem un ka Krievija tikai aizstāv savas nacionālās intereses un [[Suverenitāte|suverenitāti]].

== Putinisms un rašisms ==
{{Pamatraksts|Putinisms|Rašisms}}
Krievijas ārpolitika pēdējās desmitgadēs attīstījusies ne tikai kā reakcija uz ģeopolitiskiem apstākļiem, bet kļuvusi par instrumentu autoritāras ideoloģijas ekspansijai, ko apzīmē ar jēdzienu [[putinisms]]. Šī ideoloģija balstās uz [[Valsts kontrole|valsts kontroli]], reakcionārām “tradicionālajām vērtībām”, agresīvu [[krievu nacionālisms|krievu nacionālismu]] un sistemātisku [[Krievijas propaganda|propagandu]], kurā Rietumi attēloti kā pagrimuši, amorāli un Krievijai naidīgi.

Putinisms nav tikai iekšpolitisks režīma mehānisms — tas tieši ietekmē arī Krievijas starptautisko rīcību. Krievija sistemātiski pārkāpj starptautiskās tiesības, iebrūk suverēnās valstīs un izmanto hibrīdkara taktikas, tai skaitā [[Dezinformācija|dezinformāciju]], [[Kibertelpa|kiberuzbrukumus]] un ekonomisko šantāžu.

Konkrēti piemēri:

* [[Krimas okupācija]] (2014) — klaja starptautisko tiesību pārkāpšana, kurai sekoja Krievijas militārās klātbūtnes palielināšana [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] un represijas pret [[Krimas tatāri]]em un [[ukraiņi]]em.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.ovd.info/crimea|title=11 лет оккупации: Как устанавливался репрессивный режим в Крыму|website=ОВД-Инфо|access-date=2025-08-06|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Flag map of Russia (including occupied Ukrainian territories).svg|thumb|Deklarētā Krievijas karte pēc Ukrainas dienvidu un austrumu teritoriju aneksijas]][[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)]] — sākts ar viltus lozungiem par “denacifikāciju” un “krievu iedzīvotāju aizsardzību”, taču praksē īstenots ar masveida kara noziegumiem: [[Bučas slaktiņš|civiliedzīvotāju iznīcināšanu Bučā]], [[Mariupole]]s iznīcināšanu un bērnu deportācijām uz Krieviju. Krievijas attieksme pret ukraiņiem pēc 2022. gada ir ieguvusi ne vien agresīvas okupācijas, bet arī [[Genocīds|genocīda]] raksturu. Daudzi starptautiskie novērotāji, juristi un pētnieki norāda, ka Krievijas rīcībā redzamas vairākas no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] definētajām [[Genocīds|genocīda pazīmēm]]. Krievijas politiskā un militārā vadība ir ne vien īstenojusi militāru agresiju, bet arī sistemātiski noliegusi [[Ukraiņi|ukraiņu nācijas]] pastāvēšanu, kas ir viens no galvenajiem ideoloģiskajiem genocīda indikatoriem. Piemēram, Krievijas valsts medijos regulāri tiek apgalvots, ka “ukraiņu kā nācijas nav”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stopfake.org/ru/fejk-ukraina-eto-istoricheski-iskusstvennoe-gosudarstvo/|title=Фейк: Украина – это «исторически искусственное государство»|website=StopFake|access-date=2025-08-06|date=2022-10-30|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Vladimirs Putins savos paziņojumos runā par “vienotu krievu un ukraiņu tautu”, tādējādi noliedzot Ukrainas tiesības uz neatkarību un kultūras identitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/events/president/news/66181|title=Об историческом единстве русских и украинцев}}&lt;/ref&gt;
* [[Sīrijas pilsoņu karš]] — Kremļa atbalsts [[Bašars al-Asads|Asada režīmam]], tostarp civilo teritoriju [[bombardēšana]], piemēram, [[Alepo]] iznīcināšana, kas uzskatāma par kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsukraine.rbc.ua/analytics/russia-s-tactics-in-aleppo-s-tragedy-how-1713363624.html|title=Russia's tactics in Aleppo's tragedy: How Kharkiv can avoid fate of Syrian city|website=RBC-Ukraine|access-date=2025-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Daudzi pētnieki un politologi šodien izmanto terminu [[rašisms]] (no “Krievija” + “[[fašisms]]”) kā precīzāku apzīmējumu mūsdienu Krievijas agresīvajai ideoloģijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitukraine.today/blog/919/rashism-fascism-what-is-the-essence-of-the-new-ideology-of-the-russian-occupiers|title=Rashism = fascism? What is the essence of the new ideology of the Russian occupiers|website=visitukraine.today|access-date=2025-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tas ietver ne tikai militarismu un [[Autoritārisms|autoritārismu]], bet arī etniskā pārākuma idejas, ko Maskava izmanto, lai pamatotu militāru ekspansiju un citu tautu [[Suverenitāte|suverenitātes noliegšanu]].

Rašisma elementi ir:

* Kulta attiecības pret “vēsturiskajām teritorijām” — Donbasa, Krimas, pat Baltijas valstu vai [[Ziemeļkazahstāna]]s “piederību” Krievijai.
* Naida kurināšana pret Ukrainu — oficiāla retorika, kurā ukraiņi tiek attēloti kā &quot;nacisti&quot;, un ukraiņu nācija tiek noliegta vispār.
* [[Krievu pasaule]] (''Russkij mir'') — imperiālistiska ideja, kuras vārdā Krievija uzskata sevi par “aizbildni” visiem [[Krievvalodīgie|krievvalodīgajiem]], ignorējot viņu pilsonību un piederību citām valstīm.

Šī ideoloģija ietekmē ne tikai attiecības ar Rietumvalstīm, bet arī aktīvi grauj stabilitāti bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] republikās — [[Gruzija|Gruzijā]], [[Moldova|Moldovā]], [[Baltijas valstis|Baltijā]] — kur Krievija uztur separātiskus konfliktus, atbalsta radikālas grupas un īsteno informatīvo karu.

Putinisma un rašisma apvienojums nav vienkārši “alternatīva skatījuma” politika — tas ir sistēmisks mēģinājums sagraut starptautisko kārtību, aizvietojot to ar spēka, bailēm un propagandas vadītu haosu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas politika]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Ģeopolitika]]</text>
      <sha1>5ubiy7iimh19sn8wzbtxnm62smbg9ww</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazās Bighornas kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609322</id>
    <revision>
      <id>4531969</id>
      <parentid>4519053</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:38:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531969</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23909" sha1="digakgjvwi3j3fyj7js4v4ppvmqgks8" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Mazās Bighornas kauja
| partof            = [[Lielais Siu karš|Lielā Siu kara]]
| image             = Custer Massacre At Big Horn, Montana June 25 1876.jpg
| caption           = 1899. gada hromolitogrāfija no ''Werner Company'' Akronā, Ohaio štatā, ar nosaukumu &quot;Kastera slaktiņš Bighornā, Montānā — 1876. gada 25. jūnijs&quot;.
| date              = 1876. gada 25.–26. jūnijs
| place             = netālu no Mazās Bighornas upes, Krou indiāņu rezervāts, Bighornas apgabals, [[Montāna]]
| coordinates       = {{Coord|45|33|54|N|107|25|44|W}}
| result            = Lakotu, Ziemeļu Šaienu un Arapaho cilšu indiāņu uzvara
| territory         = 
| combatant1        = {{plainlist|
* [[Attēls:Pine Ridge Flag Oglala Lakota Nation.gif|25px]] Lakotas indiāņi
* Dakota indiāņi
* Ziemeļu šaieni
* [[Attēls:Flag of Arapaho Nation.svg|25px]] Arapaho indiāņi
}}
| combatant2        = {{plainlist|
* {{USA}}
* [[Krou skauti]]
* [[Arikara skauti]]
}}
| commander1        = {{plainlist|
* [[Sēdošais Bizons]]
* [[Trakais Zirgs]]
* Žults
* Klibais baltais vīrs
* Divi mēneši
}}
| commander2        = {{plainlist|
* [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]] {{kritis kaujā}}
* Markuss Reno
* Frederiks Bentīns
* Mailss Keo {{kritis kaujā}}
* Džeimss Kelouns {{kritis kaujā}}
}}
| units1      = Līdzenuma cilšu konfederācija
| units2      = [[Attēls:7th Cavalry Regiment (USA).png|25px]] [[7. ASV Kavalērijas pulks]]
| strength1         = 1100–2500 karotāji
| strength2         = apmēram 700 kavalēristi un [[ASV Armijas indiāņu skauti|skauti]]
| casualties1       = 31–100 nogalināti
apmēram 160 ievainoti
10 ar karadarbību nesaistīti upuri
| casualties2       = 268 nogalināti
55 ievainoti (6 vēlāk no ievainojumiem miruši)
| map_type          = 
| map_relief        =
| map_size          = 
| image_size        = 290
}}
'''Mazā Bighornas kauja''' ({{val|en|Battle of the Little Bighorn}}), un ko parasti dēvē par '''Kastera pēdējo cīņu''' (''Custer's Last Stand''), bija bruņota sadursme starp apvienotajiem [[Lakoti|lakotu]] [[siu]], ziemeļu [[Šaieni|šaienu]] un [[arapaho]] cilšu spēkiem un [[ASV Armija|Amerikas Savienoto Valstu Armijas]] 7. kavalērijas pulku. Tā notika 1876. gada 25. un 26. jūnijā gar Mazo Bighornas upi Krou indiāņu rezervātā Montānas teritorijas dienvidaustrumos. Kauja, kurā ASV spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja 1876. gada Lielā Siu kara laikā.&lt;ref&gt;Kappler, Charles J (1904): ''Indian Affairs. Laws and Treaties''. Vol. 2. Washington, pp. 1008—1011.&lt;/ref&gt;

Lielākā daļa kauju Lielajā Siu karā, tostarp Mazā Bighornas kauja, notika zemēs, ko vietējie iedzīvotāji bija atņēmuši citām ciltīm kopš 1851. gada.&lt;ref&gt;Ewers, John C.: &quot;Intertribal Warfare as a Precursor of Indian-White Warfare on the Northern Great Plains&quot;. ''Western Historical Quarterly'', Vol. 6, No. 4 (Oct. 1975), pp. 397—410 [408].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Stands In Timber, John and Margot Liberty (1972): ''Cheyenne Memories''. Lincoln and London. p. 170, note 13.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Calloway, Colin G.: &quot;The Inter-tribal Balance of Power on the Great Plains, 1760—1850&quot;, ''Journal of American Studies'', Vol. 16, No. 1 (April 1982), pp. 25—47 [46].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;White, Richard: &quot;The Winning of the West: The Expansion of the Western Sioux in the Eighteenth and Nineteenth Centuries&quot;, ''The Journal of American History'', Vo. 65, No. 2 (Sep. 1987), pp. 319—343 [342].&lt;/ref&gt; Lakotas indiāņi tur atradās bez vietējās [[Apsaroki|krou]] cilts piekrišanas, kurai bija līgums par šo teritoriju. Jau 1873. gadā krou vadonis Melnā kāja bija aicinājis ASV veikt militāras darbības pret iebrucējiem. Pastāvīgie lakotu iebrukumi līguma zemēs, kas piederēja mazākām ciltīm, bija tiešs rezultāts to pārvietošanai no [[Larami forts|Larami forta]] apkārtnes, kā arī reakcija uz balto iebrukumu [[Melnie kalni|Melnajos kalnos]], kurus lakoti uzskatīja par svētiem.&lt;ref&gt;Medicine Crow, Joseph (1992): ''From the Heart of the Crow Country: The Crow Indians' Own Stories''. New York. pp. 64—5, 84.&lt;/ref&gt; Šis iepriekš pastāvošais indiāņu konflikts nodrošināja noderīgu ķīli kolonizācijai un nodrošināja Amerikas Savienotu Valstu valdībai stingru aliansi ar arikari un krou cilšu pārstāvjiem Lakotu karu laikā.&lt;ref&gt;Calloway, Colin G.: &quot;The Inter-tribal Balance of Power on the Great Plains, 1760—1850&quot;. ''Journal of American Studies'', Vol. 16, No. 1 (April 1982), pp. 25—47 [46].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dunlay, Thomas W. (1982). ''Wolves for the Blue Soldiers: Indian Scouts and Auxiliaries with the United States Army, 1860—90''. Lincoln and London. pp. 112—114.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Medicine Crow, Joseph (1992): ''From the Heart of the Crow Country: The Crow Indians' Own Stories''. New York. p. xi.&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
Pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigām kolonisti pārcēlās uz kontinenta rietumiem, kas izraisīja karus ar tur dzīvojošajām [[siu]] ciltīm. Pēc kara ar dienvidiem, ASV karaspēks bija pārguris un tika sakauti cīņās ar indiāņiem, tādēļ 1868. gadā tika parakstīts līgums, kas slēdza ceļu, kas veda cauri indiāņu zemēm, un gar to uzceltie forti tika iznīcināti. Gatavojoties jaunam karam, 1876. gada februārī ASV ģenerāļu Alfrēda Terija un Džordža Kruka karaspēks atkal iebruka indiāņu zemēs.&lt;ref&gt;Gray, John S., Centennial Campaign The Sioux War of 1876, 1988, University of Oklahoma Press&lt;/ref&gt; Siu bija spiesti pamest savas zemes un atkāpties tālāk cilšu grupās.

Jūnijā ģenerāļa Terija kolonna, virzoties gar Jeloustonas upes dienvidu krastu, uzdūrās nesen pamestām ganībām. Sapulcinājis padomi, Terijs nolēma virzīties uz dienvidiem, kur bija devušies indiāņi, ar kājniekiem un artilēriju, vienlaikus sūtot kavalēriju uz Mazās Bighornas upes augšteci, lai bloķētu siu atkāpšanos. 22. jūnijā Kastera vadībā devās ceļā visas 12 7. kavalērijas pulka rotas, [[ASV Armijas indiāņu skauti|indiāņu izlūku]] vienība un 175 [[mūlis|mūļi]] ar 15 dienu pārtikas krājumiem. 24. jūnijā Kasters atklāja lielas indiāņu nometnes liecības un nolēma doties nakts gājienā, lai neļautu indiāņiem aizbēgt. Pulks ieradās vietā 25. jūnijā plkst. 2:00 un pēc tam ierīkoja nometni.

Plkst. 10:00 Kasters uzkāpa kalnā telts priekšā, no kurienes viņam bija skats uz ienaidnieka nometnes malu. Viņam tika paziņots, ka neliela indiāņu vienība ir uzbrukusi atpalikušajiem, un, lai saglabātu pārsteiguma elementu, Kasters nolēma uzbrukt tajā pašā dienā.&lt;ref&gt;Andrist, Ralph K., ''The Long Death: The Last Days of the Plains Indian'', Editorial Galaxia, 2001, p. 272.&lt;/ref&gt; Viņš sadalīja pulku trīs daļās: viņš pats vadīja rotu &quot;C&quot; (Toms Kasters), &quot;E&quot; (Eldžernons Smits), &quot;F&quot; (Džordžs Jeitss), &quot;I&quot; (Mailss Keo) un &quot;L&quot; (Džeimss Kelouns); Majors Reno saņēma &quot;A&quot;, &quot;G&quot; un &quot;M&quot;; kapteinim Bentīnam tika piešķirtas rotas &quot;D&quot;, &quot;H&quot; un &quot;K&quot;; ratu aizsardzībai uzņēmās rota &quot;B&quot; un karavīri no vairākām citām rotām kapteiņa Makdugala apvienotajā vadībā. Bentīnam tika pavēlēts nogriezties pa kreisi un izpētīt nelīdzeno reljefu, uzbrūkot atrastajiem indiāņiem; meklējamo prombūtnes laikā viņam bija jāpanāk galvenie spēki. Reno bija jāvirzās uz priekšu pa upes kreiso krastu, kur bija apmetušies indiāņi, bet pašam Kasteram — pa labo krastu.

== Kauja ==
[[Attēls:Custer.gif|thumb|7. kavalērijas pulka virzība A: Kasters B: Reno C: Bentīns D: Jeitss E: Veirs|left]]
25. jūnijā pulksten 15:00 Reno apturēja savu kolonnu dažus simtus metru no nometnes, pavēlot tai nokāpt no zirgiem un atklāt uguni.&lt;ref&gt;''Battle of the Little Bighorn Timeline,'' [http://www.seedwiki.com/wiki/lbha/timeline?wikiPageId=576395] based on time tables developed Gray, John S. ''Custer’s Last Campaign''.&lt;/ref&gt; Ienaidnieka parādīšanās [[Sēdošais Bizons|Sēdošā Bizona]] nometnē radīja apjukumu: sievietes satvēra savus bērnus un skrēja uz ziemeļiem, vīrieši pameta savus darbus, satvēra savus ieročus un metās ienaidnieka virzienā. Sastopoties ar daudzkārt pārāku spēku, Reno pavēlēja atkāpties uz koku birzi pie upes.&lt;ref&gt;''Perrett, Bryan.'' Last Stand: Famous Battles Against the Odds. London: Arms &amp; Armour, 1993; p. 8.&lt;/ref&gt;. [[Trakais Zirgs]] vadīja indiāņus uzbrukumā, un viņi apgāja no flangiem amerikāņu aizmugurē. Reno nolēma izlauzties līdz kalnam upes pretējā pusē (tagad saukts par Reno kalnu), un viņa rota atkāpšanās laikā cieta ievērojamus zaudējumus: 46 cilvēki tika nogalināti, un vēl aptuveni divi desmiti nespēja izlauzties līdz kalnam, slēpjoties krūmājos. Rotas ieņēma aizsardzības pozīcijas kalnā, un lielākā daļa indiāņu devās uz ziemeļiem, no kurienes bija dzirdamas arī kaujas skaņas. Kopš kaujas sākuma bija pagājušas apmēram četrdesmit piecas minūtes.
{{ārējie resursi|float=right|headerimage=[[Attēls:Chief Gall ca1880s.jpg|210px]] [[Gall (Native American leader)|Gall]]|video1=[https://www.youtube.com/watch?v=q2UzKRUgzJ0 C-SPAN Cities Tour – Billings: Battle of the Little Bighorn], 38:44, [[C-SPAN]]&lt;ref name=&quot;cspan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Battle of Little Bighorn|publisher=[[C-SPAN]]|date=September 12, 2013|url=https://www.c-span.org/video/?315349-1/battle-little-bighorn|access-date=May 24, 2017|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20170612134900/https://www.c-span.org/video/?315349-1%2Fbattle-little-bighorn|archive-date=June 12, 2017}}&lt;/ref&gt; Park Ranger Steve Adelson describes the battle on-site}}
Kasters, virzoties uz ziemeļiem, sasniedza Reno kalnu, kad Reno rota nokāpa no zirgiem, lai dotos uzbrukumā. Redzot indiāņu nometnes patieso lielumu, viņš nosūtīja kurjeru pie Makdugala ar norādījumiem ātri piegādāt munīciju. Rota turpināja ceļu gar upi, sasniedzot kalnu pretī nometnei (vēlāk pazīstamu kā Kelouna kalns), kur Kasters nolēma pāriet [[brasls|braslu]]. Tomēr ducis indiāņu jau bija šķērsojuši upi un atklājuši uguni ar šautenēm. Kasters, iespējams, baidoties no liela indiāņu slazda, pavēlēja atkāpties. Viņš nosūtīja taurētāju (tie armijā tika izmantoti arī kurjeru amatā) Mārtinu uz dienvidiem, lai atrastu un atvestu atpakaļ Bentīna rotas. Mārtins bija pēdējais amerikānis, kurš redzēja Kastera kolonnas karavīrus dzīvus.
[[Attēls:Edgar Samuel Paxson - Custer's Last Stand.jpg|thumb|Kastera pēdējā cīņa, autors Edgars Samuels Paksons|alt=Custer's Last Stand by Edgar Samuel Paxson]]
Bentīns kalnos neatrada nevienu indiāni un, pievienojoties apgādes ratiem, devās uz ziemeļiem, kad saņēma ziņojumus no pirmā kurjera un Mārtina. Paātrinot gaitu un atstājot ratus aiz muguras, viņa vienības šķērsoja Mazo Bighornu un ieraudzīja Reno karavīrus kāpjam kalnā, kurus vajāja gandrīz tūkstotis indiāņu. Pievienojies Reno kalnā, Reno, ņemot vērā savus smagos zaudējumus, lūdza Bentīnu palikt, kam viņš piekrita, izvietojot savas rotas. Indiāņi apņēma kalnu brīvā ielenkumā un nosūtīja galvenos spēkus uz ziemeļiem, no kurienes kaujas skaņas sāka sasniegt aplenktos. Pulksten 16:50 Kastera draugs, &quot;D&quot; rotas kapteinis Veirs, zaudēja drosmi un bez atļaujas atdalījās no savām pozīcijām un devās lejup pa straumi. Ratu karavāna sasniedza kalnu 20 minūtes vēlāk. Saņēmis munīciju, Bentīns vadīja &quot;H&quot;, &quot;K&quot; un &quot;M&quot; rotas sekojot Veiram. Sasniedzot Veira raga virsotni, karaspēks virs Kelounas kalna ieraudzīja šaujampulvera dūmu mākoni, no kura simtiem indiāņu steidzās tiem pretī, tad Bentīns ar kauju atkāpās uz Reno kalnu.

Pēc Mārtina aiziešanas Kastera tālāko rīcību nevar droši aprakstīt, lai gan indiāņu liecības un arheoloģiskās ekspedīcijas sniedz zināmu ieskatu tajā, kas notika tālāk. Tiek uzskatīts, ka Kasters atkal sadalīja savus spēkus: atstājot divas aizsardzības līnijas Kelouna kalnā, viņš devās izlūkošanas misijā uz ziemeļiem. Tur viņš ieraudzīja tūkstošiem indiāņu bēgļu, un Kasters, kurš sākumā vēlējās viņus sagūstīt, lai izdarītu spiedienu uz ienaidnieku, nolēma pagaidīt Bentīnu.

Kauja Kelouna kalnā, kurai bija raksturīgas sadursmes un neauglīgi uzbrukumi no abām pusēm, saņēma jaunu dzirksti, kad ieradās četru šaienu pašnāvnieku (Mazais viesulis, pārgrieztais vēders, Savilkta roka un Trokšņainā iešana) vienība. Viņi uzbruka amerikāņu līnijai un, lai gan visi tika nogalināti, deva saviem biedriem iespēju ar otro vilni ielauzties amerikāņu pozīcijās, pirms amerikāņiem bija laiks pārlādēt ieročus. Kapteinis Kelouns atvilka dažus karavīrus no citām pozīcijām uz kritisko punktu, kas ļāva indiāņiem, iedvesmojoties no pašnāvnieku uzbrukuma, ielauzties viņa rotas retinātajās rindās.

Ienaidnieka skaitliskais pārsvars tuvcīņā noveda pie Kelouna vienību iznīcināšanas. Daži izdzīvojušie uzkāpa kalna virsotnē, kur pēdējo aizsardzības līniju noturēja kapteiņa Keo &quot;I&quot; rota, kuras karavīri pēc dažām minūtēm tuvcīņas atkāpās uz ziemeļiem uz Kastera kalnu.

Kastera piecu rotu paliekas sapulcējās kalnā, kas vēlāk tika nosaukts viņa vārdā (pazīstams arī kā &quot;Kastera pēdējā pozīcija&quot;), pakļautas uzbrukumiem no divdesmit reizes lielāka karavīru skaita. Indiāņi atzīmēja nolemto vīru nepieredzēto drosmi, ko viņi nebija gaidījuši no baltajiem. &quot;E&quot; rotas karavīri mēģināja izlauzties cauri ielenkumam, bet tika pilnībā iznīcināti. Kastera kalna virsotnē amerikāņi individuāli saskārās ar tuvojošajiem indiāņiem tuvcīņā. Dažu minūšu laikā kalnā nebija palicis dzīvs vairs neviens amerikānis.&lt;ref&gt;''Miller, David Humphreys.'' Custer’s Fall, Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press, 1985, pg 158&lt;/ref&gt;

No visiem 7. kavalērijas piecu rotu pēdējās cīņas dalībniekiem izdzīvoja tikai Komančs — Keo zirgs, kas vēlāk kļuva arī par pulka talismanu. Ienaidnieku ķermeņu skalpēšana, kas bija sākusies jau kaujas laikā, pēc sakāves nodarbināja visus indiāņu karotājus. Daudzi ķermeņi tika sagraizīti arī ar nažiem, un viņu iekšas un dzimumorgāni tika izrauti.
[[Attēls:ComancheeCuster-GrabillLR.jpg|thumb|Zirgs ''Komančs'' 1887. gadā]]
Blakus Kastera ķermenim, kurš bija guvis divas šautas brūces, tika atrastas 17 izlietotas patronas no viņa Remingtona ieroča. Kasteram skalpēšana netika veikta, jo neviens nevēlējās atzīties viņa nogalināšanā savas drošības labad — 17. jūlijā indiāņu vajāšana beidzās ar šaienu karotāja Dzeltenie mati nāvi, kuru nogalināja un noskalpēja slavenais izlūks [[Bizonu Bills]] ar saucienu: &quot;Pirmais skalps par Kasteru!&quot;

Vēlāk karotājs Lietus Sejā pastāstīja par savu Kastera slepkavību, taču pat indiāņi domāja, ka viņš iedomas pasniedz kā realitāti: Lietus Sejā iepriekš bija publiski apvainojis Kasters.

Pēc Kastera sagrāves indiāņu galvenie spēki devās uz dienvidiem uz Reno kalnu. Reno un Bentīna rotas nestāvēja dīkā — viņi raka [[tranšeja]]s ar bļodām un nažiem. Pašnāvnieku neesamība nedeva indiāņiem iespēju veikt izšķirošu uzbrukumu, un viņi aprobežojās ar šaušanu no šautenēm un lokiem, kas bija efektīvāki bultu paraboliskās trajektorijas dēļ.

7 rotas ieņēma apļveida aizsardzību, ciešot slāpes — gājieni uz upi pēc ūdens bija neveiksmīgi. Informācijas trūkums par Kastera vienību radīja versijas par viņa likteni, virsnieki uzskatīja, ka viņš atkāpās uz ziemeļiem pie ģenerāļa Terija. Viņi atcerējās Vašitas kauju, kad Kasters &quot;aizmirsa&quot; majora Eliota vienību, ko šaieni bija pilnībā noslaktējuši. Arī tad karavīri jutās pamesti.

Naktī 17 cilvēki ielauzās uz kalnu, dienas laikā nespējot atkāpties no krūmiem. 26. jūnija rītā indiāņu uzbrukumi turpinājās. Bentīns, rotas &quot;H&quot; priekšgalā, veica reidu uz dienvidiem pret indiāņiem, kas bija pārāk cieši nocietinājušies tuvumā. Aplenkto slāpes tikai pieauga, un visbeidzot 17 brīvprātīgie pieteicās doties pēc ūdens, ko viņi arī izdarīja: četri ar šautenēm (visi vācieši) piesedza pārējos, kuri piepildīja savus traukus ar upes ūdeni.

Uzzinājis, ka Terija kājnieki tuvojas no ziemeļiem, Sēdošais Bizons pavēlēja atkāpties saviem cīnītājiem. Reno kalna kauju laikā amerikāņu pulks zaudēja vēl 6 kritušos vīrus un 48 ievainotos.

== Kaujas sekas ==
27. jūnijā Terija kājnieki ieradās kaujas vietā, uzmanīgi pārvietojoties pēc izdzīvojušo izlūku brīdinājumiem. Ziņas par Kastera sakāvi ātri izplatījās prērijās, un dažas indiāņu ciltis pameta savas rezervācijas, lai pievienotos Sēdošā Bizona armijai. Pārējo 1876. un visu 1877. gadu amerikāņi pavadīja, dzenoties pakaļ indiāņiem, no kuriem lielākā daļa galu galā tika sagūstīti. Karš beidzās ar ASV uzvaru, un visi indiāņi tika spiesti apmesties rezervātos.

Kastera sakāve izraisīja milzīgu rezonansi ASV, ko eiropieši maz saprata kaujas vietējā mēroga dēļ. Sabiedrība pieprasīja sodīt vainīgos. Tika izvirzītas daudzas hipotēzes, no kurām lielāko daļu var atspēkot. Piemēram, Kasters tika apsūdzēts spēku šķelšanā, taču viņš to jau iepriekš bija veiksmīgi izmantojis.

Paļaujoties uz indiāņu nespēju aizstāvēties, Kasters tiek apsūdzēts par veltīgu atteikšanos šķērsot upi pie Kelouna kalna, pēc kā viņš būtu varējis šķērsot indiāņu apmetni. Tāpat tiek aizmirsts, ka kādā brīdī divsimt karavīriem būtu nācies stāties pretī Reno kalnā izvietotās indiāņu galvenās vienības uzbrukumam.

Kastera agresīvā stila cienītāji apsūdzēja Reno un Bentīnu par kavēšanos un pat gļēvulībā. Bet, kad Bentīns sasniedza Veirpointu, piecu rotu paliekas jau bija sagrautas, un uzbrukums pirms piegādes ratu ierašanās, tas ir, bez munīcijas, varēja novest pie vēl postošāka kaujas iznākuma. Vienīgais neapstrīdamais fakts ir tas, ka Kasters neievēroja pavēli &quot;bloķēt atkāpšanās ceļu&quot;, bet nolēma uzbrukt tūkstošiem indiāņu, negaidot galveno spēku ierašanos.
[[Attēls:Little Bighorn memorial obelisk.jpg|thumb|Obelisks ASV karavīru pārapbedīšanas vietā]]
Mūsdienās kaujas vietā ir uzcelts memoriāls. Kritušie Kastera kolonnas karavīri Amerikas Savienotajās Valstīs tiek uzskatīti par varoņiem. Par kauju ir sarakstītas daudzas grāmatas, iestudētas daudzas lugas un uzņemtas daudzas filmas.


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/3650 Account of Custer's fight on Little Bighorn, MSS SC 860] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240818012748/https://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/3650 |date={{dat|2024|08|18||bez}} }} at L. Tom Perry Special Collections, Harold B. Lee Library, [[Brigham Young University]]
* [https://web.archive.org/web/20180704113147/http://www.custermuseum.org/ Custer Battlefield Museum, Garryowen, Montana]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112519013/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part III.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112752414/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part IV. Indians.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112632373/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part V.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112687093/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part VI.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112744393/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part VII. Custer's Last Stand.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/12445642425/sizes/o/in/photostream/ Map of Indian battles and skirmishes after the Battle of Little Bighorn. 1876—1881.]
* Battle field related
** [https://www.nps.gov/libi/index.htm Little Bighorn Battlefield National Monument]
** [http://www.friendslittlebighorn.com/ Friends of the Little Bighorn Battlefield]
* Portals
** [http://www.lbha.org/ The Little Big Horn Associates] — includes a bibliography and articles, as well as many general and commercial links
** [http://www.custerwest.org/ custerwest.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070107230811/http://www.custerwest.org/ |date={{dat|2007|01|07||bez}} }} — site for traditional scholarship with sources and videos
* First-person accounts
** [https://web.archive.org/web/20160812132028/http://www.pbs.org/weta/thewest/resources/archives/six/bighorn.htm The Battle of Little Bighorn:] An Eyewitness Account by the Lakota Chief Red Horse
** An [https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1881/05/07/98555099.pdf eyewitness account] by Tantanka Iyotake (Lakota Chief Sitting Bull), ''New York Times'' archive PDF.
** [http://digicoll.library.wisc.edu/cgi-bin/History/History-idx?type=goto&amp;id=History.Reno&amp;isize=M&amp;submit=Go+to+page&amp;page=1 Complete transcript] of the Reno Court of Inquiry
** [http://www.astonisher.com/archives/museum/index.html 100 Voices:] Sioux, Cheyenne, Arapaho, Crow, Arikara and American eyewitness accounts of the Battle of the Little Bighorn
* Lists of participants
** [http://www.friendslittlebighorn.com/Soldiers-Warriors.htm Friends Of The Little Bighorn Battlefield] — Battle information, including names of 7th Cavalry soldiers and warriors who fought in the battle.
** [https://web.archive.org/web/20050427062829/http://freepages.folklore.rootsweb.com/~pickensarchive/custer.html Muster Rolls of 7th U.S. Cavalry, June 25, 1876]
* [https://web.archive.org/web/20080110071723/http://www.cbhma.org/ Custer Battlefield Historical and Museum Association]
* [https://web.archive.org/web/20130514172105/http://library.uww.edu/special-collections/special-collections/hammer-collection Kenneth M. Hammer Collection on Custer and the Battle of the Little Bighorn] (Harold G. Andersen Library, University of Wisconsin-Whitewater)
* [http://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/1449 Charles Kuhlman collection on the Battle of the Little Big Horn, MSS 1401] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240913195509/https://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/1449 |date={{dat|2024|09|13||bez}} }} in the L. Tom Perry Special Collections, Harold B. Lee Library, Brigham Young University
* [http://video.pbs.org/video/2186572157 &quot;Custer's Last Stand&quot;] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130527131734/http://video.pbs.org/video/2186572157|date=May 27, 2013}} — An ''American Experience'' Documentary
* [http://www.amerisurv.com/PDF/TheAmericanSurveyor_Michelsen-VerdictAtLittleBighorn_October2009.pdf Verdict at the Little Bighorn] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170204170010/http://www.amerisurv.com/PDF/TheAmericanSurveyor_Michelsen-VerdictAtLittleBighorn_October2009.pdf|date=February 4, 2017}} — ''The American Surveyor'' (October 2009)
&lt;!--The following links appear to be useful as references, but are violations of [[wp:ELNO]] #1. Please remove them after they are no longer needed here.
* [http://www.equinenet.org/heroes/comanche.html Comanche:] A horse billed as the only survivor of the battle of the Little Big Horn --&gt;
* [https://books.google.com/books?id=9Hh0AAAAMAAJ&amp;q=Cyclorama%20 Cyclorama of Custer's Last Stand]

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

[[Kategorija:1876. gads]]
[[Kategorija:Indiāņu kari]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Siu]]</text>
      <sha1>digakgjvwi3j3fyj7js4v4ppvmqgks8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532074</id>
      <parentid>4531969</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:39:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>precīzāk</comment>
      <origin>4532074</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23987" sha1="s6kdea9arhxcocg299m7g212xtg1z34" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Mazās Bighornas kauja
| partof            = [[Lielais Siu karš|Lielā Siu kara]]
| image             = Custer Massacre At Big Horn, Montana June 25 1876.jpg
| caption           = 1899. gada hromolitogrāfija no ''Werner Company'' Akronā, Ohaio štatā, ar nosaukumu &quot;Kastera slaktiņš Bighornā, Montānā — 1876. gada 25. jūnijs&quot;.
| date              = 1876. gada 25.–26. jūnijs
| place             = netālu no Mazās Bighornas upes, Krou indiāņu rezervāts, Bighornas apgabals, [[Montāna]]
| coordinates       = {{Coord|45|33|54|N|107|25|44|W}}
| result            = Lakotu, Ziemeļu Šaienu un Arapaho cilšu indiāņu uzvara
| territory         = 
| combatant1        = {{plainlist|
* [[Attēls:Pine Ridge Flag Oglala Lakota Nation.gif|25px]] Lakotas indiāņi
* Dakota indiāņi
* Ziemeļu šaieni
* [[Attēls:Flag of Arapaho Nation.svg|25px]] Arapaho indiāņi
}}
| combatant2        = {{plainlist|
* {{USA}}
* [[Krou skauti]]
* [[Arikara skauti]]
}}
| commander1        = {{plainlist|
* [[Sēdošais Bizons]]
* [[Trakais Zirgs]]
* Žults
* Klibais baltais vīrs
* Divi mēneši
}}
| commander2        = {{plainlist|
* [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]] {{kritis kaujā}}
* Markuss Reno
* Frederiks Bentīns
* Mailss Keo {{kritis kaujā}}
* Džeimss Kelouns {{kritis kaujā}}
}}
| units1      = Līdzenuma cilšu konfederācija
| units2      = [[Attēls:7th Cavalry Regiment (USA).png|25px]] [[7. ASV Kavalērijas pulks]]
| strength1         = 1100–2500 karotāji
| strength2         = apmēram 700 kavalēristi un [[ASV Armijas indiāņu skauti|skauti]]
| casualties1       = 31–100 nogalināti
apmēram 160 ievainoti
10 ar karadarbību nesaistīti upuri
| casualties2       = 268 nogalināti
55 ievainoti (6 vēlāk no ievainojumiem miruši)
| map_type          = 
| map_relief        =
| map_size          = 
| image_size        = 290
}}
'''Mazā Bighornas kauja''' ({{val|en|Battle of the Little Bighorn}}), un ko parasti dēvē par '''Kastera pēdējo cīņu''' (''Custer's Last Stand''), bija bruņota sadursme starp apvienotajiem [[Lakoti|lakotu]] [[siu]], ziemeļu [[Šaieni|šaienu]] un [[arapaho]] cilšu spēkiem un [[ASV Armija|Amerikas Savienoto Valstu Armijas]] 7. kavalērijas pulku. Tā notika 1876. gada 25. un 26. jūnijā gar Mazo Bighornas upi Krou indiāņu rezervātā Montānas teritorijas dienvidaustrumos. Kauja, kurā ASV spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja 1876. gada Lielā Siu kara laikā.&lt;ref&gt;Kappler, Charles J (1904): ''Indian Affairs. Laws and Treaties''. Vol. 2. Washington, pp. 1008—1011.&lt;/ref&gt;

Lielākā daļa kauju Lielajā Siu karā, tostarp Mazā Bighornas kauja, notika zemēs, ko karā iesaistītās [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] ciltis bija atņēmuši citām ciltīm kopš 1851. gada.&lt;ref&gt;Ewers, John C.: &quot;Intertribal Warfare as a Precursor of Indian-White Warfare on the Northern Great Plains&quot;. ''Western Historical Quarterly'', Vol. 6, No. 4 (Oct. 1975), pp. 397—410 [408].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Stands In Timber, John and Margot Liberty (1972): ''Cheyenne Memories''. Lincoln and London. p. 170, note 13.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Calloway, Colin G.: &quot;The Inter-tribal Balance of Power on the Great Plains, 1760—1850&quot;, ''Journal of American Studies'', Vol. 16, No. 1 (April 1982), pp. 25—47 [46].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;White, Richard: &quot;The Winning of the West: The Expansion of the Western Sioux in the Eighteenth and Nineteenth Centuries&quot;, ''The Journal of American History'', Vo. 65, No. 2 (Sep. 1987), pp. 319—343 [342].&lt;/ref&gt; Lakotu indiāņi tur atradās bez vietējās [[Apsaroki|krou]] cilts piekrišanas, kurai bija līgums par šo teritoriju. Jau 1873. gadā krou vadonis Melnā kāja bija aicinājis ASV veikt militāras darbības pret iebrucējiem. Pastāvīgie lakotu iebrukumi līguma zemēs, kas piederēja mazākām ciltīm, bija tiešs rezultāts to pārvietošanai no [[Larami forts|Larami forta]] apkārtnes, kā arī reakcija uz balto iebrukumu [[Melnie kalni|Melnajos kalnos]], kurus lakoti uzskatīja par svētiem.&lt;ref&gt;Medicine Crow, Joseph (1992): ''From the Heart of the Crow Country: The Crow Indians' Own Stories''. New York. pp. 64—5, 84.&lt;/ref&gt; Šis iepriekš pastāvošais indiāņu konflikts nodrošināja noderīgu ķīli kolonizācijai un nodrošināja Amerikas Savienotu Valstu valdībai stingru aliansi ar arikari un krou cilšu pārstāvjiem Lakotu karu laikā.&lt;ref&gt;Calloway, Colin G.: &quot;The Inter-tribal Balance of Power on the Great Plains, 1760—1850&quot;. ''Journal of American Studies'', Vol. 16, No. 1 (April 1982), pp. 25—47 [46].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dunlay, Thomas W. (1982). ''Wolves for the Blue Soldiers: Indian Scouts and Auxiliaries with the United States Army, 1860—90''. Lincoln and London. pp. 112—114.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Medicine Crow, Joseph (1992): ''From the Heart of the Crow Country: The Crow Indians' Own Stories''. New York. p. xi.&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
Pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigām kolonisti pārcēlās uz kontinenta rietumiem, kas izraisīja karus ar tur dzīvojošajām [[siu]] ciltīm. Pēc kara ar dienvidiem, ASV karaspēks bija pārguris un tika sakauts cīņās ar indiāņiem, tādēļ 1868. gadā tika parakstīts līgums, kas slēdza ceļu, kas veda cauri indiāņu zemēm, un gar to uzceltie forti tika iznīcināti. Gatavojoties jaunam karam, 1876. gada februārī ASV ģenerāļu Alfrēda Terija un Džordža Kruka karaspēks atkal iebruka indiāņu zemēs.&lt;ref&gt;Gray, John S., Centennial Campaign The Sioux War of 1876, 1988, University of Oklahoma Press&lt;/ref&gt; Siu bija spiesti pamest savas zemes un atkāpties tālāk citu cilšu zemēs.

Jūnijā ģenerāļa Terija kolonna, virzoties gar [[Jeloustona (upe)|Jeloustonas upes]] dienvidu krastu, uzdūrās nesen pamestām ganībām. Sapulcinājis padomi, Terijs nolēma virzīties uz dienvidiem, kur bija devušies indiāņi, ar kājniekiem un artilēriju, vienlaikus sūtot kavalēriju uz Mazās Bighornas upes augšteci, lai bloķētu siu atkāpšanos. 22. jūnijā Kastera vadībā devās ceļā visas 12 7. kavalērijas pulka rotas, [[ASV Armijas indiāņu skauti|indiāņu izlūku]] vienība un 175 [[mūlis|mūļi]] ar 15 dienu pārtikas krājumiem. 24. jūnijā Kasters atklāja lielas indiāņu nometnes liecības un nolēma doties nakts gājienā, lai neļautu indiāņiem aizbēgt. Pulks ieradās vietā 25. jūnijā plkst. 2:00 un pēc tam ierīkoja nometni.

Plkst. 10:00 Kasters uzkāpa kalnā telts priekšā, no kurienes viņam bija skats uz ienaidnieka nometnes malu. Viņam tika paziņots, ka neliela indiāņu vienība ir uzbrukusi atpalikušajiem, un, lai saglabātu pārsteiguma elementu, Kasters nolēma uzbrukt tajā pašā dienā.&lt;ref&gt;Andrist, Ralph K., ''The Long Death: The Last Days of the Plains Indian'', Editorial Galaxia, 2001, p. 272.&lt;/ref&gt; Viņš sadalīja pulku trīs daļās: viņš pats vadīja rotu &quot;C&quot; (Toms Kasters), &quot;E&quot; (Eldžernons Smits), &quot;F&quot; (Džordžs Jeitss), &quot;I&quot; (Mailss Keo) un &quot;L&quot; (Džeimss Kelouns); Majors Reno saņēma &quot;A&quot;, &quot;G&quot; un &quot;M&quot;; kapteinim Bentīnam tika piešķirtas rotas &quot;D&quot;, &quot;H&quot; un &quot;K&quot;; ratu aizsardzībai uzņēmās rota &quot;B&quot; un karavīri no vairākām citām rotām kapteiņa Makdugala apvienotajā vadībā. Bentīnam tika pavēlēts nogriezties pa kreisi un izpētīt nelīdzeno reljefu, uzbrūkot atrastajiem indiāņiem; meklējamo prombūtnes laikā viņam bija jāpanāk galvenie spēki. Reno bija jāvirzās uz priekšu pa upes kreiso krastu, kur bija apmetušies indiāņi, bet pašam Kasteram — pa labo krastu.

== Kauja ==
[[Attēls:Custer.gif|thumb|7. kavalērijas pulka virzība A: Kasters B: Reno C: Bentīns D: Jeitss E: Veirs|left]]
25. jūnijā pulksten 15:00 Reno apturēja savu kolonnu dažus simtus metru no nometnes, pavēlot tai nokāpt no zirgiem un atklāt uguni.&lt;ref&gt;''Battle of the Little Bighorn Timeline,'' [http://www.seedwiki.com/wiki/lbha/timeline?wikiPageId=576395] based on time tables developed Gray, John S. ''Custer’s Last Campaign''.&lt;/ref&gt; Ienaidnieka parādīšanās [[Sēdošais Bizons|Sēdošā Bizona]] nometnē radīja apjukumu: sievietes satvēra savus bērnus un skrēja uz ziemeļiem, vīrieši pameta savus darbus, satvēra savus ieročus un metās ienaidnieka virzienā. Sastopoties ar daudzkārt pārāku spēku, Reno pavēlēja atkāpties uz koku birzi pie upes.&lt;ref&gt;''Perrett, Bryan.'' Last Stand: Famous Battles Against the Odds. London: Arms &amp; Armour, 1993; p. 8.&lt;/ref&gt;. [[Trakais Zirgs]] vadīja indiāņus uzbrukumā, un viņi apgāja no flangiem amerikāņu aizmugurē. Reno nolēma izlauzties līdz kalnam upes pretējā pusē (tagad saukts par Reno kalnu), un viņa rota atkāpšanās laikā cieta ievērojamus zaudējumus: 46 cilvēki tika nogalināti, un vēl aptuveni divi desmiti nespēja izlauzties līdz kalnam, slēpjoties krūmājos. Rotas ieņēma aizsardzības pozīcijas kalnā, un lielākā daļa indiāņu devās uz ziemeļiem, no kurienes bija dzirdamas arī kaujas skaņas. Kopš kaujas sākuma bija pagājušas apmēram četrdesmit piecas minūtes.
{{ārējie resursi|float=right|headerimage=[[Attēls:Chief Gall ca1880s.jpg|210px]] [[Gall (Native American leader)|Gall]]|video1=[https://www.youtube.com/watch?v=q2UzKRUgzJ0 C-SPAN Cities Tour – Billings: Battle of the Little Bighorn], 38:44, [[C-SPAN]]&lt;ref name=&quot;cspan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Battle of Little Bighorn|publisher=[[C-SPAN]]|date=September 12, 2013|url=https://www.c-span.org/video/?315349-1/battle-little-bighorn|access-date=May 24, 2017|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20170612134900/https://www.c-span.org/video/?315349-1%2Fbattle-little-bighorn|archive-date=June 12, 2017}}&lt;/ref&gt; Park Ranger Steve Adelson describes the battle on-site}}
Kasters, virzoties uz ziemeļiem, sasniedza Reno kalnu, kad Reno rota nokāpa no zirgiem, lai dotos uzbrukumā. Redzot indiāņu nometnes patieso lielumu, viņš nosūtīja kurjeru pie Makdugala ar norādījumiem ātri piegādāt munīciju. Rota turpināja ceļu gar upi, sasniedzot kalnu pretī nometnei (vēlāk pazīstamu kā Kelouna kalns), kur Kasters nolēma pāriet [[brasls|braslu]]. Tomēr ducis indiāņu jau bija šķērsojuši upi un atklājuši uguni ar šautenēm. Kasters, iespējams, baidoties no liela indiāņu slazda, pavēlēja atkāpties. Viņš nosūtīja taurētāju (tie armijā tika izmantoti arī kurjeru amatā) Mārtinu uz dienvidiem, lai atrastu un atvestu atpakaļ Bentīna rotas. Mārtins bija pēdējais amerikānis, kurš redzēja Kastera kolonnas karavīrus dzīvus.
[[Attēls:Edgar Samuel Paxson - Custer's Last Stand.jpg|thumb|Kastera pēdējā cīņa, autors Edgars Samuels Paksons|alt=Custer's Last Stand by Edgar Samuel Paxson]]
Bentīns kalnos neatrada nevienu indiāni un, pievienojoties apgādes ratiem, devās uz ziemeļiem, kad saņēma ziņojumus no pirmā kurjera un Mārtina. Paātrinot gaitu un atstājot ratus aiz muguras, viņa vienības šķērsoja Mazo Bighornu un ieraudzīja Reno karavīrus kāpjam kalnā, kurus vajāja gandrīz tūkstotis indiāņu. Pievienojies Reno kalnā, Reno, ņemot vērā savus smagos zaudējumus, lūdza Bentīnu palikt, kam viņš piekrita, izvietojot savas rotas. Indiāņi apņēma kalnu brīvā ielenkumā un nosūtīja galvenos spēkus uz ziemeļiem, no kurienes kaujas skaņas sāka sasniegt aplenktos. Pulksten 16:50 Kastera draugs, &quot;D&quot; rotas kapteinis Veirs, zaudēja drosmi un bez atļaujas atdalījās no savām pozīcijām un devās lejup pa straumi. Ratu karavāna sasniedza kalnu 20 minūtes vēlāk. Saņēmis munīciju, Bentīns vadīja &quot;H&quot;, &quot;K&quot; un &quot;M&quot; rotas sekojot Veiram. Sasniedzot Veira raga virsotni, karaspēks virs Kelounas kalna ieraudzīja šaujampulvera dūmu mākoni, no kura simtiem indiāņu steidzās tiem pretī, tad Bentīns ar kauju atkāpās uz Reno kalnu.

Pēc Mārtina aiziešanas Kastera tālāko rīcību nevar droši aprakstīt, lai gan indiāņu liecības un arheoloģiskās ekspedīcijas sniedz zināmu ieskatu tajā, kas notika tālāk. Tiek uzskatīts, ka Kasters atkal sadalīja savus spēkus: atstājot divas aizsardzības līnijas Kelouna kalnā, viņš devās izlūkošanas misijā uz ziemeļiem. Tur viņš ieraudzīja tūkstošiem indiāņu bēgļu, un Kasters, kurš sākumā vēlējās viņus sagūstīt, lai izdarītu spiedienu uz ienaidnieku, nolēma pagaidīt Bentīnu.

Kauja Kelouna kalnā, kurai bija raksturīgas sadursmes un neauglīgi uzbrukumi no abām pusēm, saņēma jaunu dzirksti, kad ieradās četru šaienu pašnāvnieku (Mazais viesulis, pārgrieztais vēders, Savilkta roka un Trokšņainā iešana) vienība. Viņi uzbruka amerikāņu līnijai un, lai gan visi tika nogalināti, deva saviem biedriem iespēju ar otro vilni ielauzties amerikāņu pozīcijās, pirms amerikāņiem bija laiks pārlādēt ieročus. Kapteinis Kelouns atvilka dažus karavīrus no citām pozīcijām uz kritisko punktu, kas ļāva indiāņiem, iedvesmojoties no pašnāvnieku uzbrukuma, ielauzties viņa rotas retinātajās rindās.

Ienaidnieka skaitliskais pārsvars tuvcīņā noveda pie Kelouna vienību iznīcināšanas. Daži izdzīvojušie uzkāpa kalna virsotnē, kur pēdējo aizsardzības līniju noturēja kapteiņa Keo &quot;I&quot; rota, kuras karavīri pēc dažām minūtēm tuvcīņas atkāpās uz ziemeļiem uz Kastera kalnu.

Kastera piecu rotu paliekas sapulcējās kalnā, kas vēlāk tika nosaukts viņa vārdā (pazīstams arī kā &quot;Kastera pēdējā pozīcija&quot;), pakļautas uzbrukumiem no divdesmit reizes lielāka karavīru skaita. Indiāņi atzīmēja nolemto vīru nepieredzēto drosmi, ko viņi nebija gaidījuši no baltajiem. &quot;E&quot; rotas karavīri mēģināja izlauzties cauri ielenkumam, bet tika pilnībā iznīcināti. Kastera kalna virsotnē amerikāņi individuāli saskārās ar tuvojošajiem indiāņiem tuvcīņā. Dažu minūšu laikā kalnā nebija palicis dzīvs vairs neviens amerikānis.&lt;ref&gt;''Miller, David Humphreys.'' Custer’s Fall, Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press, 1985, pg 158&lt;/ref&gt;

No visiem 7. kavalērijas piecu rotu pēdējās cīņas dalībniekiem izdzīvoja tikai Komančs — Keo zirgs, kas vēlāk kļuva arī par pulka talismanu. Ienaidnieku ķermeņu skalpēšana, kas bija sākusies jau kaujas laikā, pēc sakāves nodarbināja visus indiāņu karotājus. Daudzi ķermeņi tika sagraizīti arī ar nažiem, un viņu iekšas un dzimumorgāni tika izrauti.
[[Attēls:ComancheeCuster-GrabillLR.jpg|thumb|Zirgs ''Komančs'' 1887. gadā]]
Blakus Kastera ķermenim, kurš bija guvis divas šautas brūces, tika atrastas 17 izlietotas patronas no viņa Remingtona ieroča. Kasteram skalpēšana netika veikta, jo neviens nevēlējās atzīties viņa nogalināšanā savas drošības labad — 17. jūlijā indiāņu vajāšana beidzās ar šaienu karotāja Dzeltenie mati nāvi, kuru nogalināja un noskalpēja slavenais izlūks [[Bizonu Bills]] ar saucienu: &quot;Pirmais skalps par Kasteru!&quot;

Vēlāk karotājs Lietus Sejā pastāstīja par savu Kastera slepkavību, taču pat indiāņi domāja, ka viņš iedomas pasniedz kā realitāti: Lietus Sejā iepriekš bija publiski apvainojis Kasters.

Pēc Kastera sagrāves indiāņu galvenie spēki devās uz dienvidiem uz Reno kalnu. Reno un Bentīna rotas nestāvēja dīkā — viņi raka [[tranšeja]]s ar bļodām un nažiem. Pašnāvnieku neesamība nedeva indiāņiem iespēju veikt izšķirošu uzbrukumu, un viņi aprobežojās ar šaušanu no šautenēm un lokiem, kas bija efektīvāki bultu paraboliskās trajektorijas dēļ.

7 rotas ieņēma apļveida aizsardzību, ciešot slāpes — gājieni uz upi pēc ūdens bija neveiksmīgi. Informācijas trūkums par Kastera vienību radīja versijas par viņa likteni, virsnieki uzskatīja, ka viņš atkāpās uz ziemeļiem pie ģenerāļa Terija. Viņi atcerējās Vašitas kauju, kad Kasters &quot;aizmirsa&quot; majora Eliota vienību, ko šaieni bija pilnībā noslaktējuši. Arī tad karavīri jutās pamesti.

Naktī 17 cilvēki ielauzās uz kalnu, dienas laikā nespējot atkāpties no krūmiem. 26. jūnija rītā indiāņu uzbrukumi turpinājās. Bentīns, rotas &quot;H&quot; priekšgalā, veica reidu uz dienvidiem pret indiāņiem, kas bija pārāk cieši nocietinājušies tuvumā. Aplenkto slāpes tikai pieauga, un visbeidzot 17 brīvprātīgie pieteicās doties pēc ūdens, ko viņi arī izdarīja: četri ar šautenēm (visi vācieši) piesedza pārējos, kuri piepildīja savus traukus ar upes ūdeni.

Uzzinājis, ka Terija kājnieki tuvojas no ziemeļiem, Sēdošais Bizons pavēlēja atkāpties saviem cīnītājiem. Reno kalna kauju laikā amerikāņu pulks zaudēja vēl 6 kritušos vīrus un 48 ievainotos.

== Kaujas sekas ==
27. jūnijā Terija kājnieki ieradās kaujas vietā, uzmanīgi pārvietojoties pēc izdzīvojušo izlūku brīdinājumiem. Ziņas par Kastera sakāvi ātri izplatījās prērijās, un dažas indiāņu ciltis pameta savas rezervācijas, lai pievienotos Sēdošā Bizona armijai. Pārējo 1876. un visu 1877. gadu amerikāņi pavadīja, dzenoties pakaļ indiāņiem, no kuriem lielākā daļa galu galā tika sagūstīti. Karš beidzās ar ASV uzvaru, un visi indiāņi tika spiesti apmesties rezervātos.

Kastera sakāve izraisīja milzīgu rezonansi ASV, ko eiropieši maz saprata kaujas vietējā mēroga dēļ. Sabiedrība pieprasīja sodīt vainīgos. Tika izvirzītas daudzas hipotēzes, no kurām lielāko daļu var atspēkot. Piemēram, Kasters tika apsūdzēts spēku šķelšanā, taču viņš to jau iepriekš bija veiksmīgi izmantojis.

Paļaujoties uz indiāņu nespēju aizstāvēties, Kasters tiek apsūdzēts par veltīgu atteikšanos šķērsot upi pie Kelouna kalna, pēc kā viņš būtu varējis šķērsot indiāņu apmetni. Tāpat tiek aizmirsts, ka kādā brīdī divsimt karavīriem būtu nācies stāties pretī Reno kalnā izvietotās indiāņu galvenās vienības uzbrukumam.

Kastera agresīvā stila cienītāji apsūdzēja Reno un Bentīnu par kavēšanos un pat gļēvulībā. Bet, kad Bentīns sasniedza Veirpointu, piecu rotu paliekas jau bija sagrautas, un uzbrukums pirms piegādes ratu ierašanās, tas ir, bez munīcijas, varēja novest pie vēl postošāka kaujas iznākuma. Vienīgais neapstrīdamais fakts ir tas, ka Kasters neievēroja pavēli &quot;bloķēt atkāpšanās ceļu&quot;, bet nolēma uzbrukt tūkstošiem indiāņu, negaidot galveno spēku ierašanos.
[[Attēls:Little Bighorn memorial obelisk.jpg|thumb|Obelisks ASV karavīru pārapbedīšanas vietā]]
Mūsdienās kaujas vietā ir uzcelts memoriāls. Kritušie Kastera kolonnas karavīri Amerikas Savienotajās Valstīs tiek uzskatīti par varoņiem. Par kauju ir sarakstītas daudzas grāmatas, iestudētas daudzas lugas un uzņemtas daudzas filmas.


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/3650 Account of Custer's fight on Little Bighorn, MSS SC 860] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240818012748/https://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/3650 |date={{dat|2024|08|18||bez}} }} at L. Tom Perry Special Collections, Harold B. Lee Library, [[Brigham Young University]]
* [https://web.archive.org/web/20180704113147/http://www.custermuseum.org/ Custer Battlefield Museum, Garryowen, Montana]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112519013/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part III.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112752414/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part IV. Indians.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112632373/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part V.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112687093/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part VI.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112744393/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part VII. Custer's Last Stand.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/12445642425/sizes/o/in/photostream/ Map of Indian battles and skirmishes after the Battle of Little Bighorn. 1876—1881.]
* Battle field related
** [https://www.nps.gov/libi/index.htm Little Bighorn Battlefield National Monument]
** [http://www.friendslittlebighorn.com/ Friends of the Little Bighorn Battlefield]
* Portals
** [http://www.lbha.org/ The Little Big Horn Associates] — includes a bibliography and articles, as well as many general and commercial links
** [http://www.custerwest.org/ custerwest.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070107230811/http://www.custerwest.org/ |date={{dat|2007|01|07||bez}} }} — site for traditional scholarship with sources and videos
* First-person accounts
** [https://web.archive.org/web/20160812132028/http://www.pbs.org/weta/thewest/resources/archives/six/bighorn.htm The Battle of Little Bighorn:] An Eyewitness Account by the Lakota Chief Red Horse
** An [https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1881/05/07/98555099.pdf eyewitness account] by Tantanka Iyotake (Lakota Chief Sitting Bull), ''New York Times'' archive PDF.
** [http://digicoll.library.wisc.edu/cgi-bin/History/History-idx?type=goto&amp;id=History.Reno&amp;isize=M&amp;submit=Go+to+page&amp;page=1 Complete transcript] of the Reno Court of Inquiry
** [http://www.astonisher.com/archives/museum/index.html 100 Voices:] Sioux, Cheyenne, Arapaho, Crow, Arikara and American eyewitness accounts of the Battle of the Little Bighorn
* Lists of participants
** [http://www.friendslittlebighorn.com/Soldiers-Warriors.htm Friends Of The Little Bighorn Battlefield] — Battle information, including names of 7th Cavalry soldiers and warriors who fought in the battle.
** [https://web.archive.org/web/20050427062829/http://freepages.folklore.rootsweb.com/~pickensarchive/custer.html Muster Rolls of 7th U.S. Cavalry, June 25, 1876]
* [https://web.archive.org/web/20080110071723/http://www.cbhma.org/ Custer Battlefield Historical and Museum Association]
* [https://web.archive.org/web/20130514172105/http://library.uww.edu/special-collections/special-collections/hammer-collection Kenneth M. Hammer Collection on Custer and the Battle of the Little Bighorn] (Harold G. Andersen Library, University of Wisconsin-Whitewater)
* [http://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/1449 Charles Kuhlman collection on the Battle of the Little Big Horn, MSS 1401] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240913195509/https://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/1449 |date={{dat|2024|09|13||bez}} }} in the L. Tom Perry Special Collections, Harold B. Lee Library, Brigham Young University
* [http://video.pbs.org/video/2186572157 &quot;Custer's Last Stand&quot;] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130527131734/http://video.pbs.org/video/2186572157|date=May 27, 2013}} — An ''American Experience'' Documentary
* [http://www.amerisurv.com/PDF/TheAmericanSurveyor_Michelsen-VerdictAtLittleBighorn_October2009.pdf Verdict at the Little Bighorn] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170204170010/http://www.amerisurv.com/PDF/TheAmericanSurveyor_Michelsen-VerdictAtLittleBighorn_October2009.pdf|date=February 4, 2017}} — ''The American Surveyor'' (October 2009)
&lt;!--The following links appear to be useful as references, but are violations of [[wp:ELNO]] #1. Please remove them after they are no longer needed here.
* [http://www.equinenet.org/heroes/comanche.html Comanche:] A horse billed as the only survivor of the battle of the Little Big Horn --&gt;
* [https://books.google.com/books?id=9Hh0AAAAMAAJ&amp;q=Cyclorama%20 Cyclorama of Custer's Last Stand]

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

[[Kategorija:1876. gads]]
[[Kategorija:Indiāņu kari]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Siu]]</text>
      <sha1>s6kdea9arhxcocg299m7g212xtg1z34</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532110</id>
      <parentid>4532074</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:52:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532110</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23985" sha1="of00n82zvvnw28nhlljjhzjb4tc21ry" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Mazās Bighornas kauja
| partof            = [[Lielais Siu karš|Lielā Siu kara]]
| image             = Custer Massacre At Big Horn, Montana June 25 1876.jpg
| caption           = 1899. gada hromolitogrāfija no ''Werner Company'' Akronā, Ohaio štatā, ar nosaukumu &quot;Kastera slaktiņš Bighornā, Montānā — 1876. gada 25. jūnijs&quot;.
| date              = 1876. gada 25.–26. jūnijs
| place             = netālu no Mazās Bighornas upes, Krou indiāņu rezervāts, Bighornas apgabals, [[Montāna]]
| coordinates       = {{Coord|45|33|54|N|107|25|44|W}}
| result            = Lakotu, Ziemeļu Šaienu un Arapaho cilšu indiāņu uzvara
| territory         = 
| combatant1        = {{plainlist|
* [[Attēls:Pine Ridge Flag Oglala Lakota Nation.gif|25px]] Lakotas indiāņi
* Dakota indiāņi
* Ziemeļu šaieni
* [[Attēls:Flag of Arapaho Nation.svg|25px]] Arapaho indiāņi
}}
| combatant2        = {{plainlist|
* {{USA}}
* [[Krou skauti]]
* [[Arikara skauti]]
}}
| commander1        = {{plainlist|
* [[Sēdošais Bizons]]
* [[Trakais Zirgs]]
* Žults
* Klibais baltais vīrs
* Divi mēneši
}}
| commander2        = {{plainlist|
* [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]] {{kritis kaujā}}
* Markuss Reno
* Frederiks Bentīns
* Mailss Keo {{kritis kaujā}}
* Džeimss Kelouns {{kritis kaujā}}
}}
| units1      = Līdzenuma cilšu konfederācija
| units2      = [[Attēls:7th Cavalry Regiment (USA).png|25px]] [[7. ASV Kavalērijas pulks]]
| strength1         = 1100–2500 karotāji
| strength2         = apmēram 700 kavalēristi un [[ASV Armijas indiāņu skauti|skauti]]
| casualties1       = 31–100 nogalināti
apmēram 160 ievainoti
10 ar karadarbību nesaistīti upuri
| casualties2       = 268 nogalināti
55 ievainoti (6 vēlāk no ievainojumiem miruši)
| map_type          = 
| map_relief        =
| map_size          = 
| image_size        = 290
}}
'''Mazās Bighornas kauja''' ({{val|en|Battle of the Little Bighorn}}), ko parasti dēvē par '''Kastera pēdējo cīņu''' (''Custer's Last Stand''), bija bruņota sadursme starp apvienotajiem [[Lakoti|lakotu]] [[siu]], ziemeļu [[Šaieni|šaienu]] un [[arapaho]] cilšu spēkiem un [[ASV Armija|Amerikas Savienoto Valstu Armijas]] 7. kavalērijas pulku. Tā notika 1876. gada 25. un 26. jūnijā gar Mazo Bighornas upi Krou indiāņu rezervātā Montānas teritorijas dienvidaustrumos. Kauja, kurā ASV spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja 1876. gada Lielā Siu kara laikā.&lt;ref&gt;Kappler, Charles J (1904): ''Indian Affairs. Laws and Treaties''. Vol. 2. Washington, pp. 1008—1011.&lt;/ref&gt;

Lielākā daļa kauju Lielajā Siu karā, tostarp Mazās Bighornas kauja, notika zemēs, ko karā iesaistītās [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] ciltis bija atņēmuši citām ciltīm kopš 1851. gada.&lt;ref&gt;Ewers, John C.: &quot;Intertribal Warfare as a Precursor of Indian-White Warfare on the Northern Great Plains&quot;. ''Western Historical Quarterly'', Vol. 6, No. 4 (Oct. 1975), pp. 397—410 [408].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Stands In Timber, John and Margot Liberty (1972): ''Cheyenne Memories''. Lincoln and London. p. 170, note 13.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Calloway, Colin G.: &quot;The Inter-tribal Balance of Power on the Great Plains, 1760—1850&quot;, ''Journal of American Studies'', Vol. 16, No. 1 (April 1982), pp. 25—47 [46].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;White, Richard: &quot;The Winning of the West: The Expansion of the Western Sioux in the Eighteenth and Nineteenth Centuries&quot;, ''The Journal of American History'', Vo. 65, No. 2 (Sep. 1987), pp. 319—343 [342].&lt;/ref&gt; Lakotu indiāņi tur atradās bez vietējās [[Apsaroki|krou]] cilts piekrišanas, kurai bija līgums par šo teritoriju. Jau 1873. gadā krou vadonis Melnā kāja bija aicinājis ASV veikt militāras darbības pret iebrucējiem. Pastāvīgie lakotu iebrukumi līguma zemēs, kas piederēja mazākām ciltīm, bija tiešs rezultāts to pārvietošanai no [[Larami forts|Larami forta]] apkārtnes, kā arī reakcija uz balto iebrukumu [[Melnie kalni|Melnajos kalnos]], kurus lakoti uzskatīja par svētiem.&lt;ref&gt;Medicine Crow, Joseph (1992): ''From the Heart of the Crow Country: The Crow Indians' Own Stories''. New York. pp. 64—5, 84.&lt;/ref&gt; Šis iepriekš pastāvošais indiāņu konflikts nodrošināja noderīgu ķīli kolonizācijai un nodrošināja Amerikas Savienotu Valstu valdībai stingru aliansi ar arikari un krou cilšu pārstāvjiem Lakotu karu laikā.&lt;ref&gt;Calloway, Colin G.: &quot;The Inter-tribal Balance of Power on the Great Plains, 1760—1850&quot;. ''Journal of American Studies'', Vol. 16, No. 1 (April 1982), pp. 25—47 [46].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dunlay, Thomas W. (1982). ''Wolves for the Blue Soldiers: Indian Scouts and Auxiliaries with the United States Army, 1860—90''. Lincoln and London. pp. 112—114.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Medicine Crow, Joseph (1992): ''From the Heart of the Crow Country: The Crow Indians' Own Stories''. New York. p. xi.&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
Pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigām kolonisti pārcēlās uz kontinenta rietumiem, kas izraisīja karus ar tur dzīvojošajām [[siu]] ciltīm. Pēc kara ar dienvidiem ASV karaspēks bija pārguris un tika sakauts cīņās ar indiāņiem, tādēļ 1868. gadā tika parakstīts līgums, kas slēdza ceļu, kas veda cauri indiāņu zemēm, un gar to uzceltie forti tika iznīcināti. Gatavojoties jaunam karam, 1876. gada februārī ASV ģenerāļu Alfrēda Terija un Džordža Kruka karaspēks atkal iebruka indiāņu zemēs.&lt;ref&gt;Gray, John S., Centennial Campaign The Sioux War of 1876, 1988, University of Oklahoma Press&lt;/ref&gt; Siu bija spiesti pamest savas zemes un atkāpties tālāk citu cilšu zemēs.

Jūnijā ģenerāļa Terija kolonna, virzoties gar [[Jeloustona (upe)|Jeloustonas upes]] dienvidu krastu, uzdūrās nesen pamestām ganībām. Sapulcinājis padomi, Terijs nolēma virzīties uz dienvidiem, kur bija devušies indiāņi, ar kājniekiem un artilēriju, vienlaikus sūtot kavalēriju uz Mazās Bighornas upes augšteci, lai bloķētu siu atkāpšanos. 22. jūnijā Kastera vadībā devās ceļā visas 12 7. kavalērijas pulka rotas, [[ASV Armijas indiāņu skauti|indiāņu izlūku]] vienība un 175 [[mūlis|mūļi]] ar 15 dienu pārtikas krājumiem. 24. jūnijā Kasters atklāja lielas indiāņu nometnes liecības un nolēma doties nakts gājienā, lai neļautu indiāņiem aizbēgt. Pulks ieradās vietā 25. jūnijā plkst. 2:00 un pēc tam ierīkoja nometni.

Plkst. 10:00 Kasters uzkāpa kalnā telts priekšā, no kurienes viņam bija skats uz ienaidnieka nometnes malu. Viņam tika paziņots, ka neliela indiāņu vienība ir uzbrukusi atpalikušajiem, un, lai saglabātu pārsteiguma elementu, Kasters nolēma uzbrukt tajā pašā dienā.&lt;ref&gt;Andrist, Ralph K., ''The Long Death: The Last Days of the Plains Indian'', Editorial Galaxia, 2001, p. 272.&lt;/ref&gt; Viņš sadalīja pulku trīs daļās: viņš pats vadīja rotu &quot;C&quot; (Toms Kasters), &quot;E&quot; (Eldžernons Smits), &quot;F&quot; (Džordžs Jeitss), &quot;I&quot; (Mailss Keo) un &quot;L&quot; (Džeimss Kelouns); Majors Reno saņēma &quot;A&quot;, &quot;G&quot; un &quot;M&quot;; kapteinim Bentīnam tika piešķirtas rotas &quot;D&quot;, &quot;H&quot; un &quot;K&quot;; ratu aizsardzībai uzņēmās rota &quot;B&quot; un karavīri no vairākām citām rotām kapteiņa Makdugala apvienotajā vadībā. Bentīnam tika pavēlēts nogriezties pa kreisi un izpētīt nelīdzeno reljefu, uzbrūkot atrastajiem indiāņiem; meklējamo prombūtnes laikā viņam bija jāpanāk galvenie spēki. Reno bija jāvirzās uz priekšu pa upes kreiso krastu, kur bija apmetušies indiāņi, bet pašam Kasteram — pa labo krastu.

== Kauja ==
[[Attēls:Custer.gif|thumb|7. kavalērijas pulka virzība A: Kasters B: Reno C: Bentīns D: Jeitss E: Veirs|left]]
25. jūnijā pulksten 15:00 Reno apturēja savu kolonnu dažus simtus metru no nometnes, pavēlot tai nokāpt no zirgiem un atklāt uguni.&lt;ref&gt;''Battle of the Little Bighorn Timeline,'' [http://www.seedwiki.com/wiki/lbha/timeline?wikiPageId=576395] based on time tables developed Gray, John S. ''Custer’s Last Campaign''.&lt;/ref&gt; Ienaidnieka parādīšanās [[Sēdošais Bizons|Sēdošā Bizona]] nometnē radīja apjukumu: sievietes satvēra savus bērnus un skrēja uz ziemeļiem, vīrieši pameta savus darbus, satvēra savus ieročus un metās ienaidnieka virzienā. Sastopoties ar daudzkārt pārāku spēku, Reno pavēlēja atkāpties uz koku birzi pie upes.&lt;ref&gt;''Perrett, Bryan.'' Last Stand: Famous Battles Against the Odds. London: Arms &amp; Armour, 1993; p. 8.&lt;/ref&gt;. [[Trakais Zirgs]] vadīja indiāņus uzbrukumā, un viņi apgāja no flangiem amerikāņu aizmugurē. Reno nolēma izlauzties līdz kalnam upes pretējā pusē (tagad saukts par Reno kalnu), un viņa rota atkāpšanās laikā cieta ievērojamus zaudējumus: 46 cilvēki tika nogalināti, un vēl aptuveni divi desmiti nespēja izlauzties līdz kalnam, slēpjoties krūmājos. Rotas ieņēma aizsardzības pozīcijas kalnā, un lielākā daļa indiāņu devās uz ziemeļiem, no kurienes bija dzirdamas arī kaujas skaņas. Kopš kaujas sākuma bija pagājušas apmēram četrdesmit piecas minūtes.
{{ārējie resursi|float=right|headerimage=[[Attēls:Chief Gall ca1880s.jpg|210px]] [[Gall (Native American leader)|Gall]]|video1=[https://www.youtube.com/watch?v=q2UzKRUgzJ0 C-SPAN Cities Tour – Billings: Battle of the Little Bighorn], 38:44, [[C-SPAN]]&lt;ref name=&quot;cspan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Battle of Little Bighorn|publisher=[[C-SPAN]]|date=September 12, 2013|url=https://www.c-span.org/video/?315349-1/battle-little-bighorn|access-date=May 24, 2017|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20170612134900/https://www.c-span.org/video/?315349-1%2Fbattle-little-bighorn|archive-date=June 12, 2017}}&lt;/ref&gt; Park Ranger Steve Adelson describes the battle on-site}}
Kasters, virzoties uz ziemeļiem, sasniedza Reno kalnu, kad Reno rota nokāpa no zirgiem, lai dotos uzbrukumā. Redzot indiāņu nometnes patieso lielumu, viņš nosūtīja kurjeru pie Makdugala ar norādījumiem ātri piegādāt munīciju. Rota turpināja ceļu gar upi, sasniedzot kalnu pretī nometnei (vēlāk pazīstamu kā Kelouna kalns), kur Kasters nolēma pāriet [[brasls|braslu]]. Tomēr ducis indiāņu jau bija šķērsojuši upi un atklājuši uguni ar šautenēm. Kasters, iespējams, baidoties no liela indiāņu slazda, pavēlēja atkāpties. Viņš nosūtīja taurētāju (tie armijā tika izmantoti arī kurjeru amatā) Mārtinu uz dienvidiem, lai atrastu un atvestu atpakaļ Bentīna rotas. Mārtins bija pēdējais amerikānis, kurš redzēja Kastera kolonnas karavīrus dzīvus.
[[Attēls:Edgar Samuel Paxson - Custer's Last Stand.jpg|thumb|Kastera pēdējā cīņa, autors Edgars Samuels Paksons|alt=Custer's Last Stand by Edgar Samuel Paxson]]
Bentīns kalnos neatrada nevienu indiāni un, pievienojoties apgādes ratiem, devās uz ziemeļiem, kad saņēma ziņojumus no pirmā kurjera un Mārtina. Paātrinot gaitu un atstājot ratus aiz muguras, viņa vienības šķērsoja Mazo Bighornu un ieraudzīja Reno karavīrus kāpjam kalnā, kurus vajāja gandrīz tūkstotis indiāņu. Pievienojies Reno kalnā, Reno, ņemot vērā savus smagos zaudējumus, lūdza Bentīnu palikt, kam viņš piekrita, izvietojot savas rotas. Indiāņi apņēma kalnu brīvā ielenkumā un nosūtīja galvenos spēkus uz ziemeļiem, no kurienes kaujas skaņas sāka sasniegt aplenktos. Pulksten 16:50 Kastera draugs, &quot;D&quot; rotas kapteinis Veirs, zaudēja drosmi un bez atļaujas atdalījās no savām pozīcijām un devās lejup pa straumi. Ratu karavāna sasniedza kalnu 20 minūtes vēlāk. Saņēmis munīciju, Bentīns vadīja &quot;H&quot;, &quot;K&quot; un &quot;M&quot; rotas sekojot Veiram. Sasniedzot Veira raga virsotni, karaspēks virs Kelounas kalna ieraudzīja šaujampulvera dūmu mākoni, no kura simtiem indiāņu steidzās tiem pretī, tad Bentīns ar kauju atkāpās uz Reno kalnu.

Pēc Mārtina aiziešanas Kastera tālāko rīcību nevar droši aprakstīt, lai gan indiāņu liecības un arheoloģiskās ekspedīcijas sniedz zināmu ieskatu tajā, kas notika tālāk. Tiek uzskatīts, ka Kasters atkal sadalīja savus spēkus: atstājot divas aizsardzības līnijas Kelouna kalnā, viņš devās izlūkošanas misijā uz ziemeļiem. Tur viņš ieraudzīja tūkstošiem indiāņu bēgļu, un Kasters, kurš sākumā vēlējās viņus sagūstīt, lai izdarītu spiedienu uz ienaidnieku, nolēma pagaidīt Bentīnu.

Kauja Kelouna kalnā, kurai bija raksturīgas sadursmes un neauglīgi uzbrukumi no abām pusēm, saņēma jaunu dzirksti, kad ieradās četru šaienu pašnāvnieku (Mazais viesulis, pārgrieztais vēders, Savilkta roka un Trokšņainā iešana) vienība. Viņi uzbruka amerikāņu līnijai un, lai gan visi tika nogalināti, deva saviem biedriem iespēju ar otro vilni ielauzties amerikāņu pozīcijās, pirms amerikāņiem bija laiks pārlādēt ieročus. Kapteinis Kelouns atvilka dažus karavīrus no citām pozīcijām uz kritisko punktu, kas ļāva indiāņiem, iedvesmojoties no pašnāvnieku uzbrukuma, ielauzties viņa rotas retinātajās rindās.

Ienaidnieka skaitliskais pārsvars tuvcīņā noveda pie Kelouna vienību iznīcināšanas. Daži izdzīvojušie uzkāpa kalna virsotnē, kur pēdējo aizsardzības līniju noturēja kapteiņa Keo &quot;I&quot; rota, kuras karavīri pēc dažām minūtēm tuvcīņas atkāpās uz ziemeļiem uz Kastera kalnu.

Kastera piecu rotu paliekas sapulcējās kalnā, kas vēlāk tika nosaukts viņa vārdā (pazīstams arī kā &quot;Kastera pēdējā pozīcija&quot;), pakļautas uzbrukumiem no divdesmit reizes lielāka karavīru skaita. Indiāņi atzīmēja nolemto vīru nepieredzēto drosmi, ko viņi nebija gaidījuši no baltajiem. &quot;E&quot; rotas karavīri mēģināja izlauzties cauri ielenkumam, bet tika pilnībā iznīcināti. Kastera kalna virsotnē amerikāņi individuāli saskārās ar tuvojošajiem indiāņiem tuvcīņā. Dažu minūšu laikā kalnā nebija palicis dzīvs vairs neviens amerikānis.&lt;ref&gt;''Miller, David Humphreys.'' Custer’s Fall, Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press, 1985, pg 158&lt;/ref&gt;

No visiem 7. kavalērijas piecu rotu pēdējās cīņas dalībniekiem izdzīvoja tikai Komančs — Keo zirgs, kas vēlāk kļuva arī par pulka talismanu. Ienaidnieku ķermeņu skalpēšana, kas bija sākusies jau kaujas laikā, pēc sakāves nodarbināja visus indiāņu karotājus. Daudzi ķermeņi tika sagraizīti arī ar nažiem, un viņu iekšas un dzimumorgāni tika izrauti.
[[Attēls:ComancheeCuster-GrabillLR.jpg|thumb|Zirgs ''Komančs'' 1887. gadā]]
Blakus Kastera ķermenim, kurš bija guvis divas šautas brūces, tika atrastas 17 izlietotas patronas no viņa Remingtona ieroča. Kasteram skalpēšana netika veikta, jo neviens nevēlējās atzīties viņa nogalināšanā savas drošības labad — 17. jūlijā indiāņu vajāšana beidzās ar šaienu karotāja Dzeltenie mati nāvi, kuru nogalināja un noskalpēja slavenais izlūks [[Bizonu Bills]] ar saucienu: &quot;Pirmais skalps par Kasteru!&quot;

Vēlāk karotājs Lietus Sejā pastāstīja par savu Kastera slepkavību, taču pat indiāņi domāja, ka viņš iedomas pasniedz kā realitāti: Lietus Sejā iepriekš bija publiski apvainojis Kasters.

Pēc Kastera sagrāves indiāņu galvenie spēki devās uz dienvidiem uz Reno kalnu. Reno un Bentīna rotas nestāvēja dīkā — viņi raka [[tranšeja]]s ar bļodām un nažiem. Pašnāvnieku neesamība nedeva indiāņiem iespēju veikt izšķirošu uzbrukumu, un viņi aprobežojās ar šaušanu no šautenēm un lokiem, kas bija efektīvāki bultu paraboliskās trajektorijas dēļ.

7 rotas ieņēma apļveida aizsardzību, ciešot slāpes — gājieni uz upi pēc ūdens bija neveiksmīgi. Informācijas trūkums par Kastera vienību radīja versijas par viņa likteni, virsnieki uzskatīja, ka viņš atkāpās uz ziemeļiem pie ģenerāļa Terija. Viņi atcerējās Vašitas kauju, kad Kasters &quot;aizmirsa&quot; majora Eliota vienību, ko šaieni bija pilnībā noslaktējuši. Arī tad karavīri jutās pamesti.

Naktī 17 cilvēki ielauzās uz kalnu, dienas laikā nespējot atkāpties no krūmiem. 26. jūnija rītā indiāņu uzbrukumi turpinājās. Bentīns, rotas &quot;H&quot; priekšgalā, veica reidu uz dienvidiem pret indiāņiem, kas bija pārāk cieši nocietinājušies tuvumā. Aplenkto slāpes tikai pieauga, un visbeidzot 17 brīvprātīgie pieteicās doties pēc ūdens, ko viņi arī izdarīja: četri ar šautenēm (visi vācieši) piesedza pārējos, kuri piepildīja savus traukus ar upes ūdeni.

Uzzinājis, ka Terija kājnieki tuvojas no ziemeļiem, Sēdošais Bizons pavēlēja atkāpties saviem cīnītājiem. Reno kalna kauju laikā amerikāņu pulks zaudēja vēl 6 kritušos vīrus un 48 ievainotos.

== Kaujas sekas ==
27. jūnijā Terija kājnieki ieradās kaujas vietā, uzmanīgi pārvietojoties pēc izdzīvojušo izlūku brīdinājumiem. Ziņas par Kastera sakāvi ātri izplatījās prērijās, un dažas indiāņu ciltis pameta savas rezervācijas, lai pievienotos Sēdošā Bizona armijai. Pārējo 1876. un visu 1877. gadu amerikāņi pavadīja, dzenoties pakaļ indiāņiem, no kuriem lielākā daļa galu galā tika sagūstīti. Karš beidzās ar ASV uzvaru, un visi indiāņi tika spiesti apmesties rezervātos.

Kastera sakāve izraisīja milzīgu rezonansi ASV, ko eiropieši maz saprata kaujas vietējā mēroga dēļ. Sabiedrība pieprasīja sodīt vainīgos. Tika izvirzītas daudzas hipotēzes, no kurām lielāko daļu var atspēkot. Piemēram, Kasters tika apsūdzēts spēku šķelšanā, taču viņš to jau iepriekš bija veiksmīgi izmantojis.

Paļaujoties uz indiāņu nespēju aizstāvēties, Kasters tiek apsūdzēts par veltīgu atteikšanos šķērsot upi pie Kelouna kalna, pēc kā viņš būtu varējis šķērsot indiāņu apmetni. Tāpat tiek aizmirsts, ka kādā brīdī divsimt karavīriem būtu nācies stāties pretī Reno kalnā izvietotās indiāņu galvenās vienības uzbrukumam.

Kastera agresīvā stila cienītāji apsūdzēja Reno un Bentīnu par kavēšanos un pat gļēvulībā. Bet, kad Bentīns sasniedza Veirpointu, piecu rotu paliekas jau bija sagrautas, un uzbrukums pirms piegādes ratu ierašanās, tas ir, bez munīcijas, varēja novest pie vēl postošāka kaujas iznākuma. Vienīgais neapstrīdamais fakts ir tas, ka Kasters neievēroja pavēli &quot;bloķēt atkāpšanās ceļu&quot;, bet nolēma uzbrukt tūkstošiem indiāņu, negaidot galveno spēku ierašanos.
[[Attēls:Little Bighorn memorial obelisk.jpg|thumb|Obelisks ASV karavīru pārapbedīšanas vietā]]
Mūsdienās kaujas vietā ir uzcelts memoriāls. Kritušie Kastera kolonnas karavīri Amerikas Savienotajās Valstīs tiek uzskatīti par varoņiem. Par kauju ir sarakstītas daudzas grāmatas, iestudētas daudzas lugas un uzņemtas daudzas filmas.


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/3650 Account of Custer's fight on Little Bighorn, MSS SC 860] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240818012748/https://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/3650 |date={{dat|2024|08|18||bez}} }} at L. Tom Perry Special Collections, Harold B. Lee Library, [[Brigham Young University]]
* [https://web.archive.org/web/20180704113147/http://www.custermuseum.org/ Custer Battlefield Museum, Garryowen, Montana]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112519013/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part III.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112752414/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part IV. Indians.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112632373/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part V.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112687093/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part VI.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112744393/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part VII. Custer's Last Stand.]
* [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/12445642425/sizes/o/in/photostream/ Map of Indian battles and skirmishes after the Battle of Little Bighorn. 1876—1881.]
* Battle field related
** [https://www.nps.gov/libi/index.htm Little Bighorn Battlefield National Monument]
** [http://www.friendslittlebighorn.com/ Friends of the Little Bighorn Battlefield]
* Portals
** [http://www.lbha.org/ The Little Big Horn Associates] — includes a bibliography and articles, as well as many general and commercial links
** [http://www.custerwest.org/ custerwest.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070107230811/http://www.custerwest.org/ |date={{dat|2007|01|07||bez}} }} — site for traditional scholarship with sources and videos
* First-person accounts
** [https://web.archive.org/web/20160812132028/http://www.pbs.org/weta/thewest/resources/archives/six/bighorn.htm The Battle of Little Bighorn:] An Eyewitness Account by the Lakota Chief Red Horse
** An [https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1881/05/07/98555099.pdf eyewitness account] by Tantanka Iyotake (Lakota Chief Sitting Bull), ''New York Times'' archive PDF.
** [http://digicoll.library.wisc.edu/cgi-bin/History/History-idx?type=goto&amp;id=History.Reno&amp;isize=M&amp;submit=Go+to+page&amp;page=1 Complete transcript] of the Reno Court of Inquiry
** [http://www.astonisher.com/archives/museum/index.html 100 Voices:] Sioux, Cheyenne, Arapaho, Crow, Arikara and American eyewitness accounts of the Battle of the Little Bighorn
* Lists of participants
** [http://www.friendslittlebighorn.com/Soldiers-Warriors.htm Friends Of The Little Bighorn Battlefield] — Battle information, including names of 7th Cavalry soldiers and warriors who fought in the battle.
** [https://web.archive.org/web/20050427062829/http://freepages.folklore.rootsweb.com/~pickensarchive/custer.html Muster Rolls of 7th U.S. Cavalry, June 25, 1876]
* [https://web.archive.org/web/20080110071723/http://www.cbhma.org/ Custer Battlefield Historical and Museum Association]
* [https://web.archive.org/web/20130514172105/http://library.uww.edu/special-collections/special-collections/hammer-collection Kenneth M. Hammer Collection on Custer and the Battle of the Little Bighorn] (Harold G. Andersen Library, University of Wisconsin-Whitewater)
* [http://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/1449 Charles Kuhlman collection on the Battle of the Little Big Horn, MSS 1401] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240913195509/https://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/1449 |date={{dat|2024|09|13||bez}} }} in the L. Tom Perry Special Collections, Harold B. Lee Library, Brigham Young University
* [http://video.pbs.org/video/2186572157 &quot;Custer's Last Stand&quot;] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130527131734/http://video.pbs.org/video/2186572157|date=May 27, 2013}} — An ''American Experience'' Documentary
* [http://www.amerisurv.com/PDF/TheAmericanSurveyor_Michelsen-VerdictAtLittleBighorn_October2009.pdf Verdict at the Little Bighorn] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170204170010/http://www.amerisurv.com/PDF/TheAmericanSurveyor_Michelsen-VerdictAtLittleBighorn_October2009.pdf|date=February 4, 2017}} — ''The American Surveyor'' (October 2009)
&lt;!--The following links appear to be useful as references, but are violations of [[wp:ELNO]] #1. Please remove them after they are no longer needed here.
* [http://www.equinenet.org/heroes/comanche.html Comanche:] A horse billed as the only survivor of the battle of the Little Big Horn --&gt;
* [https://books.google.com/books?id=9Hh0AAAAMAAJ&amp;q=Cyclorama%20 Cyclorama of Custer's Last Stand]

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

[[Kategorija:1876. gads]]
[[Kategorija:Indiāņu kari]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Siu]]</text>
      <sha1>of00n82zvvnw28nhlljjhzjb4tc21ry</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžo Armāni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609336</id>
    <revision>
      <id>4531970</id>
      <parentid>4456932</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:43:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12105" sha1="stqetoou0ed0azv5faynr9beho6yei5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds =  Džordžo Armāni
| vārds_orig = ''Giorgio Armani''
| attēls = GiorgioArmani.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Džordžo Armāni 2009. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1934
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 11
| dz_vieta = [[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|25px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)]], [[Pjačenca]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 4
| m_vieta = {{vieta|Itālija|Milāna}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{ITA}}
| tautība = [[itālis]]
| nodarbošanās = modes dizaineris, uzņēmējs
| darbības_gadi = 
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = 
}}
'''Džordžo Armāni''' ({{val|it|Giorgio Armani}}; dzimis {{dat|1934|7|11}}, miris {{dat|2025|9|4}}) bija [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizaineris un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātājs. Plaši atzīts par vienu no ietekmīgākajām personībām mūsdienu modē, Armāni sākotnēji ieguva atzinību par savu darbu modes namā ''Cerruti 1881'', pirms 1975. gadā nodibināja pats savu zīmolu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Friedman |first=Vanessa |date=2025-09-04 |title=Giorgio Armani's Designs Changed How People Dress. Twice. |url=https://www.nytimes.com/2025/09/04/style/giorgio-armani.html |access-date=2025-09-06 |work=[[The New York Times]] |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva pazīstams ar minimālistiskiem, dekonstruētiem siluetiem, īpaši žaketēm un kostīmiem, kas, kā teikts, ir no jauna definējuši vīrišķīgo un sievišķīgo eleganci mūsdienīgā formā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Satran |first=Rory |date=2025-09-04 |title=Giorgio Armani, Fashion Titan Who Balanced Softness With Power, Dies at 91 |url=https://www.wsj.com/style/fashion/giorgio-armani-fashion-titan-who-balanced-softness-with-power-diesat-91-9ae2b508 |access-date=2025-09-06 |website=The Wall Street Journal |language=en}}&lt;/ref&gt; Armāni arī spēlēja nozīmīgu lomu pasaules slavenību stila veidošanā, īpaši sarkanā paklāja modē.&lt;ref name=&quot;mens-folio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Folio |first=Men's |date=30 April 2015 |title=40 years of Giorgio Armani : A tribute to the &quot;unconstructed&quot; jacket |url=https://www.mens-folio.com/style/40-years-giorgio-armani-tribute-unconstructed-jacket/ |access-date=4 September 2025 |website=Men's Folio |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Stella Bruzzi |title=Undressing Cinema: Clothing and identity in the movies. |url=https://archive.org/details/undressingcinema0000bruz |publisher=Routledge. |year=1997 |isbn=978-0415139571 |pages=[https://archive.org/details/undressingcinema0000bruz/page/n23 1]-17 , 79-87}}&lt;/ref&gt; Līdz 2000. gadu sākumam viņš bija atzīts par veiksmīgāko itāļu dizaineri, viņa zīmolam paplašinoties mūzikas, sporta un luksusa viesnīcu jomā.&lt;ref name=&quot;elle&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=4 September 2025 |title=Giorgio Armani, Fashion's Paterfamilias, Dies Aged 91 |url=https://www.elle.com/uk/fashion/a64618786/giorgio-armani-obituary/ |access-date=4 September 2025 |website=ELLE |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis 1934. gada 11. jūlijā Itālijas ziemeļu pilsētā [[Pjačenca|Pjačencā]].

Viņa tēvs Ugo Armāni (miris 1962. gadā) bija fašistiskās administrācijas ierēdnis un arī futbolists, sākumā ''Ivy Athletic Association'' klubā ([[Trieste]]), pēc tam &quot;Pjačenca&quot; komandā. Viņa māte bija īpaši nozīmīga persona dēla dzīvē. Lai gan viņa bija mājsaimniece, viņa bija arī sportiska, dzīvoja aktīvu dzīvesveidu, vadīja vasaras nometni un bieži uzņēma citus bērnus savās mājās.

Viņš uzauga kopā ar savu vecāko brāli Serdžio un jaunāko māsu Rozannu. Viņam bija arī vecākā māsa Silvana, kura nomira septiņus mēnešus pirms viņa dzimšanas. Viņš mācījās ''Liceo Scientifico Respighi'' vidusskolā. Armāni vecāki mīlēja teātri un dažreiz veda turp savus bērnus, taču viņu vairāk ietekmēja [[kino]], uz kuru viņš gāja katru nedēļas nogali. 1949. gadā Armāni kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Milāna|Milānu]]. Šajā pilsētā 1953. gadā viņš absolvēja Leonardo da Vinči vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilgiorno.it/milano/cronaca/leonardo-70-anni-1.2183210|title=Il liceo Leonardo da Vinci festeggia 70 anni. Tra gli ex liceali spunta Giorgio Armani|author=Luca Salvi|date=1463899336631|publisher=Il Giorno|language=it|access-date=2019-08-17|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710100734/https://www.ilgiorno.it/milano/cronaca/leonardo-70-anni-1.2183210|url-status=}}&lt;/ref&gt; Pēc Arčibalda Kronina romāna &quot;Citadele&quot; izlasīšanas Armāni sāka interesēties par medicīnu un pēc skolas beigšanas iestājās Milānas Universitātes medicīnas fakultātē, tomēr pēc diviem studiju gadiem viņš pārdomāja par ārsta profesiju un atsauca savus dokumentus no universitātes. Kādu laiku Džordžo strādāja par fotogrāfa asistentu, pēc tam devās dienēt armijā. Pēc atgriešanās no militārā dienesta viņš ieguva darbu par strādnieku lielā Milānas universālveikalā ''Rinascente'', kur strādāja no 1957. līdz 1964. gadam. Diezgan ātri viņu vispirms paaugstināja par skatlogu noformētāju un pēc tam pārcela uz apģērbu iepirkumu nodaļu.

1961. gadā viņš kļuva par modes dizainera Nino Čeruti asistentu. Čeruti vīriešu apģērbu sūšanas uzņēmumā ''Hitman'' Armāni nākamos sešus gadus strādāja pie šūšanas, un piegrieztņu veidošanas, pēc tam kādu laiku strādāja par stilistu tādiem dizaineriem kā ''Ungaro'' un ''Zegna''. Sākot ar 1970. gadu, viņš radīja apģērbu vairākiem itāļu zīmoliem.

1974. gadā viņš prezentēja savu pirmo kolekciju ar savu vārdu. 1975. gadā Armāni draugs, arhitekts Serdžio Galeoti, pierunāja viņu atvērt savu uzņēmumu un pārņēma tā finanšu pārvaldību. 1980.—1981. gadā izveidotas ''Giorgio Armani USA'', ''Emporio Armani'' un ''Armani Jeans'' nodaļas.
[[Attēls:GINZA - GIORGIO ARMANI..jpg|thumb|''Armani'' veikala fasāde [[Tokija|Tokijā]], starptautiskās tirdzniecības ekspansijas simbols 2007. gadā|left]]
1982. gadā, parakstot līgumu ar ''[[L'Oréal]]'' korporāciju, ''Giorgio Armani S.p.A.'' izlaida pirmās sieviešu smaržas ''Armani Le Parfum'' un pēc tam vīriešu smaržas ''Armani Eau Pour Homme''.

1989. gadā viņš atvēra savus veikalus [[Londona|Londonā]]. 2005. gadā viņš laida klajā savu augstās modes apģērbu līniju ''Armani Privé''.

2000. gadu sākumā viņš sniedza palīdzību afgāņu bēgļiem. 2002. gada 28. maijā koncerta &quot;[[Lučāno Pavaroti]] un draugi&quot; laikā Džordžo Armāni svinīgi pasludināja par [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|ANO Bēgļu komitejas]] Labas gribas vēstnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.unhcr.org/cgi-bin/texis/vtx/search?page=search&amp;docid=3cf385fb4&amp;query=armani |title=Giorgio Armani to be named UNHCR Goodwill Ambassador |language=en |access-date=2014-03-10 |archive-date=2014-03-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140310233956/http://www.unhcr.org/cgi-bin/texis/vtx/search?page=search&amp;docid=3cf385fb4&amp;query=armani |url-status= }}&lt;/ref&gt;

2016. gadā viņš paziņoja par savu nodomu atteikties no dabīgo kažokādu izmantošanas apģērbu veidošanā par labu videi un savvaļas dzīvniekiem.

=== Nāve ===
Džordžo Armāni nomira 2025. gada 4. septembrī 91 gada vecumā Milānā pēc ilgstošas ​​slimības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/8317750/miris-legendarais-modes-dizainers-dzordzo-armani |title=Miris leģendārais modes dizainers Džordžo Armāni|access-date=2025-09-04 |archive-date= |website=apollo.lv |url-status= }}&lt;/ref&gt;

=== Personīgā dzīve ===
Kopš 20. gadsimta sešdesmito gadu beigām Džordžo Armāni bija personiskas tuvas attiecības ar arhitektu Serdžio Galeoti (1945—1985). Viņi iepazinās 1966. gadā Forte dei Marmi, un 1975. gadā kopā nodibināja uzņēmumu ''Giorgio Armani'', Armāni atbildot par dizainu, bet Galeoti — par finansēm un organizāciju.

Armāni piederēja villas Forte dei Marmi, [[Sentropēza|Sentropēzā]] un [[Pantellerija]]s salā. Pēc viņa māsas Rozannas teiktā, viņš dzīvoja vientuļu dzīvi un viņam nebija draugu.&lt;ref&gt;[https://www.vanityfair.com/news/2000/10/armani-in-full-200010 Judy Bachrach. Armani in Full] [[Vanity Fair]], {{dat|2000|10|1||bez}}&lt;/ref&gt;

== Darbs kino ==
Armāni bija kostīmu mākslinieks filmām &quot;[[Amerikāņu žigolo]]&quot;, &quot;[[Svešinieku mierinājums]]&quot;, &quot;[[Neaizskaramie (1987. gada filma)|Neaizskaramie]]&quot;, &quot;[[Matrikss]]&quot; un seriālā &quot;[[Jaunais pāvests]]&quot;.

== Darbs sporta industrijā ==
[[Attēls:Giorgio Armani - Vogue Fashion's Night Out Sept.10 2009 - MILANO.jpg|thumb|Armāni ar Milānas &quot;Olimpija&quot; basketbola spēlētājiem ''Vogue Fashion's Night Out'' pasākumā, 2009. gada septembrī]]
Viņš bija [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]] basketbola komandas prezidents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fashioninfosite.net/giorgio-armani-men.html |title=Giorgio Armani, The Father Of Italian Fashion |access-date={{dat|2025|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090315171647/http://www.fashioninfosite.net/giorgio-armani-men.html }}&lt;/ref&gt; Viņš izstrādāja formas tērpus arī Lielbritānijas sportistiem,&lt;ref&gt;[http://www.prnewswire.co.uk/cgi/news/release?id=124332 Giorgio Armani Presents New England Football Team Off-Field Wardrobe for European Championships]&lt;/ref&gt; futbola kluba [[Chelsea F.C.|&quot;Chelsea&quot;]] spēlētājiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vogue.co.uk/vogue_daily/story/story.asp?stid=46382|title=An Excellent Pitch|date=2007-08-03|access-date=2008-04-25|archive-url=https://www.webcitation.org/65fMB9q2m?url=http://www.vogue.co.uk/news/2007/08/03/an-excellent-pitch|archive-date=2012-02-23|language=en}}&lt;/ref&gt; un Itālijas karognesēju formas tērpus [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīnas ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijai 2006. gadā. Viņš draudzējās ar basketbola treneri un [[NBA]] kluba [[Maiami &quot;Heat&quot;]] prezidentu [[Pets Railijs|Petu Railiju]].

== Īpašumu vērtība ==
Armāni piederēja viesnīca, kas atradās no 1. līdz 39. stāvam [[Dubaija]]s debesskrāpī [[Halīfa tornis|Burdžhalīfa]], kas ir augstākā ēka pasaulē, un arī viesnīca [[Milāna|Milānā]]. Ar īpašumu vērtību 8,5 miljardu ASV dolāru apmērā viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem Itālijā un ieņēma 131. vietu žurnāla ''[[Forbes]]'' 2013. gada pasaules bagātāko cilvēku sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forbes.ru/forbes-woman-photogallery/lichnoe-vremya/235293-33-milliardera-sdelavshih-sostoyanie-na-mode-ot-prad/photo/9 |title=Форбс: 33 миллиардера, сделавших состояние на моде. |access-date=2014-03-10 |archive-date=2014-03-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140311023505/http://www.forbes.ru/forbes-woman-photogallery/lichnoe-vremya/235293-33-milliardera-sdelavshih-sostoyanie-na-mode-ot-prad/photo/9 |language=ru }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa Lielkrusta bruņinieks (2021. gada 26. novembris)
* Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa lielvirsnieks (1986. gada 10. oktobris)
* Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa komandieris (1985. gada 27. decembris)
* [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeņa]] bruņinieks (2008)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Wikiquote}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.armani.com/en-us/ Armani Company website]
* [https://web.archive.org/web/20160203035548/http://www.thefashionstyles.com/giorgio-armani/ Giorgio Armani] at The Fashion Styles
{{aktieru ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Armāni, Džordžo}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Emīlijā-Romanjā dzimušie]]
[[Kategorija:Modes dizaineri]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>stqetoou0ed0azv5faynr9beho6yei5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532076</id>
      <parentid>4531970</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T04:48:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4532076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12567" sha1="5y2wsa1tg3y456cxw2g1ux9097iwlim" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds =  Džordžo Armāni
| vārds_orig = ''Giorgio Armani''
| attēls = GiorgioArmani.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Džordžo Armāni 2009. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1934
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 11
| dz_vieta = [[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|25px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)]], [[Pjačenca]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 4
| m_vieta = {{vieta|Itālija|Milāna}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{ITA}}
| tautība = [[itālis]]
| nodarbošanās = modes dizaineris, uzņēmējs
| darbības_gadi = 
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = 
}}
'''Džordžo Armāni''' ({{val|it|Giorgio Armani}}; dzimis {{dat|1934|7|11}}, miris {{dat|2025|9|4}}) bija [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizaineris un luksusa modes nama ''[[Armani (modes kompānija)|Armani]]'' dibinātājs. Plaši atzīts par vienu no ietekmīgākajām personībām mūsdienu modē, Armāni sākotnēji ieguva atzinību par savu darbu modes namā ''Cerruti 1881'', pirms 1975. gadā nodibināja pats savu zīmolu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Friedman |first=Vanessa |date=2025-09-04 |title=Giorgio Armani's Designs Changed How People Dress. Twice. |url=https://www.nytimes.com/2025/09/04/style/giorgio-armani.html |access-date=2025-09-06 |work=[[The New York Times]] |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva pazīstams ar minimālistiskiem, dekonstruētiem siluetiem, īpaši žaketēm un kostīmiem, kas, kā teikts, ir no jauna definējuši vīrišķīgo un sievišķīgo eleganci mūsdienīgā formā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Satran |first=Rory |date=2025-09-04 |title=Giorgio Armani, Fashion Titan Who Balanced Softness With Power, Dies at 91 |url=https://www.wsj.com/style/fashion/giorgio-armani-fashion-titan-who-balanced-softness-with-power-diesat-91-9ae2b508 |access-date=2025-09-06 |website=The Wall Street Journal |language=en}}&lt;/ref&gt; Armāni arī spēlēja nozīmīgu lomu pasaules slavenību stila veidošanā, īpaši sarkanā paklāja modē.&lt;ref name=&quot;mens-folio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Folio |first=Men's |date=30 April 2015 |title=40 years of Giorgio Armani : A tribute to the &quot;unconstructed&quot; jacket |url=https://www.mens-folio.com/style/40-years-giorgio-armani-tribute-unconstructed-jacket/ |access-date=4 September 2025 |website=Men's Folio |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Stella Bruzzi |title=Undressing Cinema: Clothing and identity in the movies. |url=https://archive.org/details/undressingcinema0000bruz |publisher=Routledge. |year=1997 |isbn=978-0415139571 |pages=[https://archive.org/details/undressingcinema0000bruz/page/n23 1]-17 , 79-87}}&lt;/ref&gt; Līdz 2000. gadu sākumam viņš bija atzīts par veiksmīgāko itāļu dizaineri, viņa zīmolam paplašinoties mūzikas, sporta un luksusa viesnīcu jomā.&lt;ref name=&quot;elle&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=4 September 2025 |title=Giorgio Armani, Fashion's Paterfamilias, Dies Aged 91 |url=https://www.elle.com/uk/fashion/a64618786/giorgio-armani-obituary/ |access-date=4 September 2025 |website=ELLE |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis 1934. gada 11. jūlijā Itālijas ziemeļu pilsētā [[Pjačenca|Pjačencā]].

Viņa tēvs Ugo Armāni (miris 1962. gadā) bija fašistiskās administrācijas ierēdnis un arī futbolists, sākumā ''Ivy Athletic Association'' klubā ([[Trieste]]), pēc tam &quot;Pjačenca&quot; komandā. Viņa māte bija īpaši nozīmīga persona dēla dzīvē. Lai gan viņa bija mājsaimniece, viņa bija arī sportiska, dzīvoja aktīvu dzīvesveidu, vadīja vasaras nometni un bieži uzņēma citus bērnus savās mājās.

Viņš uzauga kopā ar savu vecāko brāli Serdžio un jaunāko māsu Rozannu. Viņam bija arī vecākā māsa Silvana, kura nomira septiņus mēnešus pirms viņa dzimšanas. Viņš mācījās ''Liceo Scientifico Respighi'' vidusskolā. Armāni vecāki mīlēja teātri un dažreiz veda turp savus bērnus, taču viņu vairāk ietekmēja [[kino]], uz kuru viņš gāja katru nedēļas nogali. 1949. gadā Armāni kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Milāna|Milānu]]. Šajā pilsētā 1953. gadā viņš absolvēja Leonardo da Vinči vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilgiorno.it/milano/cronaca/leonardo-70-anni-1.2183210|title=Il liceo Leonardo da Vinci festeggia 70 anni. Tra gli ex liceali spunta Giorgio Armani|author=Luca Salvi|date=1463899336631|publisher=Il Giorno|language=it|access-date=2019-08-17|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710100734/https://www.ilgiorno.it/milano/cronaca/leonardo-70-anni-1.2183210|url-status=}}&lt;/ref&gt; Pēc Arčibalda Kronina romāna &quot;Citadele&quot; izlasīšanas Armāni sāka interesēties par medicīnu un pēc skolas beigšanas iestājās Milānas Universitātes medicīnas fakultātē, tomēr pēc diviem studiju gadiem viņš pārdomāja par ārsta profesiju un atsauca savus dokumentus no universitātes. Kādu laiku Džordžo strādāja par fotogrāfa asistentu, pēc tam devās dienēt armijā. Pēc atgriešanās no militārā dienesta viņš ieguva darbu par strādnieku lielā Milānas universālveikalā ''Rinascente'', kur strādāja no 1957. līdz 1964. gadam. Diezgan ātri viņu vispirms paaugstināja par skatlogu noformētāju un pēc tam pārcela uz apģērbu iepirkumu nodaļu.

1961. gadā viņš kļuva par modes dizainera Nino Čeruti asistentu. Čeruti vīriešu apģērbu sūšanas uzņēmumā ''Hitman'' Armāni nākamos sešus gadus strādāja pie šūšanas, un piegrieztņu veidošanas, pēc tam kādu laiku strādāja par stilistu tādiem dizaineriem kā ''Ungaro'' un ''Zegna''. Sākot ar 1970. gadu, viņš radīja apģērbu vairākiem itāļu zīmoliem.

1974. gadā viņš prezentēja savu pirmo kolekciju ar savu vārdu. 1975. gadā Armāni draugs, arhitekts Serdžio Galeoti, pierunāja viņu atvērt savu uzņēmumu un pārņēma tā finanšu pārvaldību. 1980.—1981. gadā izveidotas ''Giorgio Armani USA'', ''Emporio Armani'' un ''Armani Jeans'' nodaļas.
[[Attēls:GINZA - GIORGIO ARMANI..jpg|thumb|''Armani'' veikala fasāde [[Tokija|Tokijā]], starptautiskās tirdzniecības ekspansijas simbols 2007. gadā|left]]
1982. gadā, parakstot līgumu ar ''[[L'Oréal]]'' korporāciju, ''Giorgio Armani S.p.A.'' izlaida pirmās sieviešu smaržas ''Armani Le Parfum'' un pēc tam vīriešu smaržas ''Armani Eau Pour Homme''.

1989. gadā viņš atvēra savus veikalus [[Londona|Londonā]]. 2005. gadā viņš laida klajā savu augstās modes apģērbu līniju ''Armani Privé''.

2000. gadu sākumā viņš sniedza palīdzību afgāņu bēgļiem. 2002. gada 28. maijā koncerta &quot;[[Lučāno Pavaroti]] un draugi&quot; laikā Džordžo Armāni svinīgi pasludināja par [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|ANO Bēgļu komitejas]] Labas gribas vēstnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.unhcr.org/cgi-bin/texis/vtx/search?page=search&amp;docid=3cf385fb4&amp;query=armani |title=Giorgio Armani to be named UNHCR Goodwill Ambassador |language=en |access-date=2014-03-10 |archive-date=2014-03-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140310233956/http://www.unhcr.org/cgi-bin/texis/vtx/search?page=search&amp;docid=3cf385fb4&amp;query=armani |url-status= }}&lt;/ref&gt;

2016. gadā viņš paziņoja par savu nodomu atteikties no dabīgo kažokādu izmantošanas apģērbu veidošanā par labu videi un savvaļas dzīvniekiem.

=== Nāve ===
Džordžo Armāni nomira 2025. gada 4. septembrī 91 gada vecumā Milānā pēc ilgstošas ​​slimības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/8317750/miris-legendarais-modes-dizainers-dzordzo-armani |title=Miris leģendārais modes dizainers Džordžo Armāni|access-date=2025-09-04 |archive-date= |website=apollo.lv |url-status= }}&lt;/ref&gt;

=== Personīgā dzīve ===
Kopš 20. gadsimta sešdesmito gadu beigām Džordžo Armāni bija personiskas tuvas attiecības ar arhitektu Serdžio Galeoti (1945—1985). Viņi iepazinās 1966. gadā Forte dei Marmi, un 1975. gadā kopā nodibināja uzņēmumu ''Giorgio Armani'', Armāni atbildot par dizainu, bet Galeoti — par finansēm un organizāciju.

Armāni piederēja villas Forte dei Marmi, [[Sentropēza|Sentropēzā]] un [[Pantellerija]]s salā. Pēc viņa māsas Rozannas teiktā, viņš dzīvoja vientuļu dzīvi un viņam nebija draugu.&lt;ref&gt;[https://www.vanityfair.com/news/2000/10/armani-in-full-200010 Judy Bachrach. Armani in Full] [[Vanity Fair]], {{dat|2000|10|1||bez}}&lt;/ref&gt;

== Darbs kino ==
Armāni bija kostīmu mākslinieks filmām &quot;[[Amerikāņu žigolo]]&quot;, &quot;[[Svešinieku mierinājums]]&quot;, &quot;[[Neaizskaramie (1987. gada filma)|Neaizskaramie]]&quot;, &quot;[[Matrikss]]&quot; un seriālā &quot;[[Jaunais pāvests]]&quot;.

== Darbs sporta industrijā ==
[[Attēls:Giorgio Armani - Vogue Fashion's Night Out Sept.10 2009 - MILANO.jpg|thumb|Armāni ar Milānas &quot;Olimpija&quot; basketbola spēlētājiem ''Vogue Fashion's Night Out'' pasākumā, 2009. gada septembrī]]
Viņš bija [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]] basketbola komandas prezidents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fashioninfosite.net/giorgio-armani-men.html |title=Giorgio Armani, The Father Of Italian Fashion |access-date={{dat|2025|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090315171647/http://www.fashioninfosite.net/giorgio-armani-men.html }}&lt;/ref&gt; Viņš izstrādāja formas tērpus arī Lielbritānijas sportistiem,&lt;ref&gt;[http://www.prnewswire.co.uk/cgi/news/release?id=124332 Giorgio Armani Presents New England Football Team Off-Field Wardrobe for European Championships]&lt;/ref&gt; futbola kluba [[Chelsea F.C.|&quot;Chelsea&quot;]] spēlētājiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vogue.co.uk/vogue_daily/story/story.asp?stid=46382|title=An Excellent Pitch|date=2007-08-03|access-date=2008-04-25|archive-url=https://www.webcitation.org/65fMB9q2m?url=http://www.vogue.co.uk/news/2007/08/03/an-excellent-pitch|archive-date=2012-02-23|language=en}}&lt;/ref&gt; un Itālijas karognesēju formas tērpus [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīnas ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijai 2006. gadā. Viņš draudzējās ar basketbola treneri un [[NBA]] kluba [[Maiami &quot;Heat&quot;]] prezidentu [[Pets Railijs|Petu Railiju]].

== Īpašumu vērtība ==
Armāni piederēja viesnīca, kas atradās no 1. līdz 39. stāvam [[Dubaija]]s debesskrāpī [[Halīfa tornis|Burdžhalīfa]], kas ir augstākā ēka pasaulē, un arī viesnīca [[Milāna|Milānā]]. Ar īpašumu vērtību 8,5 miljardu ASV dolāru apmērā viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem Itālijā un ieņēma 131. vietu žurnāla ''[[Forbes]]'' 2013. gada pasaules bagātāko cilvēku sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forbes.ru/forbes-woman-photogallery/lichnoe-vremya/235293-33-milliardera-sdelavshih-sostoyanie-na-mode-ot-prad/photo/9 |title=Форбс: 33 миллиардера, сделавших состояние на моде. |access-date=2014-03-10 |archive-date=2014-03-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140311023505/http://www.forbes.ru/forbes-woman-photogallery/lichnoe-vremya/235293-33-milliardera-sdelavshih-sostoyanie-na-mode-ot-prad/photo/9 |language=ru }}&lt;/ref&gt; 2025. gadā viņa bagatību ''Forbes'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com.au/life/fashion/giorgio-armani-dies-at-91-tributes-pour-in-for-fashion-icon/|title=Billionaire fashion icon Giorgio Armani dies at 91|last=Tognini|first=Giacomo|website=Forbes Australia|access-date=2026-10-05|date=2025-09-05|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem Itālijā.

== Apbalvojumi ==
* Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa Lielkrusta bruņinieks (2021. gada 26. novembris)
* Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa lielvirsnieks (1986. gada 10. oktobris)
* Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa komandieris (1985. gada 27. decembris)
* [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeņa]] bruņinieks (2008)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Wikiquote}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.armani.com/en-us/ Armani Company website]
* [https://web.archive.org/web/20160203035548/http://www.thefashionstyles.com/giorgio-armani/ Giorgio Armani] at The Fashion Styles
{{aktieru ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Armāni, Džordžo}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Emīlijā-Romanjā dzimušie]]
[[Kategorija:Modes dizaineri]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>5y2wsa1tg3y456cxw2g1ux9097iwlim</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532090</id>
      <parentid>4532076</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T06:48:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ cita bilde.....</comment>
      <origin>4532090</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12574" sha1="h491xbu9uhp7fftjqeh94a5mhle7lcu" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds =  Džordžo Armāni
| vārds_orig = ''Giorgio Armani''
| attēls = Giorgio Armani 1997.jpg 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Džordžo Armāni 1997. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1934
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 11
| dz_vieta = [[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|25px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)]], [[Pjačenca]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 4
| m_vieta = {{vieta|Itālija|Milāna}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{ITA}}
| tautība = [[itālis]]
| nodarbošanās = modes dizaineris, uzņēmējs
| darbības_gadi = 
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = 
}}
'''Džordžo Armāni''' ({{val|it|Giorgio Armani}}; dzimis {{dat|1934|7|11}}, miris {{dat|2025|9|4}}) bija [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizaineris un luksusa modes nama ''[[Armani (modes kompānija)|Armani]]'' dibinātājs. Plaši atzīts par vienu no ietekmīgākajām personībām mūsdienu modē, Armāni sākotnēji ieguva atzinību par savu darbu modes namā ''Cerruti 1881'', pirms 1975. gadā nodibināja pats savu zīmolu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Friedman |first=Vanessa |date=2025-09-04 |title=Giorgio Armani's Designs Changed How People Dress. Twice. |url=https://www.nytimes.com/2025/09/04/style/giorgio-armani.html |access-date=2025-09-06 |work=[[The New York Times]] |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva pazīstams ar minimālistiskiem, dekonstruētiem siluetiem, īpaši žaketēm un kostīmiem, kas, kā teikts, ir no jauna definējuši vīrišķīgo un sievišķīgo eleganci mūsdienīgā formā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Satran |first=Rory |date=2025-09-04 |title=Giorgio Armani, Fashion Titan Who Balanced Softness With Power, Dies at 91 |url=https://www.wsj.com/style/fashion/giorgio-armani-fashion-titan-who-balanced-softness-with-power-diesat-91-9ae2b508 |access-date=2025-09-06 |website=The Wall Street Journal |language=en}}&lt;/ref&gt; Armāni arī spēlēja nozīmīgu lomu pasaules slavenību stila veidošanā, īpaši sarkanā paklāja modē.&lt;ref name=&quot;mens-folio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Folio |first=Men's |date=30 April 2015 |title=40 years of Giorgio Armani : A tribute to the &quot;unconstructed&quot; jacket |url=https://www.mens-folio.com/style/40-years-giorgio-armani-tribute-unconstructed-jacket/ |access-date=4 September 2025 |website=Men's Folio |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Stella Bruzzi |title=Undressing Cinema: Clothing and identity in the movies. |url=https://archive.org/details/undressingcinema0000bruz |publisher=Routledge. |year=1997 |isbn=978-0415139571 |pages=[https://archive.org/details/undressingcinema0000bruz/page/n23 1]-17 , 79-87}}&lt;/ref&gt; Līdz 2000. gadu sākumam viņš bija atzīts par veiksmīgāko itāļu dizaineri, viņa zīmolam paplašinoties mūzikas, sporta un luksusa viesnīcu jomā.&lt;ref name=&quot;elle&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=4 September 2025 |title=Giorgio Armani, Fashion's Paterfamilias, Dies Aged 91 |url=https://www.elle.com/uk/fashion/a64618786/giorgio-armani-obituary/ |access-date=4 September 2025 |website=ELLE |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis 1934. gada 11. jūlijā Itālijas ziemeļu pilsētā [[Pjačenca|Pjačencā]].

Viņa tēvs Ugo Armāni (miris 1962. gadā) bija fašistiskās administrācijas ierēdnis un arī futbolists, sākumā ''Ivy Athletic Association'' klubā ([[Trieste]]), pēc tam &quot;Pjačenca&quot; komandā. Viņa māte bija īpaši nozīmīga persona dēla dzīvē. Lai gan viņa bija mājsaimniece, viņa bija arī sportiska, dzīvoja aktīvu dzīvesveidu, vadīja vasaras nometni un bieži uzņēma citus bērnus savās mājās.

Viņš uzauga kopā ar savu vecāko brāli Serdžio un jaunāko māsu Rozannu. Viņam bija arī vecākā māsa Silvana, kura nomira septiņus mēnešus pirms viņa dzimšanas. Viņš mācījās ''Liceo Scientifico Respighi'' vidusskolā. Armāni vecāki mīlēja teātri un dažreiz veda turp savus bērnus, taču viņu vairāk ietekmēja [[kino]], uz kuru viņš gāja katru nedēļas nogali. 1949. gadā Armāni kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Milāna|Milānu]]. Šajā pilsētā 1953. gadā viņš absolvēja Leonardo da Vinči vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilgiorno.it/milano/cronaca/leonardo-70-anni-1.2183210|title=Il liceo Leonardo da Vinci festeggia 70 anni. Tra gli ex liceali spunta Giorgio Armani|author=Luca Salvi|date=1463899336631|publisher=Il Giorno|language=it|access-date=2019-08-17|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710100734/https://www.ilgiorno.it/milano/cronaca/leonardo-70-anni-1.2183210|url-status=}}&lt;/ref&gt; Pēc Arčibalda Kronina romāna &quot;Citadele&quot; izlasīšanas Armāni sāka interesēties par medicīnu un pēc skolas beigšanas iestājās Milānas Universitātes medicīnas fakultātē, tomēr pēc diviem studiju gadiem viņš pārdomāja par ārsta profesiju un atsauca savus dokumentus no universitātes. Kādu laiku Džordžo strādāja par fotogrāfa asistentu, pēc tam devās dienēt armijā. Pēc atgriešanās no militārā dienesta viņš ieguva darbu par strādnieku lielā Milānas universālveikalā ''Rinascente'', kur strādāja no 1957. līdz 1964. gadam. Diezgan ātri viņu vispirms paaugstināja par skatlogu noformētāju un pēc tam pārcela uz apģērbu iepirkumu nodaļu.

1961. gadā viņš kļuva par modes dizainera Nino Čeruti asistentu. Čeruti vīriešu apģērbu sūšanas uzņēmumā ''Hitman'' Armāni nākamos sešus gadus strādāja pie šūšanas, un piegrieztņu veidošanas, pēc tam kādu laiku strādāja par stilistu tādiem dizaineriem kā ''Ungaro'' un ''Zegna''. Sākot ar 1970. gadu, viņš radīja apģērbu vairākiem itāļu zīmoliem.

1974. gadā viņš prezentēja savu pirmo kolekciju ar savu vārdu. 1975. gadā Armāni draugs, arhitekts Serdžio Galeoti, pierunāja viņu atvērt savu uzņēmumu un pārņēma tā finanšu pārvaldību. 1980.—1981. gadā izveidotas ''Giorgio Armani USA'', ''Emporio Armani'' un ''Armani Jeans'' nodaļas.
[[Attēls:GINZA - GIORGIO ARMANI..jpg|thumb|''Armani'' veikala fasāde [[Tokija|Tokijā]], starptautiskās tirdzniecības ekspansijas simbols 2007. gadā|left]]
1982. gadā, parakstot līgumu ar ''[[L'Oréal]]'' korporāciju, ''Giorgio Armani S.p.A.'' izlaida pirmās sieviešu smaržas ''Armani Le Parfum'' un pēc tam vīriešu smaržas ''Armani Eau Pour Homme''.

1989. gadā viņš atvēra savus veikalus [[Londona|Londonā]]. 2005. gadā viņš laida klajā savu augstās modes apģērbu līniju ''Armani Privé''.

2000. gadu sākumā viņš sniedza palīdzību afgāņu bēgļiem. 2002. gada 28. maijā koncerta &quot;[[Lučāno Pavaroti]] un draugi&quot; laikā Džordžo Armāni svinīgi pasludināja par [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|ANO Bēgļu komitejas]] Labas gribas vēstnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.unhcr.org/cgi-bin/texis/vtx/search?page=search&amp;docid=3cf385fb4&amp;query=armani |title=Giorgio Armani to be named UNHCR Goodwill Ambassador |language=en |access-date=2014-03-10 |archive-date=2014-03-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140310233956/http://www.unhcr.org/cgi-bin/texis/vtx/search?page=search&amp;docid=3cf385fb4&amp;query=armani |url-status= }}&lt;/ref&gt;

2016. gadā viņš paziņoja par savu nodomu atteikties no dabīgo kažokādu izmantošanas apģērbu veidošanā par labu videi un savvaļas dzīvniekiem.

=== Nāve ===
Džordžo Armāni nomira 2025. gada 4. septembrī 91 gada vecumā Milānā pēc ilgstošas ​​slimības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/8317750/miris-legendarais-modes-dizainers-dzordzo-armani |title=Miris leģendārais modes dizainers Džordžo Armāni|access-date=2025-09-04 |archive-date= |website=apollo.lv |url-status= }}&lt;/ref&gt;

=== Personīgā dzīve ===
Kopš 20. gadsimta sešdesmito gadu beigām Džordžo Armāni bija personiskas tuvas attiecības ar arhitektu Serdžio Galeoti (1945—1985). Viņi iepazinās 1966. gadā Forte dei Marmi, un 1975. gadā kopā nodibināja uzņēmumu ''Giorgio Armani'', Armāni atbildot par dizainu, bet Galeoti — par finansēm un organizāciju.

Armāni piederēja villas Forte dei Marmi, [[Sentropēza|Sentropēzā]] un [[Pantellerija]]s salā. Pēc viņa māsas Rozannas teiktā, viņš dzīvoja vientuļu dzīvi un viņam nebija draugu.&lt;ref&gt;[https://www.vanityfair.com/news/2000/10/armani-in-full-200010 Judy Bachrach. Armani in Full] [[Vanity Fair]], {{dat|2000|10|1||bez}}&lt;/ref&gt;

== Darbs kino ==
Armāni bija kostīmu mākslinieks filmām &quot;[[Amerikāņu žigolo]]&quot;, &quot;[[Svešinieku mierinājums]]&quot;, &quot;[[Neaizskaramie (1987. gada filma)|Neaizskaramie]]&quot;, &quot;[[Matrikss]]&quot; un seriālā &quot;[[Jaunais pāvests]]&quot;.

== Darbs sporta industrijā ==
[[Attēls:Giorgio Armani - Vogue Fashion's Night Out Sept.10 2009 - MILANO.jpg|thumb|Armāni ar Milānas &quot;Olimpija&quot; basketbola spēlētājiem ''Vogue Fashion's Night Out'' pasākumā, 2009. gada septembrī]]
Viņš bija [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]] basketbola komandas prezidents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fashioninfosite.net/giorgio-armani-men.html |title=Giorgio Armani, The Father Of Italian Fashion |access-date={{dat|2025|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090315171647/http://www.fashioninfosite.net/giorgio-armani-men.html }}&lt;/ref&gt; Viņš izstrādāja formas tērpus arī Lielbritānijas sportistiem,&lt;ref&gt;[http://www.prnewswire.co.uk/cgi/news/release?id=124332 Giorgio Armani Presents New England Football Team Off-Field Wardrobe for European Championships]&lt;/ref&gt; futbola kluba [[Chelsea F.C.|&quot;Chelsea&quot;]] spēlētājiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vogue.co.uk/vogue_daily/story/story.asp?stid=46382|title=An Excellent Pitch|date=2007-08-03|access-date=2008-04-25|archive-url=https://www.webcitation.org/65fMB9q2m?url=http://www.vogue.co.uk/news/2007/08/03/an-excellent-pitch|archive-date=2012-02-23|language=en}}&lt;/ref&gt; un Itālijas karognesēju formas tērpus [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīnas ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijai 2006. gadā. Viņš draudzējās ar basketbola treneri un [[NBA]] kluba [[Maiami &quot;Heat&quot;]] prezidentu [[Pets Railijs|Petu Railiju]].

== Īpašumu vērtība ==
Armāni piederēja viesnīca, kas atradās no 1. līdz 39. stāvam [[Dubaija]]s debesskrāpī [[Halīfa tornis|Burdžhalīfa]], kas ir augstākā ēka pasaulē, un arī viesnīca [[Milāna|Milānā]]. Ar īpašumu vērtību 8,5 miljardu ASV dolāru apmērā viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem Itālijā un ieņēma 131. vietu žurnāla ''[[Forbes]]'' 2013. gada pasaules bagātāko cilvēku sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forbes.ru/forbes-woman-photogallery/lichnoe-vremya/235293-33-milliardera-sdelavshih-sostoyanie-na-mode-ot-prad/photo/9 |title=Форбс: 33 миллиардера, сделавших состояние на моде. |access-date=2014-03-10 |archive-date=2014-03-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140311023505/http://www.forbes.ru/forbes-woman-photogallery/lichnoe-vremya/235293-33-milliardera-sdelavshih-sostoyanie-na-mode-ot-prad/photo/9 |language=ru }}&lt;/ref&gt; 2025. gadā viņa bagatību ''Forbes'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com.au/life/fashion/giorgio-armani-dies-at-91-tributes-pour-in-for-fashion-icon/|title=Billionaire fashion icon Giorgio Armani dies at 91|last=Tognini|first=Giacomo|website=Forbes Australia|access-date=2026-10-05|date=2025-09-05|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem Itālijā.

== Apbalvojumi ==
* Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa Lielkrusta bruņinieks (2021. gada 26. novembris)
* Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa lielvirsnieks (1986. gada 10. oktobris)
* Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa komandieris (1985. gada 27. decembris)
* [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeņa]] bruņinieks (2008)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Wikiquote}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.armani.com/en-us/ Armani Company website]
* [https://web.archive.org/web/20160203035548/http://www.thefashionstyles.com/giorgio-armani/ Giorgio Armani] at The Fashion Styles
{{aktieru ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Armāni, Džordžo}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Emīlijā-Romanjā dzimušie]]
[[Kategorija:Modes dizaineri]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>h491xbu9uhp7fftjqeh94a5mhle7lcu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēģiptes basketbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609344</id>
    <revision>
      <id>4531972</id>
      <parentid>4332976</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:51:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531972</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2769" sha1="2r3kxr4lr5yh62cgj4efyguvp803dc8" xml:space="preserve">{{Sporta izlases infokaste
 | valsts         = Ēģipte
 | valsts_angl    = 
 | att_izm        = 
 | logo           = 
 | logo_izm       = 
 | dibin          = 
 | federācija     = Ēģiptes Basketbola federācija
 | iest gads      = 1934. gadā
 | iest kom       = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]]
 | konfederācija  = ''[[FIBA Africa]]''
 | vieta rangā    = 40.
 | rangs max      = 
 | rangs max date = 
 | rangs min      = 
 | rangs min date = 
 | iesauka        = 
 | stadions       = 
 | arēna          = 
 | laukums        = 
 | halle          = 
&lt;!--- Personāls ---&gt;
 | treneris       = 
 | kapteinis      = 
 | visv spēles    = 
 | visv punktu    = 
&lt;!--- OS ---&gt;
 | OS reizes      = 8
 | OS medaļas     = 
 | OS lab sasn    = 9. (1952)
&lt;!--- PČ ---&gt;
 | PČ nos         = 
 | PČ reizes      = 7
 | PČ medaļas     = 
 | PČ lab sasn    = 5. (1950)
&lt;!--- Zona ---&gt;
 | zona nos       = [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]&lt;br&gt; [[Āfrikas čempionāts basketbolā|Āfrikas čempionāts]]
 | zona reizes    = 4 (24)
 | zona medaļas   = 
 | zona lab sasn  = 1. (Eiropas zonā, 1949)&lt;br&gt;1. (Āfrikas zonā, 1962, 1964, 1970, 1975, 1983)
&lt;!--- Turn ---&gt;
 | turn nos       = 
 | turn reizes    = 
 | turn medaļas   = 
 | turn lab sasn  = 
}}

'''Ēģiptes basketbola izlase''' ({{val|ar|منتخب مصر لكرة السلة}}) ir [[Ēģipte]]s vīriešu nacionālā [[basketbols|basketbola]] komanda, kas pārstāv valsti starptautiskajās sacensībās. To pārvalda Ēģiptes Basketbola federācija, kas ir [[Starptautiskā Basketbola federācija|Starptautiskās Basketbola federācijas]] (FIBA) dalīborganizācija kopš 1934. gada, kad sāka regulāri piedalīties FIBA rīkotajos turnīros, tostarp [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas meistarsacīkstēs]] [[Rīga|Rīgā]].

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] Ēģiptes izlase izcīnīja bronzas medaļu un 1949. gadā rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]]. Ēģiptes izlase piedalījās arī [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur tā ieņēma piekto vietu. [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja devīto vietu.

Kopš 1962. gada Ēģipte spēlē Āfrikas zonā, piecas reizes iegūstot Āfrikas čempiones titulu, pēdējo reizi 1983. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{basketbols-aizmetnis}}
{{Ēģipte-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Basketbola izlases]]
[[Kategorija:Sports Ēģiptē]]</text>
      <sha1>2r3kxr4lr5yh62cgj4efyguvp803dc8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sito Alonso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609347</id>
    <revision>
      <id>4532080</id>
      <parentid>4509004</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T05:08:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11693" sha1="7xljkjby80lx9u7ab7qj11upr3ye7h4" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Sito Alonso
 |       vārds_orig = ''Sito Alonso''
 |           attēls = Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Sito Alonso 2018. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{ddv|1975|12|4}}
 |          dz_viet = {{vieta|Spānija|Madride}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[spānis]]
 |           garums = 
 |            svars = 
 |              poz = 
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ESP}} UCAM Murcia CB
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 
 |          klubs 1 = 
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 1999—2004
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''CB Monzón''
 |   tr_klubs_sez 2 = 2004—2005
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Prat]]''
 |   tr_klubs_sez 3 = 2005—2008
 |       tr_klubs 3 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]] (trenera asistents)
 |   tr_klubs_sez 4 = 2008—2010
 |       tr_klubs 4 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 5 = 2011—2014
 |       tr_klubs 5 = {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas &quot;Gipuzkoa Basket&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 6 = 2013
 |       tr_klubs 6 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U-20
 |   tr_klubs_sez 7 = 2014—2016
 |       tr_klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bilbao Basket]]''
 |   tr_klubs_sez 8 = 2016—2017
 |       tr_klubs 8 = {{flaga|Spānija}} [[Vitorijas &quot;Saski Baskonia&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 9 = 2017—2018
 |       tr_klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]''
 |   tr_klubs_sez 10 = 2018
 |       tr_klubs 10 = {{flaga|Horvātija}} [[Zagrebas &quot;KK Cedevita Junior&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 11 = 2019—''pašlaik''
 |       tr_klubs 11 = {{flaga|Spānija}} ''[[UCAM Murcia CB]]''
 |   tr_klubs_sez 12 = 2025—2026
 |       tr_klubs 12 = {{bk|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
;Kā galvenais treneris
* AEEB Spānijas Gada trenera balva &lt;small&gt;(2012)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Alfonso Alonso Blasko''' (dzimis {{dat|1975|12|4}}), plašāk pazīstams kā '''Sito Alonso''', ir [[Spānija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris, kurš ir [[Spānijas basketbola līga|Spānijas ACB līgas]] kluba ''[[UCAM Murcia]]'' galvenais treneris. 2025. un 2026. gadā bija [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris.

== Trenera karjera ==

=== Profesionālie klubi ===
Alonso debitēja kā galvenais treneris [[Spānijas basketbola līga|''Liga Endesa'']] 2008. gadā, [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]] komandā, kurā viņš iepriekš strādāja par trenera asistentu. Klubs viņu atlaida 2010. gada martā pēc komandas sliktajiem rezultātiem Spānijas nacionālajā līgā un Eiropas mēroga sacensībās.&lt;ref&gt;[http://deportes.elpais.com/deportes/2010/03/03/actualidad/1267604524_850215.html El Joventut destituye al técnico Sito Alonso]; El País, 3 March 2010. Retrieved 27 September 2014.&lt;/ref&gt;

2011. gadā Alonso atkal kļuva par galveno treneri Spānijas ''Liga ACB'', parakstot līgumu ar Sansevastjanas &quot;Lagun Aro GBC&quot; klubu. Viņš pameta GBC klubu 2014. gadā un parakstīja līgumu ar citu Spānijas klubu ''[[Bilbao Basket]]''.&lt;ref&gt;[http://www.invictussportsgroup.com/news_2145_SITO+ALONSO+signed+for+Bilbao+Basket! SITO ALONSO signed for Bilbao Basket!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304224106/http://www.invictussportsgroup.com/news_2145_SITO+ALONSO+signed+for+Bilbao+Basket! |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}; Invictus Sports Group, 12 September 2014. Retrieved 27 September 2014.{{es ikona}}&lt;/ref&gt;

2016. gada jūlijā viņš šķīrās no ''Bilbao Basket'' kluba,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.acb.com/redaccion.php?id=124077|title=Sito Alonso deja el Dominion Bilbao Basket|publisher=ACB.com|language=es|date=8 July 2016|accessdate=8 July 2016|archive-date={{dat|2016|07|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160714070718/http://www.acb.com/redaccion.php?id=124077}}&lt;/ref&gt; un parakstīja divu gadu līgumu ar [[Vitorijas &quot;Saski Baskonia&quot;|Vitorijas &quot;Baskonia&quot;]] klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baskonia.com/en/sito-alonso-will-coach-baskonias-bench/|title=Sito Alonso will coach Baskonia’s bench|publisher=baskonia.com|date=8 July 2016|accessdate=8 July 2016}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, ka klubs Alonso vadībā iekļuva [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] izslēgšanas spēlēs, viņš ''Baskonia'' pameta pēc tam, kad vietējās līgas izslēgšanas spēļu pusfinālā zaudēja ''[[Valencia Basket]]'' komandai. Pēc tam viņš parakstīja divu gadu līgumu ar [[FC Barcelona (basketbola klubs)|''FC Barcelona Lassa'']] klubu ar iespēju to pagarināt vēl uz gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|publisher=EuroLeague.net|date=16 June 2017|accessdate=16 June 2017|url=http://www.euroleague.net/news/i/7vsfmxhxm8i4sioj/barcelona-hands-reins-to-alonso|title=Barcelona hands reins to Alonso}}&lt;/ref&gt; Tomēr jau 2018. gada 5. februārī ''FC Barcelona'' klubs atlaida Alonso no galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Sito Alonso's contract terminated {{!}} FC Barcelona|url=https://www.fcbarcelona.com/sections/basketball/first-team/news/2017-2018/sito-alonso-s-contract-terminated|accessdate=5 February 2018|work=FC Barcelona|date=5 February 2018}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 8. jūnijā Alonso parakstīja trīs gadu līgumu ar [[Zagrebas &quot;Cedevita&quot;|Zagrebas &quot;KK Cedevita Junior&quot;]] klubu [[Horvātija|Horvātijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Bivši trener Barcelone preuzeo Cedevitu|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/kosarka/spanjolac-sito-alonso-novi-je-trener-kosarkasa-cedevite---520032.html|website=gol.dnevnik.hr|accessdate=8 June 2018}}&lt;/ref&gt; Jau 2018. gada 25. oktobrī pēc neveiksmīga sezonas sākuma ''Cedevita'' atlaida Alonso.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Rimac replaced Alonso at Cedevita bench|url=https://www.aba-liga.com/news.php?id=40809|website=www.aba-liga.com|accessdate=25 October 2018}}&lt;/ref&gt;

=== Spānijas izlase ===
2013. gada vasarā Alonso bija Spānijas U-20 junioru izlases galvenais treneris, un viņš aizveda komandu līdz bronzas medaļai [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada FIBA ​​Eiropas U-20 čempionātā]], kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]]. Viņš bija arī [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas pieaugušo izlases]] trenera asistents [[2014. gada FIBA Pasaules kauss|2014. gada FIBA ​​Pasaules kausa izcīņā]].

Alonso bija arī Aragonas autonomā apgabala basketbola komandas galvenais treneris 2006. gadā. Viņš vadīja komandu tikai tās uzvarā pret [[Japānas basketbola izlase|Japānu]] ar rezultātu 92:69.&lt;ref&gt;[http://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/2006/06/26/pagina-45/819396/pdf.html La selección de Aragón consigue su primer triunfo]{{Novecojusi saite}}; El Mundo Deportivo, 26 June 2006. Retrieved 27 December 2014. {{es ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.acb.com/redaccion.php?id=32227 Aragón logró su primer triunfo como selección ante Japón] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161005172838/http://www.acb.com/redaccion.php?id=32227 |date={{dat|2016|10|05||bez}} }}; ACB.com, 24 June 2006. Retrieved 27 December 2014. {{es ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas izlase ===
2025. gada 17. aprīlī [[LBS|Latvijas Basketbola savienības]] valde paziņoja, par līguma noslēkšanu ar Sito Alonso, un viņa apstiprināšanas [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] galvenā trenera amatā, nomainot itāļu speciālistu [[Luka Banki|Luku Banki]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/17.04.2025-latvijas-viriesu-basketbola-izlasi-pec-banki-aiziesanas-trenes-spanis-sito-alonso.a595916/|title=Latvijas vīriešu basketbola izlasi pēc Banki aiziešanas trenēs spānis Sito Alonso|website=Lsm.lv|date=|accessdate=2025-4-17}}&lt;/ref&gt; Spāņu treneris uzsāka darbu ar Latvijas izlasi septembrī, tai noslēdzot dalību [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]].

Kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] Latvijas izlase Alonso vadībā uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_izlases/02032026-alonso_darbu_vertes_lbs_valde_emocionali_|title=Alonso darbu vērtēs LBS valde, emocionāli lēmumi pieņemti netiks|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-03-02|date=2026-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc neveiksmīgā starta Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, Latvijas Basketbola savienība vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/17012608/basketbols/120111925/alonso-atlaists-no-latvijas-basketbola-izlases-galvena-trenera-amata-vieta-gailitis|title=Latvijas basketbola izlasē galvenā trenera maiņa – Sito Alonso vietā stājas Jānis Gailītis|website=delfi.lv|access-date=2026-03-24|date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spānijas U-20 izlase ===
* '''[[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā]]:'''
** 3. vieta: [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013]]

=== Individuālie ===
* [[AEEB Spānijas Gada trenera balva|AEEB Spānijas gada labākais treneris]]: 2012

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.acb.com/entrenador.php?id=ADD Sito Alonso] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180527045343/http://www.acb.com/entrenador.php?id=ADD |date={{dat|2018|05|27||bez}} }} at acb.com {{es ikona}}
* [http://www.euroleaguebasketball.net/competition/coaches/showcoach?pcode=LJC Sito Alonso] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160918065738/http://www.euroleaguebasketball.net/competition/coaches/showcoach?pcode=LJC |date={{dat|2016|09|18||bez}} }} at euroleague.net
* [http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_UIfgjyQcGqk-fPlnl66Tj0.roundID_9350.season_2013.teamID_362.coachID_3049.html Sito Alonso] at fibaeurope.com


{{kastes sākums}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris
 | periods    = {{dat|2025|||N|bez}} — {{dat|2026|||N|bez}}
 | pirms      = [[Luka Banki]]
 | pēc        = [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Alonso, Sito}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas basketbola treneri]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola izlases galvenie treneri]]</text>
      <sha1>7xljkjby80lx9u7ab7qj11upr3ye7h4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģirts Burvis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609357</id>
    <revision>
      <id>4532082</id>
      <parentid>4344379</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T05:10:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1832" sha1="315gnmiue41bhrwfrbwe2vtrtpjehly" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Ģirts Burvis''' (1962) ir [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]].

Dzimis 1962. gadā [[Liepāja|Liepājā]], rotkaļu ģimenē. Viņa māte Mirdza cēlusies no [[Dunikas pagasts|Dunikas pagasta]] Buku ciema.&lt;ref&gt;[https://dunika.lv/wp-content/uploads/2019/06/Tie-kuru-saknes-Dunikas-pagast%C4%81-reduced.pdf Tie kuru saknes un dzīve ir saistīta ar Dunikas pagastu, nesot tā vārdu pasaulē] dunika.lv&lt;/ref&gt;

1981. gadā absolvēja mācības [[Liepājas lietišķās mākslas vidusskola]]s koktēlniecības nodaļā, bet 1987. gadā studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Tēlniecības nodaļā. Mākslinieku savienības biedrs (1996). Kopš 1983. gada piedalās profesionālās izstādēs, tēlniecības simpozijos un akcijās.

Personālizstādes notika 2001., 2008., 2010. un 2022. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/no-medalam-lidz-laivam-telnieks-girts-burvis-stasta-par-izstadi-gaismenas.a454371/ No medaļām līdz laivām. Tēlnieks Ģirts Burvis stāsta par izstādi «Gaismēnas»] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākie monumentālie darbi ==
* memoriāls &quot;Sinagogas dārzs&quot; Bauskā (2017)
* Piemineklis Vilim Plūdonim &quot;Saules dārzā&quot; Bauskā (2014)
* Kapa piemineklis &quot;Krītošā zvaigzne&quot; Kārlim Skrastiņam Rīgas Meža kapos (2014)
* Vides skulptūra &quot;Rīdzinieki&quot; Grīziņkalnā (2012)
* &quot;Līva galva&quot; Līvu laukumā Rīgā (2003)
* Piemineklis &quot;Jūras paņemtajiem&quot; Kolkā (2002)
* Memoriāls &quot;Četri novadi&quot; Rīgā (1997)
* &quot;Ako zīme&quot; Salaspilī (1994)
* &quot;Senajiem jūrasbraucējiem&quot; Liepājā (1984)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Burvis, Ģirts}}
[[Kategorija:Latviešu tēlnieki]]
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]</text>
      <sha1>315gnmiue41bhrwfrbwe2vtrtpjehly</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532104</id>
      <parentid>4532082</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:27:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532104</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2934" sha1="oam539880fwlm4tlrpgbp09jo4k76cg" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Ģirts Burvis
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1962
 |    dz_mēnesis = 
 |      dz_diena = 
 |      dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[tēlnieks]]
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 1983-pašlaik
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = Gaitis Burvis&lt;ref&gt;https://atputa.lvm.lv/images/mammadaba/Dazadi_jaunumi/md-02-2o12-wlab.pdf&lt;/ref&gt;
 |    alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Ģirts Burvis''' (1962) ir [[latvieši|latviešu]] [[tēlnieks]].

Dzimis 1962. gadā [[Liepāja|Liepājā]], rotkaļu ģimenē. Viņa māte Mirdza cēlusies no [[Dunikas pagasts|Dunikas pagasta]] Buku ciema.&lt;ref&gt;[https://dunika.lv/wp-content/uploads/2019/06/Tie-kuru-saknes-Dunikas-pagast%C4%81-reduced.pdf Tie kuru saknes un dzīve ir saistīta ar Dunikas pagastu, nesot tā vārdu pasaulē] dunika.lv&lt;/ref&gt;

1981. gadā absolvēja mācības [[Liepājas lietišķās mākslas vidusskola]]s koktēlniecības nodaļā, bet 1987. gadā studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Tēlniecības nodaļā. [[Latvijas Mākslinieku savienība|Mākslinieku savienības]] biedrs (1996). Kopš 1983. gada piedalās profesionālās izstādēs, tēlniecības simpozijos un akcijās.

Personālizstādes notika 2001., 2008., 2010. un 2022. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/no-medalam-lidz-laivam-telnieks-girts-burvis-stasta-par-izstadi-gaismenas.a454371/ No medaļām līdz laivām. Tēlnieks Ģirts Burvis stāsta par izstādi «Gaismēnas»] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākie monumentālie darbi ==
* Memoriāls &quot;Sinagogas dārzs&quot; [[Bauska|Bauskā]] (2017)
* Piemineklis [[Vilis Plūdons|Vilim Plūdonam]] &quot;Saules dārzā&quot; Bauskā (2014)
* Kapa piemineklis &quot;Krītošā zvaigzne&quot; [[Kārlis Skrastiņš|Kārlim Skrastiņam]] [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]] (2014)
* Vides skulptūra &quot;Rīdzinieki&quot; [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]] (2012)
* &quot;Līva galva&quot; Līvu laukumā Rīgā (2003)
* Piemineklis &quot;Jūras paņemtajiem&quot; [[Kolka|Kolkā]] (2002)
* Memoriāls &quot;Četri novadi&quot; Rīgā (1997)
* &quot;[[Ako]] galva&quot; [[Salaspils|Salaspilī]] (1994)
* &quot;Senajiem jūrasbraucējiem&quot; [[Liepāja|Liepājā]] (1984)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Burvis, Ģirts}}
[[Kategorija:Latviešu tēlnieki]]
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]</text>
      <sha1>oam539880fwlm4tlrpgbp09jo4k76cg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lauka vija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609364</id>
    <revision>
      <id>4532084</id>
      <parentid>4333131</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T05:15:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1799" sha1="gr1z8l5jbagzvjfc0r93vr07uyfcwf1" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| platums = 
| nosaukums = 
| binomial = Cuscuta campestris
| attēls = Cuscuta campestris.jpeg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| nodalījums = Magnoliophyta
| nodalījums_lv = Segsēkļi
| rinda = Solanales
| rinda_lv = Nakteņu rinda
| klase = Magnoliopsida
| klase_lv = Divdīgļlapji
| dzimta = Convolvulaceae
| dzimta_lv = Tīteņu dzimta
| ģints = Cuscuta
| ģints_lv = Vijas
| suga = Cuscuta campestris
| suga_lv = Lauka vija
| kategorijas = nē
| autors = Yunck.
| sinonīmi = 
}}'''Lauka vija''' (''Cuscuta campestris'') ir [[Vija|viju]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Kanāda]]s līdz [[Gvatemala]]i un [[Dienvidamerika]]s rietumiem, kā arī [[Karību jūras reģions]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:72786-2|title=Cuscuta campestris Yunck. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-09-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Kā nezāle izplatījusies citur pasaulē.

Ievazāta [[Latvija|Latvijā]], kur tā reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]. Lauka vijai raksturīgs oranždzeltens stublājs. Atšķirībā no citām vijām ziedu drīksnas galviņveidīgas (nevis pavedienveidīgas), bet pogaļa uzplīst nekārtni (nevis pa vāciņu jeb šķērsplaisu). Zied jūlijā un augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/cuscuta-epithymum-l-l/|title=mārsila vija - Cuscuta epithymum (L.) L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-09-07}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Vijas]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]
[[Kategorija:Invazīvie augi]]</text>
      <sha1>gr1z8l5jbagzvjfc0r93vr07uyfcwf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Armani (nozīmju atdalīšana)</title>
    <ns>1</ns>
    <id>609420</id>
    <revision>
      <id>4532095</id>
      <parentid>4333587</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T06:53:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Diskusija:Armani]] uz [[Diskusija:Armani (nozīmju atdalīšana)]]: precīzāk.....</comment>
      <origin>4333587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="200" sha1="bpj7xblkvuqbfowvpf9f0t8ty67b155" xml:space="preserve">== Armāni ==

Spriežot pēc šī [[:en:Armani (name)]] jābūt Armāni. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.11 (EEST)</text>
      <sha1>bpj7xblkvuqbfowvpf9f0t8ty67b155</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Simferopoles lidosta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609745</id>
    <revision>
      <id>4532193</id>
      <parentid>4518584</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category duplication)</comment>
      <origin>4532193</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1018" sha1="nkkgl4krud8go5r8h40br9i2i6en6va" xml:space="preserve">[[Attēls:Аэропорт Симферополь.jpg|thumb|Lidostas ēka]]
'''Sultana Amet-Hana Simferopoles starptautiskā lidosta''' ([[Krimas tatāru valoda|krimas tatāru]]: ''Aqmescit Halqara Ava Liman''ı, [[Angļu valoda|angļu]]: ''Simferopol International Airport'') ([[IATA]]: '''SIP''', [[Starptautiskā civilās aviācijas organizācija|ICAO]]: '''UKFF''') ir starptautiskā [[lidosta]] [[Ukraina|Ukrainā]], kas apkalpo Simferopoles pilsētu [[Krimas Autonomā Republika|Autonomajā Republikā Krimā]]. Nosaukts par godu Krimas tatāru tautas varonim, lidotājam asam Sultanam Amet-Hanam, nosaukums piešķirts ar Ukrainas [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] 2015. gada 14. maija lēmumu.

Sakarā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] no 2022. gada 24. februāra lidojumi netiek veikti.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lidostas]]
[[Kategorija:Lidostas Ukrainā]]</text>
      <sha1>nkkgl4krud8go5r8h40br9i2i6en6va</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fiat 2000</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617455</id>
    <revision>
      <id>4531947</id>
      <parentid>4531792</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:20:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Tanki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4531947</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1565" sha1="5y2psjp8r9gl1v98rnjqaqa7sr53cs2" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Bruņu mašīnas infokaste
|nosaukums=''Fiat 2000''
|attēls=[[Attēls:Tank_Fiat_2000.jpg|250px]]
|virsraksts=Itālijas smagais tanks Fiat 2000
|masa=40 t
|bruņas=līdz 20 mm
|primārais=65 mm lielgabals
|sekundārais=7 × 6,5 mm ložmetēji
|dzinējs=benzīna dzinējs
|dzinēja_jauda=240 ZS
|ātrums_uz ceļa=7 km/h
|zs_koeficents=
|maks. attālums=75 km
|augstums=3600 mm
|garums=7400 mm
|platums=3100 mm
|apkalpe=10
}}

'''''Fiat 2000''''' ir [[Itālija]]s izstrādāts smagais [[tanks]], kas radīts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Tas bija viens no lielākajiem un smagākajiem sava laikmeta tankiem Eiropā.

Tanka izstrāde sākās 1916. gadā, bet 1918. gadā tika uzbūvēti divi prototipi. ''Fiat 2000'' bija aprīkots ar 65 mm [[Lielgabals|lielgabalu]] tornī un vairākiem [[Ložmetējs|ložmetējiem]] korpusa sānos, nodrošinot spēcīgu uguns atbalstu kājniekiem.

Neraugoties uz iespaidīgo bruņojumu, tanks bija lēns un tehniski sarežģīts, tādēļ sērijveida ražošana netika uzsākta. ''Fiat 2000'' palika eksperimentāls posms Itālijas tanku būves vēsturē.
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080403232150/http://mailer.fsu.edu/~akirk/tanks/Stories/emagazine-1/fiat2000/ The Advanced Fiat 2000 Heavy Tank](Dead link)
* [https://web.archive.org/web/19991013021742/http://geocities.com/Pentagon/Quarters/1975/g_tnkita.htm History of the Italian Tank Corps]
* [http://daywarphoto.blogspot.fi/2013/03/fiat-2000.html Photogallery]

[[Kategorija:Itālijas tanki]]</text>
      <sha1>5y2psjp8r9gl1v98rnjqaqa7sr53cs2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>R35</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617469</id>
    <revision>
      <id>4531945</id>
      <parentid>4531789</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:18:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Tanki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4531945</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1078" sha1="c91irme4wa9j7me7udvusid0osc9tql" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Bruņu mašīnas infokaste|nosaukums=''Renault R35''|attēls=[[Attēls:R35-Saumur.0004kqd7.jpg|250px]]|virsraksts=Franču vieglais tanks ''Renault R35''|masa=10,6 t|bruņas=līdz 40 mm|primārais=37 mm lielgabals SA 18|sekundārais=7,5 mm ložmetējs MAC 31|dzinējs=benzīna dzinējs Renault|dzinēja_jauda=82 ZS|ātrums_uz ceļa=20 km/h|zs_koeficents=|maks. attālums=130 km|augstums=2130 mm|garums=4020 mm|platums=1870 mm|apkalpe=2}}'''''R35''''' (pilns nosaukums '''''Renault R35''''') ir [[Francija]]s vieglais [[tanks]], kas tika izstrādāts 1930. gadu vidū kā kājnieku atbalsta tanks.

Tanks tika pieņemts apbruņojumā 1936. gadā un izcēlās ar labu bruņu aizsardzību savam laikam, taču tam bija zems ātrums un ierobežota uguns jauda. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā liels skaits tanku ''R35'' nonāca [[Vācija]]s rokās un tika izmantoti otršķirīgos uzdevumos.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas tanki]]</text>
      <sha1>c91irme4wa9j7me7udvusid0osc9tql</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>H35</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617470</id>
    <revision>
      <id>4531946</id>
      <parentid>4531790</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:18:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Tanki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4531946</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1097" sha1="0l3xg5mg62sjxsv6wdgd3nky8310236" xml:space="preserve">{{Bruņu mašīnas infokaste|nosaukums=''Hotchkiss H35''|attēls=[[Attēls:H-39-Saumur.0004cd95.jpg|250px]]|virsraksts=Franču vieglais tanks ''Hotchkiss H35''|masa=11,4 t|bruņas=līdz 34 mm|primārais=37 mm lielgabals SA 18|sekundārais=7,5 mm ložmetējs MAC 31|dzinējs=benzīna dzinējs Hotchkiss|dzinēja_jauda=75 ZS|ātrums_uz ceļa=28 km/h|zs_koeficents=|maks. attālums=130 km|augstums=2150 mm|garums=4220 mm|platums=1950 mm|apkalpe=2}}'''H35''' (pilns nosaukums '''''Hotchkiss H35''''') ir [[Francija]]s vieglais [[tanks]], kas tika izstrādāts 1930. gadu vidū.

Tanks tika pieņemts apbruņojumā 1935. gadā kā [[Kājnieki|kājnieku]] atbalsta tanks. Tam bija laba bruņu aizsardzība savam laikam, taču ierobežota uguns jauda un viena cilvēka tornis apgrūtināja kaujas efektivitāti.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā liels skaits H35 nonāca [[Vācija]]s rokās un tika izmantoti kā mācību un apsardzes tanki.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas tanki]]</text>
      <sha1>0l3xg5mg62sjxsv6wdgd3nky8310236</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vickers Mk E</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617471</id>
    <revision>
      <id>4531948</id>
      <parentid>4531795</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:22:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Tanki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4531948</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1538" sha1="mwvu8qtdc797vk71l0ws36k9sdtkt41" xml:space="preserve">{{Bruņu mašīnas infokaste|nosaukums=''Vickers Mk E''|attēls=[[Attēls:Vickers_E.jpg|250px]]|virsraksts=Lielbritānijas vieglais tanks ''Vickers Mk E''|masa=7,3 t|bruņas=līdz 13 mm|primārais=47 mm lielgabals vai 2 × ložmetēji (atkarībā no versijas)|sekundārais=7,7 mm ložmetējs ''Vickers''|dzinējs=benzīna dzinējs ''Armstrong Siddeley''|dzinēja_jauda=80 ZS|ātrums_uz ceļa=35 km/h|zs_koeficents=|maks. attālums=160 km|augstums=2160 mm|garums=4380 mm|platums=2240 mm|apkalpe=3}}

'''''Vickers Mk E''''' (zināms arī kā '''''Vickers 6-Ton''''') ir [[Lielbritānija]]s izstrādāts vieglais [[tanks]], kas radīts 1920. gadu beigās.

Lai gan [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas armija]] to nepieņēma apbruņojumā, tanks guva lielus panākumus eksportā. Tas tika izmantots vai licencēti ražots vairākās valstīs, tostarp [[Padomju Savienība]] (kā [[T-26]]), [[Polija]], [[Somija]] un [[Ķīna]].

''Vickers Mk E'' būtiski ietekmēja starpkaru perioda tanku attīstību un kļuva par pamatu vairākiem veiksmīgiem nacionālajiem tanku modeļiem.

== Ārējās saites ==
{{Commons}}
* {{cite web|last=Derela|first=Michał|url=http://derela.republika.pl/vae.htm|title=The Vickers 6-Ton Tank (Mark E)|archive-url=https://web.archive.org/web/20180525221525/http://derela.republika.pl/vae.htm|archive-date=2018-05-25}}
* [http://www.canadiansoldiers.com/vehicles/tanks/mainbattletanks.htm Canadian Army Early History section]

{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes tanki]]</text>
      <sha1>mwvu8qtdc797vk71l0ws36k9sdtkt41</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hanna Šturma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628029</id>
    <revision>
      <id>4532032</id>
      <parentid>4465355</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T21:24:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532032</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19745" sha1="kkhxw5uak3vbpupilsu4yuhhdgf90oe" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Johanna (Hanna) Šturma
| vārds_orig = ''Johanna Sturm''
| attēls = Johanna Sturm.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = Hanna Šturma 1951. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1891
| dz_mēnesis = 02
| dz_diena = 28
| dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Burgenlande|Klingenbaha|td=Austrija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1984
| m_mēnesis = 03
| m_diena = 09
| m_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|Horvātijas SR|Zagreba|td=Horvātija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[horvāti]]ete
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| nodarbošanās = arodbiedrību aktīviste
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Hanna Šturma''', pilnā vārdā '''Johanna Šturma''' ({{val|de|Johanna Sturm}}, dzimusi {{dat|1891|02|28}}, mirusi {{dat|1984|03|09}}) bija [[Austrija]]s [[Darba tiesības|darba tiesību]] un miera aktīviste, kura kļuva par [[pretošanās kustība]]s dalībnieci pēc tam, kad Austrija 1938. gadā tika [[Anšluss|pievienota]] [[Trešais reihs|nacistiskajai Vācijai]]. Nākamos dažus gadus viņa pavadīja Vācijas [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]] un 1945. gada 30. aprīlī iznāca no [[Rāvensbrikas nometne]]s. 1958. gadā viņa uzrakstīja autobiogrāfisku aprakstu par savu pieredzi, taču tai laikā nevarēja atrast izdevēju. 1982. gadā, divus gadus pirms viņas nāves, darbs tomēr tika publicēts.&lt;ref&gt;Hanna Sturm: ''Die Lebensgeschichte einer Arbeiterin; Vom Burgenland nach Ravensbrück''. Verlag für Gesellschaftskritik, 2nd edition, Vienna 1982&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==

=== Agrīnie gadi ===
Johanna Šturma piedzima Klingenbahā, nelielā pilsētiņā netālu no [[Eizenštate]]s [[Burgenlande|Burgenlandē]]. Burgenlande pēc [[Austroungārijas sabrukums|Austroungārijas sabrukuma]] 1921. gadā tika nodota Austrijai, bet, kad Šturma un viņas brāļi un māsas piedzima, tā atradās [[Austroungārija|Austroungārijas impērijas]] Ungārijas pusē. Viņa bija otrā no četriem bērniem saviem vecākiem un vienīgā meita.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;https://www.ravensbrueck.at/wp-content/uploads/2015/04/Mitteilungsblatt-2009.pdf Svjetlana Hromin-Heidler (December 2009). &quot;Hanna Sturm&quot; (PDF). Aus anlass des 25. todestages von Hanna sturm berichtet ihre enkelin über ihre Jugend und ihr politisches Wirken. Mitteilungsblatt: Der Österreichischen Lagergemeinschaft Ravensbrück &amp; FreundInnen, Wien. pp. 24—25.&lt;/ref&gt; Viņas tēvs strādāja par galdnieku. Ģimene piederēja pie Burgenlandes [[Horvāti|horvātu]] minoritātes.&lt;ref&gt;Anna Reininger (December 2009). &quot;4.3 Die soziale Frage .... 4.3.1. Die Kroatische Minderheit&quot; (PDF). ''Das Entstehen des Vereinswesens im österreichisch-ungarischen Grenzraum am Beispiel Neufeld an der Leitha im gesellschaftspolitischen und wirtschaftlichen Spannungsfeld um 1900 (Diplomarbeit)''. University of Vienna. pp. 78—83.&lt;/ref&gt; Viņa apmeklēja skolu tikai divas ziemas, laikā no oktobra līdz martam,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un pēc tam, tā kā Ungārijā nebija vispārējas izglītības sistēmas, astoņu gadu vecumā sāka strādāt laukos, vēlāk strādājot mājsaimniecībā. Kad viņai bija desmit gadi, viņas tēvs samaksāja notāram vienu florīnu, lai apstiprinātu, ka viņai ir divpadsmit gadi: tas ļāva viņai dabūt darbu cukurfabrikā netālu esošajā Šatendorfā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc gada viņa tika paaugstināta amatā, kas izraisīja greizsirdību citu fabrikā strādājošo bērnu vidū, kuri dienas beigās piepildīja viņas tukšo kafijas pudeli ar cukura sīrupu. Sīrups tika atrasts pārbaudē, kad viņa aizgāja no darba, un viņa tika atlaista par iespējamu zādzību. Kad viņai bija 14 gadi, viņa sāka strādāt fabrikā uzņēmumā &quot;Jute AG&quot; [[Neifelde|Neifeldē]], vēl vienā mazpilsētā šajā apgabalā. Kopā ar trim citiem līdzīga vecuma bērniem viņa strādāja pie rūpnieciskās veļas mazgājamās mašīnas, ko izmantoja materiālu apstrādē. Tomēr pēc streika pret algu nokrāpšanu viņa atgriezās ielās. Dažus gadus vēlāk, 1907. gadā, viņa pavadīja savu vecāko brāli Jūliusu uz [[Vīne|Vīni]], meklējot darbu fabrikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Darba aktīvisms Vīnē ===
Vīnē, pateicoties savam brālim, viņa iepazinās ar [[Čehi|čehu]] ģimeni, kas viņai deva pirmo darbu pilsētā. Ģimenes tēvs bija [[arodbiedrība]]s biedrs: viņam izdevās dabūt viņai darbu &quot;Jute AG&quot; rūpnīcā [[Floridsdorfa|Floridsdorfā]], augošā rūpniecības kvartālā pāri upei uz ziemeļiem no pilsētas galvenās daļas. (Rūpnīca bija māsas rūpnīca tai, no kuras viņa bija atlaista Neifeldē.) Floridsdorfā viņa pirmo reizi saskārās ar strauji attīstošos arodbiedrību kustību. 1908. gada 15. martā Hanna Šturma pievienojās [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Austrijas Sociāldemokrātiskajai partijai]] (''SPÖ''). 1910. gada 8. martā viņa iestājās arodbiedrībā un palika tās biedre visu mūžu. Savu sociāldemokrātisko mājīpašnieku iedrošināta un atbalstīta, viņa iemācījās lasīt un rakstīt.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1911. gadā Vīnē notika vispārējs streiks. Hanna Šturma piedalījās plašā demonstrācijā gar ''Ringstraße'' pilsētas centrā. Policija bija stingra pret demonstrantiem. Tā kā viņa izplatīja skrejlapas, Šturma saņēma spēcīgu sitienu pa seju, padarot to asiņainu. Dalība demonstrācijā noveda arī pie darba zaudēšanas uzņēmumā &quot;Jute AG&quot; un turpmāka bezdarba perioda.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Kara laiki ===
Meitas Terēzijas piedzimšana 1912. gada 7. oktobrī pakļāva Šturmu diskriminācijai un praktiskām grūtībām, ar kurām šai laikmetā parasti saskārās neprecētas mātes. Pirmā pasaules kara laikā viņa tika nosūtīta strādāt munīcijas fabrikā Blūmavā (Fēliksdorfā), uz dienvidiem no Vīnes. 1916. gada augustā viņa tika arestēta par iespējamu [[Sabotāža|sabotāžu]] un kādu laiku pavadīja izmeklēšanas apcietinājumā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Alle Jahre wieder--: Weihnachten zwischen Kaiserzeit und Wirtschaftswunder|url=https://books.google.lv/books?id=SaidrgZdHF4C&amp;pg=PA156&amp;redir_esc=y|publisher=Böhlau|date=1993|isbn=978-3-205-05555-6|first=Heinz|last=Blaumeiser}}&lt;/ref&gt; Viņa tika apsūdzēta sprāgstvielu čaulu pildīšanā ar smiltīm, nevis sprāgstvielām. Galu galā viņas lieta nonāca tiesā un tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, lai gan daudz vēlāk viņa apstiprināja šādu savu darbību.&lt;ref&gt;Hanna Sturm, „…im ‚Nitroglyzerin auf die Schienen legen‘ waren die Polen die Stärksten…“, Interview mit Hanna Sturm über Sabotage in Rüstungsbetrieben im 1. Weltkrieg, in: Hannes Hofbauer/Andrea Komlosy (compiler-editors), ''Das andere Österreich. Vom Aufbegehren der kleinen Leute. Geschichten aus vier Jahrhunderten'', Wien 1987, pp. 142—150, here p. 144.&lt;/ref&gt; Viņa atrada citu darbu. Šturma lielāko daļu savas naudas bija sūtījusi mātei Annai, kura pieskatīja viņas divas meitas. Meiteņu tēvs nekad neatgriezās no kara. Viņa joprojām bija šķirta no savām meitām 1919. gadā, kad jaunākā no viņām, Rellija, nomira Vīnes slimnīcā. Šturma bija dziļi satriekta, bet turpināja aktīvu dzīvi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņa piedalījās 1918. gada &quot;janvāra streika&quot; sagatavošanā, kur aicināja pieprasīt sieviešu strādnieku apstākļu uzlabošanu un kara beigas. Tas noveda pie viņas atkārtotas apcietināšanas, taču šoreiz viņa tika ļoti drīz atbrīvota, jo pret viņu bija maz pierādījumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ravensbrueckerinnen.at/?page_id=2948|title=Johanna Sturm {{!}} ÖsterreicherInnen im KZ Ravensbrück|website=www.ravensbrueckerinnen.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

=== 133 dienu padomju vara ===
Impērijas straujā sabrukšana 1918. gada oktobrī/novembrī Ungāriju atdalīja no Austrijas, un mūsdienu Burgenlandi atstāja Ungārijas pusē aiz improvizētās robežas. Savos dokumentos identificēta kā Burgenlandes horvāte, Šturma tagad tika klasificēta kā ārzemniece Vīnē: viņai bija jāatgriežas savā dzimšanas reģionā. Viņa atbalstīja [[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomes]], ko 1919. gada 21. martā pasludināja [[Bēla Kuns]]. Viņas atbalsts bija praktisks — viņa strādāja par kurjeri, piegādājot ievērojamas skaidras naudas sūtījumus, kas bija savākti Ungārijas Sarkanajai armijai. Reiz viņu pamanīja policija, arestēja un aizveda uz [[Zalaegersega|Zalaegersegu]]. Pēc trim dienām viņai izdevās aizbēgt, bet jaunajā robežšķērsošanas punktā Neifeldē robežsargi viņu atpazina un atkārtoti arestēja. Viņa tika &quot;ieslodzīta&quot; stacijas otrās klases uzgaidāmajā telpā. Viņai izdevās izkāpt pa logu, netiekot pamanītai, un viņa aizbēga pāri laukiem uz Ebenfurti, kas vēl joprojām atradās Austrijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ungārijas Padomju Republika sabruka ārvalstu intervences dēļ 1919. gada augusta sākumā, un Šturma pievērsās nelegālas robežšķērsošanas organizēšanai līderiem, kad tie bēga. Viens no tiem, kam viņa palīdzēja, bija Bēla Kuns, kurš bija vadījis īslaicīgo padomju sistēmu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šturma trīs dienas slēpa viņu savā dzīvoklī, neatpazīstot, bet, viņam aizejot, viņš atklāja savu identitāti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Starpkaru periods ===
1921. gada augustā reģions, kurā ietilpa mūsdienu Burgenlande, kā pārsvarā vācisks tika atdalīts no Ungārijas un nodots Austrijai, abām tobrīd jau būdamām starptautiski atzītām par atsevišķām neatkarīgām valstīm. Šturma beidzot varēja bez grūtībām atgriezties mājās Neifeldē. Viņa atrada darbu pilsētas [[džuta]]s fabrikā un drīz vien kļuva par darba padomes locekli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šturma pēckara gados saglabāja politisku aktivitāti. Viņa īpašu uzmanību pievērsa katoļu horvātu kolēģēm, kuras darba devēji atkārtoti izmantoja kā [[Streiklauži|streiklauzes]]. Kā raksta kāds komunistisks avots, Hannai Šturmai izdevās iesaistītās strādnieces &quot;piesaistīt solidaritātei, kuras pamatā bija šķiriski apzinīga domāšana&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1924. gadā viņa devās uz [[Maskava|Maskavu]] kā Austrijas delegāte uz starptautisku [[Komunistiskā Internacionāle|Kominternes]] konferenci.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kpoe.at/frauen/frauen-pro-grammatisches/Frauenprogramm_Web.pdf|title=&quot;Hanna Sturm: Geboren am 28. Februar 1891 in Klingenbach/Klimpuh, Österreich: Gestorben am 9. März 1984 in Zagreb, Jugoslawien&quot; (PDF). Für eine neue Kultur des Zusammenlebens. Kommunistische Partei Österreich, Wien. p. 38.|website=kpoe.at|access-date=2026-04-04}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tur viņai bija iespēja satikt augsta līmeņa politiskos aktīvistus no dažādām valstīm: starp biedriem, ar kuriem viņa konferencē sēdēja pie viena galda, bija [[Suņs Džunšaņs|Suņs Jatsens]] un viņa jaunā sieva, ar kuriem, kā viņa vēlāk ziņoja, viņa varēja vācu valodā apspriest dažādas tēmas, kas sniedzās ārpus politikas. Notika arī satikšanās ar Bēlu Kunu, kurš viņu uzreiz atpazina.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Dzimtenē 1925. gadā bija notikuši divi lieli sieviešu strādnieču streiki, lai pieprasītu algas, pēc kuriem, atgriežoties mājās no Maskavas, Šturma nevarēja atrast darbu. Tūlīt pēc tam viņa sāka organizēt [[Bezdarbs|bezdarbniekus]] šajā apgabalā, kļūstot par Bezdarbnieku komitejas priekšsēdētāju Burgenlandes galvaspilsētā Eizenštatē, lai gan personīgi, saņemot ļoti ierobežotu finansiālu atbalstu, viņa bija pakļauta spiedienam. Viņa nonāca arī konfliktā ar sociāldemokrātu partijas vadību. Partijas priekšsēdētājs [[Oto Bauers]] nevēlējās, lai strādnieku protesti radikalizētos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1925. gadā (vai, iespējams, 1927. gadā — avoti atšķiras), pastāvot domstarpībām ar partijas vadību, Šturma tika izslēgta no Sociāldemokrātiskās partijas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šo notikumu viņa izmantoja kā iespēju pievienoties [[Austrijas Komunistiskā partija|Austrijas Komunistiskajai partijai]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Joprojām nespējot atrast darbu savā dzimtajā reģionā, kur viņas politiskās aktivitātes bija kļuvušas vispārzināmas rūpnīcu īpašnieku vidū,&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://members.inode.at/777911/html/stalin/sturm.htm|title=&quot;Sturm Therese / Штурм Тереза Карловна&quot;. Österreichische Stalin-Opfer (bis 1945). Österreichisches Zentrum für russische Sprache und Kultur. Retrieved 30 January 2018.|website=members.inode.at|access-date=2026-04-04|archive-date=2018-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180130204209/http://members.inode.at/777911/html/stalin/sturm.htm}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā Hanna Šturma kopā ar savu pusaudzi meitu Terēziju pārcēlās uz [[Brēmene|Brēmeni]] [[Vācija|Vācijā]], kur abas atrada darbu tekstilfabrikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šis periods bija Vācijā pieaugošas politiskās polarizācijas periods: tā gada darba padomes vēlēšanās rūpnīcā, kurā viņas strādāja, 12 no 15 darba padomē ievēlētajiem strādniekiem bija komunisti, un Hannas Šturmas darbība veicināja šo rezultātu. Drīz pēc tam māte un meita tika izraidītas no Vācijas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Atgriežoties Burgenlandē, sekoja vēl viens bezdarba periods. 1930. gadā darba birža nosūtīja Hannu un Terēziju Šturmas kopā ar bezdarbnieku ogļraču grupu uz Maskavu. Pusgadu vēlāk viņas abas tika nodarbinātas nevis Maskavā, bet gan kā instruktores [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] tekstilfabrikā &quot;Rabotņica&quot;, kur trīs maiņās apmācīja mācekļus un citus jaunus darbiniekus [[vērpšana]]s mašīnu lietošanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Atgriešanās Austrijā ===
1932. gada rudenī partija atsauca Hannu Šturmu uz Austriju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Terēzija palika, studējot tautsaimniecību [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Ļeņingradas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Viņai bija arī biroja darbs Starptautiskajā jūrnieku klubā, un tur viņa satika savu pirmo vīru, vācu jūrnieku, ar kuru apprecējās 1932. gadā. Pēc tam viņas vīrs tika arestēts, un pati Terēzija tika arestēta gadu vēlāk, iespējams, abos gadījumos tāpēc, ka viņi atteicās pieteikties Padomju Savienības pilsonībai.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Terēzija vairāk nekā divdesmit gadus pavadīja izsūtījumā [[Uhta]]s apkaimē, [[Komi]] [[Komi|APSR]]. Tomēr viņa izdzīvoja un 1957. gadā varēja kopā ar savu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] dzimušo vīru un četriem bērniem pārcelties uz [[Zagreba|Zagrebu]], kur viņi sāka jaunu dzīvi.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1934. gadā Austrijā pie varas nāca labēji autoritāra [[Tēvzemes fronte]]s valdība, kas, iepriekšējā gada notikumu iedrošināta, ātri pārveidoja valsti par postdemokrātisku diktatūru. Avoti lielākoties klusē par Hannas Šturmas politiskajām aktivitātēm 1930. gadu daļā. Reģistrēts, ka laikā no 1933. līdz 1937. gadam varas iestādes viņu četras reizes aizturēja uz laiku no četrām līdz divdesmit četrām dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ravensbrueck.metamagix.net/detail.php?var=2082|title=ÖsterreicherInnen im KZ Ravensbrück|website=ravensbrueck.metamagix.net|access-date=2026-04-04|language=de|archive-date=2018-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180130204458/http://ravensbrueck.metamagix.net/detail.php?var=2082}}&lt;/ref&gt; Kādā brīdī viņa tika izslēgta no Austrijas Komunistiskās partijas, lai gan nav skaidrs, vai tas notika pirms vai pēc partijas aizliegšanas. Jebkurā gadījumā viņa palika [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|padomju Komunistiskās partijas biedre]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kurā bija iestājusies PSRS.

== Otrais pasaules karš ==
Austrija 1938. gada martā tika pievienota nacistiskajai Vācijai, un zināmo antinacistu apspiešana kļuva sistemātiskāka. Tajā pašā mēnesī Šturma tika atkal arestēta, šoreiz no [[gestapo]] puses.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Līdz 1938. gada jūnijam viņa bija aizvesta uz [[Lihtenburgas koncentrācijas nometne|Lihtenburgas koncentrācijas nometni]] Vācijas centrālajā daļā, starp [[Leipciga|Leipcigu]] un Berlīni. Viņa saslima, bet atveseļojās, izveidojot nelielu &quot;labotāju&quot; komandu — tā saukto &quot;Šturmas kolonnu&quot;, kas kļuva noderīgi, labojot nometnes salauztos armatūru elementus, tādējādi iegūstot zināmu cieņu no paramilitārajiem apsargiem, kuri ielaida &quot;Šturma kolonnu&quot; savās nometnes daļās, kur tā veica remontu un vienlaikus zaga pārtiku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc gada, 1939. gada maijā, koncentrācijas nometne Lihtenburgā tika slēgta, un ieslodzītās sievietes tika pārvietotas uz [[Rāvensbrikas nometne|Rāvensbrikas koncentrācijas nometni]], kas atradās uz ziemeļiem no Berlīnes. Avotu sniegtā informācija liecina, ka sistēma Šturmu nesalauza. Ir atsauce uz viņu kā uz &quot;Austrijas komunisti un visu amatu meistari, [kura] mācīja &quot;studentiem&quot;: kā uzcelt žogus, iesist naglas un atlauzt slēdzenes&quot;, un arī vadīja diskusijas par [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] &quot;Karu un mieru&quot; no tualetē atrastās grāmatas. Rāvensbrikā viņa arī turpināja vadīt savu &quot;Šturmas kolonnu&quot;, kurā strādāja pie lietu labošanas. Nometnes vadība viņu sāka uzskatīt par &quot;uzticamu ieslodzīto&quot;, un 1941. gadā viņu nolīga par mājkalponi koncentrācijas nometnes ārsts Valters Zontāgs. Vēlāk viņa atcerējās, kā bija klāt, kad Zontāgs sita savu sievu, būdams pārāk piedzēries, lai uztrauktos par to, ka Šturma stāv blakus.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=If This Is A Woman: Inside Ravensbruck: Hitler's Concentration Camp for Women|url=https://books.google.lv/books?id=_UVzAwAAQBAJ&amp;pg=PT109&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Little, Brown Book Group|date=2015-01-15|isbn=978-0-7481-1243-2|first=Sarah|last=Helm}}&lt;/ref&gt;

== Pēc kara ==
Karam beidzoties, 1945. gada 30. aprīlī Hanna Šturma iznāca no koncentrācijas nometnes smagi psiholoģiski traumēta. Vēl bija vairāk nekā desmit gadu, līdz viņas izdzīvojusī meita un četri mazbērni tiks atbrīvoti no Padomju Savienības izsūtījuma,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.doew.at/erinnern/biographien/oesterreichische-stalin-opfer-bis-1945/stalin-opfer-s/sturm-therese|title=DÖW - Erinnern - Biographien - Österreichische Stalin-Opfer bis 1945 - Stalin-Opfer: S - Sturm, Therese|website=www.doew.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt; un tūlītēja prioritāte bija vienkārša izdzīvošana. Viņa atgriezās Burgenlandē. Koncentrācijas nometnes izdzīvojušajiem nebija paredzēta nekāda kompensācija līdz 1948. gadam, un pirmajos pēckara gados viņa cieta materiālas grūtības, savukārt kā neērtas etniskās minoritātes, Burgenlandes horvātu, pārstāve viņa palika zināmā mērā svešiniece, jo jaunā Austrija, joprojām atrazdamās ārvalstu militārajā okupācijā, centās izkļūt no savas sāpīgās nesenās vēstures. Koncentrācijas nometnes eksistence turpinājās viņas murgos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Taču viņa nepadevās. Viņa vairākas reizes liecināja bijušo Rāvensbrikas nometnes sargu tiesas procesos. Savā dzimtajā pilsētā Neifeldē viņa pati savām rokām uzcēla māju. Līdz 1958. gadam viņa bija sagatavojusi savu autobiogrāfiju, taču pagāja vēl 24 gadi, līdz viņa atrada tai izdevēju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1984. gadā Hanna Šturma nomira savas meitas ģimenes mājā Zagrebā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas cilvēki]]</text>
      <sha1>kkhxw5uak3vbpupilsu4yuhhdgf90oe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamariļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629084</id>
    <revision>
      <id>4532130</id>
      <parentid>4454379</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:03:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532130</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8858" sha1="qe0y13goaonsf6i8u9jbmc74dupmkz0" xml:space="preserve">'''Kamariļa''' ({{val|es|camarilla}} — &quot;maza istaba&quot;),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/camarilla|title=CAMARILLA definition and meaning {{!}} Collins English Dictionary|website=www.collinsdictionary.com|access-date=2026-04-13|date=2026-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt; arī '''kamarilja''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/kamarilja:1|title=kamarilja {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2026-04-13}}&lt;/ref&gt; vēsturiski ir [[Padomnieks|padomnieku]] — [[Galms|galminieku]] vai [[Favorīts (statuss)|favorītu]] grupa, kas darbojās ap karali vai valdnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/camarilla|title=Definition of CAMARILLA|website=www.merriam-webster.com|access-date=2026-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Parasti viņi neieņēma nekādus oficiālus amatus karaļa galmā, bet ietekmē savu valdnieku aizkulisēs. Līdz ar to viņi arī izvairījās no atbildības par savu padomu sekām. Pirmo reizi termins tika lietots, runājot par [[Spānija]]s karaļa [[Fernando VII]] (valdīja 1814.—1833. gadā) tuvāko draugu un atbalstītāju loku,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.definitions.net/definition/Camarilla|title=What does Camarilla mean?|website=www.definitions.net|access-date=2026-04-13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/kamari%C4%BCa:1|title=kamariļa {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2026-04-13}}&lt;/ref&gt; bet vēlāk sāka apzīmēt līdzīgas grupas arī citās monarhijās.&lt;ref&gt;[https://academic.oup.com/book/25477/chapter-abstract/192686757?redirectedFrom=fulltext 7 Camarilla, Counter-revolution, and Constitution, March—December 1848]&lt;/ref&gt; [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] variants integrēja militāro un agrāro eliti, lai pastiprinātu ideoloģisko stingrību, noraidot [[Frankfurtes parlaments|Frankfurtes parlamenta]] 1849. gada aprīlī piedāvāto imperatora kroni un prioritāri izvirzot monarhisku atjaunošanu, nevis federālu apvienošanu. Šī struktūra veicināja straujas politikas maiņas, piemēram, 1849.–1850. gada kampaņas pret demokrātiskajiem sacelšanās procesiem [[Bādene-Virtemberga|Bādenē]] un [[Pfalca|Pfalcā]], taču jau tajos laikos izraisīja apsūdzības par personīgās varas veicināšanu, nevis atbildīgu pārvaldību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.ohio.edu/chastain/dh/fred.htm|title=Frederick William IV, King of Prussia|website=sites.ohio.edu|access-date=2026-04-13}}&lt;/ref&gt;

Līdz 1860. gadiem analogs parādījās [[Krievijas Impērija|Krievijas autokrātijā]], izrādot cara paļaušanos uz uzticības personām tādu reformu laikā kā [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] [[Dzimtbūšana|1861. gada]] [[Dzimtbūšana|zemnieku atbrīvošanas ukazs]], lai gan šīs aprindas bieži vien pārklājās ar formālo birokrātiju, nevis tikai to aizstāja. Šāda kamariļja ieguva kritiski bīstamu ietekmi ap 1905. gadu, formējoties ap imperatora sievu [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)|Aleksandru Fjodorovnu]] un [[Sibīrija|Sibīrijas]] mistiķi [[Grigorijs Rasputins|Grigoriju Rasputinu]]. Rasputins, iegūstot piekļuvi, pateicoties savai it kā notikušajai [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] troņmantnieka [[Aleksejs Nikolajevičs (troņmantnieks)|Alekseja]] [[Hemofilija|hemofilijas]] izdziedināšanai, izteica vēlmes par personāla izmaiņām, tostarp par spējīgu ministru, piemēram, premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]], atlaišanu, un paaugstināja amatā nekompetentus ierēdņus, kā  Aleksandru Protopopovu par iekšlietu ministru 1916. gadā. Šīs kliķes iejaukšanās vēl vairāk saasināja kara laika slikto Krievijas pārvaldību [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, atsvešinot Domi un militāro eliti, un veicināja apsūdzības par vācu simpātijām Aleksandras [[Hesene|heseniešu]] izcelsmes dēļ. Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija|februāra revolūcijas]] [[Krievijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] ārkārtas izmeklēšanas komisija to nosauca par &quot;spitālīgo galma kamariļju&quot;, pētot tās lomu politikas neveiksmēs un korupcijā, un liecības atklāja vairāk nekā 1000 dokumentētu Rasputina iejaukšanos valsts lietās.

Vēlāk, monarhijām nomainoties ar vēlētām demokrātijām, princips saglabājās, un tā sāka apzīmēt, piemēram, [[Vācija]]s prezidenta [[Pauls fon Hindenburgs|Paula Hindenburga]] vai Spānijas diktatora [[Fransisko Franko]] padomdevējus. [[Meksika|Meksikas]] politikā tās ir bijušas neatņemama revolucionārā režīma stabilitātes sastāvdaļa, darbojoties kā valsts amatpersonu un partijas darbinieku kliķes, kas veicina karjeras, izmantojot patronu-klientu saites, bieži vien radušās izglītības vai birokrātijas vidē un nostiprinot elites kontroli.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Langston|first=Joy|date=1997-01-01|title=An empirical view of the political groups in México: The camarillas|url=https://www.academia.edu/33467313/An_empirical_view_of_the_political_groups_in_M%C3%A9xico_The_camarillas}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Camp|first=Roderic A.|date=1990|title=Camarillas in Mexican Politics: The Case of the Salinas Cabinet|url=https://www.jstor.org/stable/1052006|journal=Mexican Studies/Estudios Mexicanos|volume=6|issue=1|pages=85–107|doi=10.2307/1052006|issn=0742-9797}}&lt;/ref&gt; Kamariļu lojalitātes mehānismi uzsver savstarpīgumu, slepenību un savstarpēju atkarību, pieprasot augstu personīgās uzticības līmeni, kas svarīgāks par institucionālo vai ideoloģisko piederību. Dalībniekus saista paklausības un diskrētuma pienākums, viņi tiek apbalvoti ar karjeras izaugsmi — vairāk nekā 80% Meksikas valsts amatpersonu pētītajos gadījumos paaugstinājumus attiecināja uz saitēm ar kamariļu — un tiek sodīti ar izslēgšanu vai pazemināšanu amatā par neuzticamību vai pārbēgšanu, kultivējot disciplīnu, ko pastiprina ilgtermiņa drošības solījumi politiskās nestabilitātes apstākļos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Langston|first=Joy|date=1997-01-01|title=An empirical view of the political groups in México: The camarillas|url=https://www.academia.edu/33467313/An_empirical_view_of_the_political_groups_in_M%C3%A9xico_The_camarillas}}&lt;/ref&gt;

Šīs grupas veido politiskās lojalitātes iejaukšanos [[Meritokrātija|meritokrātijā]], nodrošinot strauju elites apriti, bet veicinot necaurredzamību un favorītismu. Lai gan šādas struktūras ir efektīvas režīma saliedētībai, tās ir izpelnījušās kritiku par iekšējo tīklu prioritāti, nevis plašāku atbildību, kas ir novērojama Latīņamerikas autoritārisma analīzēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; To efektivitāte balstās uz vadītāja atkarību no personīgās uzticēšanās vāju formālu institūciju apstākļos, kas bieži izpaužas autoritārās sistēmās, kur oficiālas padomdevējas institūcijas tiek atstumtas malā vai iesaistītas patronāžā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Langston|first=Joy|date=1993-01-01|title=The Camarillas: a theoretical and comparative examination of why they exist and why they take the specific form they do|url=https://www.academia.edu/33467322/The_Camarillas_a_theoretical_and_comparative_examination_of_why_they_exist_and_why_they_take_the_specific_form_they_do}}&lt;/ref&gt; Vēsturiskās analīzes izceļ, kā šādas grupas, monopolizējot notikumu interpretācijas ietvarus, var mudināt līderus uz drosmīgu vai reakcionāru politiku, piemēram, gadījumos, kad iekšējās aprindas mudināja pieņemt ārkārtas dekrētus vai veidot alianses, lai saglabātu režīma stabilitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://unherd.com/2018/05/handful-elites-gave-germany-nazis/|title=How a handful of elites gave Germany to the Nazis|last=Burleigh|first=Michael|website=UnHerd|access-date=2026-04-13|date=2018-05-02|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās politiskie oponenti šo terminu reizēm lieto arī, lai apzīmētu jebkuru citu pie varas esošu grupu.

Līdzīgi tam, kā kamariļas nosaukums apzīmē privātu, slēgtu telpu apspriedēm, mūsdienu politikā ir jēdziens &quot;virtuves kabinets&quot;, ko bieži veido neievēlēti padomnieki, apejot tradicionālās pārvaldības prakses, taču tam parasti ir oficiāls vai pusoficiāls statuss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politics.co.uk/reference/a-kitchen-cabinet-who-is-in-it-and-what-does-it-do-politics-co-uk/|title=Kitchen Cabinet|website=Politics.co.uk|access-date=2026-04-13|language=en-US|archive-date=2026-04-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20260419205747/https://www.politics.co.uk/reference/a-kitchen-cabinet-who-is-in-it-and-what-does-it-do-politics-co-uk/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Politika]]</text>
      <sha1>qe0y13goaonsf6i8u9jbmc74dupmkz0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Herolds Perino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630118</id>
    <revision>
      <id>4532038</id>
      <parentid>4459412</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T22:23:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532038</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14148" sha1="hngommzhyow8f8h43sc9g8dzw69fjr3" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Herolds Perino
| vārds_orig = ''Harold Perrineau''
| attēls = Harold Perrineau, Constantine, 2014 Comic Con (cropped).jpg
| komentārs = Herolds Perino 2014. gadā
| dz vārds = Herolds Viljamss jaunākais
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1963|08|7}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| nodarbošanās = aktieris, producents
| darbības gadi = 1986—pašlaik
| SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs dramas seriālā (&quot;[[Pazudušie]]&quot;)
| dzimums = V
}}
'''Herolds Viljamss jaunākais''' ({{val|en|Harold Williams Jr.}}; dzimis {{dat|1963|8|7}}), profesionāli zināms kā '''Herolds Perino''' (''Harold Perrineau'') ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris un producents. Plašāk pazīstams kā Maikls Dosons seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, Ogastuss Hills seriālā [[Oz (seriāls)|''Oz'']] un Boids Stīvenss seriālā [[From (seriāls)|''From'']], kā arī ar lomām filmās &quot;[[28 nedēļas vēlāk]]&quot;, &quot;[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]&quot;, &quot;[[Matrikss atjaunots]]&quot; un &quot;[[Matrikss — Revolūcija|Matrikss — Revolūcija]]&quot;. Filmējies arī tādos seriālos kā &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy''), &quot;[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]&quot; (''The Goliath''), &quot;[[Iesācējs]]&quot; (''The Rookie'') un &quot;[[Noziedzīgie prāti]]&quot;, kā arī filmās ''[[The Edge (filma)|The Edge]]'' un &quot;[[Slepenā operācija &quot;30 pēc pusnakts&quot;]].

== Dzīvesgājums ==
Herolds Perino piedzima 1963. gada 7. augustā [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], neprecētiem vecākiem Silvijai Perino un Heroldam Viljamsam vecākajam.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/harold-perrineaus-journey-family-career-and-achievements/|title=Harold Perrineau’s Journey: Family, Career, and Achievements|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-04-25|date=2024-12-16|language=en|archive-date=2026-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20260427042232/https://mabumbe.com/people/harold-perrineaus-journey-family-career-and-achievements/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0674782/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Harold Perrineau bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt; Pēc Šenandoa mūzikas konservatorijas absolvēšanas [[Vinčesterā (ASV)|Vinčesterā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], kur topošais aktieris studēja mūziku un teātri, Herolds strādāja gadījuma darbus, tostarp bārmeņa un apkopēja amatā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://biography.jrank.org/pages/2672/Perrineau-Harold-Jr-Began-Dancer.html#google_vignette|title=Harold Perrineau Jr. - Began As A Dancer|website=biography.jrank.org|access-date=2026-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1980. gados Herolds pievienojās Elvina Eilija deju teātrim, kur pusotru gadu apguva deju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Ar laiku viņa intereses pievērsās aktiera karjerai. Uzsākot aktiera karjeru, Herolds pieņēma savas mātes uzvārdu, lai atšķirtos no jau esoša aktiera Herolda Viljamsa.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Karjera ==
Perino debija aktiera lomā notika jau 1986. gadā seriālā ''[[Fame]]'', kur viņš 18 sērijās tēloja fona dejotāju. 1988. gadā viņam bija neliela loma filmā ''[[Shakedown]]'', bet 1989. gadā Perino guva pirmo atzinību ar lomu lugā ''Walnut Street'' teātrī [[Filadelfija|Filadelfijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc tam viņš sāka parādīties epizodiskās lomās seriālos &quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; un ''[[The Cosby Show]]'', kā arī mazpazīstamās filmās ''[[Smoke]]'' un ''[[Blood and Wine]]''. 1996. gadā Perino ieguva nozīmīgu lomu [[Bazs Lurmens|Baza Lurmena]] filmā &quot;[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]&quot;, lai gan uz šo lomu pretendēja daudzi aktieri, tostarp [[Jūens Makgregors]] un [[Kristians Beils]].&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thethings.com/how-harold-perrineau-was-cast-in-1996-romeo-and-juliet/|title=How Harold Perrineau Was Cast In Leonardo DiCaprio And Claire Danes's Cult-Classic, Romeo And Juliet|last=Parker|first=Dylan|website=TheThings|access-date=2026-04-25|date=2023-01-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Pats Perino vēlāk atzina, ka šo lomu iegūt bijis grūti, jo viņam bija sešas neveiksmīgas noklausīšanās, taču, pateicoties Lurmenam, viņam uzticēja šo lomu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1997. gadā Perino parādījās otrā plāna lomā filmā ''[[The Edge (filma)|The Edge]]'', kur galvenajās lomās bija [[Entonijs Hopkinss]] un [[Aleks Boldvins]], kā arī piedalījās seriālā ''[[ER (seriāls)|ER]]''. Tajā pašā gadā viņš ieguva savu izrāviena lomu, atveidojot vienu no galvenajiem varoņiem seriālā ''[[Oz (seriāls)|Oz]]'', kurā filmējās līdz tā noslēgumam 2003. gadā. Tajā pašā gadā Perino spēlēja arī otrā plāna lomas filmās &quot;[[Matrikss atjaunots]]&quot; un &quot;[[Matrikss — Revolūcija|Matrikss — Revolūcija]]&quot;. 2004. gadā Perino uzaicināja atveidot vienu no galvenajiem varoņiem seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajā sezonā]]. Lai gan sākotnēji aktieris pret seriāla koncepciju izturējās atturīgi, pēc sarunas ar līdzveidotāju [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž.Dž.Eibramsu]] viņš piekrita lomai.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.buzzfeed.com/morganmurrell/harold-perrineau-lost-pay-disparity-racism|title=Harold Perrineau Opened Up About Getting Fired From &quot;Lost&quot; After Speaking Up About Equal Pay And Racist Storylines|last=Murrell|first=Morgan|website=BuzzFeed|access-date=2026-04-25|date=2023-05-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] viņa varoni izņēma no seriāla, taču vēlāk viņš atgriezās [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]], kā arī piedalījās [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]] vieslomā. Aktieris parādījās arī miniseriālā &quot;[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]&quot;. Pēc paša aktiera teiktā, atmosfēra filmēšanas laukumā nebija ideāla, un viņa aiziešana no seriāla bija saistīta ar lūgumu pievērst lielāku uzmanību viņa tēla Maikla sižeta līnijai par dēla Volta, kuru atveidoja [[Malkolms Deivids Kellijs]], zaudējumu.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/popculture/tv/harold-perrineau-says-was-fired-lost-show-rcna86910|title=Harold Perrineau says he was fired from ‘Lost’ after asking for character to have ‘equal depth’|website=TODAY.com|access-date=2026-04-25|date=2023-05-31|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Lai gan seriāla &quot;Pazudušie&quot; līdzveidotājs [[Deimons Lindelofs]] vēlāk atzina, ka baltajiem varoņiem tika pievērsta lielāka uzmanība nekā citu etnisko grupu varoņiem, viņš un producents [[Karltons Kjūzs]] skaidroja, ka Perino tēla izslēgšana no pamatsastāva bija saistīta ar to, ka aktieris, kurš atveidoja viņa dēlu, pārāk strauji pieauga, apgrūtinot turpmāko viņa un viņa tēva sižeta līnijas attīstību.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Kjūzs arī norādīja, ka Perino netika atlaists, bet gan pārcelts uz epizodisku lomu.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

2007. gadā Perino filmējās filmā &quot;[[28 nedēļas vēlāk]]&quot;. 2012. gadā viņš piedalījās seriāla &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'') piektajā sezonā un filmējās arī filmā &quot;[[Slepenā operācija &quot;30 pēc pusnakts&quot;]]&quot;. No 2014. līdz 2015. gadam Perino filmējās seriālā &quot;[[Konstantīns (seriāls)|Konstantīns]]&quot; (''The Constantine''), tomēr to atcēla pēc pirmās sezonas augsto ražošanas izmaksu un zemo reitingu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/constantine-season-2-update-legends-tomorrow/|title=Constantine Should Get A Season 2 After Legends of Tomorrow|last=Orquiola|first=John|website=ScreenRant|access-date=2026-04-25|date=2019-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā viņš piedalījās sešās seriāla &quot;[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]&quot; (''The Goliath'') sērijās, bet 2017. gadā — piecās seriāla &quot;[[Noziedzīgie prāti]]&quot; sērijās. No 2017. līdz 2022. gadam Perino filmējās seriālā ''[[Claws]]'', bet no 2019. līdz 2021. gadam atveidoja lomu desmit seriāla &quot;[[Iesācējs]]&quot; (''The Rookie'') sērijās.

2022. gadā [[Džeks Benders]] un [[Džefs Pinkners]], bijušie seriāla &quot;Pazudušie&quot; filmēšanas komandas locekļi, uzaicināja Perino filmēties savā jaunajā seriālā ''[[From (seriāls)|From]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/emmy-magazine/articles/harold-perrineau-from-mgm|title=Getting Lost Helped Harold Perrineau Find From|website=Television Academy|access-date=2026-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Seriālu pagarināja ceturtai sezonai, kuras iznākšana paredzēta 2026. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sci-fi/from-season-4-release-date/|title=From season 4: Release date, casting updates, latest news {{!}} Radio Times|website=www.radiotimes.com|access-date=2026-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
2002. gada augustā Herolds apprecējās ar aktrisi Britāniju Robinsoni, kura kopā ar viņu vēlāk filmējās seriālā &quot;Pazudušie&quot; un filmā ''[[Felon (filma)|Felon]]''. Viņi bija pazīstami jau kopš 1990. gadu sākuma, un 1994. gadā viņiem piedzima meita [[Aurora Perino|Aurora]], kura vēlāk kļuva par aktrisi. 2008. gadā viņiem piedzima meita Vintera, kura arī vēlāk kļuva par aktrisi. 2013. gadā pārim piedzima trešā meita Holideja Greisa.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.today.com/news/lost-star-harold-perrineau-wife-brittany-welcome-third-daughter-1C9010716|title='Lost' star Harold Perrineau and wife Brittany welcome third daughter|website=TODAY.com|access-date=2026-04-25|date=2013-03-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bollywoodshaadis.com/articles/who-is-form-s4-star-harold-perrineau-wife-brittany-perrineau-77949|title=Who Is 'Form' S4 Star, Harold Perrineau's Wife Brittany Perrineau? Know All About Her And Their Kids|website=BollywoodShaadis|access-date=2026-04-25|date=2026-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|1988
|''[[Shakedown]]''
|Tomijs
|-
|1990
|&quot;[[Ņujorkas karalis (filma)|Ņujorkas karalis]]&quot; (''King of New'' ''York'')
|laupītājs metro
|-
|1994
|[[Smoke (filma)|''Smoke'']]
|Rašids Kouls
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1996
|[[Blood and Wine|''Blood and Wine'']]
|Henrijs
|-
|&quot;[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]&quot; (''Romeo + Juliet'')
|Merkucio
|-
|1997
|[[The Edge (filma)|''The Edge'']]
|Stīvens
|-
|2000
|[[Woman on Top|''Woman on Top'']]
|Monika Džonsa
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2003
|&quot;[[Matrikss atjaunots]]&quot; (''The Matrix Reloaded'')
|Links
|-
|&quot;[[Matrikss — Revolūcija|Matrikss — Revolūcija]]&quot; (''Matrix Revolutions'')
|Links
|-
|2007
|&quot;[[28 nedēļas vēlāk]]&quot; (''28 Weeks Later'')
|Flins
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2008
|[[Felon (filma)|''Felon'']]
|leitnants Džeksons
|-
|[[Gardens of the Night|''Gardens of the Night'']]
|Orlando
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[30  dienas tumsā: Tumšas dienas]]&quot; (''30 Days of Night: Dark Days'')
|Tods
|-
|[[The Killing Jar|''The Killing Jar'']]
|Smits
|-
|2011
|&quot;[[Izsalcis trusis uzbrūk]]&quot; (''Seeking Justice'')
|Džimijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Tranzīts (filma)|Tranzīts]]&quot; (''Transit'')
|Losada
|-
|&quot;[[Slepenā operācija &quot;30 pēc pusnakts&quot;|Slepenā operācija '30 pēc pusnakts']]&quot; (''Zero Dark Thirty'')
|Džeks Fullers
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2013
|&quot;[[Nodevējs]]&quot; (''Snitch'')
|Džefrijs Stīls
|-
|&quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (''Sabotage'')
|Dariuss Džeksons
|-
|2017
|[[The Bachelors|''The Bachelors'']]
|doktors Rolenss
|-
|2018
|''[[Dumplin']]''
|Lī
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!
|-
|1986—1987
|''[[Fame]]''
|dejotājs
|18 sērijas
|-
|1989
|''[[The Cosby Show]]''
|Skots
|sērija: ''The Dead End Kids Meet Dr. Lotus''
|-
|1990; 1993
|&quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order'')
|Džrodans Hills/Kenijs Rinkers
|sērija: ''Out of the Half-Light''; sērija: ''Virus''
|-
|1997
|''[[ER (seriāls)|ER]]''
|Īzaks Praiss
|sērija: ''Freak Show''
|-
|1997—2003
|''[[Oz (seriāls)|Oz]]''
|Ogastuss Hills
|galvenā loma; 55 sērijas
|-
|2003
|''[[Dead Like Me]]''
|Arons Leverts
|sērija: ''Rest In Peace''
|-
|2007
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|mācītājs Rodss
|sērija: ''Go to Hell''
|-
|2007—2008
|&quot;[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]&quot; (''Lost: Missing Pieces'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Maikls Dosons]]
|5 minisērijas
|-
|2004—2006; 2008; 2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|Maikls Dosons
|galvenā loma; 48 sērijas
|-
|2010
|&quot;[[CSI Ņujorka]]&quot; (''CSI NY'')
|Redžijs Tifords
|sērija: ''Redemption''
|-
|2012
|&quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'')
|Deimons Poups
|otrā plāna loma; 8 sērijas
|-
|2013
|''[[Law &amp; Order. Special Victims Unit]]''
|Braiens Trimors
|sērija: ''Secrets Exhumed''
|-
|2014
|&quot;[[Zombiju nācija]]&quot; (''Z Nation'')
|Hemonds
|sērija: ''Puppies and Kittens''
|-
|2014—2015
|&quot;[[Konstantīns (seriāls)|Konstantīns]]&quot; (''The Constantine'')
|Menijs
|galvenā loma; 12 sērijas
|-
|2016
|&quot;[[Goliāts (seriāls)|Goliāts]]&quot; (''The Goliath'')
|tiesniesis Kellers
|6 sērijas
|-
|2017
|&quot;[[Noziedzīgie prāti]]&quot; (''Criminal Minds'')
|Kelvins Šovs
|5 sērijas
|-
|2018—2019
|''[[Star (seriāls)|Star]]''
|Bobijs Brūkss
|9 sērijas
|-
|2020
|&quot;[[Labais ārsts]]&quot; (''Good Doctor'')
|Vess Kellers
|sērija: ''Fixation''
|-
|2019—2021
|&quot;[[Iesācējs]]&quot; (''The Rookie'')
|Niks Armstrongs
|10 sērijas
|-
|2017—2019; 2021—2022
|''[[Claws]]''
|Dins Somss
|galvenā lona; 40 sērijas
|-
|2022—pašlaik
|''[[From (seriāls)|From]]''
|Boids Stīvenss
|galvenā loma
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Perino, Herolds}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV balss aktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>hngommzhyow8f8h43sc9g8dzw69fjr3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632371</id>
    <revision>
      <id>4531835</id>
      <parentid>4523247</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T13:47:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vācijā */ pap</comment>
      <origin>4531835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21316" sha1="jht05v1nprad6ola6vba5dvlxh84wks" xml:space="preserve">'''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.&lt;ref name=lsm06.08.2026&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;

7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026&lt;/ref&gt;

8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026&lt;/ref&gt;
2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː

 &quot;Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos.&quot;&lt;ref name=lsm&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri valsts robežai pārlidojušu dronu,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026&lt;/ref&gt; vēlāk aizsardzības ministrs [[Raivis Melnis]] precizēja, ka tas ielidojis no Baltkrievijas.
1. septembra rītā ap plkst. 4 Alūksnes novada gaisa telpu no Krievijas uz Igauniju šķērsoja kaujas drons, iedzīvotāji šūnu apraides tīklā saņēma oranžās pakāpes brīdinājumu, ɡaisā pacēlās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2026-beidzies-gaisa-telpas-apdraudejums-aluksnes-novada-droni-maniti-ari-igaunija.a661155/ Beidzies gaisa telpas apdraudējums Alūksnes novadā; droni manīti arī Igaunijā] lsm.lv 01.09.2026&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas.

2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu &quot;LitPol Link&quot; [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.&lt;ref name=lsm06.08.2026/&gt;
15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.&lt;ref name=lsm/&gt;
15. septembra naktī Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajonā]] notrieca no Baltkrievijas ielidojušu dronu. Lietuvas prezidents [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka notriektais drons bija Krievijas bezpilota lidaparāts &quot;[[Gerbera (drons)|Gerbera]]&quot;, kas bijis ceļā, lai uzbruktu Ukrainai, taču Ukrainas elektroniskās kaujas sistēmas to novirzījušas no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2026-lietuvas-prezidents-notriektais-drons-visticamak-piedereja-krievijai.a663439/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Lietuvas prezidents: Notriektais drons, visticamāk, piederēja Krievijai] lsm.lv 16.09.2026&lt;/ref&gt;

== Iɡaunijā ==
2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026&lt;/ref&gt;

== Somijā ==
2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s.  Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām.

== Polijā ==
2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā.

2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto &quot;viltus karoga&quot; operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.&lt;ref name=lsm/&gt;
30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026&lt;/ref&gt; 
Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026&lt;/ref&gt;

== Rumānijā ==
2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 
2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons  ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu.
Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=front-widget&amp;utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026&lt;/ref&gt;
Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis &quot;Šahed&quot; tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026&lt;/ref&gt;

== Vācijā ==
2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas &quot;Antonov Airlines&quot; kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu.  &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026&lt;/ref&gt;
Otrs drons sadūrās ar kompānijas [[DHL]] lidmašīnu netālu no Leipcigas, 14. augustā uz rietumiem no Leipcigas lidostas atrada trešā drona atliekas ar sprāgstvielām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2026-mediji-netalu-no-leipcigas-lidostas-augusta-atrasts-vel-viens-drons-ar-spragstvielam.a660307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Mediji: Netālu no Leipcigas lidostas augustā atrasts vēl viens drons ar sprāgstvielām] lsm.lv 25.08.2026&lt;/ref&gt;
Vācijas drošības iestādes par operācijas sagatavošanu aizdomās turēja [[Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde|Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi]] (GRU),&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2026-vacijas-izmekletaji-uzbrukumu-leipcigas-lidostai-saista-ar-krievijas-specdienestu.a662922/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vācijas izmeklētāji uzbrukumu Leipcigas lidostai saista ar Krievijas specdienestu] lsm.lv 12.09.2026&lt;/ref&gt; bet par diversijas mēģinājuma izpildītājiem uzskatīja Andreju Karšakovu un Oļegu Ļevuškinu, kurš vismaz līdz 2018. gadam dzīvojis Rīgā un ir uzturējis saziņu ar GRU virsnieku Denisu Smoļaņinovu, kurš ir atbildīgs par sabotāžu plānošanu Eiropā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2026-mediji-atklajusi-diversija-leipciga-aizdomas-tureto-vardus-viens-no-viniem-ieprieks-dzivojis-riga.a665851/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Mediji atklājuši diversijā Leipcigā aizdomās turēto vārdus; viens no viņiem iepriekš dzīvojis Rīgā] lsm.lv 02.10.2026&lt;/ref&gt;

== Krievijas draudi Latvijai ==
2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu &quot;Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju&quot;, apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas &quot;terora aktu&quot; rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː

 &quot;Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026&lt;/ref&gt; 

Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: 

 &quot;Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas.&quot; 

Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli:

 &quot;Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026&lt;/ref&gt;

Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː
 &quot;Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>jht05v1nprad6ola6vba5dvlxh84wks</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karaļauču pils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632703</id>
    <revision>
      <id>4532165</id>
      <parentid>4477294</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:51:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4532165</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13578" sha1="oxmi66omcxiyt1thhq9xiwipelwj0d2" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Karaļauču pils
| native_name         = Königsberger Schloss
| image               = Königsberg Castle.jpg
| caption             = Karaļauču pils 1895. gadā
| location_town       = [[Karaļauči]]
| location_country    = {{karogs|Krievija}}
| latd  = 54 | latm  = 42 | lats  = 36.78 | latNS  = N
| longd = 20 | longm = 30 | longs = 38.84 | longEW = E
| architectural_style = renesanse, baroks, neogotika
| start_date          = 1255
| demolition_date     = 1969
| height              = 84,5 m
| other_dimensions    = 104 x 66,8 m
}}

'''Karaļauču''' jeb '''Kēnigsbergas pils''' ({{val|de|Königsberger Schloss}}) bija viduslaiku pils [[Karaļauči|Karaļaučos]], ko uzcēla 1250. gados. Kopš 1457. gada tā kalpoja kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] lielmestru, pēc tam arī [[Prūsijas hercogiste]]s un [[Prūsijas Karaliste|karalistes]] valdnieku rezidence.

Pils smagi cieta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padomju un britu [[Karaļauču bombardēšana Otrajā pasaules karā|bombardēšanas]], kā arī [[Kēnigsbergas kauja|Kēnigsbergas kaujā]]. Līdz 1969. gadam pilsdrupas kā &quot;Prūsijas militārisma un fašisma simbolu&quot; pakāpeniski nojauca, atbrīvojot vietu [[Padomju nams|Padomju nama]] celtniecībai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Krönung 1861.JPG|thumb|250px|Vilhelma I kronēšana Karaļauču pilsbaznīcā 1861. gadā. [[Ādolfs Mencels|Ādolfa Mencela]] glezna.]]
1255. gadā Vācu ordenis senajā [[prūši|prūšu]] pilsētā Tvankstē uzcēla pagaidu koka un zemes vaļņu nocietinājumu, bet līdz 1257. gadam to pārbūvēja par mūra pili. Pēc 1260. gada [[Lielā prūšu sacelšanās|Lielās prūšu sacelšanās]] uzsāka otrās nocietinājumu sienas būvniecību ar deviņiem torņiem. Kopš 1330. gada Karaļauču pils kļuva par ordeņa maršala un komtura rezidenci. 1387. gadā pils rietumu spārnā uzcēla zvanu un novērošanas torni.

1457. gadā pēc [[Malborkas pils|Marienburgas pils]] zaudēšanas Karaļauču pils kļuva par jauno Vācu ordeņa [[Vācu ordeņa lielmestri|lielmestra]] rezidenci. Savukārt, pēc Vācu ordeņa sekularizācijas 1525. gadā Karaļauču pils kļuva par Prūsijas hercogu rezidenci. Līdz ar sekularizāciju palielinājās arī vajadzība pēc administratīvajām, hercogienes un galma reprezentatīvajām telpām. Tobrīd dominējošā [[renesanse]]s stila iespaidā [[Brandenburgas Albrehts|Hercogs Albrehts]] pils viduslaiku telpas uztvēra kā vecmodīgas. Pārbūvi uzsāka ar pils austrumu spārnu, ko pabeidza 1532. gadā, un turpināja ar dienvidu spārnu, ko pabeidza 1569. gadā, tādējādi padarot to par krāšņu renesanses pili. 1551. gadā meistars Mertens Zeigermahers papildināja augsto zvanu torni ar četrpusēju pulksteni.

Prūsijas reģents, markgrāfs [[Brandenburgas-Ansbahas-Kulmbahas Georgs Frīdrihs I|Georgs Frīdrihs I]] vēlējās pili padarīt vēl greznāku un reprezentatīvāku, papildinot to ar baznīcu un lielu sarīkojumu zāli. 1584. gadā viņš uzaicināja būvmeistaru Blasiju Bervartu ({{val|de|Blasius Berwart}}) vadīt jaunā rietumu spārna būvdarbus.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|editor=[[Bernhart Jähnig]]|title=750 Jahre Königsberg. Beiträge zur Geschichte einer Residenzstadt auf Zeit|author=Wulf D. Wagner|chapter=Das Königsberger Schloß – Eine kurze Baugeschichte vom Ende der Ordenszeit bis zum Regierungsantritt Friedrich Wilhelms I. (1525-1713)|language=de|trans-title=''Kēnigsbergas pils – īss arhitektūras vēstures pārskats no Vācu ordeņa valdīšanas beigām līdz Frīdriha Vilhelma I kronēšanai (1525–1713).'' Kēnigsbergai 750. Raksti par senās galvaspilsētas vēsturi.|location=[[Marburga]]|publisher=Elwert|year=2008|at=385–416|OCLC=281162800}} skat. 396 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Herbert Meinhard Mühlpfordt|title=Unsterbliches Königsberger Schloss|chapter=Der Berwartsbau|language=de|trans-title=''Bervarta būvdarbi.'' Nemirstīgā Kēnigsbergas pils|location=[[Frankfurte pie Mainas]]|publisher=P. Lang|year=2004|at=113–134|OCLC=56686151}}&lt;/ref&gt; Vispirms pārbūvēja zvanu torņa jumtu, piešķirot tam renesanses laikmetam raksturīgu pakāpienveida noslēgumu. Pilsbaznīcu būvēja pēc [[Ščecina|Štetīnes]] pilsbaznīcas parauga ar pakāpienveida zelmiņiem, ko darināja pēc [[Hanss Vredemans de Vrīss|Hansa Vredemana de Vrīsa]] [[Antverpene|Antverpenē]] radīto celtņu piemēriem.&lt;ref&gt;skat. Wagner 385—416, 400. lpp.&lt;/ref&gt; Sadarbībā ar [[Frederiksborgas pils|Frederiksborgas]] un [[Kronborgas pils]] apmetēju Hansu Vindrauhu ({{val|de|Hans Windrauch}}) [[joms|vienjoma]] pilsbaznīcas 18 m platie koka griesti ieguva bagātīgus, apgleznotus stukas reljefus un gleznas.&lt;ref&gt;skat. Mühlpfordt (2004), 115. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Wa400&quot;&gt;skat. Wagner, 400. lpp.&lt;/ref&gt; Griestus balstīja koka galerijas, kas ieskāva telpu. Altāri, kanceli un ērģeles novietoja vertikāli vienu virs otra austrumu [[sakristeja]]s rizalīta priekšā.

Jau 1593. gadā kļuva zināms, ka baznīcas griestu konstrukcija bija bojāta, kā rezultātā 1597. gadā baznīcu nācās slēgt.&lt;ref name=&quot;Mü117&quot;&gt;skat. Mühlpfordt (2004), 117. lpp.&lt;/ref&gt; Pēc būvmeistara Hansa Vismāra ierosinājuma baznīcas koka griestus demontēja un uzmūrēja zvaigžņu [[velve]]s, ko balstīja četras kolonnas, tādējādi iegūstot divjomu telpu.&lt;ref name=&quot;Mü117&quot;/&gt; Brīvās plaknes pie velvju pamatnes starp ribām papildināja figurāli Bībeles motīvi Kornēlija Florisa stilā, ko apgleznoja galma gleznotājs Daniels Roze.&lt;ref&gt;skat. Wagner, 385—416, 403. lpp.&lt;/ref&gt; Baznīcas pārbūves darbus pabeidza 1607. gadā.

Karaļauču pilsbaznīcu uzskata par vienu no pirmajām protestantu baznīcu jaunbūvēm agrākajā Vācijas teritorijā, jo Karaļauču baznīcai bija uzbūvēts atsevišķs pils korpuss, kas semantiski arī no ārpuses bija atpazīstams kā baznīca.&lt;ref name=&quot;Wa400&quot;/&gt; Minētās pazīmes to izceļ pār citām vecākām, dievnama funkcijām pielāgotām telpām esošās pilīs vai nelielām kapelas telpām kādā jaunizbūvētā pils spārnā kā [[Drēzdenes pils]] kapelu un [[Augustusburgas pils]] baznīcu.&lt;ref&gt;skat. Wagner, 385—416, 400—401. lpp. ''Šo vērtējumu apstrīd jaunāko pētījumu rezultāti par agrīnajām Dienvidvācijas šķērsbaznīcām, sākot no 1562. gada, kas tika celtas ne vien kā pilskunga kapelas, bet gan kā draudzes baznīcas reformācijas garā, kas attiecas, citstarp, uz 1543. gada Neiburgas pilsbaznīcu ({{val|de|Neuburger Schlosskapelle}}) Bavārijā un 1544. gada Torgavas pilsbaznīcu ({{val|de|Torgauer Schlosskapelle}}).''''&lt;/ref&gt;

Karaļauču pilsbaznīca simbolizēja kroņa un baznīcas vienotību. Tajā kronēja visus Prūsijas hercogus un karaļus, arī pēc tam, kad 1701. gadā par Prūsijas galvaspilsētu bija kļuvusi [[Berlīne]]. 1701. gadā karalis Frīdrihs I Karaļauču pilsbaznīcā dibināja Melnā ērgļa ordeni.

Virs pilsbaznīcas atradās 82 m garā un 18 m platā Maskaļu zāle ({{val|de|Moskowitersaal}})&lt;!--&quot;Moskowiter&quot; ir arhaiska vārda &quot;Moskauer&quot; forma. Analoģiski, &quot;maskaļi&quot; ir arhaiska vārda &quot;maskavieši&quot; latviešu valodā--&gt;. Tā kļuva par vienu no lielākajām sarīkojumu zālēm Centrāleiropas piļu vidū. Jau 1594. gadā Maskaļu zālē notika [[Brandenburgas Johans Sigismunds|Johana Sigismunda]] kāzas ar [[Albrehts Frīdrihs|Albrehta Frīdriha]] meitu [[Prūsijas Anna|Annu]]. 1701. gadā tajā noturēja pirmā Prūsijas karaļa [[Frīdrihs I Hoencollerns|Frīdriha I]] kronēšanas mielastu. Maskaļu zāle savu nosaukumu ieguva pēc vairākkārtējām Krievijas cara [[Pēteris I|Pētera I]] viesībām 1711., 1712. un 1713. gadā.

1635. gadā viesojās arī [[Polijas karalis]] [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Małłek|first=Janusz|year=1992|title=Polityka miasta Królewca wobec Polski w latach 1525–1701|magazine=Komunikaty Mazursko-Warmińskie|language=pl|issue=3–4|page=253}}&lt;/ref&gt; No 1734. līdz 1736. gadam pilī dzīvoja [[Staņislavs Leščiņskis]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ciesielski|first=Tomasz|editor-last=Gieszczyński|editor-first=Witold|editor-last2=Kasparek|editor-first2=Norbert|year=2010|title=Wielkie wojny w Prusach. Działania militarne między dolną Wisłą a Niemnem na przestrzeni wieków|language=pl|location=Dąbrówno|page=108|chapter=Prusy Wschodnie w trakcie polskiej wojny sukcesyjnej i wojny siedmioletniej|isbn=978-83-62552-00-9}}&lt;/ref&gt;

1686.—1688. gadā zvanu torni papildināja ar vainagojošu astoņstūra laternu ar kupolu un vējrādītāju ar [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Lielā kūrfirsta]] iniciāļiem ''CFW''.

1705. gadā karalis Frīdrihs I lika pārbūvēt pils Albrehta laikā būvēto renesanses austrumu spārnu [[baroks|baroka]] stilā, paredzot trīsstāvu ēku ar [[triumfa arka]]s motīvu ieejas daļā un diviem sānu rizalītiem. Būvdarbus pārtrauca karaļa nāve 1713. gadā, kad būvmeistara Joahima Ludviga Šultheisa fon Unfrīda vadībā pabeigts bija tikai pils dienvidaustrumu stūris, ko vēlāk iedēvēja par Unfrīda namu ({{val|de|Unfriedtbau}}). Viņa pēctecis [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] vairījās greznības un pārtrauca turpmāku pils paplašināšanu. Tā kā 1701. gadā par Prūsijas galvaspilsētu bija kļuvusi Berlīne, pēc tam pili galvenokārt izmantoja vietējās pārvaldes funkciju nodrošināšanai, tajā izvietojās tiesa, bibliotēka, arhīvs, muzejs un citas iestādes.

1864. gadā zvanu torņa smaile noliecās uz dienvidiem. Torņa pārbūvei uzaicināja arhitektu [[Frīdrihs Augusts Štīlers|Frīdrihu Augustu Štīleru]], kurš tam piešķīra neogotisku astoņstūra smaili ar četriem stūra tornīšiem un galeriju. Tornis ieguva 82 m vai pēc citiem avotiem 84,5 m augstumu un kļuva par pilsētas ievērojamāko vietzīmi. Torņa zvani ik dienu pulksten 11 atskaņoja korāli ''Ach bleib mit deiner Gnade'' un pulksten 21 ''Nun ruhen alle Wälder''. 1877. gadā torņa ķieģeļu apšuvumu papildināja ar glazētām dimanta formas inkrustācijām.

[[Attēls:Königsberger schloss schlossturm sprengung 1959.tif|thumb|250px|Pils torņa spridzināšana 1959. gadā]]
Līdz Otrajam pasaules karam Karaļauču pilī glabājās Prūsijas muzeja karaliskie dārgumi un Prūsijas kolekcija ar 240 000 arheoloģisko eksponātu par Austrumprūsijas aizvēsturi un agrīno vēsturi, bet Karaļauču Valsts un universitātes bibliotēkā glabājās rokraksti no rekvizētās Vācu ordeņa bibliotēkas [[Gvardejska|Tapiavā]], Hercoga Albrehta Sudraba bibliotēka, kā arī daudzas [[impresionisms|impresionisma]] gleznotāja [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] gleznas. Maskaļu zālē bija izstādītas Lielā kūrfirsta Kuršu jomas medību kamanas, Hercoga Albrehta bruņas un Prūsijas armijas pulku karogi.

Otrā pasaules kara laikā Karaļauču pils kalpoja par noliktavu nolaupītiem mākslas darbiem, iespējams, arī [[Dzintara istaba]]s daļai un [[Katrīna I|Katrīnas I]] erotiskajām mēbelēm.

Britu aviācijas uzlidojuma laikā 1944. gada 29. un 30. augustā pils nodega. Tās mūri izturēja gan bombardēšanu, gan padomju artilērijas šāvienus trīs mēnešu ilgajā pilsētas aplenkumā, kas beidzās ar Kēnigsbergas kauju 1945. gada aprīlī. Pāri palikušos mūrus laika posmā no 1953. līdz 1969. gadam pakāpeniski uzspridzināja.

== Galerija ==
=== Ielas skati un panorāmas ===
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;130&quot;&gt;
Schloss Königsberg Ostpreussen vor 1900.jpg|Pils rietumu fasāde 1900. gada
Königsberg 129.jpg|Bervarta tornis ziemeļrietumu stūrī
Königsberg 170.jpg|Skats no [[Pils dīķis (Karaļauči)|Pils dīķa]]
Koenigsberg Schloss Ostseite 1900.jpg|Austrumu fasāde pēc 1900. gada
Koenigsberger Schloss Nord Ost.jpg|Pils ziemeļaustrumu stūris ar Auzu torni ({{val|de|Haberturm}}) un pieminekli hercogam [[Brandenburgas Albrehts|Albrehtam]]
Haberturm, OLG (Königsberger Schloss).JPG|Auzu tornis no Monētu laukuma ({{val|de|Münzplatz}}) puses
Südflügel Königsberger Schloss.JPG|Dienvidu terase no Altštates Kalna ielas ({{val|de|Altstädtische Bergstraße}})
Königsberger Schloss Süd Ost.jpg|Dienvidu terase
Königsberger Schloss Kobbe Cornelius 1842.jpg|Karaļauču pils ap 1840. gadu gravīrā
Koenigsberger Schloss mit alten Turmhelm.jpg|Pils tornis pirms 1866. gada pārbūves
Königsberg Castle courtyard.jpg|Karaļauču pils pagalms ap 1900. gadu
OLG Königsberg.JPG|Ziemeļu spārns no pagalma puses ar ieeju vīna bārā &quot;Blutgericht&quot;
Königsberg (Luftaufnahme).JPG|Pils no putna lidojuma
StadtUndSchloss.jpg|Altštates panorāma ar pili
&lt;/gallery&gt;

=== Interjeri ===
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;130&quot;&gt;
KbgSchlosskircheInnen.jpg|Pilsbaznīca
ID003831 B262 SchlosskircheInnen.jpg|Pilsbaznīca
Moskowitersaal.jpg|Maskaļu zāle ({{val|de|Moskowitersaal}})
Blutgericht001.jpg|Vīna bārs &quot;Blutgericht&quot;
KbgSchlossAhnensaal1.jpg|Senču zāle Unfrīda namā
KbgSchlossThronsaal.jpg|Troņa zāle Unfrīda namā
KbgSchlossFliesensaal.jpg|Flīžu zāle Unfrīda namā
Jagdsaal.jpg|Medību zāle Unfrīda namā
Mar1.jpg|Vācu ordeņa maršala dzīvojamās telpas
Mar3.jpg|Izstāžu zāle
Staatsarchiv.jpg|Arhīvs
Firmarie-Flur.jpg|Gaitenis lazaretē
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācu ordeņa pilis Prūsijā]]
[[Kategorija:Pilis Krievijā]]
[[Kategorija:Viduslaiku pilis]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Karaļaučos]]</text>
      <sha1>oxmi66omcxiyt1thhq9xiwipelwj0d2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maltas Policijas spēki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633178</id>
    <revision>
      <id>4532122</id>
      <parentid>4483834</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:47:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532122</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7265" sha1="pfe5138fkb98bk5i7be36mu8mpk2kce" xml:space="preserve">{{Tiesībsargājošas iestādes infokaste
| agencyname = Maltas Policijas spēki&lt;br /&gt;''Il-Korp tal-Pulizija ta’ Malta''
| abbreviation = 
| patch = 
| patchcaption = 
| logo = The_Malta_Police_Force_Logo.png
| logocaption = Logo
| badge = 
| badgecaption = 
| flag = 
| flagcaption = 
| imagesize = 
| motto = {{val|la|Domine Dirige Nos}}
| mottotranslated = &quot;Kungs mūs vada&quot;
| mission =
| formedyear = 1814. gada 12. jūlijā
| formedmonthday =
| preceding1 = 
| dissolved =
| superseding =
| employees = 
{{ubl|2 400 policisti {{small|(2020)}}|102 civilie darbinieki {{small|(2018)}}}}
| volunteers =
| budget = 76 480 000 [[Eiro|€]] {{small|(2020)}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Budget Speech 2020 |url=https://mfin.gov.mt/en/The-Budget/Documents/Budget_Speech_English_2020.pdf |website=mfin.gov.mt |access-date=1 January 2020 |archive-date=1 January 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200101012314/https://mfin.gov.mt/en/The-Budget/Documents/Budget_Speech_English_2020.pdf }}&lt;/ref&gt;
| countryabbr = 
| subdivtype =
| subdivname =
| subdivdab =
| mapcaption =
| sizearea = 
| sizepopulation = 
| legaljuris = {{flag|Malta}}
| governingbody =
| governingbodyscnd =
| constitution1 =
| police = Yes
| local = 
| speciality =
| overviewtype =
| overviewbody =
| headquarters = [[Floriana]], [[Malta]]
| hqlocmap =
| hqlocleft =
| hqloctop =
| hqlocmappoptitle =
| sworntype =
| sworn officers = 
| civilians = 
| total employees = 
| electeetype = Komisārs
| minister1name = Angelo Gafa
| minister1pfo =
| chief1name = 
| child1agency =
| unittype =
| unitname = 
| officetype = 
| officename = 
| provideragency =
| uniformedas =
| stationtype = 
| stations = 
| airbases =
| lockuptype =
| lockups =
| vehicle1type = 
| vehicles1 = 
| boat1type = 
| boats1 =
| aircraft1type = 
| aircraft1 = 
| aircraft2type = 
| aircraft2 = 
| animal1type = 
| animals1 = 
| animal2type = 
| animals2 = 
| person1name =
| person1reason =
| person1type =
| programme1 =
| activity1name =
| activitytype =
| anniversary1 = 
| award1 =
| website = {{URL|https://pulizija.gov.mt/|pulizija.gov.mt}}
| footnotes =
| reference =
}}
[[Attēls:Malta_-_Pulizija_-_police_vehicle_2025.jpg|thumb|Maltas Policijas spēku automobilis 2025. gadā]]
'''Maltas Policijas spēki''' ({{val|mt|Il-Korp tal-Pulizija ta’ Malta}}, {{val|en|Malta Police Force}}) ir [[Malta|Maltas Republika]]s valsts [[policija]]s iestāde. Tie ir Maltas Iekšlietu, drošības, reformu un vienlīdzības ministrijas pakļautībā, un to mērķi ir noteikti Policijas likumā, Maltas likumu krājuma 164. nodaļā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Police Act, 2017 (Act No. XVIII of 2017) |url=http://www.ilo.org/dyn/natlex/natlex4.detail?p_lang=en&amp;p_isn=104429&amp;p_classification=22.10 |website=ilo.org |accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Maltas Policijas spēki ir viena no vecākajām policijas institūcijām Eiropā. Pašreizējā formā tie radušies sera [[Tomass Meitlends|Tomasa Meitlenda]] gubernatora amata laikā (1813—1814). Kad Malta saskaņā ar Parīzes līgumu kļuva par [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kroņa koloniju, Prinča reģenta komisija 1813. gada 23. jūlijā iecēla Meitlendu par Maltas un tās atkarīgo teritoriju gubernatoru un virspavēlnieku. Pēc iecelšanas amatā Meitlends uzsāka daudzas tālejošas reformas, tostarp likuma un kārtības uzturēšanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ar 1814. gada 1. jūlija XXII proklamāciju Meitlends pavēlēja un norādīja, ka visas pilnvaras, kas līdz tam laikam tika īstenotas attiecībā uz [[Malta (sala)|Maltas salas]] un tās atkarīgo teritoriju policijas administrēšanu, pēc 1814. gada 12. jūlija jāpārvalda varas iestādēm saskaņā ar noteikto kārtību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Policija bija jāsadala divās atšķirīgās nodaļās — izpildpolicijā un tiesu varā. Izpildpolicijas vadītājs bija policijas ģenerālinspektors (mūsdienās policijas komisārs), kurš saņēma pavēles no gubernatora. Maltas un [[Audeša|Goco]] policijas maģistrāti bija tiesu policijas vadītāji.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc pašpārvaldes tiesību piešķiršanas 1921. gadā policijas departaments nonāca Maltas valdības pārziņā. Pirmais ieceltais ministrs, kas bija atbildīgs par tieslietām un policiju, bija Dr. [[Alfredo Karuana Gatto]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://pulizija.gov.mt/en/police-force/Pages/History-of-the-Malta-Police.aspx|title=History of the Malta Police|website=pulizija.gov.mt|language=en|access-date=2018-09-18|archive-date=8 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221108193329/https://pulizija.gov.mt/en/police-force/Pages/History-of-the-Malta-Police.aspx }}&lt;/ref&gt;

== Dienesta pakāpes ==
{| style=&quot;border:1px solid #8888aa; background-color:#f7f8ff; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 12px 0px;&quot;
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! Uzpleči&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Police Force Ranks |url=https://pulizija.gov.mt/en/police-force/Pages/Police-Force-Ranks.aspx |website=pulizija.gov.mt |publisher=The Malta Police Force |access-date=10 March 2020 |archive-date=20 September 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180920161340/https://pulizija.gov.mt/en/police-force/Pages/Police-Force-Ranks.aspx }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Police Force Ranks |url=https://homeaffairs.gov.mt/en/MHAS-Information/Job%20Opportunities/Pages/2019/Post-of-First-Class-Sergeant-Major.aspx |website=homeaffairs.gov.mt |publisher=Post of First Class Sergeant - Major in the Malta Police Force |date=10 May 2019 |access-date=5 February 2022 |archive-date=5 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220205123641/https://homeaffairs.gov.mt/en/MHAS-Information/Job%20Opportunities/Pages/2019/Post-of-First-Class-Sergeant-Major.aspx }}&lt;/ref&gt;
! Nosaukums maltiešu valodā
! Nosaukums latviski
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Attēls:Malta Police Commissioner Insignia.jpg|100px]]
| ''Kummisarju''
| Komisārs
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Attēls:Malta Police Deputy Commissioner Insignia.jpg|100px]]
| ''Deputat Kummisarju''
| Komisāra vietnieks
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Attēls:Malta Police Assistant Commissioner Insignia.jpg|100px]]
| ''Assistent Kummisarju''
| Komisāra palīgs
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Attēls:Malta Police Superintendent Insignia.jpg|100px]]
| ''Supretendent''
| Superintendents
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Attēls:Malta Police Inspector Insignia.jpg|100px]]
| ''Spettur''
| Inspektors
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Attēls:Malta Police 1st Class Sergeant Major Insignia.jpg|100px]]
| ''Surġent Maġġur I''
| 1. ranga virsseržants
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Attēls:Malta Police 2nd Class Sergeant Major Insignia.jpg|100px]]
| ''Surġent Maġġur II''
| 2. ranga virsseržants
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Attēls:Malta Police Sergeant Insignia.jpg|100px]]
| ''Surġent''
| [[Seržants]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| [[Attēls:Malta Police Constable Insignia.jpg|100px]]
| ''Kuntisstabli''
| [[Konstebls]]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Malta]]
[[Kategorija:Policija]]</text>
      <sha1>pfe5138fkb98bk5i7be36mu8mpk2kce</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636533</id>
    <revision>
      <id>4532194</id>
      <parentid>4518682</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532194</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8791" sha1="4zz972l6svrkp2gdz8lgcn3v9or0ut2" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 2026. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas
| country            = Igaunija
| flag_year          = 
| flag_image         = Flag_of_Estonia.svg
| type               = presidential
| ongoing            = no
| party_colour       = 
| previous_election  = 2021. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas
| previous_year      = 2021
| next_election      = 2031. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas
| next_year          = 2031
| seats_for_election = 
| election_date      = {{Start date|2026|09|02}}
| turnout            = 
| image_size = 
| image1 = Ülle_Madise_2015_(cropped).jpg
| nominee1 = '''[[Ille Madise]]'''
| party1 = [[Neatkarīgais politiķis|bezpartejiska]]&lt;br /&gt;(atbalstīja [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partija]], [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|SDE]], [[Igaunija 200|E200]], &quot;[[Par Tēvzemi un Res Publica apvienība|Tēvzeme]]&quot;)
| colour1 = 
| running_mate1 = 
| popular_vote1 = 71
| percentage1 = 
| image2 = 
| nominee2 = 
| party2 = 
| colour2 = 
| running_mate2 = 
| popular_vote2 = 
| percentage2 = 
| image3 = 
| nominee3 = 
| party3 = 
| colour3 = 
| running_mate3 = 
| popular_vote3 = 
| percentage3 = 

| map_image = 
| map_size = 
| map_caption = 
| title = [[Igaunijas prezidents|prezidents]]
| before_election = [[Alars Kariss]]
| before_party = [[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]]
| after_election = [[Ille Madise]]
| after_party = bezpartejiska
}}
'''2026. gada [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidenta]] vēlēšanas''' notika 2026. gada 2. septembrī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=ERR |date=2026-02-10 |title=Riigikogu presidential election votes set for early September |url=https://news.err.ee/1609937210/riigikogu-presidential-election-votes-set-for-early-september |access-date=2026-02-10 |website=ERR |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Igaunijas parlaments par Valsts prezidentu balsos 2. septembrī |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2026-igaunijas-parlaments-par-valsts-prezidentu-balsos-2-septembri.a651899/ |accessdate={{dat|2026|8|2||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|6|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Igaunijas parlaments [[Rīgikogu]] par prezidenti ievēlēja tieslietu kancleri ([[tiesībsargs|tiesībsardzi]]) [[Ille Madise|Illi Madisi]], un viņa valsts prezidentes amatā stāsies 2026. gada 12. oktobrī. Madise kļūs par septīto Igaunijas prezidentu un otro sievieti šajā amatā amatā.&lt;ref name=&quot;tiesiib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Par Igaunijas jauno prezidenti ievēlēta tiesībsardze Ille Madise |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.09.2026-par-igaunijas-jauno-prezidenti-ieveleta-tiesibsardze-ille-madise.a661419/ |accessdate={{dat|2026|9|6||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2026|9|2||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Esošais prezidents [[Alars Kariss]] ir nostrādājis vienu termiņu un bija tiesīgs kandidēt uz otro pilnvaru termiņu pēc kārtas, taču 2026. gada jūnijā viņš paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=ERR |first=ERR {{!}} |date=2026-06-23 |title=President Alar Karis will not run for second presidential term |url=https://news.err.ee/1610061664/president-alar-karis-will-not-run-for-second-presidential-term |access-date=2026-08-02 |website=ERR |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Igaunijas prezidents Kariss nekandidēs uz amata otro piecu gadu termiņu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-igaunijas-prezidents-kariss-nekandides-uz-amata-otro-piecu-gadu-terminu.a652570/ |accessdate={{dat|2026|8|2||bez}} |work=www.lsm.lv |date={{dat|2026|6|25||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Medise bija vienīgā kandidāte uz amatu un par viņu nobalsoja 71 deputāts.&lt;ref name=&quot;tiesiib&quot; /&gt;

== Process ==
Saskaņā ar likumu, Igaunijas prezidentu ievēl aizklātās, [[Netiešas vēlēšanas|netiešās vēlēšanās]] uz piecu gadu termiņu. Amatā esošais prezidents, kurš ir nostrādājis vienu pilnvaru termiņu, ir tiesīgs kandidēt uz otro amata termiņu pēc kārtas, savukārt bijušais prezidents, kurš ir nostrādājis divus termiņus pēc kārtas, pēc piecu gadu pārtraukuma var atkal kandidēt vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Legal Authority |url=https://president.ee/en/president/legal-authority/ |access-date=2026-08-02 |website=president.ee}}&lt;/ref&gt; Prezidentu ievēl [[parlaments]] ― [[Rīgikogu]]&lt;ref name=&quot;yle&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Viron presidentinvaali on ajautumassa kaaokseen jo toista kertaa peräkkäin – &quot;Instituutio kyntää pohjamudissa&quot;, sanoo politiikan tutkija |url=https://yle.fi/a/3-12053491 |accessdate={{dat|2026|8|2||bez}} |work=Yle Uutiset |date={{dat|2021|8|11||bez}} |language=fi}}&lt;/ref&gt; vai vēlēšanu kolēģija, kuru veido Rīgikogu deputāti un pašvaldību sapulču pārstāvji.&lt;ref name=&quot;apris&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Iezīmējas Igaunijas prezidenta vēlēšanu aprises |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.08.2026-iezimejas-igaunijas-prezidenta-velesanu-aprises.a657143/ |accessdate={{dat|2026|8|3||bez}} |work=www.lsm.lv |date={{dat|2026|8|2||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt; Vismaz vienai piektdaļai Rīgikogu deputātu (21 deputāts) ir tiesības izvirzīt kandidātu pirmajai balsošanas kārtai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=President of the Republic of Estonia Elections |url=http://www.vvk.ee/past-elections/president-of-state-elections/ |publisher=Vabariigi Valimiskomisjon |access-date=25 April 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt; Kandidātam vispirms ir jādod sava piekrišana kandidatūras izvirzīšanai.&lt;ref name=&quot;apris&quot; /&gt; Par ievēlētu atzīst kandidātu, kurš saņem divu trešdaļu (68 deputātu) Rīgikogu deputātu balsu vairākumu.&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

Ja neviens kandidāts nesaņem tik lielu balsu skaitu, tiek izvirzīti jauni kandidāti un tiek rīkota otrā balsošanas kārta. Ja arī šoreiz neviens kandidāts nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota trešā balsošanas kārta starp diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Lai kandidāts tiktu ievēlēts par prezidentu, abās kārtās ir nepieciešams iegūt divu trešdaļu balsu vairākumu.&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

Ja Rīgikogu trešajā balsošanas kārtā neievēl Valsts prezidentu, tiek sasaukta vēlēšanu kolēģija.&lt;ref name=&quot;apris&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

Vēlēšanu kolēģiju veido Rīgikogu deputāti un pašvaldību sapulču pārstāvji.&lt;ref name=&quot;apris&quot; /&gt; Pašvaldību sapulču pārstāvju skaits vēlēšanu kolēģijā ir atkarīgs no pašreizējā administratīvā iedalījuma un balsstiesīgo pilsoņu skaita lauku pašvaldībā vai pilsētā. Sākot ar 2026. gada februāri, vēlēšanu kolēģijā būs 107 pašvaldību sapulču pārstāvji un 101 Rīgikogu deputāts, kopā 208 locekļi.&lt;ref name=&quot;div08&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Valimiskogu oleks praeguse seisuga 208-liikmeline |url=https://www.err.ee/1609936151/ |accessdate={{dat|2026|8|3||bez}} |work=ERR |date={{dat|2026|2|9||bez}} |language=et}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

Pirmajā balsošanas kārtā vēlēšanu kolēģijai automātiski tiks iesniegti divi kandidāti, kas piedalījās trešajā balsošanas kārtā Rīgikogu. Turklāt vismaz 21 vēlēšanu kolēģijas loceklis var izvirzīt jaunu kandidātu. Ievēlēts tiek kandidāts, par kuru nobalsojis vairākums no balsošanā piedalījušajiem vēlēšanu kolēģijas locekļiem.&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

Ja neviens kandidāts pirmajā kārtā nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu, notiek otrā balsošanas kārta starp diviem kandidātiem, kas pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Par ievēlētu tiek pasludināts kandidāts, par kuru nobalsojis vairākums no balsošanā piedalījušajiem vēlēšanu kolēģijas locekļiem. Ja arī tad neviens kandidāts netiek ievēlēts, visa procedūra sāksies no jauna Rīgikogu.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce|last=Köker|first=Philipp|date=2019|title=The effects of majority requirements, selectorate composition and uncertainty in indirect presidential elections: the case of Estonia|journal=East European Politics|language=en|volume=35|issue=2|pages=238–258|doi=10.1080/21599165.2019.1604339|s2cid=159312855|issn=2159-9165|url=http://create.canterbury.ac.uk/18107/1/18107%20Ko%CC%88ker_2019_Estonia_final%20author%20version.pdf}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=President of the Republic of Estonia Elections {{!}} Elections in Estonia |url=https://www.valimised.ee/en/estonian-elections-nutshell/president-republic-estonia-elections |access-date=2026-02-26 |website=www.valimised.ee}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2sept&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Vēlēšanas Igaunijā]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2026. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenta vēlēšanas]]
[[Kategorija:Igaunijas politika]]</text>
      <sha1>4zz972l6svrkp2gdz8lgcn3v9or0ut2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arābu iekarojumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637085</id>
    <revision>
      <id>4532137</id>
      <parentid>4506150</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:26:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4532137</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3339" sha1="9n7dwo8ww9c44imbtccpawhgyprrpos" xml:space="preserve">{{Militāra konflikta infokaste
| conflict          = Arābu iekarojumi
| partof            = 
| image             = [[Attēls:Hayton_BNF886_9v.jpg|300px]]
| caption           = 
| date              = 7.—8. gadsimts
| place             = [[Tuvie Austrumi]], [[Ziemeļāfrika]], [[Pireneju pussala]], [[Kaukāzs]], [[Centrālāzija]], [[Dienvidāzija]]
| result            = Arābu-musulmaņu uzvara un [[Kalifāts|kalifāta]] izveidošanās plašās teritorijās
}}

'''Arābu iekarojumi''' jeb '''agrīnie musulmaņu iekarojumi''' bija militāru kampaņu virkne 7. un 8. gadsimtā, kuru laikā [[Arābi|arābu]] musulmaņu armijas izveidoja plašu valsti ārpus [[Arābijas pussala]]s. Iekarojumu rezultātā [[Kalifāts|kalifāta]] teritorijā nonāca liela daļa [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Ziemeļāfrika]]s, [[Centrālāzija]]s un [[Pireneju pussala]]s.

Iekarojumi sākās neilgi pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves un turpinājās [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu]] un [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā. Tie būtiski mainīja Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu politisko, reliģisko un valodas vides attīstību.

== Vēsture ==
Pēc Muhameda nāves Arābijas pussalu apvienoja pirmie [[Kalifs|kalifi]]. Rašidūnu kalifāta armijas sāka karagājienus pret divām galvenajām reģiona lielvarām — [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]].

Musulmaņu spēki 7. gadsimta pirmajā pusē ieņēma [[Sīrija|Sīriju]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un [[Ēģipte|Ēģipti]]. Sasanīdu impērija pēc vairākiem militāriem zaudējumiem sabruka, un tās teritorijas [[Persija|Persijā]] nonāca kalifāta kontrolē.

== Turpmākā paplašināšanās ==
[[Umajādu kalifāts|Umajādu]] valdīšanas laikā [[paplašināšanās]] turpinājās gan austrumu, gan rietumu virzienā. Arābu armijas pakāpeniski iekaroja lielāko daļu [[Ziemeļāfrika]]s, kur sastapās ar [[Berberi|berberu]] un Bizantijas spēku pretestību.

No Ziemeļāfrikas musulmaņu karaspēks šķērsoja [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] un 8. gadsimta sākumā sāka [[Umajādu Hispanijas iekarošana|Pireneju pussalas iekarošanu]]. Liela daļa pussalas ieguva nosaukumu [[Andalusa]].

Austrumos kalifāta vara izplatījās pāri [[Irāna]]i līdz [[Centrālāzija]]i un [[Inda]]s baseinam.

== Sekas ==
Arābu iekarojumos izveidojās viena no sava laika lielākajām valstīm. Plašās teritorijās pakāpeniski izplatījās [[islāms]] un [[arābu valoda]], lai gan daudzos reģionos vietējās reliģijas un valodas saglabājās vairākus gadsimtus.

Iekarojumi veicināja ciešāku ekonomisko un kultūras saikņu izveidošanos starp Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem un Centrālāziju. Arābu valoda kļuva par nozīmīgu administrācijas, zinātnes un kultūras valodu, īpaši Umajādu un vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā.

Arābu iekarojumi būtiski ietekmēja arī Bizantijas Impērijas attīstību un pilnībā izbeidza Sasanīdu impērijas pastāvēšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Arābu iekarojumi]]
[[Kategorija:Islāma vēsture]]
[[Kategorija:Kalifāts]]
[[Kategorija:7. gadsimta kari]]
[[Kategorija:8. gadsimta kari]]</text>
      <sha1>9n7dwo8ww9c44imbtccpawhgyprrpos</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532149</id>
      <parentid>4532137</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:32:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532149</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3275" sha1="2u44kxcjhsztiutj31q5k2ubxar53lw" xml:space="preserve">{{Militāra konflikta infokaste
| conflict          = Arābu iekarojumi
| partof            = 
| image             = [[Attēls:Hayton_BNF886_9v.jpg|300px]]
| caption           = 
| date              = 7.—8. gadsimts
| place             = [[Tuvie Austrumi]], [[Ziemeļāfrika]], [[Pireneju pussala]], [[Kaukāzs]], [[Centrālāzija]], [[Dienvidāzija]]
| result            = Arābu-musulmaņu uzvara un [[Kalifāts|kalifāta]] izveidošanās plašās teritorijās
}}

'''Arābu iekarojumi''' jeb '''agrīnie musulmaņu iekarojumi''' bija militāru kampaņu virkne 7. un 8. gadsimtā, kuru laikā [[Arābi|arābu]] musulmaņu armijas izveidoja plašu valsti ārpus [[Arābijas pussala]]s. Iekarojumu rezultātā [[Kalifāts|kalifāta]] teritorijā nonāca liela daļa [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Ziemeļāfrika]]s, [[Centrālāzija]]s un [[Pireneju pussala]]s.

Iekarojumi sākās neilgi pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves un turpinājās [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu]] un [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā. Tie būtiski mainīja Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu politisko, reliģisko un valodas vides attīstību.

== Vēsture ==
Pēc Muhameda nāves Arābijas pussalu apvienoja pirmie [[Kalifs|kalifi]]. Rašidūnu kalifāta armijas sāka karagājienus pret divām galvenajām reģiona lielvarām — [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]].

Musulmaņu spēki 7. gadsimta pirmajā pusē ieņēma [[Sīrija|Sīriju]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un [[Ēģipte|Ēģipti]]. Sasanīdu impērija pēc vairākiem militāriem zaudējumiem sabruka, un tās teritorijas [[Persija|Persijā]] nonāca kalifāta kontrolē.

== Turpmākā paplašināšanās ==
[[Umajādu kalifāts|Umajādu]] valdīšanas laikā [[paplašināšanās]] turpinājās gan austrumu, gan rietumu virzienā. Arābu armijas pakāpeniski iekaroja lielāko daļu [[Ziemeļāfrika]]s, kur sastapās ar [[Berberi|berberu]] un Bizantijas spēku pretestību.

No Ziemeļāfrikas musulmaņu karaspēks šķērsoja [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] un 8. gadsimta sākumā sāka [[Umajādu Hispanijas iekarošana|Pireneju pussalas iekarošanu]]. Liela daļa pussalas ieguva nosaukumu [[Andalusa]].

Austrumos kalifāta vara izplatījās pāri [[Irāna]]i līdz [[Centrālāzija]]i un [[Inda]]s baseinam.

== Sekas ==
Arābu iekarojumos izveidojās viena no sava laika lielākajām valstīm. Plašās teritorijās pakāpeniski izplatījās [[islāms]] un [[arābu valoda]], lai gan daudzos reģionos vietējās reliģijas un valodas saglabājās vairākus gadsimtus.

Iekarojumi veicināja ciešāku ekonomisko un kultūras saikņu izveidošanos starp Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem un Centrālāziju. Arābu valoda kļuva par nozīmīgu administrācijas, zinātnes un kultūras valodu, īpaši Umajādu un vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā.

Arābu iekarojumi būtiski ietekmēja arī Bizantijas Impērijas attīstību un pilnībā izbeidza Sasanīdu impērijas pastāvēšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Arābu iekarojumi]]
[[Kategorija:Islāma vēsture]]
[[Kategorija:Kalifāts]]</text>
      <sha1>2u44kxcjhsztiutj31q5k2ubxar53lw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637096</id>
    <revision>
      <id>4532151</id>
      <parentid>4507655</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:33:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532151</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6590" sha1="0sghr1e33f5lfmlsp5dzuszh8f3cnf5" xml:space="preserve">{{militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana
| partof            = [[Arābu iekarojumi]] un [[Arābu—Bizantijas kari]]
| image             = [[Attēls:Hayton_BNF886_9v.jpg|300px]]
| caption           = 
| date              = [[634. gads|634.]]—[[638. gads]]
| place             = [[Sīrija]], [[Palestīna]]
| result            = [[Rāšidu kalifāts|Rāšidu kalifāta]] uzvara
| territory         = Sīrija un Palestīna nonāca Rāšidu kalifāta kontrolē
| combatant1        = [[Rāšidu kalifāts]]
| combatant2        = [[Austrumromas impērija]]
| commander1        = [[Halīds ibn al Valīds]]&lt;br /&gt;[[Abū Ubaida ibn al Džarrāhs]]&lt;br /&gt;[[Amrs ibn al Āss]]
| commander2        = [[Hēraklijs]]&lt;br /&gt;[[Teodors Tritīrijs]]
}}

'''Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana''' bija [[Rāšidu kalifāts|Rāšidu kalifāta]] militāra ekspansija [[Sīrija|Sīrijā]] un [[Palestīna|Palestīnā]], kas norisinājās galvenokārt no [[634. gads|634.]] līdz [[638. gads|638. gadam]]. Tā bija viena no pirmajām lielajām [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] kampaņām ārpus [[Arābijas pussala]]s un izraisīja [[Austrumromas impērija]]s varas sabrukumu lielākajā daļā [[Levante]]s.

Iekarošanas laikā arābu karaspēks sakāva vairākas Austrumromas armijas, ieņēma [[Damaska|Damasku]], [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un citas nozīmīgas pilsētas. Izšķiroša nozīme bija [[Jarmūkas kauja]]i 636. gadā, pēc kuras Austrumroma vairs nespēja atjaunot kontroli pār lielāko daļu Sīrijas un Palestīnas.

== Priekšvēsture ==
Pirms arābu iekarošanas Sīrija un Palestīna ietilpa Austrumromas impērijā. Reģions bija ekonomiski un stratēģiski nozīmīgs, un tajā atradās vairāki nozīmīgi kristietības centri, tostarp Jeruzaleme un [[Antiohija]].

Austrumromas pozīcijas bija vājinājis ilgstošais karš ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Persiešu karaspēks 7. gadsimta sākumā bija ieņēmis lielu daļu Sīrijas un Palestīnas, tostarp Jeruzalemi. Imperators [[Hēraklijs]] vēlāk šīs teritorijas atguva, tomēr vairāki gadu desmiti ilgušie kari bija izsmēluši impērijas militāros un finanšu resursus.

Pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves un Arābijas politiskās apvienošanas pirmie kalifi sāka militāru ekspansiju ārpus pussalas. Kalifa [[Abū Bekrs|Abū Bekra]] valdīšanas laikā arābu karaspēka vienības nosūtīja uz Austrumromas kontrolēto Sīriju un Palestīnu.

== Iekarošanas sākums ==
Arābu armijas 634. gadā sāka plašākus uzbrukumus Austrumromas teritorijām. Karadarbībā piedalījās vairākas atsevišķas armijas, kuras vadīja [[Amrs ibn al Āss]], [[Abū Ubaida ibn al Džarrāhs]], [[Jazīds ibn Abī Sufjāns]] un citi karavadoņi.

Vēlāk no [[Irāka]]s uz Sīriju ieradās [[Halīds ibn al Valīds]], kurš kļuva par vienu no galvenajiem arābu karaspēka komandieriem.

Par vienu no pirmajām nozīmīgajām sadursmēm kļuva [[Adžnādainas kauja]] 634. gadā, kurā sakāva Austrumromas armiju. Uzvara ļāva arābu spēkiem turpināt virzību dziļāk Palestīnā un Sīrijā.

== Damaskas ieņemšana ==
Viens no galvenajiem arābu karaspēka mērķiem bija Damaska. Pēc pilsētas aplenkuma tā nonāca musulmaņu kontrolē 635. gadā.

Damaskas ieņemšanai bija liela stratēģiska nozīme, jo pilsēta bija viens no svarīgākajiem Austrumromas administratīvajiem un ekonomiskajiem centriem Sīrijā.

Austrumromas valdība tomēr mēģināja atjaunot savu kontroli pār zaudētajām teritorijām. Imperators Hēraklijs organizēja jaunu lielu armiju, lai apturētu arābu ekspansiju.

== Jarmūkas kauja ==
Izšķirošā sadursme notika [[636. gads|636. gadā]] pie [[Jarmūka|Jarmūkas upes]]. [[Jarmūkas kauja|Jarmūkas kaujā]] Rāšidu armija sakāva Austrumromas spēkus.

Sakāve būtiski vājināja Austrumromas militārās iespējas Levantē. Pēc Jarmūkas kaujas arābu karaspēks varēja atkārtoti ieņemt vai nostiprināt kontroli pār lielākajām Sīrijas pilsētām.

Damaska atkal nonāca arābu kontrolē un turpmākajos gados iekarota [[Himsa]], [[Haleba|Alepo]] un citas pilsētas. Austrumromas galvenie spēki atkāpās uz [[Mazāzija|Mazāziju]].

== Palestīnas iekarošana ==
Vienlaikus ar karadarbību Sīrijā arābu armijas nostiprināja kontroli pār Palestīnu. Iekarotas vairākas pilsētas un militārie centri, bet nozīmīgākais mērķis bija Jeruzaleme.

Pēc aplenkuma Jeruzaleme kapitulēja 637. vai 638. gadā. Saskaņā ar musulmaņu vēstures tradīciju pilsētas padošanos personīgi pieņēma kalifs [[Umars Ibnelhatābs]].

Pēc Jeruzalemes ieņemšanas arābu vara aptvēra lielāko daļu Palestīnas. Austrumromas kontrolē vēl kādu laiku saglabājās atsevišķi piekrastes cietokšņi un pilsētas.

== Iekarošanas noslēgums ==
Pēc Jarmūkas kaujas un Jeruzalemes krišanas arābu karaspēks turpināja virzīties uz Sīrijas ziemeļiem. Iekarota Alepo un citas teritorijas, savukārt Austrumromas vara reģiona iekšzemē praktiski beidza pastāvēt.

Turpmākajos gados karadarbība pārvietojās uz Austrumromas pierobežu Mazāzijā un Vidusjūras austrumu piekrasti. Sīriju un Palestīnu iekļāva Rāšidu kalifātā.

== Sekas ==
Sīrijas un Palestīnas zaudēšana būtiski mainīja Austrumromas impērijas ģeopolitisko stāvokli. Impērija zaudēja vairākas bagātas provinces un nozīmīgus tirdzniecības un reliģiskos centrus.

Sīrija kļuva par vienu no svarīgākajiem kalifāta reģioniem. Pēc [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] izveidošanās Damaska kļuva par tā galvaspilsētu un vienu no nozīmīgākajiem islāma pasaules politiskajiem centriem.

Pēc iekarošanas sākās ilgstoša reģiona [[arabizācija]] un [[islamizācija]]. Šīs pārmaiņas norisinājās pakāpeniski vairāku gadsimtu laikā. Sākotnēji ievērojama iedzīvotāju daļa saglabāja [[Kristietība|kristietību]], bet līdzās arābu valodai turpināja lietot [[grieķu valoda|grieķu]] un dažādas [[aramiešu valoda]]s formas.

Sīrijas un Palestīnas iekarošana pavēra arābu armijām ceļu tālākai ekspansijai. No Palestīnas [[Amrs ibn al Āss]] uzsāka [[Ēģiptes arābu iekarošana|Ēģiptes arābu iekarošanu]], savukārt ziemeļos turpinājās [[Arābu—Bizantijas kari]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Arābu iekarojumi]]
[[Kategorija:Sīrijas vēsture]]
[[Kategorija:Palestīnas vēsture]]
[[Kategorija:Rāšidu kalifāts]]
[[Kategorija:Austrumromas impērijas kari]]</text>
      <sha1>0sghr1e33f5lfmlsp5dzuszh8f3cnf5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532152</id>
      <parentid>4532151</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:33:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532152</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6546" sha1="0oa9daykoa0c4l5d52rhqdfx4tdi274" xml:space="preserve">{{militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana
| partof            = [[Arābu iekarojumi]] un [[Arābu—Bizantijas kari]]
| image             = [[Attēls:Hayton_BNF886_9v.jpg|300px]]
| caption           = 
| date              = [[634. gads|634.]]—[[638. gads]]
| place             = [[Sīrija]], [[Palestīna]]
| result            = [[Rāšidu kalifāts|Rāšidu kalifāta]] uzvara
| territory         = Sīrija un Palestīna nonāca Rāšidu kalifāta kontrolē
| combatant1        = [[Rāšidu kalifāts]]
| combatant2        = [[Austrumromas impērija]]
| commander1        = [[Halīds ibn al Valīds]]&lt;br /&gt;[[Abū Ubaida ibn al Džarrāhs]]&lt;br /&gt;[[Amrs ibn al Āss]]
| commander2        = [[Hēraklijs]]&lt;br /&gt;[[Teodors Tritīrijs]]
}}

'''Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana''' bija [[Rāšidu kalifāts|Rāšidu kalifāta]] militāra ekspansija [[Sīrija|Sīrijā]] un [[Palestīna|Palestīnā]], kas norisinājās galvenokārt no [[634. gads|634.]] līdz [[638. gads|638. gadam]]. Tā bija viena no pirmajām lielajām [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] kampaņām ārpus [[Arābijas pussala]]s un izraisīja [[Austrumromas impērija]]s varas sabrukumu lielākajā daļā [[Levante]]s.

Iekarošanas laikā arābu karaspēks sakāva vairākas Austrumromas armijas, ieņēma [[Damaska|Damasku]], [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un citas nozīmīgas pilsētas. Izšķiroša nozīme bija [[Jarmūkas kauja]]i 636. gadā, pēc kuras Austrumroma vairs nespēja atjaunot kontroli pār lielāko daļu Sīrijas un Palestīnas.

== Priekšvēsture ==
Pirms arābu iekarošanas Sīrija un Palestīna ietilpa Austrumromas impērijā. Reģions bija ekonomiski un stratēģiski nozīmīgs, un tajā atradās vairāki nozīmīgi kristietības centri, tostarp Jeruzaleme un [[Antiohija]].

Austrumromas pozīcijas bija vājinājis ilgstošais karš ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Persiešu karaspēks 7. gadsimta sākumā bija ieņēmis lielu daļu Sīrijas un Palestīnas, tostarp Jeruzalemi. Imperators [[Hēraklijs]] vēlāk šīs teritorijas atguva, tomēr vairāki gadu desmiti ilgušie kari bija izsmēluši impērijas militāros un finanšu resursus.

Pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves un Arābijas politiskās apvienošanas pirmie kalifi sāka militāru ekspansiju ārpus pussalas. Kalifa [[Abū Bekrs|Abū Bekra]] valdīšanas laikā arābu karaspēka vienības nosūtīja uz Austrumromas kontrolēto Sīriju un Palestīnu.

== Iekarošanas sākums ==
Arābu armijas 634. gadā sāka plašākus uzbrukumus Austrumromas teritorijām. Karadarbībā piedalījās vairākas atsevišķas armijas, kuras vadīja [[Amrs ibn al Āss]], [[Abū Ubaida ibn al Džarrāhs]], [[Jazīds ibn Abī Sufjāns]] un citi karavadoņi.

Vēlāk no [[Irāka]]s uz Sīriju ieradās [[Halīds ibn al Valīds]], kurš kļuva par vienu no galvenajiem arābu karaspēka komandieriem.

Par vienu no pirmajām nozīmīgajām sadursmēm kļuva [[Adžnādainas kauja]] 634. gadā, kurā sakāva Austrumromas armiju. Uzvara ļāva arābu spēkiem turpināt virzību dziļāk Palestīnā un Sīrijā.

== Damaskas ieņemšana ==
Viens no galvenajiem arābu karaspēka mērķiem bija Damaska. Pēc pilsētas aplenkuma tā nonāca musulmaņu kontrolē 635. gadā.

Damaskas ieņemšanai bija liela stratēģiska nozīme, jo pilsēta bija viens no svarīgākajiem Austrumromas administratīvajiem un ekonomiskajiem centriem Sīrijā.

Austrumromas valdība tomēr mēģināja atjaunot savu kontroli pār zaudētajām teritorijām. Imperators Hēraklijs organizēja jaunu lielu armiju, lai apturētu arābu ekspansiju.

== Jarmūkas kauja ==
Izšķirošā sadursme notika [[636. gads|636. gadā]] pie [[Jarmūka|Jarmūkas upes]]. [[Jarmūkas kauja|Jarmūkas kaujā]] Rāšidu armija sakāva Austrumromas spēkus.

Sakāve būtiski vājināja Austrumromas militārās iespējas Levantē. Pēc Jarmūkas kaujas arābu karaspēks varēja atkārtoti ieņemt vai nostiprināt kontroli pār lielākajām Sīrijas pilsētām.

Damaska atkal nonāca arābu kontrolē un turpmākajos gados iekarota [[Himsa]], [[Haleba|Alepo]] un citas pilsētas. Austrumromas galvenie spēki atkāpās uz [[Mazāzija|Mazāziju]].

== Palestīnas iekarošana ==
Vienlaikus ar karadarbību Sīrijā arābu armijas nostiprināja kontroli pār Palestīnu. Iekarotas vairākas pilsētas un militārie centri, bet nozīmīgākais mērķis bija Jeruzaleme.

Pēc aplenkuma Jeruzaleme kapitulēja 637. vai 638. gadā. Saskaņā ar musulmaņu vēstures tradīciju pilsētas padošanos personīgi pieņēma kalifs [[Umars Ibnelhatābs]].

Pēc Jeruzalemes ieņemšanas arābu vara aptvēra lielāko daļu Palestīnas. Austrumromas kontrolē vēl kādu laiku saglabājās atsevišķi piekrastes cietokšņi un pilsētas.

== Iekarošanas noslēgums ==
Pēc Jarmūkas kaujas un Jeruzalemes krišanas arābu karaspēks turpināja virzīties uz Sīrijas ziemeļiem. Iekarota Alepo un citas teritorijas, savukārt Austrumromas vara reģiona iekšzemē praktiski beidza pastāvēt.

Turpmākajos gados karadarbība pārvietojās uz Austrumromas pierobežu Mazāzijā un Vidusjūras austrumu piekrasti. Sīriju un Palestīnu iekļāva Rāšidu kalifātā.

== Sekas ==
Sīrijas un Palestīnas zaudēšana būtiski mainīja Austrumromas impērijas ģeopolitisko stāvokli. Impērija zaudēja vairākas bagātas provinces un nozīmīgus tirdzniecības un reliģiskos centrus.

Sīrija kļuva par vienu no svarīgākajiem kalifāta reģioniem. Pēc [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] izveidošanās Damaska kļuva par tā galvaspilsētu un vienu no nozīmīgākajiem islāma pasaules politiskajiem centriem.

Pēc iekarošanas sākās ilgstoša reģiona [[arabizācija]] un [[islamizācija]]. Šīs pārmaiņas norisinājās pakāpeniski vairāku gadsimtu laikā. Sākotnēji ievērojama iedzīvotāju daļa saglabāja [[Kristietība|kristietību]], bet līdzās arābu valodai turpināja lietot [[grieķu valoda|grieķu]] un dažādas [[aramiešu valoda]]s formas.

Sīrijas un Palestīnas iekarošana pavēra arābu armijām ceļu tālākai ekspansijai. No Palestīnas [[Amrs ibn al Āss]] uzsāka [[Ēģiptes arābu iekarošana|Ēģiptes arābu iekarošanu]], savukārt ziemeļos turpinājās [[Arābu—Bizantijas kari]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Arābu iekarojumi]]
[[Kategorija:Sīrijas vēsture]]
[[Kategorija:Palestīnas vēsture]]
[[Kategorija:Rāšidu kalifāts]]</text>
      <sha1>0oa9daykoa0c4l5d52rhqdfx4tdi274</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Evija Rodke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637137</id>
    <revision>
      <id>4531842</id>
      <parentid>4517401</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T14:41:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5953" sha1="dsp8jnquqoa8d67sxejruasjjls5bfc" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Evija Rodke''' ir Latvijas [[Plastiskā ķirurģija|plastikas ķirurģe]] un uzņēmēja, dzimusi [[Rīga|Rīgā]]. Viņa specializējas krūšu, sejas un ķermeņa estētiskajās operācijās un ir plastikas ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnikas [[Aesthetica]] dibinātāja un īpašniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri/23-evija-rodke|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Rodkes māte ir basketboliste [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]], kluba &quot;[[Rīgas TTT|TTT Rīga]]&quot; ilggadējā kapteine un trīskārtēja pasaules čempione. Viņas tēvs ir sporta ārsts un sabiedriskais darbinieks [[Māris Budovskis]]. Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte dzimtas vēsturi izmantojusi par pamatu dokumentālajam romānam &quot;Tilts starp horizontiem: Fanijas stāsts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/kategorijas/annas-skaidrites-gailites-gramatas-tilts-starp-horizontiem-atversanas-svetki-23-oktobri|title=Annas Skaidrītes Gailītes grāmatas &quot;Tilts starp horizontiem&quot; atvēršanas svētki 23. oktobrī {{!}} Zvaigzne ABC|website=www.zvaigzne.lv|access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;

Jaunībā Rodke spēlēja basketbolu kluba &quot;TTT Rīga&quot; jauniešu izlasē un 2000. gadā uzvarēja konkursā &quot;Dāma 2000&quot;, kas bija paredzēts precētām sievietēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/jelgavas-patronese-riko-labdaribas-pasakumu/|title=Jelgavas patronese rīko labdarības pasākumu|website=ZZ.lv|access-date=2026-08-13|date=2000-08-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Viņai ir trīs bērni — Laima, Māris un Mārtiņš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/426087-vai-skirta-pazistamas-plastikas-kirurges-evijas-rodkes-lauliba|title=Vai šķirta pazīstamās plastikas ķirurģes Evijas Rodkes laulība?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2021-02-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
Rodke absolvēja [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas 50. vidusskolu]] ar zelta medaļu un pēc tam studēja [[Rīgas Stradiņa universitāte|Latvijas Medicīnas akadēmija]]&lt;nowiki/&gt;s Ārstniecības fakultātē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; ko absolvēja ar izcilību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/dr-evija-rodke-foruma-lidere-2023/|title=Dr. Evija Rodke piedalās Forumā Līdere 2023|last=Admin|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|date=2023-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņa izgāja rezidentūru vispārējā un plastiskajā ķirurģijā Latvijā, kā arī stažējusies Somijā un vairākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] klīnikās.

== Karjera ==
Rodke profesionālo darbību uzsāka uzņēmumā &quot;[[Veselības centrs 4]]&quot;. Vairākus gadus viņa strādāja arī privātklīnikā &quot;Siluetti&quot; [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk viņa izveidoja privātpraksi plastiskajā ķirurģijā, kas pēc apvienošanās ar citu privātpraksi kļuva par klīniku. ''SIA Aesthetica'' tika dibināta 2016. gadā, bet klīnika ''Aesthetica'' savas telpas atvēra 2020. gadā Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rodke.lv/lv/drevija-rodke|title=Galvenā {{!}} Rodke.lv - plastiskā ķirurģija|website=www.rodke.lv|access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;

Rodke ir sertificēta procedūrai ''MIA Femtech''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; — tehnoloģijai minimāli invazīvām krūšu operācijām; pēc pieejamās informācijas viņa bija pirmā šai metodei sertificētā ķirurģe Latvijā.

Viņa ir Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; un Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lema.lv/arsts/evija-rodke-sproge/|title=Evija Rodke – Sproģe|website=lema.lv|access-date=2026-08-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt; biedre, kā arī starptautisko organizāciju ''International Confederation for Plastic'', ''Reconstructive and Aesthetic Surgery'' (IPRAS) un ''International Society of Aesthetic Plastic Surgery'' (ISAPS) biedre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isaps.org/discover/find-a-surgeon/|title=Find a Surgeon|website=www.isaps.org|access-date=2026-08-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2019. gadā konkursā &quot;Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā&quot; viņa saņēma nomināciju par klīnikas telpu dizainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/5930-lps-sveic-latvijas-labakas-arhitektes-buvnieces-un-dizaineres|title=LPS sveic Latvijas labākās arhitektes, būvnieces un dizaineres!|website=LPS|access-date=2026-08-13|date=2026-08-10|language=en}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā saņēmusi žurnāla &quot;Pastaiga&quot; sasniegumu nomināciju kā ''Latvijas gada sievietes medicīnā un veselībā 2026''. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/726996-pastaiga-sasniegumu-tops-latvijas-gada-sievietes-medicina-un-veseliba-2026|title=&quot;Pastaiga&quot; sasniegumu tops: Latvijas Gada sievietes medicīnā un veselībā 2026|website=https://jauns.lv|access-date=2026-09-04|date=2026-09-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>dsp8jnquqoa8d67sxejruasjjls5bfc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alpuharas sacelšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638166</id>
    <revision>
      <id>4531967</id>
      <parentid>4513121</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T19:29:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531967</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2338" sha1="2fop8acnctjdofexksktpj34m8hh0hm" xml:space="preserve">[[Attēls:Rebelión de Las Alpujarras.svg|thumb|Morisku sacelšanās galvenie centri]]
'''Alpuharas sacelšanās''' bija [[Moriski|morisku]] sacelšanās [[Spānija]]s [[Granadas karaliste]]s teritorijā 1568.—1571. gadā pret [[Spānijas karaliste]]s varu. Tā sākās [[Alpuhara]]s kalnainajā apvidū un bija viens no nozīmīgākajiem morisku pretošanās gadījumiem pēc Granadas iekarošanas.

Sacelšanās galvenais cēlonis bija Spānijas valdības īstenotā morisku [[Asimilācija (socioloģija)|asimilācija]] un reliģiskās un kultūras dzīves ierobežošana. 1567. gadā [[Filips II (Spānijas karalis)|Filipa II]] valdība pieņēma noteikumus, kas būtiski ierobežoja [[arābu valoda]]s, tradicionālā apģērba, paražu un citu morisku kultūras elementu izmantošanu. Šie pasākumi izraisīja plašu neapmierinātību Granadas [[Musulmaņi|musulmaņu]] izcelsmes iedzīvotāju vidū.

1568. gada Ziemassvētku vakarā sacelšanās sākās Alpuharas reģionā. Par tās simbolisko vadoni kļuva [[Abens Humeya|Abens Humeja]], kurš centās atjaunot neatkarīgu musulmaņu varu Granadas teritorijā. Sacelšanās drīz izplatījās arī citās Granadas karalistes daļās. Sākotnēji nemierniekiem izdevās ieņemt vairākas apdzīvotas vietas un radīt nopietnus draudus Spānijas varai reģionā.

Spānijas valdība sacelšanās apspiešanai nosūtīja karaspēku, kura vadību vēlāk pārņēma [[Austrijas Huans]]. 1570. un 1571. gadā Spānijas karaspēks pakāpeniski sakāva nemierniekus. 1571. gadā organizēta pretošanās tika lielākoties izbeigta.

Pēc sacelšanās apspiešanas morisku iedzīvotāju stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Daudzi tika nogalināti vai sagūstīti, bet desmitiem tūkstošu morisku tika piespiedu kārtā pārvietoti no Granadas karalistes uz citām [[Kastīlija]]s teritorijām. Viņu vietā tika apmetināti kristiešu kolonisti no citiem Spānijas reģioniem.

Alpuharas sacelšanās bija nozīmīgs pavērsiens Spānijas morisku vēsturē. Tā vājināja morisko kopienu Granadas reģionā un pastiprināja Spānijas valdības centienus panākt musulmaņu izcelsmes iedzīvotāju pilnīgu reliģisko un kultūras asimilāciju. 1609.—1614. gadā sekoja vispārēja [[Morisku izraidīšana|morisku izraidīšana no Spānijas]].
[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>2fop8acnctjdofexksktpj34m8hh0hm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liverpūles Universitāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638879</id>
    <revision>
      <id>4532195</id>
      <parentid>4517265</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532195</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4620" sha1="tacharf9x6b0vm8a38823goxn0vm7wu" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
| name              = Liverpūles Universitāte
| native_name       = ''University of Liverpool''
| image_name        = 
| image_size        =
| image_alt         =
| caption           = 
| latin_name        =
| motto             = ''Haec otia studia fovent''
| mottoeng          =
| established       = 1881
| closed            =
| type              = Publiska izpētes universitāte
| affiliation       = 
| endowment         =
| budget            =
| officer_in_charge =
| chairman          =
| chancellor        =
| president         =
| vice-president    =
| superintendent    =
| provost           =
| vice_chancellor   =
| rector            =
| principal         =
| dean              =
| director          =
| head_label        =
| head              =
| academic_staff    =
| administrative_staff =
| students          = vairāk nekā 30 000
| undergrad         =
| postgrad          =
| doctoral          =
| other             =
| location          = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Liverpūle}}
| coor              =
| campus            =
| former_names      = ''University College Liverpool''
| free_label        =
| free              =
| colors            =
| colours           =
| athletics         =
| sports            =
| nickname          =
| mascot            =
| affiliations      = [[Russell Group]]
| website           = {{url|www.liverpool.ac.uk}}
| logo              =Arms_of_the_University_of_Liverpool.svg
| footnotes         =
|image=University_of_Liverpool_Building.jpg}}

'''Liverpūles Universitāte''' ({{val|en|University of Liverpool}}) ir publiska pētniecības [[universitāte]] [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Tā ir viena no tradicionālajām Lielbritānijas tā sauktajām ''red brick'' universitātēm un viena no ''Russell Group'' dibinātājām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.liverpool.ac.uk/about/ |title=About us |publisher=University of Liverpool |language=en |access-date=2026-09-03}}&lt;/ref&gt;

Universitātē studē vairāk nekā 30 000 studentu, un tā piedāvā vairāk nekā 400 bakalaura un pēcdiploma studiju programmu. Mūsdienās universitāte ir organizēta trīs fakultātēs un aptuveni 35 akadēmiskajās struktūrvienībās.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Universitātes pirmsākumi meklējami 1881. gadā, kad tika nodibināta ''University College Liverpool''. Studijas tajā sākās 1882. gadā ar 45 studentiem. 1884. gadā koledža kļuva par federālās [[Viktorijas Universitāte|Viktorijas Universitātes]] sastāvdaļu kopā ar koledžām Mančestrā un Līdsā.&lt;ref name=&quot;history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.liverpool.ac.uk/about/the-university/our-history/ |title=Our history |publisher=University of Liverpool |language=en |access-date=2026-09-03}}&lt;/ref&gt;

1889. gadā sākās universitātes Viktorijas ēkas celtniecība pēc arhitekta Alfrēda Voterhausa projekta. Ēka tika pabeigta 1892. gadā, un tieši tās raksturīgā sarkano ķieģeļu arhitektūra vēlāk kļuva saistīta ar jēdzienu ''red brick university''.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

1903. gadā Liverpūles Universitātei tika piešķirta karaļa harta, un tā kļuva par patstāvīgu universitāti ar tiesībām piešķirt akadēmiskos grādus. Līdz 1907. gadam universitātē bija izveidotas piecas galvenās fakultātes — mākslas, dabaszinātņu, medicīnas, tiesību un inženierzinātņu fakultāte — un studentu skaits pārsniedza 1000.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

20. gadsimtā universitāte kļuva par nozīmīgu Lielbritānijas pētniecības centru. Ar to saistīti vairāki ievērojami zinātnes sasniegumi, tostarp pētījumi fizikā, medicīnā un ķīmijā. 1994. gadā Liverpūles Universitāte kļuva par vienu no ''Russell Group'' dibinātājām — organizācijas, kas apvieno vadošās Lielbritānijas pētniecības universitātes.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

Mūsdienās universitāte turpina darboties kā viena no lielākajām pētniecības universitātēm Apvienotajā Karalistē. Tajā strādā vairāk nekā 7800 darbinieku, bet studentu skaits pārsniedz 30 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.liverpool.ac.uk/about/the-university/people-and-culture/ |title=People and culture |publisher=University of Liverpool |language=en |access-date=2026-09-03}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://www.liverpool.ac.uk/ Liverpūles Universitātes oficiālā tīmekļvietne]

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{Lielbritānija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Universitātes Apvienotajā Karalistē]]</text>
      <sha1>tacharf9x6b0vm8a38823goxn0vm7wu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izidors Zabludovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638880</id>
    <revision>
      <id>4532201</id>
      <parentid>4530810</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3896" sha1="bxdutnujlq5tlq2kfgbb94cp7gxqie3" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Izidors Zabluvodskis
|     vārds_orig = ''Isidor Zabludowski''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1876
|     dz_mēnesis = 08
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Grodņas guberņa|Bjalistoka|td=Polija}}
|         m_gads = 1943
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Trešais reihs|Aušvica|2s=Osvencima|td=Polija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]], [[inženieris]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|     alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]]
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Izidors Zabluvodskis''' ({{val|pl|Isidor Zabludowski}}; dzimis {{dat|1876|08|29|}} [[Bjalistoka|Bjalistokā]]; nogalināts {{dat|1943}} [[Osvencima|Aušvicā]]) bija [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s un [[Polija]]s šahists&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=99829|title=The chess games of Isidor Zabludowski|website=www.chessgames.com|access-date=2026-09-03}}&lt;/ref&gt; un inženieris.

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Bjalistoka|Bjalistokā]] tirgotāja Geceļa Zabludovska ģimenē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Rīgas Politehniskā institūta studentu saraksts, LVVA 7175-1-1905, 95. lpp.&lt;/ref&gt; No 1899. gada mācījās inženierzinātnes [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], 1903. gadā ieguvis inženiera-tehnologa diplomu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Kā RPI students Zabludovskis piedalījās [[1. Baltijas Šaha savienības kongress|1. Baltijas šaha kongresā]] 1899. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Beidzis studijas, 1903.—1904. gadu pavadīja obligātajā karadienestā, pēc tā noslēguma strādāja [[Berlīne|Berlīnē]] [[AEG|Vispārējā elektrotehnikas uzņēmējsabiedrībā]], kā arī Jozefa Junka tehniskajā birojā. 1907. gadā pārcēlies uz [[Maskava|Maskavu]], bijis personīgā tehniskā uzņēmuma īpašnieks.&lt;ref name=&quot;Album&quot;&gt;[https://core.ac.uk/download/pdf/19900906.pdf Album Academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862-1912. Nr. 5291.-398. lpp.] Riga: Jonck &amp; Poliewsky (1912)&lt;/ref&gt; Maskavā dzimuši viņa dēli Georgijs un Nikolajs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Maskavā aizvadījis simultānspēles pret sava laikmeta izcilākajiem šahistiem [[Emanuels Laskers|Emanuelu Laskeru]] un [[Hosē Rauls Kapablanka|Hosē Raulu Kapablanku]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas Impēriju atstāja, 1916. gadā caur [[Stokholma|Stokholmu]] nonāca [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kbharkiv.dk/brug-samlingerne/soeg-i-indtastede-kilder/post/17-1087848|title=Reģistrācijas kartīte Kopenhāgenā}}&lt;/ref&gt; Pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja [[Berlīne|Berlīnē]], no turienes pēc nacistu nākšanas pie varas pārcēlās uz [[Francija|Franciju]]. 1940. gadā [[Parīze|Parīzē]] bija konsultants [[Osips Bernšteins|Osipa Bernšteina]] spēlē pret [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandru Aļehinu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=1013424|title=Bernstein / I Zabludowski vs Alekhine J Bludowski|website=www.chessgames.com|access-date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;

1943. gadā deportēts uz Aušvicu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ushmm.org/online/hsv/person_view.php?PersonId=5379756|title=Holokaustā izdzīvojušo un bojāgājušo datubāze|access-date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;, kur nogalināts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findagrave.com/memorial/32086196/esydor-sabludowski|title=Holokausta memoriāls Parīzē}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Šahs-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Zabluvodskis, Izidors}}
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>bxdutnujlq5tlq2kfgbb94cp7gxqie3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aņisims Maslovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638921</id>
    <revision>
      <id>4532204</id>
      <parentid>4517725</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="538" sha1="lwk80pa7s8ojbv8igwlj8hfl8wou1xh" xml:space="preserve">'''Aņisims Maslovs''' ({{val|ru|Анисим Александрович Маслов}}; 1685—1735) bija [[krievi|krievu]] valstsvīrs, [[Krievijas Impērija]]s Senāta virsprokurors ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā. [[Vidzemes bruņniecība]]s loceklis. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Maslovs, Aņisims}}
[[Kategorija:1685. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1735. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>lwk80pa7s8ojbv8igwlj8hfl8wou1xh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gavrila Golovkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638924</id>
    <revision>
      <id>4532197</id>
      <parentid>4519711</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532197</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="798" sha1="dfvorltau9qv49kgd9e37k5swt6xx3o" xml:space="preserve">[[attēls:Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|thumb|Gavrila Golovkins]]
'''Gavrila Golovkins''' ({{val|ru|Гаврии́л (Гаври́ла) Ива́нович Голо́вкин}}; 1660—1734) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes valstsvīrs un diplomāts, pirmais kanclers [[Pēteris I|Pētera I]] laikā (no 1709), [[Krievijas Impērija]]s pirmais kabineta ministrs ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā (1731—1734). 
[[Vidzemes bruņniecība]]s loceklis (1711). 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Golovkins, Gavrila}}
[[Kategorija:1660. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1734. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>dfvorltau9qv49kgd9e37k5swt6xx3o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivans Golovins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638937</id>
    <revision>
      <id>4532203</id>
      <parentid>4519712</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="807" sha1="s4ntb26o18f41y5zgx5es1no9396bcw" xml:space="preserve">[[attēls:Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|thumb|Ivans Golovins]]
'''Ivans Golovins''' ({{val|ru|Ива́н Миха́йлович Голови́н}}; 1680—1737) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes ģenerālmajors [[Pēteris I|Pētera I]] laikā (no 1712), [[Krievijas Impērija]]s admirālis (1732) ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā. 
[[Vidzemes bruņniecība]]s loceklis (1726). 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Golovins, Ivans}}
[[Kategorija:1680. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1737. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>s4ntb26o18f41y5zgx5es1no9396bcw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivans Bibikovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638938</id>
    <revision>
      <id>4532213</id>
      <parentid>4517739</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532213</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="946" sha1="fd2mb0yqvtqmci6unx3qmdzfbpv534t" xml:space="preserve">
'''Ivans Bibikovs''' ({{val|ru|Иван Иванович Бибиков}}; ap 1686—1745) bija [[krievi|krievu]] valstsvīrs, [[Krievijas Impērija]]s virsprokurors [[Pēteris I|Pētera I]] laikā (no 1724), kamerkolēģijas prezidents (1737 — 1742) ģenerālleitnanta pakāpē ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā.&lt;ref&gt;[https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%A0%D0%91%D0%A1/%D0%92%D0%A2/%D0%91%D0%B8%D0%B1%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%B2,_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87 Русский биографический словарь А. А. Половцова (1908)]&lt;/ref&gt; [[Vidzemes bruņniecība]]s loceklis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bibikovs, Ivans}}
[[Kategorija:1686. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1745. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>fd2mb0yqvtqmci6unx3qmdzfbpv534t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Rumjancevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638940</id>
    <revision>
      <id>4532206</id>
      <parentid>4519446</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532206</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1027" sha1="e2e307txzjz2b6dtr01xc4alojcoyoz" xml:space="preserve">[[attēls:A.I. Rumyantsev by Borovikovsky.jpg|thumb|Aleksandrs Rumjancevs]]
'''Aleksandrs Rumjancevs''' ({{val|ru|Алекса́ндр Ива́нович Румя́нцев}}; 1680—1749) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un diplomāts, [[Pēteris I|Pētera I]] ģenerāladjutants (no 1718), [[Astrahaņa]]s, pēc tam [[Kazaņa]]s gubernators (1735) ģenerālleitnanta pakāpē ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā. 
 
[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievu—zviedru kara]] laikā no 1742. gada augusta viņš bija Krievijas pilnvarotais pārstāvis miera sarunās ar Zviedriju. 1743. gada augustā viņš parakstīja [[Obu]] līgumu ar Zviedriju, 1744. gadā  Rumjancevam piešķīra grāfa titulu.
[[Vidzemes bruņniecība]]s loceklis.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rumjancevs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1680. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1749. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>e2e307txzjz2b6dtr01xc4alojcoyoz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fransuā Gilmo de Vilbuā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638942</id>
    <revision>
      <id>4532212</id>
      <parentid>4517798</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="975" sha1="rqacwfzf5l4w3sl6diniwtwddwr9kve" xml:space="preserve">[[attēls:François Guillemot de Villebois.jpg|thumb|Fransuā Gilmo de Vilbuā]]
[[attēls:Ahja mõisa peahoone 2018.jpg|thumb|Ahjas muižas kunɡu māja (2018)]]
'''Fransuā Gilmo de Vilbuā''' ({{val-br|François Guillemot de Villebois}}, {{val|ru|Никита Петрович Вильбоа}}; 1681—1760) bija [[bretoņi|bretoņu]] izcelsmes kara flotes virsnieks [[Pēteris I|Pētera I]] laikā, [[Krievijas Impērija]]s flotes ģenerāladjutants ķeizarienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] laikā un viceadmirālis [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] valdīšanas laikā (1747).

[[Ahja]]s muižas ({{val-de|Aya}}) īpašnieks (no 1743), [[Vidzemes bruņniecība]]s loceklis. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gilmo de Vilbuā, Fransuā}}
[[Kategorija:1681. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1760. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>rqacwfzf5l4w3sl6diniwtwddwr9kve</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638990</id>
    <revision>
      <id>4532196</id>
      <parentid>4525902</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4795" sha1="jj79ujop8q0ds5neqd6es6wvdcui2xl" xml:space="preserve">'''Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām''' bija [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) 1943. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] pieņemts politisks dokuments, kurā tika pausta prasība atjaunot neatkarīgu un demokrātisku [[Latvija|Latvijas Republiku]]. Deklarācija bija adresēta [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajām nācijām]] un pauda Latvijas nacionālās pretošanās kustības nostāju pret gan [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju Savienības 1940. gada okupāciju]], gan [[Latvijas vācu okupācija|nacistiskās Vācijas okupāciju]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

== Vēsture ==

Deklarācija tika sagatavota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad Latvijas teritoriju bija okupējusi [[Nacistiskā Vācija]]. Latvijas Centrālā padome, kas apvienoja vairāku pirmskara Latvijas politisko partiju pārstāvjus, centās formulēt kopīgu politisko nostāju par Latvijas valstiskuma atjaunošanu un informēt par to Rietumu sabiedrotos.

Dokumentā tika norādīts, ka [[Padomju Savienība]] 1940. gada jūnijā bija okupējusi Latviju, pārkāpjot iepriekš noslēgtos Latvijas un PSRS līgumus. LCP par prettiesisku uzskatīja arī Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā un uzsvēra, ka Latvijas Republika no starptautisko tiesību viedokļa turpina pastāvēt arī okupācijas apstākļos.&lt;ref name=&quot;historia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-pasludinata-latvijas-tautas-deklaracija-sabiedroto-nacijam |title=Latvijas Centrālās Padomes pasludinātā Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām (1943. gada augustā) |publisher=Historia.lv |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Vienlaikus deklarācijā tika noraidīti nacistiskās Vācijas centieni pakļaut Latviju un kritizēta vācu okupācijas politika. LCP iestājās pret Latvijas iedzīvotāju piespiedu mobilizāciju Vācijas bruņotajos spēkos, darba dienestā un nosūtīšanu darbā uz Vāciju, uzskatot šādu rīcību par starptautisko tiesību pārkāpumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/60668 |title=Par leģionāru nepiepildītiem sapņiem |publisher=Latvijas Vēstnesis |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Deklarācijā tika pausta pārliecība par [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vadīto sabiedroto uzvaru karā. Latvijas Centrālā padome aicināja Rietumu sabiedrotos attiecināt uz Latviju [[Atlantijas harta|Atlantijas hartā]] formulētos principus un atbalstīt Latvijas tautas tiesības atjaunot neatkarīgu demokrātisku valsti.&lt;ref name=&quot;historia&quot;/&gt;

LCP deklarēja, ka, tiklīdz kara apstākļi to ļautu, Latvijā konstitucionālā ceļā būtu izveidojama valdība un atjaunojamas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]] paredzētās valsts institūcijas. Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs tika uzdots informēt Sabiedroto valstu valdības par LCP nostāju un lūgt atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanai.&lt;ref name=&quot;historia&quot;/&gt;

Latvijas sūtnis Londonā [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] deklarāciju kopā ar citiem LCP materiāliem 1944. gada 28. martā iesniedza [[Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrija|Lielbritānijas Ārlietu ministrijai]]. Dokumenti bija daļa no Latvijas pretošanās kustības centieniem informēt Rietumvalstis par politisko situāciju okupētajā Latvijā un prasību atjaunot tās neatkarību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/media/5048/download |title=Latvijas Centrālā padome nacistu okupētajā Latvijā |author=Uldis Neiburgs |publisher=Latvijas Valsts prezidenta kanceleja |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Saturs ==

Deklarācijas galvenās nostādnes bija Latvijas Republikas juridiskās nepārtrauktības atzīšana, abu okupācijas režīmu noraidīšana un neatkarīgas demokrātiskas Latvijas atjaunošana. LCP uzsvēra, ka Latvijas politiskajai nākotnei jābalstās uz konstitucionālu valsts iekārtu un Latvijas tautas politisko gribu.

Dokuments kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas Centrālās padomes politiskajiem dokumentiem. Tā nostādnes vēlāk tika attīstītas LCP 1944. gada politiskajā platformā un [[Latvijas Centrālās padomes memorands|1944. gada 17. marta memorandā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://old.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/000.htm |title=Dokumenti pie šķirkļa Latvijas Centrālā Padome |publisher=Historia.lv |access-date=2026-09-05 |archive-date=2022-01-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220128091808/http://old.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/000.htm}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]</text>
      <sha1>jj79ujop8q0ds5neqd6es6wvdcui2xl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Buturļins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639028</id>
    <revision>
      <id>4532208</id>
      <parentid>4524959</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1702" sha1="7ev195jvmpq1uzd96vcvofll35i6su6" xml:space="preserve">[[attēls:Alexandr Borisovich Buturlin.gif|thumb|Aleksandrs Buturļins]]
'''Aleksandrs Buturļins''' ({{val|ru|Алекса́ндр Бори́сович Бутурли́н}}; 1704—1767) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un ɡalminieks, princeses [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] kambarkunɡs un mīļākais (1727). 
Ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā viņš bija [[Smoļenska]]s gubernators (1735) un  piedalījās [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 

Pēc Elizabetes Petrovnas kāpšanas tronī viņa Buturļinu 1742. ɡadā iecēla par [[Rīgas guberņa]]s teritorijā esošā Krievijas karaspēka pavēlnieku ģenerālanšefa pakāpē, tad par [[Maskava]]s gubernatoru (1742—1744). 
[[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumā viņu 1756. ɡadā paaugstināja par ģenerālfeldmaršalu un 1760. ɡadā nosūtīja komandēt Silēzijā izvietoto Krievijas Impērijas armiju. [[Pēteris III|Pētera III]] valdīšanas laikā viņu atsauca no armijas un atkal iecēla par Maskavas gubernatoru (1762—1763), bet [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] laikā atbrīvoja no amatiem. 
Krievijas ķeizariene Elizabete 1760. ɡadā grāfam Aleksandram Buturļinam uzdāvināja [[Biržu muiža (Madona)|Biržu muižu]] un [[Cesvaines pils]]muižu, bet 1765. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Buturļins, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1704. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1767. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>7ev195jvmpq1uzd96vcvofll35i6su6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjotrs Černišovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639040</id>
    <revision>
      <id>4532209</id>
      <parentid>4518401</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532209</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1424" sha1="m33n0uh7mkzpupzk5nvmt6okaxqgf9u" xml:space="preserve">[[attēls:Portrait of Count Peter Grigorievich Chernyshev.jpg|thumb|Pjotrs Černišovs]]
'''Pjotrs Černišovs''' ({{val|ru|Пётр Григорьевич Чернышёв}}; 1712—1773) bija [[krievi|krievu]] diplomāts. Ārlietu departamenta darbinieks no 1728. gada, [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā 1741. gadā viņu iecēla par Krievijas sūtni Kopenhāgenā, tad Berlīnē, kur Černišovs 1744. ɡadā iestājās [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložā &quot;Pie trim globusiem&quot;. 1746.–1755. ɡadā viņš bija [[Krievijas Impērija]]s sūtnis Londonā.  

[[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā no 1760. līdz 1762. gadam Černišovs bija vēstnieks Parīzē. [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] valdīšanas laikā 1763. gadā viņu atsauca uz Sanktpēterburgu.

Krievijas ķeizariene Elizabete [[1760]]. gadā atdāvināja [[Lieljumpravas muiža|Jumpravas]] un [[Krape]]s muižas viņa jaunākajam brālim ģenerālim [[Zahars Černišovs|Zaharam Černišovam]] (1722-1784), bet 1765. ɡadā viņus abus ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Černišovs, Pjotrs}}
[[Kategorija:1712. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1773. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>m33n0uh7mkzpupzk5nvmt6okaxqgf9u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zahars Černišovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639041</id>
    <revision>
      <id>4532210</id>
      <parentid>4518408</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1226" sha1="gfiy7slchoe4hazc0qjz9gvgmksdnda" xml:space="preserve">[[attēls:Tschernyschew Zachar.jpg|thumb|Zahars Černišovs]]
'''Zahars Černišovs''' ({{val|ru|Захар Григорьевич Чернышёв}}; 1722—1784) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un valstsvīrs.  
Piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], 1762. gadā Černišovu paauɡstināja par ģenerālanšefu. Pēc kara beiɡām viņš vadīja Kara kolēģiju (1763–1774), pēc pirmās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]] Černišovu iecēla par anektēto zemju ģenerālɡubernatoru, [[Pleskavas guberņa|Pleskavas gubernatoru]] (1772—1777), 1773. ɡadā paauɡstināja par ģenerālfeldmaršalu. Vēlāk bija [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas vietniecības]] ɡubernators (1778—1782).
 
Krievijas ķeizariene Elizabete [[1760]]. gadā Zaharam Černišovam atdāvināja [[Lieljumpravas muiža|Jumpravas]] un [[Krape]]s muižas, bet 1765. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Černišovs, Zahars}}
[[Kategorija:1722. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1784. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>gfiy7slchoe4hazc0qjz9gvgmksdnda</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievi Baltijas valstīs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639203</id>
    <revision>
      <id>4532198</id>
      <parentid>4519391</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532198</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26516" sha1="44jwmd0mh2jzsuoc0rtzs7ky6to9g4c" xml:space="preserve">[[Attēls:Russians in Baltic States (2021).svg|thumb|300px|Krievu īpatsvars Igaunijas, Latvijas un Lietuvas administratīvajās teritorijās 2021. gadā.]]'''Krievi Baltijas valstīs''' ir [[krievi|krievu]] etniskās kopienas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. To izcelsme ir vēsturiski neviendabīga: daļa krievu kopienu Baltijas reģionā izveidojās jau [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] laikā vai vēl agrāk, tostarp [[vecticībnieki|vecticībnieku]] migrācijas rezultātā, savukārt liela daļa mūsdienu krievu iedzīvotāju vai viņu priekšteču Baltijas valstīs ieradās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] periodā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].&lt;ref name=&quot;Eberhardt&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ojs.tnkul.pl/index.php/rns/article/view/11844 |title=Przemiany narodowościowe w państwach bałtyckich na przełomie XX i XXI wieku |author=Piotr Eberhardt |publisher=Roczniki Nauk Społecznych |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CMS2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://link.springer.com/article/10.1186/s40878-025-00490-8 |title=Political legacies and present perceptions of migrants |publisher=Comparative Migration Studies |year=2025 |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

No trim Baltijas valstīm vislielākais krievu īpatsvars ir Latvijā un Igaunijā, bet Lietuvā tas ir ievērojami mazāks. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi jeb 24,5% valsts iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Latvia2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-12/Tautas_Skaitisana_2021.pdf |title=Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |year=2022 |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt; Igaunijā 2021. gada sākumā bija 322 700 krievu,&lt;ref name=&quot;Estonia2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.ee/en/news/there-are-people-of-224-different-ethnic-nationalities-living-in-estonia |title=There are people of 224 different ethnic nationalities living in Estonia |publisher=Statistics Estonia |date=2026-08-11 |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt; bet Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanā tika uzskaitīti 141,1 tūkstotis krievu jeb 5,0% valsts iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Lithuania2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/en/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai/tautybe-gimtoji-kalba-ir-tikyba |title=Nationality, native language and religion: Population and Housing Census 2021 |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Jēdziens ''Baltijas valstu krievi'' nav pilnībā sinonīms jēdzienam [[krievvalodīgie]], jo krievu valodu par dzimto vai ikdienas valodu Baltijā lieto arī daļa [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]], [[ebreji|ebreju]], [[poļi|poļu]] un citu tautību iedzīvotāju. Savukārt daļa etnisko krievu pārvalda attiecīgās valsts valodu un ikdienā izmanto vairākas valodas.&lt;ref name=&quot;Muisnieks&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3868474/ |title=Contexts of Exit in the Migration of Russian Speakers from the Baltic Countries to Ireland |author=Sofya Aptekar |publisher=Ethnicities |year=2009 |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Pirms 18. gadsimta ===

Krievu un austrumslāvu klātbūtne Baltijas reģionā ir senāka par Baltijas zemju pievienošanu Krievijas Impērijai. Viduslaikos pastāvēja cieši tirdzniecības un politiskie sakari starp Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm un [[Novgorodas Republika|Novgorodu]], [[Pleskavas Republika|Pleskavu]] un citām austrumslāvu zemēm. Krievu tirgotāji un amatnieki dzīvoja atsevišķās Baltijas pilsētās, tomēr šajā periodā neveidojās skaitliski lielas krievu kopienas.

Nozīmīgs agrīnās krievu apdzīvotības vilnis bija saistīts ar [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] šķelšanos 17. gadsimtā. Pēc patriarha [[Nikons (patriarhs)|Nikona]] baznīcas reformām vecticībnieki tika vajāti Krievijas caristē, un daļa no viņiem pārcēlās uz toreizējās [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] teritorijām, tostarp Latgali un Lietuvu. Vecticībnieku kopienas vēlāk saglabāja izteiktu reliģisko un kultūras identitāti, īpaši Latvijas austrumu daļā un Lietuvas ziemeļaustrumos.

=== Krievijas Impērijas periods ===

18. gadsimtā pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] ievērojama daļa mūsdienu Igaunijas un Latvijas teritorijas nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Latgale Krievijas sastāvā tika iekļauta pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] 1772. gadā, bet Lietuvas teritorijas — pēc vēlākajām Polijas—Lietuvas dalīšanām 18. gadsimta beigās.

Krievijas pārvaldes laikā Baltijas pilsētās pieauga krievu ierēdņu, militārpersonu, tirgotāju un strādnieku skaits. 19. gadsimtā, īpaši tā otrajā pusē, impērijas administrācija īstenoja [[rusifikācija|rusifikācijas]] politiku, kuras laikā krievu valodas nozīme pieauga pārvaldē un izglītībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lituanistika.lt/content/100251 |title=Russian and Soviet nationalities policy in the Baltic States, 1855–1991 |publisher=Lituanistika |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Tomēr krievu demogrāfiskais īpatsvars dažādās Baltijas teritorijās saglabājās atšķirīgs. Krievu kopienas bija salīdzinoši lielākas Latvijas pilsētās un Latgalē, savukārt Lietuvā un lielākajā daļā Igaunijas krievu īpatsvars bija mazāks.

=== Neatkarīgās Baltijas valstis starpkaru periodā ===

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izveidojās neatkarīgās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstis. Krievi tajās kļuva par nacionālajām minoritātēm.

Latvijā 1935. gada tautas skaitīšanā krievi veidoja aptuveni 8,8% iedzīvotāju pēc vēlākās Centrālās statistikas pārvaldes klasifikācijas.&lt;ref name=&quot;Latvia1935&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-12/Tautas_Skaitisana_2021.pdf |title=Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt; Starpkaru krievu kopiena bija īpaši koncentrēta [[Latgale|Latgalē]], [[Rīga|Rīgā]] un atsevišķās citās pilsētās. Tajā ietilpa gan senās vecticībnieku kopienas, gan pareizticīgie, bijušās impērijas ierēdņi un pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] ieradušies emigranti.

Igaunijā 1934. gadā krievi veidoja aptuveni 8,5% iedzīvotāju, taču ievērojama to daļa dzīvoja [[Pečori|Pečoru]] apkārtnē un teritorijās uz austrumiem no [[Narvas upe|Narvas upes]], kas pēc Otrā pasaules kara tika pievienotas Krievijas PFSR.&lt;ref name=&quot;Muisnieks2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.researchgate.net/publication/271932858_Ethnicity_and_social_cohesion_in_the_post-Soviet_Baltic_states |title=Ethnicity and social cohesion in the post-Soviet Baltic states |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Lietuvā krievu īpatsvars starpkaru periodā bija vēl zemāks — aptuveni 2–3% iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Muisnieks2&quot;/&gt;

=== Otrais pasaules karš un padomju okupācija ===

1940. gadā visas trīs Baltijas valstis [[Baltijas valstu okupācija|okupēja un anektēja Padomju Savienība]]. 1941.–1944. gadā reģionu okupēja [[Nacistiskā Vācija]], bet 1944.–1945. gadā Padomju Savienība Baltijas valstis atkārtoti ieņēma un atjaunoja tajās padomju režīmu.

Kara, deportāciju, represiju, emigrācijas un teritoriālo pārmaiņu rezultātā Baltijas valstu iedzīvotāju sastāvs ievērojami mainījās. Pēc kara sākās arī plaša migrācija no citām Padomju Savienības republikām uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas PSR.&lt;ref name=&quot;CMS2025&quot;/&gt;

=== Padomju perioda migrācija ===

[[Attēls:Estonia ethnic makeup.png|thumb|250px|Igaunijas etniskā sastāva izmaiņas 1897.—2011. gadā.]]

No 1940. gadu otrās puses līdz 1980. gadu beigām Baltijas republikās ieradās simtiem tūkstošu cilvēku no citām PSRS daļām. Migrācijas apjoms bija vislielākais Latvijā un Igaunijā un ievērojami mazāks Lietuvā. Migrācija bija saistīta ar industrializāciju, militāro infrastruktūru, padomju pārvaldes aparātu, darbaspēka pārvietošanu un salīdzinoši augstāku dzīves līmeni Baltijas republikās.&lt;ref name=&quot;Eberhardt&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Nagy&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://edit.elte.hu/xmlui/handle/10831/88927 |title=Betelepülés vagy betelepítés? |author=Anna Lúcia Nagy |year=2023 |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Latvijā krievu īpatsvars pieauga no 8,8% 1935. gadā līdz 26,6% 1959. gadā, 29,8% 1970. gadā, 32,8% 1979. gadā un 34,0% 1989. gadā.&lt;ref name=&quot;Latvia2000&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2017-08/latvijas_2000_gada_tautas_skaitisanas_rezultati.pdf |title=Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars samazinājās no 77,0% 1935. gadā līdz 52,0% 1989. gadā.&lt;ref name=&quot;Latvia2000&quot;/&gt;

Igaunijā krievu īpatsvars līdz 1989. gadam sasniedza apmēram 30,3%, bet igauņu īpatsvars bija samazinājies līdz 61,5%.&lt;ref name=&quot;CMS2025&quot;/&gt;

Lietuvā imigrācijas apjoms bija mazāks. 1989. gadā krievi veidoja 9,4% Lietuvas iedzīvotāju, savukārt lietuvieši saglabāja gandrīz 80% īpatsvaru.&lt;ref name=&quot;CMS2025&quot;/&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Krievu īpatsvars Baltijas valstu iedzīvotāju kopskaitā
! Valsts
! Starpkaru periods
! 1989
! 2021
|-
| [[Latvija]]
| 8,8% (1935)&lt;ref name=&quot;Latvia1935&quot;/&gt;
| 34,0%&lt;ref name=&quot;Latvia2000&quot;/&gt;
| 24,5%&lt;ref name=&quot;Latvia2021&quot;/&gt;
|-
| [[Igaunija]]
| ap 8,5% (1934)&lt;ref name=&quot;Muisnieks2&quot;/&gt;
| 30,3%&lt;ref name=&quot;CMS2025&quot;/&gt;
| ap 24%&lt;ref name=&quot;Estonia2026&quot;/&gt;
|-
| [[Lietuva]]
| ap 2,5%&lt;ref name=&quot;Muisnieks2&quot;/&gt;
| 9,4%&lt;ref name=&quot;CMS2025&quot;/&gt;
| 5,0%&lt;ref name=&quot;Lithuania2021&quot;/&gt;
|}

Padomju laikmetā krievu valodai Baltijas republikās bija augsts sociālais un institucionālais statuss, un tā funkcionēja kā PSRS starpnacionālās saziņas valoda. Krievu valodā bija pieejama izglītība, plašsaziņas līdzekļi un kultūras infrastruktūra. Daudzi pēc kara iebraukušie iedzīvotāji vietējās valodas neapguva, jo ikdienas un profesionālajā dzīvē bieži bija iespējams funkcionēt krievu valodā.&lt;ref name=&quot;Muisnieks2&quot; /&gt;

Latvijas PSR 1950. gadu otrajā pusē tā sauktie nacionālkomunisti mēģināja ierobežot migrāciju uz Rīgu un paplašināt latviešu valodas lietojumu valsts pārvaldē un pakalpojumu sektorā, taču pēc 1959. gada šī politika tika pārtraukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/services/aop-cambridge-core/content/view/0B58D71634CCAB81B6F893D77A93EDAA/S0090599200038356a.pdf/restricting-russians-language-and-immigration-laws-in-soviet-latvia-19561959.pdf |title=Restricting Russians: language and immigration laws in Soviet Latvia, 1956–1959 |author=Michael Loader |publisher=Nationalities Papers |year=2017 |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

=== Neatkarības atjaunošana ===

1980. gadu beigās [[perestroika]]s un nacionālo kustību laikā attiecības starp titulnācijām un daļu krievvalodīgo sabiedrības kļuva par nozīmīgu politisku jautājumu. Latvijā un Igaunijā daļa krievvalodīgo atbalstīja neatkarības atjaunošanu, savukārt cita daļa iesaistījās padomju varas saglabāšanu atbalstošās kustībās.

1990.—1991. gadā Lietuva, Latvija un Igaunija atjaunoja neatkarību. Turpmākajos gados sākās ievērojamas demogrāfiskās un sociolingvistiskās pārmaiņas. Daļa padomju periodā ieceļojušo krievu un citu tautību iedzīvotāju emigrēja uz Krieviju vai citām valstīm, bet krievu īpatsvars samazinājās arī zemākas dzimstības, novecošanas un kopējās depopulācijas dēļ.&lt;ref name=&quot;Eberhardt&quot;/&gt;

Visstraujāk krievu skaits samazinājās Latvijā un Igaunijā, kur padomju periodā bija izveidojušās īpaši lielas kopienas. Latvijā krievu skaits no 1989. līdz 2021. gadam samazinājās par aptuveni 442 tūkstošiem cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-05/Nr_02_Latvija_Galvenie_statistikas_raditaji_2022_%2822_00%29_LV_0.pdf |title=Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2022 |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |year=2022 |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

== Krievi Latvijā ==

{{Pamatraksts|Latvijas krievi}}

Latvijā krievi ir lielākā etniskā minoritāte. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi jeb 24,5% iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Latvia2021&quot;/&gt; 2025. gada sākumā krievu skaits bija samazinājies līdz 434 398 cilvēkiem jeb aptuveni 23,3% valsts iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Latvia2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/sq/21199 |title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Krievu iedzīvotāji Latvijā ir nevienmērīgi izvietoti. Lielākās kopienas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un vairākās [[Latgale|Latgales]] pašvaldībās. Krievu īpatsvars tradicionāli ir mazāks Vidzemes un Kurzemes lauku teritorijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/kartes/k140-iedzivotaji-pec-tautibas |title=Iedzīvotāji pēc tautības |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Latvijas krievu kopiena nav viendabīga. Tajā ietilpst gan vairākus gadsimtus Latvijā dzīvojošo vecticībnieku pēcteči, gan starpkaru Latvijas pilsoņu pēcteči, gan padomju periodā ieceļojušie iedzīvotāji un viņu pēcnācēji.

Pēc valstiskās piederības Latvijas krievu vidū pastāv vairākas grupas. 2025. gada sākumā 300 089 jeb 69,1% Latvijas krievu bija Latvijas pilsoņi, 109 235 jeb 25,1% bija [[Latvijas nepilsoņi]], bet 25 074 jeb 5,8% bija citas valstiskās piederības personas.&lt;ref name=&quot;Latvia2025&quot;/&gt;

== Krievi Igaunijā ==

{{Pamatraksts|Krievi Igaunijā}}

Igaunijā krievi ir lielākā etniskā minoritāte. Viņu dzīvesvietu sadalījums ir ļoti nevienmērīgs. Īpaši liela krievu koncentrācija ir valsts ziemeļaustrumos — [[Ida-Viru apriņķis|Ida-Viru apriņķī]], tostarp [[Narva|Narvā]], [[Sillamē|Sillamē]] un [[Kohtla-Jerve|Kohtla-Jervē]], kā arī [[Tallina|Tallinā]].

Padomju periodā Igaunijas ziemeļaustrumos tika attīstīta degslānekļa ieguve un smagā rūpniecība, kuras darbaspēka nodrošināšanai no citām PSRS republikām ieradās liels skaits strādnieku. Rezultātā vairākās Ida-Viru pilsētās krievvalodīgie kļuva par iedzīvotāju vairākumu.

1989. gadā krievi veidoja 30,3% Igaunijas iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;CMS2025&quot;/&gt; Pēc neatkarības atjaunošanas viņu skaits pakāpeniski samazinājās. 2018. gadā Igaunijā dzīvoja 328 864 krievi, 2021. gadā — 322 700, 2024. gadā — 296 600, bet 2026. gada sākumā — 276 125 jeb 20,2% valsts iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Estonia2026&quot;/&gt;

2021. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Igaunijas ārvalstu izcelsmes iedzīvotāju vidū krievi bija pārliecinoši lielākā etniskā grupa. Pirmajā ārvalstu izcelsmes paaudzē krievi veidoja 59,3%, otrajā — 86,0%, bet trešajā — 92,5% attiecīgo grupu.&lt;ref name=&quot;EstoniaOrigin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rahvaloendus.ee/en/results/native-origin |title=Native origin |publisher=Statistics Estonia |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Pēc 1991. gada Igaunija atjaunoja pirmskara pilsonības tiesisko pēctecību. Daļa padomju periodā ieceļojušo personu un viņu pēcnācēju sākotnēji palika ar nenoteiktu pilsonību vai ieguva Krievijas pilsonību. 2021. gada beigās 84,7% visu Igaunijas iedzīvotāju bija Igaunijas pilsoņi; Krievijas pilsoņu skaits bija 81 695, bet personu ar nenoteiktu pilsonību skaits kopš 1990. gadiem bija ievērojami samazinājies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://rahvaloendus.ee/en/results/demographic-and-ethno-cultural-characteristics-of-the-population |title=Demographic and ethno-cultural characteristics of the population |publisher=Statistics Estonia |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

== Krievi Lietuvā ==

{{Pamatraksts|Lietuvas krievi}}

Lietuvā krievu kopiena ir proporcionāli ievērojami mazāka nekā Latvijā un Igaunijā. Tas saistīts gan ar mazāku pēckara migrāciju no citām PSRS republikām, gan ar atšķirīgu industrializācijas struktūru.&lt;ref name=&quot;Marcinkevicius&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.journals.vu.lt/open-series/en/article/view/46028 |title=Constructing identity of Russians in Soviet Lithuania: policy, population censuses, and historical memory |author=Andrius Marcinkevičius |publisher=Vilnius University |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Lietuvas krievu kopienā vēsturiski izšķir senāko iedzīvotāju grupu, tostarp vecticībniekus, un padomju periodā ieceļojušos iedzīvotājus. Pētnieki norādījuši, ka pirmajos pēckara gadu desmitos senāko Lietuvas krievu kopienu pēcteči varēja veidot ievērojamu daļu no visiem valsts krieviem.&lt;ref name=&quot;Marcinkevicius&quot;/&gt;

1989. gadā krievi veidoja 9,4% Lietuvas iedzīvotāju, bet pēc neatkarības atjaunošanas viņu īpatsvars samazinājās. 2001. gadā krievi veidoja 6,3%, bet 2021. gada tautas skaitīšanā — 5,0% jeb 141,1 tūkstoti iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Lithuania2021&quot;/&gt;

2021. gadā 30,5% Lietuvā dzīvojošo etnisko krievu bija dzimuši ārpus Lietuvas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai/gyventoju-mobilumas |title=Gyventojų mobilumas |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Krievu kopienas lielākās koncentrācijas atrodas [[Viļņa|Viļņā]], [[Klaipēda|Klaipēdā]] un [[Visagina|Visaginā]]. Visaginas etniskā struktūra ir cieši saistīta ar [[Ignalinas atomelektrostacija|Ignalinas atomelektrostacijas]] būvniecību padomju periodā, kad pilsētā apmetās speciālisti un strādnieki no dažādām PSRS republikām.

== Demogrāfiskā attīstība ==

Pēc 1991. gada etnisko krievu skaits visās trīs Baltijas valstīs kopumā ir samazinājies. Šo tendenci ietekmējuši vairāki faktori: emigrācija, dzimstības samazināšanās, iedzīvotāju novecošana, asimilācija un kopējais iedzīvotāju skaita kritums, īpaši Latvijā un Lietuvā.&lt;ref name=&quot;Eberhardt&quot;/&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Krievu skaita attīstība Baltijas valstīs
! Valsts
! 1989
! 2021
! Jaunākie pieejamie dati
|-
| [[Latvija]]
| 34,0%&lt;ref name=&quot;Latvia2000&quot;/&gt;
| 463 587 (24,5%)&lt;ref name=&quot;Latvia2021&quot;/&gt;
| 434 398 (23,3%), 2025&lt;ref name=&quot;Latvia2025&quot;/&gt;
|-
| [[Igaunija]]
| 30,3%&lt;ref name=&quot;CMS2025&quot;/&gt;
| 322 700&lt;ref name=&quot;Estonia2026&quot;/&gt;
| 276 125 (20,2%), 2026&lt;ref name=&quot;Estonia2026&quot;/&gt;
|-
| [[Lietuva]]
| 9,4%&lt;ref name=&quot;CMS2025&quot;/&gt;
| 141 122 (5,0%)&lt;ref name=&quot;Lithuania2021&quot;/&gt;
| 141 122 (5,0%), 2021&lt;ref name=&quot;Lithuania2021&quot;/&gt;
|}

Krievu kopienu vecuma struktūra Baltijas valstīs kopumā ir vecāka nekā attiecīgo titulnāciju vidū. Latvijā 2021. gada datos redzams augsts krievu īpatsvars vecākajās vecuma grupās,&lt;ref name=&quot;Latvia2021&quot;/&gt; savukārt Igaunijas 2026. gada statistikā vislielākais krievu skaits bija 65–74 gadu vecuma grupā.&lt;ref name=&quot;Estonia2026&quot;/&gt; Lietuvā 2021. gadā krievu īpatsvars bija visaugstākais 60–69 gadu vecuma grupā — 7,8%, bet 20–29 gadus veco iedzīvotāju vidū tikai 2,7%.&lt;ref name=&quot;Lithuania2021&quot;/&gt;

== Valoda ==

{{Pamatraksts|Krievu valoda}}

Krievu valoda ir viena no visplašāk lietotajām mazākumtautību valodām Baltijas valstīs. Tās sociolingvistiskais stāvoklis tomēr būtiski atšķiras starp Latviju, Igauniju un Lietuvu.

Latvijā krievu valoda ir īpaši plaši izplatīta Rīgā un Latgalē. Tā tiek lietota ģimenēs, privātajā uzņēmējdarbībā, kultūrā un medijos, tomēr vienīgā valsts valoda ir [[latviešu valoda]].

Igaunijā krievu valoda ir dominējoša vairākās Ida-Viru pilsētās un plaši lietota Tallinā. 2021. gada tautas skaitījumā 39% Igaunijas iedzīvotāju norādīja, ka krievu valodu prot kā svešvalodu; vienlaikus ievērojamai iedzīvotāju daļai tā ir dzimtā valoda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.ee/en/news/population-census-76-estonias-population-speak-foreign-language |title=Population census: 76% of Estonia’s population speak a foreign language |publisher=Statistics Estonia |date=2022-11-16 |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Lietuvā krievu valodas lietotāju skaits ievērojami pārsniedz etnisko krievu skaitu. 2021. gada tautas skaitīšanā 60,6% Lietuvas iedzīvotāju norādīja krievu valodas zināšanas, lai gan etniskie krievi veidoja tikai 5,0% iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Lithuania2021&quot;/&gt; Krievu valodas zināšanas ir īpaši izplatītas vecākajās paaudzēs, kas izglītību ieguva padomju periodā.

== Pilsonība ==

Pēc neatkarības atjaunošanas trīs Baltijas valstis īstenoja atšķirīgas pilsonības politikas.

Lietuvā pilsonība tika piešķirta gandrīz visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarības atjaunošanas laikā. Tādēļ Lietuvā neveidojās liela pastāvīgo iedzīvotāju grupa bez valsts pilsonības. 2021. gada sākumā Lietuvas pilsoņi veidoja 97,1% valsts pastāvīgo iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/en/lietuvos-gyventojai-2021/salies-gyventojai/gyventoju-skaicius-ir-sudetis |title=Population and its composition |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Latvija un Igaunija savukārt atjaunoja pirms 1940. gada pastāvējušo valstu juridisko pēctecību un automātiski atjaunoja pilsonību pirmskara pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Pārējiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija paredzēta naturalizācijas procedūra.

Latvijā izveidojās īpašs [[Latvijas nepilsoņi|nepilsoņa]] tiesiskais statuss. Lai gan nepilsoņu skaits kopš 1990. gadiem ievērojami samazinājies naturalizācijas, emigrācijas un demogrāfisko procesu rezultātā, krievi joprojām veido lielu daļu šīs grupas. 2025. gadā 25,1% Latvijas etnisko krievu bija nepilsoņi.&lt;ref name=&quot;Latvia2025&quot;/&gt;

Igaunijā līdzīga vēsturiska problēma saistīta ar personām ar nenoteiktu pilsonību. To skaits arī ir pastāvīgi samazinājies, pieaugot naturalizācijai un mainoties paaudzēm.&lt;ref name=&quot;EstoniaOrigin&quot;/&gt;

== Reliģija ==

Tradicionāli liela Baltijas krievu daļa ir saistīta ar [[Austrumu pareizticība|Austrumu pareizticību]] vai [[vecticībnieki|vecticību]], tomēr mūsdienu krievu kopienas reliģiskā struktūra ir daudzveidīga un ietver arī katoļus, protestantus un nereliģiozus cilvēkus.

Latvijā nozīmīga loma ir [[Latvijas Pareizticīgā baznīca|Latvijas Pareizticīgajai baznīcai]], savukārt Latgalē un Rīgā pastāv arī vēsturiskas vecticībnieku draudzes.

Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanā 50,3% krievu sevi pieskaitīja pareizticīgajiem, bet 10,6% — vecticībniekiem.&lt;ref name=&quot;Lithuania2021&quot;/&gt;

== Kultūra un sabiedriskā dzīve ==

Baltijas valstu krievu kultūras dzīve vēsturiski koncentrējusies lielākajās pilsētās. Rīgā, Tallinā, Narvā, Daugavpilī, Viļņā un Klaipēdā darbojušies krievu teātri, kultūras biedrības, skolas, bibliotēkas un plašsaziņas līdzekļi.

Latvijā ievērojamākā profesionālā krievu teātra institūcija ir [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]], kura pirmsākumi meklējami 1883. gadā. Igaunijā darbojas [[Igaunijas Krievu teātris]] Tallinā.

Baltijas krievu kultūras identitāti ietekmē gan krievu valoda un Krievijas kultūras tradīcijas, gan ilgstoša dzīve Baltijas valstu sabiedrībās. Socioloģiskajos pētījumos tādēļ tiek nošķirtas dažādas identifikācijas formas — no izteikti krieviskas līdz divkāršai vai valstiski orientētai Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas identitātei.

== Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ==

[[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā]] pastiprināja diskusijas Baltijas valstīs par krievu valodas statusu, izglītības politiku, Krievijas informatīvo telpu, pilsonību un sabiedrības integrāciju. Latvijā un Igaunijā tika paātrinātas reformas, kuru mērķis ir palielināt valsts valodas lietojumu izglītībā, kā arī ierobežota daļa Krievijas valsts kontrolēto mediju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/securitizing-russianspeakers-in-estonia-and-latvia-the-framepolicy-nexus-before-and-after-russias-invasion-of-ukraine/E18B914389E1A51B9026488684F30F73 |title=Securitizing Russian-speakers in Estonia and Latvia: The Frame-Policy Nexus before and after Russia’s Invasion of Ukraine |publisher=Nationalities Papers |access-date=2026-09-08}}&lt;/ref&gt;

Vienlaikus pētnieki norāda, ka Baltijas krievvalodīgās kopienas nav politiski viendabīgas un ka etnisko piederību nevar automātiski pielīdzināt politiskajām simpātijām vai attieksmei pret Krievijas ārpolitiku.&lt;ref name=&quot;CMS2025&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Aptekar, Sofya. “Contexts of Exit in the Migration of Russian Speakers from the Baltic Countries to Ireland”. ''Ethnicities'', 2009.
* Eberhardt, Piotr. “Przemiany narodowościowe w państwach bałtyckich na przełomie XX i XXI wieku”. ''Roczniki Nauk Społecznych'', 2009.
* Loader, Michael. “Restricting Russians: language and immigration laws in Soviet Latvia, 1956–1959”. ''Nationalities Papers'', 45(6), 2017, 1082–1099.
* Marcinkevičius, Andrius. “Constructing identity of Russians in Soviet Lithuania: policy, population censuses, and historical memory”.
* Misiunas, Romuald J.; Taagepera, Rein. ''The Baltic States: Years of Dependence, 1940–1990''. University of California Press, 1993.
* Smith, Graham (ed.). ''The Nationalities Question in the Post-Soviet States''. London: Longman, 1996.

== Ārējās saites ==
* [https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/kartes/k140-iedzivotaji-pec-tautibas Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes karte — iedzīvotāji pēc tautības]
* [https://www.stat.ee/en/find-statistics/statistics-theme/population Statistics Estonia — Population]
* [https://osp.stat.gov.lt/en/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanas rezultāti]

[[Kategorija:Krievi]]
[[Kategorija:Baltijas valstis]]</text>
      <sha1>44jwmd0mh2jzsuoc0rtzs7ky6to9g4c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Eikstrēms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639363</id>
    <revision>
      <id>4532211</id>
      <parentid>4520550</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3182" sha1="htc1128esn9xo93yxr6j6lz0kfg42x6" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Arvīds Eikstrēms
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1899
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Dikļu pagasts|td=Latvija}}
|         m_gads = 1966
|      m_mēnesis = 03
|        m_diena = 12
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|2s=Longailenda}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]], ķīmijas inženieris
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Arvīds Eikstrēms''' (dzimis {{dat|1899|11|25}}, miris {{dat|1966|3|12}}) bija latviešu [[ķīmiķis]] un [[šahists]].&lt;ref&gt;Mintauts Eglītis. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1010660|article:DIVL148|query:Arv%C4%ABds%20Eik%C5%A1tr%C4%93ms%20 &quot;Kā es sedzu brāli Bārdu&quot;. ''Treji Vārti'', 1986. gada 1. jūlijs.].&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis 1899. gada 25. novembrī [[Dikļu pagasts|Dikļu pagastā]] Jāņa un Šarlotes (dz. Štolca) Eikstrēmu ģimenē. Beidzis Rīgas Latviešu jaunatnes savienības ģimnāziju (1923) un [[Latvijas Universitāte]]s Inženierzinātnes fakultāti (1929). Latvijā strādāja kā ķīmijas inženieris, laboratorijas vadītājs. Studiju gados vasarās dzīvoja [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], darbojās tur kā vietējās futbola komandas treneris. Bija Latvijas Universitātes šaha meistars (1925)&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:777142|article:DIVL238|query:Eikstremu%20Arvids%20Eikstrems%20 &quot;A. Eikstrēms saņem mūžīgi ceļojošo balvu Latvijas Universitātes studentu šaha meistaram&quot;]. ''Nedēļa'', 1925. gada 12. jūnijs.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1026661|article:DIVL366|query:Sacha%20Eikstrems%20 &quot;Latvijas Universitātes studentu šacha biedrības meistarības turnīrs&quot;]. ''Latvis'', 1925. gada 2. aprīlis.&lt;/ref&gt;, piedalījies [[1926. gada Latvijas čempionāts šahā|1926. gada Latvijas čempionātā šahā]].

Sieva Marianna (dz. Zeire) - ķīmiķe un skolotāja, bērni Alvis un Maija. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigu daļā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], vēlāk izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
Bija [[Ņujorka]]s [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] apvienības biedrs un valdes loceklis, bija arī Daugavas Vanagu futbola komandas treneris, šajā komandā spēlēja viņa dēls Alvis.&lt;ref name=&quot;nekrologs&quot;&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:999448|article:DIVL426|query:Arv%C4%ABds%20Eik%C5%A1tr%C4%93ms%20 &quot;Nekrologs&quot;]. ''Daugavas Vanagu Mēnešraksts'', 1966. gada 1. augusts.&lt;/ref&gt; Pēc pensionēšanās no Ņujorkas pārcēlās uz [[Longailenda|Longailendu]]. Miris 1966. gada 12. martā Longailendā, Ņujorkas štatā, ASV.&lt;ref name=&quot;nekrologs&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Eikstrēms, Arvīds}}
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>htc1128esn9xo93yxr6j6lz0kfg42x6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihails Homentovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639372</id>
    <revision>
      <id>4532205</id>
      <parentid>4520591</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2504" sha1="cmbz2osludhd2xazgc48ufljmroio9g" xml:space="preserve">Mihails Homentovskis bija krievu izcelsmes Latvijas šahists.

== Biogrāfija ==

Dzimis 1893. gada. 19. martā [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas guberņā]], tēvs - Aleksandrs Homentovskis. 1911. gadā beidzis vidusskolu [[Carskoje Selo|Carskoje selo]], [[Krievija|Krievijā]]. 1929. gadā uzņemts Latvijas pavalstniecībā.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:733551|article:DIVL19 &quot;Saraksts ar Latvijas pavalstniecībā uzņemtajām personām&quot;]. ''Valdības Vēstnesis'', 1929. gada 1. jūlijs.&lt;/ref&gt; Piedalījies divos Latvijas šaha čempionātos ([[1926. gada Latvijas čempionāts šahā|1926]], [[1930. gada Latvijas čempionāts šahā |1930]]). 1931. gadā izcīnīja otro vietu Liepājas Šaha kluba meistarības turnīrā.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:818338|article:DIVL112 &quot;Liepājas Šaha kluba meistarība&quot;]. ''Priekules Ziņas'', 1931. gada 17. aprīlis.&lt;/ref&gt; Dzīvoja [[Liepāja|Liepājā]], bija Liepājas &quot;Olimpijas&quot; šaha komandas dalībnieks.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1212222|article:DIVL496|query:Homentowskis%20 &quot;Liepājas &quot;Olimpijas&quot; šaha komandā pret US&quot;]. ''Deutsche Zeitung in Ostland'', 1943. gada 26. oktobris.&lt;/ref&gt; Pēc profesijas dzelzceļnieks, Latvijas neatkarības pēdējos gados spēlēja Dzelzceļnieku šaha komandas sastāvā [[Rīga]]s meistarībā, 1940. gadā tās sastāvā izcīnījis trešo vietu komandu turnīrā.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1021096|article:DIVL971 &quot;Šahs&quot;]. ''Dzelzceļnieks'', 1940. gada 1. jūnijs.&lt;/ref&gt; 1944. gadā, vācu okupācijas laikā, piedalījies starptautiskā šaha turnīrā Liepājā.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1186663|article:DIVL428 &quot;Bleka un Randvīra kopējā uzvara&quot;]. ''Tēvija'', 1944. gada 1. augusts.&lt;/ref&gt; 1944. gada rudenī evakuējies uz [[Vācija|Vāciju]], bijis nodarbināts gan uz dzelzceļa, gan lauksaimniecībā. Bija Švarcenbekas latviešu nometnē. 1947. gadā angļu okupācijas zonā Baltijas tautu ātrspēles šaha turnīra uzvarētājs.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:240354|article:DIVL111 &quot;Baltijas tautu ātrspēles šaha turnīrs&quot;]. ''Latvju Sports'', 1947. gada 19. februāris.&lt;/ref&gt; Tālākais liktenis nav noskaidrots.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Homentovskis, Mihails}}
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]</text>
      <sha1>cmbz2osludhd2xazgc48ufljmroio9g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakubs Parkošovics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639437</id>
    <revision>
      <id>4532052</id>
      <parentid>4529466</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T02:47:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532052</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19458" sha1="8ffn117iwco335tso8q9saw9hsra9kf" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| vārds = Jakubs Parkošovics
| dzimtais_vārds = Jakub Parkoszowic
| dzimšanas_datums = 15. gadsimta sākums
| dzimšanas_vieta = Žuravice, Polijas Karaliste
| miršanas_datums = ap 1452
| tautība = [[polis]]
| nodarbošanās = garīdznieks, kanonisko tiesību zinātnieks, valodniecības pētnieks
| alma_mater = Krakovas akadēmija
| pazīstams = pirmā zināmā poļu ortogrāfijas traktāta autors
| vārds_orig = ''Jakub Parkoszowic''
| attēls = POL_COA_Godziemba.svg
}}

'''Jakubs Parkošovics''' ({{val-pl|Jakub Parkoszowic}}, arī ''Jakub Parkosz'' un ''Jakub z Żórawic''; dzimis, iespējams, 15. gadsimta sākumā, miris ap 1452. gadu) bija [[Poļi|poļu]] [[garīdznieks]], kanonisko tiesību doktors, [[Krakovas akadēmija]]s profesors un rektors, kā arī viens no pirmajiem zināmajiem [[poļu valoda]]s [[Ortogrāfija|ortogrāfijas]] teorētiķiem. Ap 1440. gadu viņš sarakstīja traktātu par poļu ortogrāfiju ({{val-la|Tractatus de orthographia Polonica}}), kas tiek uzskatīts par pirmo zināmo mēģinājumu sistemātiski aprakstīt un reformēt poļu rakstību.&lt;ref name=&quot;UW&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatyki.uw.edu.pl/book/3 |title=Jakub Parkoszowic. Traktat o ortografii polskiej |publisher=Uniwersytet Warszawski |language=pl |access-date=2026-09-10}}&lt;/ref&gt;

Parkošovica piedāvātā rakstības sistēma nekļuva par poļu valodas ortogrāfijas pamatu un nav konstatēta kā konsekventi lietota citos 15. gadsimta poļu rakstu pieminekļos. Tomēr traktāts ir īpaši nozīmīgs poļu valodas vēsturē, jo tajā autors centās rakstībā sistemātiski nošķirt skaņas, kuru atšķirības varēja mainīt vārdu nozīmi. Tādējādi darbs sniedz nozīmīgas ziņas par 15. gadsimta poļu valodas fonoloģiju, tostarp patskaņu garumu, līdzskaņu mīkstumu un cietumu un tā laika nazālo patskaņu sistēmu.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Bien&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://journals.polon.uw.edu.pl/index.php/pj/article/view/1598 |title=Parkosz’s treatise, the Unicode standard, and the Junicode font |author=Janusz S. Bień |year=2023 |publisher=Poradnik Językowy |language=en |access-date=2026-09-10}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

Parkošovics bija cēlies no poļu [[šļahta]]s dzimtas ar ''Godzięba'' ģerboni. Viņa ģimene bija saistīta ar Žuravices (vēsturiski ''Żórawice'') ciemu netālu no [[Sandomeža]]s. Precīzs viņa dzimšanas gads nav zināms; tiek pieņemts, ka viņš dzimis 15. gadsimta sākumā.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;

1421. gadā Parkošovics tika uzņemts [[Krakovas akadēmija|Krakovas akadēmijā]], kas vēlāk kļuva par [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitāti]]. 1422. gadā viņš ieguva bakalaura, bet 1427. gadā — brīvo mākslu maģistra grādu. Līdz 1439. gadam Parkošovics bija ieguvis arī kanonisko tiesību doktora grādu.&lt;ref name=&quot;UJ&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cac.historia.uj.edu.pl/osoba/2014146_Jakub_Parkoszowic_z_%C5%BBurawicy_dawniej_%C5%BB%C3%B3rawice?lang=en |title=Jakub Parkoszowic z Żurawicy |publisher=Corpus Academicum Cracoviense, Uniwersytet Jagielloński |language=en |access-date=2026-09-10}}&lt;/ref&gt;

Viņš bija Svētā Staņislava baznīcas ''Na Skałce'' prāvests [[Krakova|Krakovā]]. 1439. gada sākumā Parkošovicu ievēlēja par Krakovas akadēmijas rektoru. Ar aptuveni pusgada pārtraukumu šo amatu viņš ieņēma līdz 1441. gada rudenim. 1449. gadā viņš kļuva par Krakovas katedrāles kapitula kanoniķi un, domājams, saglabāja šo amatu līdz savai nāvei ap 1452. gadu.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;

Līdzās ortogrāfijas traktātam ar Parkošovicu saistīti arī citi akadēmiski un teoloģiski teksti. Jagaiļa Universitātes ''Corpus Academicum Cracoviense'' viņam cita starpā piedēvē ''Tractatus de grammatica'', kā arī norāda uz vairākiem rokrakstiem, kuros viņš darbojies kā autors vai glosētājs.&lt;ref name=&quot;UJ&quot;/&gt;

== Poļu rakstība 15. gadsimtā ==

Parkošovica darbība notika laikā, kad poļu valodai vēl nebija vienotas ortogrāfijas. Pēc Polijas kristianizācijas 10. gadsimtā rakstības pamatā bija [[latīņu alfabēts]], kas bija piemērots latīņu valodai, taču nespēja ar atsevišķām tradicionālajām latīņu rakstzīmēm precīzi atveidot visas poļu valodas skaņas.

Īpašas grūtības radīja poļu šņāceņi un mīkstinātie līdzskaņi, kā arī nazālie patskaņi. Viena un tā pati latīņu rakstzīme viduslaiku tekstos varēja apzīmēt vairākas atšķirīgas poļu skaņas. Savukārt vienas skaņas apzīmēšanai dažādos tekstos varēja izmantot atšķirīgas burtu kombinācijas.&lt;ref name=&quot;SHTG&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://shtg.uw.edu.pl/entry/5856 |title=Pisownia polska |publisher=Słownik historyczny terminów gramatycznych, Uniwersytet Warszawski |language=pl |access-date=2026-09-10}}&lt;/ref&gt;

14. gadsimta beigās poļu rakstībā jau bija sastopami dažādi digrafi un citas burtu kombinācijas poļu valodai raksturīgo skaņu apzīmēšanai. Nazālo patskaņu atveidošanai tika lietotas arī kombinācijas ''am'' un ''an'', bet līdzskaņu mīkstinājuma apzīmēšanai eksperimentēja, piemēram, ar burtu ''y''.&lt;ref name=&quot;SHTG&quot;/&gt;

Šādos apstākļos Parkošovics mēģināja izveidot sistemātiskāku rakstību, kurā dažādām nozīmi šķirošām skaņām pēc iespējas atbilstu atšķirīgi grafiskie apzīmējumi.

== Traktāts par poļu ortogrāfiju ==

Apmēram 1440. gadā Parkošovics latīņu valodā sarakstīja darbu, ko parasti dēvē par ''Traktat o ortografii polskiej'' (&quot;Traktāts par poļu ortogrāfiju&quot;). Saglabājies nevis autora oriģinālais rokraksts, bet vēlāka kopija, turklāt pētnieki norāda, ka saglabātajā tekstā dažviet paša traktāta rakstība neatbilst tajā formulētajiem noteikumiem. Tas var būt saistīts ar teksta pārrakstīšanas vēsturi.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;

Traktāta galvenā daļa ir latīņu valodā, savukārt tajā ievietoti daudzi poļu vārdi un piemēri. Darba noslēgumā atrodams poļu valodā rakstīts dzejots alfabēta un ortogrāfijas noteikumu izklāsts, kas pazīstams ar nosaukumu ''Obiecado''.&lt;ref name=&quot;Staropolska&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://staropolska.pl/sredniowiecze/varia/parkoszowic.html |title=Jakub Parkoszowic — Obiecado |publisher=Staropolska.pl |language=pl |access-date=2026-09-10 |archive-date=2026-09-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260914134959/https://staropolska.pl/sredniowiecze/varia/parkoszowic.html}}&lt;/ref&gt;

Parkošovica traktātā ir vairāki simti poļu vārdu. Tas padara darbu nozīmīgu ne tikai ortogrāfijas, bet arī poļu valodas 15. gadsimta leksikas un fonoloģijas izpētē.&lt;ref name=&quot;Culture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://culture.pl/pl/artykul/czy-lacznik-zawsze-laczy-10-ciekawostek-o-polskiej-ortografii |title=Czy łącznik zawsze łączy? 10 ciekawostek o polskiej ortografii |publisher=Culture.pl |language=pl |access-date=2026-09-10}}&lt;/ref&gt;

== Parkošovica ortogrāfijas principi ==

=== Fonoloģiskais princips ===

Parkošovica sistēmas pamatā bija centieni rakstībā atšķirt skaņas, kuru pretstatījums poļu valodā varēja būt nozīmi šķirošs. Mūsdienu terminoloģijā viņa pieeju var raksturot kā lielā mērā fonoloģisku.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;

Viņš īpašu uzmanību pievērsa divām 15. gadsimta poļu valodas parādībām:

* patskaņu garuma atšķirībām;
* līdzskaņu cietuma un mīkstuma atšķirībām.

Abas parādības tā laika poļu valodā varēja būt fonoloģiski nozīmīgas, tādēļ Parkošovics uzskatīja, ka tās jāatspoguļo arī rakstībā.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;

=== Īsie un garie patskaņi ===

Atšķirībā no mūsdienu poļu valodas 15. gadsimta poļu valodā vēl pastāvēja fonoloģiski nozīmīgs patskaņu garums.

Parkošovics piedāvāja garos patskaņus apzīmēt, dubultojot attiecīgo burtu. Piemēram:

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Parkošovica princips
! Nozīme
|-
| ''a''
| īss ''a''
|-
| ''aa''
| garš ''a''
|}

Šo principu viņš izskaidro arī ''Obiecado'' tekstā:

&lt;blockquote&gt;
''aby pisał tak krotkie a&lt;br /&gt;
aa sowito, gdzie się wzdłużaa''
&lt;/blockquote&gt;

Aptuvenā nozīme ir tāda, ka īsais ''a'' jāraksta ar vienu burtu, bet tur, kur patskanis ir garš, jāraksta dubults ''aa''.&lt;ref name=&quot;Staropolska&quot;/&gt;

Šī Parkošovica aprakstītā parādība vēlāk poļu valodā izzuda. Patskaņu kvantitātes jeb garuma opozīcijas vietā daļai seno garo patskaņu mainījās kvalitāte. Ar šo procesu vēsturiski saistīta arī mūsdienu poļu burta ''ó'' izcelsme.

=== Cietie un mīkstie līdzskaņi ===

Otra būtiska Parkošovica problēma bija cieto un mīksto līdzskaņu nošķiršana.

Viņš centās radīt atšķirīgas burtu formas, kas ļautu lasītājam saprast, vai konkrētais līdzskanis jāizrunā cieti vai mīksti. Dažos gadījumos viņš piedāvāja izmantot atšķirīgu burtu grafisko formu — stūraināku formu cietam līdzskanim un noapaļotāku formu mīkstam līdzskanim.&lt;ref name=&quot;Culture&quot;/&gt;

Tas bija viens no oriģinālākajiem, bet arī praktiski sarežģītākajiem viņa sistēmas elementiem.

Šādi priekšlikumi neieviesās vēlākajā poļu rakstībā. Mūsdienu poļu ortogrāfijā mīkstumu daudzos gadījumos apzīmē ar diakritiskajām zīmēm vai burtu ''i'', piemēram:

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Skaņa
! Mūsdienu rakstība
! Piemērs
|-
| /ɕ/
| ''ś'', ''si''
| ''śmiech'', ''siedzieć''
|-
| /t͡ɕ/
| ''ć'', ''ci''
| ''ćma'', ''ciasto''
|-
| /ʑ/
| ''ź'', ''zi''
| ''źle'', ''ziemia''
|-
| /ɲ/
| ''ń'', ''ni''
| ''koń'', ''niebo''
|}

=== Skaņas ''c'', ''k'' un ''cz'' ===

Parkošovics mēģināja sistemātiski nošķirt arī dažādās skaņas, kuras agrākajā poļu rakstībā varēja tikt apzīmētas ar burtu ''c''.

''Obiecado'' viņš rakstīja:

&lt;blockquote&gt;
''gdzie c głosu mieć nie będzie,&lt;br /&gt;
w miasto jego tam k siędzie,&lt;br /&gt;
jako kamieeń, tako kaptur,&lt;br /&gt;
pisan będzie przez k i kur''
&lt;/blockquote&gt;

Tādējādi viņš uzsvēra nepieciešamību lietot ''k'' tādos vārdos kā mūsdienu poļu ''kamień'', ''kaptur'' un ''kur'', nevis izmantot neskaidru latīņu ''c''.&lt;ref name=&quot;Staropolska&quot;/&gt;

Tālāk tekstā viņš apskata arī atšķirīgus ''c'' tipa līdzskaņus, tostarp skaņu, kas atbilst mūsdienu poļu ''cz'':

&lt;blockquote&gt;
''jestli c barzo grubieje,&lt;br /&gt;
tako pismem czas wyznaje,&lt;br /&gt;
gdy h przypisano będzie''
&lt;/blockquote&gt;

Šajā piemērā īpaši nozīmīgs ir vārds ''czas''. Parkošovics jau mēģināja ar vairāku rakstzīmju palīdzību atšķirt skaņu, kurai parastajā latīņu alfabētā nebija piemērotas atsevišķas rakstzīmes.&lt;ref name=&quot;Staropolska&quot;/&gt;

=== Nazālais patskanis ===

Parkošovica traktāts ir nozīmīgs arī poļu nazālo patskaņu vēstures izpētē.

Viņa aprakstā sastopams viens nazāls patskanis, ko pētnieki rekonstruē kā nazālu ''a''. Tam pastāvēja īsais un garais variants. Traktāta sistēmā to atšķirības bija paredzēts atspoguļot arī rakstībā.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;

Tas ir būtiski, jo mūsdienu poļu valodā ortogrāfiski tiek šķirti divi nazālo patskaņu burti:

:''ą'' un ''ę''.

Parkošovica teksts tādējādi palīdz rekonstruēt posmu starp senāko slāvu nazālo patskaņu sistēmu un vēlākās poļu valodas ''ą'' un ''ę'' sistēmu.

== ''Obiecado'' ==

Parkošovica traktāta pazīstamākā daļa ir poļu valodā sarakstītais dzejolis '''''Obiecado'''''. Nosaukums ir vēsturiska forma vārdam, kas mūsdienu poļu valodā ir ''abecadło'' (&quot;ābece&quot;, &quot;alfabēts&quot;).

Dzejolis kalpoja kā sava veida mnemonisks ortogrāfijas noteikumu apkopojums. Tā sākumā teikts:

&lt;blockquote&gt;
''Kto chce pisać doskonale&lt;br /&gt;
język polski i też prawie,&lt;br /&gt;
umiej obiecado moje,&lt;br /&gt;
ktoreśm tak popisał tobie''
&lt;/blockquote&gt;&lt;ref name=&quot;Staropolska&quot;/&gt;

Aptuvenā nozīme mūsdienu poļu valodā:

:''Kto chce poprawnie pisać po polsku, niech pozna moje abecadło.''

Latviski:

:''Kas vēlas pareizi rakstīt poļu valodā, lai apgūst manu ābeci.''

Dzejoļa beigās autors vēlreiz mudina izmantot viņa piedāvāto rakstību:

&lt;blockquote&gt;
''patrzy obiecada meego&lt;br /&gt;
tobie tu napisaneego,&lt;br /&gt;
boć w niem każde słowko tobie&lt;br /&gt;
pismem rożny głos da w sobie''
&lt;/blockquote&gt;&lt;ref name=&quot;Staropolska&quot;/&gt;

Šīs rindas labi raksturo Parkošovica galveno ideju — dažādām poļu valodas skaņām jābūt pietiekami skaidri atšķiramām arī rakstībā.

== Attiecības ar čehu ortogrāfiju ==

Parkošovica darbs radās laikā, kad Centrāleiropā jau pastāvēja mēģinājumi pielāgot latīņu alfabētu slāvu valodām. Īpaši nozīmīga bija [[čehu valoda]]s rakstības tradīcija un ar [[Jans Huss|Janu Husu]] saistītā ortogrāfijas reforma.

Husa tradīcijā izteikta bija doma par diakritisko zīmju izmantošanu, lai ar vienu modificētu latīņu burtu varētu apzīmēt skaņu, kurai klasiskajā latīņu alfabētā nebija atsevišķa burta.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;

Tomēr Parkošovics neveidoja vienkāršu čehu sistēmas kopiju. Viņa risinājumi daudzos gadījumos bija atšķirīgi — īpaši mēģinājums cietos un mīkstos līdzskaņus nošķirt ar atšķirīgu burtu formu, kā arī garos patskaņus apzīmēt ar burtu dubultošanu.

Vēlāk poļu ortogrāfija izvēlējās citu kompromisu. Tajā nostiprinājās gan digrafi:

:''sz, cz, rz, ch, dz, dż, dź'',

gan burti ar diakritiskajām zīmēm:

:''ą, ć, ę, ł, ń, ó, ś, ź, ż''.

Tādējādi mūsdienu poļu rakstība nav tiešs Parkošovica sistēmas turpinājums.

== Traktāta nepieņemšana ==

Parkošovica sistēma praksē neieviesās. Nav zināms neviens 15. gadsimta vai vēlāks poļu rakstu piemineklis, kurā viņa ortogrāfija būtu konsekventi izmantota.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;

Viens no iemesliem bija sistēmas sarežģītība. Dažām skaņām bija nepieciešamas jaunas vai neparastas burtu formas, kuru lietošana rokrakstos bija apgrūtinoša. Turklāt 15. gadsimta vidū vēl nebija tādu institucionālu mehānismu, kas varētu visā Polijā ieviest vienotu ortogrāfisko standartu.

Situācija būtiski mainījās 16. gadsimtā līdz ar [[grāmatu iespiešana]]s izplatīšanos. Tipogrāfijām bija nepieciešama atkārtojama un praktiska rakstības sistēma, tādēļ dažādie ortogrāfiskie risinājumi pakāpeniski sāka standartizēties. Līdz 16. gadsimta beigām poļu rakstība jau bija kļuvusi ievērojami vienotāka.&lt;ref name=&quot;SHTG&quot;/&gt;

Parkošovica mēģinājums līdz ar to bija pārāk agrs, lai kļūtu par vispārpieņemtu standartu.

== Nozīme poļu valodniecībā ==

Lai gan Parkošovica ortogrāfija netika pieņemta, viņa traktāta nozīme ir ievērojama.

Pirmkārt, tas ir senākais zināmais sistemātiskais mēģinājums izveidot poļu valodai piemērotu ortogrāfiju.&lt;ref name=&quot;Bien&quot;/&gt;

Otrkārt, traktāts apliecina, ka jau 15. gadsimtā pastāvēja apzināta interese par poļu valodu kā patstāvīgu rakstu valodu laikā, kad zinātnes, baznīcas un augstākās izglītības galvenā valoda Polijā vēl bija [[latīņu valoda]].

Treškārt, darbs ir vērtīgs vēsturiskās fonoloģijas avots. Tā kā Parkošovics centās grafiski nošķirt nozīmi šķirošās skaņas, no viņa piedāvātās ortogrāfijas iespējams secināt, kādas fonoloģiskās opozīcijas pastāvēja 15. gadsimta poļu valodā.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;

Īpaši nozīmīgas ir ziņas par:

* īso un garo patskaņu opozīciju;
* cieto un mīksto līdzskaņu opozīciju;
* nazālo patskaņu izrunu;
* viduslaiku poļu šņāceņu un afrikātu sistēmu;
* latīņu alfabēta pielāgošanas problēmām poļu fonoloģijai.

Tādēļ Parkošovica traktāts mūsdienās ir īpaši nozīmīgs kā 15. gadsimta poļu valodas fonoloģijas avots, lai gan viņa piedāvātā ortogrāfija nekļuva par tiešu mūsdienu sistēmas priekšteci.

== Parkošovica sistēma un mūsdienu poļu rakstība ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Parādība
! Parkošovica pieeja
! Mūsdienu poļu valoda
|-
| Patskaņu garums
| garo patskani varēja apzīmēt ar burta dubultošanu
| fonoloģiskais patskaņu garums ir zudis
|-
| Līdzskaņu cietums un mīkstums
| atšķirīgas vai pārveidotas burtu formas
| ''ś/si, ć/ci, ź/zi, ń/ni'' u. c.
|-
| Šņāceņi
| īpašas burtu kombinācijas un pārveidotas zīmes
| ''sz, cz, ż, rz''
|-
| Nazālie patskaņi
| īpašs grafisks apzīmējums
| ''ą, ę''
|-
| /k/
| konsekventa ''k'' izmantošana
| ''k''
|}

Mūsdienu poļu ortogrāfijas izveide turpinājās vairākus gadsimtus pēc Parkošovica. Pēc viņa reformas priekšlikumus izstrādāja arī [[Staņislavs Zaborovskis]], bet izšķiroša nozīme rakstības stabilizācijā bija 16. gadsimta grāmatu iespiešanai. Vēlāk ortogrāfija vairākkārt tika normēta, un viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta reformām tika ieviesta 1936. gadā.&lt;ref name=&quot;SHTG&quot;/&gt;

== Darba saglabāšanās ==

Parkošovica ortogrāfijas traktāta oriģināls nav saglabājies. Darbs pazīstams no vēlākas rokraksta kopijas, kas glabājas [[Jagaiļa bibliotēka|Jagaiļa bibliotēkā]] Krakovā. ''Corpus Academicum Cracoviense'' traktātu datē ar aptuveni 1440. gadu un norāda uz Jagaiļa bibliotēkas manuskriptu ''BJ, rkps 1961''.&lt;ref name=&quot;UJ&quot;/&gt;

Tas ir būtiski, interpretējot Parkošovica grafiskos risinājumus, jo pārrakstītājs ne vienmēr konsekventi ievēroja autora formulētos ortogrāfijas principus. Tādēļ ne visas saglabātā manuskripta rakstības īpatnības iespējams droši uzskatīt par paša Parkošovica iecerētām.&lt;ref name=&quot;UW&quot;/&gt;

21. gadsimtā Parkošovica radītās neparastās rakstzīmes kļuvušas arī par digitālās paleogrāfijas un datorlingvistikas problēmu, jo daudzas no tām tradicionālajos datoru fontos nebija pieejamas. Valodnieks Janušs Beņs ir analizējis Parkošovica rakstzīmju atveidi ''Unicode'' vidē un to iekļaušanu viduslaiku tekstiem paredzētos fontos.&lt;ref name=&quot;Bien&quot;/&gt;

== Mantojums ==

Parkošovics tiek uzskatīts par vienu no poļu ortogrāfiskās domas aizsācējiem. Viņa piedāvātā sistēma neizveidoja tiešu tradīciju, kas novestu līdz mūsdienu poļu rakstībai, tomēr pats mēģinājums parādīja nepieciešamību sistemātiski pielāgot latīņu alfabētu poļu valodas fonoloģijai.

Viņa traktāts arī ilustrē plašāku problēmu, ar kuru viduslaikos saskārās vairākas Centrāleiropas valodas: latīņu alfabētā nebija atsevišķu rakstzīmju daudzām slāvu valodu skaņām. Dažādas valodas vēlāk izvēlējās atšķirīgus risinājumus. Čehu rakstībā īpaši plaši nostiprinājās diakritiskās zīmes, savukārt poļu valodā izveidojās jaukta sistēma, kurā līdzās diakritiskajām zīmēm tiek lietoti arī digrafi.

Tādējādi Parkošovica darbs atrodas poļu rakstības vēstures pārejas posmā starp nestabilo viduslaiku grafiju un vēlāk izveidoto standartizēto poļu ortogrāfiju.

== Skatīt arī ==

* [[Poļu valoda]]
* [[Poļu alfabēts]]
* [[Ortogrāfija]]
* [[Latīņu alfabēts]]
* [[Jans Huss]]

== Ārējās saites ==

* [https://gramatyki.uw.edu.pl/book/3 Varšavas Universitātes materiāli par Jakuba Parkošovica ortogrāfijas traktātu]
* [https://web.archive.org/web/20260914134959/https://staropolska.pl/sredniowiecze/varia/parkoszowic.html ''Obiecado'' teksts]
* [https://cac.historia.uj.edu.pl/osoba/2014146_Jakub_Parkoszowic_z_%C5%BBurawicy_dawniej_%C5%BB%C3%B3rawice?lang=en Jakubs Parkošovics ''Corpus Academicum Cracoviense'' datubāzē]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Ortogrāfija]]</text>
      <sha1>8ffn117iwco335tso8q9saw9hsra9kf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Septiņu dienu kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639675</id>
    <revision>
      <id>4532200</id>
      <parentid>4521924</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4755" sha1="b5hdcgxa4prjuqug31gcnonw6ror7yg" xml:space="preserve">[[Attēls:Peninsula Campaign March-May 1862.png|thumb|Pussalas kampaņas notikumu karte līdz Septiņu priežu kaujai]]
'''Septiņu dienu kaujas''' ({{val-en|Seven Days Battles}}) bija vairāku kauju virkne [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā no [[1862]]. gada 25. jūnija līdz 1. jūlijam [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], netālu no [[Ričmonda|Ričmondas]]. Tajās [[Amerikas Konfederatīvās Valstis|Konfederācijas]] Ziemeļvirdžīnijas armija ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] vadībā uzbruka Savienības Potomakas armijai, kuru komandēja ģenerālmajors [[Džordžs Maklelans]]. Kaujas noslēdzās ar Savienības armijas atkāpšanos no Ričmondas apkārtnes un tiek uzskatītas par Konfederācijas stratēģisku uzvaru.&lt;ref name=&quot;NPS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.nps.gov/rich/learn/historyculture/sevendays.htm
 |title=1862 Seven Days' Battles
 |publisher=National Park Service
 |access-date=2026-09-13
}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
1862. gada pavasarī Maklelana vadītā Potomakas armija uzsāka [[Pussalas kampaņa|Pussalas kampaņu]], kuras mērķis bija ieņemt Ričmondu — Konfederācijas galvaspilsētu. Vairāk nekā 100 000 Savienības karavīru virzījās pa Virdžīnijas pussalu un līdz maija vidum bija sasnieguši Ričmondas pievārti.&lt;ref name=&quot;NPS&quot; /&gt;

Pēc tam, kad [[Septiņu priežu kauja|Septiņu priežu kaujā]] tika ievainots Konfederācijas armijas komandieris [[Džozefs Džonstons]], Ziemeļvirdžīnijas armijas vadību pārņēma Roberts Lī. Viņš nostiprināja Ričmondas aizsardzību un sāka gatavot pretuzbrukumu Maklelana armijai.&lt;ref name=&quot;timeline&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.nps.gov/gett/learn/historyculture/civil-war-timeline.htm
 |title=Civil War Timeline
 |publisher=National Park Service
 |access-date=2026-09-13
}}&lt;/ref&gt;

Lī spēkus pastiprināja ģenerāļa [[Stounvols Džeksons|Stounvola Džeksona]] vienības, kas bija ieradušās pēc sekmīgas karadarbības [[Šenandoas ieleja|Šenandoas ielejā]]. Līdz jūnija beigām Lī rīcībā bija aptuveni 90 000 karavīru.&lt;ref name=&quot;forward&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.nps.gov/articles/pushing-forward.htm
 |title=Pushing Forward
 |publisher=National Park Service
 |access-date=2026-09-13
}}&lt;/ref&gt;

== Kauju norise ==
Kaujas sākās 25. jūnijā ar Savienības uzbrukumu pie Oakgrovas, bet nākamajā dienā Lī uzsāka plašu pretuzbrukumu pret Maklelana armijas labo flangu.&lt;ref name=&quot;NPS&quot; /&gt;

27. jūnijā notika [[Geinsmilas kauja]], kurā Konfederācijas spēkiem pēc vairākiem uzbrukumiem izdevās pārraut Savienības aizsardzības līniju. Šī sakāve pārliecināja Maklelanu atteikties no turpmākas virzības uz Ričmondu un sākt armijas atkāpšanos uz [[Džeimsa (upe)|Džeimsa upi]].&lt;ref name=&quot;Gaines&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.nps.gov/civilwar/search-battles-detail.htm?battleCode=va017
 |title=Gaines' Mill
 |publisher=National Park Service
 |access-date=2026-09-13
}}&lt;/ref&gt;

Turpmākajās dienās notika vairākas sadursmes, tostarp kaujas pie Savage's Station un Glendale. Lī centās pārraut Savienības atkāpšanās ceļu un iznīcināt Maklelana armiju, tomēr Konfederācijas komandieru darbības koordinācijas problēmu dēļ šis mērķis netika sasniegts.

Pēdējā lielā kauja notika 1. jūlijā pie [[Malvernhilas kauja|Malvernhilas]]. Savienības karaspēks bija ieņēmis spēcīgas aizsardzības pozīcijas un ar artilērijas uguni atvairīja vairākus Konfederācijas uzbrukumus. Konfederācijas spēki cieta smagus zaudējumus, bet Maklelans, neraugoties uz taktisko uzvaru, turpināja atkāpšanos uz Harisonslendingu pie Džeimsa upes.&lt;ref name=&quot;Malvern&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://home.nps.gov/civilwar/search-battles-detail.htm?battleCode=va021
 |title=Malvern Hill
 |publisher=National Park Service
 |access-date=2026-09-13
}}&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
Septiņu dienu kauju rezultātā Maklelana mēģinājums ieņemt Ričmondu faktiski izgāzās, un Pussalas kampaņa beidzās bez Savienības stratēģiskā mērķa sasniegšanas. Ričmonda palika Konfederācijas kontrolē.&lt;ref name=&quot;NPS&quot; /&gt;

Abas armijas cieta lielus zaudējumus. Savienības spēki zaudēja aptuveni 16 000 kritušo, ievainoto un bezvēsts pazudušo vai sagūstīto karavīru, savukārt Konfederācijas zaudējumi pārsniedza 20 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;NPS&quot; /&gt;

Neraugoties uz lielajiem zaudējumiem, uzvara ievērojami nostiprināja Roberta Lī autoritāti un Konfederācijas armijas morāli. Pēc Ričmondas apdraudējuma novēršanas Lī pārgāja uz uzbrukuma stratēģiju un vēlāk 1862. gadā uzsāka kampaņu Ziemeļvirdžīnijā un iebrukumu [[Mērilenda|Mērilendā]].&lt;ref name=&quot;forward&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:1862. gads]]</text>
      <sha1>b5hdcgxa4prjuqug31gcnonw6ror7yg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639794</id>
    <revision>
      <id>4532105</id>
      <parentid>4522553</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:30:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532105</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2465" sha1="ojhz8jwfudsaqxff7tye5i4nmfjo2hz" xml:space="preserve">'''Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot;''' ir memoriālais muzejs [[Gaujiena|Gaujienā]], [[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagastā]], [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]], kas veltīts latviešu komponista un mūzikas pedagoga [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] dzīvei un daiļradei. Muzejs atrodas bijušās [[Gaujienas muiža|Gaujienas muižas]] parkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas” |url=https://www.smiltenesnovads.lv/lv/filiale/jazepa-vitola-memorialais-muzejs-anninas |publisher=Smiltenes novada pašvaldība |accessdate=2026. gada 15. septembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1922. gadā Latvijas valsts par īpašiem nopelniem Jāzepam Vītolam piešķīra daļu no bijušās Gaujienas muižas parka ar muižas aldara divstāvu koka māju. Īpašumu Vītols nosauca par „Anniņām” un regulāri tajā uzturējās līdz Latvijas atstāšanai 1944. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas” |url=https://visit.smiltenesnovads.lv/jazepa-vitola-memorialais-muzejs-anninas/ |publisher=Smiltenes novada tūrisma informācijas centrs |accessdate=2026. gada 15. septembrī |archive-date=2025. gada 7. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20250807183739/https://visit.smiltenesnovads.lv/jazepa-vitola-memorialais-muzejs-anninas/}}&lt;/ref&gt;

Muzejs savu darbību sāka 1961. gadā, bet 1963. gadā, atzīmējot komponista 100. dzimšanas dienu, „Anniņās” tika izveidota plašāka memoriālā ekspozīcija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot; |url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/jazepa-vitola-memorialais-muzejs-anninas |publisher=Kultūras dati |accessdate=2026. gada 15. septembrī}}&lt;/ref&gt;

Muzeja krājumā glabājas ar Jāzepa Vītola dzīvi un darbību saistīti dokumenti, fotogrāfijas, notis un priekšmeti. Ekspozīcija iepazīstina ar komponista radošo darbību, viņa dzīvi Gaujienā un ieguldījumu Latvijas profesionālās mūzikas attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jāzepa Vītola muzejs “Anniņas” |url=https://www.vitoleni.lv/?page_id=5515 |publisher=Vitoleni.lv |accessdate=2026. gada 15. septembrī |archive-date=2025. gada 23. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623062435/http://www.vitoleni.lv/?page_id=5515}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Gaujienas pagasts]]
[[Kategorija:Smiltenes novads]]</text>
      <sha1>ojhz8jwfudsaqxff7tye5i4nmfjo2hz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Garā piespēle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639811</id>
    <revision>
      <id>4531944</id>
      <parentid>4525242</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:12:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531944</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22560" sha1="qtol4e3j84s6oyjngoziumw4viwu522" xml:space="preserve">[[Futbols|Futbolā]] '''garā piespēle''' ir mēģinājums nogādāt bumbu lielā attālumā pa laukumu, veicot vienu garu piespēli pa gaisu no [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] vai [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] tieši uz uzbrūkošo spēlētāju. Šādā veidā bumba parasti tiek nogādāta pāri laukuma vidusdaļai, apejot pussargu līniju. Tā vietā, lai bumba nonāktu tieši pie uzbrūkošā spēlētāja kājām, viņam parasti jāiesaistās gaisa divcīņā ar pretinieku aizsargiem. Tikmēr citi uzbrucēji un pussargi dodas uz šo zonu, lai mēģinātu iegūt bumbu savā kontrolē, ja tā pēc divcīņas nonāk brīvībā. Šis paņēmiens var būt īpaši efektīvs komandām, kuru uzbrukumā spēlē ātri vai gari [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēji]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.worldsoccer.com/columnists/england-has-always-provided-a-home-for-long-ball-football|title=England has always provided a home for long ball football|work=worldsoccer.com|access-date=2026-09-15|language=en-US|archive-date=2013-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20130821150014/https://www.worldsoccer.com/columnists/england-has-always-provided-a-home-for-long-ball-football}}&lt;/ref&gt; Garās piespēles tehnika ietver arī piespēli aiz aizsargu līnijas no liela attāluma, kuras mērķis ir nogādāt bumbu aiz aizsargu mugurām un izveidot ātruma sacensību starp uzbrucēju un aizsargu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccer-fans-info.com/soccer-passing.html|title=How to - Soccer Passing|website=www.soccer-fans-info.com|access-date=2026-09-15|archive-date=2007-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20071209161912/http://www.soccer-fans-info.com/soccer-passing.html}}&lt;/ref&gt; Lai gan šāds spēles veids bieži tiek uzskatīts par garlaicīgu vai primitīvu, tas var būt efektīvs, ja komandas spēlētājiem vai laikapstākļiem tas ir piemērots. Īpaši efektīvs tas var būt pretuzbrukumos, kad iespējams pārsteigt aizsargus nesagatavotus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/performance/tactics/graham-taylor-playing-long-ball|title=Graham Taylor: playing the long ball|last=England|first=former|last2=Villa|first2=Aston|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-15|date=2010-12-16|language=en|last3=Taylor|first3=Watford manager Graham}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/row-zed/premier-leagues-most-long-ball-6466664|title=The Premier League's most long ball teams revealed - two clubs are in for a shock|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/07/21/fexible-formations-rigid-systems-how-sam-allardyce-will-tactical/|title=Flexible formations, rigid systems and making long ball work: How Sam Allardyce will tactically transform England|work=The Telegraph|access-date=2026-09-15|language=en-GB|archive-date=2018-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180814232620/https://www.telegraph.co.uk/football/2016/07/21/fexible-formations-rigid-systems-how-sam-allardyce-will-tactical/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/performance/tactics/how-defend-against-long-ball|title=How to defend against the long ball|last=United|first=Ben Welch Former Manchester|last2=ball|first2=England defender Gary Neville tells you how he defended against the long|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-15|date=2013-06-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ne visi garo piespēļu izpildījumi tiek uzskatīti par garajām piespēlēm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.newyorker.com/sports/sporting-scene/boring-winners-long-ball-england|title=Boring Winners and Long Ball in England|work=The New Yorker|access-date=2026-09-15|date=2015-02-24|last=Whittall|first=Richard|issn=0028-792X|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Gara un precīza piespēle konkrētam komandas biedram ir atšķirīga no garās piespēles, kuras mērķis ir nogādāt bumbu pēc iespējas tālāk uz priekšu. Šādā gadījumā bumba bieži tiek raidīta augstu gaisā uzbrucēju virzienā, nevis konkrētam spēlētājam. Tā kā bumba lidojumā atrodas ilgāku laiku, uzbrucēji var paspēt nokļūt tās piezemēšanās vietā un iesaistīties cīņā par bumbu.

== Statistiskais pamatojums ==
„Garās piespēles teoriju” 20. gadsimta 50. gados [[Anglija|Anglijā]] pirmo reizi apsprieda atvaļināts Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku (RAF) Spārna komandieris [[Čārlzs Rīps]] (''Charles Reep''). Rīps bija statistikas amatieris, kurš analizēja ne tikai to, cik piespēļu bija nepieciešams, lai izveidotu vārtu guvumu, bet arī laukuma pozīcijas, no kurām šīs piespēles tika izpildītas. Savus atklājumus Rīps publicēja dažādos izdevumos, tostarp spēļu dienas programmās.{{Nepieciešama atsauce}}

Rīps izstrādāja vairākus konceptus, kas raksturo efektīvu spēli ar garajām piespēlēm. Ar jēdzienu „gulleys” tiek apzīmēta optimālā pozīcija starp stūra karodziņu un sešu jardu soda laukumu, no kuras veikt pēdējo piespēli soda laukumā. „Trīs piespēļu optimizācijas noteikums” izriet no fakta, ka lielāks procents vārtu tiek gūts uzbrukumos, kuros pirms sitiena tiek veiktas tikai trīs piespēles. Savukārt „9 sitieni uz vieniem vārtiem” ir princips, kas norāda, ka vidēji tikai vieni vārti tiek gūti uz katriem deviņiem sitieniem. „Divpadsmit punktu trīs jardu pozīcija” apzīmē vidējo attālumu no vārtiem, no kura tiek gūti visi vārti. Spēle ar garajām piespēlēm tiek atbalstīta arī tādās grāmatās kā [[Čārlzs Hjūzs|Čārlza Hjūza]] (''Charles Hughes'') ''The Winning Formula: The Football Association Soccer Skills and Tactics'', kur ar statistikas palīdzību tiek parādīts, ka lielākā daļa vārtu tiek gūti uzbrukumos, kuros bumba tiek piespēlēta ne vairāk kā piecas reizes.&lt;ref&gt;Charles Hughes, The Winning Formula: The Football Association Soccer Skills and Tactics, HarperCollins: 1990. 0001979620&lt;/ref&gt;

[[Džonatans Vilsons]] (''Jonathan Wilson'') kritizē Rīpa statistisko analīzi, uzskatot to par būtiski kļūdainu. Īpašu kritiku izpelnās tā dēvētais „trīs piespēļu optimālais skaits”. Vilsons norāda, ka, lai gan Rīpa statistika liecina — lielāks vārtu guvumu īpatsvars tiek panākts uzbrukumos, kuros pirms sitiena tiek veiktas trīs piespēles, tā pati statistika rāda arī to, ka uzbrukumi ar trim piespēlēm veido lielāku īpatsvaru no visiem izdarītajiem sitieniem.&lt;ref&gt;Wilson, Jonathan. 2008. ''Inverting the Pyramid: The History of Football Tactics.'' Orion, {{ISBN|0-7528-8995-8}}. 140. lpp.&lt;/ref&gt; Tādējādi to sitienu īpatsvars, kas izdarīti pēc trim vai mazāk piespēlēm, ir lielāks nekā vārtu guvumu īpatsvars, kas panākts šādos uzbrukumos. Tas savukārt liecina, ka uzbrukumiem ar lielāku piespēļu skaitu ir augstāka realizācijas efektivitāte. Turklāt paša Rīpa statistika liecina, ka šī tendence kļūst izteiktāka, paaugstinoties futbola līmenim. Tas nozīmē, ka uzbrukumi ar lielāku piespēļu skaitu kļūst efektīvāki komandās ar augstāku spēles kvalitāti. Rīps arī statistiski nenošķir uzbrukumus ar trim piespēlēm, kas sākas ar garo piespēli, no tiem, kas rodas citu iemeslu dēļ, piemēram, pēc uzbrukuma [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitieniem]] vai veiksmīgiem [[Bumbas atņemšana (futbols)|bumbas atņemšanas]] dueļiem pretinieka laukuma pusē.

== Efektivitāte ==
Garās piespēles stratēģija bieži tikusi kritizēta kā metode, kas ir kavējusi [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlases]] attīstību. Hjūzs 20. gadsimta 90. gados kļuva par [[Anglijas Futbola asociācija|Anglijas Futbola asociācijas]] (FA) treneru darba vadītāju un izmantoja šo amatu, lai popularizētu savu garo piespēļu teoriju, kas bija Rīpa darba turpinājums. Hjūzs un šīs taktikas aizstāvji apgalvo, ka komandas, kas spēlē tiešu futbolu, atkal un atkal gūst lielākus panākumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-learning-to-live-with-football-s-bogeyman-dave-hadfield-lived-next-door-to-charles-hughes-and-survived-1376088.html|title=Football: Learning to live with football's bogeyman: Dave Hadfield|website=The Independent|access-date=2026-09-16|date=1994-08-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Piemēram, [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]] uzvarētāja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlase guva visvairāk vārtu pēc uzbrukumiem, kuros bija trīs vai mazāk piespēles, savukārt komanda, kas guva vārtus pēc uzbrukuma ar vislielāko piespēļu skaitu, — [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] — tika izslēgta otrajā kārtā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lai gan vairāku piespēļu kombinācijas, piemēram, Brazīlijas izlases uzbrukums pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] [[1970. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1970. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] vai [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases uzbrukums pret [[Serbija un Melnkalne|Serbiju un Melnkalni]] [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], tiek plaši slavētas kā izcili futbola paraugi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cityofsound.com/blog/2006/06/design_architec.html|title=cityofsound: Journal: Design. Architecture. Football.|website=www.cityofsound.com|access-date=2026-09-16|archive-date=2022-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20221025055826/https://www.cityofsound.com/blog/2006/06/design_architec.html}}&lt;/ref&gt; zināmā mērā tieši šādu garu kombināciju panākumu retums veicina to īpašo novērtējumu.{{Nepieciešama atsauce}}

Tomēr garās piespēles tiek izmantotas arī tad, kad komandai līdz spēles beigām izmisīgi nepieciešams gūt vārtus, lai gan tas, visticamāk, ir saistīts ne tikai ar šīs taktikas šķietamo efektivitāti, bet arī ar to, ka atlikušais laiks vairs neļauj pakāpeniski veidot uzbrukumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.express.co.uk/ourcomments/view/22706|title=Why England need coaching genius|work=Express.co.uk|access-date=2026-09-16|archive-date=2008-02-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20080213210448/http://www.express.co.uk/ourcomments/view/22706}}&lt;/ref&gt; Garās piespēles taktika ir efektīva arī zemāka līmeņa futbola spēlēs, jo spēlētājiem trūkst prasmju, lai darbotos kā vienotai komandai un precīzi nogādātu bumbu pa laukumu. Gara piespēle var nodrošināt ātru pretuzbrukumu, un kopā ar ātru uzbrucēju tā var novest pie vairākiem vārtu guvumiem.

== Ievērojamākie atbalstītāji ==
{{div col|colwidth=15em}}
* [[Sems Elerdaiss]]&lt;ref&gt;{{cite web | url = http://www.inthenews.co.uk/sports/squads/sport/football/premiership-teams/bolton-wanderers-$446124.htm | title = Bolton Wanderers | first = Michael | last = Henson | website = Inthenews.co.uk | access-date = 28 July 2016 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120210210215/http://www.inthenews.co.uk/sports/squads/sport/football/premiership-teams/bolton-wanderers-$446124.htm | archive-date = 10 February 2012 }}&lt;/ref&gt;
* [[Eidijs Būtroids]]&lt;ref&gt;{{cite news | url = https://www.theguardian.com/football/2006/may/23/newsstory.sport4 | title = Long ball could give Hornets route one to safety | work=The Guardian | first = Stuart | last = James | date = 23 May 2006 | access-date=5 October 2013 }}&lt;/ref&gt;
* [[Džeks Čarltons]]&lt;ref&gt;{{cite journal|url=http://www.hinduonnet.com/tss/tss2538/25380770.htm |title=The Charltons |first=Brian |last=Glanville |date=21 September 2002 |journal=Sportstar |volume=25 |issue=28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080213031916/http://www.hinduonnet.com/tss/tss2538/25380770.htm |archive-date=13 February 2008 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | url = http://www.hinduonnet.com/tss/tss2550/25500770.htm | title = The Irish question | publisher = www.hinduonnet.com | first = Brian | last = Glanville | date = 14 December 2002 | journal = Sportstar | volume = 25 | issue = 50 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080213031921/http://www.hinduonnet.com/tss/tss2550/25500770.htm | archive-date = 13 February 2008 }}&lt;/ref&gt;
* [[Terijs Bačers]]&lt;ref&gt;{{cite news| url=https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/5403182.stm | title=Butcher relishes Sydney challenge | work=BBC News | first=Phil | last=McNulty | date=4 October 2006 | access-date=11 May 2010 }}&lt;/ref&gt;
* [[Egils Olsens]]&lt;ref&gt;{{cite news | url = http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/events/1998/worldcup/news/1998/06/28/norway_reaction/ | archive-url = https://web.archive.org/web/20010622065744/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/events/1998/worldcup/news/1998/06/28/norway_reaction/ | archive-date = 22 June 2001 | title =  Norway's style won't change without Olsen | work = CNN |publisher = Sports Illustrated | date = 28 June 1998 | access-date = 16 February 2008 }}&lt;/ref&gt;
* [[Tonijs Puliss]]&lt;ref&gt;{{cite news| url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2292835/Stoke-on-fire-as-Tony-Pulis-wins-over-sceptics.html | title=Stoke on fire as Tony Pulis wins over sceptics | work=The Daily Telegraph | location=London | first=Phil | last=Shaw | date=26 February 2008 | archive-url=https://web.archive.org/web/20120120202828/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2292835/Stoke-on-fire-as-Tony-Pulis-wins-over-sceptics.html | access-date=11 May 2010 | archive-date=20 January 2012 }}&lt;/ref&gt;
* [[Stīvs Brūss]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.mirror.co.uk/opinion/football-opinion/steve-bruce-says-not-long-3360022|title=Steve Bruce says he is not a long ball manager - now he needs to prove it|first=Mirror|last=Football|date=8 March 2010|website=mirror}}&lt;/ref&gt;
* [[Rasels Sleids]]&lt;ref&gt;{{cite news| url=https://www.theguardian.com/football/2006/dec/08/grimsby | title=Football League Spy No6: Grimsby Town | work=The Guardian | location=London | first=Tom | last=Lutz | date=8 December 2006 }}&lt;/ref&gt;
*[[Gerijs Megsons]]&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sport.co.uk/features/Football/1457/The_Reebok_revolution_How_Coyle_brought_sexy_back.aspx |title=The Reebok revolution: How Coyle brought sexy back? |work=Sport.co.uk |date=11 January 2011 |access-date=27 August 2012 }} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
*[[Džons Beks]]&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.wsc.co.uk/content/view/1890/29/ |title=When Saturday Comes - Cambridge United 1991 |publisher=Wsc.co.uk |date=9 July 2012 |access-date=27 August 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120523004353/http://www.wsc.co.uk/content/view/1890/29/ |archive-date=23 May 2012 }}&lt;/ref&gt;
*[[Greiems Vestlijs]]&lt;ref&gt;{{cite news| url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/13482198 | title=Stevenage 1-0 Torquay United | work=BBC News | last=Begley | first=Emlyn | date=28 May 2011 }}&lt;/ref&gt;
*[[Alekss Maklīšs]]&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.goal.com/en-gb/news/2896/premier-league/2012/04/19/3046460/hleb-slams-mcleish-long-ball-birmingham-tactics |title=Hleb slams McLeish 'long ball' Birmingham tactics |publisher=Goal.com |date=19 April 2012 |access-date=17 August 2015 }}&lt;/ref&gt;
*[[Deivs Basets]]&lt;ref&gt;{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=9IxUAAAAIBAJ&amp;sjid=-Y8DAAAAIBAJ&amp;pg=4716%2C2410849|title='And soccer only comes fourth in Wimbledon'|newspaper=New Straits Times|date=11 September 1986|access-date=5 October 2013}}&lt;/ref&gt;
*[[Avrams Grants]]&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://en-academic.com/dic.nsf/enwiki/9578956|title=Long ball|access-date= 16 September 2026}}&lt;/ref&gt;
*[[Oto Rehāgels]]&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/2008/jun/11/euro2008.euro2008groupd|title=Ibrahimovic's brilliance breaks Greek resistance|date=11 Jun 2008|access-date=16 Sep 2026}}&lt;/ref&gt;
*[[Žuzē Mouriņu]]&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://totalfootballanalysis.com/article/jose-mourinho-as-roma-202122-tactical-analysis-tactics|title=Jose Mourinho Tactics: What Can We Expect From The Special One At AS Roma?|date=December 11, 2025|access-date=16 Sep 2026}}&lt;/ref&gt;
{{div col end}}

== Piemēri ==
[[Image:Bergkampscore3.jpg|thumb|Bergkampa vārtu guvums pret Argentīnu]]
Garā piespēle dažkārt tiek kritizēta, jo tiek uzskatīts, ka to izmanto vājākas komandas ar mazākām taktiskajām zināšanām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/what-tiki-taka-football-can-teach-us-about-boosting-innovation-45853|title=What tiki-taka football can teach us about boosting innovation|last=Swann|first=Peter|website=The Conversation|access-date=2026-09-16|date=2015-08-10|doi=10.64628/AB.3mnkk9g3m|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Vidēja līmeņa komandās vai zemāka līmeņa jauniešu līgās tas varētu būt pamatoti. Tomēr tās izmantošanas analīze pasaules līmeņa futbolā liecina, ka efektīva garo piespēļu izmantošana ir sastopama daudzās konkurētspējīgās Pasaules kausa izcīņas vai čempionātu klubu komandās. Garā piespēle var tikt izmantota kā pretuzbrukuma spēles stils vai kā drosmīga piespēle uz brīvo zonu, kad spēles laikā rodas atbilstoša iespēja. Lai garās piespēles izmantotu pareizi, nepieciešamas augsta līmeņa prasmes. Ar vienkāršu piespēlēšanu vien nepietiek — nepieciešama arī gudra ieskriešana brīvajās zonās, laba bumbas kontrole un [[dribls]], kā arī precīza spēles noslēgšana.&lt;ref&gt;Ken Jones and Pat Welton, Soccer Skills and Tactics, Crown Publishers, 1979, lpp. 157–159&lt;/ref&gt;

Viens no labākajiem garās piespēles izmantošanas piemēriem bija [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] uzbrucēja [[Deniss Bergkamps|Denisa Bergkampa]] vārtu guvums pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Nīderlandes aizsargs [[Franks de Būrs]] uzbrukumu uzsāka netālu no laukuma vidus, izdarot garu piespēli, kas pārlidoja septiņiem pretinieku spēlētājiem. Bergkamps sarežģīto bumbu lieliski kontrolēja, apspēlēja aizsargu ar pagriezienu un raidīja bumbu vārtos. Šis piemērs parāda garo piespēļu stila efektivitāti, taču vienlaikus arī to, ka tas nav tikai bumbas mehāniska nogādāšana uzbrukuma zonā. Tikai Bergkampa izcilās individuālās prasmes ļāva pilnvērtīgi izmantot de Būra izcilo un drosmīgo piespēli. Tas uzsver, ka futbols ir spēle, kurā nepieciešams ne tikai vispusīgs individuālo prasmju kopums, bet arī iztēle un radošums. Abas šīs īpašības ir raksturīgas arī garo piespēļu stilam.

Mūsdienu komandas, piemēram, [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]], arī ir demonstrējušas garo piespēļu pieejas efektivitāti, ja to ar meistarību, precizitāti un radošumu īsteno augstas klases spēlētāji. Norvēģijas izlase 20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā raksturīgi spēlēja pēc 4–5–1 shēmas. Kreisās malas aizsargs bieži izpildīja garu centrējumu uz [[Jūsteins Flū|Jūsteinu Flū]], kurš savukārt ar galvu novirzīja bumbu kādam no centrālajiem pussargiem vai uzbrucējam. Šis paņēmiens bija pazīstams kā “[[Flū piespēle]]”, un Norvēģijas izlase izpelnījās daudz kritikas par savu garo piespēļu spēles stilu. Tomēr Egils Olsens aizveda Norvēģijas izlasi līdz diviem Pasaules kausa finālturnīriem, un tiek uzskatīts, ka garo piespēļu spēles stilam bija nozīmīga loma šo panākumu sasniegšanā.&lt;ref&gt;National Soccer Coaches Association of America, ''The Soccer Coaching Bible,'' Human Kinetics Publishers; 2004. {{ISBN|978-0-7360-4227-7}} {{Page needed}}&lt;/ref&gt;

Viens no izcilākajiem Norvēģijas vārtu guvumiem, kuri tika gūti šādā stilā, bija uzbrucēja [[Tūre Andrē Flū|Tūres Andrē Flū]] vārtu guvums 1998. gada Pasaules kausa izcīņā. Līdzīgi kā Bergkampa vārtu guvumā, uzbrukums tika veidots ar piespēli uz priekšā esošu spēlētāju malā. Tas sākās ar ārkārtīgi garu [[Stigs Inge Bjernebjo|Stiga Inges Bjernebjo]] piespēli. Flū bumbu saņēma pilnīgi brīvs, turpināja skrējienu un iegriezās laukuma centrā, apspēlējot savu sedzēju, pēc tam raidot bumbu garām vārtsargam [[Klaudiu Tafarels|Klaudiu Tafarelam]]. Norvēģi šajā spēlē turpinājumā sagādāja pārsteigumu varenajai [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlasei. Tomēr jāņem vērā, ka Brazīlija pirms šīs spēles jau bija nodrošinājusi uzvaru grupā, savukārt Norvēģijai bija nepieciešama uzvara.

Precīzas piespēles, kas tiek mērķētas uz konkrētu spēlētāju, ir individuālu garo piespēļu piemēri, taču tās neatspoguļo komandas spēles stilu, kura pamatā ir garās piespēles. Šādā gadījumā komanda atkārtoti raidītu garās piespēles noteiktā laukuma zonā, nevis uz konkrētu spēlētāju, cerot, ka uzbrucējs dažas no tām iegūs un ilgtermiņā šāda pieeja statistiski atmaksāsies.

Garā piespēle var būt ļoti efektīva, mainot spēles plānu situācijās, kad komanda atrodas zem liela spiediena. [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.–14. gada UEFA Čempionu līgas]] ceturtdaļfināla spēlē starp ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un [[PSG]], PSG bija nepieciešams vēl 10 minūtes nosargāt uzvaru divu spēļu summā ar rezultātu 3–2. Šajā brīdī [[Fernando Torress]] laukumā devās kā [[Oskars (futbolists)|Oskara]] aizstājējs. ''Chelsea'' šādai situācijai bija iepriekš izstrādāts spēles plāns — spēlēt tieši un raidīt bumbu uz priekšu no jebkuras laukuma vietas. PSG aizsardzības līnija atkāpās ļoti dziļi un kļuva ļoti saspiesta. Visas otrās bumbas, ko zaudēja vai atguva kāds no ''Chelsea'' vai PSG spēlētājiem, nonāca zonās, kurās atradās tikai ''Chelsea'' futbolisti. Tas radīja vairākas vārtu gūšanas iespējas, un vienu no tām beigās izmantoja [[Demba Ba]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0214-0e8a0b457da9-72df623688ee-1000--paris-sunk-by-chelsea-subs-as-blues-reach-semis/|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Chelsea-Paris|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Izvietojums (futbols)]]
* [[Flū piespēle]]
* [[Uzbrucējs (futbols)]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.nytimes.com/1993/11/24/sports/24iht-rob_1.html Will the Bulldog's Fall Give Rise to a New Breed of English Soccer?] {{En ikona}}
* [https://theworldgame.sbs.com.au/the-english-malaise The English Maliase] {{En ikona}}
* [https://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/7137071.stm How will English football develop?] {{En ikona}}

[[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]]
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]</text>
      <sha1>qtol4e3j84s6oyjngoziumw4viwu522</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēvalds Ribulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639815</id>
    <revision>
      <id>4532199</id>
      <parentid>4531259</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4215" sha1="bqfsm4gjvvatge81yuy9ynenuxflin0" xml:space="preserve">{{maznozīmīgs}}

'''Ēvalds Ribulis''' (1936—2018) bija Latvijas dzelzceļa nozares un informātikas speciālists, viens no Latvijas dzelzceļa informatizācijas aizsācējiem un [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] Informatīvās skaitļošanas centra (ISC) izveides iniciatoriem. No 1996. līdz 2004. gadam viņš bija Latvijas Republikas [[Satiksmes ministrija]]s un VAS «Latvijas dzelzceļš» pilnvarotais pārstāvis Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) Komitejā [[Varšava|Varšavā]]. Ribulis nodarbojās arī ar novadpētniecību un bija grāmatu sērijas ''Laikmetu griežos'' autors.

== Darbība Latvijas dzelzceļā ==
1962. gadā Ribulis kopā ar Vasiliju Kovaļevu un Genādiju Antonovu izveidoja iniciatīvas grupu, kas sāka darbu pie skaitļošanas tehnoloģiju ieviešanas Latvijas dzelzceļā. Šī grupa vēlāk kļuva par pamatu Latvijas dzelzceļa Informatīvās skaitļošanas centra izveidei.&lt;ref name=&quot;ISC&quot; /&gt;

1963. gadā iniciatīvas grupa izstrādāja pirmo programmu dzelzceļa vajadzībām. Tā kā Latvijas dzelzceļam tolaik vēl nebija savas elektroniskās skaitļojamās mašīnas (ESM), aprēķini sākotnēji tika veikti ar [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] ESM BESM-4, bet vēlāk tika izmantota Rīgas Civilās aviācijas institūta ESM Minsk-22.&lt;ref name=&quot;ISC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=http://isc.ldz.lv/lv/1/7/
 |title=ISC vēsture
 |website=isc.ldz.lv
 |access-date=2026-09-15
 |archive-date=2014-04-05
 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140405055228/http://isc.ldz.lv/lv/1/7/
}}&lt;/ref&gt;

Informatīvās skaitļošanas centrs tika oficiāli izveidots 1972. gada 17. aprīlī.&lt;ref name=&quot;ISC&quot; /&gt;

== Darbība Dzelzceļu sadarbības organizācijā ==
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas dzelzceļš iesaistījās [[Dzelzceļu sadarbības organizācija]]s (OSŽD) darbībā. Latvija organizācijas darbā piedalās kopš 1992. gada.&lt;ref name=&quot;LDZ2001&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce
 |title=Annual Report 2001
 |date=2001
 |url=https://www.ldz.lv/sites/default/files/3_8_9_2001.pdf
 |publisher=Latvijas dzelzceļš
}}&lt;/ref&gt;

No 1993. līdz 1996. gadam Latvijas pārstāvis OSŽD Komitejā Varšavā bija Edvīns Lazdiņš (1932—1996).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ldzb.lv/ldzb-goda-biedri
 |title=LDzB Goda biedri
 |website=Latvijas Dzelzceļnieku biedrība
 |access-date=2026-09-15
}}&lt;/ref&gt;

Pēc Lazdiņa Ribulis no 1996. līdz 2004. gadam bija Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un VAS «Latvijas dzelzceļš» pilnvarotais pārstāvis OSŽD Komitejā Varšavā.&lt;ref name=&quot;LDZ2001&quot; /&gt;

== Novadpētniecība ==
Ribulis pievērsās arī [[Sēlija]]s un savas dzimtās puses vēstures pētniecībai. Viņš apkopoja vēsturiskas liecības, atmiņas un vietējo iedzīvotāju dzīvesstāstus.

Ribulis bija grāmatu sērijas ''Laikmetu griežos'' autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ogresnovads.lv/lv/galerija/iznakusi-evalda-ribula-gramata-laikmetu-griezos-i
 |title=Iznākusi Ēvalda Ribuļa grāmata «Laikmetu griežos I»
 |website=Ogres novada pašvaldība
 |access-date=2026-09-15
}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* ''Laikmetu griežos I. Ormaņkalna stāsti'' — novadpētniecības darbs par Ormaņkalna apkārtnes un [[Lone]]s vēsturi un vietējo dzimtu likteņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ogresnovads.lv/lv/galerija/iznakusi-evalda-ribula-gramata-laikmetu-griezos-i
 |title=Iznākusi Ēvalda Ribuļa grāmata «Laikmetu griežos I»
 |website=Ogres novada pašvaldība
 |access-date=2026-09-15
}}&lt;/ref&gt;
* ''Laikmetu griežos II. Sibīrijas stāsti'' — atmiņu un vēsturisko liecību apkopojums par politiski represēto un uz Sibīriju izsūtīto Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ocb.lv/2016/10/31/e-ribula-gramata-laikmetu-griezos-ii-sibirijas-stasti-visas-ogres-novada-bibliotekas/
 |title=Ē. Ribuļa grāmata «Laikmetu griežos II. Sibīrijas stāsti» visās Ogres novada bibliotēkās
 |website=Ogres Centrālā bibliotēka
 |access-date=2026-09-15
}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ribulis, Ēvalds}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>bqfsm4gjvvatge81yuy9ynenuxflin0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Everts Rūdolfs Lepsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639851</id>
    <revision>
      <id>4531841</id>
      <parentid>4524298</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T14:39:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4531841</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2155" sha1="izc0gf4ka0x2ilsuj9u6mhukv41c3bo" xml:space="preserve">'''Everts Rūdolfs Lepsis''' (dzimis 2007. gada 9. martā) ir Latvijas [[Dambrete|dambretists]], vairākkārtējais Pasaules un Eiropas jauniešu čempionātu medaļnieks 100 lauciņu dambretē.

== Biogrāfija un karjera ==
Everts Rūdolfs Lepsis guvis ievērojamus panākumus gan simtlauciņu (100), gan sešdesmitčetru lauciņu (64) dambretē, kā arī brazīļu dambretē. Karjeras laikā izcīnījis Nacionālā Meistara titulu sešdesmitčetru lauciņu dambretē un simtlauciņu dambretē FMJD meistara titulu MF, &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard|title=Draughts Player Profile {{!}} FMJD|last=FMJD|website=FMJD - World Draughts Federation|access-date=2026-09-15|language=en}}&lt;/ref&gt; tostarp kļūstot par divkārtējo pasaules čempionu U19 vecuma grupā.

== Galvenie sasniegumi ==

=== Starptautiskās sacensības ===

* '''Pasaules čempionāts jauniešiem (U19):'''
** 1. vieta klasikā (2025) &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://toernooibase.kndb.nl/opvraag/liddetailp.php?SpId=28916&amp;Id=f&amp;taal=1|title=Toernooibase Dammen|website=toernooibase.kndb.nl|access-date=2026-09-15}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** 1. vieta ātrspēlē (2025)
* '''Eiropas čempionāts jauniešiem (U19):'''
** 3. vieta ātrspēlē (2025)
* '''Baltijas čempionāts:'''
** U19 vecuma grupā — 1. vieta (2026)
** U16 vecuma grupā — 2. vieta (2023)

=== Latvijas un reģionālie čempionāti ===

* '''Divkārtējs Rīgas čempions''' 64 lauciņu dambretē.
* '''Latvijas čempionāts individuālajās disciplīnās:'''
** LČ ātrspēlē 64 lauciņu dambretē (2025) — 1. vieta
** LČ Brazīļu dambretē — 1. vieta (2024); 2. vieta — (2025)
** LČ klasikā 64 lauciņu dambretē (2024) — 3. vieta
** LČ ātrajā 64 lauciņu dambretē (2025) — 3. vieta
* '''Latvijas komandu čempionāti:'''
** Komandām (100): 1. vieta (2023), 2. vieta (2025), 3. vieta (2022)
** Komandām (64): 2. vieta (2024), 3. vieta (2023, 2025)
* '''Jauniešu čempionāti:''' Vairākkārtējais Latvijas čempions gan 100, gan 64 lauciņu dambretē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2007. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas dambretisti]]</text>
      <sha1>izc0gf4ka0x2ilsuj9u6mhukv41c3bo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henrika artikuli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639886</id>
    <revision>
      <id>4532037</id>
      <parentid>4524256</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T22:16:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532037</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5927" sha1="4n32ca93x9eg9oyws377foz1n501is1" xml:space="preserve">'''Henrika artikuli''' ({{val|pl|artykuły henrykowskie}}) bija 1573. gadā pieņemts [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s konstitucionāls akts, kas noteica valsts politiskās iekārtas pamatprincipus un ierobežoja ievēlētā monarha varu. Tie tika nosaukti pirmā [[Brīvā elekcija|brīvajā elekcijā]] ievēlētā Polijas karaļa un Lietuvas dižkunigaiša [[Anrī III Valuā|Anrī Valuā]] (poļu tradīcijā — Henriks Valezijs) vārdā. Turpmāk artikuli bija jāapstiprina katram jaunievēlētajam monarham.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bazhum.muzhp.pl/media/files/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38.pdf |title=Species privilegium sunt due, unum generale, aliud speciale… |author=Wacław Uruszczak |publisher=BazHum |accessdate=2026. gada 16. septembrī |archive-date=2024. gada 8. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20241108152319/https://bazhum.muzhp.pl/media/files/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pēc pēdējā [[Jagellonu dinastija]]s valdnieka [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] nāves 1572. gadā Polijas—Lietuvas ūnijā sākās pirmais bezkaraļa periods. Tā kā tronis vairs netika mantots Jagellonu dinastijā, šļahta izveidoja kārtību, pēc kuras turpmākie valdnieki tika ievēlēti brīvajā elekcijā.

1573. gadā par valdnieku ievēlēja Francijas princi Anrī Valuā. Pirms troņa ieņemšanas viņam bija jāpieņem šļahtas izstrādātie noteikumi, kas vēlāk kļuva pazīstami kā Henrika artikuli. Tie nostiprināja vairākus [[šļahtas demokrātija]]s un [[Zelta brīvība]]s pamatprincipus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bazhum.muzhp.pl/media/texts/polski-rocznik-praw-czowieka-i-prawa-humanitarnego/2012-tom-3/polski_rocznik_praw_czlowieka_i_prawa_humanitarnego-r2012-t3-s183-210.pdf |title=Artykuły henrykowskie i pacta conventa |publisher=BazHum |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}&lt;/ref&gt;

Artikuli noteica, ka Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis ir ievēlams un monarhs nevar padarīt troni par mantojamu. Valdniekam bija regulāri jāsasauc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts Seims|Seims]] — vismaz reizi divos gados — un būtiskos valsts jautājumos bija jādarbojas kopā ar Seimu un Senātu. Bez Seima piekrišanas karalis nevarēja patvaļīgi noteikt jaunus nodokļus vai sasaukt šļahtas karaspēku. Monarha darbību uzraudzīja arī senatoru rezidentu padome.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bazhum.muzhp.pl/media/files/Przeglad_Historyczny/Przeglad_Historyczny-r1986-t77-n2/Przeglad_Historyczny-r1986-t77-n2-s374-383/Przeglad_Historyczny-r1986-t77-n2-s374-383.pdf |title=Przegląd Historyczny, 1986, 77/2 |publisher=BazHum |accessdate=2026. gada 16. septembrī |archive-date=2024. gada 14. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20241114185813/https://bazhum.muzhp.pl/media/files/Przeglad_Historyczny/Przeglad_Historyczny-r1986-t77-n2/Przeglad_Historyczny-r1986-t77-n2-s374-383/Przeglad_Historyczny-r1986-t77-n2-s374-383.pdf}}&lt;/ref&gt;

Henrika artikuli paredzēja arī reliģiskā miera ievērošanu, sasaistot valdnieka pienākumus ar 1573. gada [[Varšavas konfederācija]]s principiem. Īpaši nozīmīgs bija noteikums ''de non praestanda oboedientia'', saskaņā ar kuru gadījumā, ja monarhs pārkāptu valsts likumus un šļahtas tiesības, pavalstnieki varēja tikt atbrīvoti no pienākuma viņam paklausīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bazhum.muzhp.pl/media/files/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38.pdf |title=Species privilegium sunt due, unum generale, aliud speciale… |author=Wacław Uruszczak |publisher=BazHum |accessdate=2026. gada 16. septembrī |archive-date=2024. gada 8. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20241108152319/https://bazhum.muzhp.pl/media/files/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38.pdf}}&lt;/ref&gt;

Henrika artikuli bija pastāvīgi valsts iekārtas noteikumi, savukārt ''[[Pacta conventa]]'' bija katram konkrētajam valdniekam izvirzītas individuālas saistības. Kopš 1632. gada abi dokumenti tika apvienoti vienā aktā, kuru jaunievēlētais monarhs apstiprināja pirms troņa ieņemšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bazhum.muzhp.pl/media/files/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38.pdf |title=Species privilegium sunt due, unum generale, aliud speciale… |author=Wacław Uruszczak |publisher=BazHum |accessdate=2026. gada 16. septembrī |archive-date=2024. gada 8. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20241108152319/https://bazhum.muzhp.pl/media/files/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38/Studia_z_Dziejow_Panstwa_i_Prawa_Polskiego-r2008-t11-s19-38.pdf}}&lt;/ref&gt;

Henrika artikuli saglabājās kā viens no Polijas—Lietuvas ūnijas politiskās iekārtas pamataktiem līdz [[3. maija konstitūcija]]s pieņemšanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Polijas vēsture]]</text>
      <sha1>4n32ca93x9eg9oyws377foz1n501is1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640131</id>
    <revision>
      <id>4532014</id>
      <parentid>4531289</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:46:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* D līga */</comment>
      <origin>4532014</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37260" sha1="nlq1m08p0zjqkyd1rkqm0c82m0dtd0o" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = UEFA Nāciju līga
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 2026.—2027. gada
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |              laiks = '''Līgas posms:'''&lt;br /&gt;2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris&lt;br /&gt;'''A līgas ceturtdaļfināli,'''&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles,'''&lt;br /&gt;'''B/C līgas pārspēles:'''&lt;br /&gt;2027. gada 25.—30. marts&lt;br /&gt;'''Finālturnīrs:'''&lt;br /&gt;2027. gada 9.—13. jūnijs
 |     komandu_skaits = 54
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles =
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]]
 |            nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]''
}}

'''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā.

A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls.

2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu.

Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi:
* Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu.
* Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā.
* Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā.
* Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Kritēriji vietu sadalījumam grupā ===
Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs;
# labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs;
# ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus;
# labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

=== Kritēriji vietu sadalījumam līgā ===
Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# vieta grupā;
# punktu skaits;
# vārtu starpība;
# gūto vārtu skaits;
# gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs;
# uzvaru skaits;
# uzvaru skaits izbraukuma spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Posms
! Kārta
! Datumi
|-
| rowspan=&quot;6&quot; | '''Līgas posms'''
| 1. kārta
| 2026. gada 24.—26. septembris
|-
| 2. kārta
| 2026. gada 27.—29. septembris
|-
| 3. kārta
| 2026. gada 1.—3. oktobris
|-
| 4. kārta
| 2026. gada 4.—6. oktobris
|-
| 5. kārta
| 2026. gada 12.—14. novembris
|-
| 6. kārta
| 2026. gada 15.—17. novembris
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | '''A līgas ceturtdaļfināli''',&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles'''
| 1. spēle
| 2027. gada 25.—27. marts
|-
| 2. spēle
| 2027. gada 28.—30. marts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | '''Finālturnīrs'''
| Pusfināli
| 2027. gada 9.—10. jūnijs
|-
| Spēle par 3. vietu
| rowspan=&quot;2&quot; | 2027. gada 13. jūnijs
|-
| Fināls
|}

UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
[[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|+ Apzīmējumu skaidrojums
|-
! {{increase}}
| Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! {{samazinājās}}
| Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! *
| Piedalījās pārspēlēs
|}

{|
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#A līga|A līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POR}}
|
| 1
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ESP}}
|
| 2
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRA}}
|
| 3
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GER}}
|
| 4
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ITA}}
|
| 5
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NED}}
|
| 6
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|DEN}}
|
| 7
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CRO}}
|
| 8
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SRB}}
| *
| 9
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BEL}}
| *
| 10
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ENG}}
| {{increase}}
| 11
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NOR}}
| {{increase}}
| 12
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|WAL}}
| {{increase}}
| 13
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CZE}}
| {{increase}}
| 14
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GRE}}
| {{increase}}*
| 15
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|TUR}}
| {{increase}}*
| 16
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#B līga|B līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SCO}}
| {{samazinājās}}*
| 17
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|HUN}}
| {{samazinājās}}*
| 18
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POL}}
| {{samazinājās}}
| 19
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISR}}
| {{samazinājās}}
| 20
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SUI}}
| {{samazinājās}}
| 21
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BIH}}
| {{samazinājās}}
| 22
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AUT}}
| *
| 23
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|UKR}}
| *
| 24
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVN}}
| *
| 25
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GEO}}
| *
| 26
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|IRL}}
| *
| 27
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ROU}}
| {{increase}}
| 28
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SWE}}
| {{increase}}
| 29
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MKD}}
| {{increase}}
| 30
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NIR}}
| {{increase}}
| 31
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KOS}}
| {{increase}}*
| 32
|}
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#C līga|C līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISL}}
| {{samazinājās}}*
| 33
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ALB}}
| {{samazinājās}}
| 34
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MNE}}
| {{samazinājās}}
| 35
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KAZ}}
| {{samazinājās}}
| 36
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FIN}}
| {{samazinājās}}
| 37
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVK}}
| *
| 38
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BUL}}
| *
| 39
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ARM}}
| *
| 40
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BLR}}
|
| 41
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRO}}
|
| 42
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CYP}}
|
| 43
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|EST}}
|
| 44
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}}
| *
| 45
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 46
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MDA}}
| {{increase}}
| 47
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SMR}}
| {{increase}}
| 48
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#D līga|D līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AZE}}
| {{samazinājās}}
| 49
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LTU}}
| {{samazinājās}}
| 50
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 51
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 52
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LIE}}
|
| 53
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AND}}
|
| 54
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Izslēgta no sacensībām
|-
! style=&quot;width:310px&quot; | Izlase
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|RUS}}
|}
|}
{{notelist}}

== A līga ==
=== A1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1
|win_ITA=1 |draw_ITA=1 |loss_ITA=1 |gf_ITA=5 |ga_ITA=4
|win_BEL=2 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=5 |ga_BEL=1
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=3 |gf_TUR=1 |ga_TUR=8

|match_FRA_ITA=1–1
|match_FRA_BEL={{small|5. okt.}}
|match_FRA_TUR={{small|15. nov.}}

|match_ITA_FRA={{small|12. nov.}}
|match_ITA_BEL=0–2
|match_ITA_TUR={{small|5. okt.}}

|match_BEL_FRA=0–1
|match_BEL_ITA={{small|15. nov.}}
|match_BEL_TUR=3–0

|match_TUR_FRA=0–1
|match_TUR_ITA=1–4
|match_TUR_BEL={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA=
|name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA=
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL=
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GRE |team2=NED |team3=GER |team4=SRB 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_GER=1 |draw_GER=1 |loss_GER=1 |gf_GER=3 |ga_GER=2
|win_NED=1 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=5 |ga_NED=4
|win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=3 |gf_SRB=2 |ga_SRB=6
|win_GRE=2 |draw_GRE=1 |loss_GRE=0 |gf_GRE=5 |ga_GRE=3

|match_GER_NED={{small|16. nov.}}
|match_GER_SRB=2–0
|match_GER_GRE=0–1

|match_NED_GER=1–1
|match_NED_SRB={{small|4. okt.}}
|match_NED_GRE={{small|13. nov.}}

|match_SRB_GER={{small|13. nov.}}
|match_SRB_NED=1–2
|match_SRB_GRE=1–2

|match_GRE_GER={{small|4. okt.}}
|match_GRE_NED=2–2
|match_GRE_SRB={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER=
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED=
|name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB=
|name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=7 |ga_ESP=3
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=5
|win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=1 |ga_CZE=4

|match_ESP_CRO=4–1
|match_ESP_ENG={{small|15. nov.}}
|match_ESP_CZE={{small|3. okt.}}

|match_CRO_ESP={{small|6. okt.}}
|match_CRO_ENG={{small|3. okt.}}
|match_CRO_CZE={{small|15. nov.}}

|match_ENG_ESP=2–3
|match_ENG_CRO={{small|12. nov.}}
|match_ENG_CZE={{small|6. okt.}}

|match_CZE_ESP={{small|12. nov.}}
|match_CZE_CRO=1–2
|match_CZE_ENG=0–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP=
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO=
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG=
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=DEN |team3=NOR |team4=WAL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_POR=3 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=7 |ga_POR=3
|win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=6 |ga_DEN=7
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=2 |gf_NOR=5 |ga_NOR=6
|win_WAL=1 |draw_WAL=0 |loss_WAL=2 |gf_WAL=2 |ga_WAL=4

|match_POR_DEN={{small|14. nov.}}
|match_POR_NOR={{small|4. okt.}}
|match_POR_WAL=1–0

|match_DEN_POR=2–4
|match_DEN_NOR={{small|17. nov.}}
|match_DEN_WAL=2–0

|match_NOR_POR=1–2
|match_NOR_DEN=3–2
|match_NOR_WAL={{small|14. nov.}}

|match_WAL_POR={{small|17. nov.}}
|match_WAL_DEN={{small|4. okt.}}
|match_WAL_NOR=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR=
|name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN=
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR=
|name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== 3. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=Gr1 |team2=Gr2 |team3=Gr4 |team4=Gr3

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_Gr1=1 |draw_Gr1=1 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=5 |ga_Gr1=4 |status_Gr1=
|win_Gr2=1 |draw_Gr2=1 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=2 |status_Gr2=
|win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=1 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=5 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=5 |ga_Gr4=6 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|ITA}}
|name_Gr2={{fb|GER}}
|name_Gr3={{fb|CRO}}
|name_Gr4={{fb|NOR}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result3=RPO |result4=RPO
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
}}

=== 4. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=Gr3 |team3=Gr2 |team1=Gr4 |team4=Gr1

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}

|win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=3 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=8 |status_Gr1=
|win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=3 |gf_Gr2=2 |ga_Gr2=6 |status_Gr2=
|win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=1 |ga_Gr3=4 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=2 |ga_Gr4=4 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|TUR}}
|name_Gr2={{fb|SRB}}
|name_Gr3={{fb|CZE}}
|name_Gr4={{fb|WAL}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== Finālturnīrs ===
{{#invoke:RoundN|N4
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Pusfināli
|RD2=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu
&lt;!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --&gt;
&lt;!-- Semi-finals --&gt;
|2027. gada 9. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|2027. gada 10. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- Final --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- 3rd place --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

== B līga ==
=== B1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team3=SCO |team2=SVN |team4=MKD

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_SCO=0 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=0 |ga_SCO=3
|win_SUI=2 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=6 |ga_SUI=0
|win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=0 |gf_SVN=2 |ga_SVN=0
|win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=2 |gf_MKD=0 |ga_MKD=5

|match_SCO_SUI=0–3
|match_SCO_SVN={{small|6. okt.}}
|match_SCO_MKD={{small|13. nov.}}

|match_SUI_SCO={{small|16. nov.}}
|match_SUI_SVN={{small|3. okt.}}
|match_SUI_MKD={{small|6. okt.}}

|match_SVN_SCO=0–0
|match_SVN_SUI={{small|13. nov.}}
|match_SVN_MKD=2–0

|match_MKD_SCO={{small|3. okt.}}
|match_MKD_SUI=0–3
|match_MKD_SVN={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO=
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI=
|name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN=
|name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NIR |team2=UKR |team3=HUN |team4=GEO

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_HUN=1 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=1 |ga_HUN=1
|win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=1 |ga_UKR=3
|win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=2 |gf_GEO=0 |ga_GEO=2
|win_NIR=2 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=4 |ga_NIR=0

|match_HUN_UKR=0–1
|match_HUN_GEO=1–0
|match_HUN_NIR={{small|17. nov.}}

|match_UKR_HUN={{small|5. okt.}}
|match_UKR_GEO={{small|17. nov.}}
|match_UKR_NIR=0–3

|match_GEO_HUN={{small|14. nov.}}
|match_GEO_UKR=0–0
|match_GEO_NIR=0–1

|match_NIR_HUN=0–0
|match_NIR_UKR={{small|14. nov.}}
|match_NIR_GEO={{small|5. okt.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN=
|name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR=
|name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO=
|name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_ISR=0 |draw_ISR=1 |loss_ISR=2 |gf_ISR=1 |ga_ISR=6
|win_AUT=2 |draw_AUT=1 |loss_AUT=0 |gf_AUT=8 |ga_AUT=4
|win_IRL=1 |draw_IRL=1 |loss_IRL=1 |gf_IRL=5 |ga_IRL=3
|win_KOS=1 |draw_KOS=1 |loss_KOS=1 |gf_KOS=2 |ga_KOS=3

|match_ISR_AUT={{small|17. nov.}}
|match_ISR_IRL=0–3
|match_ISR_KOS=0–0

|match_AUT_ISR=3–1
|match_AUT_IRL={{small|14. nov.}}
|match_AUT_KOS=3–1

|match_IRL_ISR={{small|4. okt.}}
|match_IRL_AUT=2–2
|match_IRL_KOS={{small|17. nov.}}

|match_KOS_ISR={{small|14. nov.}}
|match_KOS_AUT={{small|4. okt.}}
|match_KOS_IRL=1–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR=
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT=
|name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL=
|name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_POL=1 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=3
|win_BIH=1 |draw_BIH=2 |loss_BIH=0 |gf_BIH=5 |ga_BIH=3
|win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=3 |ga_ROU=12
|win_SWE=2 |draw_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=6 |ga_SWE=3

|match_POL_BIH=0–0
|match_POL_ROU=6–0
|match_POL_SWE={{small|17. nov.}}

|match_BIH_POL={{small|5. okt.}}
|match_BIH_ROU={{small|17. nov.}}
|match_BIH_SWE=1–1

|match_ROU_POL={{small|14. nov.}}
|match_ROU_BIH=2–4
|match_ROU_SWE={{small|5. okt.}}

|match_SWE_POL=3–1
|match_SWE_BIH={{small|14. nov.}}
|match_SWE_ROU=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL=
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH=
|name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU=
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

== C līga ==
=== C1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=FIN |team1=ALB |team3=BLR |team4=SMR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=0 |gf_ALB=5 |ga_ALB=0
|win_FIN=1 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=7 |ga_FIN=0
|win_BLR=0 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=0 |ga_BLR=2
|win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=2 |gf_SMR=0 |ga_SMR=10

|match_ALB_FIN={{small|12. nov.}}
|match_ALB_BLR=2–0
|match_ALB_SMR={{small|6. okt.}}

|match_FIN_ALB={{small|3. okt.}}
|match_FIN_BLR=0–0
|match_FIN_SMR={{small|15. nov.}}

|match_BLR_ALB={{small|15. nov.}}
|match_BLR_FIN={{small|6. okt.}}
|match_BLR_SMR={{small|3. okt.}}

|match_SMR_ALB=0–3
|match_SMR_FIN=0–7
|match_SMR_BLR={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB=
|name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN=
|name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR=
|name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MNE |team2=CYP |team3=ARM |team4=LVA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_CYP=1 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=3 |ga_CYP=2
|win_MNE=3 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=7 |ga_MNE=4
|win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=2 |gf_ARM=4 |ga_ARM=5
|win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=2 |gf_LVA=1 |ga_LVA=4

|match_MNE_ARM={{small|5. okt.}}
|match_MNE_CYP=2–1
|match_MNE_LVA={{small|12. nov.}}

|match_ARM_MNE=2–3
|match_ARM_CYP={{small|12. nov.}}
|match_ARM_LVA=2–0

|match_CYP_MNE={{small|15. nov.}}
|match_CYP_ARM=2–0
|match_CYP_LVA={{small|5. okt.}}

|match_LVA_MNE=1–2
|match_LVA_ARM={{small|15. nov.}}
|match_LVA_CYP=0–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE=
|name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM=
|name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP=
|name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SVK |team2=MDA |team3=FRO |team4=KAZ

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_FRO=0 |draw_FRO=3 |loss_FRO=0 |gf_FRO=3 |ga_FRO=3
|win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=2 |gf_KAZ=3 |ga_KAZ=5
|win_SVK=2 |draw_SVK=1 |loss_SVK=0 |gf_SVK=5 |ga_SVK=2
|win_MDA=1 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=3 |ga_MDA=4

|match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}}
|match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}}
|match_KAZ_MDA=1–2

|match_SVK_KAZ=2–1
|match_SVK_FRO={{small|13. nov.}}
|match_SVK_MDA=2–0

|match_FRO_KAZ=1–1
|match_FRO_SVK=1–1
|match_FRO_MDA={{small|16. nov.}}

|match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}}
|match_MDA_SVK={{small|6. okt.}}
|match_MDA_FRO=1–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ=
|name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK=
|name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO=
|name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=LUX|team3=EST |team1=ISL |team4=BUL 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ISL=1 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=4 |ga_ISL=1
|win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=1 |gf_BUL=1 |ga_BUL=2
|win_EST=0 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=1 |ga_EST=1
|win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=1 |gf_LUX=2 |ga_LUX=4

|match_ISL_BUL={{small|3. okt.}}
|match_ISL_EST=1–1
|match_ISL_LUX={{small|16. nov.}}

|match_BUL_ISL={{small|13. nov.}}
|match_BUL_EST=0–0
|match_BUL_LUX=1–2

|match_EST_ISL={{small|6. okt.}}
|match_EST_BUL={{small|16. nov.}}
|match_EST_LUX={{small|3. okt.}}

|match_LUX_ISL=0–3
|match_LUX_BUL={{small|6. okt.}}
|match_LUX_EST={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL=
|name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL=
|name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST=
|name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

== D līga ==
=== D1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MLT |team2=GIB |team3=AND

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1
|win_MLT=2 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=4 |ga_MLT=2
|win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=2 |gf_AND=1 |ga_AND=3

|match_GIB_MLT={{small|16. nov.}}
|match_GIB_AND=0–0

|match_MLT_GIB=1–1
|match_MLT_AND=1–0

|match_AND_GIB={{small|13. nov.}}
|match_AND_MLT=1–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P
|name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P
|name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

=== D2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AZE |team2=LTU |team3=LIE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update=future{{dat|2026|10|4||bez}}
|win_AZE=1 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=2 |ga_AZE=1
|win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=1 |gf_LTU=3 |ga_LTU=2
|win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2

|match_LTU_AZE=1–1
|match_LTU_LIE={{small|16. nov.}}

|match_AZE_LTU= 	1–0
|match_AZE_LIE=0–0

|match_LIE_LTU=0–2
|match_LIE_AZE={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P
|name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P
|name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

== Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles ==
=== A/B līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== B/C līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Nāciju līga}}

[[Kategorija:UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]</text>
      <sha1>nlq1m08p0zjqkyd1rkqm0c82m0dtd0o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532021</id>
      <parentid>4532014</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:51:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* C līga */</comment>
      <origin>4532021</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37212" sha1="a59i34xvnnbdtkqyn3a9m1rat7rvv9n" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = UEFA Nāciju līga
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 2026.—2027. gada
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |              laiks = '''Līgas posms:'''&lt;br /&gt;2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris&lt;br /&gt;'''A līgas ceturtdaļfināli,'''&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles,'''&lt;br /&gt;'''B/C līgas pārspēles:'''&lt;br /&gt;2027. gada 25.—30. marts&lt;br /&gt;'''Finālturnīrs:'''&lt;br /&gt;2027. gada 9.—13. jūnijs
 |     komandu_skaits = 54
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles =
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]]
 |            nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]''
}}

'''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā.

A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls.

2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu.

Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi:
* Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu.
* Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā.
* Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā.
* Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Kritēriji vietu sadalījumam grupā ===
Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs;
# labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs;
# ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus;
# labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

=== Kritēriji vietu sadalījumam līgā ===
Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# vieta grupā;
# punktu skaits;
# vārtu starpība;
# gūto vārtu skaits;
# gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs;
# uzvaru skaits;
# uzvaru skaits izbraukuma spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Posms
! Kārta
! Datumi
|-
| rowspan=&quot;6&quot; | '''Līgas posms'''
| 1. kārta
| 2026. gada 24.—26. septembris
|-
| 2. kārta
| 2026. gada 27.—29. septembris
|-
| 3. kārta
| 2026. gada 1.—3. oktobris
|-
| 4. kārta
| 2026. gada 4.—6. oktobris
|-
| 5. kārta
| 2026. gada 12.—14. novembris
|-
| 6. kārta
| 2026. gada 15.—17. novembris
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | '''A līgas ceturtdaļfināli''',&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles'''
| 1. spēle
| 2027. gada 25.—27. marts
|-
| 2. spēle
| 2027. gada 28.—30. marts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | '''Finālturnīrs'''
| Pusfināli
| 2027. gada 9.—10. jūnijs
|-
| Spēle par 3. vietu
| rowspan=&quot;2&quot; | 2027. gada 13. jūnijs
|-
| Fināls
|}

UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
[[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|+ Apzīmējumu skaidrojums
|-
! {{increase}}
| Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! {{samazinājās}}
| Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! *
| Piedalījās pārspēlēs
|}

{|
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#A līga|A līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POR}}
|
| 1
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ESP}}
|
| 2
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRA}}
|
| 3
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GER}}
|
| 4
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ITA}}
|
| 5
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NED}}
|
| 6
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|DEN}}
|
| 7
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CRO}}
|
| 8
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SRB}}
| *
| 9
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BEL}}
| *
| 10
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ENG}}
| {{increase}}
| 11
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NOR}}
| {{increase}}
| 12
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|WAL}}
| {{increase}}
| 13
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CZE}}
| {{increase}}
| 14
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GRE}}
| {{increase}}*
| 15
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|TUR}}
| {{increase}}*
| 16
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#B līga|B līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SCO}}
| {{samazinājās}}*
| 17
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|HUN}}
| {{samazinājās}}*
| 18
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POL}}
| {{samazinājās}}
| 19
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISR}}
| {{samazinājās}}
| 20
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SUI}}
| {{samazinājās}}
| 21
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BIH}}
| {{samazinājās}}
| 22
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AUT}}
| *
| 23
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|UKR}}
| *
| 24
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVN}}
| *
| 25
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GEO}}
| *
| 26
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|IRL}}
| *
| 27
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ROU}}
| {{increase}}
| 28
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SWE}}
| {{increase}}
| 29
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MKD}}
| {{increase}}
| 30
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NIR}}
| {{increase}}
| 31
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KOS}}
| {{increase}}*
| 32
|}
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#C līga|C līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISL}}
| {{samazinājās}}*
| 33
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ALB}}
| {{samazinājās}}
| 34
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MNE}}
| {{samazinājās}}
| 35
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KAZ}}
| {{samazinājās}}
| 36
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FIN}}
| {{samazinājās}}
| 37
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVK}}
| *
| 38
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BUL}}
| *
| 39
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ARM}}
| *
| 40
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BLR}}
|
| 41
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRO}}
|
| 42
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CYP}}
|
| 43
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|EST}}
|
| 44
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}}
| *
| 45
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 46
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MDA}}
| {{increase}}
| 47
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SMR}}
| {{increase}}
| 48
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#D līga|D līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AZE}}
| {{samazinājās}}
| 49
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LTU}}
| {{samazinājās}}
| 50
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 51
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 52
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LIE}}
|
| 53
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AND}}
|
| 54
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Izslēgta no sacensībām
|-
! style=&quot;width:310px&quot; | Izlase
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|RUS}}
|}
|}
{{notelist}}

== A līga ==
=== A1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1
|win_ITA=1 |draw_ITA=1 |loss_ITA=1 |gf_ITA=5 |ga_ITA=4
|win_BEL=2 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=5 |ga_BEL=1
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=3 |gf_TUR=1 |ga_TUR=8

|match_FRA_ITA=1–1
|match_FRA_BEL={{small|5. okt.}}
|match_FRA_TUR={{small|15. nov.}}

|match_ITA_FRA={{small|12. nov.}}
|match_ITA_BEL=0–2
|match_ITA_TUR={{small|5. okt.}}

|match_BEL_FRA=0–1
|match_BEL_ITA={{small|15. nov.}}
|match_BEL_TUR=3–0

|match_TUR_FRA=0–1
|match_TUR_ITA=1–4
|match_TUR_BEL={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA=
|name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA=
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL=
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GRE |team2=NED |team3=GER |team4=SRB 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_GER=1 |draw_GER=1 |loss_GER=1 |gf_GER=3 |ga_GER=2
|win_NED=1 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=5 |ga_NED=4
|win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=3 |gf_SRB=2 |ga_SRB=6
|win_GRE=2 |draw_GRE=1 |loss_GRE=0 |gf_GRE=5 |ga_GRE=3

|match_GER_NED={{small|16. nov.}}
|match_GER_SRB=2–0
|match_GER_GRE=0–1

|match_NED_GER=1–1
|match_NED_SRB={{small|4. okt.}}
|match_NED_GRE={{small|13. nov.}}

|match_SRB_GER={{small|13. nov.}}
|match_SRB_NED=1–2
|match_SRB_GRE=1–2

|match_GRE_GER={{small|4. okt.}}
|match_GRE_NED=2–2
|match_GRE_SRB={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER=
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED=
|name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB=
|name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=7 |ga_ESP=3
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=5
|win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=1 |ga_CZE=4

|match_ESP_CRO=4–1
|match_ESP_ENG={{small|15. nov.}}
|match_ESP_CZE={{small|3. okt.}}

|match_CRO_ESP={{small|6. okt.}}
|match_CRO_ENG={{small|3. okt.}}
|match_CRO_CZE={{small|15. nov.}}

|match_ENG_ESP=2–3
|match_ENG_CRO={{small|12. nov.}}
|match_ENG_CZE={{small|6. okt.}}

|match_CZE_ESP={{small|12. nov.}}
|match_CZE_CRO=1–2
|match_CZE_ENG=0–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP=
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO=
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG=
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=DEN |team3=NOR |team4=WAL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_POR=3 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=7 |ga_POR=3
|win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=6 |ga_DEN=7
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=2 |gf_NOR=5 |ga_NOR=6
|win_WAL=1 |draw_WAL=0 |loss_WAL=2 |gf_WAL=2 |ga_WAL=4

|match_POR_DEN={{small|14. nov.}}
|match_POR_NOR={{small|4. okt.}}
|match_POR_WAL=1–0

|match_DEN_POR=2–4
|match_DEN_NOR={{small|17. nov.}}
|match_DEN_WAL=2–0

|match_NOR_POR=1–2
|match_NOR_DEN=3–2
|match_NOR_WAL={{small|14. nov.}}

|match_WAL_POR={{small|17. nov.}}
|match_WAL_DEN={{small|4. okt.}}
|match_WAL_NOR=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR=
|name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN=
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR=
|name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== 3. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=Gr1 |team2=Gr2 |team3=Gr4 |team4=Gr3

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_Gr1=1 |draw_Gr1=1 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=5 |ga_Gr1=4 |status_Gr1=
|win_Gr2=1 |draw_Gr2=1 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=2 |status_Gr2=
|win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=1 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=5 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=5 |ga_Gr4=6 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|ITA}}
|name_Gr2={{fb|GER}}
|name_Gr3={{fb|CRO}}
|name_Gr4={{fb|NOR}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result3=RPO |result4=RPO
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
}}

=== 4. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=Gr3 |team3=Gr2 |team1=Gr4 |team4=Gr1

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}

|win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=3 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=8 |status_Gr1=
|win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=3 |gf_Gr2=2 |ga_Gr2=6 |status_Gr2=
|win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=1 |ga_Gr3=4 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=2 |ga_Gr4=4 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|TUR}}
|name_Gr2={{fb|SRB}}
|name_Gr3={{fb|CZE}}
|name_Gr4={{fb|WAL}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== Finālturnīrs ===
{{#invoke:RoundN|N4
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Pusfināli
|RD2=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu
&lt;!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --&gt;
&lt;!-- Semi-finals --&gt;
|2027. gada 9. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|2027. gada 10. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- Final --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- 3rd place --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

== B līga ==
=== B1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team3=SCO |team2=SVN |team4=MKD

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_SCO=0 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=0 |ga_SCO=3
|win_SUI=2 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=6 |ga_SUI=0
|win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=0 |gf_SVN=2 |ga_SVN=0
|win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=2 |gf_MKD=0 |ga_MKD=5

|match_SCO_SUI=0–3
|match_SCO_SVN={{small|6. okt.}}
|match_SCO_MKD={{small|13. nov.}}

|match_SUI_SCO={{small|16. nov.}}
|match_SUI_SVN={{small|3. okt.}}
|match_SUI_MKD={{small|6. okt.}}

|match_SVN_SCO=0–0
|match_SVN_SUI={{small|13. nov.}}
|match_SVN_MKD=2–0

|match_MKD_SCO={{small|3. okt.}}
|match_MKD_SUI=0–3
|match_MKD_SVN={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO=
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI=
|name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN=
|name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NIR |team2=UKR |team3=HUN |team4=GEO

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_HUN=1 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=1 |ga_HUN=1
|win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=1 |ga_UKR=3
|win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=2 |gf_GEO=0 |ga_GEO=2
|win_NIR=2 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=4 |ga_NIR=0

|match_HUN_UKR=0–1
|match_HUN_GEO=1–0
|match_HUN_NIR={{small|17. nov.}}

|match_UKR_HUN={{small|5. okt.}}
|match_UKR_GEO={{small|17. nov.}}
|match_UKR_NIR=0–3

|match_GEO_HUN={{small|14. nov.}}
|match_GEO_UKR=0–0
|match_GEO_NIR=0–1

|match_NIR_HUN=0–0
|match_NIR_UKR={{small|14. nov.}}
|match_NIR_GEO={{small|5. okt.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN=
|name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR=
|name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO=
|name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_ISR=0 |draw_ISR=1 |loss_ISR=2 |gf_ISR=1 |ga_ISR=6
|win_AUT=2 |draw_AUT=1 |loss_AUT=0 |gf_AUT=8 |ga_AUT=4
|win_IRL=1 |draw_IRL=1 |loss_IRL=1 |gf_IRL=5 |ga_IRL=3
|win_KOS=1 |draw_KOS=1 |loss_KOS=1 |gf_KOS=2 |ga_KOS=3

|match_ISR_AUT={{small|17. nov.}}
|match_ISR_IRL=0–3
|match_ISR_KOS=0–0

|match_AUT_ISR=3–1
|match_AUT_IRL={{small|14. nov.}}
|match_AUT_KOS=3–1

|match_IRL_ISR={{small|4. okt.}}
|match_IRL_AUT=2–2
|match_IRL_KOS={{small|17. nov.}}

|match_KOS_ISR={{small|14. nov.}}
|match_KOS_AUT={{small|4. okt.}}
|match_KOS_IRL=1–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR=
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT=
|name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL=
|name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_POL=1 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=3
|win_BIH=1 |draw_BIH=2 |loss_BIH=0 |gf_BIH=5 |ga_BIH=3
|win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=3 |ga_ROU=12
|win_SWE=2 |draw_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=6 |ga_SWE=3

|match_POL_BIH=0–0
|match_POL_ROU=6–0
|match_POL_SWE={{small|17. nov.}}

|match_BIH_POL={{small|5. okt.}}
|match_BIH_ROU={{small|17. nov.}}
|match_BIH_SWE=1–1

|match_ROU_POL={{small|14. nov.}}
|match_ROU_BIH=2–4
|match_ROU_SWE={{small|5. okt.}}

|match_SWE_POL=3–1
|match_SWE_BIH={{small|14. nov.}}
|match_SWE_ROU=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL=
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH=
|name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU=
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

== C līga ==
=== C1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FIN |team2=ALB |team3=BLR |team4=SMR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=1 |gf_ALB=6 |ga_ALB=2
|win_FIN=2 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=9 |ga_FIN=1
|win_BLR=1 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=4 |ga_BLR=2
|win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=3 |gf_SMR=0 |ga_SMR=14

|match_ALB_FIN={{small|12. nov.}}
|match_ALB_BLR=2–0
|match_ALB_SMR={{small|6. okt.}}

|match_FIN_ALB=2–1
|match_FIN_BLR=0–0
|match_FIN_SMR={{small|15. nov.}}

|match_BLR_ALB={{small|15. nov.}}
|match_BLR_FIN={{small|6. okt.}}
|match_BLR_SMR=4–0

|match_SMR_ALB=0–3
|match_SMR_FIN=0–7
|match_SMR_BLR={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB=
|name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN=
|name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR=
|name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MNE |team2=CYP |team3=ARM |team4=LVA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_CYP=1 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=3 |ga_CYP=2
|win_MNE=3 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=7 |ga_MNE=4
|win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=2 |gf_ARM=4 |ga_ARM=5
|win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=2 |gf_LVA=1 |ga_LVA=4

|match_MNE_ARM={{small|5. okt.}}
|match_MNE_CYP=2–1
|match_MNE_LVA={{small|12. nov.}}

|match_ARM_MNE=2–3
|match_ARM_CYP={{small|12. nov.}}
|match_ARM_LVA=2–0

|match_CYP_MNE={{small|15. nov.}}
|match_CYP_ARM=2–0
|match_CYP_LVA={{small|5. okt.}}

|match_LVA_MNE=1–2
|match_LVA_ARM={{small|15. nov.}}
|match_LVA_CYP=0–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE=
|name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM=
|name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP=
|name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SVK |team2=MDA |team3=FRO |team4=KAZ

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_FRO=0 |draw_FRO=3 |loss_FRO=0 |gf_FRO=3 |ga_FRO=3
|win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=2 |gf_KAZ=3 |ga_KAZ=5
|win_SVK=2 |draw_SVK=1 |loss_SVK=0 |gf_SVK=5 |ga_SVK=2
|win_MDA=1 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=3 |ga_MDA=4

|match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}}
|match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}}
|match_KAZ_MDA=1–2

|match_SVK_KAZ=2–1
|match_SVK_FRO={{small|13. nov.}}
|match_SVK_MDA=2–0

|match_FRO_KAZ=1–1
|match_FRO_SVK=1–1
|match_FRO_MDA={{small|16. nov.}}

|match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}}
|match_MDA_SVK={{small|6. okt.}}
|match_MDA_FRO=1–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ=
|name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK=
|name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO=
|name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ISL |team2=EST |team3=LUX |team4=BUL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_ISL=2 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=7 |ga_ISL=1
|win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=2 |gf_BUL=1 |ga_BUL=5
|win_EST=1 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=2 |ga_EST=1
|win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=2 |gf_LUX=2 |ga_LUX=5

|match_ISL_BUL=3–0
|match_ISL_EST=1–1
|match_ISL_LUX={{small|16. nov.}}

|match_BUL_ISL={{small|13. nov.}}
|match_BUL_EST=0–0
|match_BUL_LUX=1–2

|match_EST_ISL={{small|6. okt.}}
|match_EST_BUL={{small|16. nov.}}
|match_EST_LUX=1–0

|match_LUX_ISL=0–3
|match_LUX_BUL={{small|6. okt.}}
|match_LUX_EST={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL=
|name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL=
|name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST=
|name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

== D līga ==
=== D1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MLT |team2=GIB |team3=AND

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1
|win_MLT=2 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=4 |ga_MLT=2
|win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=2 |gf_AND=1 |ga_AND=3

|match_GIB_MLT={{small|16. nov.}}
|match_GIB_AND=0–0

|match_MLT_GIB=1–1
|match_MLT_AND=1–0

|match_AND_GIB={{small|13. nov.}}
|match_AND_MLT=1–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P
|name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P
|name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

=== D2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AZE |team2=LTU |team3=LIE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update=future{{dat|2026|10|4||bez}}
|win_AZE=1 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=2 |ga_AZE=1
|win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=1 |gf_LTU=3 |ga_LTU=2
|win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2

|match_LTU_AZE=1–1
|match_LTU_LIE={{small|16. nov.}}

|match_AZE_LTU= 	1–0
|match_AZE_LIE=0–0

|match_LIE_LTU=0–2
|match_LIE_AZE={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P
|name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P
|name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

== Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles ==
=== A/B līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== B/C līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Nāciju līga}}

[[Kategorija:UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]</text>
      <sha1>a59i34xvnnbdtkqyn3a9m1rat7rvv9n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532026</id>
      <parentid>4532021</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:55:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* B līga */</comment>
      <origin>4532026</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37168" sha1="enxmt41ngfjj249w8iash652jhokims" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = UEFA Nāciju līga
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 2026.—2027. gada
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |              laiks = '''Līgas posms:'''&lt;br /&gt;2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris&lt;br /&gt;'''A līgas ceturtdaļfināli,'''&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles,'''&lt;br /&gt;'''B/C līgas pārspēles:'''&lt;br /&gt;2027. gada 25.—30. marts&lt;br /&gt;'''Finālturnīrs:'''&lt;br /&gt;2027. gada 9.—13. jūnijs
 |     komandu_skaits = 54
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles =
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]]
 |            nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]''
}}

'''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā.

A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls.

2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu.

Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi:
* Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu.
* Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā.
* Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā.
* Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Kritēriji vietu sadalījumam grupā ===
Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs;
# labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs;
# ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus;
# labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

=== Kritēriji vietu sadalījumam līgā ===
Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# vieta grupā;
# punktu skaits;
# vārtu starpība;
# gūto vārtu skaits;
# gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs;
# uzvaru skaits;
# uzvaru skaits izbraukuma spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Posms
! Kārta
! Datumi
|-
| rowspan=&quot;6&quot; | '''Līgas posms'''
| 1. kārta
| 2026. gada 24.—26. septembris
|-
| 2. kārta
| 2026. gada 27.—29. septembris
|-
| 3. kārta
| 2026. gada 1.—3. oktobris
|-
| 4. kārta
| 2026. gada 4.—6. oktobris
|-
| 5. kārta
| 2026. gada 12.—14. novembris
|-
| 6. kārta
| 2026. gada 15.—17. novembris
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | '''A līgas ceturtdaļfināli''',&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles'''
| 1. spēle
| 2027. gada 25.—27. marts
|-
| 2. spēle
| 2027. gada 28.—30. marts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | '''Finālturnīrs'''
| Pusfināli
| 2027. gada 9.—10. jūnijs
|-
| Spēle par 3. vietu
| rowspan=&quot;2&quot; | 2027. gada 13. jūnijs
|-
| Fināls
|}

UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
[[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|+ Apzīmējumu skaidrojums
|-
! {{increase}}
| Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! {{samazinājās}}
| Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! *
| Piedalījās pārspēlēs
|}

{|
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#A līga|A līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POR}}
|
| 1
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ESP}}
|
| 2
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRA}}
|
| 3
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GER}}
|
| 4
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ITA}}
|
| 5
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NED}}
|
| 6
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|DEN}}
|
| 7
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CRO}}
|
| 8
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SRB}}
| *
| 9
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BEL}}
| *
| 10
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ENG}}
| {{increase}}
| 11
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NOR}}
| {{increase}}
| 12
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|WAL}}
| {{increase}}
| 13
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CZE}}
| {{increase}}
| 14
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GRE}}
| {{increase}}*
| 15
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|TUR}}
| {{increase}}*
| 16
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#B līga|B līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SCO}}
| {{samazinājās}}*
| 17
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|HUN}}
| {{samazinājās}}*
| 18
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POL}}
| {{samazinājās}}
| 19
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISR}}
| {{samazinājās}}
| 20
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SUI}}
| {{samazinājās}}
| 21
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BIH}}
| {{samazinājās}}
| 22
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AUT}}
| *
| 23
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|UKR}}
| *
| 24
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVN}}
| *
| 25
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GEO}}
| *
| 26
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|IRL}}
| *
| 27
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ROU}}
| {{increase}}
| 28
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SWE}}
| {{increase}}
| 29
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MKD}}
| {{increase}}
| 30
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NIR}}
| {{increase}}
| 31
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KOS}}
| {{increase}}*
| 32
|}
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#C līga|C līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISL}}
| {{samazinājās}}*
| 33
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ALB}}
| {{samazinājās}}
| 34
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MNE}}
| {{samazinājās}}
| 35
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KAZ}}
| {{samazinājās}}
| 36
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FIN}}
| {{samazinājās}}
| 37
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVK}}
| *
| 38
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BUL}}
| *
| 39
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ARM}}
| *
| 40
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BLR}}
|
| 41
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRO}}
|
| 42
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CYP}}
|
| 43
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|EST}}
|
| 44
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}}
| *
| 45
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 46
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MDA}}
| {{increase}}
| 47
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SMR}}
| {{increase}}
| 48
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#D līga|D līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AZE}}
| {{samazinājās}}
| 49
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LTU}}
| {{samazinājās}}
| 50
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 51
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 52
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LIE}}
|
| 53
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AND}}
|
| 54
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Izslēgta no sacensībām
|-
! style=&quot;width:310px&quot; | Izlase
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|RUS}}
|}
|}
{{notelist}}

== A līga ==
=== A1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1
|win_ITA=1 |draw_ITA=1 |loss_ITA=1 |gf_ITA=5 |ga_ITA=4
|win_BEL=2 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=5 |ga_BEL=1
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=3 |gf_TUR=1 |ga_TUR=8

|match_FRA_ITA=1–1
|match_FRA_BEL={{small|5. okt.}}
|match_FRA_TUR={{small|15. nov.}}

|match_ITA_FRA={{small|12. nov.}}
|match_ITA_BEL=0–2
|match_ITA_TUR={{small|5. okt.}}

|match_BEL_FRA=0–1
|match_BEL_ITA={{small|15. nov.}}
|match_BEL_TUR=3–0

|match_TUR_FRA=0–1
|match_TUR_ITA=1–4
|match_TUR_BEL={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA=
|name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA=
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL=
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GRE |team2=NED |team3=GER |team4=SRB 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_GER=1 |draw_GER=1 |loss_GER=1 |gf_GER=3 |ga_GER=2
|win_NED=1 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=5 |ga_NED=4
|win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=3 |gf_SRB=2 |ga_SRB=6
|win_GRE=2 |draw_GRE=1 |loss_GRE=0 |gf_GRE=5 |ga_GRE=3

|match_GER_NED={{small|16. nov.}}
|match_GER_SRB=2–0
|match_GER_GRE=0–1

|match_NED_GER=1–1
|match_NED_SRB={{small|4. okt.}}
|match_NED_GRE={{small|13. nov.}}

|match_SRB_GER={{small|13. nov.}}
|match_SRB_NED=1–2
|match_SRB_GRE=1–2

|match_GRE_GER={{small|4. okt.}}
|match_GRE_NED=2–2
|match_GRE_SRB={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER=
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED=
|name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB=
|name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|9|29||bez}}
|win_ESP=2 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=7 |ga_ESP=3
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=5
|win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=1 |ga_CZE=4

|match_ESP_CRO=4–1
|match_ESP_ENG={{small|15. nov.}}
|match_ESP_CZE={{small|3. okt.}}

|match_CRO_ESP={{small|6. okt.}}
|match_CRO_ENG={{small|3. okt.}}
|match_CRO_CZE={{small|15. nov.}}

|match_ENG_ESP=2–3
|match_ENG_CRO={{small|12. nov.}}
|match_ENG_CZE={{small|6. okt.}}

|match_CZE_ESP={{small|12. nov.}}
|match_CZE_CRO=1–2
|match_CZE_ENG=0–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP=
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO=
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG=
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=DEN |team3=NOR |team4=WAL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|1||bez}}
|win_POR=3 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=7 |ga_POR=3
|win_DEN=1 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=6 |ga_DEN=7
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=2 |gf_NOR=5 |ga_NOR=6
|win_WAL=1 |draw_WAL=0 |loss_WAL=2 |gf_WAL=2 |ga_WAL=4

|match_POR_DEN={{small|14. nov.}}
|match_POR_NOR={{small|4. okt.}}
|match_POR_WAL=1–0

|match_DEN_POR=2–4
|match_DEN_NOR={{small|17. nov.}}
|match_DEN_WAL=2–0

|match_NOR_POR=1–2
|match_NOR_DEN=3–2
|match_NOR_WAL={{small|14. nov.}}

|match_WAL_POR={{small|17. nov.}}
|match_WAL_DEN={{small|4. okt.}}
|match_WAL_NOR=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR=
|name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN=
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR=
|name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== 3. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=Gr1 |team2=Gr2 |team3=Gr4 |team4=Gr3

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_Gr1=1 |draw_Gr1=1 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=5 |ga_Gr1=4 |status_Gr1=
|win_Gr2=1 |draw_Gr2=1 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=2 |status_Gr2=
|win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=1 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=5 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=5 |ga_Gr4=6 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|ITA}}
|name_Gr2={{fb|GER}}
|name_Gr3={{fb|CRO}}
|name_Gr4={{fb|NOR}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result3=RPO |result4=RPO
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
}}

=== 4. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team2=Gr3 |team3=Gr2 |team1=Gr4 |team4=Gr1

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}

|win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=3 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=8 |status_Gr1=
|win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=3 |gf_Gr2=2 |ga_Gr2=6 |status_Gr2=
|win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=1 |ga_Gr3=4 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=2 |gf_Gr4=2 |ga_Gr4=4 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|TUR}}
|name_Gr2={{fb|SRB}}
|name_Gr3={{fb|CZE}}
|name_Gr4={{fb|WAL}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== Finālturnīrs ===
{{#invoke:RoundN|N4
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Pusfināli
|RD2=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu
&lt;!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --&gt;
&lt;!-- Semi-finals --&gt;
|2027. gada 9. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|2027. gada 10. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- Final --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- 3rd place --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

== B līga ==
=== B1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=SVN |team3=SCO |team4=MKD

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_SCO=1 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=2 |ga_SCO=3
|win_SUI=3 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=8 |ga_SUI=1
|win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=1 |gf_SVN=3 |ga_SVN=2
|win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=3 |gf_MKD=0 |ga_MKD=7

|match_SCO_SUI=0–3
|match_SCO_SVN={{small|6. okt.}}
|match_SCO_MKD={{small|13. nov.}}

|match_SUI_SCO={{small|16. nov.}}
|match_SUI_SVN=2–1
|match_SUI_MKD={{small|6. okt.}}

|match_SVN_SCO=0–0
|match_SVN_SUI={{small|13. nov.}}
|match_SVN_MKD=2–0

|match_MKD_SCO=0–2 	
|match_MKD_SUI=0–3
|match_MKD_SVN={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO=
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI=
|name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN=
|name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NIR |team2=UKR |team3=HUN |team4=GEO

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_HUN=1 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=1 |ga_HUN=1
|win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=1 |ga_UKR=3
|win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=2 |gf_GEO=0 |ga_GEO=2
|win_NIR=2 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=4 |ga_NIR=0

|match_HUN_UKR=0–1
|match_HUN_GEO=1–0
|match_HUN_NIR={{small|17. nov.}}

|match_UKR_HUN={{small|5. okt.}}
|match_UKR_GEO={{small|17. nov.}}
|match_UKR_NIR=0–3

|match_GEO_HUN={{small|14. nov.}}
|match_GEO_UKR=0–0
|match_GEO_NIR=0–1

|match_NIR_HUN=0–0
|match_NIR_UKR={{small|14. nov.}}
|match_NIR_GEO={{small|5. okt.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN=
|name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR=
|name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO=
|name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_ISR=0 |draw_ISR=2 |loss_ISR=2 |gf_ISR=2 |ga_ISR=7
|win_AUT=2 |draw_AUT=2 |loss_AUT=0 |gf_AUT=9 |ga_AUT=5
|win_IRL=1 |draw_IRL=2 |loss_IRL=1 |gf_IRL=6 |ga_IRL=4
|win_KOS=1 |draw_KOS=2 |loss_KOS=1 |gf_KOS=3 |ga_KOS=4

|match_ISR_AUT={{small|17. nov.}}
|match_ISR_IRL=0–3
|match_ISR_KOS=0–0

|match_AUT_ISR=3–1
|match_AUT_IRL={{small|14. nov.}}
|match_AUT_KOS=3–1

|match_IRL_ISR=1–1
|match_IRL_AUT=2–2
|match_IRL_KOS={{small|17. nov.}}

|match_KOS_ISR={{small|14. nov.}}
|match_KOS_AUT=1–1 	
|match_KOS_IRL=1–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR=
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT=
|name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL=
|name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_POL=1 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=3
|win_BIH=1 |draw_BIH=2 |loss_BIH=0 |gf_BIH=5 |ga_BIH=3
|win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=3 |ga_ROU=12
|win_SWE=2 |draw_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=6 |ga_SWE=3

|match_POL_BIH=0–0
|match_POL_ROU=6–0
|match_POL_SWE={{small|17. nov.}}

|match_BIH_POL={{small|5. okt.}}
|match_BIH_ROU={{small|17. nov.}}
|match_BIH_SWE=1–1

|match_ROU_POL={{small|14. nov.}}
|match_ROU_BIH=2–4
|match_ROU_SWE={{small|5. okt.}}

|match_SWE_POL=3–1
|match_SWE_BIH={{small|14. nov.}}
|match_SWE_ROU=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL=
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH=
|name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU=
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

== C līga ==
=== C1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FIN |team2=ALB |team3=BLR |team4=SMR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=1 |gf_ALB=6 |ga_ALB=2
|win_FIN=2 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=9 |ga_FIN=1
|win_BLR=1 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=4 |ga_BLR=2
|win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=3 |gf_SMR=0 |ga_SMR=14

|match_ALB_FIN={{small|12. nov.}}
|match_ALB_BLR=2–0
|match_ALB_SMR={{small|6. okt.}}

|match_FIN_ALB=2–1
|match_FIN_BLR=0–0
|match_FIN_SMR={{small|15. nov.}}

|match_BLR_ALB={{small|15. nov.}}
|match_BLR_FIN={{small|6. okt.}}
|match_BLR_SMR=4–0

|match_SMR_ALB=0–3
|match_SMR_FIN=0–7
|match_SMR_BLR={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB=
|name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN=
|name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR=
|name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MNE |team2=CYP |team3=ARM |team4=LVA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_CYP=1 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=3 |ga_CYP=2
|win_MNE=3 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=7 |ga_MNE=4
|win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=2 |gf_ARM=4 |ga_ARM=5
|win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=2 |gf_LVA=1 |ga_LVA=4

|match_MNE_ARM={{small|5. okt.}}
|match_MNE_CYP=2–1
|match_MNE_LVA={{small|12. nov.}}

|match_ARM_MNE=2–3
|match_ARM_CYP={{small|12. nov.}}
|match_ARM_LVA=2–0

|match_CYP_MNE={{small|15. nov.}}
|match_CYP_ARM=2–0
|match_CYP_LVA={{small|5. okt.}}

|match_LVA_MNE=1–2
|match_LVA_ARM={{small|15. nov.}}
|match_LVA_CYP=0–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE=
|name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM=
|name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP=
|name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SVK |team2=MDA |team3=FRO |team4=KAZ

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_FRO=0 |draw_FRO=3 |loss_FRO=0 |gf_FRO=3 |ga_FRO=3
|win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=2 |gf_KAZ=3 |ga_KAZ=5
|win_SVK=2 |draw_SVK=1 |loss_SVK=0 |gf_SVK=5 |ga_SVK=2
|win_MDA=1 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=3 |ga_MDA=4

|match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}}
|match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}}
|match_KAZ_MDA=1–2

|match_SVK_KAZ=2–1
|match_SVK_FRO={{small|13. nov.}}
|match_SVK_MDA=2–0

|match_FRO_KAZ=1–1
|match_FRO_SVK=1–1
|match_FRO_MDA={{small|16. nov.}}

|match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}}
|match_MDA_SVK={{small|6. okt.}}
|match_MDA_FRO=1–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ=
|name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK=
|name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO=
|name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ISL |team2=EST |team3=LUX |team4=BUL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_ISL=2 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=7 |ga_ISL=1
|win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=2 |gf_BUL=1 |ga_BUL=5
|win_EST=1 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=2 |ga_EST=1
|win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=2 |gf_LUX=2 |ga_LUX=5

|match_ISL_BUL=3–0
|match_ISL_EST=1–1
|match_ISL_LUX={{small|16. nov.}}

|match_BUL_ISL={{small|13. nov.}}
|match_BUL_EST=0–0
|match_BUL_LUX=1–2

|match_EST_ISL={{small|6. okt.}}
|match_EST_BUL={{small|16. nov.}}
|match_EST_LUX=1–0

|match_LUX_ISL=0–3
|match_LUX_BUL={{small|6. okt.}}
|match_LUX_EST={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL=
|name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL=
|name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST=
|name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

== D līga ==
=== D1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MLT |team2=GIB |team3=AND

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1
|win_MLT=2 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=4 |ga_MLT=2
|win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=2 |gf_AND=1 |ga_AND=3

|match_GIB_MLT={{small|16. nov.}}
|match_GIB_AND=0–0

|match_MLT_GIB=1–1
|match_MLT_AND=1–0

|match_AND_GIB={{small|13. nov.}}
|match_AND_MLT=1–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P
|name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P
|name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

=== D2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AZE |team2=LTU |team3=LIE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update=future{{dat|2026|10|4||bez}}
|win_AZE=1 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=2 |ga_AZE=1
|win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=1 |gf_LTU=3 |ga_LTU=2
|win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2

|match_LTU_AZE=1–1
|match_LTU_LIE={{small|16. nov.}}

|match_AZE_LTU= 	1–0
|match_AZE_LIE=0–0

|match_LIE_LTU=0–2
|match_LIE_AZE={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P
|name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P
|name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

== Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles ==
=== A/B līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== B/C līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Nāciju līga}}

[[Kategorija:UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]</text>
      <sha1>enxmt41ngfjj249w8iash652jhokims</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532027</id>
      <parentid>4532026</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T21:05:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* A līga */</comment>
      <origin>4532027</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37102" sha1="o8x4j74ozadl8af68r8fksdh5mjpnmk" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = UEFA Nāciju līga
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 2026.—2027. gada
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |              laiks = '''Līgas posms:'''&lt;br /&gt;2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris&lt;br /&gt;'''A līgas ceturtdaļfināli,'''&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles,'''&lt;br /&gt;'''B/C līgas pārspēles:'''&lt;br /&gt;2027. gada 25.—30. marts&lt;br /&gt;'''Finālturnīrs:'''&lt;br /&gt;2027. gada 9.—13. jūnijs
 |     komandu_skaits = 54
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles =
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]]
 |            nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]''
}}

'''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā.

A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls.

2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu.

Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi:
* Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu.
* Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā.
* Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā.
* Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Kritēriji vietu sadalījumam grupā ===
Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs;
# labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs;
# ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus;
# labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

=== Kritēriji vietu sadalījumam līgā ===
Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# vieta grupā;
# punktu skaits;
# vārtu starpība;
# gūto vārtu skaits;
# gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs;
# uzvaru skaits;
# uzvaru skaits izbraukuma spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Posms
! Kārta
! Datumi
|-
| rowspan=&quot;6&quot; | '''Līgas posms'''
| 1. kārta
| 2026. gada 24.—26. septembris
|-
| 2. kārta
| 2026. gada 27.—29. septembris
|-
| 3. kārta
| 2026. gada 1.—3. oktobris
|-
| 4. kārta
| 2026. gada 4.—6. oktobris
|-
| 5. kārta
| 2026. gada 12.—14. novembris
|-
| 6. kārta
| 2026. gada 15.—17. novembris
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | '''A līgas ceturtdaļfināli''',&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles'''
| 1. spēle
| 2027. gada 25.—27. marts
|-
| 2. spēle
| 2027. gada 28.—30. marts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | '''Finālturnīrs'''
| Pusfināli
| 2027. gada 9.—10. jūnijs
|-
| Spēle par 3. vietu
| rowspan=&quot;2&quot; | 2027. gada 13. jūnijs
|-
| Fināls
|}

UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
[[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|+ Apzīmējumu skaidrojums
|-
! {{increase}}
| Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! {{samazinājās}}
| Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! *
| Piedalījās pārspēlēs
|}

{|
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#A līga|A līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POR}}
|
| 1
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ESP}}
|
| 2
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRA}}
|
| 3
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GER}}
|
| 4
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ITA}}
|
| 5
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NED}}
|
| 6
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|DEN}}
|
| 7
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CRO}}
|
| 8
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SRB}}
| *
| 9
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BEL}}
| *
| 10
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ENG}}
| {{increase}}
| 11
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NOR}}
| {{increase}}
| 12
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|WAL}}
| {{increase}}
| 13
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CZE}}
| {{increase}}
| 14
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GRE}}
| {{increase}}*
| 15
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|TUR}}
| {{increase}}*
| 16
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#B līga|B līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SCO}}
| {{samazinājās}}*
| 17
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|HUN}}
| {{samazinājās}}*
| 18
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POL}}
| {{samazinājās}}
| 19
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISR}}
| {{samazinājās}}
| 20
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SUI}}
| {{samazinājās}}
| 21
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BIH}}
| {{samazinājās}}
| 22
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AUT}}
| *
| 23
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|UKR}}
| *
| 24
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVN}}
| *
| 25
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GEO}}
| *
| 26
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|IRL}}
| *
| 27
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ROU}}
| {{increase}}
| 28
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SWE}}
| {{increase}}
| 29
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MKD}}
| {{increase}}
| 30
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NIR}}
| {{increase}}
| 31
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KOS}}
| {{increase}}*
| 32
|}
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#C līga|C līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISL}}
| {{samazinājās}}*
| 33
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ALB}}
| {{samazinājās}}
| 34
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MNE}}
| {{samazinājās}}
| 35
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KAZ}}
| {{samazinājās}}
| 36
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FIN}}
| {{samazinājās}}
| 37
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVK}}
| *
| 38
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BUL}}
| *
| 39
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ARM}}
| *
| 40
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BLR}}
|
| 41
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRO}}
|
| 42
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CYP}}
|
| 43
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|EST}}
|
| 44
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}}
| *
| 45
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 46
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MDA}}
| {{increase}}
| 47
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SMR}}
| {{increase}}
| 48
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#D līga|D līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AZE}}
| {{samazinājās}}
| 49
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LTU}}
| {{samazinājās}}
| 50
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 51
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 52
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LIE}}
|
| 53
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AND}}
|
| 54
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Izslēgta no sacensībām
|-
! style=&quot;width:310px&quot; | Izlase
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|RUS}}
|}
|}
{{notelist}}

== A līga ==
=== A1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1
|win_ITA=1 |draw_ITA=1 |loss_ITA=1 |gf_ITA=5 |ga_ITA=4
|win_BEL=2 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=5 |ga_BEL=1
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=3 |gf_TUR=1 |ga_TUR=8

|match_FRA_ITA=1–1
|match_FRA_BEL={{small|5. okt.}}
|match_FRA_TUR={{small|15. nov.}}

|match_ITA_FRA={{small|12. nov.}}
|match_ITA_BEL=0–2
|match_ITA_TUR={{small|5. okt.}}

|match_BEL_FRA=0–1
|match_BEL_ITA={{small|15. nov.}}
|match_BEL_TUR=3–0

|match_TUR_FRA=0–1
|match_TUR_ITA=1–4
|match_TUR_BEL={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA=
|name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA=
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL=
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=GRE |team3=GER |team4=SRB 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_GER=1 |draw_GER=2 |loss_GER=1 |gf_GER=3 |ga_GER=2
|win_NED=2 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=5
|win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=4 |gf_SRB=3 |ga_SRB=8
|win_GRE=2 |draw_GRE=2 |loss_GRE=0 |gf_GRE=5 |ga_GRE=3

|match_GER_NED={{small|16. nov.}}
|match_GER_SRB=2–0
|match_GER_GRE=0–1

|match_NED_GER=1–1
|match_NED_SRB=2–1
|match_NED_GRE={{small|13. nov.}}

|match_SRB_GER={{small|13. nov.}}
|match_SRB_NED=1–2
|match_SRB_GRE=1–2

|match_GRE_GER=0–0
|match_GRE_NED=2–2
|match_GRE_SRB={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER=
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED=
|name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB=
|name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_ESP=3 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=10 |ga_ESP=4
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=2 |gf_CRO=3 |ga_CRO=12
|win_ENG=2 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=11 |ga_ENG=3
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=3 |gf_CZE=2 |ga_CZE=7

|match_ESP_CRO=4–1
|match_ESP_ENG={{small|15. nov.}}
|match_ESP_CZE=3–1

|match_CRO_ESP={{small|6. okt.}}
|match_CRO_ENG=0–7 	
|match_CRO_CZE={{small|15. nov.}}

|match_ENG_ESP=2–3
|match_ENG_CRO={{small|12. nov.}}
|match_ENG_CZE={{small|6. okt.}}

|match_CZE_ESP={{small|12. nov.}}
|match_CZE_CRO=1–2
|match_CZE_ENG=0–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP=
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO=
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG=
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=DEN |team3=NOR |team4=WAL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_POR=4 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=9 |ga_POR=4
|win_DEN=2 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=7 |ga_DEN=7
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=3 |gf_NOR=6 |ga_NOR=8
|win_WAL=1 |draw_WAL=0 |loss_WAL=3 |gf_WAL=2 |ga_WAL=5

|match_POR_DEN={{small|14. nov.}}
|match_POR_NOR=2–1
|match_POR_WAL=1–0

|match_DEN_POR=2–4
|match_DEN_NOR={{small|17. nov.}}
|match_DEN_WAL=2–0

|match_NOR_POR=1–2
|match_NOR_DEN=3–2
|match_NOR_WAL={{small|14. nov.}}

|match_WAL_POR={{small|17. nov.}}
|match_WAL_DEN=0–1
|match_WAL_NOR=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR=Q
|name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN=
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR=
|name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== 3. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=Gr2 |team2=Gr1 |team3=Gr4 |team4=Gr3

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_Gr1=1 |draw_Gr1=1 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=5 |ga_Gr1=4 |status_Gr1=
|win_Gr2=1 |draw_Gr2=2 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=2 |status_Gr2=
|win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=12|status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=3 |gf_Gr4=6 |ga_Gr4=8 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|ITA}}
|name_Gr2={{fb|GER}}
|name_Gr3={{fb|CRO}}
|name_Gr4={{fb|NOR}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result3=RPO |result4=RPO
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
}}

=== 4. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=Gr4 |team2=Gr2 |team3=Gr3 |team4=Gr1

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}

|win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=3 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=8 |status_Gr1=
|win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=4 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=8 |status_Gr2=
|win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=3 |gf_Gr3=2 |ga_Gr3=7 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=3 |gf_Gr4=2 |ga_Gr4=5 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|TUR}}
|name_Gr2={{fb|SRB}}
|name_Gr3={{fb|CZE}}
|name_Gr4={{fb|WAL}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== Finālturnīrs ===
{{#invoke:RoundN|N4
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Pusfināli
|RD2=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu
&lt;!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --&gt;
&lt;!-- Semi-finals --&gt;
|2027. gada 9. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|2027. gada 10. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- Final --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- 3rd place --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

== B līga ==
=== B1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=SVN |team3=SCO |team4=MKD

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_SCO=1 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=2 |ga_SCO=3
|win_SUI=3 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=8 |ga_SUI=1
|win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=1 |gf_SVN=3 |ga_SVN=2
|win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=3 |gf_MKD=0 |ga_MKD=7

|match_SCO_SUI=0–3
|match_SCO_SVN={{small|6. okt.}}
|match_SCO_MKD={{small|13. nov.}}

|match_SUI_SCO={{small|16. nov.}}
|match_SUI_SVN=2–1
|match_SUI_MKD={{small|6. okt.}}

|match_SVN_SCO=0–0
|match_SVN_SUI={{small|13. nov.}}
|match_SVN_MKD=2–0

|match_MKD_SCO=0–2 	
|match_MKD_SUI=0–3
|match_MKD_SVN={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO=
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI=
|name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN=
|name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NIR |team2=UKR |team3=HUN |team4=GEO

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_HUN=1 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=1 |ga_HUN=1
|win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=1 |ga_UKR=3
|win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=2 |gf_GEO=0 |ga_GEO=2
|win_NIR=2 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=4 |ga_NIR=0

|match_HUN_UKR=0–1
|match_HUN_GEO=1–0
|match_HUN_NIR={{small|17. nov.}}

|match_UKR_HUN={{small|5. okt.}}
|match_UKR_GEO={{small|17. nov.}}
|match_UKR_NIR=0–3

|match_GEO_HUN={{small|14. nov.}}
|match_GEO_UKR=0–0
|match_GEO_NIR=0–1

|match_NIR_HUN=0–0
|match_NIR_UKR={{small|14. nov.}}
|match_NIR_GEO={{small|5. okt.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN=
|name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR=
|name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO=
|name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_ISR=0 |draw_ISR=2 |loss_ISR=2 |gf_ISR=2 |ga_ISR=7
|win_AUT=2 |draw_AUT=2 |loss_AUT=0 |gf_AUT=9 |ga_AUT=5
|win_IRL=1 |draw_IRL=2 |loss_IRL=1 |gf_IRL=6 |ga_IRL=4
|win_KOS=1 |draw_KOS=2 |loss_KOS=1 |gf_KOS=3 |ga_KOS=4

|match_ISR_AUT={{small|17. nov.}}
|match_ISR_IRL=0–3
|match_ISR_KOS=0–0

|match_AUT_ISR=3–1
|match_AUT_IRL={{small|14. nov.}}
|match_AUT_KOS=3–1

|match_IRL_ISR=1–1
|match_IRL_AUT=2–2
|match_IRL_KOS={{small|17. nov.}}

|match_KOS_ISR={{small|14. nov.}}
|match_KOS_AUT=1–1 	
|match_KOS_IRL=1–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR=
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT=
|name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL=
|name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_POL=1 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=3
|win_BIH=1 |draw_BIH=2 |loss_BIH=0 |gf_BIH=5 |ga_BIH=3
|win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=3 |ga_ROU=12
|win_SWE=2 |draw_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=6 |ga_SWE=3

|match_POL_BIH=0–0
|match_POL_ROU=6–0
|match_POL_SWE={{small|17. nov.}}

|match_BIH_POL={{small|5. okt.}}
|match_BIH_ROU={{small|17. nov.}}
|match_BIH_SWE=1–1

|match_ROU_POL={{small|14. nov.}}
|match_ROU_BIH=2–4
|match_ROU_SWE={{small|5. okt.}}

|match_SWE_POL=3–1
|match_SWE_BIH={{small|14. nov.}}
|match_SWE_ROU=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL=
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH=
|name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU=
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

== C līga ==
=== C1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FIN |team2=ALB |team3=BLR |team4=SMR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=1 |gf_ALB=6 |ga_ALB=2
|win_FIN=2 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=9 |ga_FIN=1
|win_BLR=1 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=4 |ga_BLR=2
|win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=3 |gf_SMR=0 |ga_SMR=14

|match_ALB_FIN={{small|12. nov.}}
|match_ALB_BLR=2–0
|match_ALB_SMR={{small|6. okt.}}

|match_FIN_ALB=2–1
|match_FIN_BLR=0–0
|match_FIN_SMR={{small|15. nov.}}

|match_BLR_ALB={{small|15. nov.}}
|match_BLR_FIN={{small|6. okt.}}
|match_BLR_SMR=4–0

|match_SMR_ALB=0–3
|match_SMR_FIN=0–7
|match_SMR_BLR={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB=
|name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN=
|name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR=
|name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MNE |team2=CYP |team3=ARM |team4=LVA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_CYP=1 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=3 |ga_CYP=2
|win_MNE=3 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=7 |ga_MNE=4
|win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=2 |gf_ARM=4 |ga_ARM=5
|win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=2 |gf_LVA=1 |ga_LVA=4

|match_MNE_ARM={{small|5. okt.}}
|match_MNE_CYP=2–1
|match_MNE_LVA={{small|12. nov.}}

|match_ARM_MNE=2–3
|match_ARM_CYP={{small|12. nov.}}
|match_ARM_LVA=2–0

|match_CYP_MNE={{small|15. nov.}}
|match_CYP_ARM=2–0
|match_CYP_LVA={{small|5. okt.}}

|match_LVA_MNE=1–2
|match_LVA_ARM={{small|15. nov.}}
|match_LVA_CYP=0–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE=
|name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM=
|name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP=
|name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SVK |team2=MDA |team3=FRO |team4=KAZ

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_FRO=0 |draw_FRO=3 |loss_FRO=0 |gf_FRO=3 |ga_FRO=3
|win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=2 |gf_KAZ=3 |ga_KAZ=5
|win_SVK=2 |draw_SVK=1 |loss_SVK=0 |gf_SVK=5 |ga_SVK=2
|win_MDA=1 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=3 |ga_MDA=4

|match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}}
|match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}}
|match_KAZ_MDA=1–2

|match_SVK_KAZ=2–1
|match_SVK_FRO={{small|13. nov.}}
|match_SVK_MDA=2–0

|match_FRO_KAZ=1–1
|match_FRO_SVK=1–1
|match_FRO_MDA={{small|16. nov.}}

|match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}}
|match_MDA_SVK={{small|6. okt.}}
|match_MDA_FRO=1–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ=
|name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK=
|name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO=
|name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ISL |team2=EST |team3=LUX |team4=BUL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_ISL=2 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=7 |ga_ISL=1
|win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=2 |gf_BUL=1 |ga_BUL=5
|win_EST=1 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=2 |ga_EST=1
|win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=2 |gf_LUX=2 |ga_LUX=5

|match_ISL_BUL=3–0
|match_ISL_EST=1–1
|match_ISL_LUX={{small|16. nov.}}

|match_BUL_ISL={{small|13. nov.}}
|match_BUL_EST=0–0
|match_BUL_LUX=1–2

|match_EST_ISL={{small|6. okt.}}
|match_EST_BUL={{small|16. nov.}}
|match_EST_LUX=1–0

|match_LUX_ISL=0–3
|match_LUX_BUL={{small|6. okt.}}
|match_LUX_EST={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL=
|name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL=
|name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST=
|name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

== D līga ==
=== D1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MLT |team2=GIB |team3=AND

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1
|win_MLT=2 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=4 |ga_MLT=2
|win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=2 |gf_AND=1 |ga_AND=3

|match_GIB_MLT={{small|16. nov.}}
|match_GIB_AND=0–0

|match_MLT_GIB=1–1
|match_MLT_AND=1–0

|match_AND_GIB={{small|13. nov.}}
|match_AND_MLT=1–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P
|name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P
|name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

=== D2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AZE |team2=LTU |team3=LIE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update=future{{dat|2026|10|4||bez}}
|win_AZE=1 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=2 |ga_AZE=1
|win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=1 |gf_LTU=3 |ga_LTU=2
|win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2

|match_LTU_AZE=1–1
|match_LTU_LIE={{small|16. nov.}}

|match_AZE_LTU= 	1–0
|match_AZE_LIE=0–0

|match_LIE_LTU=0–2
|match_LIE_AZE={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P
|name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P
|name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

== Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles ==
=== A/B līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== B/C līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Nāciju līga}}

[[Kategorija:UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]</text>
      <sha1>o8x4j74ozadl8af68r8fksdh5mjpnmk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532098</id>
      <parentid>4532027</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T07:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* A līga */</comment>
      <origin>4532098</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37102" sha1="na4qzhz1bupnhts28r5x26qwcqn1b64" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = UEFA Nāciju līga
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 2026.—2027. gada
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |              laiks = '''Līgas posms:'''&lt;br /&gt;2026. gada 24. septembris — 2026. gada 17. novembris&lt;br /&gt;'''A līgas ceturtdaļfināli,'''&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles,'''&lt;br /&gt;'''B/C līgas pārspēles:'''&lt;br /&gt;2027. gada 25.—30. marts&lt;br /&gt;'''Finālturnīrs:'''&lt;br /&gt;2027. gada 9.—13. jūnijs
 |     komandu_skaits = 54
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles =
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025.]]
 |            nak_sez = ''[[2028.—2029. gada UEFA Nāciju līga|2028.—2029.]]''
}}

'''2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga''' ir piektā [[UEFA Nāciju līga]]s sezona, kurā sacenšas 54 [[UEFA]] konfederācijas nacionālās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Līgas posma spēles (grupu turnīri) notiks no 2026. gada 24. septembra līdz 17. novembrim. 2027. gada martā norisināsies A līgas ceturtdaļfināli un pārspēles par iekļūšanu vai vietas saglabāšanu A/B un B/C līgās. Finālturnīra spēles notiks 2027. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/0298-1d6ef1acfaef-b54fcf1da859-1000--2026-27-uefa-nations-league-all-you-need-to-know/|title=2026/27 UEFA Nations League: All you need to know|date=18 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Visas izlases ir sadalītas četrās līgās, kur A, B un C līgā ir katrā pa 16 komandām, kas savukārt sadalītas četrās grupās pa četrām komandām. D līgā ir 6 komandas, kas sadalītas divās grupās pa trim komandām. Komandu sadalījums līgās ir balstīts uz [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]s kopvērtējumu. Katra komanda savā grupā aizvada sešas spēles, izņemot D līgu, kur katrai komandai ir četras spēles, izmantojot divu apļu formātu ar spēlēm savā laukumā un izbraukumā.

A līgā katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas kvalificējas ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālu uzvarētāji tiks noskaidroti divu spēļu summā (spēle savā laukumā un izbraukumā) un kvalificēsies UEFA Nācijas līgas finālturnīram. Finālturnīrā tiek izspēlēti pusfināli, spēle par 3. vietu un fināls.

2026. gada maijā [[UEFA]] nolēma mainīt sacensību formātu nākamajai (2028.—2029.) sezonai un pāriet uz trim līgām pa 18 komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a5-20abaa999b8a-b0a852eae001-1000--new-concept-for-men-s-national-team-competitions-as-of-202/|title=New concept for men's national team competitions as of 2028 approved|date=20 May 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|9|15||bez}} UEFA Izpildkomiteja apstiprināja izmaiņas komandu paaugstināšanā un pazemināšanā, lai īstenotu pāreju uz jauno formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a9-219880a004d4-2948b70a545e-1000--new-promotion-relegation-system-for-uefa-nations-league-20/|title=New promotion/relegation system for UEFA Nations League 2026/27|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; A/B līgas pārspēlēs piedalīsies divas A līgā trešo vietu grupā ieņēmušās komandas ar sliktāko rezultātu un divas labākās A līgas ceturto vietu ieguvējas pret četrām komandām, kas B līgā ieņems otro vietu. B/C līgas pārspēlēs piedalīsies četras B līgas komandas, kas ieņems ceturto vietu grupā, pret četrām C līgas komandām, kas ieņems otro vietu.

Komandu pārcelšana starp līgām pirms nākamās sacensību sezonas notiek šādi:
* Četras B līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz A līgu.
* Divas A līgas komandas, kas savās grupās ieņēmušas ceturto vietu un uzrādījušas sliktākos rezultātus, tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas A/B līgu pārspēlēs, spēlēs A līgā, bet četras zaudējušās komandas — B līgā.
* Četras C līgas grupu uzvarētājkomandas tiek pārceltas uz B līgu.
* Četras komandas, kas uzvarējušas B/C līgu pārspēlēs, spēlēs B līgā, bet četras zaudējušās komandas — C līgā.
* Tā kā D līga vairs nepastāvēs, visas D līgas komandas tiek pārceltas uz C līgu.&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Nations-League-2026/27-Online|title=Regulations of the UEFA Nations League|date=15 September 2026 |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Kritēriji vietu sadalījumam grupā ===
Ja divām vai vairākām komandām ir vienāds punktu skaits grupā, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# lielāks punktu skaits savstarpējās spēlēs;
# labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās spēlēs;
# ja pēc pirmo trīs kritēriju pielietošanas saglabājas komandas ar vienādiem rādītājiem, tad tos atkārto tikai komandām, kam tie joprojām ir vienādi, ja tas nedod rezultātu, pielieto nākamos kritērijus;
# labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks gūto vārtu skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits visās grupas spēlēs;
# lielāks uzvaru skaits izbraukumā visās grupas spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

=== Kritēriji vietu sadalījumam līgā ===
Vieta līgā tiek noteikta pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;reglaments&quot;/&gt;
# vieta grupā;
# punktu skaits;
# vārtu starpība;
# gūto vārtu skaits;
# gūto vārtu skaits izbraukuma spēlēs;
# uzvaru skaits;
# uzvaru skaits izbraukuma spēlēs;
# mazāks disciplīnas punktu skaits (1 punkts par dzelteno kartīti, 3 punkti par sarkano kartīti divu dzelteno kartīšu rezultātā, 3 punkti par tiešu sarkano kartīti, 4 punkti par dzelteno kartīti un tiešu sarkano kartīti vienas spēles laikā);
# vieta izsēšanas rangā (pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem).

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Posms
! Kārta
! Datumi
|-
| rowspan=&quot;6&quot; | '''Līgas posms'''
| 1. kārta
| 2026. gada 24.—26. septembris
|-
| 2. kārta
| 2026. gada 27.—29. septembris
|-
| 3. kārta
| 2026. gada 1.—3. oktobris
|-
| 4. kārta
| 2026. gada 4.—6. oktobris
|-
| 5. kārta
| 2026. gada 12.—14. novembris
|-
| 6. kārta
| 2026. gada 15.—17. novembris
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | '''A līgas ceturtdaļfināli''',&lt;br /&gt;'''A/B līgas pārspēles''' un '''B/C līgas pārspēles'''
| 1. spēle
| 2027. gada 25.—27. marts
|-
| 2. spēle
| 2027. gada 28.—30. marts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | '''Finālturnīrs'''
| Pusfināli
| 2027. gada 9.—10. jūnijs
|-
| Spēle par 3. vietu
| rowspan=&quot;2&quot; | 2027. gada 13. jūnijs
|-
| Fināls
|}

UEFA apstiprināja līgas posma spēļu kalendāru 2026. gada 13. februārī — dienā pēc izlozes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/news/02a2-1fea18abbcbc-456e846509e7-1000/|title=2026/27 UEFA Nations League: All the league phase fixtures|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
[[Attēls:2026–27 UEFA Nations League map.svg|thumb|325px|Izlases pēc līgas, kurā tās piedalās 2024.—2025. gada sezonā.{{legend|#e61e2b|A līga}} {{legend|#2f89c7|B līga}} {{legend|#34a861|C līga}} {{legend|#f8c51e|D līga}} {{Legend|#000000|Izlase izslēgta no sacensībām}}]]

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|+ Apzīmējumu skaidrojums
|-
! {{increase}}
| Paaugstinātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! {{samazinājās}}
| Pazeminātas pēc iepriekšējās sezonas
|-
! *
| Piedalījās pārspēlēs
|}

{|
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#A līga|A līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POR}}
|
| 1
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ESP}}
|
| 2
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRA}}
|
| 3
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GER}}
|
| 4
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ITA}}
|
| 5
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NED}}
|
| 6
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|DEN}}
|
| 7
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CRO}}
|
| 8
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SRB}}
| *
| 9
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BEL}}
| *
| 10
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ENG}}
| {{increase}}
| 11
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NOR}}
| {{increase}}
| 12
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|WAL}}
| {{increase}}
| 13
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CZE}}
| {{increase}}
| 14
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GRE}}
| {{increase}}*
| 15
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|TUR}}
| {{increase}}*
| 16
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#B līga|B līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SCO}}
| {{samazinājās}}*
| 17
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|HUN}}
| {{samazinājās}}*
| 18
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|POL}}
| {{samazinājās}}
| 19
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISR}}
| {{samazinājās}}
| 20
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SUI}}
| {{samazinājās}}
| 21
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BIH}}
| {{samazinājās}}
| 22
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AUT}}
| *
| 23
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|UKR}}
| *
| 24
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVN}}
| *
| 25
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GEO}}
| *
| 26
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|IRL}}
| *
| 27
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ROU}}
| {{increase}}
| 28
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SWE}}
| {{increase}}
| 29
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MKD}}
| {{increase}}
| 30
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|NIR}}
| {{increase}}
| 31
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KOS}}
| {{increase}}*
| 32
|}
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#C līga|C līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ISL}}
| {{samazinājās}}*
| 33
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ALB}}
| {{samazinājās}}
| 34
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MNE}}
| {{samazinājās}}
| 35
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|KAZ}}
| {{samazinājās}}
| 36
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FIN}}
| {{samazinājās}}
| 37
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SVK}}
| *
| 38
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BUL}}
| *
| 39
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|ARM}}
| *
| 40
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 3
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|BLR}}
|
| 41
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|FRO}}
|
| 42
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|CYP}}
|
| 43
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|EST}}
|
| 44
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 4
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LVA}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D|Izlozes laikā nebija zināmi C/D līgas pārspēļu uzvarētāji (Latvija — Gibraltārs un Luksemburga — Malta).}}
| *
| 45
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LUX}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 46
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MDA}}
| {{increase}}
| 47
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|SMR}}
| {{increase}}
| 48
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ [[#D līga|D līga]]
|-
! Grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | Izlase
! style=&quot;width:25px&quot; | {{piezīme|Izmaiņas|Izmaiņas ar iepriekšējo sezonu}}
! Rangs
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AZE}}
| {{samazinājās}}
| 49
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LTU}}
| {{samazinājās}}
| 50
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|MLT}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 51
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|GIB}}{{efn|name=Play-offs-C-v-D}}
| *
| 52
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|LIE}}
|
| 53
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|AND}}
|
| 54
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+ Izslēgta no sacensībām
|-
! style=&quot;width:310px&quot; | Izlase
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; | {{fb|RUS}}
|}
|}
{{notelist}}

== A līga ==
=== A1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=BEL |team3=ITA |team4=TUR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1
|win_ITA=1 |draw_ITA=1 |loss_ITA=1 |gf_ITA=5 |ga_ITA=4
|win_BEL=2 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=5 |ga_BEL=1
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=3 |gf_TUR=1 |ga_TUR=8

|match_FRA_ITA=1–1
|match_FRA_BEL={{small|5. okt.}}
|match_FRA_TUR={{small|15. nov.}}

|match_ITA_FRA={{small|12. nov.}}
|match_ITA_BEL=0–2
|match_ITA_TUR={{small|5. okt.}}

|match_BEL_FRA=0–1
|match_BEL_ITA={{small|15. nov.}}
|match_BEL_TUR=3–0

|match_TUR_FRA=0–1
|match_TUR_ITA=1–4
|match_TUR_BEL={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{flaga|FRA}} |status_FRA=
|name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{flaga|ITA}} |status_ITA=
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{flaga|BEL}} |status_BEL=
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{flaga|TUR}} |status_TUR=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=GRE |team3=GER |team4=SRB 

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_GER=1 |draw_GER=2 |loss_GER=1 |gf_GER=3 |ga_GER=2
|win_NED=2 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=5
|win_SRB=0 |draw_SRB=0 |loss_SRB=4 |gf_SRB=3 |ga_SRB=8
|win_GRE=2 |draw_GRE=2 |loss_GRE=0 |gf_GRE=5 |ga_GRE=3

|match_GER_NED={{small|16. nov.}}
|match_GER_SRB=2–0
|match_GER_GRE=0–1

|match_NED_GER=1–1
|match_NED_SRB=2–1
|match_NED_GRE={{small|13. nov.}}

|match_SRB_GER={{small|13. nov.}}
|match_SRB_NED=1–2
|match_SRB_GRE=1–2

|match_GRE_GER=0–0
|match_GRE_NED=2–2
|match_GRE_SRB={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{flaga|GER}} |status_GER=
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{flaga|NED}} |status_NED=
|name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{flaga|SRB}} |status_SRB=
|name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{flaga|GRE}} |status_GRE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=ENG |team3=CRO |team4=CZE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_ESP=3 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=10 |ga_ESP=4
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=2 |gf_CRO=3 |ga_CRO=12
|win_ENG=2 |draw_ENG=0 |loss_ENG=1 |gf_ENG=11 |ga_ENG=3
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=3 |gf_CZE=2 |ga_CZE=7

|match_ESP_CRO=4–1
|match_ESP_ENG={{small|15. nov.}}
|match_ESP_CZE=3–1

|match_CRO_ESP={{small|6. okt.}}
|match_CRO_ENG=0–7 	
|match_CRO_CZE={{small|15. nov.}}

|match_ENG_ESP=2–3
|match_ENG_CRO={{small|12. nov.}}
|match_ENG_CZE={{small|6. okt.}}

|match_CZE_ESP={{small|12. nov.}}
|match_CZE_CRO=1–2
|match_CZE_ENG=0–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{flaga|ESP}} |status_ESP=
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{flaga|CRO}} |status_CRO=
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{flaga|ENG}} |status_ENG=
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{flaga|CZE}} |status_CZE=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== A4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=DEN |team3=WAL |team4=NOR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_POR=4 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=9 |ga_POR=4
|win_DEN=2 |draw_DEN=0 |loss_DEN=2 |gf_DEN=7 |ga_DEN=7
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=3 |gf_NOR=6 |ga_NOR=8
|win_WAL=1 |draw_WAL=0 |loss_WAL=3 |gf_WAL=2 |ga_WAL=5

|match_POR_DEN={{small|14. nov.}}
|match_POR_NOR=2–1
|match_POR_WAL=1–0

|match_DEN_POR=2–4
|match_DEN_NOR={{small|17. nov.}}
|match_DEN_WAL=2–0

|match_NOR_POR=1–2
|match_NOR_DEN=3–2
|match_NOR_WAL={{small|14. nov.}}

|match_WAL_POR={{small|17. nov.}}
|match_WAL_DEN=0–1
|match_WAL_NOR=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{flaga|POR}} |status_POR=Q
|name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{flaga|DEN}} |status_DEN=
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{flaga|NOR}} |status_NOR=
|name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{flaga|WAL}} |status_WAL=

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=QF |result2=QF |result3=3rd |result4=4th
|col_QF=green1 |text_QF=Kvalificēšanās ceturtdaļfināliem
|col_3rd=red2  |text_3rd=Iespējamas A/B līgas pārspēles
|col_4th=red1  |text_4th=A/B līgas pārspēles vai pazemināšana uz B līgu
}}

=== 3. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=Gr2 |team2=Gr1 |team3=Gr4 |team4=Gr3

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_Gr1=1 |draw_Gr1=1 |loss_Gr1=1 |gf_Gr1=5 |ga_Gr1=4 |status_Gr1=
|win_Gr2=1 |draw_Gr2=2 |loss_Gr2=1 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=2 |status_Gr2=
|win_Gr3=1 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=2 |gf_Gr3=3 |ga_Gr3=12|status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=3 |gf_Gr4=2 |ga_Gr4=5 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|ITA}}
|name_Gr2={{fb|GER}}
|name_Gr3={{fb|CRO}}
|name_Gr4={{fb|WAL}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result3=RPO |result4=RPO
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
}}

=== 4. vietu rangs ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=Gr4 |team2=Gr2 |team3=Gr3 |team4=Gr1

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}

|win_Gr1=0 |draw_Gr1=0 |loss_Gr1=3 |gf_Gr1=1 |ga_Gr1=8 |status_Gr1=
|win_Gr2=0 |draw_Gr2=0 |loss_Gr2=4 |gf_Gr2=3 |ga_Gr2=8 |status_Gr2=
|win_Gr3=0 |draw_Gr3=0 |loss_Gr3=3 |gf_Gr3=2 |ga_Gr3=7 |status_Gr3=
|win_Gr4=1 |draw_Gr4=0 |loss_Gr4=3 |gf_Gr4=6 |ga_Gr4=8 |status_Gr4=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_Gr1={{fb|TUR}}
|name_Gr2={{fb|SRB}}
|name_Gr3={{fb|CZE}}
|name_Gr4={{fb|NOR}}

&lt;!--Group definitions--&gt;
|show_groups=T
|group_Gr1=A1
|group_Gr2=A2
|group_Gr3=A3
|group_Gr4=A4

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|result1=RPO |result2=RPO |result3=REL |result4=REL
|col_RPO=red2 |text_RPO=A/B līgas pārspēles
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz B līgu
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;A līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 1. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== Finālturnīrs ===
{{#invoke:RoundN|N4
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Pusfināli
|RD2=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu
&lt;!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --&gt;
&lt;!-- Semi-finals --&gt;
|2027. gada 9. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|2027. gada 10. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- Final --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
&lt;!-- 3rd place --&gt;
|2027. gada 13. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

== B līga ==
=== B1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=SVN |team3=SCO |team4=MKD

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_SCO=1 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=2 |ga_SCO=3
|win_SUI=3 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=8 |ga_SUI=1
|win_SVN=1 |draw_SVN=1 |loss_SVN=1 |gf_SVN=3 |ga_SVN=2
|win_MKD=0 |draw_MKD=0 |loss_MKD=3 |gf_MKD=0 |ga_MKD=7

|match_SCO_SUI=0–3
|match_SCO_SVN={{small|6. okt.}}
|match_SCO_MKD={{small|13. nov.}}

|match_SUI_SCO={{small|16. nov.}}
|match_SUI_SVN=2–1
|match_SUI_MKD={{small|6. okt.}}

|match_SVN_SCO=0–0
|match_SVN_SUI={{small|13. nov.}}
|match_SVN_MKD=2–0

|match_MKD_SCO=0–2 	
|match_MKD_SUI=0–3
|match_MKD_SVN={{small|16. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{flaga|SCO}} |status_SCO=
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{flaga|SUI}} |status_SUI=
|name_SVN={{fb|SVN}} |short_SVN={{flaga|SVN}} |status_SVN=
|name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{flaga|MKD}} |status_MKD=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NIR |team2=UKR |team3=HUN |team4=GEO

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_HUN=1 |draw_HUN=1 |loss_HUN=1 |gf_HUN=1 |ga_HUN=1
|win_UKR=1 |draw_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=1 |ga_UKR=3
|win_GEO=0 |draw_GEO=1 |loss_GEO=2 |gf_GEO=0 |ga_GEO=2
|win_NIR=2 |draw_NIR=1 |loss_NIR=0 |gf_NIR=4 |ga_NIR=0

|match_HUN_UKR=0–1
|match_HUN_GEO=1–0
|match_HUN_NIR={{small|17. nov.}}

|match_UKR_HUN={{small|5. okt.}}
|match_UKR_GEO={{small|17. nov.}}
|match_UKR_NIR=0–3

|match_GEO_HUN={{small|14. nov.}}
|match_GEO_UKR=0–0
|match_GEO_NIR=0–1

|match_NIR_HUN=0–0
|match_NIR_UKR={{small|14. nov.}}
|match_NIR_GEO={{small|5. okt.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{flaga|HUN}} |status_HUN=
|name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{flaga|UKR}} |status_UKR=
|name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{flaga|GEO}} |status_GEO=
|name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{flaga|NIR}} |status_NIR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AUT |team2=KOS |team3=IRL |team4=ISR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_ISR=0 |draw_ISR=2 |loss_ISR=2 |gf_ISR=2 |ga_ISR=7
|win_AUT=2 |draw_AUT=2 |loss_AUT=0 |gf_AUT=9 |ga_AUT=5
|win_IRL=1 |draw_IRL=2 |loss_IRL=1 |gf_IRL=6 |ga_IRL=4
|win_KOS=1 |draw_KOS=2 |loss_KOS=1 |gf_KOS=3 |ga_KOS=4

|match_ISR_AUT={{small|17. nov.}}
|match_ISR_IRL=0–3
|match_ISR_KOS=0–0

|match_AUT_ISR=3–1
|match_AUT_IRL={{small|14. nov.}}
|match_AUT_KOS=3–1

|match_IRL_ISR=1–1
|match_IRL_AUT=2–2
|match_IRL_KOS={{small|17. nov.}}

|match_KOS_ISR={{small|14. nov.}}
|match_KOS_AUT=1–1 	
|match_KOS_IRL=1–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{flaga|ISR}} |status_ISR=
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{flaga|AUT}} |status_AUT=
|name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{flaga|IRL}} |status_IRL=
|name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{flaga|KOS}} |status_KOS=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== B4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=BIH |team3=POL |team4=ROU

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_POL=1 |draw_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=3
|win_BIH=1 |draw_BIH=2 |loss_BIH=0 |gf_BIH=5 |ga_BIH=3
|win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=3 |ga_ROU=12
|win_SWE=2 |draw_SWE=1 |loss_SWE=0 |gf_SWE=6 |ga_SWE=3

|match_POL_BIH=0–0
|match_POL_ROU=6–0
|match_POL_SWE={{small|17. nov.}}

|match_BIH_POL={{small|5. okt.}}
|match_BIH_ROU={{small|17. nov.}}
|match_BIH_SWE=1–1

|match_ROU_POL={{small|14. nov.}}
|match_ROU_BIH=2–4
|match_ROU_SWE={{small|5. okt.}}

|match_SWE_POL=3–1
|match_SWE_BIH={{small|14. nov.}}
|match_SWE_ROU=2–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{flaga|POL}} |status_POL=
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{flaga|BIH}} |status_BIH=
|name_ROU={{fb|ROU}} |short_ROU={{flaga|ROU}} |status_ROU=
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{flaga|SWE}} |status_SWE=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO |result4=RPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz A līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=A/B līgas pārspēles
|col_RPO=red2  |text_RPO=B/C līgas pārspēles
}}

== C līga ==
=== C1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FIN |team2=ALB |team3=BLR |team4=SMR

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_ALB=2 |draw_ALB=0 |loss_ALB=1 |gf_ALB=6 |ga_ALB=2
|win_FIN=2 |draw_FIN=1 |loss_FIN=0 |gf_FIN=9 |ga_FIN=1
|win_BLR=1 |draw_BLR=1 |loss_BLR=1 |gf_BLR=4 |ga_BLR=2
|win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=3 |gf_SMR=0 |ga_SMR=14

|match_ALB_FIN={{small|12. nov.}}
|match_ALB_BLR=2–0
|match_ALB_SMR={{small|6. okt.}}

|match_FIN_ALB=2–1
|match_FIN_BLR=0–0
|match_FIN_SMR={{small|15. nov.}}

|match_BLR_ALB={{small|15. nov.}}
|match_BLR_FIN={{small|6. okt.}}
|match_BLR_SMR=4–0

|match_SMR_ALB=0–3
|match_SMR_FIN=0–7
|match_SMR_BLR={{small|12. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{flaga|ALB}} |status_ALB=
|name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{flaga|FIN}} |status_FIN=
|name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{flaga|BLR}} |status_BLR=
|name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{flaga|SMR}} |status_SMR=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MNE |team2=CYP |team3=ARM |team4=LVA

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_CYP=1 |draw_CYP=1 |loss_CYP=1 |gf_CYP=3 |ga_CYP=2
|win_MNE=3 |draw_MNE=0 |loss_MNE=0 |gf_MNE=7 |ga_MNE=4
|win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=2 |gf_ARM=4 |ga_ARM=5
|win_LVA=0 |draw_LVA=1 |loss_LVA=2 |gf_LVA=1 |ga_LVA=4

|match_MNE_ARM={{small|5. okt.}}
|match_MNE_CYP=2–1
|match_MNE_LVA={{small|12. nov.}}

|match_ARM_MNE=2–3
|match_ARM_CYP={{small|12. nov.}}
|match_ARM_LVA=2–0

|match_CYP_MNE={{small|15. nov.}}
|match_CYP_ARM=2–0
|match_CYP_LVA={{small|5. okt.}}

|match_LVA_MNE=1–2
|match_LVA_ARM={{small|15. nov.}}
|match_LVA_CYP=0–0

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{flaga|MNE}} |status_MNE=
|name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{flaga|ARM}} |status_ARM=
|name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{flaga|CYP}} |status_CYP=
|name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{flaga|LVA}} |status_LVA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C3 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SVK |team2=MDA |team3=FRO |team4=KAZ

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|2||bez}}
|win_FRO=0 |draw_FRO=3 |loss_FRO=0 |gf_FRO=3 |ga_FRO=3
|win_KAZ=0 |draw_KAZ=1 |loss_KAZ=2 |gf_KAZ=3 |ga_KAZ=5
|win_SVK=2 |draw_SVK=1 |loss_SVK=0 |gf_SVK=5 |ga_SVK=2
|win_MDA=1 |draw_MDA=1 |loss_MDA=1 |gf_MDA=3 |ga_MDA=4

|match_KAZ_SVK={{small|16. nov.}}
|match_KAZ_FRO={{small|6. okt.}}
|match_KAZ_MDA=1–2

|match_SVK_KAZ=2–1
|match_SVK_FRO={{small|13. nov.}}
|match_SVK_MDA=2–0

|match_FRO_KAZ=1–1
|match_FRO_SVK=1–1
|match_FRO_MDA={{small|16. nov.}}

|match_MDA_KAZ={{small|13. nov.}}
|match_MDA_SVK={{small|6. okt.}}
|match_MDA_FRO=1–1

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{flaga|KAZ}} |status_KAZ=
|name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{flaga|SVK}} |status_SVK=
|name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{flaga|FRO}} |status_FRO=
|name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{flaga|MDA}} |status_MDA=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

=== C4 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ISL |team2=EST |team3=LUX |team4=BUL

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|3||bez}}
|win_ISL=2 |draw_ISL=1 |loss_ISL=0 |gf_ISL=7 |ga_ISL=1
|win_BUL=0 |draw_BUL=1 |loss_BUL=2 |gf_BUL=1 |ga_BUL=5
|win_EST=1 |draw_EST=2 |loss_EST=0 |gf_EST=2 |ga_EST=1
|win_LUX=1 |draw_LUX=0 |loss_LUX=2 |gf_LUX=2 |ga_LUX=5

|match_ISL_BUL=3–0
|match_ISL_EST=1–1
|match_ISL_LUX={{small|16. nov.}}

|match_BUL_ISL={{small|13. nov.}}
|match_BUL_EST=0–0
|match_BUL_LUX=1–2

|match_EST_ISL={{small|6. okt.}}
|match_EST_BUL={{small|16. nov.}}
|match_EST_LUX=1–0

|match_LUX_ISL=0–3
|match_LUX_BUL={{small|6. okt.}}
|match_LUX_EST={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{flaga|ISL}} |status_ISL=
|name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{flaga|BUL}} |status_BUL=
|name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{flaga|EST}} |status_EST=
|name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{flaga|LUX}} |status_LUX=

&lt;!--Promotion and qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=PQ
|result1=PRO |result2=PPO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz B līgu
|col_PPO=green2 |text_PPO=B/C līgas pārspēles
}}

== D līga ==
=== D1 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MLT |team2=GIB |team3=AND

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update={{dat|2026|10|4||bez}}
|win_GIB=0 |draw_GIB=2 |loss_GIB=0 |gf_GIB=1 |ga_GIB=1
|win_MLT=2 |draw_MLT=1 |loss_MLT=0 |gf_MLT=4 |ga_MLT=2
|win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=2 |gf_AND=1 |ga_AND=3

|match_GIB_MLT={{small|16. nov.}}
|match_GIB_AND=0–0

|match_MLT_GIB=1–1
|match_MLT_AND=1–0

|match_AND_GIB={{small|13. nov.}}
|match_AND_MLT=1–2

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{flaga|GIB}} |status_GIB=P
|name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{flaga|MLT}} |status_MLT=P
|name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{flaga|AND}} |status_AND=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

=== D2 grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=yes
|source=[https://www.uefa.com/uefanationsleague/standings/ UEFA]

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AZE |team2=LTU |team3=LIE

&lt;!--Update match results below (including date) to generate the standings--&gt;
|update=future{{dat|2026|10|4||bez}}
|win_AZE=1 |draw_AZE=2 |loss_AZE=0 |gf_AZE=2 |ga_AZE=1
|win_LTU=1 |draw_LTU=1 |loss_LTU=1 |gf_LTU=3 |ga_LTU=2
|win_LIE=0 |draw_LIE=1 |loss_LIE=1 |gf_LIE=0 |ga_LIE=2

|match_LTU_AZE=1–1
|match_LTU_LIE={{small|16. nov.}}

|match_AZE_LTU= 	1–0
|match_AZE_LIE=0–0

|match_LIE_LTU=0–2
|match_LIE_AZE={{small|13. nov.}}

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{flaga|LTU}} |status_LTU=P
|name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{flaga|AZE}} |status_AZE=P
|name_LIE={{fb|LIE}} |short_LIE={{flaga|LIE}} |status_LIE=P

&lt;!--Promotion column definitions--&gt;
|res_col_header=P
|result1=PRO |result2=PRO |result3=PRO
|col_PRO=green1 |text_PRO=Paaugstināšana uz C līgu
}}

== Paaugstināšanas/pazemināšanas pārspēles ==
=== A/B līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;B līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A līgas grupas 3. vai 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

=== B/C līgas pārspēles ===
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
{{TwoLegResult|&lt;!--{{fb-rt|}}--&gt;C līgas grupas 2. vieta|||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B līgas grupas 4. vieta||{{small|25.—27. martā}}|{{small|28.—30. martā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefanationsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Nāciju līga}}

[[Kategorija:UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Nāciju līga]]</text>
      <sha1>na4qzhz1bupnhts28r5x26qwcqn1b64</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oshkosh Corporation</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640396</id>
    <revision>
      <id>4532202</id>
      <parentid>4526497</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4532202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7225" sha1="jnxfxu1n48bk7yz3fqmhotsy4kmbjfv" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste
| name             = ''Oshkosh Corporation''
| logo             = Oshkosh Corporation 2019 Logo.svg
| caption          = 
| type             = [[publiska kapitālsabiedrība]]
| traded_as        = 
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1917. gads (kā ''Wisconsin Duplex Auto Company'')
| founder          = {{ubl|Viljams Beserdičs|Bernhards Moslings}}
| defunct          = 
| location_city    = [[Oškoša]]
| location_country = {{USA}}
| location         = 
| locations        = 29
| area_served      = globāli
| key_people       = 
| industry         = [[autobūve]], [[aizsardzības ražošana]]
| products         = [[Kravas automobilis|kravas]] un speciālie automobiļi, piekļuves aprīkojums, militārie transportlīdzekļi
| services         = 
| revenue          = {{unbulleted list|class=nowrap|{{palielinājās}} {{ASV dolārs|7,95 miljardi}} | (FY Dec. 31 2021)}}
| operating_income = {{unbulleted list|class=nowrap|{{palielinājās}} {{ASV dolārs|466,8 miljoni}} | (FY Dec. 31 2021)}}
| net_income       = {{unbulleted list|class=nowrap|{{palielinājās}} {{ASV dolārs|409,4 miljoni}} | (FY Dec. 31 2021)}}
| aum              = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets           = {{unbulleted list|class=nowrap|{{palielinājās}} {{ASV dolārs|6,72 miljardi}} | (FY Dec. 31 2021)}}
| equity           = {{unbulleted list|class=nowrap|{{palielinājās}} {{ASV dolārs|3,08 miljardi}} | (FY Dec. 31 2021)}}&lt;ref name=&quot;Financials FY2021&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.annualreports.com/HostedData/AnnualReports/PDF/NYSE_OSK_2021.pdf|title=Financials|publisher=U.S. Securities and Exchange Commission|access-date=December 15, 2022|archive-date=December 15, 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221215171447/https://www.annualreports.com/HostedData/AnnualReports/PDF/NYSE_OSK_2021.pdf|dead-url=}}&lt;/ref&gt;
| owner            = 
| num_employees    = 15 000&lt;ref name=&quot;Oshkosh&quot; /&gt; (2022)
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://www.oshkoshcorp.com/]
| footnotes        = &lt;ref name=&quot;10-K SEP 30 2017&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/Archives/edgar/data/775158/000077515817000172/osk10k93017.htm|title=US SEC: Form 10-K SEP 30 2017|publisher=U.S. Securities and Exchange Commission|access-date=March 8, 2018}}&lt;/ref&gt;
| intl             = 
}}
'''''Oshkosh Corporation''''', agrāk '''''Oshkosh Truck''''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rūpniecības uzņēmums, kas projektē un ražo specializētos [[Kravas automobilis|kravas automobiļus]], militāros transportlīdzekļus, kravas automobiļu virsbūves, lidostu ugunsdzēsības iekārtas un piekļuves aprīkojumu. Korporācijai pieder arī uzņēmumi ''[[Pierce Manufacturing]]'', ugunsdzēsības iekārtu ražotājs, kas atrodas [[Epltona]]s pilsētā, [[Viskonsina|Viskonsinā]], un ''[[JLG Industries]]'', pacelšanas iekārtu ražotājs, tostarp pacēlāji, strēles pacēlāji, šķērveida pacēlāji, teleskopiskie iekrāvēji un zemas piekļuves pacēlāji.

Uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas [[Oškoša]]s pilsētā, Viskonsinas štatā, nodarbina aptuveni {{sk|15000}} cilvēku visā pasaulē 130 objektos 24 valstīs.&lt;ref name=&quot;Oshkosh&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.oshkoshcorp.com/en/story|title=Oshkosh|website=Oshkosh|access-date=2022-12-01}}&lt;/ref&gt; Tā ražošanas process ir organizēts četrās galvenajās biznesa grupās: piekļuves aprīkojums, aizsardzība, ugunsdzēsība un ārkārtas situācijas aprīkojums, kā arī komerciālais aprīkojums.

== Vēsture ==
1917. gadā Klintonvilas pilsētas inženieris Viljams Beserdičs, nemainīgā ātruma savienojuma izgudrotājs un viens no uzņēmuma ''Four Wheel'' dibinātājiem, pameta uzņēmumu, lai dibinātu savu uzņēmumu ''Wisconsin Duplex''. Uzņēmums drīz vien pārcēlās uz Oškošu, Viskonsinā, un kļuva zināms kā ''Oshkosh Motor Truck''.

Tā ražotnes atrodas astoņos ASV štatos, kā arī [[Austrālija|Austrālijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Francija|Francijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Rumānija|Rumānijā]], un kopuzņēmumi izveidoti arī [[Meksika|Meksikā]] un [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Kopš 2012. gada uzņēmumā strādāja vairāk nekā {{sk|15000}} cilvēku. Tā akcijas tirgo [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]].

== Galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;240px&quot; heights=&quot;200px&quot; caption=&quot;''Oshkosh'' militārā produkcija&quot;&gt;
Oshkosh-L-ATV.jpg|2016. gada ''Oshkosh L-ATV'' (modificēts kā ''[[JLTV]]'') bruņots ar [[M2 (ložmetējs)|''M2 Browning'' smago ložmetēju]]
HEMTT M1120A4 in B-kit configuration.jpg|''HEMTT M1120A4 &quot;A-kit&quot;'' konfigurācijā — bez kabīnes bruņojuma (''&quot;B-kit&quot;'')
MTV-of-the-New-Jersey-National-Guard.jpg|''Oshkosh'' 5 tonnu kravas automobilis ''M1083 A1P2 MTV &quot;A-kit&quot;'' konfigurācijā
M-ATV with TerraMax.jpg|''Oshkosh M-ATV'' ar mīnu veltni un ''TerraMax'' autonomo sistēmu
2D Marine Regiment CPX 130502-M-ZE445-002.jpg|Šis ''Oshkosh MTVR MK23/MK25'', kuram skaidri redzama ''Oshkosh TAK-4'' neatkarīgā spirālatsperu piekare, ir aprīkots ar bruņotu kabīni.
Five days, two pairs of socks later, Marine convoy operations in Afghanistan 131022-M-ZB219-479.jpg|ASV Jūras kājnieku korpusa ''Oshkosh'' loģistikas transportlīdzekļu sistēmas aizstājējs ([[Loģistikas transportlīdzekļa sistēma|LVSR]])
Army.mil-61286-2010-01-12-100156.jpg|''[[Oshkosh M1070]]'' vilcējs, ''M1000'' puspiekabe un ''M88 ARV'' (bruņotais evakuācijas automobilis) kā krava
Oshkosh pls aa.jpg|''Oshkosh M1075'' kravas automobilis ar paletizēto kravu sistēmu (PLS)
Oshkosh M911 on M48A2 launcher bridge pic1.JPG|''M911'' [[Smagās tehnikas transportēšanas sistēma|HET]] uz ''M48A2'' palaišanas iekārtas tilta
&lt;/gallery&gt;

&lt;gallery widths=&quot;240px&quot; heights=&quot;200px&quot; caption=&quot;''Oshkosh'' aviācijas apkalpošanas tehnika&quot;&gt;
Oshkosh P-19R 6-7-2016 348A2083 P3.jpg|''Oshkosh P19-R'' lidlauka glābšanas un ugunsdzēsības (ARFF) transportlīdzeklis
Blaze 1.JPG|Šarlotas-Daglasa lidostas ''[[Oshkosh Striker]]''
Oshkosh P-15 fire truck.JPEG|ASV Gaisa spēku lidostas glābšanas un ugunsdzēsības automobilis ''Oshkosh P-15'' (8x8)
Oshkosh T-3000 fire engine.JPG|ASV Gaisa spēku lidostas glābšanas un ugunsdzēsības automobilis ''Oshkosh T-3000'' (6x6)
Oshkosh airport tender at Kennedy Space Center.jpg|NASA un USAF ''Oshkosh T-3000'' (4x4) Kenedija Kosmosa centrā [[Florida|Floridā]]
Oshkosh fire truck.JPEG|ASV Jūras kājnieku korpusa ''Oshkosh MB1'' ugunsdzēsības automobilis
&lt;/gallery&gt;

&lt;gallery caption=&quot;''Oshkosh'' komerciālā/civilā produkcija&quot; widths=&quot;240px&quot; heights=&quot;200px&quot;&gt;
USPS NGDV at CES.png|ASV Pasta dienesta nākamās paaudzes piegādes transportlīdzeklis (NGDV)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:ASV autoražotāji]]
[[Kategorija:Viskonsina]]</text>
      <sha1>jnxfxu1n48bk7yz3fqmhotsy4kmbjfv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolaoss Georgants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640429</id>
    <revision>
      <id>4532123</id>
      <parentid>4527304</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:49:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4532123</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6695" sha1="5za7s7b2kkyhtusp86rozonw0dnr7j5" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Nikolaoss Georgants
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Νικόλαος Γεωργαντάς''
 |              attēls = Nikolaos Georgantas, 1904 Olympics.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1880|2|27}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1958|11|23}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = grieķis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|Grieķija|old}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]] &lt;br/&gt; [[virves vilkšana]] 
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]], [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)  un ''3 (1 zelta un 2 sudraba) (1906 neof.)''
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|GRE|old}} [[Grieķija]]}} (GRE)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{Medal| Bronze |[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}}
{{MedalCompetition | [[Neoficiālās olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{Medal| Gold |[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] |[[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — akmeņu mešana vīriešiem|Akmeņu mešana]]}}
{{Medal| Silver |[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] |[[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}}
{{Medal| Silver |[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] |[[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|Diska mešana grieķu st.]]}}
}}

'''Nikolaoss Georgants''' ({{val|gr|Νικόλαος Γεωργαντάς}}; dzimis {{dat|1880|2|27}}, miris {{dat|1958|11|23}}) bija grieķu [[Vieglatlētika|vieglatlēts]]. Startējis vairākās olimpiskajās spēlēs.

Georgants [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja brinzas medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]]. Savukārt [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neolimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — akmeņu mešana vīriešiem|akmeņu mešanā]] un sudraba medaļas [[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]] un [[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|diska mešana grieķu stilā]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] labāko rezultātu, 6. vietu, izcīnīja [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]]. 1908. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā viņš bija pirmais zināmais [[Grieķijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Grieķijas karognesējs]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.olympedia.org/athletes/70733 |title=Nikolaos Georgantas |work=Olympedia |access-date=2026. gada 24. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ge/nikolaos-georgantas-1.html |title=Nikolaos Georgantas Olympic Results |access-date=2026. gada 28. augusts |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170709021804/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ge/nikolaos-georgantas-1.html |archive-date=2026. gada 24. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Gandrīz 20 gadu laikā Georgantas izcīnīja 36 Grieķijas čempiona titulus: diska mešanā (1901, 1904–1906, 1911 un 1919), lodes grūšanā (1901 un 1904–1908), akmenš mešanā (1901, 1904–1911, 1914, 1917 un 1919), diska mešanā (1904–1906, 1909, 1911, 1914, 1917 un 1919–1920), pieccīņā (1906), virves vilkšanā (1904) un svarcelšanā ar vienu roku (1905). 

Ārpus sporta Georgants strādāja par skolotāju. 1921. gadā viņš emigrēja uz ASV, taču īsi pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atgriezās Grieķijā. Pēc kara, no 1955. līdz 1957. gadam, Georgantas pildīja ''Panellinios GS'' priekšsēdētāja pienākumus un bija [[Grieķijas Vieglatlētikas federācija]]s biedrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Grieķijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Georgants, Nikolaoss}}

[[Kategorija:1880. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1958. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Grieķijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Grieķijas virves vilcēji]]
[[Kategorija:Grieķijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Grieķijas sportisti 1906. gada neolimpiskajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Grieķijas sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Grieķijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki virves vilkšanā]]</text>
      <sha1>5za7s7b2kkyhtusp86rozonw0dnr7j5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Mičels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640659</id>
    <revision>
      <id>4532127</id>
      <parentid>4528877</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:58:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4532127</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5447" sha1="moh2tplwwmgyq9reykyeen3bkon6p48" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džeimss Mičels
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |       piktogramma_2 = Tug of war pictogram.svg
 |   piktogramma_2 izm = 
 | piktogramma_2 saite = Virves vilkšana
 |          vārds_orig = ''James Mitchel''
 |              attēls = James Mitchel 1906.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džeimss Sārsfīlds Mičels
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1864|1|30}}
 |             dz_viet = {{vieta|Īrija|Emlī}}
 |             mir_dat = {{dat|1921|7|3}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]], [[virves vilkšana]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport| [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svara mešana vīriešiem|56 mārciņu svara mešana]]}}
}}

'''Džeimss Sārsfīlds Mičels''' ({{val|en|James Sarsfield Mitchel}}; dzimis {{dat|1879|7|11}}, miris {{dat|1911|11|16}}) bija [[Īrija|Īrijā]] dzimis ASV vieglatlēts, kurš startēja 1904. gada olimpiskajās spēlēs. Viņš bija viens no īru-amerikāņu sportistu grupas, ko dēvēja par &quot;īru vaļiem&quot; (''Irish Whales'').

Mičels uzvarēja lodes grūšanā un vesera mešanā 1887. gada [[Lielbritānijas Amatieru vieglatlētikas asociācija]]s čempionātā. Nākamajā gadā viņš veiksmīgi aizstāvēja savu vesera mešanas čempiona titulu 1888. gada ASV [[Amatieru sporta savienība]]s čempionātā.

Viņš startēja Gēlu sporta asociācijas (GAA) rīkotajās sacensībās un piedalījās 1888. gada &quot;Amerikas iebrukuma turnejā&quot; ''(American Invasion Tour)'', kuras laikā izcīnīja vienu zelta un divas sudraba medaļas Amerikas Nacionālās amatieru sportistu asociācijas nacionālajā čempionātā. Tāpat kā daudzi citi GAA komandas sportisti, Mičels pēc turnejas beigām neatgriezās Īrijā, bet palika Ņujorkā.

Mičels [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] un [[Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanas]] sacensībās. Vieglatlētikā viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svara mešana vīriešiem|56 mārciņu svara mešanā]], 4. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]] un 6. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]]. Savukārt virves vilkšanā viņa pārstāvētā komanda [[Ņujorkas Sporta klubs]] izcīnīja 4. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/18277 |title=Jim Mitchel |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mi/jim-mitchel-1.html |title=Jim Mitchel Olympic Results |access-date=2026. gada 27. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170712235229/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mi/jim-mitchel-1.html |archive-date=2026. gada 27. septembris}}&lt;/ref&gt;

Apgāds ''Spalding Athletic Library'' izdeva vairākas &quot;kā rīkoties&quot; pamācību grāmatas, no kurām viena bija olimpiskā medaļnieka Džeimsa Mtčela sarakstītā &quot;Kā kļūt par svara metēju&quot; (''How to become a weight thrower'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT: Mičels, Džeimss}}

[[Kategorija:1879. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1911. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV virves vilcēji]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>moh2tplwwmgyq9reykyeen3bkon6p48</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532214</id>
      <parentid>4532127</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:27:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (DEFAULTSORT with a blank at first position)</comment>
      <origin>4532214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5446" sha1="djux6vzkwndaq1qx1li94uxmqmgkd4z" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džeimss Mičels
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |       piktogramma_2 = Tug of war pictogram.svg
 |   piktogramma_2 izm = 
 | piktogramma_2 saite = Virves vilkšana
 |          vārds_orig = ''James Mitchel''
 |              attēls = James Mitchel 1906.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džeimss Sārsfīlds Mičels
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1864|1|30}}
 |             dz_viet = {{vieta|Īrija|Emlī}}
 |             mir_dat = {{dat|1921|7|3}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]], [[virves vilkšana]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport| [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svara mešana vīriešiem|56 mārciņu svara mešana]]}}
}}

'''Džeimss Sārsfīlds Mičels''' ({{val|en|James Sarsfield Mitchel}}; dzimis {{dat|1879|7|11}}, miris {{dat|1911|11|16}}) bija [[Īrija|Īrijā]] dzimis ASV vieglatlēts, kurš startēja 1904. gada olimpiskajās spēlēs. Viņš bija viens no īru-amerikāņu sportistu grupas, ko dēvēja par &quot;īru vaļiem&quot; (''Irish Whales'').

Mičels uzvarēja lodes grūšanā un vesera mešanā 1887. gada [[Lielbritānijas Amatieru vieglatlētikas asociācija]]s čempionātā. Nākamajā gadā viņš veiksmīgi aizstāvēja savu vesera mešanas čempiona titulu 1888. gada ASV [[Amatieru sporta savienība]]s čempionātā.

Viņš startēja Gēlu sporta asociācijas (GAA) rīkotajās sacensībās un piedalījās 1888. gada &quot;Amerikas iebrukuma turnejā&quot; ''(American Invasion Tour)'', kuras laikā izcīnīja vienu zelta un divas sudraba medaļas Amerikas Nacionālās amatieru sportistu asociācijas nacionālajā čempionātā. Tāpat kā daudzi citi GAA komandas sportisti, Mičels pēc turnejas beigām neatgriezās Īrijā, bet palika Ņujorkā.

Mičels [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] un [[Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanas]] sacensībās. Vieglatlētikā viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svara mešana vīriešiem|56 mārciņu svara mešanā]], 4. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]] un 6. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]]. Savukārt virves vilkšanā viņa pārstāvētā komanda [[Ņujorkas Sporta klubs]] izcīnīja 4. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/18277 |title=Jim Mitchel |work=Olympedia |access-date=2026. gada 27. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mi/jim-mitchel-1.html |title=Jim Mitchel Olympic Results |access-date=2026. gada 27. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170712235229/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mi/jim-mitchel-1.html |archive-date=2026. gada 27. septembris}}&lt;/ref&gt;

Apgāds ''Spalding Athletic Library'' izdeva vairākas &quot;kā rīkoties&quot; pamācību grāmatas, no kurām viena bija olimpiskā medaļnieka Džeimsa Mtčela sarakstītā &quot;Kā kļūt par svara metēju&quot; (''How to become a weight thrower'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Mičels, Džeimss}}

[[Kategorija:1879. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1911. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV virves vilcēji]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>djux6vzkwndaq1qx1li94uxmqmgkd4z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640665</id>
    <revision>
      <id>4532129</id>
      <parentid>4531182</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:59:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4532129</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26594" sha1="i6quhs3j0pkx56rc45uvnr3cta15cmj" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 24
| competitors = 116 (visi vīrieši)
| nations     = 9
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs ||  colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=15| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=15| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
! colspan=15| Kombinētās disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Diska mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Lodes grūšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Vesera mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''56 mārciņu svaru mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Kombinētās disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Daudzcīņa''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>i6quhs3j0pkx56rc45uvnr3cta15cmj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532178</id>
      <parentid>4532129</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:08:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4532178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26748" sha1="95ixc6jmluj3kyy35adfss5738scnih" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 24
| competitors = 116 (visi vīrieši)
| nations     = 9
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs ||  colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=15| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=15| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
! colspan=15| Kombinētās disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Diska mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Lodes grūšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Vesera mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''56 mārciņu svaru mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Kombinētās disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Daudzcīņa''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>95ixc6jmluj3kyy35adfss5738scnih</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532179</id>
      <parentid>4532178</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:13:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pārstāvētās valstis un sportisti */</comment>
      <origin>4532179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27445" sha1="avh0iomq3qoymd85dn35qlibxaq8b4u" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 24
| competitors = 116 (visi vīrieši)
| nations     = 9
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs ||  colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=15| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=15| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
! colspan=15| Kombinētās disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Diska mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Lodes grūšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Vesera mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''56 mārciņu svaru mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Kombinētās disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Daudzcīņa''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Viegatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}}
* {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}}
* {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>avh0iomq3qoymd85dn35qlibxaq8b4u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532180</id>
      <parentid>4532179</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:13:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pārstāvētās valstis un sportisti */</comment>
      <origin>4532180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27445" sha1="b6ji8u393pkuha82bg0zgf0zquc5wu3" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 24
| competitors = 116 (visi vīrieši)
| nations     = 9
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs ||  colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=15| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=15| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
! colspan=15| Kombinētās disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Diska mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Lodes grūšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Vesera mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''56 mārciņu svaru mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Kombinētās disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Daudzcīņa''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Viegatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}}
* {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}}
* {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>b6ji8u393pkuha82bg0zgf0zquc5wu3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532216</id>
      <parentid>4532180</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:27:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pārstāvētās valstis un sportisti */</comment>
      <origin>4532216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27446" sha1="de45sor54ys8e78251qjr6yn20eix6v" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 24
| competitors = 116 (visi vīrieši)
| nations     = 9
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs ||  colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=15| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=15| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
! colspan=15| Kombinētās disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Diska mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Lodes grūšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Vesera mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''56 mārciņu svaru mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Kombinētās disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Daudzcīņa''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}}
* {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}}
* {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>de45sor54ys8e78251qjr6yn20eix6v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>640669</id>
    <revision>
      <id>4532181</id>
      <parentid>4531147</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:15:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4532181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4435" sha1="mjiixef5xs9pdewohy86rcznwqr04du" xml:space="preserve">{| style=&quot;float:right; clear:right; padding:0.3em; margin-left:15px; border:1px solid #B8C7D9; background:#f5faff; text-align:left; font-size:85%; line-height:1.5em&quot;
|- style=&quot;background:#cedff2; text-align:center;&quot;
!colspan=3| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika 1904. gada &lt;br/&gt;  vasaras olimpiskajās spēlēs]] &lt;br/&gt; [[Attēls:Athletics pictogram.svg|50px]][[Attēls:Olympic rings without rims.svg|50px]]
|- 
| colspan=3 style=&quot;text-align:center| [[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Sportisti (vieglatlēti)]]
|- style=&quot;background:#deeaf6; text-align:center;&quot;
!colspan=3| Skrejceļa disciplīnas
|-
| 60 metri
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 100 metri
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 200 metri
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 400 metri
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 800 metri
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 1500 metri
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 110 metru barjerskrējiens
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 200 metru barjerskrējiens
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 400 metru barjerskrējiens
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 2590 metru šķēršļu skrējiens
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 4 jūdžu komandu skrējiens
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|Vīrieši]]
|- style=&quot;background:#deeaf6; text-align:center;&quot;
!colspan=3| Šosejas disciplīnas
|-
| Maratons
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Vīrieši]]
|- style=&quot;background:#deeaf6; text-align:center;&quot;
!colspan=3| Laukuma disciplīnas
|-
| Augstlēkšana
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| Tāllēkšana
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| Trīssoļlēkšana
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| Augstlēkšana no vietas
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| Tāllēkšana no vietas
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| Trīssoļlēkšana no vietas
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| Kārtslēkšana
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| Diska mešana
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| Lodes grūšana
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| Vesera mešana
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vīrieši]]
|-
| 56 mārciņu svaru mešana
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|Vīrieši]]
|- style=&quot;background:#deeaf6; text-align:center;&quot;
!colspan=3| Kombinētās disciplīnas
|-
| Daudzcīņa
|&amp;ensp;
|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Vīrieši]]
|}&lt;noinclude&gt;

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>mjiixef5xs9pdewohy86rcznwqr04du</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vārtu guvuma svinības</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640682</id>
    <revision>
      <id>4531865</id>
      <parentid>4531808</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4531865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53609" sha1="2c4keqjs377ycrtvaffmsrk6fh8pjy8" xml:space="preserve">{{Labošanā}}[[File:Cristiano Ronaldo 0876.jpg|thumb|upright|[[Krištianu Ronaldu]] izpilda savas slavenās ''Siuuu'' svinības, kas bieži tiek uzskatītas par vienām no ikoniskākajām un atpazīstamākajām vārtu guvumu svinībām sportā.&lt;ref&gt;{{Cite web | url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented | title=Cristiano Ronaldo's first Siuuu: When the celebration was invented | website=www.espn.com | access-date=1 June 2026 | archive-date=9 March 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260309080036/https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented }}&lt;/ref&gt;]]

Sportā '''vārtu guvuma svinības''' ir [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu gūšanas]] atzīmēšana. Parasti to dara vārtu guvējs, un svinībās var iesaistīties arī viņa komandas biedri, treneris vai treneru korpuss, kā arī komandas līdzjutēji. Lai gan šis termins kopumā apzīmē vārtu guvuma svinības, tas var attiekties arī uz konkrētām darbībām, piemēram, spēlētāja krekla novilkšanu vai salto izpildīšanu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lev|first=Assaf|last2=Galily|first2=Yair|last3=Eldadi|first3=Omer|last4=Tenenbaum|first4=Gershon|date=2020|title=Deconstructing celebratory acts following goal scoring among elite professional football players|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7494092/|journal=PloS One|volume=15|issue=9|pages=e0238702|doi=10.1371/journal.pone.0238702|issn=1932-6203|pmc=7494092|pmid=32936807}}&lt;/ref&gt; Svinības parasti ir izteiktākas sporta veidos, kuros tiek gūts mazāk punktu vai vārtu, piemēram, [[Futbols|futbolā]] un [[Hokejs|hokejā]], jo katram vārtu guvumam ir lielāka nozīme.

Daudzas vārtu guvumu svinības ir kļuvušas leģendāras un iemūžinātas, piemēram, statujās ([[Tjerī Anrī]] un [[Bobijs Ors]]), reklāmās ([[Ronaldu]]), pastmarkās ([[Pelē]]), žurnālu vākos vai videospēlēs: [[Krištianu Ronaldu]], [[Gerets Beils]], [[Lionels Mesi]] un daudzi citi futbolisti ir attēloti ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' un ''[[EA Sports FC]]'' spēļu sērijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-14-celebrations-how-gareth-2268393|title=Fifa 14 celebrations: How to do Gareth Bale, Ronaldo, and Lionel Messi's signature moves|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/ABC_Univision/ABC_Univision/evolution-ea-sports-fifa-14-video-game/story?id=20028621|title=EA Sport's FIFA 14 Video Game Adds Likeness of Big Name Players|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/8-new-celebrations-wed-love-see-fifa-18|title=8 new celebrations we'd love to see in FIFA 18|last=seasoning|first=Fraser Gilbert From Cristiano Ronaldo thinking to Danny Welbeck's liberal|last2=FIFA 18|first2=Fraser Gilbert serves up a selection of celebrations that deserve inclusion in EA's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-28|date=2017-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Svinības ==

=== Vārtu guvuma dziesma ===
[[File:ACMilanultras2006curvasud.jpg|thumb|upright|Papildus dziesmas “Jump” atskaņošanai, ''A.C. Milan'' stadionā ''[[Sansiro|San Siro]]'' dažkārt pēc vārtu guvuma tiek aizdedzinātas arī signālraķetes.]]
''Vārtu guvuma dziesma'' jeb ''vārtu guvuma svinību mūzika'' ir īss mūzikas skaņdarbs, kas tiek atskaņots tādos sporta veidos kā [[futbols]] vai [[hokejs]] pēc vārtu gūšanas. Pirms dziesmas atskaņošanas, īpaši [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] (NHL), dažkārt atskan arī īpašs vārtu signāls jeb sirēna.

Viena no šādām dziesmām ir [[Bellini (vācu grupa)|''Bellini'']] skaņdarbs “[[Samba de Janeiro]]”, kas tika izmantots kā vārtu guvuma dziesma ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2008]]'' turnīrā. ''[[Van Halen]]'' dziesma “[[Jump (Van Halen dziesma)|Jump]]” tiek atskaņota ikreiz, kad [[A.C. Milan]] gūst vārtus savā [[Sansiro|''San Siro'']] stadionā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958|title=The songs of soccer, from stadium anthems to Ronaldo's solo {{!}} DW {{!}} 08.06.2016|last=(www.dw.com)|first=Deutsche Welle|website=DW.COM|access-date=2026-09-29|language=en|archive-date=2018-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20181010011105/https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958}}&lt;/ref&gt; ''[[Blur]]'' dziesma “[[Song 2]]” tiek atskaņota dažos Vācijas un Austrijas klubos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Ziemeļamerikā bieži tiek atskaņota ''[[Glitter Band]]'' dziesma “[[Rock and Roll (Part Two)]]”. Ukrainas futbola kluba [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Doneckas “Shakhtar”]] mājas stadionā ''[[Donbas Arena]]'' pastāv tradīcija pēc katra mājinieku vārtu guvuma atskaņot mūziku, kas atbilst vārtu guvēja tautībai. Piemēram, kad vārtus guva armēņu futbolists [[Henriks Mhitarjans]], tika atskaņota viņa tautieša [[Arams Hačaturjans|Arama Hačaturjana]] “[[Sabre Dance]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171011072244/http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html|title=Sabre Dance by Henrikh Mkhitaryan|website=ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk|access-date=2026-09-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/22/henrik-mkhitaryan-shakhtar-donetsk|title=Henrik Mkhitaryan orchestrates Shakhtar Donetsk's great leap forward|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2012-10-22|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Savukārt, kad [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes “Bayern”]] gūst vārtus ''[[Allianz Arena]]'' stadionā, tiek atskaņota [[Kankāns|kankāna]] mūzika.

Hokejā vārtu guvuma dziesmu izmantošana ir ļoti izplatīta. Līdz 2012. gadam pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;|Monreālas “Canadiens”]] vārtu guvuma [[Centre Bell|mājas spēlēs]] tika atskaņota ''[[U2]]'' dziesma “[[Vertigo (U2 dziesma)|Vertigo]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/|title=Habs Goal Song|website=Canadiens de Montreal|access-date=2026-09-29|language=en-US|archive-date=2011-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110714180430/http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/}}&lt;/ref&gt; [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;|Ņujorkas “Rangers”]] izmanto dziesmu “[[Slapshot]]”, ko sarakstījis [[Rejs Kastoldi]], ''[[Madison Square Garden]]'' mūzikas direktors. [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;|Čikāgas “Blackhawks”]] un [[Notingemas “Panthers”]] pēc katra mājas spēlē gūta vārtu guvuma atskaņo ''[[The Fratellis]]'' dziesmu “[[Chelsea Dagger]]”.

=== Biežākās svinības ===
[[File:Nolito after Goal.jpg|thumb|upright|right|[[Nolito]] svin gūtos vārtus, aizskrienot prom no saviem komandas biedriem.]]
[[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|upright|right|[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides “Atlético”]] spēlētāji svin gūtos vārtus, visi kopā apskaujoties.]]
[[File:CINvCHI 2017-06-28 - Andrew Wiedeman celebrates (cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Endrū Vīdemans]] pēc tam, kad novilka savu spēles kreklu]]
[[File:André Santos, Neymar and Ramires celebrate Neymars goal.jpg|upright|thumb|right|[[Neimars]], [[Ramiress]] un [[Andrē Santušs]] svin vārtu guvumu ar deju]]
[[File:ECUADOR VS ARGENTINA (36956136633).jpg|thumb|upright|right|Pēc &quot;krusta mešanas&quot; [[Lionels Mesi]] bieži svin vārtu guvumu ar pa vienam pirkstam no katras rokas rādot uz debesīm, tādējādi veltot vārtus savai mirušajai vecmāmiņai.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Spēlētāji bieži rāda uz debesīm, lai pateiktos Dievam vai pieminētu kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;]]
[[File:Ronaldinho Gaúcho.jpg|thumb|upright|[[Ronaldiņu]] svin vārtu guvumu, vicinot abas rokas]]
[[File:Gerrard celebrates his second goal v Everton.jpg|thumb|upright|[[Stīvens Džerards]] svin vārtu guvumu, sveicinot līdzjutējus. Spēlētāji bieži norāda uz saviem līdzjutējiem, salutē viņiem vai pamāj, savukārt daži mēdz provocēt pretinieku komandas fanus.]]
* Spēlētāji grupā apskaujas laukumā, bet vārtu guvējs atrodas apakšā, vai arī spēlētāji lec cits citam uz pleciem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/03/22/mario-balotelli-goal-brazil-italy_n_2933450.html?guccounter=1|title=Mario Balotelli Goal: Brazil, Italy Draw 2-2 (VIDEO)|website=Huffington Post|access-date=Sep 29, 2026|date=Mar 22, 2013|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs skrien pie stūra karoga un, kliedzot, ar vienu roku turas pie karoga masta – līdzīgu svinību veidu, kad viņš spēlēja ''[[Fiorentina]]'', izmantoja [[Gabriels Batistuta]]. Tas iedvesmoja viņa dabiskā lieluma bronzas statujas izveidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html|title=Splitting a Pair|website=TIME.com|access-date=2026-09-29|language=en-us|archive-date=2019-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190322104426/http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pieliek rādītājpirkstu pie lūpām, it kā liekot pretinieku līdzjutējiem un/vai kritiķiem apklust – [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|&quot;Real&quot;]] uzbrucējs [[Rauls Gonsaless|Rauls]] šādā veidā iespaidīgi svinēja vārtu guvumu pret [[El Clásico|sīvākajiem konkurentiem]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' tās stadionā ''[[Camp Nou]]'', 1999. gadā.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|last=Español|first=En|last2=Español|first2=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-29|date=2017-04-24|language=en|last3=Shared|last4=Shared}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.egypttoday.com/Article/8/39224/When-Raul-ended-Madrid%E2%80%99s-humiliation-silenced-Nou-Camp|title=When Raul ended Madrid’s humiliation, silenced Nou Camp|website=EgyptToday|access-date=2026-09-29|date=2018-01-03}}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausu]], [[Ronaldu]] izmantoja līdzīgu žestu, vicinot rādītājpirkstu pret skatītājiem, it kā norādot saviem kritiķiem, lai tie apklust.
* Vārtu guvējs izliekas, ka šauj ar ložmetēju, kā to darīja [[Gabriels Batistuta]] un [[Edinsons Kavani]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/dec/04/golden-goal-gabriel-batistuta-for-fiorentina-v-arsenal-1999|title=Golden Goal: Gabriel Batistuta for Fiorentina v Arsenal (1999)|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2015-12-04|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pagriež plaukstas locītavu pie auss, parasti to darot skriešanas laikā. Šo žestu daudzkārt, ja ne katru reizi, izmantoja [[Luka Toni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html|title=La mano di Toni sul Mondiale|website=it.uefa.com|access-date=Sep 29, 2026|date=Sep 9, 2005|language=it|archive-date={{dat|2016|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160610053753/http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html}}&lt;/ref&gt;

* Vārtu guvējs metās uz zālāja, izstiepjot rokas un kājas. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi izdarīja [[Jirgens Klinsmans]] neilgi pēc pievienošanās ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Patiesībā Klinsmans šādi svinēja vārtus, ironizējot par savu, viņaprāt, nepamatoto reputāciju par simulēšanu, lai iegūtu brīvsitienus un 11 metru soda sitienus. Šis vārtu svinēšanas veids kļuva pazīstams kā “Klinsmans”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one|title=Jürgen Klinsmann: One-on-One|website=FourFourTwo|access-date=Sep 30, 2026|date=1 August 2004|language=en|archive-date={{dat|2014|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141129040300/http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs bezrūpīgi aiziet vai aizskrien prom, ar pašpārliecinātu smīnu sejā, it kā sakot: “Es esmu labākais, tas bija viegli utt.”
* [[Zlatans Ibrahimovičs|Ibrahimovičs]] popularizēja žestu, kurā abu roku pirksti tiek salikti sirds formā, svinot gūtos vārtus. Vēlāk šo žestu izmantoja arī [[Gerets Beils]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/10042652/Gareth-Bale-plans-to-put-heart-goal-celebration-on-clothing-after-filing-trademark.html|title=Gareth Bale plans to put 'heart' goal celebration on clothing after filing trademark|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 30, 2026|date=7 May 2013|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Anhels Di Marija]] un [[Lorenco Insinje]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825|title=Napoli, Insigne: &quot;I dedicate this goal to my wife. Manchester City?...&quot;|website=calciomercato.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190522053550/https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs noskūpsta zeltnesi, kā to vienmēr darīja Rauls.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1|title=How to do the 12 new FIFA 18 celebrations – plus more of our favourites|work=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-10-06|language=en|archive-date=2018-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20181012014455/https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1}}&lt;/ref&gt; Precētie spēlētāji ar šo žestu sūta sveicienu savām dzīvesbiedrēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html|title=12 Trademark goal celebrations of footballers|website=in.news.yahoo.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011053735/https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html}}&lt;/ref&gt; [[Rivaldu]] arī slaveni izmantoja šo vārtu svinēšanas veidu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Līdzīgu žestu popularizēja [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], noskūpstot plaukstas locītavu un pirkstus par godu savai sievai un bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/396001/why-luis-suarez-kiss-his-wrist-goal-celebration-atletico-madrid/|title=Why does Luis Suarez kiss his wrist when he celebrates a goal?|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-09-30|date=2022-12-02|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;

* Vārtu guvējs noslīd uz ceļiem – šo vārtu svinēšanas veidu bieži izmantoja [[Didjē Drogba]] un [[Edens Azārs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/didier-drogba-smashes-ridiculous-free-kick-phoenix-rising|title=Didier Drogba smashes in ridiculous free-kick for Phoenix Rising|last=Phoenix –|first=James Kilpatrick The Ivorian is loving life at|last2=Screamers|first2=He's Still Scoring|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-08-07|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien apkārt, mainot roku leņķi un atdarinot lidmašīnu. Šo žestu popularizēja bijušais Brazīlijas uzbrucējs [[Kareka]], bet vēlāk itāļu uzbrucējs [[Vinčenco Montella]] tā dēļ ieguva iesauku “mazā lidmašīna” (''l'aeroplanino'' itāļu valodā).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html|title=European football's best nicknames|work=UEFA.com|access-date=2026-09-30|date=2014-01-27|last=uefa.com|language=en|archive-date=2017-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171022212533/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Vincenzo Montella {{!}} Best Serie A Goals {{!}} Throwback {{!}} Serie A TIM|url=https://www.youtube.com/watch?v=dBsyIJUTd-o|date=2020-03-18|accessdate=2026-09-30|last=Serie A}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien taisni uz priekšu. Brazīliešu uzbrucējs [[Ronaldu]] savas karjeras sākumā bieži svinēja vārtus šādā veidā. Šī vārtu svinēšana kļuva par pamatu ''[[Pirelli]]'' 1998. gada reklāmai, kurā viņš ''[[Inter Milan]]'' formā aizstāja [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statujā]] attēloto Kristu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/17_giugno_21/pubblicita-con-la-maiuscola-fondazione-pirelli-corraini-5efebe1c-569c-11e7-a35b-7a875278503a.shtml|title=Pirelli e le metamorfosi della pubblicità|last=COLIN|first=GIANLUIGI|website=Corriere della Sera|access-date=2026-09-30|date=2017-06-21|language=it}}&lt;/ref&gt; Zlatans Ibrahimovičs, kura elks bija Ronaldu, arī bieži svinēja vārtu guvumus ar abām izplestām rokām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2018/06/10/5b1d531e22601d2f1d8b45ba.html|title=LA Galaxy 3-0 Real Salt Lake: Ibrahimovic scores two headers and celebrates in customary fashion|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-30|date=2018-06-10|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs šūpo rokas no vienas puses uz otru, it kā šūpotu mazuli.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Kingfisher football encyclopedia|url=http://archive.org/details/kingfisherfootba0000giff|publisher=London : Kingfisher|date=2010|isbn=978-0-7534-1961-8|first=Clive|last=Gifford|page=29}}&lt;/ref&gt; Parasti tas nozīmē, ka vārtu guvējs nesen kļuvis par vecāku – neatkarīgi no tā, vai tas noticis pirmo reizi. Šo žestu pasaules uzmanībai pievērsa Brazīlijas uzbrucējs [[Bebetu]] (kopā ar komandas biedriem [[Romariu]] un [[Maziņu]]) [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pēc ceturtdaļfināla vārtu guvuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš šādi atzīmēja sava dēla [[Mateušs Oliveira|Mateuša]] piedzimšanu divas dienas iepriekš.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&amp;cc=5739&amp;ver=global|title=First XI: World Cup celebrations|website=ESPN}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs ieliek bumbu zem sava krekla, tādējādi norādot uz tuvinieces grūtniecību.

* Vārtu guvējs zīž īkšķi, tādējādi godinot savu bērnu(-us) vai simbolizējot to, ka gūtie vārti ir tikpat vienkārši kā bērnu spēle. Gadu gaitā tas ir kļuvis par leģendārā ''[[AS Roma|Roma]]'' futbolista [[Frančesko Toti]] &quot;firmas zīmi&quot; pēc gūtiem vārtiem, kā rezultātā viņš ieguva iesauku ''er Pupone'' (romiešu dialektā — „lielais bērns”).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html|title=Totti’s Goal Celebration Is For Wife Blasi  - Calcio|website=www.footballitaliano.org|access-date=2026-10-01|language=en-US|archive-date=2010-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20100113115443/http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html}}&lt;/ref&gt; [[Brunu Fernandešs]] bieži pēc īkšķa zīšanas novieto rokas uz ausīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2021/03/07/bruno-fernandes-explains-goal-celebration-after-scoring-in-manchester-derby-14203915/|title=Bruno Fernandes explains goal celebration after scoring in Manchester derby|website=Metro|access-date=2026-10-01|date=2021-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs rāda uz debesīm, lai izteiktu pateicību [[Dievs|Dievam]] vai pieminētu mirušu cilvēku. [[Kakā]] vienmēr pateicās Dievam.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12027/2374557/kaka-profile|title=Kaka profile|work=Sky Sports|access-date=2026-10-01|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Arī [[Lionels Mesi]] svin vārtu guvumus līdzīgā veidā, veltot tos savai aizsaulē aizgājušajai vecmāmiņai.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2705366-the-story-behind-lionel-messis-5-most-iconic-barcelona-celebrations|title=The Story Behind Lionel Messi's 5 Most Iconic Barcelona Celebrations|last=Matchett|first=Karl|website=bleacherreport.com|access-date=2026-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs paņem rokās kameru. [[Sons Hinmins]] pēc vārtu guvuma bieži izmanto šādu kameras imitācijas svinību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/son-heung-min-celebration-what-is-the-meaning-behind-tottenham-stars-camera-gesture/1swct743e00az1jdg2eukkc4tt|title=Son Heung-min celebration: What is the meaning behind Tottenham star's camera gesture? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2022-04-09|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs novieto rokas aiz ausīm, it kā censtos labāk sadzirdēt skatītāju reakciju.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/everton-fans-unhappy-romelu-lukakus-13634711|title=Everton fans unhappy with Romelu Lukaku's goal celebration|website=www.liverpoolecho.co.uk|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; To parasti dara, kad spēlētāju spēles laikā izsvilpj un viņš pēc tam gūst vārtus, vai arī tad, kad spēlētājs atgriežas un gūst vārtus pret savu bijušo klubu. Tā, piemēram, [[Mančestras &quot;United&quot;|Mančestras „United”]] uzbrucējs [[Romelu Lukaku]] pēc vārtu guvuma pielika rokas pie ausīm pret ''[[Everton FC|Everton]]'' līdzjutējiem, kuri visas spēles laikā viņu bija izsvilpuši.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Retos gadījumos šāds žests tiek vērsts pret kluba personālu, spēlētājiem vai amatpersonām dažādu iekšēju iemeslu dēļ.
* Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu deju, kurai parasti pievienojas arī komandas biedri. Iespējams, pirmais spēlētājs, kurš ar šādu svinēšanas veidu ieguva pasaules mēroga slavu, bija [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] veterāns [[Rožē Milla]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš visus četrus savus vārtu guvumus atzīmēja, dejojot ap stūra karodziņu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;{{Novecojusi saite}} [[Pīters Kraučs]] izpelnījās uzmanību ar savām robota dejām pēc vārtu gūšanas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/5094114/Peter-Crouchs-robot-dance-and-the-10-funniest-goal-celebrations.html|title=Peter Crouch’s robot dance and the 10 funniest goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 1, 2026|date=2 April 2009|language=en}}&lt;/ref&gt; Pieci [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]] („Bafana Bafana”) spēlētāji neaizmirstami nodejoja „Macarena” stilā pēc komandas pirmo vārtu gūšanas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/fifa-world-cup-2018/story/world-cup-2018-dazzling-goals-memorable-celebrations-and-the-dance-of-joy-1278096-2018-07-05|title=World Cup 2018: Dazzling goals, memorable celebrations and the dance of joy|last=Basu|first=Ritayan|website=India Today|access-date=2026-10-01|date=2018-07-05|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Antuāns Griezmans|Antuāna Grīzmana]] vārtu svinību deja „Hotline Bling” stilā tika izmantota 2016. gada „[[Puma (uzņēmums)|Puma]]” reklāmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/dancing-his-way-to-man-utd-this-griezmann-advert-is-brilliant/v4owm7q46git1en6jz435ucs1|title=VIDEO: Dancing his way to Man Utd?! This Griezmann advert is brilliant {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2016-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu akrobātisku priekšnesumu. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] izlases uzbrucējs [[Ugo Sančess]] bija pirmais ievērojamais futbolists, kurš kļuva pazīstams ar [[salto]] izpildīšanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/nov/22/comment.gdnsport3|title=Bravo Bernardo, from duffer to dubber|work=The Guardian|access-date=2026-10-01|date=2006-11-22|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Sieviešu futbolā ar vārtu svinēšanu, izpildot salto, pazīstama arī [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrālijas]] izlases spēlētāja [[Sema Kerra]]. [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] futbolisti arī ir labi pazīstami ar salto izpildīšanu pēc vārtu gūšanas; īpaši [[Obafemi Martinss]], kā arī ļoti slavenais [[Džūliuss Aghahova|Džūliusa Aghahovas]] salto [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] pēc vārtu guvuma pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; [[Lomana Luāluā]] savulaik tika aizliegts izpildīt salto savā toreizējā klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmuth]]'' komandā pēc tam, kad vienā no vārtu svinībām viņš savainoja pēdu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/p/portsmouth/4936354.stm|title=LuaLua faces scan on foot injury|access-date=2026-10-01|date=2006-04-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

* [[Miroslavs Kloze]] un [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] arī ir pazīstami ar šāda veida svinībām, lai gan viņi to dara ar salto uz priekšu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/soccer/borussia-dortmund/story/2794995/pierre-emerick-aubameyang-bvb-somersault-celebration-risk|title=Pierre-Emerick Aubameyang aware of Dortmund somersault celebration risk|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-02}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs novelk savu kreklu. [[Rivaldu]] visbiežāk tā rīkojās Brazīlijas izlases spēlēs, turot kreklu labajā rokā un griežot to virs galvas. Kopš 2004. gada, saskaņā ar FIFA Spēles noteikumiem, tas tiek uzskatīts par pārmērīgu vārtu guvuma svinēšanu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html|title=Clarification of Law 12: Yellow Card for removal of jersey|work=FIFA.com|access-date=2026-10-02|date=2004-06-22|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2016-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160525202133/http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html}}&lt;/ref&gt; par ko spēlētājam tiek piešķirta dzeltenā kartīte. [[Andress Injesta]] tika sodīts šādā veidā par savu vārtu svinēšanu [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada Pasaules kausa finālā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html|title=World Cup final: Spain goal scorer Andres Iniesta pays tribute to Dani Jarque with t-shirt|work=Telegraph.co.uk|access-date=2026-10-02|last=By Telegraph staff and agencies|language=en|archive-date=2020-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200703184246/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html}}&lt;/ref&gt; [[Hloja Kellija]] saņēma dzelteno kartīti [[2022. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm fināls|UEFA Sieviešu Eiropas čempionāta 2022. gada finālā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/chloe-kelly-of-england-is-shown-a-yellow-card-by-the-news-photo/1412079349|title=Chloe Kelly of England is shown a yellow card by the referee Kateryna...|website=Getty Images|access-date=2026-10-02|date=2022-07-31|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/yellow-card-taking-shirt-off-footballers-rules-explained-chloe-kelly-celebration-1772383|title=Why footballers get a yellow card for taking their shirts off after Chloe Kelly's celebration|last=Finnis|first=Alex|website=The i Paper|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt; par svinībām, kuras mediji citādi slavēja kā “iedvesmojošas un spēku apliecinošas”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62376808|title=Chloe Kelly: England winger's celebration praised for empowering women|work=BBC Sport|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* Izplatīta alternatīva, kas gan bija biežāk sastopama 20. gadsimta 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, bija tāda, ka vārtu guvējs pacēla kreklu un skatītājiem parādīja zem tā uzvilktu [[T krekls|T-kreklu]] ar kādu vēstījumu. [[Romariu]] bieži izmantoja šāda veida svinības, katrā spēlē parādot citu vēstījumu. ''[[AS Roma|Roma]]'' uzbrucējs [[Frančesko Toti]] bieži šādā veidā svinēja vārtus pret ''[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]'' [[Romas derbijs|Romas derbijā]]. Kādā reizē viņš īpaši atmiņā paliekoši atklāja T-kreklu ar uzrakstu, kas itāļu valodā nozīmēja “Es jūs atkal apspēlēju!”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-|title=The A-to-Z of Francesco Totti|website=asroma.com|access-date=Oct 2, 2026|date=10 Jun 2016|language=en|archive-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220211348/https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs izliekas šaujam ar kāda veida ieroci, mērķējot vai nu debesīs, vai uz kādu iedomātu mērķi. [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlases uzbrucējs [[Robijs Kīns]] reiz pēc spēles pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] izpildīja salto uz priekšu un noslēdza svinības, atdarinot loka šāvēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/149059-football-moves-90s-tried-to-copy-149059|title=The Archer and 9 Other Football Moves 90s Kids Tried To Copy|last=O'Leary|first=Conor|website=Balls.ie|access-date=2026-10-02|date=2014-10-31|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] bieži svin vārtu guvumu, atdarinot loka izšaušanu — viņš iztēlojas, ka velk loku, un pēc tam to atlaiž. Līdzīgi savulaik rīkojās arī bijušais [[PSG]] uzbrucējs [[Edinsons Kavani]].
* Komandas biedri apsveic vārtu guvēju, nometoties ceļos un izliekoties, ka spodrina viņa kurpi — ''[[Inter Milan|Inter]]'' komandas biedri [[Ronaldu]] bieži apsveica tieši šādā veidā.&lt;ref&gt;Collie, Ashley Jude (2003). ''World of Soccer: A Complete Guide to the World's Most Popular Sport''. The Rosen Publishing Group. lpp.&amp;#x20;9.&lt;/ref&gt;
* Spēlētājs noguļas ar seju pret zemi, lai ''sujud'' jeb musulmaņu lūgšanas pozā pateiktos [[Dievs|Dievam]]. To galvenokārt dara musulmaņu spēlētāji. Ēģiptiešu uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] pēc vārtu guvuma šādi rīkojas, tāpat kā [[Santjago Himeness]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/think/opinion/champions-league-final-liverpool-star-mohamed-salah-s-unapologetic-muslim-ncna877736|title=Opinion {{!}} The extraordinary case of Mo Salah, Europe's unapologetically Muslim soccer star|website=NBC News|access-date=2026-10-02|date=2018-05-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

* Vārtu guvējs salutē skatītājiem — vai arī izsmej publiku, kā to divreiz darīja [[Krištianu Ronaldu]] pēc vārtu guvuma pret ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''[[Nou Camp]]'' stadionā — 2012. un 2016. gadā. Pēc vārtu guvuma viņš ar žestu aicināja skatītājus “nomierināties”.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* Vārtu guvējs palecas un sit gaisā ar dūri — šāda svinēšana ir attēlota [[Pelē]] 1969. gada Brazīlijas pastmarkā, kas veltīta viņa 1000. karjeras vārtu guvumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalfootballcollection.org.uk/pele-1000-goals-first-day-cover/|title=Pele 1000 Goals First Day Cover {{!}} National Football Collection|last=NationalFootballCollection|access-date=2026-10-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Zviedrijas uzbrucējs [[Tomass Brolīns]] bieži svinēja vārtus ar lēcienu un pirueti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kristianstadsbladet.se/kristianstad/det-kanns-lite-som-vm-1994/|title=Det känns lite som VM 1994|website=Kristianstadsbladet|access-date=2026-10-03|date=2008-06-13|language=sv}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pārvelk kreklu pāri sejai — ar šādu svinēšanas veidu bieži bija pazīstams [[Fabricio Ravanelli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/4734042/Football-fan-recreates-goal-celebrations-with-Subbuteo-players.html|title=Football fan recreates goal celebrations with Subbuteo players|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=20 February 2009|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs ieskrien skatītāju pūlī. To parasti dara pēc ļoti nozīmīgiem vārtiem, piemēram, uzvaras vārtiem kompensācijas laikā. Viens no piemēriem ir [[Trojs Dīnijs|Troja Dīnija]] [[pēdējās minūtes vārtu guvums]] ''[[Watford FC|Watford]]'' komandas labā pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]'' 2013. gadā, kā rezultātā ''Watford'' iekļuva izslēgšanas spēļu finālā, kas notika Vembli stadionā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=&quot;Here's Hogg... DEENEY!&quot; {{!}} Best end to a football match EVER|url=https://www.youtube.com/watch?v=6TnKvlQ2h7s|date=2019-08-01|accessdate=2026-10-03|last=Super 6}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/championship/10052075/Watford-3-Leicester-City-1-agg-3-2-match-report.html|title=Watford 3 Leicester City 1 (agg 3-2): match report|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=12 May 2013|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs noskrien visa laukuma garumā. Slavens piemērs ir toreizējais ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]], kurš 2009. gadā to izdarīja pret savu bijušo klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_city/8252649.stm|title=Adebayor says sorry for goal celebration|access-date=2026-10-03|date=2009-09-12|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* Daži spēlētāji, kuriem uz plaukstas locītavām vai apakšdelmiem ir [[Tetovējums|tetovējumi]], bieži tos noskūpsta, tādējādi izrādot cieņu tam, ko tetovējums simbolizē. Spāņu uzbrucējs [[Alvaro Negredo]] ir viens no šādiem piemēriem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/10406537/Alvaro-Negredo-on-why-the-Premier-League-is-the-perfect-stage-to-showcase-his-talents.html|title=Alvaro Negredo on why the Premier League is the perfect stage to showcase his talents|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=26 October 2013|language=en}}&lt;/ref&gt; tāpat arī urugvajietis [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/luis-suarez-reveals-double-meaning-of-trademark-goal-celebration-8457435.html|title=Luis Suarez reveals double meaning of trademark goal celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;
* “The Thierry Henry” jeb “Henrying” kļuva slavens, pateicoties uzbrucējam [[Tjerī Anrī]]. Viņš pēc vārtu guvuma vienkārši atbalstījās pret vārtu stabu, vienu roku atbalstot uz tā, bet otru turot uz gurna, radot iespaidu, ka ir noguris un/vai noguris no vārtu gūšanas. Šis žests pauda attieksmi “tas jau ir piedzīvots, tas jau ir izdarīts”. Šī poza kļuva populāra sociālajos tīklos, kur Anrī attēlu montēja dažādās situācijās — no atbalstīšanās pret [[Pizas tornis|Pizas šķībo torni]] līdz palīdzēšanai [[Muhameds Ali|Muhamedam Ali]] ar boksa maisu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/thierry-henry-goal-celebration-for-new-york-red-bulls-sparks-henrying-trend-on-twitter-8836545.html|title=Thierry Henry goal celebration for New York Red Bulls sparks #henrying|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-09-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs sit vai sper pa stūra karogu. Nīderlandes uzbrucējs [[Klāss Jans Hintelārs|Klāss Jans Huntelārs]] pēc uzvarošā 11 metru soda sitiena realizācijas pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] iesita pa stūra karogu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/sport/soccer/world-cup-2014-netherlands-fightback-stuns-mexico-20140630-zsqc0.html|title=World Cup 2014: Netherlands fightback stuns Mexico|website=The Sydney Morning Herald|access-date=2026-10-03|date=2014-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/10934442/Holland-v-Mexico-Klaas-Jan-Huntelaar-puts-Netherlands-into-last-eight-after-Arjen-Robben-wins-late-penalty.html|title=Holland v Mexico: Klaas-Jan Huntelaar puts Netherlands into last eight after Arjen Robben wins late penalty|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; Austrālijas pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] bija pazīstams ar savu regulāro “ēnu boksa” svinību ap stūra karogu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-05-15/tim-cahill-fights-corner-flag/9762458|title=Tim Cahill fights corner flag|website=www.abc.net.au|access-date=2026-10-03|date=2018-05-15|language=en-AU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/premier-league/6250946/Football-goal-celebrations-best-and-worst.html|title=Football's best and worst goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' uzbrucējs [[Paolo Di Kanio]] reiz salauza stūra karogu uz pusēm, iesperot tam pēc vārtu guvuma pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/WestHam/status/819646397917954049|title=RIP corner flag. Paolo Di Canio's celebrations went a bit overboard in our win over Leicester City #OnThisDay in 2002 🗓 #COYI|last=West Ham United [@WestHam]|website=Twitter|access-date=2026-10-03}}&lt;/ref&gt; Tajā laikā tika uzskatīts, ka tie varētu būt itālieša pēdējie vārti kluba sastāvā pirms plaši apspriestās pārejas uz ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', taču pāreja tā arī nenotika.
* Vārtu guvējs pēc iespējas plaši atver muti. [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] [[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2002. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] gūtie uzvaras vārti ar kreiso kāju izraisīja vienas no viņa emocionālākajām vārtu svinībām — viņš skrēja uz laukuma malu ar plaši atvērtu muti un sajūsmas pilns kliedza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/uefa-champions-league/2/blog/post/3136868/zinedine-zidanes-perfect-volley-an-oral-history-of-his-2002-ucl-final-goal|title=Zinedine Zidane's perfect volley: An oral history of his 2002 UCL final goal|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-03}}&lt;/ref&gt; Līdzīga sejas izteiksme bija Libērijas zvaigznei [[Džordžs Veā|Džordžam Veā]], kurš 1996. gadā ''[[AC Milan|Milan]]'' labā bija noskrējis gandrīz visu laukuma garumu un guvis vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.planetfootball.com/nostalgia/forensic-analysis-george-weahs-solo-goal-verona-21-years|title=A forensic analysis of George Weah's wonderful solo goal for AC Milan|work=Planet Football|access-date=2026-10-03|date=2022-10-01|last=Victor|first=Tom|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs sūta skatītājiem gaisa skūpstu (to var darīt arī izsmejošā veidā). Alternatīvi — vārtu guvējs provocē skatītājus, skūpstot savas komandas emblēmu. 2009. gadā ''Barcelona'' kapteinis [[Karless Pujols]] to darīja, skūpstot Katalonijas karoga krāsās esošo kapteiņa apsēju ''Real Madrid'' līdzjutēju priekšā.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* Vārtu guvējs norāda vai pamāj saviem līdzjutējiem — vai arī izaicinoši pamāj pretinieku faniem. Pēc vārtu guvuma pret ''Manchester United'' ''[[Old Trafford]]'' stadionā 2009. gadā, ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Fernando Torress]] pacēla roku ''United'' līdzjutēju priekšā un parādīja žestu ar pieciem izplestiem pirkstiem. Tas simbolizēja ''Liverpool'' piecus UEFA Čempionu līgas titulus, kamēr ''United'' tobrīd bija trīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/426223/harry-wilson-fernando-torres-five-times-manchester-united/|title=Harry Wilson did Fernando Torres’ ‘five times’ celebration after his goal against Manchester United|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs vēzē roku. [[Miks Čenons|Mikam]] [[Miks Čenons|Čenonam]] bija raksturīga “vējdzirnavu” kustība, atkārtoti griežot vienu roku. Dienvidkorejas spēlētājs [[Paks Čisons|Paks]] [[Paks Čisons|Čisons]] pēc vārtu guvuma pret Grieķiju 2010. gada Pasaules kausā veica “vējdzirnavu” kustību ar abām rokām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/pictures/7823242/World-Cup-2010-goal-celebrations-in-pictures.html?image=1|title=World Cup 2010: goal celebrations – in pictures|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; Divu roku “vējdzirnavas” bija arī [[Marseliņu Karioka|Marseliņu Kariokas]] raksturīgā vārtu guvuma svinēšana.
* Vārtu guvējs noskūpsta kluba vai izlases emblēmu uz sava krekla, tādējādi apliecinot mīlestību un lojalitāti klubam vai valstij. Daži spēlētāji pat ir demonstratīvi skūpstījuši sava jaunā kluba emblēmu, gūstot vārtus pret savu bijušo klubu. Ievērojams piemērs ir [[Veins Rūnijs]], kurš noskūpstīja ''Manchester United'' emblēmu pēc vārtu guvuma pret savu bērnības klubu ''[[Everton FC|Everton]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181011013944/https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs|title=Celebrating in style: We look at players who have revelled in goals against their former clubs|work=Sky Sports|access-date=2026-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs palecas un vienlaikus apgriežas, abām rokām vērstām uz augšu, pēc tam piezemējas stingrā pozā ar abām rokām vērstām uz leju. Šis žests plaši pazīstams kā ''Siuuu''. To pirmais izpildīja [[Real Madrid CF|Madrides “Real”]] uzbrucējs [[Krištianu Ronaldu]]. Spāņu valodā tas nozīmē “jā”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/2023/08/09/64d398b022601df71c8b458b.html|title=Siuuuu! Cristiano Ronaldo's most iconic celebration turns a decade old|website=MARCA|access-date=2026-10-03|date=2023-08-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/956732/cristiano-ronaldo-celebration-siuu-meaning-origin/|title=Cristiano Ronaldo celebration: Origins of iconic move copied around the world|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma uzliek masku. Agrāk tika izmantotas dažādas maskas. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir [[Kvinsijs Promess]], kurš valkāja sarkanu masku, [[Pjērs Emeriks Obamejangs]], kurš izmantoja Melnās panteras masku, un [[Dominiks Solanke]], kurš izmantoja [[Obito Učiča|Obito]] masku.

== Sods ==
[[File:Giorgos Katidis (1).jpg|thumb|upright|[[Jorgs Katidis|Jorgam Katidim]] tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, un viņam uz mūžu tika aizliegts pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi pēc tam, kad viņš nosvinēja gūtos vārtus ar [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]].]]
[[File:Paolo Di Canio playing at Tony Carr's testimonial, May 2010.jpg|upright|thumb|[[Paolo Di Kanio]] tika diskvalificēts un saņēma naudas sodu pēc tam, kad, spēlējot ''[[S.S. Lazio]]'' komandā, viņš nosvinēja vārtu guvumu ar fašistu sveicienu.]]
Saskaņā ar spēles noteikumiem (12. noteikumu):

:''Lai gan spēlētājam ir atļauts paust prieku par gūtiem vārtiem, vārtu svinības nedrīkst būt pārmērīgas.''&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20100704211500/http://www.fifa.com/mm/document/affederation/generic/81/42/36/lawsofthegame_2010_11_e.pdf ''Laws of the Game''], 2010/2011, [[FIFA]]&lt;/ref&gt;

Pēdējo sezonu laikā [[FIFA]] ir centusies ierobežot dažus pārlieku aizrautīgus vārtu svinēšanas veidus. Ja spēlētājs pēc vārtu guvuma provocē skatītājus, ieskrien tribīnēs un/vai novelk kreklu vai ieliek bumbu zem krekla, tādējādi norādot uz grūtniecību, tiesnesis, visticamāk, viņam parādīs [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tas var izraisīt lielas diskusijas, ja spēlētājam jau ir bijusi dzeltenā kartīte, jo šādā gadījumā viņš tiktu noraidīts no laukuma. Tomēr daži spēlētāji šo noteikumu mēģina apiet, pārvelkot krekla apakšmalu pāri galvai, pilnībā to nenovelkot, taču tiesneši ne vienmēr šādu pārkāpumu atceļ. Dažiem spēlētājiem ir piemēroti naudas sodi par šortu novilkšanu pēc vārtu guvuma.

Ieskriešana skatītāju pūlī arī ir pārkāpums, par kuru pienākas dzeltenā kartīte, pamatojoties uz kategoriju “Apzināta spēles laukuma atstāšana bez tiesneša atļaujas”, kā noteikts 12. noteikumā.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Spēlētājiem var tikt piemēroti arī naudas sodi par tādu T-kreklu atklāšanu, uz kuriem ir kāds skatītājiem adresēts vēstījums. Ievērojami piemēri ir [[Robijs Faulers]], kuram tika piemērots naudas sods par T-krekla demonstrēšanu, kas bija paredzēts, lai paustu atbalstu Liverpūles dokeru streikam. T-krekla dizainā vārds “docker” bija veidots, ''[[Calvin Klein]]'' “CK” logotipu iekļaujot vārdā “doCKer”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-fowler-fined-for-show-of-support-1275535.html|title=Football: Fowler fined for show of support|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=1997-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Tjerī Anrī]] [[UEFA]] piemēroja naudas sodu pēc tam, kad viņš novilka ''Arsenal'' kreklu un atklāja T-kreklu ar uzrakstu “For the new-born Kyd” (“Par jaundzimušo Kidu”). Šis vēstījums bija adresēts viņa draudzenei, grupas ''[[Texas (grupa)|Texas]]'' dziedātājai [[Šarlīna Spiteri|Šarlīnai Spiteri]], kura tikko bija laidusi pasaulē bērnu. 1999. gadā [[Robijs Faulers|Robijam Fauleram]] viņa klubs un [[Anglijas Premjerlīga]] kopumā piemēroja 60 000 sterliņu mārciņu naudas sodu par to, ka viņš pēc 11 metru soda sitiena realizēšanas pret ''[[Everton FC|Everton]]'' nosvinēja vārtus, nostājoties četrrāpus un imitējot [[Kokaīns|kokaīna]] šņaukšanu no baltās sānu līnijas. Lai gan tika uzskatīts, ka Faulers ar šo žestu reaģēja uz presē izteiktajām apsūdzībām par narkotiku lietošanu, toreizējais komandas treneris [[Žerārs Uljē]] apgalvoja, ka Faulers vienkārši imitējot “govi, kas ēd zāli”.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

1998. gada janvārī ''[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]'' pussargs [[Pols Gaskoins]] izraisīja nopietnas diskusijas pēc vārtu guvuma, kura svinību laikā viņš imitēja flautas spēlēšanu (simboliski atsaucoties uz flautas spēlēšanu lojālistu [[Oranžais ordenis|Oranžā ordeņa]] gājienu dalībnieku vidū) spēlē pret ''[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]'' komandu, ''[[Celtic Park]]'' stadionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/44396.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} SFA probes piper Gascoigne|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/44813.stm|title=BBC News {{!}} Sport {{!}} Gazza faces flute fine|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt; Šis žests saniknoja ''Celtic'' līdzjutējus, kuri pirms tam viņu bija izsmējuši, un pēc incidenta ''Rangers'' Gaskoinam piesprieda 20 000 sterliņu mārciņu naudas sodu.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;Gascoigne, Paul; Davies, Hunter (2004). Gazza: My Story. 234. lpp. London: Headline Publishing.&lt;/ref&gt; Pēc šī incidenta viņš saņēma arī nāves draudus no [[Īru republikāņu armija|Īru Republikāņu armijas]] (IRA) locekļa.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;

''[[Boca Juniors]]'' uzbrucējs [[Karloss Tevess]] [[2004. gada Copa Libertadores|2004. gada ''Copa Libertadores'']] turnīra laikā tika noraidīts no laukuma par vistas imitēšanu, svinot vārtu guvumu pret savu principiālo sāncensi ''[[River Plate]]''. Ar šo žestu viņš nepārprotami izsmēja pretinieku līdzjutējus, jo citu komandu fani ''River Plate'' dēvēja par „Gallinas” („vistām”) par to, ka komanda spēļu beigās mēdza zaudēt jau gandrīz nodrošinātas uzvaras.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2005/oct/19/theknowledge.sport|title=The most bookable acts of sarcasm ever|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2005-10-19|last=Dart|first=James|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Paolo Di Kanio]] 2005. gadā, spēlējot ''[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]'' sastāvā, izcēlās ar to, ka labējā spārna līdzjutējiem parādīja [[Romiešu sveiciens|fašistu sveicienu]]. Tā rezultātā viņam tika piemērots naudas sods un diskvalifikācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/1506262/Im-a-fascist-not-a-racist-says-Paolo-di-Canio.html|title=I'm a fascist, not a racist, says Paolo di Canio|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=24 December 2005|language=en}}&lt;/ref&gt;

''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' spēlētājs [[Deivids Noriss]] saņēma naudas sodu pēc tam, kad 2008. gada novembrī, svinot vārtu guvumu pret ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'', izmantoja [[Roku dzelži|roku dzelžu žestu]]. Viņš veltīja šos vārtus bijušajam komandas biedram [[Lūks Makormiks|Lūkam Makormikam]], kurš bija ieslodzīts par nāvi, kas iestājusies bīstamas braukšanas rezultātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3418416/David-Norris-fined-by-Ipswich-Town-over-handcuff-gesture-to-jailed-footballer.html|title=David Norris fined by Ipswich Town over 'handcuff' gesture to jailed footballer|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3415915/Ipswich-fine-midfielder-David-Norris-over-handcuffs-goal-celebration-Football.html|title=Ipswich fine midfielder David Norris over 'handcuffs' goal celebration|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/norris-explains-handcuffs-celebration-1010716.html|title=Norris explains handcuffs celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=2008-11-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20150518091923/http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration|title=Anger Over 'Handcuff' Celebration|website=news.sky.com|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu naudas sodu par līdzīgu žestu saņēma ''Everton'' pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] 2008. gada 2. martā notikušajā spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/2293547/Tim-Cahill-says-sorry-for-handcuff-gesture.html|title=Tim Cahill says sorry for 'handcuff' gesture|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=5 March 2008|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/03/newsstory.everton|title=Everton defend Cahill goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-03|last=Roopanarine|first=Les|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/05/newsstory.everton|title=Cahill regrets goal salute to jailed brother|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-05|last=Pidd|first=Helen|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Līdzīgs incidents notika ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlē pret ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'', kad ''Chelsea'' spēlētājs [[Salomons Kalu]] guva divus vārtus un pēc tam sakrustoja rokas kopā ar savu Kotdivuāras komandas biedru [[Didjē Drogba|Didjē Drogbu]]. Vēlāk gan tika noskaidrots, ka viņš esot vēlējies izmēģināt jaunu vārtu svinēšanas žestu un ar to neesot paudis atbalstu kādam Kotdivuāras notiesātajam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2009/jan/29/kalou-chelsea-politics-goal-celebration|title=Kalou denies making political gesture after goals|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2009-01-29|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]
[[Kategorija:Futbola kultūra]]
[[Kategorija:Sporta kultūra]]</text>
      <sha1>2c4keqjs377ycrtvaffmsrk6fh8pjy8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Canadiens–Maple Leafs derbijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640783</id>
    <revision>
      <id>4532207</id>
      <parentid>4530263</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T10:26:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category's first letter is small)</comment>
      <origin>4532207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4662" sha1="5anabw47qq3j19wj7p8x1h79lvoqnka" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Infobox sports rivalry
| name                     = Canadiens–Maple Leafs derbijs
| other names              = 
| image                    = [[File:LesCanadiensWordmark.png|100px]]&lt;br&gt;[[File:Toronto Maple Leafs wordmark 2016.png|100px]]
| caption                  = 
| city or region           = {{vieta|Kanāda|Monreāla}}, {{vieta|Kanāda|Toronto}}
| first contested          = {{dat|1917|12|26}}
| teams involved           = [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] &lt;br /&gt; [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
| total                    = '''Kopā''': 855
| most wins                = 
| most player appearances  = 
| top scorer               =
| mostrecent               = 
| nextmeeting              = 
| league                   = [[NHL]]
| series                   = 417–336–88–14 (MTL)
| regularseason            = 371–304–88–14 (MTL)
| postseason               = 46–32 (MTL)
| largestvictory           = MTL 11–0 TOR, ({{dat|1944|3|30}})
| broadcasters             = 
}}
'''&quot;Canadiens&quot; un &quot;Maple Leafs&quot; derbijs''' ir [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) sāncensība starp [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] komandām. Šīs ir līgas vecākās komandas: &quot;Canadiens&quot; tika dibināta 1909. gadā, bet &quot;Maple Leafs&quot; — 1917. gadā. Abas komandas spēlē [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]].

Lai gan &quot;Canadiens&quot; un &quot;Maple Leafs&quot; komandas savā starpā sacentušās jau kopš līgas pirmsākumiem, sāncensība saasinājās pēc [[Monreālas &quot;Maroons&quot;]] komandas darbības izbeigšanas 1938. gadā, kā rezultātā līdz pat 1970. gadam tās bija vienīgās [[Kanāda]]s komandas NHL. Abas komandas guva panākumus tā dēvētajā &quot;[[Original Six]]&quot; (sākotnējo sešu komandu) ērā — 19 no 25 sezonām [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] izcīnīja vai nu &quot;Canadiens&quot;, vai &quot;Maple Leafs&quot; komanda. Sāncensību pastiprināja 20. gadsimta vidus Kanādas sabiedriskās norises, jo abi klubi kļuva par simbolu dažādiem kultūras pretstatiem Kanādas sabiedrībā: &quot;Canadiens&quot; pārstāvēja franciski runājošo Kanādas daļu, bet &quot;Maple Leafs&quot; — angliski runājošo valsts daļu. Šīs sāncensības saistība ar plašākiem sabiedriskiem jautājumiem ir atstājusi nospiedumu Kanādas kultūrā, īpaši pateicoties autora Roša Karjē īsstāstam &quot;Hokeja džemperis&quot; (*The Hockey Sweater*).

&quot;Canadiens&quot; un &quot;Maple Leafs&quot; komandas ir tikušās 16 Stenlija kausa izslēgšanas spēļu sērijās, tostarp piecās finālsērijās. Kopš &quot;Original Six&quot; ēras sāncensības intensitāte ir mazinājusies, jo no 1981. līdz 1998. gadam komandas spēlēja dažādās NHL konferencēs, bet laika posmā no 1980. līdz 2020. gadam tās savā starpā netikās izslēgšanas spēlēs. Lai gan mūsdienās sāncensību vairs neietekmē vēsturiskie faktori, tā joprojām simbolizē attiecības starp divām lielākajām valsts pilsētām — [[Toronto|Toronto]] un [[Monreāla|Monreālu]].
== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
HabsvLeafs2.JPG|thumb|Spēle starp &quot;Canadiens&quot; un &quot;Maple Leafs&quot; komandām 1938. gada martā
Roch Carrier as a child.jpg|thumb|Rošs Karjē 10 gadu vecumā &quot;Maple Leafs&quot; kreklā, kas kalpoja par iedvesmu stāstam &quot;Hokeja krekls&quot;.
&lt;/gallery&gt;
== Bibliogrāfija ==
* {{cite book |last1=Cole |first1=Stephen |title=The best of Hockey night in Canada |date=2004 |publisher=McArthur |location=Toronto |isbn=1-55278-408-8}}
* {{cite book|last1=Holzman|first1=Morey|first2=Joseph|last2=Nieforth|title=Deceptions and Doublecross: How the NHL Conquered Hockey|publisher=Dundurn Press|isbn=1-5500-2413-2 |year=2002}}
* {{cite book|last=McKinley|first=Michael|title=Hockey: A People's History|year=2009|publisher=McClelland &amp; Stewart|isbn=9780771057717}}
* {{cite book|title=Toronto: Transformation in a City and Its Region|last=Relph|first=Edward|year=2013|isbn=978-0812209181|publisher=University of Pennsylvania Press}}
* {{cite book|title=Ontario 1610–1985|last=White|first=Randall|year=1996|publisher=Dundurn|isbn=9781554882557}}
* {{cite book |last1=Shea |first1=Kevin |last2=Wilson |first2=Jason |title=The Toronto Maple Leafs Hockey Club: The Official Centennial Publication|publisher=McClelland &amp; Stewart|year=2016|isbn=978-0-7710-7929-0}}
* {{cite book|title=Rivals: Legendary Matchups That Made Sports History|last1=Wiggins|first1=David K.|last2=Rogers|first2=Pierre|year=2012|publisher=University of Arkansas Press|isbn=9781610753494}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Kanāda-aizmetnis}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]</text>
      <sha1>5anabw47qq3j19wj7p8x1h79lvoqnka</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:15. Saeimas vēlēšanu rezultāti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>640933</id>
    <revision>
      <id>4531813</id>
      <parentid>4531784</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:24:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4531813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3429" sha1="5osbz8slxo3ybsp38rtvhiz2veqm2hn" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}
'''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā'''
|-
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left valign=top|Partijas un apvienības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Rīga; ārzemes,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Vidzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Zemgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Latgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kurzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kopējais&lt;br&gt;balsu skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|%
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Prognozētās&lt;br&gt;deputātu &lt;br&gt;vietas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Izmaiņas
|-
| align=left| [[Apvienotais saraksts]]
| ('''14''') 			
| ('''13''')
| ('''6''')
| ('''3''')
| ('''6''')
|
|
| '''42'''
| {{increase}} 28
|-
| align=left| [[Latvija pirmajā vietā]]
| ('''6''')	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''5''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''17'''
| {{increase}} 9
|-
| align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
| ('''7''')	
| ('''3''')
| ('''1''')
| ('''3''')
| ('''1''')
|
| 
| '''14'''
| {{increase}} 14 
|-
| align=left| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| ('''3''') 	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''11'''
| {{decrease}} 1 
|-
| align=left| [[Progresīvie]]
| ('''5''') 
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''9'''
| {{steady}}  
|-
| align=left| [[Jaunā Vienotība]]
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 
|
| '''7'''
| {{decrease}} 18 
|-
|style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; colspan=&quot;10&quot;|
|-
| align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{decrease}} 16
|-
| align=left| [[Mēs mainām noteikumus]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Latvijas attīstībai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Stabilitātei!]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{decrease}} 10
|-
| align=left| [[Austošā Saule Latvijai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Gobzema saraksts]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Saskaņas Centrs]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|- class=&quot;unsortable&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|Nobalsojušo skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|255 047; 23 627
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|236 782 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|108 676
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|86 685
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|96 250
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|807 067
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100% 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 
|- class=&quot;unsortable&quot;
|Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits)
|
|
|
|
|
| 
|
| 
| 
|- class=&quot;unsortable&quot; align=left
|colspan=&quot;10&quot;|'''Aktivitāte: 51,81% (807 072 vēlētāji)'''&lt;br&gt;Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 14:03
|}&lt;noinclude&gt;</text>
      <sha1>5osbz8slxo3ybsp38rtvhiz2veqm2hn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531814</id>
      <parentid>4531813</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:29:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>atj</comment>
      <origin>4531814</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3429" sha1="m15ng2klmf8l9zsr6nljsqyidjt7jgz" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}
'''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā'''
|-
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left valign=top|Partijas un apvienības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Rīga; ārzemes,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Vidzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Zemgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Latgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kurzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kopējais&lt;br&gt;balsu skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|%
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Prognozētās&lt;br&gt;deputātu &lt;br&gt;vietas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Izmaiņas
|-
| align=left| [[Apvienotais saraksts]]
| ('''14''') 			
| ('''13''')
| ('''6''')
| ('''3''')
| ('''6''')
|
|
| '''42'''
| {{increase}} 28
|-
| align=left| [[Latvija pirmajā vietā]]
| ('''6''')	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''5''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''17'''
| {{increase}} 9
|-
| align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
| ('''7''')	
| ('''3''')
| ('''1''')
| ('''3''')
| ('''1''')
|
| 
| '''15'''
| {{increase}} 15 
|-
| align=left| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| ('''3''') 	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''10'''
| {{decrease}} 1 
|-
| align=left| [[Progresīvie]]
| ('''5''') 
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''9'''
| {{steady}}  
|-
| align=left| [[Jaunā Vienotība]]
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 
|
| '''7'''
| {{decrease}} 18 
|-
|style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; colspan=&quot;10&quot;|
|-
| align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{decrease}} 16
|-
| align=left| [[Mēs mainām noteikumus]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Latvijas attīstībai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Stabilitātei!]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{decrease}} 10
|-
| align=left| [[Austošā Saule Latvijai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Gobzema saraksts]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Saskaņas Centrs]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|- class=&quot;unsortable&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|Nobalsojušo skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|255 047; 23 627
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|236 782 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|108 676
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|86 685
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|96 250
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|807 067
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100% 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 
|- class=&quot;unsortable&quot;
|Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits)
|
|
|
|
|
| 
|
| 
| 
|- class=&quot;unsortable&quot; align=left
|colspan=&quot;10&quot;|'''Aktivitāte: 51,81% (807 072 vēlētāji)'''&lt;br&gt;Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 14:03
|}&lt;noinclude&gt;</text>
      <sha1>m15ng2klmf8l9zsr6nljsqyidjt7jgz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531815</id>
      <parentid>4531814</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:31:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4531815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3428" sha1="6r2tdtxo4bi4yv6qbu0k9q4p1f8vm8h" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}
'''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā'''
|-
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left valign=top|Partijas un apvienības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Rīga; ārzemes,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Vidzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Zemgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Latgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kurzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kopējais&lt;br&gt;balsu skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|%
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Prognozētās&lt;br&gt;deputātu &lt;br&gt;vietas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Izmaiņas
|-
| align=left| [[Apvienotais saraksts]]
| ('''14''') 			
| ('''13''')
| ('''6''')
| ('''3''')
| ('''6''')
|
|
| '''42'''
| {{increase}} 28
|-
| align=left| [[Latvija pirmajā vietā]]
| ('''6''')	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''5''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''17'''
| {{increase}} 9
|-
| align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
| ('''7''')	
| ('''3''')
| ('''1''')
| ('''3''')
| ('''1''')
|
| 
| '''15'''
| {{increase}} 15 
|-
| align=left| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| ('''3''') 	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''10'''
| {{decrease}} 2
|-
| align=left| [[Progresīvie]]
| ('''5''') 
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''9'''
| {{steady}}  
|-
| align=left| [[Jaunā Vienotība]]
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 
|
| '''7'''
| {{decrease}} 18 
|-
|style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; colspan=&quot;10&quot;|
|-
| align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{decrease}} 16
|-
| align=left| [[Mēs mainām noteikumus]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Latvijas attīstībai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Stabilitātei!]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{decrease}} 10
|-
| align=left| [[Austošā Saule Latvijai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Gobzema saraksts]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Saskaņas Centrs]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|- class=&quot;unsortable&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|Nobalsojušo skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|255 047; 23 627
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|236 782 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|108 676
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|86 685
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|96 250
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|807 067
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100% 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 
|- class=&quot;unsortable&quot;
|Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits)
|
|
|
|
|
| 
|
| 
| 
|- class=&quot;unsortable&quot; align=left
|colspan=&quot;10&quot;|'''Aktivitāte: 51,81% (807 072 vēlētāji)'''&lt;br&gt;Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 14:03
|}&lt;noinclude&gt;</text>
      <sha1>6r2tdtxo4bi4yv6qbu0k9q4p1f8vm8h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531817</id>
      <parentid>4531815</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:39:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4531817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3446" sha1="f6hps2nvp3l8rd21yydt938u6fzge0r" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}
'''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā'''
|-
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left valign=top|Partijas un apvienības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Rīga; ārzemes,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Vidzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Zemgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Latgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kurzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kopējais&lt;br&gt;balsu skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|%
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Prognozētās&lt;br&gt;deputātu &lt;br&gt;vietas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Izmaiņas
|-
| align=left| [[Apvienotais saraksts]]
| ('''14''') 			
| ('''13''')
| ('''6''')
| ('''3''')
| ('''6''')
|
|
| '''42'''
| {{increase}} 28
|-
| align=left| [[Latvija pirmajā vietā]]
| ('''6''')	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''5''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''17'''
| {{increase}} 9
|-
| align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
| ('''7''')	
| ('''3''')
| ('''1''')
| ('''3''')
| ('''1''')
|
| 
| '''15'''
| {{increase}} 15 
|-
| align=left| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| ('''3''') 	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''10'''
| {{decrease}} 2
|-
| align=left| [[Progresīvie]]
| ('''5''') 
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''9'''
| {{steady}}  
|-
| align=left| [[Jaunā Vienotība]]
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 
|
| '''7'''
| {{decrease}} 18 
|-
|style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; colspan=&quot;10&quot;|
|-
| align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{decrease}} 16
|-
| align=left| [[Mēs mainām noteikumus]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Latvijas attīstībai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Stabilitātei!]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{decrease}} 10
|-
| align=left| [[Austošā Saule Latvijai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Gobzema saraksts]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Saskaņas Centrs]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|- class=&quot;unsortable&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|Nobalsojušo skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|255 047; 23 627
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|236 782 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|108 676
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|86 685
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|96 250
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|807 067
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100% 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 
|- class=&quot;unsortable&quot;
|Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits)
| 38
| 26
| 13
| 12
| 11
| 100
|
| 
| 
|- class=&quot;unsortable&quot; align=left
|colspan=&quot;10&quot;|'''Aktivitāte: 51,81% (807 072 vēlētāji)'''&lt;br&gt;Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 14:03
|}&lt;noinclude&gt;</text>
      <sha1>f6hps2nvp3l8rd21yydt938u6fzge0r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531821</id>
      <parentid>4531817</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:42:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4531821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3446" sha1="pf7j28dxlo7lngwtikgqyq1q8qap32l" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}
'''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā'''
|-
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left valign=top|Partijas un apvienības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Rīga; ārzemes,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Vidzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Zemgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Latgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kurzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kopējais&lt;br&gt;balsu skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|%
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Prognozētās&lt;br&gt;deputātu &lt;br&gt;vietas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Izmaiņas
|-
| align=left| [[Apvienotais saraksts]]
| ('''14''') 			
| ('''13''')
| ('''6''')
| ('''3''')
| ('''6''')
|
|
| '''42'''
| {{increase}} 28
|-
| align=left| [[Latvija pirmajā vietā]]
| ('''6''')	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''5''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''17'''
| {{increase}} 9
|-
| align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
| ('''7''')	
| ('''3''')
| ('''1''')
| ('''3''')
| ('''1''')
|
| 
| '''15'''
| {{increase}} 15 
|-
| align=left| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| ('''3''') 	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''10'''
| {{decrease}} 2
|-
| align=left| [[Progresīvie]]
| ('''5''') 
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 
| 
| '''9'''
| {{steady}}  
|-
| align=left| [[Jaunā Vienotība]]
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 
|
| '''7'''
| {{decrease}} 18 
|-
|style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; colspan=&quot;10&quot;|
|-
| align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{decrease}} 16
|-
| align=left| [[Mēs mainām noteikumus]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Latvijas attīstībai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Stabilitātei!]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{decrease}} 10
|-
| align=left| [[Austošā Saule Latvijai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Gobzema saraksts]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Saskaņas Centrs]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 
| 
| 0
| {{steady}}
|- class=&quot;unsortable&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|Nobalsojušo skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|255 047; 23 627
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|236 782 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|108 676
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|86 685
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|96 250
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|807 067
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100% 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 
|- class=&quot;unsortable&quot;
|Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits)
| 38
| 26
| 13
| 12
| 11
| 
|
| 100
| 
|- class=&quot;unsortable&quot; align=left
|colspan=&quot;10&quot;|'''Aktivitāte: 51,81% (807 072 vēlētāji)'''&lt;br&gt;Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 14:03
|}&lt;noinclude&gt;</text>
      <sha1>pf7j28dxlo7lngwtikgqyq1q8qap32l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531903</id>
      <parentid>4531821</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:01:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4531903</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3621" sha1="5q72qmtn1qwozgmy4wslzeqmuoabzn6" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}
'''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā'''
|-
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left valign=top|Partijas un apvienības
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Rīga; ārzemes,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Vidzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Zemgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Latgale,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kurzeme,&lt;br&gt;balsis (vietas)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Kopējais&lt;br&gt;balsu skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|%
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Prognozētās&lt;br&gt;deputātu &lt;br&gt;vietas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=center|Izmaiņas
|-
| align=left| [[Apvienotais saraksts]]
| ('''13''') 			
| ('''13''')
| ('''6''')
| ('''3''')
| ('''6''')
| 283 892
| 35,288%
| '''41'''
| {{increase}} 27
|-
| align=left| [[Latvija pirmajā vietā]]
| ('''6''')	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''5''')
| ('''1''')
| 105 198
| 13,076%
| '''17'''
| {{increase}} 9
|-
| align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]
| ('''7''')	
| ('''3''')
| ('''1''')
| ('''3''')
| ('''1''')
| 94 211
| 11,710%
| '''15'''
| {{increase}} 15 
|-
| align=left| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| ('''3''') 	
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''1''')
| 71 579
| 8,897%
| '''10'''
| {{decrease}} 2
|-
| align=left| [[Progresīvie]]
| ('''6''') 
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 63 382
| 7,878%
| '''10'''
| {{increase}} 1 
|-
| align=left| [[Jaunā Vienotība]]
| ('''3''')
| ('''2''')
| ('''1''')
| ('''0''')
| ('''1''')
| 51 183
| 6,362%
| '''7'''
| {{decrease}} 18 
|-
|style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; colspan=&quot;10&quot;|
|-
| align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 35 405
| 4,401%
| 0
| {{decrease}} 16
|-
| align=left| [[Mēs mainām noteikumus]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 27 579
| 3,428%
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Latvijas attīstībai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 17 533
| 2,179%
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Stabilitātei!]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 16 062
| 1,997%
| 0
| {{decrease}} 10
|-
| align=left| [[Austošā Saule Latvijai]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 10 696
| 1,330%
| 0
| ''Jauna''
|-
| align=left| [[Gobzema saraksts]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 7900
| 0,982%
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Saskaņas Centrs]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 6598
| 0,820%
| 0
| {{steady}}
|-
| align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| (0)
| 2628
| 0,327%
| 0
| {{steady}}
|- class=&quot;unsortable&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|Nobalsojušo skaits
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|255 047; 23 627
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|236 782 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|108 676
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|86 685
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|96 250
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;|807 067
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100% 
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 100
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot;| 
|- class=&quot;unsortable&quot;
|Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits)
| 38
| 26
| 13
| 12
| 11
| 
|
| 100
| 
|- class=&quot;unsortable&quot; align=left
|colspan=&quot;10&quot;|'''Aktivitāte: 51,79% (806 641 vēlētāji)'''&lt;br&gt;Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 18:07
|}&lt;noinclude&gt;</text>
      <sha1>5q72qmtn1qwozgmy4wslzeqmuoabzn6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hobārda dīvainības</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640937</id>
    <revision>
      <id>4532039</id>
      <parentid>4531550</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T22:37:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4532039</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3975" sha1="gskpolg3bbbxwlunydgl8447mw567ff" xml:space="preserve">'''&quot;Hobarta dīvainības&quot;''' ({{val|en|Hobart's Funnies}}) ir iesauka, kas dota vairākiem specializētiem bruņotajiem kaujas transportlīdzekļiem, kuri tika izveidoti uz [[tanks|tanku]] bāzes un kurus Otrā pasaules kara laikā izmantoja [[Britu armija|Lielbritānijas armijas]] 79. bruņutanku divīzijas vienības vai [[Karalisko inženieru korpuss|Karalisko inženieru spēku]] speciālisti.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.dday-overlord.com/en/material/tank/hobarts-funnies |title=Hobart's Funnies during the Battle of Normandy |first=Marc |last=Laurenceau |website=D-Day Overlord |date=19 February 2016 |access-date=2020-12-04}}&lt;/ref&gt;

Tie tika izstrādāti, ņemot vērā problēmas, ar kurām standarta tanki saskārās neveiksmīgajā [[Djepas reids|desanta operācijā Djepā]], lai jaunie modeļi spētu pārvarēt šķēršļus, kas bija sagaidāmi plānotajā [[Normandijas operācija|Normandijas iebrukumā]]. Šiem tankiem bija būtiska loma desanta izsēdināšanas laikā Britu Sadraudzības spēkiem atvēlētajos Normandijas piekrastes sektoros. Tie bija mūsdienu inženiertehnisko kaujas transportlīdzekļu priekšteči, un savu iesauku ieguva par godu 79. divīzijas komandierim [[ģenerālmajors|ģenerālmajoram]] [[Persijs Hobārds|Persijam Hobārdam]].

Pārbūvei galvenokārt tika izmantoti britu tanki &quot;[[Churchill]]&quot; un ASV piegādātie tanki &quot;[[M4 Sherman]]&quot;.
== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
Image:Churchill AVRE carpet-layer with bobbin, 79th Armoured Division, March-April 1944. H37411.jpg|&quot;Churchill AVRE&quot; ar &quot;bobbin&quot; ierīci
Image:Flamethrowers in Action, August 1944 TR2313.jpg|''Churchill Krokodils'' darbībā
Image:Sherman tank using a Churchill 'Ark' armoured ramp carrier to climb over an escarpment, 79th Armoured Division, 13 February 1944. H35790.jpg|Mācību laikā tanks &quot;Sherman&quot; izmanto &quot;Churchill Ark&quot;, lai uzbrauktu stāvā nogāzē.
Image:The British Army in the United Kingdom 1939-45 H29043.jpg|&quot;Churchill AVRE&quot; ar fasīni šķērso grāvi, izmantojot jau iepriekš izvietotu fasīni (1943. gads).
Image:Centaur dozer.jpg|''Centaur'' Buldozers
Image:D-7 Armoured Bulldozer.jpg|D7 bruņotais buldozers
Image:M4a4 flail cfb borden 1.JPG|&quot;Sherman Crab&quot; – M4 &quot;Sherman&quot; tanks, kas aprīkots ar mīnu neitralizēšanas kuļmašīnu.
Image:Centaur Bulldozer.jpg|''Centaur'' Buldozers Bovingtonas tanku muzejā
Image:The British Army in the United Kingdom 1939-45 H41966.jpg|Uz [[M3 Lee|M3 Grant]] tanka uzstādīts ''Canal Defence Light'' (CDL) tornis; CDL tornis ir aprīkots ar lielgabala maketu.
File:The British Army in North-west Europe 1944-45 BU860.jpg|thumb|Churchill AVRE ar ''Small Box Girder'' tiltu un Churchill tanki 1944. gada 13. septembrī
&lt;/gallery&gt;
Daudzus prototipus un to palīgiekārtas izstrādāja [[Associated Equipment Company|AEC]] uzņēmums.&lt;ref&gt;{{cite book |url=http://www.aecmilitant.co.uk/downloads/contributiontovictory.pdf |title=Contribution to Victory |date=1945 |publisher=The Associated Equipment Co. Ltd |pages=32, 67 |access-date=2010-08-11 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20060509180733/http://www.aecmilitant.co.uk/downloads/contributiontovictory.pdf |archive-date=2006-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commons}}
*[https://web.archive.org/web/20140719002316/http://arlingtoncemetery.net/omarnels.htm Bradley's biography with explanation of refusal of &quot;funnies&quot;]
*[https://web.archive.org/web/20060515145044/http://www.remuseum.org.uk/campaign/rem_campaign_overlord.htm Royal Engineers Museum] Royal Engineers and Operation Overlord
*[https://web.archive.org/web/20080206231149/http://www.remuseum.org.uk/biography/rem_bio_hobart.htm Royal Engineers Museum] Biography of Major General Sir Percy Hobart
*[https://web.archive.org/web/20060520190343/http://www.remuseum.org.uk/corpshistory/rem_corps_part16.htm Royal Engineers Museum] Royal Engineers and Second World War
{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Tanki|*]]</text>
      <sha1>gskpolg3bbbxwlunydgl8447mw567ff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heimēnijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640946</id>
    <revision>
      <id>4531816</id>
      <parentid>4531597</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:35:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4531816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4979" sha1="gfi4m31fr0p0nyt3pbv8tnfqodu1p9z" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls = 
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|     megaklase = Osteichthyes 
|  megaklase_lv = Kaulzivis
|     virsklase = Sarcopterygii 
|  virsklase_lv = Daivspurzivis
|         klase = Rhipidistia
|      klase_lv = Ripidistijas
|         kārta = Porolepiformes
|      kārta_lv = Porolepjveidīgās
|        dzimta = Porolepididae
|     dzimta_lv = Porolepīdi
|         ģints = Heimenia
|      ģints_lv = Heimēnijas
|      binomial = Heimenia &lt;small&gt;Ørvig, 1969&lt;/small&gt;
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      sinonīmi =
}}
'''Heimēnijas''' (''Heimenia'') ir [[Porolepjveidīgās|porolepjveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Apakšdevons|apakšdevonā]] vai [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģinti 1969. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Tūrs Ervigs]], aprakstot jauno sugu ''Heimenia ensis'' no Verdalenas ielejas devona nogulumiem ([[emsas stāvs]] vai [[eifela stāvs]]) [[Andrē Zeme (Svalbāra)|Andrē Zemes]] rietumos, [[Špicbergena|Špicbergenā]], [[Svalbāra|Svalbārā]]. Nosaukums veidots par godu &quot;Heimen&quot; kuģim, kas tika nolīgts angļu-norvēģu-zviedru (ENS) Špicbergenas ekspedīcijai 1939. gadā. Ģinti pārstāv vienīgā ''Heimenia ensis'' suga, kas nosaukta ENS ekspedīcijas vārdā, kuras gaitā tika savākts paleontoloģiskais materiāls, ieskaitot šo sugu. Vēlāk, 1986. gadā, heimēniju materiālu papildināja [[Valentīna Karatajūte-Talimā|Valentīnas Karatajūtes-Talimā]] vākumi Andrē Zemes austrumu daļā. Ir atrasts arī veselas zivs fragments (bez galvas).

== Apraksts ==
Heimēnijas ir salīdzinoši lielas [[zivis]] (virs 310 mm garumā). [[Galva]]s kauli ir zināmi nepilnīgi. Pēc ārējās formas [[zvīņas]] var iedalīt trīs dažādos morfoloģiskajos tipos: rombiskas, pārejas un ieapaļas zīņas. Ieapaļās zvīņas klāj ķermeņa priekšējo trešdaļu, pārejas tipa zvīņas - vidējo trešdaļu, bet rombiskās zvīņas aizmugurējo daļu. Sīkas rombiskas zvīņas klāj visu vēdera daļu. Vislielākās ieapaļās zvīņas atrodas priekšējā muguras daļā aiz [[Ekstraskapulārie kauli|ekstraskapulārajiem kauliem]] un [[Kleitrums|kleitruma]] dorsālās daļas. Pāreja no rombiskām uz ieapaļajām zvīņām notiek pakāpeniski gar visu ķermeni. Zvīņas ir izkārtotas dakstiņu veidā: katru zvīņu no augšas (dorsāli) apklāj tās pašas slīpās rindas augstākā zvīņa, bet bet no priekšas nākamās rindas zvīņas. Rombiskajām zvīņām ar blakus zvīņām neapklātajai daļai ir taisnstūra forma, pārejas zvīņām - rombiska forma, bet ieapaļajām zvīņām - pusapļa forma. Heimeniju zvīņas būtiski variē izmēros virzienā no dorsālās malas uz ventrālo no 36 mm līdz 14 mm garumā un no 25 mm līdz 12 mm platumā, turklāt, pašas sīkākās ir rombiskās zvīņas, bet lielākās - ieapaļās. Zvīņas ir samērā plānas (īpaši ieapaļās), to vidējais biezums variē 1-3 mm robežās.&lt;ref&gt;Mondéjar Fernández, J. and Clément, G. 2012. ''Squamation and scale microstructure evolution in the Porolepiformes (Sarcopterygii, Dipnomorpha) based on Heimenia ensis from the Devonian of Spitsbergen.'' Journal of Vertebrate Paleontology 32: 267–284.&lt;/ref&gt;

Zvīņu atklātā daļa ir klāta ar [[Kosmīns|kosmīnu]], turklāt, tieši pirms kosmīna slāņa bieži vien novērojama sīku atdalītu dentīna pauguriņu (odontodu) zona. Kosmīna priekšējā daļā vienmēr ir skaidri izteikta un labi attīstīta uz priekšu radiāli atejoša ķīlīšu sistēma. [[Gļotas|Gļotu]] kanālu atveres uz kosmīna ārējās virsmas ir salīdzinoši lielas. Šo kanālu sieniņas, kas iziet uz virsmu starp kosmīna [[Dentīns|dentīna]] elementiem, var būt vai arī nebūt klātas ar [[Zobu emalja|emaljveidīgu]] vielu. Zvīņu bazālā virsma pārsvarā ir plakana vai viegli ieliekta, bez slīpā ķīļa (ja tāds ir, tad tikai iedīgļa veidā), bet perifērajos iecirkņos reizēm ir pamanāmi koncentrisku pakāpienveidīgu kaula gredzenu pēdas.&lt;ref&gt;Ørvig, T. &quot;''Vertebrates from the Wood Bay Group and the position of the Emsian-Eifelian boundary in the Devonian of Vestspitsbergen.''&quot; Lethaia, Vol. 2, pp. 273-328. Oslo, October 15th, 1969., 287-288. lpp.&lt;/ref&gt;

Zvīņu morfoloģiskā transformācija heimēnijām no rombiskās un ieapaļo, samazinoties zvīņu biezumam,  var norādīt uz to, ka tās atrodas starpstadijā starp [[porolepīdi]]em un [[holoptihīdi]]em. Ja porolepīdi tiek uzskatīti par jūru nektobentiskām formām, tad holoptihīdi apdzīvoja saldūdens un [[sājūdens]] baseinus, kas prasa mazākus peldēšanas ātrumus, bet lielāku lunkanību, ko nodrošina ieapaļās zvīņas. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Daivspurzivis]]</text>
      <sha1>gfi4m31fr0p0nyt3pbv8tnfqodu1p9z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531820</id>
      <parentid>4531816</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:42:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4531820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5020" sha1="5jr2zhy6ykcc0iiralfs3npu9o4c2xq" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls = Heimenia ensis.jpg
| att_nosaukums = ''Heimenia ensis'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|     megaklase = Osteichthyes 
|  megaklase_lv = Kaulzivis
|     virsklase = Sarcopterygii 
|  virsklase_lv = Daivspurzivis
|         klase = Rhipidistia
|      klase_lv = Ripidistijas
|         kārta = Porolepiformes
|      kārta_lv = Porolepjveidīgās
|        dzimta = Porolepididae
|     dzimta_lv = Porolepīdi
|         ģints = Heimenia
|      ģints_lv = Heimēnijas
|      binomial = Heimenia &lt;small&gt;Ørvig, 1969&lt;/small&gt;
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
|      sinonīmi =
}}
'''Heimēnijas''' (''Heimenia'') ir [[Porolepjveidīgās|porolepjveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Apakšdevons|apakšdevonā]] vai [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģinti 1969. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Tūrs Ervigs]], aprakstot jauno sugu ''Heimenia ensis'' no Verdalenas ielejas devona nogulumiem ([[emsas stāvs]] vai [[eifela stāvs]]) [[Andrē Zeme (Svalbāra)|Andrē Zemes]] rietumos, [[Špicbergena|Špicbergenā]], [[Svalbāra|Svalbārā]]. Nosaukums veidots par godu &quot;Heimen&quot; kuģim, kas tika nolīgts angļu-norvēģu-zviedru (ENS) Špicbergenas ekspedīcijai 1939. gadā. Ģinti pārstāv vienīgā ''Heimenia ensis'' suga, kas nosaukta ENS ekspedīcijas vārdā, kuras gaitā tika savākts paleontoloģiskais materiāls, ieskaitot šo sugu. Vēlāk, 1986. gadā, heimēniju materiālu papildināja [[Valentīna Karatajūte-Talimā|Valentīnas Karatajūtes-Talimā]] vākumi Andrē Zemes austrumu daļā. Ir atrasts arī veselas zivs fragments (bez galvas).

== Apraksts ==
Heimēnijas ir salīdzinoši lielas [[zivis]] (virs 310 mm garumā). [[Galva]]s kauli ir zināmi nepilnīgi. Pēc ārējās formas [[zvīņas]] var iedalīt trīs dažādos morfoloģiskajos tipos: rombiskas, pārejas un ieapaļas zīņas. Ieapaļās zvīņas klāj ķermeņa priekšējo trešdaļu, pārejas tipa zvīņas - vidējo trešdaļu, bet rombiskās zvīņas aizmugurējo daļu. Sīkas rombiskas zvīņas klāj visu vēdera daļu. Vislielākās ieapaļās zvīņas atrodas priekšējā muguras daļā aiz [[Ekstraskapulārie kauli|ekstraskapulārajiem kauliem]] un [[Kleitrums|kleitruma]] dorsālās daļas. Pāreja no rombiskām uz ieapaļajām zvīņām notiek pakāpeniski gar visu ķermeni. Zvīņas ir izkārtotas dakstiņu veidā: katru zvīņu no augšas (dorsāli) apklāj tās pašas slīpās rindas augstākā zvīņa, bet bet no priekšas nākamās rindas zvīņas. Rombiskajām zvīņām ar blakus zvīņām neapklātajai daļai ir taisnstūra forma, pārejas zvīņām - rombiska forma, bet ieapaļajām zvīņām - pusapļa forma. Heimeniju zvīņas būtiski variē izmēros virzienā no dorsālās malas uz ventrālo no 36 mm līdz 14 mm garumā un no 25 mm līdz 12 mm platumā, turklāt, pašas sīkākās ir rombiskās zvīņas, bet lielākās - ieapaļās. Zvīņas ir samērā plānas (īpaši ieapaļās), to vidējais biezums variē 1-3 mm robežās.&lt;ref&gt;Mondéjar Fernández, J. and Clément, G. 2012. ''Squamation and scale microstructure evolution in the Porolepiformes (Sarcopterygii, Dipnomorpha) based on Heimenia ensis from the Devonian of Spitsbergen.'' Journal of Vertebrate Paleontology 32: 267–284.&lt;/ref&gt;

Zvīņu atklātā daļa ir klāta ar [[Kosmīns|kosmīnu]], turklāt, tieši pirms kosmīna slāņa bieži vien novērojama sīku atdalītu dentīna pauguriņu (odontodu) zona. Kosmīna priekšējā daļā vienmēr ir skaidri izteikta un labi attīstīta uz priekšu radiāli atejoša ķīlīšu sistēma. [[Gļotas|Gļotu]] kanālu atveres uz kosmīna ārējās virsmas ir salīdzinoši lielas. Šo kanālu sieniņas, kas iziet uz virsmu starp kosmīna [[Dentīns|dentīna]] elementiem, var būt vai arī nebūt klātas ar [[Zobu emalja|emaljveidīgu]] vielu. Zvīņu bazālā virsma pārsvarā ir plakana vai viegli ieliekta, bez slīpā ķīļa (ja tāds ir, tad tikai iedīgļa veidā), bet perifērajos iecirkņos reizēm ir pamanāmi koncentrisku pakāpienveidīgu kaula gredzenu pēdas.&lt;ref&gt;Ørvig, T. &quot;''Vertebrates from the Wood Bay Group and the position of the Emsian-Eifelian boundary in the Devonian of Vestspitsbergen.''&quot; Lethaia, Vol. 2, pp. 273-328. Oslo, October 15th, 1969., 287-288. lpp.&lt;/ref&gt;

Zvīņu morfoloģiskā transformācija heimēnijām no rombiskās un ieapaļo, samazinoties zvīņu biezumam,  var norādīt uz to, ka tās atrodas starpstadijā starp [[porolepīdi]]em un [[holoptihīdi]]em. Ja porolepīdi tiek uzskatīti par jūru nektobentiskām formām, tad holoptihīdi apdzīvoja saldūdens un [[sājūdens]] baseinus, kas prasa mazākus peldēšanas ātrumus, bet lielāku lunkanību, ko nodrošina ieapaļās zvīņas. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Daivspurzivis]]</text>
      <sha1>5jr2zhy6ykcc0iiralfs3npu9o4c2xq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas vēstures enciklopēdija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640960</id>
    <revision>
      <id>4531954</id>
      <parentid>4531633</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:43:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (5) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4531954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2479" sha1="hrsht7yfnny6phjrv7brp41sy3x16iu" xml:space="preserve">'''Latvijas vēstures enciklopēdija''' ir elektroniska [[Latvijas vēsture]]i veltīta enciklopēdija latviešu valodā, kas pieejama [[Letonika.lv]] platformā. Tā apkopo informāciju par Latvijas teritorijas vēstures notikumiem, personām, faktiem un vēstures jēdzieniem no pirmo cilvēku ieceļošanas līdz [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumam.&lt;ref name=&quot;letonika.lv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1&amp;r=2 |title=Latvijas vēstures enciklopēdija |publisher=Letonika.lv |access-date=2026-10-04 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Enciklopēdijā informācija apkopota 688 alfabētiski sakārtotos šķirkļos, kas papildināti ar aptuveni 860 kartēm, fotogrāfijām, gleznām un diagrammām, kā arī audio un video materiāliem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/kolekcija/?id=skolotajiem&amp;s=resursi |title=Latvijas vēstures enciklopēdija |publisher=Letonika.lv |access-date=2026-10-04 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Enciklopēdijas šķirkļi ir strukturēti gan pēc tēmām, gan pēc vēsturiskajiem periodiem, kas ļauj meklēt informāciju par dažādiem Latvijas vēstures posmiem un notikumiem. Tajā ietvertas ziņas par politisko, sociālo un kultūras vēsturi, kā arī par nozīmīgām vēsturiskām personībām un institūcijām.&lt;ref name=&quot;letonika.lv&quot;/&gt;

Enciklopēdiju izstrādāja uzņēmuma [[Tilde (uzņēmums)|Tilde]] speciālisti sadarbībā ar [[Latvijas Universitāte]]s un [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s vēstures speciālistiem. Darbs tapis galvenās redaktores [[Aija Malvīne Krūze|Aijas Malvīnes Krūzes]] vadībā. Šķirkļu autori ir [[Armands Vijups]], [[Valdis Klišāns]], [[Gvido Straube]], [[Irēne Šneidere]] un [[Veronika Kučinska]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1&amp;r=2 |title=Par «Latvijas vēstures enciklopēdiju» |publisher=Letonika.lv |access-date=2026-10-04 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Enciklopēdijas tapšanā izmantoti materiāli no [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālā arhīva]] Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]], Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja, [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] un privātkolekcijām. Tās tapšanu finansiāli atbalstīja [[Sorosa fonds Latvija]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas enciklopēdijas]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]</text>
      <sha1>hrsht7yfnny6phjrv7brp41sy3x16iu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bolderāja (izrāde)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640976</id>
    <revision>
      <id>4532136</id>
      <parentid>4531759</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:25:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53596-39</username>
        <id>151377</id>
      </contributor>
      <comment>Nedaudz ilzlabota gramatika un fakti.</comment>
      <origin>4532136</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13768" sha1="1qdh7zxsoyi16mw9dsqbg408or3a0qv" xml:space="preserve">'''&quot;Bolderāja&quot;''' ir Justīnes Kļavas lugas iestudējums [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], ko veidojis režisors [[Elmārs Seņkovs]]. Pirmizrāde notika 2026. gada 27. februārī teātra Lielajā zālē. Izrāde veidota kā komiska apkaimes melodrāma divās daļās un tiek spēlēta krievu valodā ar titriem latviešu un angļu valodā.&lt;ref name=&quot;mct&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mct.lv/lv/izrades/bolderaja|title=Bolderāja|website=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt; Tās darbība risinās kāzu svinībās, kurās atklājas abu ģimeņu un viesu savstarpējie konflikti.&lt;ref name=&quot;kalve&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/kd/teatris/vai-atpazisti-sevi-melodrama-cehova-teatri-komiska-apkaimes-melodrama-bolderaja-14348946|title=Vai atpazīsti sevi melodrāmā? Čehova teātrī – komiska apkaimes melodrāma Bolderāja|author=Aiva Kalve|date=2026-03-06|website=Diena|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

== Tapšana ==
Seņkovs uzrunāja Kļavu, aicinot uzrakstīt lugu par mūsdienu cilvēkiem, kuros teātra skatītāji varētu atpazīt sevi. Režisors vēlējās pievērsties arī neatrisinātiem jautājumiem un atbildībai par pagātni, saglabājot pašironiju un izvairoties no pamācīšanas.&lt;ref name=&quot;kalve&quot;/&gt; Pēc Seņkova stāstītā, ieceri rosināja viņa audzēkņa, aktiera [[Sergejs Smikovs|Sergeja Smikova]] stāsti par dzimto [[Bolderāja|Bolderāju]]. Smikovs piedalījās izrādē arī kā aktieris un režisora asistents.&lt;ref name=&quot;vlasova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/04.03.2026-bolderaja-melanholisks-valsis-umpa-umpa-stila-cehova-teatra-izrades-recenzija.a637380/|title=«Bolderāja» – melanholisks valsis umpā-umpā stilā. Čehova teātra izrādes recenzija|author=Jeļena Vlasova|date=2026-03-04|website=LSM.lv|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mct&quot;/&gt;

Gatavojot iestudējumu, radošā komanda devās uz Bolderāju. Seņkovs skaidroja, ka lugā izmantotas konkrētas apkaimes vietas un ar tām saistīti varoņu dzīves notikumi, tomēr attēlotās situācijas nav raksturīgas tikai šai Rīgas daļai. Viņš vēlējās attēlot laikabiedrus un viņu attiecības.&lt;ref name=&quot;tv3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/kultura/elmars-senkovs-atgriezas-mihaila-cehova-teatris-ar-komiskas-apkaimes-melodramu-bolderaja/|title=Elmārs Seņkovs atgriežas Mihaila Čehova teātrī ar komiskas apkaimes melodrāmu &quot;Bolderāja&quot;|author=Kristīne Garklāva; Ģirts Timrots|date=2026-02-27|website=TV3.lv|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

Kļava žurnāla ''Teātra Vēstnesis'' dramaturgu sarunā stāstīja, ka, gatavojot &quot;Bolderāju&quot;, pētījusi postkoloniālismu PSRS kontekstā, Austrumeiropā.&lt;ref name=&quot;vestnesis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://teatravestnesis.lv/article/1226-no-senu-glemroka-lidz-baltvaciesiem|title=No sēņu glemroka līdz baltvāciešiem|author=Linda Rudene|date=2026|website=Teātra Vēstnesis|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

Izrādes mūziku komponēja [[Edgars Mākens]], scenogrāfiju veidoja Adriāns Toms Kulpe, kostīmus veidoja Felicita Gāga un Alisa Ontensone, bet gaismu mākslinieks bija Oskars Pauliņš. Lugu tulkoja Lina Ovčiņņikova, izrādes vadītāja bija Svetlana Voroņecka.&lt;ref name=&quot;mct&quot;/&gt;

== Sižets ==
Kāzu viesībās satiekas līgavas un līgavaiņa radi, draugi un apkaimes paziņas. Pie viena galda nonāk līgavas māte, tēvs ar jauno draudzeni un vecmāmiņa. Svētku vadītājai Oļai jārūpējas gan par viesiem, gan par savu vīru, kurš alkohola dēļ nespēj pienācīgi muzicēt. Savukārt līgavas draudzene apsveikuma runā atklāj savas agrākās jūtas pret līgavaini.&lt;ref name=&quot;kalve&quot;/&gt;

Svinību gaitā atklājas ģimeņu konflikti, paaudžu atšķirības un noklusēti pagātnes notikumi. Līgavaiņa draugs Dmitrijs ierodas ar nodomu atklāt noklusētu epizodi no līgavaiņa pagātnes.&lt;ref name=&quot;rozentals&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sestdiena/tema/ta-precas-bolderaja-14350373|title=Tā precas Bolderājā|author=Atis Rozentāls|date=2026-04-12|website=Diena|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt; Abu draugs Ediks pirms vairākiem gadiem gājis bojā pēc kopīgas narkotiku lietošanas, un līgavaiņa tēvs palīdzējis noslēpt nāves apstākļus.&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt; Līgavas atveidotāja [[Elīna Bartkeviča]] savu varoni raksturoja kā jaunieti, kura, pateicoties laulībai, cer izkļūt no mātes un vecmāmiņas spiediena un sākt patstāvīgu dzīvi.&lt;ref name=&quot;bartkevica&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/kultura/teatr/17.03.2026-aktrisa-elina-bartkevic-ya-boyalas-na-scene-byt-krasivoi.a637429/|title=Актриса Элина Барткевич: «Я боялась на сцене быть красивой»|author=Елена Власова|date=2026-03-17|website=RUS.LSM.lv|language=ru|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

== Skatuviskais risinājums ==
Skatuves telpu veido balta svinību telts ar spuldzītēm un rozā papīra rotājumiem. Tajā izvietotais kāzu galds kļūst par vietu gan kopīgām svinībām, gan attiecību skaidrošanai. Iestudējuma laikā aktieri brīžiem improvizē.&lt;ref name=&quot;kroders&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kroders.lv/recenzijas/rajoncika-diskretais-sarms/|title=Rajončika diskrētais šarms|author=Lauma Mellēna-Bartkeviča|date=2026-03-05|website=Kroders.lv|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

Kostīmu mākslinieces izpētīja amatieru uzņemtus ''&quot;YouTube&quot;'' kāzu video, pievēršot uzmanību tērpiem un tam, kā svinību laikā mainās viesu izskats. Pēc Ontensones stāstītā, 13 no 16 kostīmiem tika šūti pēc mākslinieču skicēm; izgatavoja arī vairākus apavu pārus.&lt;ref name=&quot;kostimi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/tas-bija-mans-sens-sapnis-dumbura-daila-sievina-debite-teatri-81755/|title=«Tas bija mans sens sapnis!» Dumbura daiļā sieviņa debitē teātrī|author=Zane Piļka|date=2026-03-30|website=Santa.lv|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

Izrādē skan Mākena dziesmas ar viņa rakstītiem tekstiem, kuros izmantoti arī nezināmu autoru tekstu fragmenti.&lt;ref name=&quot;mct&quot;/&gt; Muzikālajā risinājumā pārveidots arī [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] &quot;[[Melanholiskais valsis]]&quot;.&lt;ref name=&quot;vlasova&quot;/&gt;

Seņkovs iestudējuma 16 varoņus raksturoja kā tēlu kolāžu. Viņš uzsvēra tiešu saikni ar skatītājiem: aktieri apzinās publikas klātbūtni, un sākotnējais humors palīdz nodibināt kontaktu, pirms izrāde pievēršas sarežģītākām tēmām. Režisors savu pieeju saistīja ar vēlmi parādīt krievvalodīgās sabiedrības dažādību un dot skatītājam iespēju pašam izdarīt secinājumus.&lt;ref name=&quot;adamaite&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/kd/intervijas-54/nopietni-gatavojos-briedumam-intervija-ar-rezisoru-elmaru-senkovu-14352676|title=Nopietni gatavojos briedumam. Intervija ar režisoru Elmāru Seņkovu|author=Undīne Adamaite|date=2026-06-09|website=Diena|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

== Lomas ==
Izrādē piedalās teātra trupas aktieri, kā arī pieaicinātie Dārta Cīrule un Sergejs Smikovs.&lt;ref name=&quot;kalve&quot;/&gt; Lomu sadalījums 2026. gada pavasarī:

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Loma !! Atveidotājs
|-
| Nastja, līgava || Elīna Bartkeviča&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|-
| Līgavainis || Ivans Streļcovs&lt;ref name=&quot;bartkevica&quot;/&gt;
|-
| Oļa, kāzu vadītāja || [[Jekaterina Frolova]]&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|-
| Aleksandrs, Oļas vīrs || Šamils Hamatovs&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|-
| Artjoms, viņu dēls || Sergejs Smikovs&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|-
| Andrejs, līgavas tēvs || [[Anatolijs Fečins]]&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|-
| Ļena, līgavas māte || [[Veronika Plotņikova]]&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|-
| Līgavas vecmāmiņa || Tatjana Lukašenkova, Gaļina Rosijska&lt;ref name=&quot;press&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.lv/post/sidel-kozyol-na-lavochke-v-teatre-chehova-premera-pro-bolderayu|title=«Ах, эта свадьба!» В Театре Чехова премьера — про Болдераю|author=Елена Слюсарева|date=2026-03-03|website=PRESS.lv|language=ru|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;
|-
| Līgavas tēva draudzene || [[Dārta Cīrule]]&lt;ref name=&quot;rozentals&quot;/&gt;
|-
| Līgavaiņa tēvs || Jevgeņijs Čerkess&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|-
| Līgavaiņa brāļi || Dmitrijs Jegorovs, Maksims Busels&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|-
| Dmitrijs, līgavaiņa draugs || Volodimirs Gorislavecs&lt;ref name=&quot;rozentals&quot;/&gt;
|-
| Partijas &quot;Bolderājas rīts&quot; politiķis || Aleksandrs Maļikovs&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|-
| Līgavas draudzene || [[Tatjana Gurēviča]]&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|-
| Kāzu viešņa || Natālija Živeca&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;
|}

== Vērtējums ==
Lauma Mellēna-Bartkeviča portālā ''Kroders.lv'' atzinīgi vērtēja aktieru darbu, īpaši Frolovas, Smikova un bijušo laulāto atveidotāju sniegumu. Vienlaikus viņa norādīja uz otrā cēliena atkārtojumiem un pārāk ilgi izvērstām sižeta līnijām. Kritiķe uzsvēra, ka aiz sadzīves situācijām atklājas piederības meklējumi un paaudžu attiecības.&lt;ref name=&quot;kroders&quot;/&gt;

Jeļena Vlasova ''LSM.lv'' recenzijā izcēla humoru un aktieru radītos tēlus, taču par nepārliecinošu uzskatīja centrālo noslēpumu, kura atklāšanai vajadzētu mainīt kāzu norisi. Viņas vērtējumā pirmā cēliena dinamika otrajā daļā apsīka un abu daļu dramaturģiskais līmenis bija nevienmērīgs.&lt;ref name=&quot;vlasova&quot;/&gt;

Atis Rozentāls izdevumā ''SestDiena'' īpaši atzīmēja Frolovas, Hamatova un Smikova atveidoto kāzu rīkotāju ģimeni. Viņš otrajā cēlienā saskatīja attiecību padziļinājumu un izcēla vērtību sadursmi Busela un Hamatova varoņu dialogā. Vienlaikus Rozentāls uzskatīja, ka sižeta saikne ar konkrēto apkaimi ir vāja un līdzīgi notikumi varētu risināties arī citur.&lt;ref name=&quot;rozentals&quot;/&gt;

Jeļena Slusareva portālā ''PRESS.lv'' uzsvēra klātbūtnes sajūtu kāzu svinībās un ansambļa darbu. Viņa atzinīgi rakstīja par Frolovas un Hamatova sniegumu, kā arī Plotņikovas un Fečina veidoto šķirto laulāto pāri, vērtējot izrādi kā sadzīviski atpazīstamu stāstu.&lt;ref name=&quot;press&quot;/&gt;

2026. gada 6. martā teātris diskusiju ciklā &quot;Bez punkta uz i&quot; sarīkoja ar iestudējumu saistītu sarunu &quot;Sociālo parādību topogrāfiskais konteksts&quot;. Tajā pievērsās tam, kā pilsētvide, valoda un skatītāju pieredze ietekmē mākslas uztveri.&lt;ref name=&quot;diskusija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/06.03.2026-video-ar-kadam-acim-mes-skatamies-uz-kulturas-notikumiem-diskusija-cehova-teatri.a637611/|title=VIDEO: Ar kādām «acīm» mēs skatāmies uz kultūras notikumiem? Diskusija Čehova teātrī|author=LSM.lv Kultūras redakcija|date=2026-03-06|website=LSM.lv|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

== Izrādīšana un nominācijas ==
2026. gada aprīlī Rozentāls ziņoja, ka skatītāju interese mudinājusi teātri izsludināt papildu izrādes jūnijā.&lt;ref name=&quot;pieprasijums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/09.04.2026-trakas-kazas-un-nelaimiga-lauliba-uz-skatuves-teatra-jaunumu-apskats.a642218/|title=Trakas kāzas un nelaimīga laulība uz skatuves: teātra jaunumu apskats|author=Atis Rozentāls|date=2026-04-09|website=LSM.lv|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 20. oktobrī paredzēta viesizrāde [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]].&lt;ref name=&quot;daugavpils&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/afisa/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatra-viesizrade-bolderaja|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra viesizrāde &quot;Bolderāja&quot;|website=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

Par darbu izrādē [[Spēlmaņu nakts 2025/2026|2025./2026. gada sezonas &quot;Spēlmaņu nakts&quot;]] balvai nominēti divi tās veidotāji.&lt;ref name=&quot;ltds&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2025-2026/nominacijas/|title=Spēlmaņu nakts 2025/2026. Nominācijas|website=Latvijas Teātra darbinieku savienība|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Kategorija !! Nominants !! Darbs
|-
| Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra teksts || Justīne Kļava || &quot;Bolderāja&quot;
|-
| Gada jaunais skatuves mākslinieks || Adriāns Toms Kulpe || Izrādes scenogrāfija
|}

Izrāde bija iekļauta arī balvas &quot;Kilograms kultūras&quot; 2026. gada pavasara balsojuma teātra kategorijā.&lt;ref name=&quot;kilograms&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/sacies-kilograms-kulturas-2026-pavasara-balsojums|title=Sācies “Kilograms kultūras 2026” pavasara balsojums|date=2026-05-20|website=Latvijas Republikas Kultūras ministrija|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt; No šīs balsojuma kārtas &quot;Bolderāja&quot; finālā neiekļuva.&lt;ref name=&quot;kilogramsrez&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.lsm.lv/medijiem/kilograms-kulturas-2026-pavasara-balsojuma-noskaidroti-pirmie-finalisti.id376775|title=&quot;Kilograms kultūras 2026&quot; pavasara balsojumā noskaidroti pirmie finālisti|date=2026-06-03|website=Latvijas Sabiedriskais medijs|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

2026. gada oktobrī &quot;Bolderāju&quot; nominēja Latvijas Kultūras akadēmijas satīriskajai teātra antibalvai &quot;Zelta muša&quot; kategorijā &quot;Gada izrāde, ko sapratām pārāk ātri&quot;.&lt;ref name=&quot;musa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/alternativa-teatra-gada-balva-zelta-musa-izzino-2025-2026-gada-nominantus|title=Alternatīvā teātra gada balva &quot;Zelta muša&quot; izziņo 2025./2026. gada nominantus|date=2026-10-01|website=Satori|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.mct.lv/lv/izrades/bolderaja Izrāde &quot;Bolderāja&quot; teātra vietnē]

[[Kategorija:Latviešu teātris]]</text>
      <sha1>1qdh7zxsoyi16mw9dsqbg408or3a0qv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640977</id>
    <revision>
      <id>4531849</id>
      <parentid>4531800</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:03:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5357" sha1="fbf9f3my837scr3zjiex6rm1m4xjf3s" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name          = Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši
|logo          = 
|leader        = [[Jūlija Stepaņenko]], [[Rūdolfs Brēmanis]]
|colorcode     = #6767ad
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2025}}
|ideology      = 
* [[konservatīvisms]]
* [[populisms]]
* [[eiroskepticisms]]
* [[protekcionisms]]
* [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses
|position      = 
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = 
|colours       = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] {{krāsa|#c71414}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]]
|merged        = [[Suverēnā vara]]&lt;br /&gt;[[Apvienība Jaunlatvieši]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}}
|website       = 
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 2318{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši''' ir 2025. gadā izveidojusies politiskā apvienība, kas sastāv no partijām &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot;. Tās valdē darbojas partijas &quot;Suverēnā vara&quot; priekšsēdētāja [[Jūlija Stepaņenko]] un partijas &quot;Apvienība Jaunlatvieši&quot; valdes locekļi [[Rūdolfs Brēmanis]], [[Edgars Dārznieks]] un [[Artūrs Klēbahs]]. Partija iestājas par Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], [[konservatīvisms|konservatīvismu]] un [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] interesēm.

== Vēsture ==
Partiju apvienība izveidojās pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]]. Partiju apvienība savus sarakstus iesniedza visās 42 pašvaldībās. Apvienība ieguva pārstāvniecību septiņās pašvaldībās, tai skaitā [[Rīgas dome|Rīgas domē]], kur ieguva 8 mandātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.03.2025-partijas-suverena-vara-un-apvieniba-jaunlatviesi-apvienosies-pasvaldibu-velesanas.a590206/|title=Partijas «Suverēnā vara» un «Apvienība jaunlatvieši» apvienosies pašvaldību vēlēšanās|website=lsm.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] partijas iesniedza kopīgu sarakstu. Par partijas premjerministra kandidāti tika izvirzīta [[Jūlija Stepaņenko]], kas bija arī Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta līdere.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vidzemē saraksta līderis bija [[Karina Sprūde]], Latgalē — [[Vjačeslavs Stepaņenko]], Kurzemē — [[Edgars Dārznieks]] un Zemgalē — [[Andrejs Pagors]]. Partiju apvienība vēlēšanās ieguva 11,72% vēlētāju atbalstu un 15 vietas [[Saeima|Saeimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cvk.lv/saeima-2026-rezultati|title=15. Saeimas vēlēšanu rezultāti|website=cvk.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
|
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 12,13
| {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas]]
| 18,51
| {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas]]
| 5,83
| {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas]]
| 5,64
| {{Infobox political party/seats|1|19|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Olaines novada domes vēlēšanas]]
| 16,11
| {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas]]
| 11,24
| {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#6767ad}}
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>fbf9f3my837scr3zjiex6rm1m4xjf3s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531905</id>
      <parentid>4531849</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:02:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5364" sha1="c6tt6szn8v1k4vx9lgq0cqhmktx4aav" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name          = Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši
|logo          = 
|leader        = [[Jūlija Stepaņenko]], [[Rūdolfs Brēmanis]]
|colorcode     = #6767ad
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2025}}
|ideology      = 
* [[konservatīvisms]]
* [[populisms]]
* [[eiroskepticisms]]
* [[protekcionisms]]
* [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses
|position      = 
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = 
|colours       = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] {{krāsa|#c71414}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]]
|merged        = [[Suverēnā vara]]&lt;br /&gt;[[Apvienība Jaunlatvieši]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}}
|website       = 
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 2318{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši''' ir 2025. gadā izveidojusies politiskā apvienība, kas sastāv no partijām &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot;. Tās valdē darbojas partijas &quot;Suverēnā vara&quot; priekšsēdētāja [[Jūlija Stepaņenko]] un partijas &quot;Apvienība Jaunlatvieši&quot; valdes locekļi [[Rūdolfs Brēmanis]], [[Edgars Dārznieks]] un [[Artūrs Klēbahs]]. Partija iestājas par Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], [[konservatīvisms|konservatīvismu]] un [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] interesēm.

== Vēsture ==
Partiju apvienība izveidojās pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]]. Partiju apvienība savus sarakstus iesniedza visās 42 pašvaldībās. Apvienība ieguva pārstāvniecību septiņās pašvaldībās, tai skaitā [[Rīgas dome|Rīgas domē]], kur ieguva 8 mandātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.03.2025-partijas-suverena-vara-un-apvieniba-jaunlatviesi-apvienosies-pasvaldibu-velesanas.a590206/|title=Partijas «Suverēnā vara» un «Apvienība jaunlatvieši» apvienosies pašvaldību vēlēšanās|website=lsm.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] partijas iesniedza kopīgu sarakstu. Par partijas premjerministra kandidāti tika izvirzīta [[Jūlija Stepaņenko]], kas bija arī Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta līdere.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vidzemē saraksta līderis bija [[Karina Sprūde]], Latgalē — [[Vjačeslavs Stepaņenko]], Kurzemē — [[Edgars Dārznieks]] un Zemgalē — [[Andrejs Pagors]]. Partiju apvienība vēlēšanās ieguva 11,72% vēlētāju atbalstu un 15 vietas [[Saeima|Saeimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cvk.lv/saeima-2026-rezultati|title=15. Saeimas vēlēšanu rezultāti|website=cvk.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,71%
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 12,13
| {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas]]
| 18,51
| {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas]]
| 5,83
| {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas]]
| 5,64
| {{Infobox political party/seats|1|19|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Olaines novada domes vēlēšanas]]
| 16,11
| {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas]]
| 11,24
| {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#6767ad}}
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>c6tt6szn8v1k4vx9lgq0cqhmktx4aav</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531906</id>
      <parentid>4531905</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:02:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Saeimas vēlēšanas */</comment>
      <origin>4531906</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5363" sha1="l5xoraqwjdttalekjznb93d0vy1odia" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name          = Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši
|logo          = 
|leader        = [[Jūlija Stepaņenko]], [[Rūdolfs Brēmanis]]
|colorcode     = #6767ad
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2025}}
|ideology      = 
* [[konservatīvisms]]
* [[populisms]]
* [[eiroskepticisms]]
* [[protekcionisms]]
* [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses
|position      = 
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = 
|colours       = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] {{krāsa|#c71414}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]]
|merged        = [[Suverēnā vara]]&lt;br /&gt;[[Apvienība Jaunlatvieši]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}}
|website       = 
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 2318{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši''' ir 2025. gadā izveidojusies politiskā apvienība, kas sastāv no partijām &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot;. Tās valdē darbojas partijas &quot;Suverēnā vara&quot; priekšsēdētāja [[Jūlija Stepaņenko]] un partijas &quot;Apvienība Jaunlatvieši&quot; valdes locekļi [[Rūdolfs Brēmanis]], [[Edgars Dārznieks]] un [[Artūrs Klēbahs]]. Partija iestājas par Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], [[konservatīvisms|konservatīvismu]] un [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] interesēm.

== Vēsture ==
Partiju apvienība izveidojās pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]]. Partiju apvienība savus sarakstus iesniedza visās 42 pašvaldībās. Apvienība ieguva pārstāvniecību septiņās pašvaldībās, tai skaitā [[Rīgas dome|Rīgas domē]], kur ieguva 8 mandātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.03.2025-partijas-suverena-vara-un-apvieniba-jaunlatviesi-apvienosies-pasvaldibu-velesanas.a590206/|title=Partijas «Suverēnā vara» un «Apvienība jaunlatvieši» apvienosies pašvaldību vēlēšanās|website=lsm.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] partijas iesniedza kopīgu sarakstu. Par partijas premjerministra kandidāti tika izvirzīta [[Jūlija Stepaņenko]], kas bija arī Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta līdere.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vidzemē saraksta līderis bija [[Karina Sprūde]], Latgalē — [[Vjačeslavs Stepaņenko]], Kurzemē — [[Edgars Dārznieks]] un Zemgalē — [[Andrejs Pagors]]. Partiju apvienība vēlēšanās ieguva 11,72% vēlētāju atbalstu un 15 vietas [[Saeima|Saeimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cvk.lv/saeima-2026-rezultati|title=15. Saeimas vēlēšanu rezultāti|website=cvk.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,71
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 12,13
| {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas]]
| 18,51
| {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas]]
| 5,83
| {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas]]
| 5,64
| {{Infobox political party/seats|1|19|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Olaines novada domes vēlēšanas]]
| 16,11
| {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas]]
| 11,24
| {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#6767ad}}
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>l5xoraqwjdttalekjznb93d0vy1odia</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531929</id>
      <parentid>4531906</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:14:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4531929</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5363" sha1="8gxswugqshdm4ge8uhtjgmdfpdurtzv" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name          = Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši
|logo          = 
|leader        = [[Jūlija Stepaņenko]], [[Rūdolfs Brēmanis]]
|colorcode     = #6767ad
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2025}}
|ideology      = 
* [[konservatīvisms]]
* [[populisms]]
* [[eiroskepticisms]]
* [[protekcionisms]]
* [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses
|position      = 
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = 
|colours       = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] {{krāsa|#c71414}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]]
|merged        = [[Suverēnā vara]]&lt;br /&gt;[[Apvienība Jaunlatvieši]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}}
|website       = 
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 2318{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši''' ir 2025. gadā izveidojusies politiskā apvienība, kas sastāv no partijām &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot;. Tās valdē darbojas partijas &quot;Suverēnā vara&quot; priekšsēdētāja [[Jūlija Stepaņenko]] un partijas &quot;Apvienība Jaunlatvieši&quot; valdes locekļi [[Rūdolfs Brēmanis]], [[Edgars Dārznieks]] un [[Artūrs Klēbahs]]. Partija iestājas par Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], [[konservatīvisms|konservatīvismu]] un [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] interesēm.

== Vēsture ==
Partiju apvienība izveidojās pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]]. Partiju apvienība savus sarakstus iesniedza visās 42 pašvaldībās. Apvienība ieguva pārstāvniecību septiņās pašvaldībās, tai skaitā [[Rīgas dome|Rīgas domē]], kur ieguva 8 mandātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.03.2025-partijas-suverena-vara-un-apvieniba-jaunlatviesi-apvienosies-pasvaldibu-velesanas.a590206/|title=Partijas «Suverēnā vara» un «Apvienība jaunlatvieši» apvienosies pašvaldību vēlēšanās|website=lsm.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] partijas iesniedza kopīgu sarakstu. Par partijas premjerministra kandidāti tika izvirzīta [[Jūlija Stepaņenko]], kas bija arī Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta līdere.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vidzemē saraksta līderis bija [[Karina Sprūde]], Latgalē — [[Vjačeslavs Stepaņenko]], Kurzemē — [[Edgars Dārznieks]] un Zemgalē — [[Andrejs Pagors]]. Partiju apvienība vēlēšanās ieguva 11,71% vēlētāju atbalstu un 15 vietas [[Saeima|Saeimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cvk.lv/saeima-2026-rezultati|title=15. Saeimas vēlēšanu rezultāti|website=cvk.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,71
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 12,13
| {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas]]
| 18,51
| {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas]]
| 5,83
| {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas]]
| 5,64
| {{Infobox political party/seats|1|19|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Olaines novada domes vēlēšanas]]
| 16,11
| {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas]]
| 11,24
| {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#6767ad}}
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>8gxswugqshdm4ge8uhtjgmdfpdurtzv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532238</id>
      <parentid>4531929</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T11:43:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>&quot;“Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” kopsaraksta nosaukums 15. Saeimas vēlēšanās ir vēlētājiem paslēpis vienu būtisku norādi, ka viņi uz Jēkaba ielas namu startē vēl ar trešo partneri – Latvijas Krievu savienību (LKS).&quot; (https://jauns.lv/raksts/zinas/718226-suvereno-jaunlatviesu-skats-uz-austrumiem-15-saeimas-velesanu-saraksts-nr-1-suverena-vara-jaunlatviesi)</comment>
      <origin>4532238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5424" sha1="6ue38kcd17a7ikz7n1lzjzergoilq0v" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name          = Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši
|logo          = 
|leader        = [[Jūlija Stepaņenko]], [[Rūdolfs Brēmanis]]
|colorcode     = #6767ad
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2025}}
|ideology      = 
* [[konservatīvisms]]
* [[populisms]]
* [[eiroskepticisms]]
* [[protekcionisms]]
* [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses
|position      = 
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = 
|colours       = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] {{krāsa|#c71414}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]]
|merged        = [[Suverēnā vara]]&lt;br /&gt;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Krievu savienība]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}}
|website       = 
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 2318{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši''' ir 2025. gadā izveidojusies politiskā apvienība, ko veido partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot;, &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; un [[Latvijas Krievu savienība]]. Tās valdē darbojas partijas &quot;Suverēnā vara&quot; priekšsēdētāja [[Jūlija Stepaņenko]] un partijas &quot;Apvienība Jaunlatvieši&quot; valdes locekļi [[Rūdolfs Brēmanis]], [[Edgars Dārznieks]] un [[Artūrs Klēbahs]]. Partija iestājas par Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], [[konservatīvisms|konservatīvismu]] un [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] interesēm.

== Vēsture ==
Partiju apvienība izveidojās pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]]. Partiju apvienība savus sarakstus iesniedza visās 42 pašvaldībās. Apvienība ieguva pārstāvniecību septiņās pašvaldībās, tai skaitā [[Rīgas dome|Rīgas domē]], kur ieguva 8 mandātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.03.2025-partijas-suverena-vara-un-apvieniba-jaunlatviesi-apvienosies-pasvaldibu-velesanas.a590206/|title=Partijas «Suverēnā vara» un «Apvienība jaunlatvieši» apvienosies pašvaldību vēlēšanās|website=lsm.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] partijas iesniedza kopīgu sarakstu. Par partijas premjerministra kandidāti tika izvirzīta [[Jūlija Stepaņenko]], kas bija arī Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta līdere.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vidzemē saraksta līderis bija [[Karina Sprūde]], Latgalē — [[Vjačeslavs Stepaņenko]], Kurzemē — [[Edgars Dārznieks]] un Zemgalē — [[Andrejs Pagors]]. Partiju apvienība vēlēšanās ieguva 11,71% vēlētāju atbalstu un 15 vietas [[Saeima|Saeimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cvk.lv/saeima-2026-rezultati|title=15. Saeimas vēlēšanu rezultāti|website=cvk.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,71
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 12,13
| {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas]]
| 18,51
| {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas]]
| 5,83
| {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas]]
| 5,64
| {{Infobox political party/seats|1|19|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Olaines novada domes vēlēšanas]]
| 16,11
| {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}}
|
|-
| [[2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas]]
| 11,24
| {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#6767ad}}
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>6ue38kcd17a7ikz7n1lzjzergoilq0v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Heimenia ensis.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>640979</id>
    <revision>
      <id>4531819</id>
      <timestamp>2026-10-04T12:41:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Heimenia ensis rekonstrukcija. Ņemts no: [https://en.wikipedia.org/wiki/File:Porolepidae23.jpg]</comment>
      <origin>4531819</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146" sha1="i095dx3yxxusjjmwysd898b7cki2c4j" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Heimenia ensis rekonstrukcija. Ņemts no: [https://en.wikipedia.org/wiki/File:Porolepidae23.jpg]
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0}}</text>
      <sha1>i095dx3yxxusjjmwysd898b7cki2c4j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piksāru skola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640980</id>
    <revision>
      <id>4531823</id>
      <timestamp>2026-10-04T12:50:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-53173-20</username>
        <id>151333</id>
      </contributor>
      <comment>piksēru skola</comment>
      <origin>4531823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="394" sha1="1f6qrck4ev3s2pxihih3rh9d7u5kv13" xml:space="preserve">Piksēru skola atrodasno  Piksēru baznīca aptuveni 750 metri.

Ēka kur bija piksēru skola ,uzcelta 1890 gādā .Tagad ēka ir apdzīvotā ar cilvēkiem. 

Par piksēru skolu ir leģenda ka zem skola ir zemes ala līdz piksēru baznicai. 

Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tag nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]]</text>
      <sha1>1f6qrck4ev3s2pxihih3rh9d7u5kv13</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531825</id>
      <parentid>4531823</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:55:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Piksēru</comment>
      <origin>4531825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="396" sha1="cuy8phvloz9j6a9qoakkegdwbpn1kyo" xml:space="preserve">Piksēru skola atrodasno  Piksēru baznīca aptuveni 750 metri.

Ēka kur bija piksēru skola ,uzcelta 1890 gādā .Tagad ēka ir apdzīvotā ar cilvēkiem. 

Par piksēru skolu ir leģenda ka zem skola ir zemes ala līdz piksēru baznicai. 

Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tagad nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]]</text>
      <sha1>cuy8phvloz9j6a9qoakkegdwbpn1kyo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531826</id>
      <parentid>4531825</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:58:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>gramatika</comment>
      <origin>4531826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="396" sha1="r4r8kx7373hjvsdfcuxb4ekmero0e4j" xml:space="preserve">Piksēru skola atrodas no  Piksēru baznīca aptuveni 750 metri.

Ēka kur bija Piksēru skola ,uzcelta 1890 gadā .Tagad ēka ir apdzīvotā ar cilvēkiem. 

Par piksēru skolu ir leģenda ka zem skola ir zemes ala līdz piksēru baznicai. 

Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tagad nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]]</text>
      <sha1>r4r8kx7373hjvsdfcuxb4ekmero0e4j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531832</id>
      <parentid>4531826</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T13:10:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>paplida</comment>
      <origin>4531832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="448" sha1="cxww46fw3imglnejm32lz6rib9hfkxq" xml:space="preserve">Piksēru skola atrodas no  Piksēru baznīca aptuveni 750 metri. viņa atrodas valmiera novada ,naukšēnu pagastā.

Ēka kur bija Piksēru skola ,uzcelta 1890 gadā .Tagad ēka ir apdzīvotā ar cilvēkiem. 

Par piksēru skolu ir leģenda ka zem skola ir zemes ala līdz piksēru baznicai. 

Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tagad nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]]</text>
      <sha1>cxww46fw3imglnejm32lz6rib9hfkxq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531833</id>
      <parentid>4531832</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T13:25:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* */ gramatika</comment>
      <origin>4531833</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="453" sha1="qk6xaxbsa48v5rj3d2ag76ndgae478i" xml:space="preserve">Piksēru skola atrodas no  Piksēru baznīca aptuveni 750 metri. viņa atrodas Valmiera novada ,Naukšēnu pagastā.

Ēka kur bija Piksāru skola ,uzcelta 1890 gadā .Tagad ēka ir apdzīvotā ar cilvēkiem. 

Par Piksāru skolu ir leģenda ka zem  skolas ir zemes tunels līdz Piksāru baznicai. 

Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tagad nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]]</text>
      <sha1>qk6xaxbsa48v5rj3d2ag76ndgae478i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531837</id>
      <parentid>4531833</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T13:58:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* */ skola</comment>
      <origin>4531837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="597" sha1="jrggakbs17yoo1lyzh3xw6grc3ap5og" xml:space="preserve">Piksēru skola atrodas Valmiera novada ,Naukšēnu pagastā.Piksēru skola atrodas no Piksēru baznīca aptuveni 750 metri

Ēka kur bija Piksāru skola, uzcelta 1890 gadā. Tagad ēka ir apdzīvotā ar cilvēkiem. Skola beidza savu darbu pagāšu gadsimtā 60 vai 70 gadi. 

Par Piksāru skolu ir leģenda ka zem  skolas ir zemes tunels līdz Piksāru baznicai. 

Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tagad nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.Ēka vēl var noķert skolas sajūtu jo saglabājies skolas vecais plānojumu. 

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]]</text>
      <sha1>jrggakbs17yoo1lyzh3xw6grc3ap5og</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531846</id>
      <parentid>4531837</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:00:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <comment>foto</comment>
      <origin>4531846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="619" sha1="99lvaobmgelsq71pcir9e4axaz5h9rd" xml:space="preserve">Piksēru skola atrodas Valmiera novada ,Naukšēnu pagastā.Piksēru skola atrodas no Piksēru baznīca aptuveni 750 metri

Ēka kur bija Piksāru skola, uzcelta 1890 gadā. Tagad ēka ir apdzīvotā ar cilvēkiem. Skola beidza savu darbu pagāšu gadsimtā 60 vai 70 gadus. 

Par Piksāru skolu ir leģenda ka zem  skolas ir zemes tunels līdz Piksāru baznicai. 

Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tagad nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.Ēka vēl var noķert skolas sajūtu jo saglabājies skolas vecais plānojumu. 

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]][[Attēls:Zīme.png]]</text>
      <sha1>99lvaobmgelsq71pcir9e4axaz5h9rd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531851</id>
      <parentid>4531846</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:26:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4531851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="658" sha1="4yjglx7wtkigd31rhd5hf6w8w30utrj" xml:space="preserve">{{noformējums}}
{{pareizrakstība}}
'''Piksāru skola''' atrodas Valmiera novada ,Naukšēnu pagastā.Piksēru skola atrodas no Piksēru baznīca aptuveni 750 metri

Ēka kur bija Piksāru skola, uzcelta 1890 gadā. Tagad ēka ir apdzīvotā ar cilvēkiem. Skola beidza savu darbu pagāšu gadsimtā 60 vai 70 gadus.

Par Piksāru skolu ir leģenda ka zem skolas ir zemes tunels līdz Piksāru baznicai.

Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tagad nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.Ēka vēl var noķert skolas sajūtu jo saglabājies skolas vecais plānojumu.

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]][[Attēls:Zīme.png]]</text>
      <sha1>4yjglx7wtkigd31rhd5hf6w8w30utrj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531856</id>
      <parentid>4531851</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:45:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4531856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="644" sha1="ripppgw0t4vuk3g4i48v3dwtsdq0g5s" xml:space="preserve">{{noformējums}}
{{pareizrakstība}}
'''Piksāru skola''' atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], aptuveni 750 metrus no [[Piksāru baznīca|Piksāru baznīcas]].

Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu 20. gadsimta 60 vai 70 gados.

Leģenda stāsta, ka zem skolas ir pazemes eja, kas ved līdz Piksāru baznicai.
&lt;!--
Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tagad nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.Ēka vēl var noķert skolas sajūtu jo saglabājies skolas vecais plānojumu.

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]]
[[Attēls:Zīme.png]]
--&gt;</text>
      <sha1>ripppgw0t4vuk3g4i48v3dwtsdq0g5s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531875</id>
      <parentid>4531856</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:21:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4531875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="717" sha1="11yvayzhbypr84j1un17v06qb0cya1n" xml:space="preserve">{{noformējums}}
{{pareizrakstība}}
{{Dzēst|Pretrunīgs un nesaprotams teksts|due=15|due_date=19.10.2026}}

'''Piksāru skola''' atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], aptuveni 750 metrus no [[Piksāru baznīca|Piksāru baznīcas]].

Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu 20. gadsimta 60 vai 70 gados.

Leģenda stāsta, ka zem skolas ir pazemes eja, kas ved līdz Piksāru baznicai.
&lt;!--
Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tagad nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.Ēka vēl var noķert skolas sajūtu jo saglabājies skolas vecais plānojumu.

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]]
[[Attēls:Zīme.png]]
--&gt;</text>
      <sha1>11yvayzhbypr84j1un17v06qb0cya1n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531888</id>
      <parentid>4531875</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:51:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <comment>foto</comment>
      <origin>4531888</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="718" sha1="grxnlgzlbqdckq7s3l8pb86cuxaonqt" xml:space="preserve">{{noformējums}}
{{pareizrakstība}}
{{Dzēst|Pretrunīgs un nesaprotams teksts|due=15|due_date=19.10.2026}}

'''Piksāru skola''' atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], aptuveni 750 metrus no [[Piksāru baznīca|Piksāru baznīcas]].

Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu 20. gadsimta 60 vai 70 gados.

Leģenda stāsta, ka zem skolas ir pazemes eja, kas ved līdz Piksāru baznicai.
&lt;!--
Tur bija 2. klases 1. virtuve 2. tuletes viena no tām tagad nav no otrā pasaules kara tur uz krita bomba.Ēka vēl var noķert skolas sajūtu jo saglabājies skolas vecais plānojumu.

[[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo]]
[[Attēls:Zīme.png]] 
--&gt;</text>
      <sha1>grxnlgzlbqdckq7s3l8pb86cuxaonqt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531902</id>
      <parentid>4531888</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T17:01:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atgriezt</comment>
      <origin>4531902</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="454" sha1="oo0dxwst28q1aanh8iv8nv96h3d47xp" xml:space="preserve">{{noformējums}}
{{pareizrakstība}}
{{Dzēst|Pretrunīgs un nesaprotams teksts|due=15|due_date=19.10.2026}}

'''Piksāru skola''' atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], aptuveni 750 metrus no [[Piksāru baznīca|Piksāru baznīcas]].

Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu 20. gadsimta 60 vai 70 gados.

Leģenda stāsta, ka zem skolas ir pazemes eja, kas ved līdz Piksāru baznicai.</text>
      <sha1>oo0dxwst28q1aanh8iv8nv96h3d47xp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paraglyptolepis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640981</id>
    <redirect title="Paragliptolepji" />
    <revision>
      <id>4531824</id>
      <timestamp>2026-10-04T12:53:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Paragliptolepji]]</comment>
      <origin>4531824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="hjarkajqblikpil1vs2bkwpacqplidm" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Paragliptolepji]]</text>
      <sha1>hjarkajqblikpil1vs2bkwpacqplidm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Energokopiena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640982</id>
    <revision>
      <id>4531827</id>
      <timestamp>2026-10-04T12:59:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kirils---g</username>
        <id>151328</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1375513815|Energy community]]&quot;</comment>
      <origin>4531827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4242" sha1="so7mt02scrf0x339gy73rqs0jdp9ncz" xml:space="preserve">'''Energokopiena''' ir politisks un juridisks jēdziens, kas aptver enerģijas un enerģijas pakalpojumu demokratizāciju un decentralizāciju un to kolektīvu īpašumtiesības [[Eiropas Savienība|ES]]. 

== Eiropas Savienība ==
2019. gadā [[Eiropas Savienība]] pieņēma paketi &quot;Tīra enerģija visiem eiropiešiem&quot; &lt;ref&gt;[https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52016DC0860 Eiropas Komisija, Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem]&lt;/ref&gt;, lai veicinātu un atbalstītu iedzīvotāju iesaistīšanos klimata aizsardzībā un enerģijas pārejā. Ar šo paketi tika ieviestas jaunas (papildus atjaunīgās enerģijas pašpatērētājiem) energokopienu juridiskās personas, proti: iedzīvotāju energokopienas (angļu val. ''CEC'') un atjaunīgās enerģijas kopienas (angļu val. ''REC''). Katrs energokopienas veids tika iekļauts atsevišķā ES direktīvā.

=== Atjaunīgās enerģijas kopienas ===
[[Atjaunīgā enerģija|Atjaunīgās enerģijas]] kopienas tika iekļautas 2018. gada Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija, RED II). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt; 

Atjaunīgās enerģijas kopiena ir juridiska persona:

* kura saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atvērta un kurā ir brīvprātīga dalība, kura ir autonoma un kuru faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta;
* kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, MVU vai vietējās iestādes, tostarp pašvaldības;
* kuras galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko vai sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem kapitāla daļu turētājiem vai dalībniekiem vai vietējām teritorijām, kurās tā darbojas, bet ne finansiāla peļņa; &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt;

=== Iedzīvotāju energokopienas ===
Iedzīvotāju energokopienas tika ieviestas 2019. gada Direktīvā (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (IEMD). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt; 

Saskaņā ar to, iedzīvotāju energokopienas ir tiesību subjekts:

* kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi;
* kura galvenais uzdevums ir sniegt vides, ekonomiskus vai sociālus labumus saviem biedriem vai daļu turētājiem vai vietējām teritorijām, kurās tas darbojas, nevis radīt finansiālu peļņu;
* kas var iesaistīties ražošanā, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, sadalē, piegādē, patēriņā, agregēšanā, energoresursu uzglabāšanā, energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanā vai elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā vai sniegt citus energopakalpojumus saviem biedriem vai daļu turētājiem. &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt;


2024. gada septembrī tika izveidots Eiropas Energokopienu mehānisms (angļu val. ''Facility''), lai atbalstītu energokopienu attīstību visā Eiropā. &lt;ref&gt;[https://citizens-energy.ec.europa.eu/index_en Iedzīvotāju enerģētikas konsultāciju centrs]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Energoefektivitāte]]
* [[Atjaunīgā enerģija]]
&lt;references responsive=&quot;1&quot;&gt;&lt;/references&gt;
[[Kategorija:Enerģētika Eiropā]]
[[Kategorija:Atjaunīgā enerģija]]
[[Kategorija:Kopiena]]</text>
      <sha1>so7mt02scrf0x339gy73rqs0jdp9ncz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531829</id>
      <parentid>4531827</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T12:59:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kirils---g</username>
        <id>151328</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1375513815|Energy community]]&quot;</comment>
      <origin>4531829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4240" sha1="3iuvhhclwzvpkln88echrx50uoszt6i" xml:space="preserve">'''Energokopiena''' ir politisks un juridisks jēdziens, kas aptver enerģijas un enerģijas pakalpojumu demokratizāciju, decentralizāciju un to kolektīvu īpašumtiesības [[Eiropas Savienība|ES]]. 

== Eiropas Savienība ==
2019. gadā [[Eiropas Savienība]] pieņēma paketi &quot;Tīra enerģija visiem eiropiešiem&quot; &lt;ref&gt;[https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52016DC0860 Eiropas Komisija, Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem]&lt;/ref&gt;, lai veicinātu un atbalstītu iedzīvotāju iesaistīšanos klimata aizsardzībā un enerģijas pārejā. Ar šo paketi tika ieviestas jaunas (papildus atjaunīgās enerģijas pašpatērētājiem) energokopienu juridiskās personas, proti: iedzīvotāju energokopienas (angļu val. ''CEC'') un atjaunīgās enerģijas kopienas (angļu val. ''REC''). Katrs energokopienas veids tika iekļauts atsevišķā ES direktīvā.

=== Atjaunīgās enerģijas kopienas ===
[[Atjaunīgā enerģija|Atjaunīgās enerģijas]] kopienas tika iekļautas 2018. gada Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija, RED II). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt; 

Atjaunīgās enerģijas kopiena ir juridiska persona:

* kura saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atvērta un kurā ir brīvprātīga dalība, kura ir autonoma un kuru faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta;
* kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, MVU vai vietējās iestādes, tostarp pašvaldības;
* kuras galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko vai sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem kapitāla daļu turētājiem vai dalībniekiem vai vietējām teritorijām, kurās tā darbojas, bet ne finansiāla peļņa; &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt;

=== Iedzīvotāju energokopienas ===
Iedzīvotāju energokopienas tika ieviestas 2019. gada Direktīvā (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (IEMD). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt; 

Saskaņā ar to, iedzīvotāju energokopienas ir tiesību subjekts:

* kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi;
* kura galvenais uzdevums ir sniegt vides, ekonomiskus vai sociālus labumus saviem biedriem vai daļu turētājiem vai vietējām teritorijām, kurās tas darbojas, nevis radīt finansiālu peļņu;
* kas var iesaistīties ražošanā, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, sadalē, piegādē, patēriņā, agregēšanā, energoresursu uzglabāšanā, energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanā vai elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā vai sniegt citus energopakalpojumus saviem biedriem vai daļu turētājiem. &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt;


2024. gada septembrī tika izveidots Eiropas Energokopienu mehānisms (angļu val. ''Facility''), lai atbalstītu energokopienu attīstību visā Eiropā. &lt;ref&gt;[https://citizens-energy.ec.europa.eu/index_en Iedzīvotāju enerģētikas konsultāciju centrs]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Energoefektivitāte]]
* [[Atjaunīgā enerģija]]
&lt;references responsive=&quot;1&quot;&gt;&lt;/references&gt;
[[Kategorija:Enerģētika Eiropā]]
[[Kategorija:Atjaunīgā enerģija]]
[[Kategorija:Kopiena]]</text>
      <sha1>3iuvhhclwzvpkln88echrx50uoszt6i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531852</id>
      <parentid>4531829</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:35:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4254" sha1="k0qzyquvvp7wdafy1xuc1c9wy8of85o" xml:space="preserve">'''Energokopiena''' ir politisks un juridisks jēdziens, kas aptver [[Enerģija|enerģijas]] un enerģijas pakalpojumu demokratizāciju, decentralizāciju un to kolektīvu īpašumtiesības [[Eiropas Savienība|ES]]. 

== Eiropas Savienība ==
2019. gadā [[Eiropas Savienība]] pieņēma paketi &quot;Tīra enerģija visiem eiropiešiem&quot; &lt;ref&gt;[https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52016DC0860 Eiropas Komisija, Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem]&lt;/ref&gt;, lai veicinātu un atbalstītu iedzīvotāju iesaistīšanos klimata aizsardzībā un enerģijas pārejā. Ar šo paketi tika ieviestas jaunas (papildus atjaunīgās enerģijas pašpatērētājiem) energokopienu juridiskās personas, proti: iedzīvotāju energokopienas (angļu val. ''CEC'') un atjaunīgās enerģijas kopienas (angļu val. ''REC''). Katrs energokopienas veids tika iekļauts atsevišķā ES direktīvā.

=== Atjaunīgās enerģijas kopienas ===
[[Atjaunīgā enerģija|Atjaunīgās enerģijas]] kopienas tika iekļautas 2018. gada Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija, RED II). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt; 

Atjaunīgās enerģijas kopiena ir juridiska persona:

* kura saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atvērta un kurā ir brīvprātīga dalība, kura ir autonoma un kuru faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta;
* kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, MVU vai vietējās iestādes, tostarp pašvaldības;
* kuras galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko vai sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem kapitāla daļu turētājiem vai dalībniekiem vai vietējām teritorijām, kurās tā darbojas, bet ne finansiāla peļņa; &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt;

=== Iedzīvotāju energokopienas ===
Iedzīvotāju energokopienas tika ieviestas 2019. gada Direktīvā (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (IEMD). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt; 

Saskaņā ar to, iedzīvotāju energokopienas ir tiesību subjekts:

* kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi;
* kura galvenais uzdevums ir sniegt vides, ekonomiskus vai sociālus labumus saviem biedriem vai daļu turētājiem vai vietējām teritorijām, kurās tas darbojas, nevis radīt finansiālu peļņu;
* kas var iesaistīties ražošanā, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, sadalē, piegādē, patēriņā, agregēšanā, energoresursu uzglabāšanā, energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanā vai elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā vai sniegt citus energopakalpojumus saviem biedriem vai daļu turētājiem. &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt;


2024. gada septembrī tika izveidots Eiropas Energokopienu mehānisms (angļu val. ''Facility''), lai atbalstītu energokopienu attīstību visā Eiropā. &lt;ref&gt;[https://citizens-energy.ec.europa.eu/index_en Iedzīvotāju enerģētikas konsultāciju centrs]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Energoefektivitāte]]
* [[Atjaunīgā enerģija]]
&lt;references responsive=&quot;1&quot;&gt;&lt;/references&gt;
[[Kategorija:Enerģētika Eiropā]]
[[Kategorija:Atjaunīgā enerģija]]
[[Kategorija:Kopiena]]</text>
      <sha1>k0qzyquvvp7wdafy1xuc1c9wy8of85o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531853</id>
      <parentid>4531852</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:35:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4279" sha1="7eyjgbzdgqsdgyr40rdg93grktaei27" xml:space="preserve">'''Energokopiena''' ir politisks un juridisks jēdziens, kas aptver [[Enerģija|enerģijas]] un enerģijas pakalpojumu demokratizāciju, decentralizāciju un to kolektīvu īpašumtiesības [[Eiropas Savienība|ES]]. 

== Eiropas Savienība ==
2019. gadā [[Eiropas Savienība]] pieņēma paketi &quot;Tīra enerģija visiem eiropiešiem&quot; &lt;ref&gt;[https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52016DC0860 Eiropas Komisija, Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem]&lt;/ref&gt;, lai veicinātu un atbalstītu iedzīvotāju iesaistīšanos klimata aizsardzībā un enerģijas pārejā. Ar šo paketi tika ieviestas jaunas (papildus atjaunīgās enerģijas pašpatērētājiem) energokopienu juridiskās personas, proti: iedzīvotāju energokopienas (angļu val. ''CEC'') un atjaunīgās enerģijas kopienas (angļu val. ''REC''). Katrs energokopienas veids tika iekļauts atsevišķā ES direktīvā.

=== Atjaunīgās enerģijas kopienas ===
[[Atjaunīgā enerģija|Atjaunīgās enerģijas]] kopienas tika iekļautas 2018. gada Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija, RED II). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt; 

Atjaunīgās enerģijas kopiena ir juridiska persona:

* kura saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atvērta un kurā ir brīvprātīga dalība, kura ir autonoma un kuru faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta;
* kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, MVU vai vietējās iestādes, tostarp pašvaldības;
* kuras galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko vai sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem kapitāla daļu turētājiem vai dalībniekiem vai vietējām teritorijām, kurās tā darbojas, bet ne finansiāla peļņa; &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt;

=== Iedzīvotāju energokopienas ===
Iedzīvotāju energokopienas tika ieviestas 2019. gada Direktīvā (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (IEMD). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt; 

Saskaņā ar to, iedzīvotāju energokopienas ir tiesību subjekts:

* kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi;
* kura galvenais uzdevums ir sniegt vides, ekonomiskus vai sociālus labumus saviem biedriem vai daļu turētājiem vai vietējām teritorijām, kurās tas darbojas, nevis radīt finansiālu peļņu;
* kas var iesaistīties ražošanā, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, sadalē, piegādē, patēriņā, agregēšanā, energoresursu uzglabāšanā, energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanā vai elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā vai sniegt citus energopakalpojumus saviem biedriem vai daļu turētājiem. &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt;


2024. gada septembrī tika izveidots Eiropas Energokopienu mehānisms (angļu val. ''Facility''), lai atbalstītu energokopienu attīstību visā Eiropā. &lt;ref&gt;[https://citizens-energy.ec.europa.eu/index_en Iedzīvotāju enerģētikas konsultāciju centrs]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Energoefektivitāte]]
* [[Atjaunīgā enerģija]]
&lt;references responsive=&quot;1&quot;&gt;&lt;/references&gt;
[[Kategorija:Enerģētika Eiropā]]
[[Kategorija:Atjaunīgā enerģija]]
[[Kategorija:Kopiena]]
[[Kategorija:Enerģija]]</text>
      <sha1>7eyjgbzdgqsdgyr40rdg93grktaei27</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531854</id>
      <parentid>4531853</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:36:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4183" sha1="fbxnjjsi1ejhhx6cqasm2sn9tm1sfyk" xml:space="preserve">'''Energokopiena''' ir politisks un juridisks jēdziens, kas aptver [[Enerģija|enerģijas]] un enerģijas pakalpojumu demokratizāciju, decentralizāciju un to kolektīvu īpašumtiesības [[Eiropas Savienība|ES]]. 

== Eiropas Savienība ==
2019. gadā [[Eiropas Savienība]] pieņēma paketi &quot;Tīra enerģija visiem eiropiešiem&quot; &lt;ref&gt;[https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52016DC0860 Eiropas Komisija, Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem]&lt;/ref&gt;, lai veicinātu un atbalstītu iedzīvotāju iesaistīšanos klimata aizsardzībā un enerģijas pārejā. Ar šo paketi tika ieviestas jaunas (papildus atjaunīgās enerģijas pašpatērētājiem) energokopienu juridiskās personas, proti: iedzīvotāju energokopienas (angļu val. ''CEC'') un atjaunīgās enerģijas kopienas (angļu val. ''REC''). Katrs energokopienas veids tika iekļauts atsevišķā ES direktīvā.

=== Atjaunīgās enerģijas kopienas ===
[[Atjaunīgā enerģija|Atjaunīgās enerģijas]] kopienas tika iekļautas 2018. gada Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija, RED II). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt; 

Atjaunīgās enerģijas kopiena ir juridiska persona:

* kura saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atvērta un kurā ir brīvprātīga dalība, kura ir autonoma un kuru faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta;
* kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, MVU vai vietējās iestādes, tostarp pašvaldības;
* kuras galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko vai sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem kapitāla daļu turētājiem vai dalībniekiem vai vietējām teritorijām, kurās tā darbojas, bet ne finansiāla peļņa; &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt;

=== Iedzīvotāju energokopienas ===
Iedzīvotāju energokopienas tika ieviestas 2019. gada Direktīvā (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (IEMD). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt; 

Saskaņā ar to, iedzīvotāju energokopienas ir tiesību subjekts:

* kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi;
* kura galvenais uzdevums ir sniegt vides, ekonomiskus vai sociālus labumus saviem biedriem vai daļu turētājiem vai vietējām teritorijām, kurās tas darbojas, nevis radīt finansiālu peļņu;
* kas var iesaistīties ražošanā, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, sadalē, piegādē, patēriņā, agregēšanā, energoresursu uzglabāšanā, energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanā vai elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā vai sniegt citus energopakalpojumus saviem biedriem vai daļu turētājiem. &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt;


2024. gada septembrī tika izveidots Eiropas Energokopienu mehānisms (angļu val. ''Facility''), lai atbalstītu energokopienu attīstību visā Eiropā. &lt;ref&gt;[https://citizens-energy.ec.europa.eu/index_en Iedzīvotāju enerģētikas konsultāciju centrs]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Energoefektivitāte]]
* [[Atjaunīgā enerģija]]
&lt;references responsive=&quot;1&quot;&gt;&lt;/references&gt;
[[Kategorija:Enerģija]]</text>
      <sha1>fbxnjjsi1ejhhx6cqasm2sn9tm1sfyk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531855</id>
      <parentid>4531854</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T15:36:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531855</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4159" sha1="cjap2ja6ilq66zc98s02qxp8fy83xe7" xml:space="preserve">'''Energokopiena''' ir politisks un juridisks jēdziens, kas aptver [[Enerģija|enerģijas]] un enerģijas pakalpojumu demokratizāciju, decentralizāciju un to kolektīvu īpašumtiesības [[Eiropas Savienība|ES]]. 

== Eiropas Savienība ==
2019. gadā [[Eiropas Savienība]] pieņēma paketi &quot;Tīra enerģija visiem eiropiešiem&quot; &lt;ref&gt;[https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52016DC0860 Eiropas Komisija, Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem]&lt;/ref&gt;, lai veicinātu un atbalstītu iedzīvotāju iesaistīšanos klimata aizsardzībā un enerģijas pārejā. Ar šo paketi tika ieviestas jaunas (papildus atjaunīgās enerģijas pašpatērētājiem) energokopienu juridiskās personas, proti: iedzīvotāju energokopienas (''CEC'') un atjaunīgās enerģijas kopienas (''REC''). Katrs energokopienas veids tika iekļauts atsevišķā ES direktīvā.

=== Atjaunīgās enerģijas kopienas ===
[[Atjaunīgā enerģija|Atjaunīgās enerģijas]] kopienas tika iekļautas 2018. gada Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija, RED II). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt; 

Atjaunīgās enerģijas kopiena ir juridiska persona:

* kura saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atvērta un kurā ir brīvprātīga dalība, kura ir autonoma un kuru faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunojamās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta;
* kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, MVU vai vietējās iestādes, tostarp pašvaldības;
* kuras galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko vai sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem kapitāla daļu turētājiem vai dalībniekiem vai vietējām teritorijām, kurās tā darbojas, bet ne finansiāla peļņa; &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu]&lt;/ref&gt;

=== Iedzīvotāju energokopienas ===
Iedzīvotāju energokopienas tika ieviestas 2019. gada Direktīvā (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (IEMD). &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt; 

Saskaņā ar to, iedzīvotāju energokopienas ir tiesību subjekts:

* kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi;
* kura galvenais uzdevums ir sniegt vides, ekonomiskus vai sociālus labumus saviem biedriem vai daļu turētājiem vai vietējām teritorijām, kurās tas darbojas, nevis radīt finansiālu peļņu;
* kas var iesaistīties ražošanā, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, sadalē, piegādē, patēriņā, agregēšanā, energoresursu uzglabāšanā, energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanā vai elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā vai sniegt citus energopakalpojumus saviem biedriem vai daļu turētājiem. &lt;ref&gt;[http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES]&lt;/ref&gt;


2024. gada septembrī tika izveidots Eiropas Energokopienu mehānisms (angļu val. ''Facility''), lai atbalstītu energokopienu attīstību visā Eiropā. &lt;ref&gt;[https://citizens-energy.ec.europa.eu/index_en Iedzīvotāju enerģētikas konsultāciju centrs]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Energoefektivitāte]]
* [[Atjaunīgā enerģija]]
&lt;references responsive=&quot;1&quot;&gt;&lt;/references&gt;
[[Kategorija:Enerģija]]</text>
      <sha1>cjap2ja6ilq66zc98s02qxp8fy83xe7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kirils---g</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640983</id>
    <revision>
      <id>4531828</id>
      <timestamp>2026-10-04T12:59:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4531828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="168" sha1="9s0v1vmww3k1rbjg5o13vuh3hajow02" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Kirils---g}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. oktobris, plkst. 15.59 (EEST)</text>
      <sha1>9s0v1vmww3k1rbjg5o13vuh3hajow02</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Meistars Joda/piksaruskola</title>
    <ns>2</ns>
    <id>640984</id>
    <revision>
      <id>4531862</id>
      <timestamp>2026-10-04T16:00:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Piksāru skola''' (arī '''Piksāru pamatskola''') bija [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]] pastāvējusi skola [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķī]]. Tā atradās Piksāru apkārtnē un bija viena no četrām Naukšēnu pagasta pašvaldības uzturētajām skolām. Skola bija pirmās pakāpes pamatskola un pastāvēja vismaz no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 40. gadiem.  == Vēsture ==  Piksāru pamatskola darbu sāka [[1898]]. gadā. Tā tika izveidot...</comment>
      <origin>4531862</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9963" sha1="h5z5a93hebeeyrjnhoatzti86bpry1w" xml:space="preserve">'''Piksāru skola''' (arī '''Piksāru pamatskola''') bija [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]] pastāvējusi skola [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķī]]. Tā atradās Piksāru apkārtnē un bija viena no četrām Naukšēnu pagasta pašvaldības uzturētajām skolām. Skola bija pirmās pakāpes pamatskola un pastāvēja vismaz no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 40. gadiem.

== Vēsture ==

Piksāru pamatskola darbu sāka [[1898]]. gadā. Tā tika izveidota laikā, kad Naukšēnu pagastā pieauga nepieciešamība pēc skolām attālākās apdzīvotās vietās. Piksāru skola bija trešā no Naukšēnu apkārtnes skolām, kas tika izveidotas ārpus pagasta centra: [[Nurmu skola|Nurmu skola]] bija dibināta 1871. gadā, [[Tēcēnu skola|Tēcēnu skola]] — 1885. gadā, bet Piksāru skola — 1898. gadā. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://biblioteka.valmiera.lv/content/uploads/2023/03/olgerts_treijs_2013.pdf
|title=Ilggadējais Naukšēnu vidusskolas direktors Oļģerts Treijs
|publisher=Valmieras integrētā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

Par skolas pastāvēšanu liecina arī Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu uzskaitījums, kurā saglabājušies '''Naukšēnu pagasta Piksāru I pakāpes pamatskolas''' dokumenti par laiku no [[1912]]. līdz [[1940]]. gadam. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://forum.vgd.ru/post/956/57392/p2118383.htm
|title=Latvijas vēsturiskā arhīva fondu uzskaitījums
|access-date=2026-10-04
}}

=== Skola Latvijas Republikas laikā ===

[[Latvija|Latvijas Republikas]] laikā Piksāru skola bija viena no četrām Naukšēnu pagasta pašvaldības uzturētajām skolām. 1936.–1937. gadā pagastā darbojās Nurmu, Piksāru un Tēcēnu pirmās pakāpes pamatskolas, kā arī Mirķu sešklasīgā pamatskola. Kopumā šajās četrās skolās strādāja astoņi skolotāji un mācījās 190 skolēnu. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/17736693.pdf
|title=Valmieras apriņķis
|publisher=Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

gadā Piksāru pamatskolas pārzinis bija '''Fricis Grantiņš'''. To apliecina 1931. gada [[Valdības Vēstnesis]], kurā viņš minēts kā «Naukšēnu pagasta Piksāru pamatskolas priekšnieks». {{Tīmekļa atsauce
|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1042980.pdf
|title=Valdības Vēstnesis, Nr. 259, 1931. gada 17. novembris
|publisher=Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

Fricis Grantiņš bija aktīvs arī Naukšēnu kultūras dzīvē. 1912. vai 1913. gadā Naukšēnu Izglītības biedrības rīkotajā kopmēģinājumā Piksāru kori vadīja Grantiņš. Avots viņu min kopā ar Mirķu kora diriģentu A. Ārgali un Nurmu kora diriģentu J. Vidiņu. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://novadpetnieciba.saknesrujiena.lv/atminu_stasti/8-atminu-atminas-par-uzvarda-doschanu.html
|title=Atmiņu atmiņas par uzvārda došanu
|publisher=Saknes Rūjienā
|access-date=2026-10-04
}}

gadā Piksāru pamatskolā notika [[mazpulki|mazpulku]] teātra izrāde ''Pirms lielās dzīves''. Tas liecina, ka skola bija ne tikai mācību, bet arī vietējās sabiedriskās un kultūras dzīves centrs. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://biblioteka.valmiera.lv/content/uploads/2023/03/teatra_spelesanas_tradicijas_nauksenu_pagasta.pdf
|title=Teātra spēlēšanas tradīcijas Naukšēnu pagastā
|publisher=Valmieras integrētā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

Pie Piksāru skolas darbojās arī mazpulks. 1936.–1937. gada Naukšēnu pagasta aprakstā Piksāru I pakāpes pamatskola minēta starp skolām, pie kurām darbojās mazpulki. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/17736693.pdf
|title=Valmieras apriņķis
|publisher=Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

=== Bibliotēka ===

Piksāru skolā darbojās arī bibliotēka. 1936. gadā Piksāru skolas skolēni un skolotāji saņēma grāmatas, kas bija ziedotas [[Kultūras fonds|Kultūras fondam]] pēc valsts prezidenta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] aicinājuma. Par saņemtajām grāmatām skolēni un skolotāji laikrakstā ''[[Rīts (laikraksts)|Rīts]]'' publicēja pateicību grāmatu dāvinātājiem un Kultūras fondam. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29306780.pdf
|title=Naukšēnu pagasta bibliotēkas
|publisher=Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

Šis fakts liecina, ka skolas bibliotēka bija saistīta ar plašāku valsts mēroga grāmatu izplatīšanas un lasīšanas veicināšanas kustību.

=== Skolas ikdiena ===

Par Piksāru skolas ikdienu saglabājušās arī bijušo skolēnu atmiņas. Vienā no Naukšēnu novadpētniecības publikācijām aprakstīts, ka Piksāru skolā skolēni sēdēja slīpos koka solos pa četriem. Mācību grāmatas skolēni iegādājās paši un apvākoja ar tapetēm vai avīzēm. Ja skolēns nebija apguvis nepieciešamās zināšanas, viņš palika tajā pašā klasē. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/22702992
|title=Naukšēnu novada novadpētniecības materiāli
|publisher=Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

Atmiņu avotos Piksāru skola raksturota arī kā vieta, kur notika sabiedriskie pasākumi. 20. gadsimta 30. gados skolā notika balles. Kāda atmiņu stāsta autors apraksta Piksāru skolas veco četrklasīgās pamatskolas ēku, kuras zālē pulcējās apkārtējo māju jaunieši. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://novadpetnieciba.saknesrujiena.lv/atminu_stasti/13-dzimta-pilseta-rujiena.html
|title=Dzimtā pilsēta Rūjiena
|publisher=Saknes Rūjienā
|access-date=2026-10-04
}}

=== Skolotāji ===

Avotos pašlaik izdevies identificēt šādus Piksāru skolas pedagogus:

'''Fricis Grantiņš''' — Piksāru pamatskolas pārzinis vismaz 1931. gadā. Viņš bija arī Piksāru kora diriģents 20. gadsimta sākumā. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1042980.pdf
|title=Valdības Vēstnesis, Nr. 259, 1931. gada 17. novembris
|publisher=Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

'''Klāra Brūgāne''' — sākotnēji strādājusi citā Naukšēnu pagasta skolā kā rezerves skolotāja, bet vēlāk pārgājusi darbā uz Piksāru pamatskolu. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://biblioteka.valmiera.lv/content/uploads/2023/03/herberts_velins_naukseni.pdf
|title=Pirmais Naukšēnu vidusskolas direktors Herberts Vēliņš
|publisher=Valmieras integrētā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

'''K. Brūgāns''' — 1936. gada avotā minēts kā Piksāru skolas pārzinis. Avota digitalizācijā uzvārds lasāms kā ''Bruhgans'', tādēļ personas vārda un uzvārda rakstību vēlams pārbaudīt pēc oriģinālā izdevuma vai arhīva dokumentiem. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/7518040.pdf
|title=1936. gada izdevums
|publisher=Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

'''Lūcija Penice''' — 1940. gadā no Rencēnu pagasta Saulu I pakāpes pamatskolas pārcelta par skolotāju uz Naukšēnu pagasta Piksāru I pakāpes pamatskolu. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/20028900.pdf
|title=Liesma, Nr. 11, 1940. gada 30. augusts
|publisher=Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

'''Klāras Brūgānes''' un '''K. Brūgāna''' savstarpējā saistība nav pietiekami skaidra, tādēļ bez papildu avota viņus nevajadzētu automātiski uzskatīt par vienu un to pašu personu.

== Pēdējie darbības gadi ==

1936.–1937. gadā Naukšēnu pagastā tika meklēts risinājums četru pašvaldības skolu uzturēšanai. Pagastam bija finansiāli apgrūtinoši uzturēt vairākas nelielas skolas, tādēļ tika nolemts būvēt vienu lielāku skolu pagasta centrālajā daļā. Jaunās skolas pamatakmeni pie Zvejnieku mājām Rūjas upes krastā lika 1936. gada 21. augustā, bet ēkas celtniecību pabeidza 1938. gadā. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://biblioteka.valmiera.lv/lv/novadpetnieciba/valmieras-apkaime-un-novadi/nauksenu-novads/nauksenu-pamatskolas-sakums/
|title=Naukšēnu pamatskolas sākums
|publisher=Valmieras integrētā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

Tomēr Piksāru skolas darbība nebeidzās uzreiz ar jaunās Naukšēnu skolas atklāšanu. 1938. gadā avotos Piksāru skola joprojām minēta kā četrklasīga pamatskola, kurā notika sabiedriski pasākumi, bet 1940. gada augustā oficiālā presē publicēts paziņojums par skolotājas Lūcijas Penices pārcelšanu uz Piksāru I pakāpes pamatskolu. Tas liecina, ka skola vēl 1940. gadā bija administratīvi pastāvoša izglītības iestāde. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://novadpetnieciba.saknesrujiena.lv/atminu_stasti/13-dzimta-pilseta-rujiena.html
|title=Dzimtā pilsēta Rūjiena
|publisher=Saknes Rūjienā
|access-date=2026-10-04
}}{{Tīmekļa atsauce
|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/20028900.pdf
|title=Liesma, Nr. 11, 1940. gada 30. augusts
|publisher=Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
|access-date=2026-10-04
}}

Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu uzskaitījumā Piksāru I pakāpes pamatskolas dokumentācija sniedzas līdz 1940. gadam. Precīzs skolas darbības beigu datums pašlaik nav noskaidrots. {{Tīmekļa atsauce
|url=https://forum.vgd.ru/post/956/57392/p2118383.htm
|title=Latvijas vēsturiskā arhīva fondu uzskaitījums
|access-date=2026-10-04
}}

== Skatīt arī ==

[[Naukšēnu pagasts]]

[[Naukšēnu pamatskola]]

[[Nurmu skola]]

[[Tēcēnu skola]]

[[Mirķu skola]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

Zumente, Ginta. ''Skolu vēsture Naukšēnu novadā līdz 21. gadsimtam''. Latvijas Universitāte, 2009.

''Valmieras apriņķis. Dzīve un darbs''. 1937.

Naukšēnu pagasta bibliotēkas novadpētniecības materiāli.

''Rīts'', Nr. 203, 1936. gada 25. jūlijs.

''Valdības Vēstnesis'', Nr. 259, 1931. gada 17. novembris.</text>
      <sha1>h5z5a93hebeeyrjnhoatzti86bpry1w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas Konservatīvo un Reformistu Alianse</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640985</id>
    <redirect title="Eiropas Konservatīvie un reformisti" />
    <revision>
      <id>4531886</id>
      <timestamp>2026-10-04T16:50:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Eiropas Konservatīvie un reformisti]]</comment>
      <origin>4531886</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="4iv0nwsinjg7wl4gdid4ow8nfwsk54e" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Eiropas Konservatīvie un reformisti]]</text>
      <sha1>4iv0nwsinjg7wl4gdid4ow8nfwsk54e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640986</id>
    <redirect title="Eiropas Konservatīvie un reformisti" />
    <revision>
      <id>4531887</id>
      <timestamp>2026-10-04T16:51:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Eiropas Konservatīvie un reformisti]]</comment>
      <origin>4531887</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="4iv0nwsinjg7wl4gdid4ow8nfwsk54e" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Eiropas Konservatīvie un reformisti]]</text>
      <sha1>4iv0nwsinjg7wl4gdid4ow8nfwsk54e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viesstrādnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640987</id>
    <revision>
      <id>4531889</id>
      <timestamp>2026-10-04T16:52:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Viesstrādnieks''' ir persona, kas uz noteiktu laiku dodas strādāt uz citu valsti, parasti neiegūstot šīs valsts pastāvīgā iedzīvotāja vai pilsoņa statusu. Viesstrādnieki parasti ierodas valstī, lai veiktu algotu darbu, un pēc darba līguma vai uzturēšanās atļaujas termiņa beigām var atgriezties savā izcelsmes valstī.  Viesstrādnieku [[migrācija]] ir viens no [[starptautiskā migrācija|starptautiskās migrācijas]] veidiem. Tā bieži ir saistīta ar...</comment>
      <origin>4531889</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2130" sha1="qlww10oz1ne78wteyp4yq584aw39g74" xml:space="preserve">'''Viesstrādnieks''' ir persona, kas uz noteiktu laiku dodas strādāt uz citu valsti, parasti neiegūstot šīs valsts pastāvīgā iedzīvotāja vai pilsoņa statusu. Viesstrādnieki parasti ierodas valstī, lai veiktu algotu darbu, un pēc darba līguma vai uzturēšanās atļaujas termiņa beigām var atgriezties savā izcelsmes valstī.

Viesstrādnieku [[migrācija]] ir viens no [[starptautiskā migrācija|starptautiskās migrācijas]] veidiem. Tā bieži ir saistīta ar darbaspēka pieprasījumu valstīs, kurās noteiktās nozarēs trūkst vietējo darba ņēmēju. Viesstrādnieki tiek nodarbināti, piemēram, [[būvniecība|būvniecībā]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[viesmīlība]]s un [[pakalpojumu nozare|pakalpojumu nozarē]].

Jēdziens ''viesstrādnieks'' īpaši plaši tika izmantots 20. gadsimta otrajā pusē, kad vairākas Rietumeiropas valstis piesaistīja ārvalstu darbaspēku straujas [[ekonomiskā izaugsme|ekonomiskās izaugsmes]] laikā. Īpaši nozīmīgas viesstrādnieku programmas pastāvēja [[Vācija]]s Federatīvajā Republikā, [[Francija|Francijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Beļģija|Beļģijā]] un citās Eiropas valstīs. Vācijā šādus ārvalstu darba ņēmējus apzīmēja ar vācu terminu ''Gastarbeiter''.

Viesstrādnieku izcelsmes valstīm darbaspēka migrācija var nodrošināt [[naudas pārvedums|naudas pārvedumus]] no ārvalstīs nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Savukārt uzņēmējvalstīm ārvalstu darbaspēks var palīdzēt mazināt darbaspēka trūkumu un aizpildīt vakances noteiktās tautsaimniecības nozarēs.

Vienlaikus viesstrādnieku nodarbinātība var radīt diskusijas par [[darba tiesības|darba tiesību]] ievērošanu, atalgojumu, sociālo aizsardzību, [[imigrācija]]s politiku un [[integrācija]]s jautājumiem. Viesstrādnieku tiesības un uzturēšanās nosacījumus nosaka attiecīgās valsts tiesību akti, kā arī starptautiskās un reģionālās vienošanās.

[[Kategorija:Migrācija]]
[[Kategorija:Darba tiesības]]
[[Kategorija:Starptautiskās attiecības]]</text>
      <sha1>qlww10oz1ne78wteyp4yq584aw39g74</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531890</id>
      <parentid>4531889</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:52:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531890</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2000" sha1="7mx6qwxaeaqrfpxkrt4uj9z5wqi3kq1" xml:space="preserve">'''Viesstrādnieks''' ir persona, kas uz noteiktu laiku dodas strādāt uz citu valsti, parasti neiegūstot šīs valsts pastāvīgā iedzīvotāja vai pilsoņa statusu. Viesstrādnieki parasti ierodas valstī, lai veiktu algotu darbu, un pēc darba līguma vai uzturēšanās atļaujas termiņa beigām var atgriezties savā izcelsmes valstī.

Viesstrādnieku [[migrācija]] ir viens no starptautiskās migrācijas veidiem. Tā bieži ir saistīta ar darbaspēka pieprasījumu valstīs, kurās noteiktās nozarēs trūkst vietējo darba ņēmēju. Viesstrādnieki tiek nodarbināti, piemēram, [[būvniecība|būvniecībā]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[viesmīlība]]s un [[pakalpojumu nozare|pakalpojumu nozarē]].

Jēdziens ''viesstrādnieks'' īpaši plaši tika izmantots 20. gadsimta otrajā pusē, kad vairākas Rietumeiropas valstis piesaistīja ārvalstu darbaspēku straujas [[ekonomiskā izaugsme|ekonomiskās izaugsmes]] laikā. Īpaši nozīmīgas viesstrādnieku programmas pastāvēja [[Vācija]]s Federatīvajā Republikā, [[Francija|Francijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Beļģija|Beļģijā]] un citās Eiropas valstīs. Vācijā šādus ārvalstu darba ņēmējus apzīmēja ar vācu terminu ''Gastarbeiter''.

Viesstrādnieku izcelsmes valstīm darbaspēka migrācija var nodrošināt naudas pārvedumus no ārvalstīs nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Savukārt uzņēmējvalstīm ārvalstu darbaspēks var palīdzēt mazināt darbaspēka trūkumu un aizpildīt vakances noteiktās tautsaimniecības nozarēs.

Vienlaikus viesstrādnieku nodarbinātība var radīt diskusijas par darba tiesību ievērošanu, atalgojumu, sociālo aizsardzību, [[imigrācija]]s politiku un [[integrācija]]s jautājumiem. Viesstrādnieku tiesības un uzturēšanās nosacījumus nosaka attiecīgās valsts tiesību akti, kā arī starptautiskās un reģionālās vienošanās.
[[Kategorija:Starptautiskās attiecības]]</text>
      <sha1>7mx6qwxaeaqrfpxkrt4uj9z5wqi3kq1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531891</id>
      <parentid>4531890</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:52:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531891</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2006" sha1="sgmeojdmvir8rqvtmhdqbd7cb0glnao" xml:space="preserve">'''Viesstrādnieks''' ir persona, kas uz noteiktu laiku dodas strādāt uz citu valsti, parasti neiegūstot šīs valsts pastāvīgā iedzīvotāja vai pilsoņa statusu. Viesstrādnieki parasti ierodas valstī, lai veiktu algotu darbu, un pēc darba līguma vai uzturēšanās atļaujas termiņa beigām var atgriezties savā izcelsmes valstī.

Viesstrādnieku [[migrācija]] ir viens no starptautiskās migrācijas veidiem. Tā bieži ir saistīta ar darbaspēka pieprasījumu valstīs, kurās noteiktās nozarēs trūkst vietējo darba ņēmēju. Viesstrādnieki tiek nodarbināti, piemēram, [[būvniecība|būvniecībā]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[viesmīlība]]s un [[pakalpojumu nozare|pakalpojumu nozarē]].

Jēdziens ''viesstrādnieks'' īpaši plaši tika izmantots 20. gadsimta otrajā pusē, kad vairākas Rietumeiropas valstis piesaistīja ārvalstu darbaspēku straujas [[ekonomiskā izaugsme|ekonomiskās izaugsmes]] laikā. Īpaši nozīmīgas viesstrādnieku programmas pastāvēja [[Vācija]]s Federatīvajā Republikā, [[Francija|Francijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Beļģija|Beļģijā]] un citās Eiropas valstīs. Vācijā šādus ārvalstu darba ņēmējus apzīmēja ar vācu terminu '''''Gastarbeiter'''''.

Viesstrādnieku izcelsmes valstīm darbaspēka migrācija var nodrošināt naudas pārvedumus no ārvalstīs nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Savukārt uzņēmējvalstīm ārvalstu darbaspēks var palīdzēt mazināt darbaspēka trūkumu un aizpildīt vakances noteiktās tautsaimniecības nozarēs.

Vienlaikus viesstrādnieku nodarbinātība var radīt diskusijas par darba tiesību ievērošanu, atalgojumu, sociālo aizsardzību, [[imigrācija]]s politiku un [[integrācija]]s jautājumiem. Viesstrādnieku tiesības un uzturēšanās nosacījumus nosaka attiecīgās valsts tiesību akti, kā arī starptautiskās un reģionālās vienošanās.
[[Kategorija:Starptautiskās attiecības]]</text>
      <sha1>sgmeojdmvir8rqvtmhdqbd7cb0glnao</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Divkopienu valsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640988</id>
    <revision>
      <id>4531892</id>
      <timestamp>2026-10-04T16:53:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Divkopienu valsts''' ir [[valsts]], kurā divas [[etniskā grupa|etniskās]], [[lingvistiskā kopiena|lingvistiskās]], [[reliģiskā kopiena|reliģiskās]] vai citas lielas iedzīvotāju kopienas veido nozīmīgu sabiedrības daļu un kurām ir atšķirīga [[kultūra]], [[valoda]], [[identitāte]] vai politiskās intereses. Jēdziens tiek izmantots [[politikas zinātne|politikas zinātnē]], [[socioloģija|socioloģijā]] un salīdzinošā politika|salīdzinošās politik...</comment>
      <origin>4531892</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1885" sha1="bue5fqwt4rn86osquor63jrmwnaev7f" xml:space="preserve">'''Divkopienu valsts''' ir [[valsts]], kurā divas [[etniskā grupa|etniskās]], [[lingvistiskā kopiena|lingvistiskās]], [[reliģiskā kopiena|reliģiskās]] vai citas lielas iedzīvotāju kopienas veido nozīmīgu sabiedrības daļu un kurām ir atšķirīga [[kultūra]], [[valoda]], [[identitāte]] vai politiskās intereses. Jēdziens tiek izmantots [[politikas zinātne|politikas zinātnē]], [[socioloģija|socioloģijā]] un [[salīdzinošā politika|salīdzinošās politikas]] pētījumos.

Divkopienu valstī abas kopienas var būt līdzīgas pēc iedzīvotāju skaita vai arī viena no tām var būt vairākumā, bet otra — ievērojama [[mazākumtautība]]. Šādas sabiedrības politiskajā sistēmā var pastāvēt īpaši mehānismi, kuru mērķis ir nodrošināt abu kopienu pārstāvniecību [[valsts pārvalde|valsts pārvaldē]], [[parlaments|parlamentā]] un citās publiskās institūcijās.

Divkopienu valsts jēdziens ir saistīts ar [[bikopienu sabiedrība]]s un [[konsociālisma]] koncepcijām. Konsociālās demokrātijas modeļa gadījumā politiskā vara tiek dalīta starp nozīmīgākajām sabiedrības kopienām, izmantojot tādus mehānismus kā [[koalīcijas valdība]], proporcionāla pārstāvniecība, [[veto]] tiesības atsevišķos jautājumos un kopienu autonomija.

Par tipiskiem divkopienu vai izteikti dalītām sabiedrībām dažādos pētījumos tiek aplūkotas [[Beļģija]], kur nozīmīga loma ir [[flāmi|flāmu]] un [[valoņi|valoņu]] kopienām, [[Kipra]], kā arī [[Bosnija un Hercegovina]], kur politiskajā sistēmā būtiska nozīme ir [[bosnieši|bosniešu]], [[serbi|serbu]] un [[horvāti|horvātu]] kopienām. Jēdziena lietojums un tā attiecināšana uz konkrētām valstīm dažādos akadēmiskajos avotos var atšķirties.

[[Kategorija:Politikas zinātne]]
[[Kategorija:Socioloģija]]
[[Kategorija:Politikas teorijas]]</text>
      <sha1>bue5fqwt4rn86osquor63jrmwnaev7f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531894</id>
      <parentid>4531892</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:53:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531894</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1726" sha1="rlih11h9u8w2dvop3gz6h1kcne345sn" xml:space="preserve">'''Divkopienu valsts''' ir [[valsts]], kurā divas [[etniskā grupa|etniskās]], lingvistiskās, reliģiskās vai citas lielas iedzīvotāju kopienas veido nozīmīgu sabiedrības daļu un kurām ir atšķirīga [[kultūra]], [[valoda]], [[identitāte]] vai politiskās intereses. Jēdziens tiek izmantots [[politikas zinātne|politikas zinātnē]], [[socioloģija|socioloģijā]] un salīdzinošās politikas pētījumos.

Divkopienu valstī abas kopienas var būt līdzīgas pēc iedzīvotāju skaita vai arī viena no tām var būt vairākumā, bet otra — ievērojama [[mazākumtautība]]. Šādas sabiedrības politiskajā sistēmā var pastāvēt īpaši mehānismi, kuru mērķis ir nodrošināt abu kopienu pārstāvniecību [[valsts pārvalde|valsts pārvaldē]], [[parlaments|parlamentā]] un citās publiskās institūcijās.

Divkopienu valsts jēdziens ir saistīts ar bikopienu sabiedrības un konsociālisma koncepcijām. Konsociālās demokrātijas modeļa gadījumā politiskā vara tiek dalīta starp nozīmīgākajām sabiedrības kopienām, izmantojot tādus mehānismus kā koalīcijas valdība, proporcionāla pārstāvniecība, [[veto]] tiesības atsevišķos jautājumos un kopienu autonomija.

Par tipiskiem divkopienu vai izteikti dalītām sabiedrībām dažādos pētījumos tiek aplūkotas [[Beļģija]], kur nozīmīga loma ir [[flāmi|flāmu]] un [[valoņi|valoņu]] kopienām, [[Kipra]], kā arī [[Bosnija un Hercegovina]], kur politiskajā sistēmā būtiska nozīme ir [[bosnieši|bosniešu]], [[serbi|serbu]] un [[horvāti|horvātu]] kopienām. Jēdziena lietojums un tā attiecināšana uz konkrētām valstīm dažādos akadēmiskajos avotos var atšķirties.
[[Kategorija:Socioloģija]]</text>
      <sha1>rlih11h9u8w2dvop3gz6h1kcne345sn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531895</id>
      <parentid>4531894</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T16:57:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531895</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4201" sha1="qfime80ummdv7dbg1vka4usx3v73p2c" xml:space="preserve">'''Divkopienu valsts''' ir [[valsts]], kurā divas [[etniskā grupa|etniskās]], lingvistiskās, reliģiskās vai citas lielas iedzīvotāju kopienas veido nozīmīgu sabiedrības daļu un kurām ir atšķirīga [[kultūra]], [[valoda]], [[identitāte]] vai politiskās intereses. Jēdziens tiek izmantots [[politikas zinātne|politikas zinātnē]], [[socioloģija|socioloģijā]] un salīdzinošās politikas pētījumos.

Divkopienu valstī abas kopienas var būt līdzīgas pēc iedzīvotāju skaita vai arī viena no tām var būt vairākumā, bet otra — ievērojama [[mazākumtautība]]. Šādas sabiedrības politiskajā sistēmā var pastāvēt īpaši mehānismi, kuru mērķis ir nodrošināt abu kopienu pārstāvniecību [[valsts pārvalde|valsts pārvaldē]], [[parlaments|parlamentā]] un citās publiskās institūcijās.

Divkopienu valsts jēdziens ir saistīts ar bikopienu sabiedrības un konsociālisma koncepcijām. Konsociālās demokrātijas modeļa gadījumā politiskā vara tiek dalīta starp nozīmīgākajām sabiedrības kopienām, izmantojot tādus mehānismus kā koalīcijas valdība, proporcionāla pārstāvniecība, [[veto]] tiesības atsevišķos jautājumos un kopienu autonomija.

Par tipiskiem divkopienu vai izteikti dalītām sabiedrībām dažādos pētījumos tiek aplūkotas [[Beļģija]], kur nozīmīga loma ir [[flāmi|flāmu]] un [[valoņi|valoņu]] kopienām, [[Kipra]], kā arī [[Bosnija un Hercegovina]], kur politiskajā sistēmā būtiska nozīme ir [[bosnieši|bosniešu]], [[serbi|serbu]] un [[horvāti|horvātu]] kopienām. Jēdziena lietojums un tā attiecināšana uz konkrētām valstīm dažādos akadēmiskajos avotos var atšķirties.

== Latvija kā divkopienu valsts ==
[[Latvija]] dažkārt tiek raksturota kā divkopienu valsts, ņemot vērā vēsturiski izveidojušos [[Latvieši|latviešu]] un [[Latvijas krievi|krievvalodīgo iedzīvotāju]] kopienu nozīmīgo lomu sabiedrībā. Šāds raksturojums galvenokārt balstās uz atšķirībām [[Valoda|valodas]] lietojumā, etniskajā identitātē, vēsturiskajā pieredzē un politiskajās nostādnēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Latviju kā vienkopienas valsti - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6246368/tauta-atzist-latvija-veidojas-divkopienu-valsts|title=Tauta atzīst: Latvijā veidojas divkopienu valsts .|website=Latvijā|access-date=2026-10-04|date=2003-06-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Latvijas sabiedrības etnolingvistisko struktūru būtiski ietekmēja [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] īstenotā [[Latvijas okupācija]] un tai sekojošais [[Latvijas PSR]] periods. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Latvijā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija no citām Padomju Savienības republikām. Tās rezultātā īpaši [[Rīga|Rīgā]] un citās lielākajās pilsētās izveidojās liela krievvalodīgo iedzīvotāju kopiena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirkstele.lv/latvijas-zinas/eksperti-latvija-saskata-divkopienu-valsts-valsts-pazimes/|title=Eksperti Latvijā saskata divkopienu valsts valsts pazīmes|website=Dzirkstele.lv|access-date=2026-10-04|date=2011-02-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] 1991. gadā sabiedrības integrācija, [[Latviešu valoda|latviešu valodas]] statuss, [[Krievu valoda|krievu valodas]] lietojums, [[pilsonība]] un izglītības politika kļuva par nozīmīgiem politisko diskusiju jautājumiem. Latviešu valodai ir noteikts [[Valsts valoda|valsts valodas]] statuss, savukārt krievu valoda joprojām ir plaši lietota daļā Latvijas iedzīvotāju.

Jēdziens ''divkopienu valsts'' attiecībā uz Latviju nav viennozīmīgi pieņemts. To izmanto, lai raksturotu pastāvošās etnolingvistiskās un sociālās atšķirības, taču Latvijā dzīvo arī citas nozīmīgas etniskās un lingvistiskās kopienas. Tādēļ Latvijas sabiedrības raksturošana tikai kā divu kopienu sabiedrība ir [[Diskusija|diskutējama]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Socioloģija]]</text>
      <sha1>qfime80ummdv7dbg1vka4usx3v73p2c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aldis Gobzems</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640990</id>
    <redirect title="Arigo Toro" />
    <revision>
      <id>4531898</id>
      <timestamp>2026-10-04T16:59:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Aldis Gobzems]] uz [[Arigo Toro]], pārrakstot pāradresācijas lapu</comment>
      <origin>4531898</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="bntk9crui8grhv0jau742m7hx6oky7s" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Arigo Toro]]</text>
      <sha1>bntk9crui8grhv0jau742m7hx6oky7s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Aldis Gobzems</title>
    <ns>1</ns>
    <id>640991</id>
    <redirect title="Diskusija:Arigo Toro" />
    <revision>
      <id>4531900</id>
      <timestamp>2026-10-04T16:59:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Diskusija:Aldis Gobzems]] uz [[Diskusija:Arigo Toro]]</comment>
      <origin>4531900</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="1wf5hxbwr8mnbutkgcx82o7kdojvz8b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Arigo Toro]]</text>
      <sha1>1wf5hxbwr8mnbutkgcx82o7kdojvz8b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trops</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640992</id>
    <redirect title="Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis" />
    <revision>
      <id>4531939</id>
      <timestamp>2026-10-04T17:33:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]]</comment>
      <origin>4531939</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53" sha1="q7xr89yq0e9n2yzvkkauxplgxuww8qc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]]</text>
      <sha1>q7xr89yq0e9n2yzvkkauxplgxuww8qc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salīdzinājums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640993</id>
    <revision>
      <id>4531940</id>
      <timestamp>2026-10-04T17:45:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par mākslinieciskās izteiksmes līdzekli</comment>
      <origin>4531940</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1605" sha1="ps4e01zxi30zkwc8yepijcnjkxprmof" xml:space="preserve">[[Attēls:Cornflowers Centaurea cyanus.jpg|thumbnail|upright=0.9|[[Rudzupuķe|Zilas rudzupuķes]] (''Centaurea cyanus''). Izteikumā “rudzupuķes zilas kā debesis” ziedi un [[debesis]] tiek salīdzināti pēc kopīgas pazīmes — [[zilā krāsa|zilās krāsas]]]]
'''Salīdzinājums''' ir [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]], kura pamatā ir divu [[fizikāls ķermenis|priekšmetu]], [[parādība|parādību]], būtņu, [[darbība|darbību]] vai [[jēdziens|jēdzienu]] satuvināšana uz kādas kopīgas [[pazīme]]s jeb [[līdzība]]s pamata. Salīdzinājuma attiecības parasti izsaka ar salīdzinātājvārdiem un konstrukcijām ‘kā’, ‘it kā’, ‘tā kā’, ‘gluži kā’, ‘itin kā’ un citiem, piemēram, izteikumā “rudzupuķes zilas kā debesis” [[rudzupuķe]]s un [[debesis]] tiek satuvinātas pēc kopīgas pazīmes — [[zilā krāsa|zilās krāsas]]. Salīdzinājums padara [[valoda|izteiksmi]] tēlaināku, var precizēt vai izcelt kādu priekšmeta vai parādības īpašību un palīdzēt nepazīstamo raksturot ar pazīstamā palīdzību. Tas ir cieši radniecīgs [[metafora]]i, jo abu mākslinieciskās izteiksmju līdzekļu pamatā ir [[līdzība]], tomēr salīdzinājumā abi salīdzinātie elementi saglabā savu patstāvību un parasti tekstā ir tieši nosaukti, savukārt metaforā viens elements tiek raksturots ar otra nosaukuma vai īpašību pārnesumu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi]]</text>
      <sha1>ps4e01zxi30zkwc8yepijcnjkxprmof</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:15. Saeima</title>
    <ns>10</ns>
    <id>640994</id>
    <revision>
      <id>4531955</id>
      <timestamp>2026-10-04T18:44:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Navbox |name = 15. Saeima |title = [[15. Saeima]] &lt;small&gt;(2026—pašlaik)&lt;/small&gt; |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}}  |group1 = [[15. Saeimas frakcijas|Frakcijas]] |list1 = * [[Apvienotais saraksts]] (41) * [[Latvija pirmajā vietā]] (17) * [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] (15) * [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK]] (10) * [[Progresīvie]] (10) * [[Jaunā Vienotība]] (7)...</comment>
      <origin>4531955</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4810" sha1="0e2v4ehgqmkftht6fgqrt8fqypwl40w" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = 15. Saeima
|title = [[15. Saeima]] &lt;small&gt;(2026—pašlaik)&lt;/small&gt;
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = [[15. Saeimas frakcijas|Frakcijas]]
|list1 =
* [[Apvienotais saraksts]] (41)
* [[Latvija pirmajā vietā]] (17)
* [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] (15)
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK]] (10)
* [[Progresīvie]] (10)
* [[Jaunā Vienotība]] (7)

|group2 = Prezidijs
|list2 =
* [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] 
* priekšsēdētāja biedri 
* sekretārs 
* sekretāra biedrs 

|group3 = [[14. Saeimas deputāti|Deputāti]]
|list3 = {{Navbox subgroup

|group1 = [[Apvienotais saraksts]]
|list1 =
* [[Liene Apine|Apine]]
* [[Baiba Atmane|Atmane]]
* [[Česlavs Batņa|Batņa]]
* [[Raimonds Bergmanis|Bergmanis]]
* [[Anete Biķe|Biķe]]
* [[Mārtiņš Brencis|Brencis]]
* [[Andis Caunītis|Caunītis]]
* [[Pēteris Dimants|Dimants]]
* [[Jānis Džeriņš|Džeriņš]]
* [[Jānis Jenzis|Jenzis]]
* [[Raivis Kalējs|Kalējs]]
* [[Valdis Kārkliņš|Kārkliņš]]
* [[Nellija Kleinberga|Kleinberga]]
* [[Māris Kučinskis|Kučinskis]]
* [[Andris Kulbergs|Kulbergs]]
* [[Agnese Kupača|Kupača]]
* [[Valdis Kotāns|Kotāns]]
* [[Linda Matisone|Matisone]]
* [[Dāvis Melnalksnis|Melnalksnis]]
* [[Līga Meņģelsone|Meņģelsone]]
* [[Karīna Miķelsone|Miķelsone]]
* [[Juris Lazdiņš|Lazdiņš]]
* [[Ilmārs Luksts|Luksts]]
* [[Māris Ozoliņš|Ozoliņš]]
* [[Inga Priede|Priede]]
* [[Mārtiņš Prīsis|Prīsis]]
* [[Renārs Putniņš|Putniņš]]
* [[Edgars Putra|Putra]]
* [[Andris Skride|Skride]]
* [[Jānis Stērninieks|Stērninieks]]
* [[Dagnis Straubergs|Straubergs]]
* [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]]
* [[Andrejs Svilāns|Svilāns]]
* [[Edgars Štelmahers|Štelmahers]]
* [[Edgars Tavars|Tavars]]
* [[Jānis Urtāns|Urtāns]]
* [[Raimonds Vējonis|Vējonis]]
* [[Juris Viļums|Viļums]]
* [[Viesturs Vitkovskis|Vitkovskis]]
* [[Aiva Vīksna|Vīksna]]
* [[Guntars Vītols|Vītols]]

|group2 = [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
|list2 =
* [[Maija Armaņeva|Armaņeva]]
* [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševičs]]
* [[Jekaterina Ivanova|Ivanova]]
* [[Andrejs Klementjevs|Klementjevs]]
* [[Aivars Kraps|Kraps]]
* [[Linda Liepiņa|Liepiņa]]
* [[Regīna Ločmele|Ločmele]]
* [[Aleksejs Mackevičs|Mackevičs]]
* [[Olga Petkeviča|Petkeviča]]
* [[Ramona Petraviča|Petraviča]]
* [[Viktorija Pleškāne|Pleškāne]]
* [[Jevgēnija Šafraneka|Šafraneka]]
* [[Ainārs Šlesers|Šlesers]]
* [[Dana Šlesere|Šlesere]]
* [[Edmunds Zivtiņš|Edm. Zivtiņš]]
* [[Eduards Zivtiņš|Edu. Zivtiņš]]
* [[Roberts Žemaitis|Žemaitis]]

|group3 = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|SV/AJ]]
|list3 =
* [[Natālija Ābola|Ābola]]
* [[Rūdolfs Brēmanis|Brēmanis]]
* [[Edgars Dārznieks|Dārznieks]]
* [[Inna Djeri|Djeri]]
* [[Aleksejs Ignatjevs|Ignatjevs]]
* [[Andrejs Jakovļevs|Jakovļevs]]
* [[Artūrs Klēbahs|Klēbahs]]
* [[Leontijs Morozovs|Morozovs]]
* [[Andrejs Pagors|Pagors]]
* [[Gita Plaude|Plaude]]
* [[Jūlija Stepaņenko|J. Stepaņenko]]
* [[Vjačeslavs Stepaņenko|V. Stepaņenko]]
* [[Jūlija Sohina|Sohina]]
* [[Karina Sprūde|Sprūde]]
* [[Ļubova Švecova|Švecova]]

|group4 = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
|list4 =
* [[Ivars Āboliņš|Āboliņš]]
* [[Artūrs Butāns|Butāns]]
* [[Jānis Dombrava|Dombrava]]
* [[Jānis Grasbergs|Grasbergs]]
* [[Ilze Indriksone|Indriksone]]
* [[Rolands Keišs|Keišs]]
* [[Ināra Mūrniece|Mūrniece]]
* [[Nauris Puntulis|Puntulis]]
* [[Edvīns Šnore|Šnore]]
* [[Jānis Vitenbergs|Vitenbergs]]

|group5 = [[Progresīvie]]
|list5 =
* [[Krista Burāne|Burāne]]
* [[Mārtiņš Hiršs|Hiršs]]
* [[Agnese Lāce|Lāce]]
* [[Selma Teodora Levrence|Levrence]]
* [[Mairita Lūse|Lūse]]
* [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]]
* [[Jana Simanovska|Simanovska]]
* [[Andris Sprūds|Sprūds]]
* [[Andris Šuvajevs|Šuvajevs]]
* [[Atis Švinka|Švinka]]

|group6 = [[Jaunā Vienotība]]
|list6 =
* [[Inga Bērziņa|Bērziņa]]
* [[Baiba Braže|Braže]]
* [[Andrejs Judins|Judins]]
* [[Edmunds Jurēvics|Jurēvics]]
* [[Ainars Latkovskis|Latkovskis]]
* [[Inese Lībiņa-Egnere|Lībiņa-Egnere]]
* [[Evika Siliņa|Siliņa]]
}}

|group8 = Beigušās pilnvaras
|list8 = {{Navbox subgroup 
|group1 = uz laiku
|list1 =

|group2 = pavisam
|list2 =
}}

|group10 = Saistītie raksti
|list10 =
* [[15. Saeima]]
* [[15. Saeimas frakcijas]]
* [[15. Saeimas deputāti]]
* [[15. Saeimas vēlēšanas]]
* [[Saeima]]

|group11 = Kategorijas
|list11 =
* [[:Kategorija:Saeima|Saeima]]
* [[:Kategorija:15. Saeima|15. Saeima]]
* [[:Kategorija:15. Saeimas deputāti|15. Saeimas deputāti]]

|below = 
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Saeimas veidnes| 15]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0e2v4ehgqmkftht6fgqrt8fqypwl40w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531956</id>
      <parentid>4531955</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T18:46:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4531956</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4809" sha1="kyl9c89zbi2gfk999i0iizrfhtm254f" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = 15. Saeima
|title = [[15. Saeima]] &lt;small&gt;(2026—pašlaik)&lt;/small&gt;
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = [[15. Saeimas frakcijas|Frakcijas]]
|list1 =
* [[Apvienotais saraksts]] (41)
* [[Latvija pirmajā vietā]] (17)
* [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] (15)
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK]] (10)
* [[Progresīvie]] (10)
* [[Jaunā Vienotība]] (7)

|group2 = Prezidijs
|list2 =
* [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] 
* priekšsēdētāja biedri 
* sekretārs 
* sekretāra biedrs 

|group3 = [[14. Saeimas deputāti|Deputāti]]
|list3 = {{Navbox subgroup

|group1 = [[Apvienotais saraksts]]
|list1 =
* [[Liene Apine|Apine]]
* [[Baiba Atmane|Atmane]]
* [[Česlavs Batņa|Batņa]]
* [[Raimonds Bergmanis|Bergmanis]]
* [[Anete Biķe|Biķe]]
* [[Mārtiņš Brencis|Brencis]]
* [[Andis Caunītis|Caunītis]]
* [[Pēteris Dimants|Dimants]]
* [[Jānis Džeriņš|Džeriņš]]
* [[Jānis Jenzis|Jenzis]]
* [[Raivis Kalējs|Kalējs]]
* [[Valdis Kārkliņš|Kārkliņš]]
* [[Nellija Kleinberga|Kleinberga]]
* [[Māris Kučinskis|Kučinskis]]
* [[Andris Kulbergs|Kulbergs]]
* [[Agnese Kupača|Kupača]]
* [[Valdis Kotāns|Kotāns]]
* [[Linda Matisone|Matisone]]
* [[Dāvis Melnalksnis|Melnalksnis]]
* [[Līga Meņģelsone|Meņģelsone]]
* [[Karīna Miķelsone|Miķelsone]]
* [[Juris Lazdiņš|Lazdiņš]]
* [[Ilmārs Luksts|Luksts]]
* [[Māris Ozoliņš|Ozoliņš]]
* [[Inga Priede|Priede]]
* [[Mārtiņš Prīsis|Prīsis]]
* [[Renārs Putniņš|Putniņš]]
* [[Edgars Putra|Putra]]
* [[Andris Skride|Skride]]
* [[Jānis Stērninieks|Stērninieks]]
* [[Dagnis Straubergs|Straubergs]]
* [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]]
* [[Andrejs Svilāns|Svilāns]]
* [[Edgars Štelmahers|Štelmahers]]
* [[Edgars Tavars|Tavars]]
* [[Jānis Urtāns|Urtāns]]
* [[Raimonds Vējonis|Vējonis]]
* [[Juris Viļums|Viļums]]
* [[Viesturs Vitkovskis|Vitkovskis]]
* [[Aiva Vīksna|Vīksna]]
* [[Guntars Vītols|Vītols]]

|group2 = [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
|list2 =
* [[Maija Armaņeva|Armaņeva]]
* [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševičs]]
* [[Jekaterina Ivanova|Ivanova]]
* [[Andrejs Klementjevs|Klementjevs]]
* [[Aivars Kraps|Kraps]]
* [[Linda Liepiņa|Liepiņa]]
* [[Regīna Ločmele|Ločmele]]
* [[Aleksejs Mackevičs|Mackevičs]]
* [[Olga Petkeviča|Petkeviča]]
* [[Ramona Petraviča|Petraviča]]
* [[Viktorija Pleškāne|Pleškāne]]
* [[Jevgēnija Šafraneka|Šafraneka]]
* [[Ainārs Šlesers|Šlesers]]
* [[Dana Šlesere|Šlesere]]
* [[Edmunds Zivtiņš|Edm. Zivtiņš]]
* [[Eduards Zivtiņš|Edu. Zivtiņš]]
* [[Roberts Žemaitis|Žemaitis]]

|group3 = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|SV/AJ]]
|list3 =
* [[Natālija Ābola|Ābola]]
* [[Rūdolfs Brēmanis|Brēmanis]]
* [[Edgars Dārznieks|Dārznieks]]
* [[Inna Djeri|Djeri]]
* [[Aleksejs Ignatjevs|Ignatjevs]]
* [[Andrejs Jakovļevs|Jakovļevs]]
* [[Artūrs Klēbahs|Klēbahs]]
* [[Leontijs Morozovs|Morozovs]]
* [[Andrejs Pagors|Pagors]]
* [[Gita Plaude|Plaude]]
* [[Jūlija Stepaņenko|J. Stepaņenko]]
* [[Vjačeslavs Stepaņenko|V. Stepaņenko]]
* [[Jūlija Sohina|Sohina]]
* [[Karina Sprūde|Sprūde]]
* [[Ļubova Švecova|Švecova]]

|group4 = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
|list4 =
* [[Ivars Āboliņš|Āboliņš]]
* [[Artūrs Butāns|Butāns]]
* [[Jānis Dombrava|Dombrava]]
* [[Ilze Indriksone|Indriksone]]
* [[Rolands Keišs|Keišs]]
* [[Uģis Mitrevics|Mitrevics]]
* [[Ināra Mūrniece|Mūrniece]]
* [[Nauris Puntulis|Puntulis]]
* [[Edvīns Šnore|Šnore]]
* [[Jānis Vitenbergs|Vitenbergs]]

|group5 = [[Progresīvie]]
|list5 =
* [[Krista Burāne|Burāne]]
* [[Mārtiņš Hiršs|Hiršs]]
* [[Agnese Lāce|Lāce]]
* [[Selma Teodora Levrence|Levrence]]
* [[Mairita Lūse|Lūse]]
* [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]]
* [[Jana Simanovska|Simanovska]]
* [[Andris Sprūds|Sprūds]]
* [[Andris Šuvajevs|Šuvajevs]]
* [[Atis Švinka|Švinka]]

|group6 = [[Jaunā Vienotība]]
|list6 =
* [[Inga Bērziņa|Bērziņa]]
* [[Baiba Braže|Braže]]
* [[Andrejs Judins|Judins]]
* [[Edmunds Jurēvics|Jurēvics]]
* [[Ainars Latkovskis|Latkovskis]]
* [[Inese Lībiņa-Egnere|Lībiņa-Egnere]]
* [[Evika Siliņa|Siliņa]]
}}

|group8 = Beigušās pilnvaras
|list8 = {{Navbox subgroup 
|group1 = uz laiku
|list1 =

|group2 = pavisam
|list2 =
}}

|group10 = Saistītie raksti
|list10 =
* [[15. Saeima]]
* [[15. Saeimas frakcijas]]
* [[15. Saeimas deputāti]]
* [[15. Saeimas vēlēšanas]]
* [[Saeima]]

|group11 = Kategorijas
|list11 =
* [[:Kategorija:Saeima|Saeima]]
* [[:Kategorija:15. Saeima|15. Saeima]]
* [[:Kategorija:15. Saeimas deputāti|15. Saeimas deputāti]]

|below = 
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Saeimas veidnes| 15]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>kyl9c89zbi2gfk999i0iizrfhtm254f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Červeteri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640995</id>
    <revision>
      <id>4531960</id>
      <timestamp>2026-10-04T19:11:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par pilsētu Itālijā</comment>
      <origin>4531960</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3151" sha1="iasiz20ujgmujwdccq236vsjswg9pr4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Červeteri
 | official_name            = ''Cerveteri''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Itālija#Lacio#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ITA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Lazio.svg}} [[Lacio]]
 | subdivision_type2        = Metropole
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Flag of the Province of Rome.svg}} [[Romas Galvaspilsētas metropole]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 134.32
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2026. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 38231
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 42 | latm = 00 | lats = 27 | latNS = N
 | longd = 12 | longm = 06 | longs = 18 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 00052
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 81
 | website                  = {{URL|https://www.comune.cerveteri.rm.it/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Červeteri''' ({{val|it|Cerveteri}}) ir [[pilsēta]] un [[Itālijas komūnas|komūna]] [[Itālija]]s [[Lacio]] reģionā, [[Romas galvaspilsētas metropole]]s teritorijā. Tā atrodas uz ziemeļrietumiem no [[Roma]]s, netālu no [[Tirēnu jūra]]s. Mūsdienu Červeteri atrodas senās ''[[Caere]]'' vietā — vienā no nozīmīgākajām [[etruski|etrusku]] [[pilsētvalsts|pilsētvalstīm]], kas bija ievērojams politiskais, saimnieciskais un kultūras centrs pirmsromiešu Itālijā. Červeteri īpaši pazīstama ar [[Banditačas nekropole|Banditačas nekropoli]] ({{val|it|Necropoli della Banditaccia}}), plašu etrusku apbedījumu kompleksu ar tūkstošiem kapavietu, tostarp [[uzkalniņkapi]]em un klintī izcirstām kapenēm. Banditačas nekropole kopā ar [[Tarkvīnija]]s [[Monteroci nekropole|Monteroci nekropoli]] kopš 2004. gada ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] kā “Červeteri un Tarkvīnijas etrusku nekropoles”.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija-aizmetnis}}

{{Lacio pilsētas}}
{{Romas Galvaspilsētas metropoles pilsētas}}
{{Itālija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lacio pilsētas]]</text>
      <sha1>iasiz20ujgmujwdccq236vsjswg9pr4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cerveteri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640996</id>
    <redirect title="Červeteri" />
    <revision>
      <id>4531961</id>
      <timestamp>2026-10-04T19:11:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Červeteri]]</comment>
      <origin>4531961</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="403r3huw5we9tmk2p717pkbg1m7ro3m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Červeteri]]</text>
      <sha1>403r3huw5we9tmk2p717pkbg1m7ro3m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romas galvaspilsētas metropole</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640997</id>
    <redirect title="Romas Galvaspilsētas metropole" />
    <revision>
      <id>4531962</id>
      <timestamp>2026-10-04T19:13:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Romas Galvaspilsētas metropole]]</comment>
      <origin>4531962</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45" sha1="9jxca9hj53gsxshp5ntn05gn479giyq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Romas Galvaspilsētas metropole]]</text>
      <sha1>9jxca9hj53gsxshp5ntn05gn479giyq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Take Off To Land</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640998</id>
    <revision>
      <id>4531965</id>
      <timestamp>2026-10-04T19:20:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4531965</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="7ulurd4kvfp74dwv7zhx8q9maw09eoc" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Take Off To Land}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. oktobris, plkst. 22.20 (EEST)</text>
      <sha1>7ulurd4kvfp74dwv7zhx8q9maw09eoc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Take Off To Land</title>
    <ns>2</ns>
    <id>640999</id>
    <revision>
      <id>4531966</id>
      <timestamp>2026-10-04T19:21:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Take Off To Land</username>
        <id>151353</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Sveiki {{Babel|lv-0|de|en-3|es-1}}</comment>
      <origin>4531966</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="ig8ti25iz75gczc5eh6gd8d085z7iq1" xml:space="preserve">Sveiki
{{Babel|lv-0|de|en-3|es-1}}</text>
      <sha1>ig8ti25iz75gczc5eh6gd8d085z7iq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Acs dobums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641000</id>
    <revision>
      <id>4531971</id>
      <timestamp>2026-10-04T19:48:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{Infobox Anatomija |   Name         = Acs dobums |   Latin        = orbita |   GraySubject  = |   GrayPage     = |   Image        = Eye orbit anatomy anterior.jpg |   Caption      = Acs dobums ar acābolu un tā augšējo, slīpo, mediālo un apakšējo taisno muskuli |   Image2       = |   Caption2     = |   Precursor    = |   System       = |   Artery       = |   Vein         = |   Nerve        = |   Lymph        = | }} '''Acs dobums''' (lat. ''orbita'') ir pāra do...</comment>
      <origin>4531971</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3123" sha1="gt3oa199n539vsnkoqlg2yayto22mpm" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Infobox Anatomija |
  Name         = Acs dobums |
  Latin        = orbita |
  GraySubject  = |
  GrayPage     = |
  Image        = Eye orbit anatomy anterior.jpg |
  Caption      = Acs dobums ar acābolu un tā augšējo, slīpo, mediālo un apakšējo taisno muskuli |
  Image2       = |
  Caption2     = |
  Precursor    = |
  System       = |
  Artery       = |
  Vein         = |
  Nerve        = |
  Lymph        = |
}}
'''Acs dobums''' (lat. ''orbita'') ir pāra dobums galvaskausā, kur izvietots acābols ar tā palīgstruktūrām. Pieaugušam cilvēkam dobuma tilpums sastāda aptuveni 30 ml, no kuriem 6,5 ml aizņem acābols. Acs dobumā bez acābola vēl atrodas acs dobuma un retrobulbārā fascija, acs ārējie muskuļi, galvaskausa nervi (II, III, IV, V un VI), asinsvadi, taukaudi, asaru dziedzeris ar asaru maisiņu un asaru kanaliņiem, plakstiņš, mediālās un laterālās plakstiņa saites, vaigu saites, acābola balstsaites, konjunktīva, starenes ganglijs un īsie starenes nervi.

== Anatomija ==
Acs dobuma kaula sieniņas cilvēkam veidotas ne no viena kaula, bet no septiņām embrioloģiski atšķirīgām struktūrām: [[vaiga kauls]], [[spārnkauls]], [[augšžokļa kauls]], [[asaru kauls]], [[sietiņkauls]], [[aukslēju kauls]] un [[pieres kauls]].

Acs dobuma augšējo sieniņu veido pārsvarā pieres kaula acs dobuma daļa, kā arī nedaudz spārnkaula mazais spārns. Uz acs dobuma virsmas mediāli izvietota bloka iedobe, pie kura stiprinās acābola augšējā slīpā muskuļa bloks, bet laterāli - asaru dziedzera iedobe.

Apakšējo sieniņu veido augšžokļa acs dobuma virsma, vaiga kaula acs dobuma virsma un neliels aukslēju kaula acs izaugums. Mediāli, tuvu dobuma malai, atrodas deguna-asaru kanāls. Apmēram apakšējās sieniņas vidū atrodas zemacs dobuma rieva, kas pāriet zemacs atverē. No laterālās sieniņas apakšējo sieniņu atdala apakšējā acs sprauga, kas savieno acs dobumu ar spārnkaula-aukslēju un zemdeniņu iedobēm.

Mediālo sieniņu veido pārsvarā sietiņkaula acs dobuma plātnīte, kā arī augšžokļa kaula pieres izaugums, asaru kauls un neliels spārnkaula apgabals. Šī ir pati plānākā acs dobuma sieniņa, jo sietiņkaula labirinta dobumiņiem (šūnām) ir ļoti plānas sieniņas, kas veido struktūru, sauktu par papīra plātnīti (''lamina papyracea'') un plāna ir arī labirintu laterālā virsma (''lamina orbitalis''), kas vērsta uz acs dobumu. Tāpēc tā visbiežāk cieš acs dobuma traumu gadījumā.

Laterālo sieniņu veido vaiga kaula pieres izaugums, bet aizmugurējā daļā spārnkaula lielā spārna acs virsma. Šie kauli ir savienoti ar vaiga-spārnkaula šuvi. Šī ir pati biezākā acs dobuma sieniņa. Tās uzdevums ir sargāt visatklātāko acs dobuma virsmu, kas visvairāk ir pakļauta triecienu traumām.

Acs dobuma ārējam perimetram (pamatnei) ir četras malas. Tās veido sekojosi kauli: augšējo malu - pieres kauls, apakšējo malu augšžokļa un vaiga kauli, mediālo malu pieres un augšžokļa kauli, bet laterālo malu - pieres un vaiga kauli.


[[Kategorija:Acs]]</text>
      <sha1>gt3oa199n539vsnkoqlg2yayto22mpm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531979</id>
      <parentid>4531971</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:08:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4531979</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3164" sha1="hh0jlt536renr24hh1gxy3mvuzs5bpd" xml:space="preserve">{{Infobox Anatomija |
  Name         = Acs dobums |
  Latin        = orbita |
  GraySubject  = |
  GrayPage     = |
  Image        = Eye orbit anatomy anterior.jpg |
  Caption      = Acs dobums ar acābolu un tā augšējo, slīpo, mediālo un apakšējo taisno muskuli |
  Image2       = |
  Caption2     = |
  Precursor    = |
  System       = |
  Artery       = |
  Vein         = |
  Nerve        = |
  Lymph        = |
}}
'''Acs dobums''' (lat. ''orbita'') ir pāra dobums [[Galvaskauss|galvaskausā]], kur izvietots [[acābols]] ar tā palīgstruktūrām. Pieaugušam cilvēkam dobuma tilpums sastāda aptuveni 30 ml, no kuriem 6,5 ml aizņem acābols. Acs dobumā bez acābola vēl atrodas acs dobuma un retrobulbārā fascija, acs ārējie muskuļi, galvaskausa [[nervi]] (II, III, IV, V un VI), [[asinsvadi]], [[taukaudi]], [[asaru dziedzeris]] ar asaru maisiņu un asaru kanaliņiem, [[plakstiņš]], mediālās un laterālās plakstiņa saites, vaigu saites, acābola balstsaites, konjunktīva, starenes ganglijs un īsie starenes nervi.

== Anatomija ==
Acs dobuma kaula sieniņas cilvēkam veidotas ne no viena kaula, bet no septiņām embrioloģiski atšķirīgām struktūrām: [[vaiga kauls]], [[spārnkauls]], [[augšžokļa kauls]], [[asaru kauls]], [[sietiņkauls]], [[aukslēju kauls]] un [[pieres kauls]].

Acs dobuma augšējo sieniņu veido pārsvarā pieres kaula acs dobuma daļa, kā arī nedaudz spārnkaula mazais spārns. Uz acs dobuma virsmas mediāli izvietota bloka iedobe, pie kura stiprinās acābola augšējā slīpā muskuļa bloks, bet laterāli - asaru dziedzera iedobe.

Apakšējo sieniņu veido augšžokļa acs dobuma virsma, vaiga kaula acs dobuma virsma un neliels aukslēju kaula acs izaugums. Mediāli, tuvu dobuma malai, atrodas [[deguna-asaru kanāls]]. Apmēram apakšējās sieniņas vidū atrodas zemacs dobuma rieva, kas pāriet zemacs atverē. No laterālās sieniņas apakšējo sieniņu atdala apakšējā acs sprauga, kas savieno acs dobumu ar spārnkaula-aukslēju un zemdeniņu iedobēm.

Mediālo sieniņu veido pārsvarā sietiņkaula acs dobuma plātnīte, kā arī augšžokļa kaula pieres izaugums, asaru kauls un neliels spārnkaula apgabals. Šī ir pati plānākā acs dobuma sieniņa, jo sietiņkaula labirinta dobumiņiem (šūnām) ir ļoti plānas sieniņas, kas veido struktūru, sauktu par papīra plātnīti (''lamina papyracea'') un plāna ir arī labirintu laterālā virsma (''lamina orbitalis''), kas vērsta uz acs dobumu. Tāpēc tā visbiežāk cieš acs dobuma traumu gadījumā.

Laterālo sieniņu veido vaiga kaula pieres izaugums, bet aizmugurējā daļā spārnkaula lielā spārna acs dobuma virsma. Šie kauli ir savienoti ar vaiga-spārnkaula šuvi. Šī ir pati biezākā acs dobuma sieniņa. Tās uzdevums ir sargāt visatklātāko acs dobuma virsmu, kas visvairāk ir pakļauta triecienu traumām.

Acs dobuma ārējam perimetram (pamatnei) ir četras malas. Tās veido sekojosi kauli: augšējo malu - pieres kauls, apakšējo malu augšžokļa un vaiga kauli, mediālo malu pieres un augšžokļa kauli, bet laterālo malu - pieres un vaiga kauli.


[[Kategorija:Acs]]</text>
      <sha1>hh0jlt536renr24hh1gxy3mvuzs5bpd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531980</id>
      <parentid>4531979</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:09:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4531980</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3173" sha1="pt8fweub5kll33v9crhke84zsm7lfgl" xml:space="preserve">{{Infobox Anatomija |
  Name         = Acs dobums |
  Latin        = orbita |
  GraySubject  = |
  GrayPage     = |
  Image        = Eye orbit anatomy anterior.jpg |
  Caption      = Cilvēka acs dobums ar acābolu un tā augšējo, slīpo, mediālo un apakšējo taisno muskuli |
  Image2       = |
  Caption2     = |
  Precursor    = |
  System       = |
  Artery       = |
  Vein         = |
  Nerve        = |
  Lymph        = |
}}
'''Acs dobums''' (lat. ''orbita'') ir pāra dobums [[Galvaskauss|galvaskausā]], kur izvietots [[acābols]] ar tā palīgstruktūrām. Pieaugušam cilvēkam dobuma tilpums sastāda aptuveni 30 ml, no kuriem 6,5 ml aizņem acābols. Acs dobumā bez acābola vēl atrodas acs dobuma un retrobulbārā fascija, acs ārējie muskuļi, galvaskausa [[nervi]] (II, III, IV, V un VI), [[asinsvadi]], [[taukaudi]], [[asaru dziedzeris]] ar asaru maisiņu un asaru kanaliņiem, [[plakstiņš]], mediālās un laterālās plakstiņa saites, vaigu saites, acābola balstsaites, konjunktīva, starenes ganglijs un īsie starenes nervi.

== Anatomija ==
Acs dobuma kaula sieniņas cilvēkam veidotas ne no viena kaula, bet no septiņām embrioloģiski atšķirīgām struktūrām: [[vaiga kauls]], [[spārnkauls]], [[augšžokļa kauls]], [[asaru kauls]], [[sietiņkauls]], [[aukslēju kauls]] un [[pieres kauls]].

Acs dobuma augšējo sieniņu veido pārsvarā pieres kaula acs dobuma daļa, kā arī nedaudz spārnkaula mazais spārns. Uz acs dobuma virsmas mediāli izvietota bloka iedobe, pie kura stiprinās acābola augšējā slīpā muskuļa bloks, bet laterāli - asaru dziedzera iedobe.

Apakšējo sieniņu veido augšžokļa acs dobuma virsma, vaiga kaula acs dobuma virsma un neliels aukslēju kaula acs izaugums. Mediāli, tuvu dobuma malai, atrodas [[deguna-asaru kanāls]]. Apmēram apakšējās sieniņas vidū atrodas zemacs dobuma rieva, kas pāriet zemacs atverē. No laterālās sieniņas apakšējo sieniņu atdala apakšējā acs sprauga, kas savieno acs dobumu ar spārnkaula-aukslēju un zemdeniņu iedobēm.

Mediālo sieniņu veido pārsvarā sietiņkaula acs dobuma plātnīte, kā arī augšžokļa kaula pieres izaugums, asaru kauls un neliels spārnkaula apgabals. Šī ir pati plānākā acs dobuma sieniņa, jo sietiņkaula labirinta dobumiņiem (šūnām) ir ļoti plānas sieniņas, kas veido struktūru, sauktu par papīra plātnīti (''lamina papyracea'') un plāna ir arī labirintu laterālā virsma (''lamina orbitalis''), kas vērsta uz acs dobumu. Tāpēc tā visbiežāk cieš acs dobuma traumu gadījumā.

Laterālo sieniņu veido vaiga kaula pieres izaugums, bet aizmugurējā daļā spārnkaula lielā spārna acs dobuma virsma. Šie kauli ir savienoti ar vaiga-spārnkaula šuvi. Šī ir pati biezākā acs dobuma sieniņa. Tās uzdevums ir sargāt visatklātāko acs dobuma virsmu, kas visvairāk ir pakļauta triecienu traumām.

Acs dobuma ārējam perimetram (pamatnei) ir četras malas. Tās veido sekojosi kauli: augšējo malu - pieres kauls, apakšējo malu augšžokļa un vaiga kauli, mediālo malu pieres un augšžokļa kauli, bet laterālo malu - pieres un vaiga kauli.


[[Kategorija:Acs]]</text>
      <sha1>pt8fweub5kll33v9crhke84zsm7lfgl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531984</id>
      <parentid>4531980</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:15:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4531984</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3266" sha1="i94tdp4v2d8iy0zfp4rq6hxhn647slh" xml:space="preserve">{{Infobox Anatomija |
  Name         = Acs dobums |
  Latin        = orbita |
  GraySubject  = |
  GrayPage     = |
  Image        = Eye orbit anatomy anterior.jpg |
  Caption      = Cilvēka acs dobums ar acābolu un tā augšējo, slīpo, mediālo un apakšējo taisno muskuli |
  Image2       = |
  Caption2     = |
  Precursor    = |
  System       = |
  Artery       = |
  Vein         = |
  Nerve        = |
  Lymph        = |
}}
'''Acs dobums''' (lat. ''orbita'') ir pāra dobums [[Galvaskauss|galvaskausā]], kur izvietots [[acābols]] ar tā palīgstruktūrām. Pieaugušam cilvēkam dobuma tilpums sastāda aptuveni 30 ml, no kuriem 6,5 ml aizņem acābols. Acs dobumā bez acābola vēl atrodas acs dobuma un retrobulbārā fascija, acs ārējie muskuļi, galvaskausa [[nervi]] (II, III, IV, V un VI), [[asinsvadi]], [[taukaudi]], [[asaru dziedzeris]] ar asaru maisiņu un asaru kanaliņiem, [[plakstiņš]], mediālās un laterālās plakstiņa saites, vaigu saites, acābola balstsaites, konjunktīva, starenes ganglijs un īsie starenes nervi.

== Anatomija ==
Acs dobuma kaula sieniņas cilvēkam veidotas ne no viena kaula, bet no septiņām embrioloģiski atšķirīgām struktūrām: [[vaiga kauls]], [[spārnkauls]], [[augšžokļa kauls]], [[asaru kauls]], [[sietiņkauls]], [[aukslēju kauls]] un [[pieres kauls]].

Acs dobuma augšējo sieniņu veido pārsvarā pieres kaula acs dobuma daļa, kā arī nedaudz spārnkaula mazais spārns. Uz acs dobuma virsmas mediāli izvietota bloka iedobe, pie kura stiprinās acābola augšējā slīpā muskuļa bloks, bet laterāli - asaru dziedzera iedobe.

Apakšējo sieniņu veido augšžokļa acs dobuma virsma, vaiga kaula acs dobuma virsma un neliels aukslēju kaula acs izaugums. Mediāli, tuvu dobuma malai, atrodas [[deguna-asaru kanāls]]. Apmēram apakšējās sieniņas vidū atrodas zemacs dobuma rieva, kas pāriet zemacs atverē. No laterālās sieniņas apakšējo sieniņu atdala apakšējā acs sprauga, kas savieno acs dobumu ar spārnkaula-aukslēju un zemdeniņu iedobēm.
[[Attēls:Cranium - orbita, os nasale (lateral view).jpg|thumb|260px|Acs dobums sānskatā]]

Mediālo sieniņu veido pārsvarā sietiņkaula acs dobuma plātnīte, kā arī augšžokļa kaula pieres izaugums, asaru kauls un neliels spārnkaula apgabals. Šī ir pati plānākā acs dobuma sieniņa, jo sietiņkaula labirinta dobumiņiem (šūnām) ir ļoti plānas sieniņas, kas veido struktūru, sauktu par papīra plātnīti (''lamina papyracea'') un plāna ir arī labirintu laterālā virsma (''lamina orbitalis''), kas vērsta uz acs dobumu. Tāpēc tā visbiežāk cieš acs dobuma traumu gadījumā.

Laterālo sieniņu veido vaiga kaula pieres izaugums, bet aizmugurējā daļā spārnkaula lielā spārna acs dobuma virsma. Šie kauli ir savienoti ar vaiga-spārnkaula šuvi. Šī ir pati biezākā acs dobuma sieniņa. Tās uzdevums ir sargāt visatklātāko acs dobuma virsmu, kas visvairāk ir pakļauta triecienu traumām.

Acs dobuma ārējam perimetram (pamatnei) ir četras malas. Tās veido sekojosi kauli: augšējo malu - pieres kauls, apakšējo malu augšžokļa un vaiga kauli, mediālo malu pieres un augšžokļa kauli, bet laterālo malu - pieres un vaiga kauli.


[[Kategorija:Acs]]</text>
      <sha1>i94tdp4v2d8iy0zfp4rq6hxhn647slh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Citronzāles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641001</id>
    <revision>
      <id>4531981</id>
      <timestamp>2026-10-04T20:14:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par augu ģinti</comment>
      <origin>4531981</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1922" sha1="poete72rk5huj56rg38e78zwtqr5u5y" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|      nosaukums = Citronzāles
|       binomial = Cymbopogon
|         attēls = YosriNov04Pokok Serai.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = 
|         valsts = Plantae
|      valsts_lv = Augi
|     nodalījums = Magnoliophyta
|  nodalījums_lv = Segsēkļi 
|          klase = Liliopsida
|       klase_lv = Viendīgļlapji
|          rinda = Poales
|       rinda_lv = Graudzāļu rinda
|         dzimta = Poaceae
|      dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
|    apakšdzimta = Panicoideae
| apakšdzimta_lv = Sāru apakšdzimta
|          ģints = Cymbopogon
|       ģints_lv = Citronzāles
|    kategorijas = nē
}}

'''Citronzāles''' (''Cymbopogon'') ir [[graudzāļu dzimta]]s (''Poaceae'') [[augi|augu]] ģints. Tās pārsvarā ir [[daudzgadīgi augi|daudzgadīgi]], retāk [[viengadīgi augi|viengadīgi]] [[lakstaugs|lakstaugi]]. Daudzu sugu [[lapas]] un [[stublājs|stublāji]] ir izteikti aromātiski tajos esošo [[ēteriskās eļļas|ēterisko eļļu]] dēļ. Ģints dabiskais areāls aptver plašus [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalus [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Dažādas citronzāļu sugas audzē [[pārtika]]i, [[ēteriskās eļļas|ēterisko eļļu]], [[smaržviela|smaržvielu]] un [[kukaiņu atbaidīšanas līdzeklis|kukaiņu atbaidīšanas līdzekļu]] ieguvei. Saimnieciski nozīmīgas ir, piemēram, ''[[Cymbopogon citratus]]'', ''[[Cymbopogon flexuosus|C. flexuosus]]'', ''[[Cymbopogon nardus|C. nardus]]'', ''[[Cymbopogon winterianus|C. winterianus]]'' un ''[[Cymbopogon martinii|C. martinii]]''. Atsevišķas sugas plaši izmanto gan [[kulinārija|kulinārijā]], gan [[smaržas|parfimērijā]] un citu aromātisku produktu ražošanā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]</text>
      <sha1>poete72rk5huj56rg38e78zwtqr5u5y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cymbopogon</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641002</id>
    <redirect title="Citronzāles" />
    <revision>
      <id>4531982</id>
      <timestamp>2026-10-04T20:14:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Citronzāles]]</comment>
      <origin>4531982</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="dufv7x49ze1rm0p9rqqssvs4jlnyrdb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Citronzāles]]</text>
      <sha1>dufv7x49ze1rm0p9rqqssvs4jlnyrdb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Citronzāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641003</id>
    <redirect title="Citronzāles" />
    <revision>
      <id>4531983</id>
      <timestamp>2026-10-04T20:14:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Citronzāles]]</comment>
      <origin>4531983</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="dufv7x49ze1rm0p9rqqssvs4jlnyrdb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Citronzāles]]</text>
      <sha1>dufv7x49ze1rm0p9rqqssvs4jlnyrdb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leonīds Sluckis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641004</id>
    <revision>
      <id>4531990</id>
      <timestamp>2026-10-04T20:25:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leonīds Sluckis | vārds_orģ = ''Леонид Эдуардович Слуцкий'' | attēls = | mazs_att = | apraksts = L. Sluckis 2024. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt; | dzim_dati = {{dat|1968|1|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava}} | dzīves_vieta = | tautība = | partija = [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|22px]] [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] | apvienība = | dinastija =...</comment>
      <origin>4531990</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2041" sha1="q1hxmx7035z9syjhzoo7l6pf4jxu2yc" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Leonīds Sluckis
| vārds_orģ = ''Леонид Эдуардович Слуцкий''
| attēls =
| mazs_att =
| apraksts = L. Sluckis 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1968|1|4}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava}}
| dzīves_vieta =
| tautība =
| partija = [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|22px]] [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| apvienība =
| dinastija =
| tēvs =
| māte =
| dzīvesb =
| bērni =
| profesija = politiķis
| alma_mater =
| reliģija =
| paraksts =
| piezīmes =
}}

'''Leonīds Sluckis''' ({{val|ru|Леонид Эдуардович Слуцкий}}; dzimis {{dat|1968|1|4}} [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]] [[KPFSR]]) ir [[Krievija]]s politiķis, [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas]] (KLDP) priekšsēdētājs un [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts.

2000. gadā Sluckis pirmo reizi tika ievēlēts [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]], kur vēlāk vairākkārt tika pārvēlēts. No 2016. līdz 2022. gadam viņš bija Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/duma/persons/99100635/|title=Слуцкий Леонид Эдуардович|publisher=Государственная Дума}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimira Žirinovska]] nāves 2022. gadā Sluckis tika ievēlēts par KLDP priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ldpr.ru/party/leader/|title=Председатель ЛДПР|publisher=ЛДПР}}&lt;/ref&gt; Viņš ir viens no redzamākajiem Krievijas valdošās politikas un tās ārpolitikas atbalstītājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sluckis, Leonīds}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas Valsts domes deputāti]]
[[Kategorija:Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāji]]</text>
      <sha1>q1hxmx7035z9syjhzoo7l6pf4jxu2yc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531991</id>
      <parentid>4531990</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:25:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531991</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1848" sha1="t0p91244e9lnm23k0feituwqnm44u3p" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Leonīds Sluckis
| vārds_orģ = ''Леонид Эдуардович Слуцкий''
| attēls =
| mazs_att =
| apraksts = L. Sluckis 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1968|1|4}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava}}
| dzīves_vieta =
| tautība =
| partija = [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|22px]] [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| apvienība =
| dinastija =
| tēvs =
| māte =
| dzīvesb =
| bērni =
| profesija = politiķis
| alma_mater =
| reliģija =
| paraksts =
| piezīmes =
}}

'''Leonīds Sluckis''' ({{val|ru|Леонид Эдуардович Слуцкий}}; dzimis {{dat|1968|1|4}} [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]] [[KPFSR]]) ir [[Krievija]]s politiķis, [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas]] (KLDP) priekšsēdētājs un [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts.

2000. gadā Sluckis pirmo reizi tika ievēlēts [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]], kur vēlāk vairākkārt tika pārvēlēts. No 2016. līdz 2022. gadam viņš bija Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/duma/persons/99100635/|title=Слуцкий Леонид Эдуардович|publisher=Государственная Дума}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimira Žirinovska]] nāves 2022. gadā Sluckis tika ievēlēts par KLDP priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ldpr.ru/party/leader/|title=Председатель ЛДПР|publisher=ЛДПР}}&lt;/ref&gt; Viņš ir viens no redzamākajiem Krievijas valdošās politikas un tās ārpolitikas atbalstītājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sluckis, Leonīds}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]</text>
      <sha1>t0p91244e9lnm23k0feituwqnm44u3p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531992</id>
      <parentid>4531991</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:26:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531992</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2885" sha1="nc33v6n8b7zjogzclqqnnvqdwih98jy" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Leonīds Sluckis
| vārds_orģ = ''Леонид Эдуардович Слуцкий''
| attēls =
| mazs_att =
| apraksts = L. Sluckis 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1968|1|4}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava}}
| dzīves_vieta =
| tautība =
| partija = [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|22px]] [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| apvienība =
| dinastija =
| tēvs =
| māte =
| dzīvesb =
| bērni =
| profesija = politiķis
| alma_mater =
| reliģija =
| paraksts =
| piezīmes =
}}

'''Leonīds Sluckis''' ({{val|ru|Леонид Эдуардович Слуцкий}}; dzimis {{dat|1968|1|4}} [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]] [[KPFSR]]) ir [[Krievija]]s politiķis, [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas]] (KLDP) priekšsēdētājs un [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts.

2000. gadā Sluckis pirmo reizi tika ievēlēts [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]], kur vēlāk vairākkārt tika pārvēlēts. No 2016. līdz 2022. gadam viņš bija Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/duma/persons/99100635/|title=Слуцкий Леонид Эдуардович|publisher=Государственная Дума}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimira Žirinovska]] nāves 2022. gadā Sluckis tika ievēlēts par KLDP priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ldpr.ru/party/leader/|title=Председатель ЛДПР|publisher=ЛДПР}}&lt;/ref&gt; Viņš ir viens no redzamākajiem Krievijas valdošās politikas un tās ārpolitikas atbalstītājiem.

Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] sākuma 2022. gadā Sluckis publiski atbalstīja Krievijas militāro darbību. Viņš pauda atbalstu tā dēvētajai &quot;speciālajai militārajai operācijai&quot; un aicināja panākt Ukrainas &quot;demilitarizāciju&quot; un &quot;denacifikāciju&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/58393/|title=«Россия не воюет с Украиной»: представители фракций выступили по теме СВО|publisher=Государственная Дума|date=2023-11-28}}&lt;/ref&gt; Sluckis arī atbalstīja Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju un Krievijas vadības politiku attiecībā uz karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/53671/|title=Фракции ГД убеждены в необходимости политического единения в условиях западного давления на Россию|publisher=Государственная Дума|date=2022-03-10}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sluckis, Leonīds}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]</text>
      <sha1>nc33v6n8b7zjogzclqqnnvqdwih98jy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531993</id>
      <parentid>4531992</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:26:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531993</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2952" sha1="ongd2fvjoemqfozymuj0n71t78s00ao" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Leonīds Sluckis
| vārds_orģ = ''Леонид Эдуардович Слуцкий''
| attēls = Леонид_Слуцкий_(26-05-2025)_(cropped).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = L. Sluckis 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dat|1968|1|4}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava}}
| dzīves_vieta = 
| tautība = 
| partija = [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|22px]] [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = politiķis
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Leonīds Sluckis''' ({{val|ru|Леонид Эдуардович Слуцкий}}; dzimis {{dat|1968|1|4}} [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]] [[KPFSR]]) ir [[Krievija]]s politiķis, [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas]] (KLDP) priekšsēdētājs un [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts.

2000. gadā Sluckis pirmo reizi tika ievēlēts [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]], kur vēlāk vairākkārt tika pārvēlēts. No 2016. līdz 2022. gadam viņš bija Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/duma/persons/99100635/|title=Слуцкий Леонид Эдуардович|publisher=Государственная Дума}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimira Žirinovska]] nāves 2022. gadā Sluckis tika ievēlēts par KLDP priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ldpr.ru/party/leader/|title=Председатель ЛДПР|publisher=ЛДПР}}&lt;/ref&gt; Viņš ir viens no redzamākajiem Krievijas valdošās politikas un tās ārpolitikas atbalstītājiem.

Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] sākuma 2022. gadā Sluckis publiski atbalstīja Krievijas militāro darbību. Viņš pauda atbalstu tā dēvētajai &quot;speciālajai militārajai operācijai&quot; un aicināja panākt Ukrainas &quot;demilitarizāciju&quot; un &quot;denacifikāciju&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/58393/|title=«Россия не воюет с Украиной»: представители фракций выступили по теме СВО|publisher=Государственная Дума|date=2023-11-28}}&lt;/ref&gt; Sluckis arī atbalstīja Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju un Krievijas vadības politiku attiecībā uz karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/53671/|title=Фракции ГД убеждены в необходимости политического единения в условиях западного давления на Россию|publisher=Государственная Дума|date=2022-03-10}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sluckis, Leonīds}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]</text>
      <sha1>ongd2fvjoemqfozymuj0n71t78s00ao</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531994</id>
      <parentid>4531993</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:27:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531994</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2952" sha1="3l4i8ih351p94qv7gjw8gi41eqa20xg" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Leonīds Sluckis
| vārds_orģ = ''Леонид Эдуардович Слуцкий''
| attēls = Леонид_Слуцкий_(26-05-2025)_(cropped).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = L. Sluckis 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dat|1968|1|4}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava}}
| dzīves_vieta = 
| tautība = 
| partija = [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|22px]] [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = politiķis
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Leonīds Sluckis''' ({{val|ru|Леонид Эдуардович Слуцкий}}; dzimis {{dat|1968|1|4}} [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]] [[KPFSR]]) ir [[Krievija]]s politiķis, [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas]] (KLDP) priekšsēdētājs un [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts.

2000. gadā Sluckis pirmo reizi tika ievēlēts [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]], kur vēlāk vairākkārt tika pārvēlēts. No 2016. līdz 2022. gadam viņš bija Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/duma/persons/99100635/|title=Слуцкий Леонид Эдуардович|publisher=Государственная Дума}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimira Žirinovska]] nāves 2022. gadā Sluckis tika ievēlēts par KLDP priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ldpr.ru/party/leader/|title=Председатель ЛДПР|publisher=ЛДПР}}&lt;/ref&gt; Viņš ir viens no redzamākajiem Krievijas valdošās politikas un tās ārpolitikas atbalstītājiem.

Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] sākuma 2022. gadā Sluckis publiski atbalstīja Krievijas militāro darbību. Viņš pauda atbalstu tā dēvētajai &quot;speciālajai militārajai operācijai&quot; un aicināja panākt Ukrainas &quot;demilitarizāciju&quot; un &quot;denacifikāciju&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/58393/|title=«Россия не воюет с Украиной»: представители фракций выступили по теме СВО|publisher=Государственная Дума|date=2023-11-28}}&lt;/ref&gt; Sluckis arī atbalstīja Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju un Krievijas vadības politiku attiecībā uz karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/53671/|title=Фракции ГД убеждены в необходимости политического единения в условиях западного давления на Россию|publisher=Государственная Дума|date=2022-03-10}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sluckis, Leonīds}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]</text>
      <sha1>3l4i8ih351p94qv7gjw8gi41eqa20xg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531997</id>
      <parentid>4531994</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:31:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531997</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5855" sha1="3o1mty6cyfyzc0t3k8muibcl1wn10yu" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Leonīds Sluckis
| vārds_orģ = ''Леонид Эдуардович Слуцкий''
| attēls = Леонид_Слуцкий_(26-05-2025)_(cropped).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = L. Sluckis 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dat|1968|1|4}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava}}
| dzīves_vieta = Maskava, Krievija
| tautība = krievs
| partija = [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|22px]] [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] (kopš 1999)
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = politiķis, ekonomists
| alma_mater = Maskavas Ekonomikas un statistikas institūts
| reliģija = pareizticība
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Leonīds Sluckis''' ({{val|ru|Леонид Эдуардович Слуцкий}}; dzimis {{dat|1968|1|4}} [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]] [[KPFSR]]) ir [[Krievija]]s politiķis, ekonomikas zinātņu doktors, [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas]] (KLDP) priekšsēdētājs (kopš 2022. gada), Valsts domes frakcijas vadītājs un Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs.

== Biogrāfija ==

=== Izglītība un karjeras sākums ===
Dzimis 1968. gadā Maskavā. 1996. gadā absolvējis Maskavas Ekonomikas un statistikas institūtu (MESI). Vēlāk aizstāvējis ekonomikas zinātņu kandidāta un doktora disertācijas.

1990. gadu sākumā strādāja Maskavas mērijā un pilsētas valdības struktūrās, kā arī ieņēma amatus banku un finanšu sektorā (bija bankas ''Prominvestbank'' direktoru padomes loceklis).

=== Politiskā darbība Valsts domē ===
1999. gada decembrī Sluckis pirmo reizi tika ievēlēts Krievijas Federācijas [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]] (3. sasaukumā) no Vladimira Žirinovska bloka. Kopš tā laika viņš ir ticis pārvēlēts visos nākamajos sasaukumos.

No 2000. līdz 2016. gadam darbojās kā Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī bija Krievijas delegācijas loceklis Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA). 2016. gada oktobrī (7. sasaukumā) tika ievēlēts par Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāju un saglabāja šo amatu arī 8. sasaukumā.

=== KLDP vadība un 2024. gada prezidenta vēlēšanas ===
Pēc ilggadējā partijas dibinātāja un līdera [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimira Žirinovska]] nāves Sluckis 2022. gada maijā tika ievēlēts par partijas Valsts domes frakcijas vadītāju, bet 2022. gada 27. maijā — par KLDP priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ldpr.ru/party/leader/|title=Председатель ЛДПР|publisher=ЛДПР}}&lt;/ref&gt;

Sluckis bija KLDP kandidāts 2024. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās, kurās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem ieguva aptuveni 3,2% balsu, ierindojoties pēdējā vietā starp četriem reģistrētajiem kandidātiem.

=== Nostāja Ukrainas jautājumā un loma sarunās ===
Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada pavasarī Sluckis tika iekļauts Krievijas oficiālajā delegācijā miera sarunām ar Ukrainu, kas norisinājās Baltkrievijā un vēlāk Stambulā. Sarunām nonākot strupceļā, viņš kļuva par vienu no asākajiem karadarbības aizstāvjiem Krievijas parlamentā.

Sluckis publiski pauda atbalstu tā dēvētajai &quot;speciālajai militārajai operācijai&quot;, aicināja panākt pilnīgu Ukrainas &quot;demilitarizāciju&quot; un &quot;denacifikāciju&quot;, kā arī aktīvi lobēja Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu prettiesisko iekļaušanu Krievijas sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/58393/|title=«Россия не воюет с Украиной»: представители фракций выступили по теме СВО|publisher=Государственная Дума|date=2023-11-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/53671/|title=Фракции ГД убеждены в необходимости политического единения в условиях западного давления на Россию|publisher=Государственная Дума|date=2022-03-10}}&lt;/ref&gt;

== Skandāli un sankcijas ==

=== Seksuālas uzmākšanās skandāls (2018) ===
2018. gada sākumā vairākas žurnālistes (tostarp no telekanāliem ''Doždj'', ''BBC'' un ''RTVI'') publiski apsūdzēja Slucki seksuālā uzmācībā viņa darba kabinetā. Sluckis apsūdzības noraidīja, nosaucot tās par provokāciju. Valsts domes ētikas komisija pēc sūdzību izskatīšanas nepārkāpa deputāta rīcībā pārkāpumus, kā rezultātā virkne neatkarīgo mediju paziņoja par Valsts domes un paša Slucka boikotu.

=== Korupcijas apsūdzības ===
[[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) un citi pētnieciskie žurnālisti ir publicējuši vairākus pētījumus par Slucka un viņa ģimenes nedeklarētajiem luksusa īpašumiem, dārgām automašīnām un nekustamajiem īpašumiem gan Krievijā, gan ārvalstīs, kuru vērtība būtiski pārsniedza viņa oficiālos ienākumus.

=== Starptautiskās sankcijas ===
Saistībā ar aktīvu dalību [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] organizēšanā Sluckis jau 2014. gada martā kļuva par vienu no pirmajām personām, pret kurām sankcijas ieviesa [[ASV]], [[Eiropas Savienība]] un citas rietumvalstis. Pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā viņam noteiktās sankcijas tika paplašinātas; viņš atrodas arī Apvienotās Karalistes, Kanādas, Šveices, Japānas un Ukrainas sankciju sarakstos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sluckis, Leonīds}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]</text>
      <sha1>3o1mty6cyfyzc0t3k8muibcl1wn10yu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4531998</id>
      <parentid>4531997</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:31:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4531998</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5859" sha1="f16per4l3ewr3vpj0wkdrrkrg11ygf1" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Leonīds Sluckis
| vārds_orģ = ''Леонид Эдуардович Слуцкий''
| attēls = Леонид_Слуцкий_(26-05-2025)_(cropped).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = L. Sluckis 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dat|1968|1|4}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava}}
| dzīves_vieta = Maskava, Krievija
| tautība = [[krievs]]
| partija = [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|22px]] [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] (kopš 1999)
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = politiķis, ekonomists
| alma_mater = Maskavas Ekonomikas un statistikas institūts
| reliģija = pareizticība
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Leonīds Sluckis''' ({{val|ru|Леонид Эдуардович Слуцкий}}; dzimis {{dat|1968|1|4}} [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]] [[KPFSR]]) ir [[Krievija]]s politiķis, ekonomikas zinātņu doktors, [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas]] (KLDP) priekšsēdētājs (kopš 2022. gada), Valsts domes frakcijas vadītājs un Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs.

== Biogrāfija ==

=== Izglītība un karjeras sākums ===
Dzimis 1968. gadā Maskavā. 1996. gadā absolvējis Maskavas Ekonomikas un statistikas institūtu (MESI). Vēlāk aizstāvējis ekonomikas zinātņu kandidāta un doktora disertācijas.

1990. gadu sākumā strādāja Maskavas mērijā un pilsētas valdības struktūrās, kā arī ieņēma amatus banku un finanšu sektorā (bija bankas ''Prominvestbank'' direktoru padomes loceklis).

=== Politiskā darbība Valsts domē ===
1999. gada decembrī Sluckis pirmo reizi tika ievēlēts Krievijas Federācijas [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]] (3. sasaukumā) no Vladimira Žirinovska bloka. Kopš tā laika viņš ir ticis pārvēlēts visos nākamajos sasaukumos.

No 2000. līdz 2016. gadam darbojās kā Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī bija Krievijas delegācijas loceklis Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA). 2016. gada oktobrī (7. sasaukumā) tika ievēlēts par Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāju un saglabāja šo amatu arī 8. sasaukumā.

=== KLDP vadība un 2024. gada prezidenta vēlēšanas ===
Pēc ilggadējā partijas dibinātāja un līdera [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimira Žirinovska]] nāves Sluckis 2022. gada maijā tika ievēlēts par partijas Valsts domes frakcijas vadītāju, bet 2022. gada 27. maijā — par KLDP priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ldpr.ru/party/leader/|title=Председатель ЛДПР|publisher=ЛДПР}}&lt;/ref&gt;

Sluckis bija KLDP kandidāts 2024. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās, kurās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem ieguva aptuveni 3,2% balsu, ierindojoties pēdējā vietā starp četriem reģistrētajiem kandidātiem.

=== Nostāja Ukrainas jautājumā un loma sarunās ===
Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada pavasarī Sluckis tika iekļauts Krievijas oficiālajā delegācijā miera sarunām ar Ukrainu, kas norisinājās Baltkrievijā un vēlāk Stambulā. Sarunām nonākot strupceļā, viņš kļuva par vienu no asākajiem karadarbības aizstāvjiem Krievijas parlamentā.

Sluckis publiski pauda atbalstu tā dēvētajai &quot;speciālajai militārajai operācijai&quot;, aicināja panākt pilnīgu Ukrainas &quot;demilitarizāciju&quot; un &quot;denacifikāciju&quot;, kā arī aktīvi lobēja Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu prettiesisko iekļaušanu Krievijas sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/58393/|title=«Россия не воюет с Украиной»: представители фракций выступили по теме СВО|publisher=Государственная Дума|date=2023-11-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/53671/|title=Фракции ГД убеждены в необходимости политического единения в условиях западного давления на Россию|publisher=Государственная Дума|date=2022-03-10}}&lt;/ref&gt;

== Skandāli un sankcijas ==

=== Seksuālas uzmākšanās skandāls (2018) ===
2018. gada sākumā vairākas žurnālistes (tostarp no telekanāliem ''Doždj'', ''BBC'' un ''RTVI'') publiski apsūdzēja Slucki seksuālā uzmācībā viņa darba kabinetā. Sluckis apsūdzības noraidīja, nosaucot tās par provokāciju. Valsts domes ētikas komisija pēc sūdzību izskatīšanas nepārkāpa deputāta rīcībā pārkāpumus, kā rezultātā virkne neatkarīgo mediju paziņoja par Valsts domes un paša Slucka boikotu.

=== Korupcijas apsūdzības ===
[[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) un citi pētnieciskie žurnālisti ir publicējuši vairākus pētījumus par Slucka un viņa ģimenes nedeklarētajiem luksusa īpašumiem, dārgām automašīnām un nekustamajiem īpašumiem gan Krievijā, gan ārvalstīs, kuru vērtība būtiski pārsniedza viņa oficiālos ienākumus.

=== Starptautiskās sankcijas ===
Saistībā ar aktīvu dalību [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] organizēšanā Sluckis jau 2014. gada martā kļuva par vienu no pirmajām personām, pret kurām sankcijas ieviesa [[ASV]], [[Eiropas Savienība]] un citas rietumvalstis. Pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā viņam noteiktās sankcijas tika paplašinātas; viņš atrodas arī Apvienotās Karalistes, Kanādas, Šveices, Japānas un Ukrainas sankciju sarakstos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sluckis, Leonīds}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]</text>
      <sha1>f16per4l3ewr3vpj0wkdrrkrg11ygf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Sadovņičijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641005</id>
    <revision>
      <id>4532002</id>
      <timestamp>2026-10-04T20:37:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Viktors Sadovņičijs | vārds_orģ = ''Виктор Антонович Садовничий'' | attēls =  | apraksts =  | dzim_dati = {{dat|1939|4|3}} | dzim_vieta = Krasnopavlivka, Harkivas apgabals, [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]] | pilsonība = {{RUS}} | profesija = matemātiķis, augstskolas pasniedzējs | alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] (1963) | zinātnes_nozare = matemātika, mehānika | grāds = fizikas un matemātikas zinātņu...</comment>
      <origin>4532002</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6987" sha1="st3ocu5zxnhuuqpg2t6ghr8u4zy65ap" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Viktors Sadovņičijs
| vārds_orģ = ''Виктор Антонович Садовничий''
| attēls = 
| apraksts = 
| dzim_dati = {{dat|1939|4|3}}
| dzim_vieta = Krasnopavlivka, Harkivas apgabals, [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]
| pilsonība = {{RUS}}
| profesija = matemātiķis, augstskolas pasniedzējs
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] (1963)
| zinātnes_nozare = matemātika, mehānika
| grāds = fizikas un matemātikas zinātņu doktors
| darba_vieta = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| ievērojams_ar = M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes rektors (kopš 1992. gada)
| partija = [[Vienotā Krievija]] (kopš 2002. gada)
| apbalvojumi = [[Krievijas Federācijas Darba varonis]] (2024)&lt;br /&gt;Ordenis &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; (pilns kavalieris)
}}

'''Viktors Sadovņičijs''' ({{val|ru|Виктор Антонович Садовничий}}; dzimis {{dat|1939|4|3}} [[Krasnopavlivka|Krasnopavlivkā]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]) ir padomju un [[Krievija]]s matemātiķis,&lt;ref name=&quot;msu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msu.ru/info/struct/dep/sadov.html|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=МГУ имени М.В.Ломоносова}}&lt;/ref&gt; M. Lomonosova [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātes]] (MVU) rektors kopš 1992. gada.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) akadēmiķis,&lt;ref name=&quot;ras&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ras.ru/win/db/show_per.asp?P=.id-1358.ln-ru|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Российская академия наук}}&lt;/ref&gt; Krievijas Rektoru savienības prezidents (kopš 1994. gada)&lt;ref name=&quot;rsr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsr-online.ru/president/|title=Президент Российского Союза ректоров|publisher=Российский Союз ректоров}}&lt;/ref&gt; un partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; Augstākās padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;er&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://er.ru/person/1d4cb310-90c7-43f1-a18a-981881765c9f|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Единая Россия}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gada 3. aprīlī Ukrainas PSR Harkivas apgabala Krasnopavlivkas ciemā (tagad [[Ukraina]]) strādnieku ģimenē.&lt;ref name=&quot;lenta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenta.ru/lib/14164801/|title=Садовничий, Виктор: Ректор Московского государственного университета|publisher=Lenta.ru}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji (no 1957. līdz 1958. gadam) strādājis par ogļraci Donbasa šahtā.&lt;ref name=&quot;lenta&quot; /&gt; 

1958. gadā viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1963. gadā.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Turpināja studijas aspirantūrā, 1967. gadā aizstāvot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1974. gadā kļūstot par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1977. gadā viņam tika piešķirts profesora nosaukums.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

Sadovņičijs ir veidojis visu savu karjeru MVU, ieņemot dažādus amatus: no docenta un profesora līdz fakultātes dekāna vietniekam un universitātes prorektoram.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1992. gada 23. martā viņš pirmo reizi tika ievēlēts par Maskavas Valsts universitātes rektoru,&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; amatā nomainot Anatoliju Logunovu. Vēlākajos gados viņš amatā tika vairākkārt pārvēlēts, bet pēc tam likumdošanas izmaiņu rezultātā iecelts ar [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] dekrētiem (tostarp 2009., 2014., 2019. un 2024. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/20593457|title=Путин переназначил Садовничего ректором МГУ сроком на пять лет|publisher=ТАСС|date=2024-04-19}}&lt;/ref&gt; Sadovņičijs ir visilgāk kalpojošais rektors MVU vēsturē.

== Zinātniskā darbība ==
Sadovņičija galvenie zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko modelēšanu, diferenciālvienādojumu teoriju, operatoru teoriju un kosmisko lidojumu mehāniku.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu trenažieru izveidē kosmonautu sagatavošanai, palīdzot modelēt bezsvara stāvokli.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; 

1997. gadā viņš tika ievēlēts par Krievijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīgo locekli (akadēmiķi).&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; No 2008. līdz 2013. gadam viņš pildīja KZA viceprezidenta pienākumus.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt;

== Politiskā darbība un sankcijas ==
Kopš 2002. gada Viktors Sadovņičijs ir Krievijas valdošās partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; biedrs un ir ievēlēts tās Augstākajā padomē.&lt;ref name=&quot;er&quot; /&gt; Viņš ir ilgstoši un konsekventi atbalstījis Krievijas varas iestāžu īstenoto politiku.

Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Sadovņičijs atbalstīja militāro agresiju, parakstot publisku Krievijas augstskolu rektoru atbalsta vēstuli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/5242354|title=Ректоры вузов России поддержали спецоперацию на Украине|publisher=Коммерсантъ|date=2022-03-04}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar šo nostāju un iebrukuma atbalstīšanu, 2022. gada 9. jūnijā [[Ukraina]] pret viņu ieviesa personīgās sankcijas.&lt;ref name=&quot;sanctions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/2012/|title=САДОВНИЧИЙ Виктор Антонович - биография, досье, активы|publisher=Война и санкции}}&lt;/ref&gt; Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) iekļāva viņu korumpantu un kara atbalstītāju sarakstā ar aicinājumu rietumvalstīm noteikt starptautiskās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acf.international/ru/list-of-war-enablers|title=List of War Enablers|publisher=Anti-Corruption Foundation}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
Par nopelniem zinātnē un izglītībā Sadovņičijs ir saņēmis virkni augstāko valsts apbalvojumu:
* Krievijas Federācijas Darba varonis (2024);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/acts/news/73822|title=Указ о присвоении звания Героя Труда Виктору Садовничему|publisher=Президент России|date=2024-04-03}}&lt;/ref&gt;
* Pilns ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; kavalieris;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Ordeņa Aleksandra Ņevska kavalieris;
* PSRS Valsts prēmijas (1989) un vairākkārtējs Krievijas Federācijas Valsts un Valdības prēmiju laureāts;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Goda doktors un profesors daudzās ārvalstu universitātēs (Japānā, Turcijā, Serbijā, Vjetnamā u.c.).&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sadovņičijs, Viktors}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas matemātiķi]]</text>
      <sha1>st3ocu5zxnhuuqpg2t6ghr8u4zy65ap</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532003</id>
      <parentid>4532002</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:37:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532003</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7047" sha1="kti5o4toc77b0qp6gsbmbk2vuprbkn2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Viktors Sadovņičijs
| vārds_orģ = ''Виктор Антонович Садовничий''
| attēls = Виктор_Садовничий_(11-02-2025)_(cropped).jpg
| apraksts = 
| dzim_dati = {{dat|1939|4|3}}
| dzim_vieta = Krasnopavlivka, Harkivas apgabals, [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]
| pilsonība = {{RUS}}
| profesija = matemātiķis, augstskolas pasniedzējs
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] (1963)
| zinātnes_nozare = matemātika, mehānika
| grāds = fizikas un matemātikas zinātņu doktors
| darba_vieta = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| ievērojams_ar = M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes rektors (kopš 1992. gada)
| partija = [[Vienotā Krievija]] (kopš 2002. gada)
| apbalvojumi = [[Krievijas Federācijas Darba varonis]] (2024)&lt;br /&gt;Ordenis &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; (pilns kavalieris)
}}

'''Viktors Sadovņičijs''' ({{val|ru|Виктор Антонович Садовничий}}; dzimis {{dat|1939|4|3}} [[Krasnopavlivka|Krasnopavlivkā]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]) ir padomju un [[Krievija]]s matemātiķis,&lt;ref name=&quot;msu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msu.ru/info/struct/dep/sadov.html|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=МГУ имени М.В.Ломоносова}}&lt;/ref&gt; M. Lomonosova [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātes]] (MVU) rektors kopš 1992. gada.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) akadēmiķis,&lt;ref name=&quot;ras&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ras.ru/win/db/show_per.asp?P=.id-1358.ln-ru|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Российская академия наук}}&lt;/ref&gt; Krievijas Rektoru savienības prezidents (kopš 1994. gada)&lt;ref name=&quot;rsr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsr-online.ru/president/|title=Президент Российского Союза ректоров|publisher=Российский Союз ректоров}}&lt;/ref&gt; un partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; Augstākās padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;er&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://er.ru/person/1d4cb310-90c7-43f1-a18a-981881765c9f|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Единая Россия}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gada 3. aprīlī Ukrainas PSR Harkivas apgabala Krasnopavlivkas ciemā (tagad [[Ukraina]]) strādnieku ģimenē.&lt;ref name=&quot;lenta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenta.ru/lib/14164801/|title=Садовничий, Виктор: Ректор Московского государственного университета|publisher=Lenta.ru}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji (no 1957. līdz 1958. gadam) strādājis par ogļraci Donbasa šahtā.&lt;ref name=&quot;lenta&quot; /&gt; 

1958. gadā viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1963. gadā.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Turpināja studijas aspirantūrā, 1967. gadā aizstāvot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1974. gadā kļūstot par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1977. gadā viņam tika piešķirts profesora nosaukums.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

Sadovņičijs ir veidojis visu savu karjeru MVU, ieņemot dažādus amatus: no docenta un profesora līdz fakultātes dekāna vietniekam un universitātes prorektoram.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1992. gada 23. martā viņš pirmo reizi tika ievēlēts par Maskavas Valsts universitātes rektoru,&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; amatā nomainot Anatoliju Logunovu. Vēlākajos gados viņš amatā tika vairākkārt pārvēlēts, bet pēc tam likumdošanas izmaiņu rezultātā iecelts ar [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] dekrētiem (tostarp 2009., 2014., 2019. un 2024. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/20593457|title=Путин переназначил Садовничего ректором МГУ сроком на пять лет|publisher=ТАСС|date=2024-04-19}}&lt;/ref&gt; Sadovņičijs ir visilgāk kalpojošais rektors MVU vēsturē.

== Zinātniskā darbība ==
Sadovņičija galvenie zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko modelēšanu, diferenciālvienādojumu teoriju, operatoru teoriju un kosmisko lidojumu mehāniku.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu trenažieru izveidē kosmonautu sagatavošanai, palīdzot modelēt bezsvara stāvokli.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; 

1997. gadā viņš tika ievēlēts par Krievijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīgo locekli (akadēmiķi).&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; No 2008. līdz 2013. gadam viņš pildīja KZA viceprezidenta pienākumus.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt;

== Politiskā darbība un sankcijas ==
Kopš 2002. gada Viktors Sadovņičijs ir Krievijas valdošās partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; biedrs un ir ievēlēts tās Augstākajā padomē.&lt;ref name=&quot;er&quot; /&gt; Viņš ir ilgstoši un konsekventi atbalstījis Krievijas varas iestāžu īstenoto politiku.

Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Sadovņičijs atbalstīja militāro agresiju, parakstot publisku Krievijas augstskolu rektoru atbalsta vēstuli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/5242354|title=Ректоры вузов России поддержали спецоперацию на Украине|publisher=Коммерсантъ|date=2022-03-04}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar šo nostāju un iebrukuma atbalstīšanu, 2022. gada 9. jūnijā [[Ukraina]] pret viņu ieviesa personīgās sankcijas.&lt;ref name=&quot;sanctions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/2012/|title=САДОВНИЧИЙ Виктор Антонович - биография, досье, активы|publisher=Война и санкции}}&lt;/ref&gt; Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) iekļāva viņu korumpantu un kara atbalstītāju sarakstā ar aicinājumu rietumvalstīm noteikt starptautiskās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acf.international/ru/list-of-war-enablers|title=List of War Enablers|publisher=Anti-Corruption Foundation}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
Par nopelniem zinātnē un izglītībā Sadovņičijs ir saņēmis virkni augstāko valsts apbalvojumu:
* Krievijas Federācijas Darba varonis (2024);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/acts/news/73822|title=Указ о присвоении звания Героя Труда Виктору Садовничему|publisher=Президент России|date=2024-04-03}}&lt;/ref&gt;
* Pilns ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; kavalieris;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Ordeņa Aleksandra Ņevska kavalieris;
* PSRS Valsts prēmijas (1989) un vairākkārtējs Krievijas Federācijas Valsts un Valdības prēmiju laureāts;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Goda doktors un profesors daudzās ārvalstu universitātēs (Japānā, Turcijā, Serbijā, Vjetnamā u.c.).&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sadovņičijs, Viktors}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas matemātiķi]]</text>
      <sha1>kti5o4toc77b0qp6gsbmbk2vuprbkn2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532004</id>
      <parentid>4532003</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:39:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532004</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7159" sha1="i7rdjlvtvtzrdnwgldxt9ek1g2g55fs" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Viktors Sadovņičijs
| vārds_orģ = ''Виктор Антонович Садовничий''
| attēls = Виктор_Садовничий_(11-02-2025)_(cropped).jpg
| apraksts = 
| dzim_dati = {{dat|1939|4|3}}
| dzim_vieta = Krasnopavlivka, Harkivas apgabals, [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]
| pilsonība = {{RUS}}
| profesija = matemātiķis, augstskolas pasniedzējs
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] (1963)
| zinātnes_nozare = matemātika, mehānika
| grāds = fizikas un matemātikas zinātņu doktors
| darba_vieta = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| ievērojams_ar = M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes rektors (kopš 1992. gada)
| partija = [[Vienotā Krievija]] (kopš 2002. gada)
| apbalvojumi = [[Krievijas Federācijas Darba varonis]] (2024)&lt;br /&gt;Ordenis &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; (pilns kavalieris)
| dz_gads = 1939
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 3
| dz_vieta = Krasnopavlivka, [[Ukrainas PSR]], {{USSR}} (tagad {{UKR}})
}}

'''Viktors Sadovņičijs''' ({{val|ru|Виктор Антонович Садовничий}}; dzimis {{dat|1939|4|3}} [[Krasnopavlivka|Krasnopavlivkā]], [[Ukrainas PSR]]) ir padomju un [[Krievija]]s matemātiķis,&lt;ref name=&quot;msu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msu.ru/info/struct/dep/sadov.html|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=МГУ имени М.В.Ломоносова}}&lt;/ref&gt; M. Lomonosova [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātes]] (MVU) rektors kopš 1992. gada.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) akadēmiķis,&lt;ref name=&quot;ras&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ras.ru/win/db/show_per.asp?P=.id-1358.ln-ru|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Российская академия наук}}&lt;/ref&gt; Krievijas Rektoru savienības prezidents (kopš 1994. gada)&lt;ref name=&quot;rsr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsr-online.ru/president/|title=Президент Российского Союза ректоров|publisher=Российский Союз ректоров}}&lt;/ref&gt; un partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; Augstākās padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;er&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://er.ru/person/1d4cb310-90c7-43f1-a18a-981881765c9f|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Единая Россия}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gada 3. aprīlī Ukrainas PSR Harkivas apgabala Krasnopavlivkas ciemā (tagad [[Ukraina]]) strādnieku ģimenē.&lt;ref name=&quot;lenta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenta.ru/lib/14164801/|title=Садовничий, Виктор: Ректор Московского государственного университета|publisher=Lenta.ru}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji (no 1957. līdz 1958. gadam) strādājis par ogļraci Donbasa šahtā.&lt;ref name=&quot;lenta&quot; /&gt; 

1958. gadā viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1963. gadā.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Turpināja studijas aspirantūrā, 1967. gadā aizstāvot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1974. gadā kļūstot par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1977. gadā viņam tika piešķirts profesora nosaukums.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

Sadovņičijs ir veidojis visu savu karjeru MVU, ieņemot dažādus amatus: no docenta un profesora līdz fakultātes dekāna vietniekam un universitātes prorektoram.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1992. gada 23. martā viņš pirmo reizi tika ievēlēts par Maskavas Valsts universitātes rektoru,&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; amatā nomainot Anatoliju Logunovu. Vēlākajos gados viņš amatā tika vairākkārt pārvēlēts, bet pēc tam likumdošanas izmaiņu rezultātā iecelts ar [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] dekrētiem (tostarp 2009., 2014., 2019. un 2024. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/20593457|title=Путин переназначил Садовничего ректором МГУ сроком на пять лет|publisher=ТАСС|date=2024-04-19}}&lt;/ref&gt; Sadovņičijs ir visilgāk kalpojošais rektors MVU vēsturē.

== Zinātniskā darbība ==
Sadovņičija galvenie zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko modelēšanu, diferenciālvienādojumu teoriju, operatoru teoriju un kosmisko lidojumu mehāniku.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu trenažieru izveidē kosmonautu sagatavošanai, palīdzot modelēt bezsvara stāvokli.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; 

1997. gadā viņš tika ievēlēts par Krievijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīgo locekli (akadēmiķi).&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; No 2008. līdz 2013. gadam viņš pildīja KZA viceprezidenta pienākumus.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt;

== Politiskā darbība un sankcijas ==
Kopš 2002. gada Viktors Sadovņičijs ir Krievijas valdošās partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; biedrs un ir ievēlēts tās Augstākajā padomē.&lt;ref name=&quot;er&quot; /&gt; Viņš ir ilgstoši un konsekventi atbalstījis Krievijas varas iestāžu īstenoto politiku.

Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Sadovņičijs atbalstīja militāro agresiju, parakstot publisku Krievijas augstskolu rektoru atbalsta vēstuli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/5242354|title=Ректоры вузов России поддержали спецоперацию на Украине|publisher=Коммерсантъ|date=2022-03-04}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar šo nostāju un iebrukuma atbalstīšanu, 2022. gada 9. jūnijā [[Ukraina]] pret viņu ieviesa personīgās sankcijas.&lt;ref name=&quot;sanctions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/2012/|title=САДОВНИЧИЙ Виктор Антонович - биография, досье, активы|publisher=Война и санкции}}&lt;/ref&gt; Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) iekļāva viņu korumpantu un kara atbalstītāju sarakstā ar aicinājumu rietumvalstīm noteikt starptautiskās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acf.international/ru/list-of-war-enablers|title=List of War Enablers|publisher=Anti-Corruption Foundation}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
Par nopelniem zinātnē un izglītībā Sadovņičijs ir saņēmis virkni augstāko valsts apbalvojumu:
* Krievijas Federācijas Darba varonis (2024);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/acts/news/73822|title=Указ о присвоении звания Героя Труда Виктору Садовничему|publisher=Президент России|date=2024-04-03}}&lt;/ref&gt;
* Pilns ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; kavalieris;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Ordeņa Aleksandra Ņevska kavalieris;
* PSRS Valsts prēmijas (1989) un vairākkārtējs Krievijas Federācijas Valsts un Valdības prēmiju laureāts;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Goda doktors un profesors daudzās ārvalstu universitātēs (Japānā, Turcijā, Serbijā, Vjetnamā u.c.).&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sadovņičijs, Viktors}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas matemātiķi]]</text>
      <sha1>i7rdjlvtvtzrdnwgldxt9ek1g2g55fs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532006</id>
      <parentid>4532004</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:41:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532006</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7213" sha1="baqwrbificanf8omh9x7ff8w0jh7unh" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Viktors Sadovņičijs
| vārds_orģ = ''Виктор Антонович Садовничий''
| attēls = Виктор_Садовничий_(11-02-2025)_(cropped).jpg
| apraksts = 
| dzim_dati = {{dat|1939|4|3}}
| dzim_vieta = Krasnopavlivka, Harkivas apgabals, [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]
| pilsonība = {{RUS}}
| profesija = matemātiķis, augstskolas pasniedzējs
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] (1963)
| zinātnes_nozare = matemātika, mehānika
| grāds = fizikas un matemātikas zinātņu doktors
| darba_vieta = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| ievērojams_ar = M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes rektors (kopš 1992. gada)
| partija = [[Vienotā Krievija]] (kopš 2002. gada)
| apbalvojumi = [[Krievijas Federācijas Darba varonis]] (2024)&lt;br /&gt;Ordenis &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; (pilns kavalieris)
| dz_gads = 1939
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 3
| dz_vieta = Krasnopavlivka, [[Ukrainas PSR]], {{USSR}} (tagad {{UKR}})
| vārds_orig = ''Виктор Садовничий''
}}

'''Viktors Sadovņičijs''' ({{val|ru|Виктор Антонович Садовничий}}; dzimis {{dat|1939|4|3}} [[Krasnopavlivka|Krasnopavlivkā]], [[Ukrainas PSR]]) ir padomju un [[Krievija]]s matemātiķis,&lt;ref name=&quot;msu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msu.ru/info/struct/dep/sadov.html|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=МГУ имени М.В.Ломоносова}}&lt;/ref&gt; M. Lomonosova [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātes]] (MVU) rektors kopš 1992. gada.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) akadēmiķis,&lt;ref name=&quot;ras&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ras.ru/win/db/show_per.asp?P=.id-1358.ln-ru|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Российская академия наук}}&lt;/ref&gt; Krievijas Rektoru savienības prezidents (kopš 1994. gada)&lt;ref name=&quot;rsr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsr-online.ru/president/|title=Президент Российского Союза ректоров|publisher=Российский Союз ректоров}}&lt;/ref&gt; un partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; Augstākās padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;er&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://er.ru/person/1d4cb310-90c7-43f1-a18a-981881765c9f|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Единая Россия}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gada 3. aprīlī Ukrainas PSR Harkivas apgabala Krasnopavlivkas ciemā (tagad [[Ukraina]]) strādnieku ģimenē.&lt;ref name=&quot;lenta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenta.ru/lib/14164801/|title=Садовничий, Виктор: Ректор Московского государственного университета|publisher=Lenta.ru}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji (no 1957. līdz 1958. gadam) strādājis par ogļraci Donbasa šahtā.&lt;ref name=&quot;lenta&quot; /&gt; 

1958. gadā viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1963. gadā.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Turpināja studijas aspirantūrā, 1967. gadā aizstāvot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1974. gadā kļūstot par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1977. gadā viņam tika piešķirts profesora nosaukums.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

Sadovņičijs ir veidojis visu savu karjeru MVU, ieņemot dažādus amatus: no docenta un profesora līdz fakultātes dekāna vietniekam un universitātes prorektoram.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1992. gada 23. martā viņš pirmo reizi tika ievēlēts par Maskavas Valsts universitātes rektoru,&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; amatā nomainot Anatoliju Logunovu. Vēlākajos gados viņš amatā tika vairākkārt pārvēlēts, bet pēc tam likumdošanas izmaiņu rezultātā iecelts ar [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] dekrētiem (tostarp 2009., 2014., 2019. un 2024. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/20593457|title=Путин переназначил Садовничего ректором МГУ сроком на пять лет|publisher=ТАСС|date=2024-04-19}}&lt;/ref&gt; Sadovņičijs ir visilgāk kalpojošais rektors MVU vēsturē.

== Zinātniskā darbība ==
Sadovņičija galvenie zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko modelēšanu, diferenciālvienādojumu teoriju, operatoru teoriju un kosmisko lidojumu mehāniku.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu trenažieru izveidē kosmonautu sagatavošanai, palīdzot modelēt bezsvara stāvokli.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; 

1997. gadā viņš tika ievēlēts par Krievijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīgo locekli (akadēmiķi).&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; No 2008. līdz 2013. gadam viņš pildīja KZA viceprezidenta pienākumus.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt;

== Politiskā darbība un sankcijas ==
Kopš 2002. gada Viktors Sadovņičijs ir Krievijas valdošās partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; biedrs un ir ievēlēts tās Augstākajā padomē.&lt;ref name=&quot;er&quot; /&gt; Viņš ir ilgstoši un konsekventi atbalstījis Krievijas varas iestāžu īstenoto politiku.

Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Sadovņičijs atbalstīja militāro agresiju, parakstot publisku Krievijas augstskolu rektoru atbalsta vēstuli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/5242354|title=Ректоры вузов России поддержали спецоперацию на Украине|publisher=Коммерсантъ|date=2022-03-04}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar šo nostāju un iebrukuma atbalstīšanu, 2022. gada 9. jūnijā [[Ukraina]] pret viņu ieviesa personīgās sankcijas.&lt;ref name=&quot;sanctions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/2012/|title=САДОВНИЧИЙ Виктор Антонович - биография, досье, активы|publisher=Война и санкции}}&lt;/ref&gt; Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) iekļāva viņu korumpantu un kara atbalstītāju sarakstā ar aicinājumu rietumvalstīm noteikt starptautiskās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acf.international/ru/list-of-war-enablers|title=List of War Enablers|publisher=Anti-Corruption Foundation}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
Par nopelniem zinātnē un izglītībā Sadovņičijs ir saņēmis virkni augstāko valsts apbalvojumu:
* Krievijas Federācijas Darba varonis (2024);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/acts/news/73822|title=Указ о присвоении звания Героя Труда Виктору Садовничему|publisher=Президент России|date=2024-04-03}}&lt;/ref&gt;
* Pilns ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; kavalieris;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Ordeņa Aleksandra Ņevska kavalieris;
* PSRS Valsts prēmijas (1989) un vairākkārtējs Krievijas Federācijas Valsts un Valdības prēmiju laureāts;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Goda doktors un profesors daudzās ārvalstu universitātēs (Japānā, Turcijā, Serbijā, Vjetnamā u.c.).&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sadovņičijs, Viktors}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas matemātiķi]]</text>
      <sha1>baqwrbificanf8omh9x7ff8w0jh7unh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532011</id>
      <parentid>4532006</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:43:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532011</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7235" sha1="a9bkuyulnk72286xiken9bg89l6wjut" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Viktors Sadovņičijs
| vārds_orģ = ''Виктор Антонович Садовничий''
| attēls = Виктор_Садовничий_(11-02-2025)_(cropped).jpg
| apraksts = 
| dzim_dati = {{dat|1939|4|3}}
| dzim_vieta = Krasnopavlivka, Harkivas apgabals, [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]
| pilsonība = {{RUS}}
| profesija = matemātiķis, augstskolas pasniedzējs
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] (1963)
| zinātnes_nozare = matemātika, mehānika
| grāds = fizikas un matemātikas zinātņu doktors
| darba_vieta = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| ievērojams_ar = M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes rektors (kopš 1992. gada)
| partija = [[Vienotā Krievija]] (kopš 2002. gada)
| apbalvojumi = [[Krievijas Federācijas Darba varonis]] (2024)&lt;br /&gt;Ordenis &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; (pilns kavalieris)
| dz_gads = 1939
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 3
| dz_vieta = Krasnopavlivka, [[Ukrainas PSR]], {{USSR}} (tagad {{UKR}})
| vārds_orig = ''Виктор Садовничий''
}}

'''Viktors Sadovņičijs''' ({{val|ru|Виктор Антонович Садовничий}}; dzimis {{dat|1939|4|3}} [[Krasnopavlivka|Krasnopavlivkā]], [[Ukrainas PSR]]) ir padomju un [[Krievija]]s matemātiķis,&lt;ref name=&quot;msu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msu.ru/info/struct/dep/sadov.html|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=МГУ имени М.В.Ломоносова}}&lt;/ref&gt; M. Lomonosova [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātes]] (MVU) rektors kopš 1992. gada.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) akadēmiķis,&lt;ref name=&quot;ras&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ras.ru/win/db/show_per.asp?P=.id-1358.ln-ru|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Российская академия наук}}&lt;/ref&gt; Krievijas Rektoru savienības prezidents (kopš 1994. gada)&lt;ref name=&quot;rsr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsr-online.ru/president/|title=Президент Российского Союза ректоров|publisher=Российский Союз ректоров}}&lt;/ref&gt; un partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; Augstākās padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;er&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://er.ru/person/1d4cb310-90c7-43f1-a18a-981881765c9f|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Единая Россия}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gada 3. aprīlī Ukrainas PSR [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] Krasnopavlivkas ciemā (tagad [[Ukraina]]) strādnieku ģimenē.&lt;ref name=&quot;lenta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenta.ru/lib/14164801/|title=Садовничий, Виктор: Ректор Московского государственного университета|publisher=Lenta.ru}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji (no 1957. līdz 1958. gadam) strādājis par ogļraci Donbasa šahtā.&lt;ref name=&quot;lenta&quot; /&gt; 

1958. gadā viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1963. gadā.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Turpināja studijas aspirantūrā, 1967. gadā aizstāvot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1974. gadā kļūstot par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1977. gadā viņam tika piešķirts profesora nosaukums.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

Sadovņičijs ir veidojis visu savu karjeru MVU, ieņemot dažādus amatus: no docenta un profesora līdz fakultātes dekāna vietniekam un universitātes prorektoram.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1992. gada 23. martā viņš pirmo reizi tika ievēlēts par Maskavas Valsts universitātes rektoru,&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; amatā nomainot Anatoliju Logunovu. Vēlākajos gados viņš amatā tika vairākkārt pārvēlēts, bet pēc tam likumdošanas izmaiņu rezultātā iecelts ar [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] dekrētiem (tostarp 2009., 2014., 2019. un 2024. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/20593457|title=Путин переназначил Садовничего ректором МГУ сроком на пять лет|publisher=ТАСС|date=2024-04-19}}&lt;/ref&gt; Sadovņičijs ir visilgāk kalpojošais rektors MVU vēsturē.

== Zinātniskā darbība ==
Sadovņičija galvenie zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko modelēšanu, diferenciālvienādojumu teoriju, operatoru teoriju un kosmisko lidojumu mehāniku.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu trenažieru izveidē kosmonautu sagatavošanai, palīdzot modelēt bezsvara stāvokli.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; 

1997. gadā viņš tika ievēlēts par Krievijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīgo locekli (akadēmiķi).&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; No 2008. līdz 2013. gadam viņš pildīja KZA viceprezidenta pienākumus.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt;

== Politiskā darbība un sankcijas ==
Kopš 2002. gada Viktors Sadovņičijs ir Krievijas valdošās partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; biedrs un ir ievēlēts tās Augstākajā padomē.&lt;ref name=&quot;er&quot; /&gt; Viņš ir ilgstoši un konsekventi atbalstījis Krievijas varas iestāžu īstenoto politiku.

Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Sadovņičijs atbalstīja militāro agresiju, parakstot publisku Krievijas augstskolu rektoru atbalsta vēstuli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/5242354|title=Ректоры вузов России поддержали спецоперацию на Украине|publisher=Коммерсантъ|date=2022-03-04}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar šo nostāju un iebrukuma atbalstīšanu, 2022. gada 9. jūnijā [[Ukraina]] pret viņu ieviesa personīgās sankcijas.&lt;ref name=&quot;sanctions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/2012/|title=САДОВНИЧИЙ Виктор Антонович - биография, досье, активы|publisher=Война и санкции}}&lt;/ref&gt; Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) iekļāva viņu korumpantu un kara atbalstītāju sarakstā ar aicinājumu rietumvalstīm noteikt starptautiskās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acf.international/ru/list-of-war-enablers|title=List of War Enablers|publisher=Anti-Corruption Foundation}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
Par nopelniem zinātnē un izglītībā Sadovņičijs ir saņēmis virkni augstāko valsts apbalvojumu:
* Krievijas Federācijas Darba varonis (2024);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/acts/news/73822|title=Указ о присвоении звания Героя Труда Виктору Садовничему|publisher=Президент России|date=2024-04-03}}&lt;/ref&gt;
* Pilns ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; kavalieris;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Ordeņa Aleksandra Ņevska kavalieris;
* PSRS Valsts prēmijas (1989) un vairākkārtējs Krievijas Federācijas Valsts un Valdības prēmiju laureāts;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Goda doktors un profesors daudzās ārvalstu universitātēs (Japānā, Turcijā, Serbijā, Vjetnamā u.c.).&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sadovņičijs, Viktors}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas matemātiķi]]</text>
      <sha1>a9bkuyulnk72286xiken9bg89l6wjut</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532125</id>
      <parentid>4532011</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:55:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4532125</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7219" sha1="1fsec9lkdbzrxovqt7d4elrqznm7p00" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Viktors Sadovņičijs
| vārds_orģ = ''Виктор Антонович Садовничий''
| attēls = Виктор_Садовничий_(11-02-2025)_(cropped).jpg
| apraksts = 
| dzim_dati = {{dat|1939|4|3}}
| dzim_vieta = Krasnopavlivka, Harkivas apgabals, [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]
| pilsonība = {{RUS}}
| profesija = matemātiķis, augstskolas pasniedzējs
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] (1963)
| zinātnes_nozare = matemātika, mehānika
| grāds = fizikas un matemātikas zinātņu doktors
| darba_vieta = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| ievērojams_ar = M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes rektors (kopš 1992. gada)
| partija = [[Vienotā Krievija]] (kopš 2002. gada)
| apbalvojumi = [[Krievijas Federācijas Darba varonis]] (2024)&lt;br /&gt;Ordenis &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; (pilns kavalieris)
| dz_gads = 1939
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 3
| dz_vieta = Krasnopavļivka, [[Ukrainas PSR]], {{USSR}} (tagad {{UKR}})
| vārds_orig = ''Виктор Садовничий''
}}

'''Viktors Sadovņičijs''' ({{val|ru|Виктор Антонович Садовничий}}; dzimis {{dat|1939|4|3}} Krasnopavļivkā, [[Ukrainas PSR]]) ir padomju un [[Krievija]]s matemātiķis,&lt;ref name=&quot;msu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msu.ru/info/struct/dep/sadov.html|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=МГУ имени М.В.Ломоносова}}&lt;/ref&gt; M. Lomonosova [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātes]] (MVU) rektors kopš 1992. gada.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) akadēmiķis,&lt;ref name=&quot;ras&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ras.ru/win/db/show_per.asp?P=.id-1358.ln-ru|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Российская академия наук}}&lt;/ref&gt; Krievijas Rektoru savienības prezidents (kopš 1994. gada)&lt;ref name=&quot;rsr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsr-online.ru/president/|title=Президент Российского Союза ректоров|publisher=Российский Союз ректоров}}&lt;/ref&gt; un partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; Augstākās padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;er&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://er.ru/person/1d4cb310-90c7-43f1-a18a-981881765c9f|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Единая Россия}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gada 3. aprīlī Ukrainas PSR [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] Krasnopavļivkas ciemā (tagad [[Ukraina]]) strādnieku ģimenē.&lt;ref name=&quot;lenta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenta.ru/lib/14164801/|title=Садовничий, Виктор: Ректор Московского государственного университета|publisher=Lenta.ru}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji (no 1957. līdz 1958. gadam) strādājis par ogļraci Donbasa šahtā.&lt;ref name=&quot;lenta&quot; /&gt; 

1958. gadā viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1963. gadā.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Turpināja studijas aspirantūrā, 1967. gadā aizstāvot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1974. gadā kļūstot par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1977. gadā viņam tika piešķirts profesora nosaukums.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

Sadovņičijs ir veidojis visu savu karjeru MVU, ieņemot dažādus amatus: no docenta un profesora līdz fakultātes dekāna vietniekam un universitātes prorektoram.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1992. gada 23. martā viņš pirmo reizi tika ievēlēts par Maskavas Valsts universitātes rektoru,&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; amatā nomainot Anatoliju Logunovu. Vēlākajos gados viņš amatā tika vairākkārt pārvēlēts, bet pēc tam likumdošanas izmaiņu rezultātā iecelts ar [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] dekrētiem (tostarp 2009., 2014., 2019. un 2024. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/20593457|title=Путин переназначил Садовничего ректором МГУ сроком на пять лет|publisher=ТАСС|date=2024-04-19}}&lt;/ref&gt; Sadovņičijs ir visilgāk kalpojošais rektors MVU vēsturē.

== Zinātniskā darbība ==
Sadovņičija galvenie zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko modelēšanu, diferenciālvienādojumu teoriju, operatoru teoriju un kosmisko lidojumu mehāniku.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu trenažieru izveidē kosmonautu sagatavošanai, palīdzot modelēt bezsvara stāvokli.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; 

1997. gadā viņš tika ievēlēts par Krievijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīgo locekli (akadēmiķi).&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; No 2008. līdz 2013. gadam viņš pildīja KZA viceprezidenta pienākumus.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt;

== Politiskā darbība un sankcijas ==
Kopš 2002. gada Viktors Sadovņičijs ir Krievijas valdošās partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; biedrs un ir ievēlēts tās Augstākajā padomē.&lt;ref name=&quot;er&quot; /&gt; Viņš ir ilgstoši un konsekventi atbalstījis Krievijas varas iestāžu īstenoto politiku.

Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Sadovņičijs atbalstīja militāro agresiju, parakstot publisku Krievijas augstskolu rektoru atbalsta vēstuli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/5242354|title=Ректоры вузов России поддержали спецоперацию на Украине|publisher=Коммерсантъ|date=2022-03-04}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar šo nostāju un iebrukuma atbalstīšanu, 2022. gada 9. jūnijā [[Ukraina]] pret viņu ieviesa personīgās sankcijas.&lt;ref name=&quot;sanctions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/2012/|title=САДОВНИЧИЙ Виктор Антонович - биография, досье, активы|publisher=Война и санкции}}&lt;/ref&gt; Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) iekļāva viņu korumpantu un kara atbalstītāju sarakstā ar aicinājumu rietumvalstīm noteikt starptautiskās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acf.international/ru/list-of-war-enablers|title=List of War Enablers|publisher=Anti-Corruption Foundation}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
Par nopelniem zinātnē un izglītībā Sadovņičijs ir saņēmis virkni augstāko valsts apbalvojumu:
* Krievijas Federācijas Darba varonis (2024);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/acts/news/73822|title=Указ о присвоении звания Героя Труда Виктору Садовничему|publisher=Президент России|date=2024-04-03}}&lt;/ref&gt;
* Pilns ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; kavalieris;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Ordeņa Aleksandra Ņevska kavalieris;
* PSRS Valsts prēmijas (1989) un vairākkārtējs Krievijas Federācijas Valsts un Valdības prēmiju laureāts;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Goda doktors un profesors daudzās ārvalstu universitātēs (Japānā, Turcijā, Serbijā, Vjetnamā u.c.).&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sadovņičijs, Viktors}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas matemātiķi]]</text>
      <sha1>1fsec9lkdbzrxovqt7d4elrqznm7p00</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. Visukrainas padomju kongress</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641006</id>
    <revision>
      <id>4532012</id>
      <timestamp>2026-10-04T20:44:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Pirmais Visukrainas strādnieku, zaldātu un zemnieku deputātu padomju kongress''' ({{val|uk|Перший Всеукраїнський з'їзд рад робітничих, солдатських і селянських депутатів}}) bija politisks kongress, kas norisinājās 1917. gada decembrī un lika pamatus padomju varas izveidei Ukrainas teritorijā.  == Vēsture == Sākotnēji boļševiki mēģināja sarīkot kongresu Kijivā no 1917. gada 17. līdz 19. decem...</comment>
      <origin>4532012</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2613" sha1="cqfgk33uvnttxqkwiyrlfu61ypmae0x" xml:space="preserve">'''Pirmais Visukrainas strādnieku, zaldātu un zemnieku deputātu padomju kongress''' ({{val|uk|Перший Всеукраїнський з'їзд рад робітничих, солдатських і селянських депутатів}}) bija politisks kongress, kas norisinājās 1917. gada decembrī un lika pamatus padomju varas izveidei Ukrainas teritorijā.

== Vēsture ==
Sākotnēji boļševiki mēģināja sarīkot kongresu Kijivā no 1917. gada 17. līdz 19. decembrim (pēc jaunā stila).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Vseukrainskyj_zizd_rad_1|title=ВСЕУКРАЇНСЬКИЙ З'ЇЗД РАД СЕЛЯНСЬКИХ, РОБІТНИЧИХ І СОЛДАТСЬКИХ ДЕПУТАТІВ 1917|publisher=Енциклопедія історії України}}&lt;/ref&gt; Tomēr šajā kongresā viņi nonāca absolūtā mazākumā, jo lielāko daļu no vairāk nekā 2000 delegātiem veidoja Ukrainas Centrālās Radas atbalstītāji.&lt;ref&gt;Boļševiku frakciju Kijivas kongresā pārstāvēja tikai nedaudz vairāk par 100 delegātiem.&lt;/ref&gt; Saskaroties ar neveiksmi un atsakoties atzīt kongresa lēmumus, boļševiku delegāti pameta Kijivu un devās uz Harkivu.

Harkivā no 1917. gada 24. līdz 25. decembrim norisinājās alternatīvs kongress, kurā apvienojās Kijivu pametušie delegāti un Donbasa un Krivijrihas baseina padomju pārstāvji.&lt;ref&gt;Harkiva tajā laikā jau atradās Padomju Krievijas karaspēka kontrolē.&lt;/ref&gt; Šajā kongresā tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi:
* Tika pasludināta Ukrainas Tautas Republika kā Padomju Krievijas federatīva sastāvdaļa (vēsturē biežāk pazīstama kā Ukrainas Tautas Padomju Republika).&lt;ref&gt;Nosaukums sākotnēji tika apzināti dublēts ar Kijivas valdības nosaukumu, lai radītu leģitimitātes ilūziju.&lt;/ref&gt;
* Par nelikumīgu un gāztu tika pasludināta Ukrainas Centrālā Rada Kijivā.
* Tika ievēlēta Visukrainas Centrālā izpildkomiteja (VCIK), kas izveidoja pirmo padomju valdību Ukrainā — Tautas sekretariātu.&lt;ref&gt;Tautas sekretariāts tika izveidots kā tiešs pretstats Centrālās Radas Ģenerālsekretariātam Kijivā.&lt;/ref&gt;

Harkivas kongresa lēmumi kļuva par formālo un juridisko pamatu Padomju Krievijas bruņotajai intervencei Ukrainā un sekojošajam padomju—ukraiņu karam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:1917. gads Ukrainā]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>cqfgk33uvnttxqkwiyrlfu61ypmae0x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532013</id>
      <parentid>4532012</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:46:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532013</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2701" sha1="hl7cbscixrfo4vosfzpiqvn773qymjv" xml:space="preserve">'''Pirmais Visukrainas strādnieku, zaldātu un zemnieku deputātu padomju kongress''' ({{val|uk|Перший Всеукраїнський з'їзд рад робітничих, солдатських і селянських депутатів}}) bija politisks kongress, kas norisinājās 1917. gada decembrī un lika pamatus padomju varas izveidei [[Ukraina|Ukrainas]] teritorijā.

== Vēsture ==
Sākotnēji boļševiki mēģināja sarīkot kongresu [[Kijiva|Kijivā]] no 1917. gada 17. līdz 19. decembrim (pēc jaunā stila).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Vseukrainskyj_zizd_rad_1|title=ВСЕУКРАЇНСЬКИЙ З'ЇЗД РАД СЕЛЯНСЬКИХ, РОБІТНИЧИХ І СОЛДАТСЬКИХ ДЕПУТАТІВ 1917|publisher=Енциклопедія історії України}}&lt;/ref&gt; Tomēr šajā kongresā viņi nonāca absolūtā mazākumā, jo lielāko daļu no vairāk nekā 2000 delegātiem veidoja [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] atbalstītāji.&lt;ref&gt;Boļševiku frakciju Kijivas kongresā pārstāvēja tikai nedaudz vairāk par 100 delegātiem.&lt;/ref&gt; Saskaroties ar neveiksmi un atsakoties atzīt kongresa lēmumus, boļševiku delegāti pameta Kijivu un devās uz Harkivu.

Harkivā no 1917. gada 24. līdz 25. decembrim norisinājās alternatīvs kongress, kurā apvienojās Kijivu pametušie delegāti un [[Donbass|Donbasa]] un Krivijrihas baseina padomju pārstāvji.&lt;ref&gt;Harkiva tajā laikā jau atradās Padomju Krievijas karaspēka kontrolē.&lt;/ref&gt; Šajā kongresā tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi:
* Tika pasludināta Ukrainas Tautas Republika kā [[Padomju Krievija|Padomju Krievijas]] federatīva sastāvdaļa (vēsturē biežāk pazīstama kā [[Ukrainas Padomju Tautas Republika|Ukrainas Tautas Padomju Republika]]).&lt;ref&gt;Nosaukums sākotnēji tika apzināti dublēts ar Kijivas valdības nosaukumu, lai radītu leģitimitātes ilūziju.&lt;/ref&gt;
* Par nelikumīgu un gāztu tika pasludināta Ukrainas Centrālā Rada Kijivā.
* Tika ievēlēta Visukrainas Centrālā izpildkomiteja (VCIK), kas izveidoja pirmo padomju valdību Ukrainā — Tautas sekretariātu.&lt;ref&gt;Tautas sekretariāts tika izveidots kā tiešs pretstats Centrālās Radas Ģenerālsekretariātam Kijivā.&lt;/ref&gt;

Harkivas kongresa lēmumi kļuva par formālo un juridisko pamatu Padomju Krievijas bruņotajai intervencei Ukrainā un sekojošajam padomju—ukraiņu karam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>hl7cbscixrfo4vosfzpiqvn773qymjv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532033</id>
      <parentid>4532013</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T21:34:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pēc līdzības ar [[Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja|Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteju]] (Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии)</comment>
      <origin>4532033</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2677" sha1="aiqfwlri2rswwg3qcmbc30caj2le0tu" xml:space="preserve">'''Pirmais Visukrainas strādnieku, kareivju un zemnieku deputātu padomju kongress''' ({{val|uk|Перший Всеукраїнський з'їзд рад робітничих, солдатських і селянських депутатів}}) bija politisks kongress, kas norisinājās 1917. gada decembrī un lika pamatus padomju varas izveidei [[Ukraina]]s teritorijā.

== Vēsture ==
Sākotnēji boļševiki mēģināja sarīkot kongresu [[Kijiva|Kijivā]] no 1917. gada 17. līdz 19. decembrim (pēc jaunā stila).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Vseukrainskyj_zizd_rad_1|title=ВСЕУКРАЇНСЬКИЙ З'ЇЗД РАД СЕЛЯНСЬКИХ, РОБІТНИЧИХ І СОЛДАТСЬКИХ ДЕПУТАТІВ 1917|publisher=Енциклопедія історії України}}&lt;/ref&gt; Tomēr šajā kongresā viņi nonāca absolūtā mazākumā, jo lielāko daļu no vairāk nekā 2000 delegātiem veidoja [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] atbalstītāji.&lt;ref&gt;Boļševiku frakciju Kijivas kongresā pārstāvēja tikai nedaudz vairāk par 100 delegātiem.&lt;/ref&gt; Saskaroties ar neveiksmi un atsakoties atzīt kongresa lēmumus, boļševiku delegāti pameta Kijivu un devās uz Harkivu.

Harkivā no 1917. gada 24. līdz 25. decembrim norisinājās alternatīvs kongress, kurā apvienojās Kijivu pametušie delegāti un [[Donbass|Donbasa]] un Krivijrihas baseina padomju pārstāvji.&lt;ref&gt;Harkiva tajā laikā jau atradās Padomju Krievijas karaspēka kontrolē.&lt;/ref&gt; Šajā kongresā tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi:
* Tika pasludināta Ukrainas Tautas Republika kā [[Padomju Krievija]]s federatīva sastāvdaļa (vēsturē biežāk pazīstama kā [[Ukrainas Padomju Tautas Republika|Ukrainas Tautas Padomju Republika]]).&lt;ref&gt;Nosaukums sākotnēji tika apzināti dublēts ar Kijivas valdības nosaukumu, lai radītu leģitimitātes ilūziju.&lt;/ref&gt;
* Par nelikumīgu un gāztu tika pasludināta Ukrainas Centrālā Rada Kijivā.
* Tika ievēlēta Visukrainas Centrālā izpildkomiteja (VCIK), kas izveidoja pirmo padomju valdību Ukrainā — Tautas sekretariātu.&lt;ref&gt;Tautas sekretariāts tika izveidots kā tiešs pretstats Centrālās Radas Ģenerālsekretariātam Kijivā.&lt;/ref&gt;

Harkivas kongresa lēmumi kļuva par formālo un juridisko pamatu Padomju Krievijas bruņotajai intervencei Ukrainā un sekojošajam padomju—ukraiņu karam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>aiqfwlri2rswwg3qcmbc30caj2le0tu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Manifests Ukrainas tautai ar ultimātiskām prasībām Ukrainas Radai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641007</id>
    <revision>
      <id>4532016</id>
      <timestamp>2026-10-04T20:48:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''“Manifests Ukrainas tautai ar ultimātiskām prasībām Ukrainas Radai”''' ({{val|uk|Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради}}) bija ultimāts, ko izdeva [[Tautas komisāru padome]] (TKP), kura tika izveidota [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]]. Tas bija oficiāls diplomātiskais dokuments, kas 1917. gada 4. (17.) decembrī...</comment>
      <origin>4532016</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6529" sha1="b68n1d2c87962kfpu5uvdc5pk1g83t0" xml:space="preserve">'''“Manifests Ukrainas tautai ar ultimātiskām prasībām Ukrainas Radai”''' ({{val|uk|Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради}}) bija ultimāts, ko izdeva [[Tautas komisāru padome]] (TKP), kura tika izveidota [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]]. Tas bija oficiāls diplomātiskais dokuments, kas 1917. gada 4. (17.) decembrī tika nosūtīts [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālajai Radai]] (UCR), kas pārstāvēja nesen pasludināto [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] (UTR).

Dokumentu 1917. gada 3. (16.) decembrī pēc TKP lēmuma sagatavoja komisija, kuras sastāvā bija TKP priekšsēdētājs [[Vladimirs Ļeņins]], Ārlietu Tautas komisārs [[Ļevs Trockis]] un Nacionālo lietu Tautas komisārs [[Josifs Staļins]]. Nākamajā dienā tas telegrāfiski tika nosūtīts uz [[Kijiva|Kijivu]].

== Priekšvēsture ==
Manifesta parādīšanās iemesls bija Ukrainas Centrālās Radas atteikšanās atzīt boļševiku izveidoto Tautas komisāru padomi par centrālo varu Krievijā, kā arī UTR pasludināšana par autonomu ar Centrālās Radas Trešo universālu. Boļševiku centieni gāzt Ukrainas varu ar vietējo boļševiku spēkiem, kā arī caur Maskavas iejaukšanos atsevišķās UTR valsts dzīves, ekonomikas un militārās jomās izrādījās nesekmīgi. 1917. gada 27. novembrī boļševiki pie Augstākā virspavēlnieka mītnes Mogiļovā izveidoja Revolucionāro lauka štābu un sāka formēt “revolucionārās vienības”. Bija atlicis tikai atrast formālu ieganstu tiešas agresijas sākšanai pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;boiko&quot;&gt;Boiko, O. D. [http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Manifest_do_ukrainskogo_narodu Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради] // [[Ukrainas vēstures enciklopēdija]]: 10 sēj. / redkol.: V. Smolijs (priekšsēdētājs) u.c.; Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Ukrainas vēstures institūts. — K.: Naukova dumka, 2009. — 6. sēj. — 495. lpp. — ISBN 978-966-00-1028-1.&lt;/ref&gt;

== Manifesta saturs ==
Manifestā padomju valdība atzina Ukrainas tiesības uz atdalīšanos no Krievijas, taču vienlaikus ultimātuma formā izvirzīja prasības, kas būtībā bija iejaukšanās Ukrainas Tautas Republikas iekšējās lietās. Tajā tika paziņots, ka Ukrainas Centrālā Rada īsteno “divdomīgu buržuāzisko politiku” un atsakās sasaukt Visukrainas Padomju kongresu, kas vienīgais varētu apstiprināt tās pilnvaras. Šī apsūdzība bija nepamatota, jo minētais kongress bija paredzēts 1917. gada 4. decembrī Kijivā. Tikpat nepamatots bija apgalvojums, ka Centrālās Radas Ģenerālsekretariāta rīkojums pārdislocēt ukrainizētās karaspēka vienības uz Ukrainu deorganizē fronti. Frontes izjukšanu patiesībā sekmēja paši boļševiki, kuri apzināti grāva armijas kārtību, lai nodibinātu savu varu frontē. Boļševizēto vienību, kas atklāti vērsās pret Ukrainas varu, atbruņošanu ultimāts dēvēja par rīcību, kas vērsta pret padomju varu. Tāpat Ukrainas teritorijas izmantošana karaspēka tranzītam uz Donu pēc savstarpējas vienošanās ar [[Dona|Donas valdību]] tika uzskatīta par atbalstu “kadetu-kaļediniešu kontrrevolūcijai”.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

Dokuments pieprasīja, lai Ukrainas valdība sniegtu beznosacījuma atbalstu boļševikiem Ukrainā. Centrālā Rada tika apsūdzēta “nedzirdētā revolūcijas nodevībā”, un tai tika izvirzītas šādas prasības:
* Uzturēt kopīgu fronti ar Krieviju un atteikties no atsevišķas Ukrainas frontes izveides.
* Nepieļaut karaspēka daļu pārvietošanos caur Ukrainu no frontes uz Donas apgabalu un citiem reģioniem, kur bija nostiprinājusies vara, kas bija naidīga boļševiku TKP.
* Atļaut boļševiku karaspēka caurbraukšanu uz Dienvidu fronti, lai cīnītos pret [[Aleksejs Kaļedins|Alekseju Kaļedinu]].
* Pārtraukt boļševiku pulku un sarkangvardu vienību atbruņošanu Ukrainā.

Atbildei tika dotas 48 stundas. Atteikšanās gadījumā Krievijas Tautas komisāru padome uzskatītu Centrālo Radu par atklāta kara stāvoklī esošu pret padomju varu Krievijā un Ukrainā.

Tā kā Ukrainas puses nostāja attiecībā uz visām izvirzītajām prasībām jau bija izklāstīta UCR Ģenerālsekretariāta 1917. gada 30. novembra paziņojumā, Manifesta parādīšanās bija tikai propagandas akcija, mēģinot novelt vainu par bruņota konflikta sākšanu uz Ukrainas varu.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

== Ukrainas atbilde ==
Nākamajā dienā Ukrainas Tautas Republikas valdība sniedza atbildi uz ultimātu, kurā tā kategoriski noraidīja Tautas komisāru iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Visukrainas zemnieku, strādnieku un zaldātu deputātu padomju kongress, kas notika 4.–6. decembrī Kijivā, novērtēja ultimātu kā uzbrukumu UTR un izteica pilnīgu atbalstu Ukrainas Centrālajai Radai un tās politikai.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

1917. gada 7. (20.) decembrī Ģenerālsekretariāts nosūtīja atbildi, kuru parakstīja [[Volodimirs Vinničenko]] un [[Simons Petļura]]. Tajā tika norādīts:
* Krievijas Tautas komisāru padomei nav tiesību iejaukties Ukrainas iekšējās lietās.
* Ukraina nepieļaus tādu pašu anarhiju un postu, kāds valda Krievijā.
* Boļševiku vienību atbruņošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pilsoņu kara.
* Krievijas boļševiku vienībām būtu jārealizē savas nacionālās ambīcijas Krievijā, nevis Ukrainā.
* Boļševiku vienību atbruņošana turpināsies, ja šīs vienības radīs draudus Ukrainas varai.
* Ukrainas karaspēks uzturēs tikai savu frontes iecirkni, kas jau tāpat ir dezorganizēts.
* Ukraina atzīst nāciju tiesības uz pašnoteikšanos un politisko plurālismu, tādēļ ļaus karaspēkam doties uz Donu un [[Kubaņa|Kubaņu]].
* Ukraina iestājas pret boļševiku metodēm varas nodibināšanā.

Centieni mierīgi atrisināt konfliktu turpinājās kādu laiku pēc ultimāta iesniegšanas, taču no 1917. gada decembra vidus Krievijas revolucionārās vienības sāka nepieteiktu karu pret UTR, kura rezultātā Ukrainā tika nodibināta padomju vara.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>b68n1d2c87962kfpu5uvdc5pk1g83t0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532017</id>
      <parentid>4532016</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:49:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532017</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6562" sha1="8p0fm6vr3feg17akg0g0ya635q1zcyc" xml:space="preserve">'''“Manifests Ukrainas tautai ar ultimātiskām prasībām Ukrainas Radai”''' ({{val|uk|Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради}}) bija ultimāts, ko izdeva [[Tautas komisāru padome]] (TKP), kura tika izveidota [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]]. Tas bija oficiāls diplomātiskais dokuments, kas 1917. gada 4. (17.) decembrī tika nosūtīts [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālajai Radai]] (UCR), kas pārstāvēja nesen pasludināto [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] (UTR).

Dokumentu 1917. gada 3. (16.) decembrī pēc TKP lēmuma sagatavoja komisija, kuras sastāvā bija TKP priekšsēdētājs [[Vladimirs Ļeņins]], Ārlietu Tautas komisārs [[Ļevs Trockis]] un Nacionālo lietu Tautas komisārs [[Josifs Staļins]]. Nākamajā dienā tas telegrāfiski tika nosūtīts uz [[Kijiva|Kijivu]].

== Priekšvēsture ==
Manifesta parādīšanās iemesls bija Ukrainas Centrālās Radas atteikšanās atzīt boļševiku izveidoto Tautas komisāru padomi par centrālo varu Krievijā, kā arī UTR pasludināšana par autonomu ar Centrālās Radas Trešo universālu. Boļševiku centieni gāzt Ukrainas varu ar vietējo boļševiku spēkiem, kā arī caur Maskavas iejaukšanos atsevišķās UTR valsts dzīves, ekonomikas un militārās jomās izrādījās nesekmīgi. 1917. gada 27. novembrī boļševiki pie Augstākā virspavēlnieka mītnes Mogiļovā izveidoja Revolucionāro lauka štābu un sāka formēt “revolucionārās vienības”. Bija atlicis tikai atrast formālu ieganstu tiešas agresijas sākšanai pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;boiko&quot;&gt;Boiko, O. D. [http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Manifest_do_ukrainskogo_narodu Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради] // [[Ukrainas vēstures enciklopēdija]]: 10 sēj. / redkol.: V. Smolijs (priekšsēdētājs) u.c.; Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Ukrainas vēstures institūts. — K.: Naukova dumka, 2009. — 6. sēj. — 495. lpp. — ISBN 978-966-00-1028-1.&lt;/ref&gt;

== Manifesta saturs ==
Manifestā padomju valdība atzina Ukrainas tiesības uz atdalīšanos no Krievijas, taču vienlaikus ultimātuma formā izvirzīja prasības, kas būtībā bija iejaukšanās Ukrainas Tautas Republikas iekšējās lietās. Tajā tika paziņots, ka Ukrainas Centrālā Rada īsteno “divdomīgu buržuāzisko politiku” un atsakās sasaukt Visukrainas Padomju kongresu, kas vienīgais varētu apstiprināt tās pilnvaras. Šī apsūdzība bija nepamatota, jo minētais kongress bija paredzēts 1917. gada 4. decembrī Kijivā. Tikpat nepamatots bija apgalvojums, ka Centrālās Radas Ģenerālsekretariāta rīkojums pārdislocēt ukrainizētās karaspēka vienības uz Ukrainu deorganizē fronti. Frontes izjukšanu patiesībā sekmēja paši boļševiki, kuri apzināti grāva armijas kārtību, lai nodibinātu savu varu frontē. Boļševizēto vienību, kas atklāti vērsās pret Ukrainas varu, atbruņošanu ultimāts dēvēja par rīcību, kas vērsta pret padomju varu. Tāpat Ukrainas teritorijas izmantošana karaspēka tranzītam uz Donu pēc savstarpējas vienošanās ar [[Dona|Donas valdību]] tika uzskatīta par atbalstu “kadetu-kaļediniešu kontrrevolūcijai”.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

Dokuments pieprasīja, lai Ukrainas valdība sniegtu beznosacījuma atbalstu boļševikiem Ukrainā. Centrālā Rada tika apsūdzēta “nedzirdētā revolūcijas nodevībā”, un tai tika izvirzītas šādas prasības:
* Uzturēt kopīgu fronti ar Krieviju un atteikties no atsevišķas Ukrainas frontes izveides.
* Nepieļaut karaspēka daļu pārvietošanos caur Ukrainu no frontes uz Donas apgabalu un citiem reģioniem, kur bija nostiprinājusies vara, kas bija naidīga boļševiku TKP.
* Atļaut boļševiku karaspēka caurbraukšanu uz Dienvidu fronti, lai cīnītos pret [[Aleksejs Kaļedins|Alekseju Kaļedinu]].
* Pārtraukt boļševiku pulku un sarkangvardu vienību atbruņošanu Ukrainā.

Atbildei tika dotas 48 stundas. Atteikšanās gadījumā Krievijas Tautas komisāru padome uzskatītu Centrālo Radu par atklāta kara stāvoklī esošu pret padomju varu Krievijā un Ukrainā.

Tā kā Ukrainas puses nostāja attiecībā uz visām izvirzītajām prasībām jau bija izklāstīta UCR Ģenerālsekretariāta 1917. gada 30. novembra paziņojumā, Manifesta parādīšanās bija tikai propagandas akcija, mēģinot novelt vainu par bruņota konflikta sākšanu uz Ukrainas varu.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

== Ukrainas atbilde ==
Nākamajā dienā Ukrainas Tautas Republikas valdība sniedza atbildi uz ultimātu, kurā tā kategoriski noraidīja Tautas komisāru iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Visukrainas zemnieku, strādnieku un zaldātu deputātu padomju kongress, kas notika 4.–6. decembrī Kijivā, novērtēja ultimātu kā uzbrukumu UTR un izteica pilnīgu atbalstu Ukrainas Centrālajai Radai un tās politikai.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

1917. gada 7. (20.) decembrī Ģenerālsekretariāts nosūtīja atbildi, kuru parakstīja [[Volodimirs Vinničenko]] un [[Simons Petļura]]. Tajā tika norādīts:
* Krievijas Tautas komisāru padomei nav tiesību iejaukties Ukrainas iekšējās lietās.
* Ukraina nepieļaus tādu pašu anarhiju un postu, kāds valda Krievijā.
* Boļševiku vienību atbruņošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pilsoņu kara.
* Krievijas boļševiku vienībām būtu jārealizē savas nacionālās ambīcijas Krievijā, nevis Ukrainā.
* Boļševiku vienību atbruņošana turpināsies, ja šīs vienības radīs draudus Ukrainas varai.
* Ukrainas karaspēks uzturēs tikai savu frontes iecirkni, kas jau tāpat ir dezorganizēts.
* Ukraina atzīst nāciju tiesības uz pašnoteikšanos un politisko plurālismu, tādēļ ļaus karaspēkam doties uz Donu un [[Kubaņa|Kubaņu]].
* Ukraina iestājas pret boļševiku metodēm varas nodibināšanā.

Centieni mierīgi atrisināt konfliktu turpinājās kādu laiku pēc ultimāta iesniegšanas, taču no 1917. gada decembra vidus Krievijas revolucionārās vienības sāka nepieteiktu karu pret UTR, kura rezultātā Ukrainā tika nodibināta padomju vara.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]</text>
      <sha1>8p0fm6vr3feg17akg0g0ya635q1zcyc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532018</id>
      <parentid>4532017</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:49:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532018</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6556" sha1="132abgllyj13eklat92dx7xdys6ov36" xml:space="preserve">'''Manifests Ukrainas tautai ar ultimātiskām prasībām Ukrainas Radai''' ({{val|uk|Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради}}) bija ultimāts, ko izdeva [[Tautas komisāru padome]] (TKP), kura tika izveidota [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]]. Tas bija oficiāls diplomātiskais dokuments, kas 1917. gada 4. (17.) decembrī tika nosūtīts [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālajai Radai]] (UCR), kas pārstāvēja nesen pasludināto [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] (UTR).

Dokumentu 1917. gada 3. (16.) decembrī pēc TKP lēmuma sagatavoja komisija, kuras sastāvā bija TKP priekšsēdētājs [[Vladimirs Ļeņins]], Ārlietu Tautas komisārs [[Ļevs Trockis]] un Nacionālo lietu Tautas komisārs [[Josifs Staļins]]. Nākamajā dienā tas telegrāfiski tika nosūtīts uz [[Kijiva|Kijivu]].

== Priekšvēsture ==
Manifesta parādīšanās iemesls bija Ukrainas Centrālās Radas atteikšanās atzīt boļševiku izveidoto Tautas komisāru padomi par centrālo varu Krievijā, kā arī UTR pasludināšana par autonomu ar Centrālās Radas Trešo universālu. Boļševiku centieni gāzt Ukrainas varu ar vietējo boļševiku spēkiem, kā arī caur Maskavas iejaukšanos atsevišķās UTR valsts dzīves, ekonomikas un militārās jomās izrādījās nesekmīgi. 1917. gada 27. novembrī boļševiki pie Augstākā virspavēlnieka mītnes Mogiļovā izveidoja Revolucionāro lauka štābu un sāka formēt “revolucionārās vienības”. Bija atlicis tikai atrast formālu ieganstu tiešas agresijas sākšanai pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;boiko&quot;&gt;Boiko, O. D. [http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Manifest_do_ukrainskogo_narodu Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради] // [[Ukrainas vēstures enciklopēdija]]: 10 sēj. / redkol.: V. Smolijs (priekšsēdētājs) u.c.; Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Ukrainas vēstures institūts. — K.: Naukova dumka, 2009. — 6. sēj. — 495. lpp. — ISBN 978-966-00-1028-1.&lt;/ref&gt;

== Manifesta saturs ==
Manifestā padomju valdība atzina Ukrainas tiesības uz atdalīšanos no Krievijas, taču vienlaikus ultimātuma formā izvirzīja prasības, kas būtībā bija iejaukšanās Ukrainas Tautas Republikas iekšējās lietās. Tajā tika paziņots, ka Ukrainas Centrālā Rada īsteno “divdomīgu buržuāzisko politiku” un atsakās sasaukt Visukrainas Padomju kongresu, kas vienīgais varētu apstiprināt tās pilnvaras. Šī apsūdzība bija nepamatota, jo minētais kongress bija paredzēts 1917. gada 4. decembrī Kijivā. Tikpat nepamatots bija apgalvojums, ka Centrālās Radas Ģenerālsekretariāta rīkojums pārdislocēt ukrainizētās karaspēka vienības uz Ukrainu deorganizē fronti. Frontes izjukšanu patiesībā sekmēja paši boļševiki, kuri apzināti grāva armijas kārtību, lai nodibinātu savu varu frontē. Boļševizēto vienību, kas atklāti vērsās pret Ukrainas varu, atbruņošanu ultimāts dēvēja par rīcību, kas vērsta pret padomju varu. Tāpat Ukrainas teritorijas izmantošana karaspēka tranzītam uz Donu pēc savstarpējas vienošanās ar [[Dona|Donas valdību]] tika uzskatīta par atbalstu “kadetu-kaļediniešu kontrrevolūcijai”.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

Dokuments pieprasīja, lai Ukrainas valdība sniegtu beznosacījuma atbalstu boļševikiem Ukrainā. Centrālā Rada tika apsūdzēta “nedzirdētā revolūcijas nodevībā”, un tai tika izvirzītas šādas prasības:
* Uzturēt kopīgu fronti ar Krieviju un atteikties no atsevišķas Ukrainas frontes izveides.
* Nepieļaut karaspēka daļu pārvietošanos caur Ukrainu no frontes uz Donas apgabalu un citiem reģioniem, kur bija nostiprinājusies vara, kas bija naidīga boļševiku TKP.
* Atļaut boļševiku karaspēka caurbraukšanu uz Dienvidu fronti, lai cīnītos pret [[Aleksejs Kaļedins|Alekseju Kaļedinu]].
* Pārtraukt boļševiku pulku un sarkangvardu vienību atbruņošanu Ukrainā.

Atbildei tika dotas 48 stundas. Atteikšanās gadījumā Krievijas Tautas komisāru padome uzskatītu Centrālo Radu par atklāta kara stāvoklī esošu pret padomju varu Krievijā un Ukrainā.

Tā kā Ukrainas puses nostāja attiecībā uz visām izvirzītajām prasībām jau bija izklāstīta UCR Ģenerālsekretariāta 1917. gada 30. novembra paziņojumā, Manifesta parādīšanās bija tikai propagandas akcija, mēģinot novelt vainu par bruņota konflikta sākšanu uz Ukrainas varu.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

== Ukrainas atbilde ==
Nākamajā dienā Ukrainas Tautas Republikas valdība sniedza atbildi uz ultimātu, kurā tā kategoriski noraidīja Tautas komisāru iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Visukrainas zemnieku, strādnieku un zaldātu deputātu padomju kongress, kas notika 4.–6. decembrī Kijivā, novērtēja ultimātu kā uzbrukumu UTR un izteica pilnīgu atbalstu Ukrainas Centrālajai Radai un tās politikai.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

1917. gada 7. (20.) decembrī Ģenerālsekretariāts nosūtīja atbildi, kuru parakstīja [[Volodimirs Vinničenko]] un [[Simons Petļura]]. Tajā tika norādīts:
* Krievijas Tautas komisāru padomei nav tiesību iejaukties Ukrainas iekšējās lietās.
* Ukraina nepieļaus tādu pašu anarhiju un postu, kāds valda Krievijā.
* Boļševiku vienību atbruņošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pilsoņu kara.
* Krievijas boļševiku vienībām būtu jārealizē savas nacionālās ambīcijas Krievijā, nevis Ukrainā.
* Boļševiku vienību atbruņošana turpināsies, ja šīs vienības radīs draudus Ukrainas varai.
* Ukrainas karaspēks uzturēs tikai savu frontes iecirkni, kas jau tāpat ir dezorganizēts.
* Ukraina atzīst nāciju tiesības uz pašnoteikšanos un politisko plurālismu, tādēļ ļaus karaspēkam doties uz Donu un [[Kubaņa|Kubaņu]].
* Ukraina iestājas pret boļševiku metodēm varas nodibināšanā.

Centieni mierīgi atrisināt konfliktu turpinājās kādu laiku pēc ultimāta iesniegšanas, taču no 1917. gada decembra vidus Krievijas revolucionārās vienības sāka nepieteiktu karu pret UTR, kura rezultātā Ukrainā tika nodibināta padomju vara.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]</text>
      <sha1>132abgllyj13eklat92dx7xdys6ov36</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532019</id>
      <parentid>4532018</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:50:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532019</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6547" sha1="phxe3beir67s3wvo23rwwiivlv29oic" xml:space="preserve">'''Manifests Ukrainas tautai ar ultimātiskām prasībām Ukrainas Radai''' ({{val|uk|Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради}}) bija ultimāts, ko izdeva [[Tautas komisāru padome]] (TKP), kura tika izveidota [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]]. Tas bija oficiāls diplomātiskais dokuments, kas 1917. gada 4. (17.) decembrī tika nosūtīts [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālajai Radai]] (UCR), kas pārstāvēja nesen pasludināto [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] (UTR).

Dokumentu 1917. gada 3. (16.) decembrī pēc TKP lēmuma sagatavoja komisija, kuras sastāvā bija TKP priekšsēdētājs [[Vladimirs Ļeņins]], Ārlietu Tautas komisārs [[Ļevs Trockis]] un Nacionālo lietu Tautas komisārs [[Josifs Staļins]]. Nākamajā dienā tas telegrāfiski tika nosūtīts uz [[Kijiva|Kijivu]].

== Priekšvēsture ==
Manifesta parādīšanās iemesls bija Ukrainas Centrālās Radas atteikšanās atzīt boļševiku izveidoto Tautas komisāru padomi par centrālo varu Krievijā, kā arī UTR pasludināšana par autonomu ar Centrālās Radas Trešo universālu. Boļševiku centieni gāzt Ukrainas varu ar vietējo boļševiku spēkiem, kā arī caur Maskavas iejaukšanos atsevišķās UTR valsts dzīves, ekonomikas un militārās jomās izrādījās nesekmīgi. 1917. gada 27. novembrī boļševiki pie Augstākā virspavēlnieka mītnes Mogiļovā izveidoja Revolucionāro lauka štābu un sāka formēt “revolucionārās vienības”. Bija atlicis tikai atrast formālu ieganstu tiešas agresijas sākšanai pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;boiko&quot;&gt;Boiko, O. D. [http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Manifest_do_ukrainskogo_narodu Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради] // [[Ukrainas vēstures enciklopēdija]]: 10 sēj. / redkol.: V. Smolijs (priekšsēdētājs) u.c.; Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Ukrainas vēstures institūts. — K.: Naukova dumka, 2009. — 6. sēj. — 495. lpp. — ISBN 978-966-00-1028-1.&lt;/ref&gt;

== Manifesta saturs ==
Manifestā padomju valdība atzina Ukrainas tiesības uz atdalīšanos no Krievijas, taču vienlaikus ultimātuma formā izvirzīja prasības, kas būtībā bija iejaukšanās Ukrainas Tautas Republikas iekšējās lietās. Tajā tika paziņots, ka Ukrainas Centrālā Rada īsteno “divdomīgu buržuāzisko politiku” un atsakās sasaukt Visukrainas Padomju kongresu, kas vienīgais varētu apstiprināt tās pilnvaras. Šī apsūdzība bija nepamatota, jo minētais kongress bija paredzēts 1917. gada 4. decembrī Kijivā. Tikpat nepamatots bija apgalvojums, ka Centrālās Radas Ģenerālsekretariāta rīkojums pārdislocēt ukrainizētās karaspēka vienības uz Ukrainu deorganizē fronti. Frontes izjukšanu patiesībā sekmēja paši boļševiki, kuri apzināti grāva armijas kārtību, lai nodibinātu savu varu frontē. Boļševizēto vienību, kas atklāti vērsās pret Ukrainas varu, atbruņošanu ultimāts dēvēja par rīcību, kas vērsta pret padomju varu. Tāpat Ukrainas teritorijas izmantošana karaspēka tranzītam uz Donu pēc savstarpējas vienošanās ar Donas valdību tika uzskatīta par atbalstu “kadetu-kaļediniešu kontrrevolūcijai”.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

Dokuments pieprasīja, lai Ukrainas valdība sniegtu beznosacījuma atbalstu boļševikiem Ukrainā. Centrālā Rada tika apsūdzēta “nedzirdētā revolūcijas nodevībā”, un tai tika izvirzītas šādas prasības:
* Uzturēt kopīgu fronti ar Krieviju un atteikties no atsevišķas Ukrainas frontes izveides.
* Nepieļaut karaspēka daļu pārvietošanos caur Ukrainu no frontes uz Donas apgabalu un citiem reģioniem, kur bija nostiprinājusies vara, kas bija naidīga boļševiku TKP.
* Atļaut boļševiku karaspēka caurbraukšanu uz Dienvidu fronti, lai cīnītos pret [[Aleksejs Kaļedins|Alekseju Kaļedinu]].
* Pārtraukt boļševiku pulku un sarkangvardu vienību atbruņošanu Ukrainā.

Atbildei tika dotas 48 stundas. Atteikšanās gadījumā Krievijas Tautas komisāru padome uzskatītu Centrālo Radu par atklāta kara stāvoklī esošu pret padomju varu Krievijā un Ukrainā.

Tā kā Ukrainas puses nostāja attiecībā uz visām izvirzītajām prasībām jau bija izklāstīta UCR Ģenerālsekretariāta 1917. gada 30. novembra paziņojumā, Manifesta parādīšanās bija tikai propagandas akcija, mēģinot novelt vainu par bruņota konflikta sākšanu uz Ukrainas varu.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

== Ukrainas atbilde ==
Nākamajā dienā Ukrainas Tautas Republikas valdība sniedza atbildi uz ultimātu, kurā tā kategoriski noraidīja Tautas komisāru iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Visukrainas zemnieku, strādnieku un zaldātu deputātu padomju kongress, kas notika 4.–6. decembrī Kijivā, novērtēja ultimātu kā uzbrukumu UTR un izteica pilnīgu atbalstu Ukrainas Centrālajai Radai un tās politikai.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

1917. gada 7. (20.) decembrī Ģenerālsekretariāts nosūtīja atbildi, kuru parakstīja [[Volodimirs Vinničenko]] un [[Simons Petļura]]. Tajā tika norādīts:
* Krievijas Tautas komisāru padomei nav tiesību iejaukties Ukrainas iekšējās lietās.
* Ukraina nepieļaus tādu pašu anarhiju un postu, kāds valda Krievijā.
* Boļševiku vienību atbruņošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pilsoņu kara.
* Krievijas boļševiku vienībām būtu jārealizē savas nacionālās ambīcijas Krievijā, nevis Ukrainā.
* Boļševiku vienību atbruņošana turpināsies, ja šīs vienības radīs draudus Ukrainas varai.
* Ukrainas karaspēks uzturēs tikai savu frontes iecirkni, kas jau tāpat ir dezorganizēts.
* Ukraina atzīst nāciju tiesības uz pašnoteikšanos un politisko plurālismu, tādēļ ļaus karaspēkam doties uz Donu un [[Kubaņa|Kubaņu]].
* Ukraina iestājas pret boļševiku metodēm varas nodibināšanā.

Centieni mierīgi atrisināt konfliktu turpinājās kādu laiku pēc ultimāta iesniegšanas, taču no 1917. gada decembra vidus Krievijas revolucionārās vienības sāka nepieteiktu karu pret UTR, kura rezultātā Ukrainā tika nodibināta padomju vara.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]</text>
      <sha1>phxe3beir67s3wvo23rwwiivlv29oic</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532020</id>
      <parentid>4532019</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:50:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532020</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6596" sha1="lr5yvbck3sinaed39ws3dqlh70q5cx2" xml:space="preserve">'''Manifests Ukrainas tautai ar ultimātiskām prasībām Ukrainas Radai''' ({{val|uk|Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради}}) bija [[ultimāts]], ko izdeva [[Tautas komisāru padome]] (TKP), kura tika izveidota [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]]. Tas bija oficiāls diplomātiskais dokuments, kas 1917. gada 4. (17.) decembrī tika nosūtīts [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālajai Radai]] (UCR), kas pārstāvēja nesen pasludināto [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] (UTR).

Dokumentu 1917. gada 3. (16.) decembrī pēc TKP lēmuma sagatavoja komisija, kuras sastāvā bija TKP priekšsēdētājs [[Vladimirs Ļeņins]], Ārlietu Tautas komisārs [[Ļevs Trockis]] un Nacionālo lietu Tautas komisārs [[Josifs Staļins]]. Nākamajā dienā tas telegrāfiski tika nosūtīts uz [[Kijiva|Kijivu]].

== Priekšvēsture ==
Manifesta parādīšanās iemesls bija Ukrainas Centrālās Radas atteikšanās atzīt [[Boļševiki|boļševiku]] izveidoto Tautas komisāru padomi par centrālo varu Krievijā, kā arī UTR pasludināšana par autonomu ar [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālās Radas]] Trešo universālu. Boļševiku centieni gāzt Ukrainas varu ar vietējo boļševiku spēkiem, kā arī caur Maskavas iejaukšanos atsevišķās UTR valsts dzīves, ekonomikas un militārās jomās izrādījās nesekmīgi. 1917. gada 27. novembrī boļševiki pie Augstākā virspavēlnieka mītnes Mogiļovā izveidoja Revolucionāro lauka štābu un sāka formēt “revolucionārās vienības”. Bija atlicis tikai atrast formālu ieganstu tiešas agresijas sākšanai pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;boiko&quot;&gt;Boiko, O. D. [http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Manifest_do_ukrainskogo_narodu Маніфест до українського народу з ультимативними вимогами до Української Ради] // [[Ukrainas vēstures enciklopēdija]]: 10 sēj. / redkol.: V. Smolijs (priekšsēdētājs) u.c.; Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Ukrainas vēstures institūts. — K.: Naukova dumka, 2009. — 6. sēj. — 495. lpp. — ISBN 978-966-00-1028-1.&lt;/ref&gt;

== Manifesta saturs ==
Manifestā padomju valdība atzina Ukrainas tiesības uz atdalīšanos no Krievijas, taču vienlaikus ultimātuma formā izvirzīja prasības, kas būtībā bija iejaukšanās Ukrainas Tautas Republikas iekšējās lietās. Tajā tika paziņots, ka Ukrainas Centrālā Rada īsteno “divdomīgu buržuāzisko politiku” un atsakās sasaukt Visukrainas Padomju kongresu, kas vienīgais varētu apstiprināt tās pilnvaras. Šī apsūdzība bija nepamatota, jo minētais kongress bija paredzēts 1917. gada 4. decembrī Kijivā. Tikpat nepamatots bija apgalvojums, ka Centrālās Radas Ģenerālsekretariāta rīkojums pārdislocēt ukrainizētās karaspēka vienības uz Ukrainu deorganizē fronti. Frontes izjukšanu patiesībā sekmēja paši boļševiki, kuri apzināti grāva armijas kārtību, lai nodibinātu savu varu frontē. Boļševizēto vienību, kas atklāti vērsās pret Ukrainas varu, atbruņošanu ultimāts dēvēja par rīcību, kas vērsta pret padomju varu. Tāpat Ukrainas teritorijas izmantošana karaspēka tranzītam uz Donu pēc savstarpējas vienošanās ar Donas valdību tika uzskatīta par atbalstu “kadetu-kaļediniešu kontrrevolūcijai”.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

Dokuments pieprasīja, lai Ukrainas valdība sniegtu beznosacījuma atbalstu boļševikiem Ukrainā. Centrālā Rada tika apsūdzēta “nedzirdētā revolūcijas nodevībā”, un tai tika izvirzītas šādas prasības:
* Uzturēt kopīgu fronti ar Krieviju un atteikties no atsevišķas Ukrainas frontes izveides.
* Nepieļaut karaspēka daļu pārvietošanos caur Ukrainu no frontes uz Donas apgabalu un citiem reģioniem, kur bija nostiprinājusies vara, kas bija naidīga boļševiku TKP.
* Atļaut boļševiku karaspēka caurbraukšanu uz Dienvidu fronti, lai cīnītos pret [[Aleksejs Kaļedins|Alekseju Kaļedinu]].
* Pārtraukt boļševiku pulku un sarkangvardu vienību atbruņošanu Ukrainā.

Atbildei tika dotas 48 stundas. Atteikšanās gadījumā Krievijas Tautas komisāru padome uzskatītu Centrālo Radu par atklāta kara stāvoklī esošu pret padomju varu Krievijā un Ukrainā.

Tā kā Ukrainas puses nostāja attiecībā uz visām izvirzītajām prasībām jau bija izklāstīta UCR Ģenerālsekretariāta 1917. gada 30. novembra paziņojumā, Manifesta parādīšanās bija tikai propagandas akcija, mēģinot novelt vainu par bruņota konflikta sākšanu uz Ukrainas varu.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

== Ukrainas atbilde ==
Nākamajā dienā Ukrainas Tautas Republikas valdība sniedza atbildi uz ultimātu, kurā tā kategoriski noraidīja Tautas komisāru iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Visukrainas zemnieku, strādnieku un zaldātu deputātu padomju kongress, kas notika 4.–6. decembrī Kijivā, novērtēja ultimātu kā uzbrukumu UTR un izteica pilnīgu atbalstu Ukrainas Centrālajai Radai un tās politikai.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

1917. gada 7. (20.) decembrī Ģenerālsekretariāts nosūtīja atbildi, kuru parakstīja [[Volodimirs Vinničenko]] un [[Simons Petļura]]. Tajā tika norādīts:
* Krievijas Tautas komisāru padomei nav tiesību iejaukties Ukrainas iekšējās lietās.
* Ukraina nepieļaus tādu pašu anarhiju un postu, kāds valda Krievijā.
* Boļševiku vienību atbruņošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pilsoņu kara.
* Krievijas boļševiku vienībām būtu jārealizē savas nacionālās ambīcijas Krievijā, nevis Ukrainā.
* Boļševiku vienību atbruņošana turpināsies, ja šīs vienības radīs draudus Ukrainas varai.
* Ukrainas karaspēks uzturēs tikai savu frontes iecirkni, kas jau tāpat ir dezorganizēts.
* Ukraina atzīst nāciju tiesības uz pašnoteikšanos un politisko plurālismu, tādēļ ļaus karaspēkam doties uz Donu un [[Kubaņa|Kubaņu]].
* Ukraina iestājas pret boļševiku metodēm varas nodibināšanā.

Centieni mierīgi atrisināt konfliktu turpinājās kādu laiku pēc ultimāta iesniegšanas, taču no 1917. gada decembra vidus Krievijas revolucionārās vienības sāka nepieteiktu karu pret UTR, kura rezultātā Ukrainā tika nodibināta padomju vara.&lt;ref name=&quot;boiko&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]</text>
      <sha1>lr5yvbck3sinaed39ws3dqlh70q5cx2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Odesas Padomju Republika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641008</id>
    <revision>
      <id>4532022</id>
      <timestamp>2026-10-04T20:52:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Vēsturiskas valsts infokaste | valsts_nosaukums = Odesas Padomju Republika | vietējais_nosaukums = ''Одеська Радянська Республіка''&lt;br&gt;''Одесская Советская Республика'' | statuss = Neatzīta padomju republika | pastāvēja = 1918 | dibināšanas_datums = 1918. gada 31. janvāris | likvidēšanas_datums = 1918. gada 13. marts | galvaspilsēta = [[Odesa]] | valoda = [[Krievu valoda|krievu]] | valsts_iekārta = Padomju republ...</comment>
      <origin>4532022</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5252" sha1="2lqkvsovv18o5r8kj6jxcnl74elmuf4" xml:space="preserve">{{Vēsturiskas valsts infokaste
| valsts_nosaukums = Odesas Padomju Republika
| vietējais_nosaukums = ''Одеська Радянська Республіка''&lt;br&gt;''Одесская Советская Республика''
| statuss = Neatzīta padomju republika
| pastāvēja = 1918
| dibināšanas_datums = 1918. gada 31. janvāris
| likvidēšanas_datums = 1918. gada 13. marts
| galvaspilsēta = [[Odesa]]
| valoda = [[Krievu valoda|krievu]]
| valsts_iekārta = Padomju republika
| līderis1 = Vladimirs Judovskis
| līderis1_tituls = Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs
| priekštecis1 = [[Krievijas Impērija]]
| pēctecis1 = [[Ukrainas Tautas Republika]]
}}

'''Odesas Padomju Republika''' ({{val|uk|Одеська Радянська Республіка}}, {{val|ru|Одесская Советская Республика}}) bija īslaicīgi pastāvoša neatzīta valstiska izveidojums [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Hersonas guberņa|Hersonas]] un [[Besarābijas guberņa|Besarābijas guberņu]] teritorijās, kas pastāvēja no 1918. gada janvāra līdz martam.

== Vēsture ==
Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] 1917. gada nogalē Odesā izveidojās sarežģīta un saspringta politiskā situācija. Varu pilsētā mēģināja iegūt trīs galvenie spēki: boļševiki un to sabiedrotie, [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] atbalstītāji, kā arī gāztās Krievijas Pagaidu valdības lojālisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Odeska_Radianska|title=ОДЕСЬКА РАДЯНСЬКА РЕСПУБЛІКА|publisher=Енциклопедія історії України}}&lt;/ref&gt; 1917. gada decembrī ietekmīgo Rumānijas frontes, Melnās jūras flotes un Odesas apgabala padomi (zināmu kā ''Rumčerods'') savā kontrolē pārņēma kreisie spēki, kurus vadīja boļševiki.

1918. gada 27. janvārī (pēc vecā stila — 14. janvārī) Odesā sākās boļševiku, kreiso eseru un anarhistu organizēta bruņota sacelšanās pret Ukrainas Centrālās Radas karaspēku. Pēc vairāku dienu smagām ielu kaujām 31. janvārī sacelšanās dalībnieki guva pilnīgu uzvaru.&lt;ref&gt;Ielu kauju laikā Odesā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku, un pilsētas infrastruktūra cieta ievērojamus bojājumus.&lt;/ref&gt;

== Republikas pasludināšana ==
Tūlīt pēc uzvaras kaujās Rumčeroda Centrālā izpildkomiteja pasludināja Odesas Padomju Republikas izveidi.&lt;ref name=&quot;history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://esu.com.ua/search_articles.php?id=74960|title=Одеська Радянська Республіка|publisher=Енциклопедія Сучасної України}}&lt;/ref&gt; Tika izveidota republikas valdība — Tautas komisāru padome (TKP), par kuras priekšsēdētāju kļuva Vladimirs Judovskis.&lt;ref&gt;Judovskis bija viens no ievērojamākajiem vietējiem boļševiku partijas līderiem, kurš spēlēja galveno lomu janvāra sacelšanās organizēšanā.&lt;/ref&gt; 

Jaunā republika paziņoja par tiešu pakļaušanos [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] [[Tautas komisāru padome|Tautas komisāru padomei]], atsakoties atzīt gan Ukrainas Centrālo Radu Kijivā, gan Ukrainas Tautas Padomju Republikas valdību Harkivā. Kaut arī formāli republika pretendēja uz plašām Hersonas un Besarābijas guberņu teritorijām, reāli tās vara aprobežojās ar Odesas pilsētu un tās tuvāko apkārtni.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

Īsajā pastāvēšanas laikā Odesas valdība saskārās ar nopietnām ekonomiskām un militārām grūtībām. Tai nācās cīnīties ne tikai ar iekšējo pretestību un pārtikas trūkumu, bet arī organizēt bruņoto pretestību [[Rumānija|Rumānijas]] armijai, kas 1918. gada sākumā bija sākusi Besarābijas ieņemšanu.&lt;ref&gt;Odesas revolucionārie spēki tika nosūtīti uz fronti Dņestras upes reģionā, lai apturētu rumāņu virzību.&lt;/ref&gt;

== Krišana ==
Odesas Padomju Republikas pastāvēšanu pārtrauca ārpolitiskie notikumi. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas starp Ukrainas Tautas Republiku un Centrālajām valstīm, 1918. gada februāra beigās vācu un austroungāru karaspēks sāka plašu ofensīvu Ukrainas teritorijā, sniedzot atbalstu Ukrainas spēkiem.&lt;ref name=&quot;eiu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/|title=Історія України: Навчальний посібник|publisher=Інститут історії України НАНУ}}&lt;/ref&gt;

Apzinoties nespēju pretoties ievērojami pārākajiem Vācijas un Austroungārijas regulārās armijas spēkiem, kas strauji tuvojās Odesai, padomju iestādes un karaspēka vienības marta sākumā sāka evakuāciju uz [[Krima|Krimu]] un [[Sevastopole|Sevastopoli]]. 1918. gada 13. martā Odesā bez kaujas ienāca austroungāru karaspēks, kas nozīmēja Odesas Padomju Republikas faktisko un juridisko beigas.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1918. gads Ukrainā]]
[[Kategorija:Odesas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>2lqkvsovv18o5r8kj6jxcnl74elmuf4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532023</id>
      <parentid>4532022</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:52:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532023</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4508" sha1="n30sl93vxbbtgm2o2csa55gp870dcrh" xml:space="preserve">'''Odesas Padomju Republika''' ({{val|uk|Одеська Радянська Республіка}}, {{val|ru|Одесская Советская Республика}}) bija īslaicīgi pastāvoša neatzīta valstiska izveidojums [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Hersonas guberņa|Hersonas]] un [[Besarābijas guberņa|Besarābijas guberņu]] teritorijās, kas pastāvēja no 1918. gada janvāra līdz martam.

== Vēsture ==
Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] 1917. gada nogalē Odesā izveidojās sarežģīta un saspringta politiskā situācija. Varu pilsētā mēģināja iegūt trīs galvenie spēki: boļševiki un to sabiedrotie, [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] atbalstītāji, kā arī gāztās Krievijas Pagaidu valdības lojālisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Odeska_Radianska|title=ОДЕСЬКА РАДЯНСЬКА РЕСПУБЛІКА|publisher=Енциклопедія історії України}}&lt;/ref&gt; 1917. gada decembrī ietekmīgo Rumānijas frontes, Melnās jūras flotes un Odesas apgabala padomi (zināmu kā ''Rumčerods'') savā kontrolē pārņēma kreisie spēki, kurus vadīja boļševiki.

1918. gada 27. janvārī (pēc vecā stila — 14. janvārī) Odesā sākās boļševiku, kreiso eseru un anarhistu organizēta bruņota sacelšanās pret Ukrainas Centrālās Radas karaspēku. Pēc vairāku dienu smagām ielu kaujām 31. janvārī sacelšanās dalībnieki guva pilnīgu uzvaru.&lt;ref&gt;Ielu kauju laikā Odesā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku, un pilsētas infrastruktūra cieta ievērojamus bojājumus.&lt;/ref&gt;

== Republikas pasludināšana ==
Tūlīt pēc uzvaras kaujās Rumčeroda Centrālā izpildkomiteja pasludināja Odesas Padomju Republikas izveidi.&lt;ref name=&quot;history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://esu.com.ua/search_articles.php?id=74960|title=Одеська Радянська Республіка|publisher=Енциклопедія Сучасної України}}&lt;/ref&gt; Tika izveidota republikas valdība — Tautas komisāru padome (TKP), par kuras priekšsēdētāju kļuva Vladimirs Judovskis.&lt;ref&gt;Judovskis bija viens no ievērojamākajiem vietējiem boļševiku partijas līderiem, kurš spēlēja galveno lomu janvāra sacelšanās organizēšanā.&lt;/ref&gt; 

Jaunā republika paziņoja par tiešu pakļaušanos [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] [[Tautas komisāru padome|Tautas komisāru padomei]], atsakoties atzīt gan Ukrainas Centrālo Radu Kijivā, gan Ukrainas Tautas Padomju Republikas valdību Harkivā. Kaut arī formāli republika pretendēja uz plašām Hersonas un Besarābijas guberņu teritorijām, reāli tās vara aprobežojās ar Odesas pilsētu un tās tuvāko apkārtni.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

Īsajā pastāvēšanas laikā Odesas valdība saskārās ar nopietnām ekonomiskām un militārām grūtībām. Tai nācās cīnīties ne tikai ar iekšējo pretestību un pārtikas trūkumu, bet arī organizēt bruņoto pretestību [[Rumānija|Rumānijas]] armijai, kas 1918. gada sākumā bija sākusi Besarābijas ieņemšanu.&lt;ref&gt;Odesas revolucionārie spēki tika nosūtīti uz fronti Dņestras upes reģionā, lai apturētu rumāņu virzību.&lt;/ref&gt;

== Krišana ==
Odesas Padomju Republikas pastāvēšanu pārtrauca ārpolitiskie notikumi. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas starp Ukrainas Tautas Republiku un Centrālajām valstīm, 1918. gada februāra beigās vācu un austroungāru karaspēks sāka plašu ofensīvu Ukrainas teritorijā, sniedzot atbalstu Ukrainas spēkiem.&lt;ref name=&quot;eiu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/|title=Історія України: Навчальний посібник|publisher=Інститут історії України НАНУ}}&lt;/ref&gt;

Apzinoties nespēju pretoties ievērojami pārākajiem Vācijas un Austroungārijas regulārās armijas spēkiem, kas strauji tuvojās Odesai, padomju iestādes un karaspēka vienības marta sākumā sāka evakuāciju uz [[Krima|Krimu]] un [[Sevastopole|Sevastopoli]]. 1918. gada 13. martā Odesā bez kaujas ienāca austroungāru karaspēks, kas nozīmēja Odesas Padomju Republikas faktisko un juridisko beigas.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>n30sl93vxbbtgm2o2csa55gp870dcrh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532024</id>
      <parentid>4532023</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:53:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532024</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4603" sha1="cwoo1di568bn4oa68tci4t0et6mb63z" xml:space="preserve">[[Attēls:Odessa Soviet Republic on modern day map.png|thumb|Odesas Padomju Republika kartē]]
'''Odesas Padomju Republika''' ({{val|uk|Одеська Радянська Республіка}}, {{val|ru|Одесская Советская Республика}}) bija īslaicīgi pastāvoša neatzīta valstiska izveidojums [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Hersonas guberņa|Hersonas]] un [[Besarābijas guberņa|Besarābijas guberņu]] teritorijās, kas pastāvēja no 1918. gada janvāra līdz martam.

== Vēsture ==
Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] 1917. gada nogalē Odesā izveidojās sarežģīta un saspringta politiskā situācija. Varu pilsētā mēģināja iegūt trīs galvenie spēki: boļševiki un to sabiedrotie, [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] atbalstītāji, kā arī gāztās Krievijas Pagaidu valdības lojālisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Odeska_Radianska|title=ОДЕСЬКА РАДЯНСЬКА РЕСПУБЛІКА|publisher=Енциклопедія історії України}}&lt;/ref&gt; 1917. gada decembrī ietekmīgo Rumānijas frontes, Melnās jūras flotes un Odesas apgabala padomi (zināmu kā ''Rumčerods'') savā kontrolē pārņēma kreisie spēki, kurus vadīja boļševiki.

1918. gada 27. janvārī (pēc vecā stila — 14. janvārī) Odesā sākās boļševiku, kreiso eseru un anarhistu organizēta bruņota sacelšanās pret Ukrainas Centrālās Radas karaspēku. Pēc vairāku dienu smagām ielu kaujām 31. janvārī sacelšanās dalībnieki guva pilnīgu uzvaru.&lt;ref&gt;Ielu kauju laikā Odesā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku, un pilsētas infrastruktūra cieta ievērojamus bojājumus.&lt;/ref&gt;

== Republikas pasludināšana ==
Tūlīt pēc uzvaras kaujās Rumčeroda Centrālā izpildkomiteja pasludināja Odesas Padomju Republikas izveidi.&lt;ref name=&quot;history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://esu.com.ua/search_articles.php?id=74960|title=Одеська Радянська Республіка|publisher=Енциклопедія Сучасної України}}&lt;/ref&gt; Tika izveidota republikas valdība — Tautas komisāru padome (TKP), par kuras priekšsēdētāju kļuva Vladimirs Judovskis.&lt;ref&gt;Judovskis bija viens no ievērojamākajiem vietējiem boļševiku partijas līderiem, kurš spēlēja galveno lomu janvāra sacelšanās organizēšanā.&lt;/ref&gt; 

Jaunā republika paziņoja par tiešu pakļaušanos [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] [[Tautas komisāru padome|Tautas komisāru padomei]], atsakoties atzīt gan Ukrainas Centrālo Radu Kijivā, gan Ukrainas Tautas Padomju Republikas valdību Harkivā. Kaut arī formāli republika pretendēja uz plašām Hersonas un Besarābijas guberņu teritorijām, reāli tās vara aprobežojās ar Odesas pilsētu un tās tuvāko apkārtni.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

Īsajā pastāvēšanas laikā Odesas valdība saskārās ar nopietnām ekonomiskām un militārām grūtībām. Tai nācās cīnīties ne tikai ar iekšējo pretestību un pārtikas trūkumu, bet arī organizēt bruņoto pretestību [[Rumānija|Rumānijas]] armijai, kas 1918. gada sākumā bija sākusi Besarābijas ieņemšanu.&lt;ref&gt;Odesas revolucionārie spēki tika nosūtīti uz fronti Dņestras upes reģionā, lai apturētu rumāņu virzību.&lt;/ref&gt;

== Krišana ==
Odesas Padomju Republikas pastāvēšanu pārtrauca ārpolitiskie notikumi. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas starp Ukrainas Tautas Republiku un Centrālajām valstīm, 1918. gada februāra beigās vācu un austroungāru karaspēks sāka plašu ofensīvu Ukrainas teritorijā, sniedzot atbalstu Ukrainas spēkiem.&lt;ref name=&quot;eiu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/|title=Історія України: Навчальний посібник|publisher=Інститут історії України НАНУ}}&lt;/ref&gt;

Apzinoties nespēju pretoties ievērojami pārākajiem Vācijas un Austroungārijas regulārās armijas spēkiem, kas strauji tuvojās Odesai, padomju iestādes un karaspēka vienības marta sākumā sāka evakuāciju uz [[Krima|Krimu]] un [[Sevastopole|Sevastopoli]]. 1918. gada 13. martā Odesā bez kaujas ienāca austroungāru karaspēks, kas nozīmēja Odesas Padomju Republikas faktisko un juridisko beigas.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>cwoo1di568bn4oa68tci4t0et6mb63z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532025</id>
      <parentid>4532024</parentid>
      <timestamp>2026-10-04T20:54:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532025</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4636" sha1="j1dbp9ok5ed9t1u75lgzrj9s2r7zxq9" xml:space="preserve">[[Attēls:Odessa Soviet Republic on modern day map.png|thumb|Odesas Padomju Republika kartē]]
'''Odesas Padomju Republika''' ({{val|uk|Одеська Радянська Республіка}}, {{val|ru|Одесская Советская Республика}}) bija īslaicīgi pastāvošs neatzīts valstisks veidojums [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Hersonas guberņa|Hersonas]] un [[Besarābijas guberņa|Besarābijas guberņu]] teritorijās, kas pastāvēja no 1918. gada janvāra līdz martam.

== Vēsture ==
Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] 1917. gada nogalē Odesā izveidojās sarežģīta un saspringta politiskā situācija. Varu pilsētā mēģināja iegūt trīs galvenie spēki: [[boļševiki]] un to sabiedrotie, [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] atbalstītāji, kā arī gāztās [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdības]] lojālisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Odeska_Radianska|title=ОДЕСЬКА РАДЯНСЬКА РЕСПУБЛІКА|publisher=Енциклопедія історії України}}&lt;/ref&gt; 1917. gada decembrī ietekmīgo Rumānijas frontes, Melnās jūras flotes un Odesas apgabala padomi (zināmu kā ''Rumčerods'') savā kontrolē pārņēma kreisie spēki, kurus vadīja boļševiki.

1918. gada 27. janvārī (pēc vecā stila — 14. janvārī) Odesā sākās boļševiku, kreiso eseru un anarhistu organizēta bruņota sacelšanās pret Ukrainas Centrālās Radas karaspēku. Pēc vairāku dienu smagām ielu kaujām 31. janvārī sacelšanās dalībnieki guva pilnīgu uzvaru.&lt;ref&gt;Ielu kauju laikā Odesā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku, un pilsētas infrastruktūra cieta ievērojamus bojājumus.&lt;/ref&gt;

== Republikas pasludināšana ==
Tūlīt pēc uzvaras kaujās Rumčeroda Centrālā izpildkomiteja pasludināja Odesas Padomju Republikas izveidi.&lt;ref name=&quot;history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://esu.com.ua/search_articles.php?id=74960|title=Одеська Радянська Республіка|publisher=Енциклопедія Сучасної України}}&lt;/ref&gt; Tika izveidota republikas valdība — Tautas komisāru padome (TKP), par kuras priekšsēdētāju kļuva Vladimirs Judovskis.&lt;ref&gt;Judovskis bija viens no ievērojamākajiem vietējiem boļševiku partijas līderiem, kurš spēlēja galveno lomu janvāra sacelšanās organizēšanā.&lt;/ref&gt; 

Jaunā republika paziņoja par tiešu pakļaušanos [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] [[Tautas komisāru padome|Tautas komisāru padomei]], atsakoties atzīt gan Ukrainas Centrālo Radu Kijivā, gan Ukrainas Tautas Padomju Republikas valdību Harkivā. Kaut arī formāli republika pretendēja uz plašām Hersonas un Besarābijas guberņu teritorijām, reāli tās vara aprobežojās ar Odesas pilsētu un tās tuvāko apkārtni.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

Īsajā pastāvēšanas laikā Odesas valdība saskārās ar nopietnām ekonomiskām un militārām grūtībām. Tai nācās cīnīties ne tikai ar iekšējo pretestību un pārtikas trūkumu, bet arī organizēt bruņoto pretestību [[Rumānija|Rumānijas]] armijai, kas 1918. gada sākumā bija sākusi Besarābijas ieņemšanu.&lt;ref&gt;Odesas revolucionārie spēki tika nosūtīti uz fronti Dņestras upes reģionā, lai apturētu rumāņu virzību.&lt;/ref&gt;

== Krišana ==
Odesas Padomju Republikas pastāvēšanu pārtrauca ārpolitiskie notikumi. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas starp Ukrainas Tautas Republiku un Centrālajām valstīm, 1918. gada februāra beigās vācu un austroungāru karaspēks sāka plašu ofensīvu Ukrainas teritorijā, sniedzot atbalstu Ukrainas spēkiem.&lt;ref name=&quot;eiu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/|title=Історія України: Навчальний посібник|publisher=Інститут історії України НАНУ}}&lt;/ref&gt;

Apzinoties nespēju pretoties ievērojami pārākajiem Vācijas un Austroungārijas regulārās armijas spēkiem, kas strauji tuvojās Odesai, padomju iestādes un karaspēka vienības marta sākumā sāka evakuāciju uz [[Krima|Krimu]] un [[Sevastopole|Sevastopoli]]. 1918. gada 13. martā Odesā bez kaujas ienāca austroungāru karaspēks, kas nozīmēja Odesas Padomju Republikas faktisko un juridisko beigas.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>j1dbp9ok5ed9t1u75lgzrj9s2r7zxq9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532115</id>
      <parentid>4532025</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T08:28:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4604" sha1="033uffkxvlgfcgakczyz7pbsjci4617" xml:space="preserve">[[Attēls:Odessa Soviet Republic on modern day map.png|thumb|Odesas Padomju Republika kartē]]
'''Odesas Padomju Republika''' ({{val|uk|Одеська Радянська Республіка}}, {{val|ru|Одесская Советская Республика}}) bija īslaicīgi pastāvošs neatzīts valstisks veidojums [[Krievijas Impērija]]s [[Hersonas guberņa|Hersonas]] un [[Besarābijas guberņa|Besarābijas guberņu]] teritorijās, kas pastāvēja no 1918. gada janvāra līdz martam.

== Vēsture ==
Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] 1917. gada nogalē Odesā izveidojās sarežģīta un saspringta politiskā situācija. Varu pilsētā mēģināja iegūt trīs galvenie spēki: [[boļševiki]] un to sabiedrotie, [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] atbalstītāji, kā arī gāztās [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdības]] lojālisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21STN=1&amp;S21REF=10&amp;S21FMT=eiu_all&amp;C21COM=S&amp;S21CNR=20&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN=&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21STR=Odeska_Radianska|title=ОДЕСЬКА РАДЯНСЬКА РЕСПУБЛІКА|publisher=Енциклопедія історії України}}&lt;/ref&gt; 1917. gada decembrī ietekmīgo Rumānijas frontes, Melnās jūras flotes un Odesas apgabala padomi (zināmu kā ''Rumčerods'') savā kontrolē pārņēma kreisie spēki, kurus vadīja boļševiki.

1918. gada 27. janvārī (pēc vecā stila — 14. janvārī) Odesā sākās boļševiku, kreiso eseru un anarhistu organizēta bruņota sacelšanās pret Ukrainas Centrālās Radas karaspēku. Pēc vairāku dienu smagām ielu kaujām 31. janvārī sacelšanās dalībnieki guva pilnīgu uzvaru.&lt;ref&gt;Ielu kauju laikā Odesā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku, un pilsētas infrastruktūra cieta ievērojamus bojājumus.&lt;/ref&gt;

== Republikas pasludināšana ==
Tūlīt pēc uzvaras kaujās Rumčeroda Centrālā izpildkomiteja pasludināja Odesas Padomju Republikas izveidi.&lt;ref name=&quot;history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://esu.com.ua/search_articles.php?id=74960|title=Одеська Радянська Республіка|publisher=Енциклопедія Сучасної України}}&lt;/ref&gt; Tika izveidota republikas valdība — Tautas komisāru padome (TKP), par kuras priekšsēdētāju kļuva Vladimirs Judovskis.&lt;ref&gt;Judovskis bija viens no ievērojamākajiem vietējiem boļševiku partijas līderiem, kurš spēlēja galveno lomu janvāra sacelšanās organizēšanā.&lt;/ref&gt; 

Jaunā republika paziņoja par tiešu pakļaušanos [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] [[Tautas komisāru padome]]i, atsakoties atzīt gan Ukrainas Centrālo Radu Kijivā, gan Ukrainas Tautas Padomju Republikas valdību Harkivā. Kaut arī formāli republika pretendēja uz plašām Hersonas un Besarābijas guberņu teritorijām, reāli tās vara aprobežojās ar Odesas pilsētu un tās tuvāko apkārtni.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

Īsajā pastāvēšanas laikā Odesas valdība saskārās ar nopietnām ekonomiskām un militārām grūtībām. Tai nācās cīnīties ne tikai ar iekšējo pretestību un pārtikas trūkumu, bet arī organizēt bruņoto pretestību [[Rumānija]]s armijai, kas 1918. gada sākumā bija sākusi Besarābijas ieņemšanu.&lt;ref&gt;Odesas revolucionārie spēki tika nosūtīti uz fronti Dņestras upes reģionā, lai apturētu rumāņu virzību.&lt;/ref&gt;

== Krišana ==
Odesas Padomju Republikas pastāvēšanu pārtrauca ārpolitiskie notikumi. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas starp Ukrainas Tautas Republiku un Centrālajām valstīm, 1918. gada februāra beigās vācu un austroungāru karaspēks sāka plašu ofensīvu Ukrainas teritorijā, sniedzot atbalstu Ukrainas spēkiem.&lt;ref name=&quot;eiu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/|title=Історія України: Навчальний посібник|publisher=Інститут історії України НАНУ}}&lt;/ref&gt;

Apzinoties nespēju pretoties ievērojami pārākajiem Vācijas un [[Austroungārija]]s regulārās armijas spēkiem, kas strauji tuvojās Odesai, padomju iestādes un karaspēka vienības marta sākumā sāka evakuāciju uz [[Krima|Krimu]] un [[Sevastopole|Sevastopoli]]. 1918. gada 13. martā Odesā bez kaujas ienāca austroungāru karaspēks, kas nozīmēja Odesas Padomju Republikas faktiskās un juridiskās beigas.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>033uffkxvlgfcgakczyz7pbsjci4617</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:~2026-53420-19</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641009</id>
    <revision>
      <id>4532066</id>
      <timestamp>2026-10-05T04:19:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{ieteikums}}</comment>
      <origin>4532066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13" sha1="tfzlx1iu1k21hqrducrzwxlapdoq7kr" xml:space="preserve">{{ieteikums}}</text>
      <sha1>tfzlx1iu1k21hqrducrzwxlapdoq7kr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armāni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641010</id>
    <redirect title="Džordžo Armāni" />
    <revision>
      <id>4532077</id>
      <timestamp>2026-10-05T04:52:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džordžo Armāni]]</comment>
      <origin>4532077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="6koozxhpih9wbpqb8hakllb64w0020s" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džordžo Armāni]]</text>
      <sha1>6koozxhpih9wbpqb8hakllb64w0020s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Armani</title>
    <ns>1</ns>
    <id>641012</id>
    <redirect title="Diskusija:Armani (nozīmju atdalīšana)" />
    <revision>
      <id>4532096</id>
      <timestamp>2026-10-05T06:53:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Diskusija:Armani]] uz [[Diskusija:Armani (nozīmju atdalīšana)]]: precīzāk.....</comment>
      <origin>4532096</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54" sha1="80dnej9ayrlanm8d7u6khs3ymoyji3a" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Armani (nozīmju atdalīšana)]]</text>
      <sha1>80dnej9ayrlanm8d7u6khs3ymoyji3a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jevgeņijs Preobraženskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641014</id>
    <revision>
      <id>4532138</id>
      <timestamp>2026-10-05T09:27:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste |          vārds = Jevgeņijs Preobraženskis |     vārds_orig = ''Евгений Алексеевич Преображенский'' |         attēls =  |     att_izmērs =  |  att_nosaukums =  |     dz_dat_alt =  |        dz_gads = 1886 |     dz_mēnesis = 2 |       dz_diena = 15 |       dz_vieta = [[Orjola]], [[Krievijas Impērija]] |      m_dat_alt =  |         m_gads = 1937 |      m_mēnesis = 1 |        m_diena = 13 |        m_vieta = {{vieta|PSRS|K...</comment>
      <origin>4532138</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3336" sha1="t5t7k12nlyogwrfkgzsmvb5yg667cei" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Jevgeņijs Preobraženskis
|     vārds_orig = ''Евгений Алексеевич Преображенский''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1886
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = [[Orjola]], [[Krievijas Impērija]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1937
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 13
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[krievi|krievs]]
|       nodarbošanās = politiķis, ekonomists
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Jevgeņijs Preobraženskis''' ({{val|ru|Евгений Алексеевич Преображенский}}; dzimis {{dat|1886|2|15}}, miris {{dat|1937|1|13}}) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis, ekonomists un [[Marksisms|marksisma]] teorētiķis. Viņš bija [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieks, [[PSKP CK]] loceklis un viens no [[Kreisā opozīcija|kreisās opozīcijas]] teorētiķiem.

Preobraženskis pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] ieņēma vairākus vadošus amatus padomju varas un [[PSKP|Komunistiskās partijas]] struktūrās. Viņš kļuva pazīstams galvenokārt ar saviem ekonomiskajiem uzskatiem un diskusiju par [[industrializācija|industrializācijas]] finansēšanu. Savā darbā ''Jaunā ekonomika'' ({{val|ru|Новая экономика}}) viņš analizēja pāreju no [[kapitālisms|kapitālisma]] uz sociālistisku ekonomiku.

1920. gadu sākumā Preobraženskis nostājās opozīcijā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] politikai un kļuva par vienu no [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] vadītās kreisās opozīcijas ievērojamākajiem teorētiķiem. Viņš kritizēja [[Jaunā ekonomiskā politika|Jaunās ekonomiskās politikas]] ilgtermiņa ietekmi un uzskatīja, ka [[PSRS]] nepieciešama straujāka industrializācija un resursu pārdale par labu rūpniecībai.

1927. gadā Preobraženskis tika izslēgts no partijas kopā ar citiem kreisās opozīcijas atbalstītājiem. Vēlāk viņš atteicās no aktīvas opozīcijas un tika atjaunots partijā, tomēr 1930. gadu [[Staļina represijas|staļinisko represiju]] laikā atkal tika vajāts. 1933. gadā viņš tika izslēgts no partijas, bet 1937. gadā arestēts.

Preobraženskis tika apsūdzēts pretpadomju darbībā un 1937. gada janvārī tika sodīts ar nāvi. Viņš tika nošauts [[Staļina represijas|Staļina represiju]] laikā. Pēcnāves laikā Preobraženskis tika reabilitēts.

== Skatīt arī ==
* [[Kreisā opozīcija]]
* [[Ļevs Trockis]]
* [[Jaunā ekonomiskā politika]]
* [[Industrializācija PSRS]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Preobraženskis, Jevgeņijs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:Padomju ekonomisti]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:Kreisās opozīcijas dalībnieki]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Orjolā dzimušie]]</text>
      <sha1>t5t7k12nlyogwrfkgzsmvb5yg667cei</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532139</id>
      <parentid>4532138</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:28:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532139</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2950" sha1="q1pd0ymn43d1rrk8dzm2y9z78so2472" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Jevgeņijs Preobraženskis
| vārds_orig = ''Евгений Алексеевич Преображенский''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1886
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 15
| dz_vieta = [[Bolhova]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 13
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[krievi|krievs]]
| nodarbošanās = politiķis, ekonomists
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Jevgeņijs Preobraženskis''' ({{val|ru|Евгений Алексеевич Преображенский}}; dzimis {{dat|1886|2|15}}, miris {{dat|1937|1|13}}) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis, ekonomists un [[Marksisms|marksisma]] teorētiķis. Viņš bija [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieks, [[PSKP CK]] loceklis un viens no kreisās opozīcijas teorētiķiem.

Preobraženskis pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] ieņēma vairākus vadošus amatus padomju varas un [[PSKP|Komunistiskās partijas]] struktūrās. Viņš kļuva pazīstams galvenokārt ar saviem ekonomiskajiem uzskatiem un diskusiju par [[industrializācija|industrializācijas]] finansēšanu. Savā darbā ''Jaunā ekonomika'' ({{val|ru|Новая экономика}}) viņš analizēja pāreju no [[kapitālisms|kapitālisma]] uz sociālistisku ekonomiku.

1920. gadu sākumā Preobraženskis nostājās opozīcijā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] politikai un kļuva par vienu no [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] vadītās kreisās opozīcijas ievērojamākajiem teorētiķiem. Viņš kritizēja [[Jaunā ekonomiskā politika|Jaunās ekonomiskās politikas]] ilgtermiņa ietekmi un uzskatīja, ka [[PSRS]] nepieciešama straujāka industrializācija un resursu pārdale par labu rūpniecībai.

1927. gadā Preobraženskis tika izslēgts no partijas kopā ar citiem kreisās opozīcijas atbalstītājiem. Vēlāk viņš atteicās no aktīvas opozīcijas un tika atjaunots partijā, tomēr 1930. gadu [[Staļina represijas|staļinisko represiju]] laikā atkal tika vajāts. 1933. gadā viņš tika izslēgts no partijas, bet 1937. gadā arestēts.

Preobraženskis tika apsūdzēts pretpadomju darbībā un 1937. gada janvārī tika sodīts ar nāvi. Viņš tika nošauts [[Staļina represijas|Staļina represiju]] laikā. Pēcnāves laikā Preobraženskis tika reabilitēts.

== Skatīt arī ==
* [[Ļevs Trockis]]
* [[Jaunā ekonomiskā politika]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Preobraženskis, Jevgeņijs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>q1pd0ymn43d1rrk8dzm2y9z78so2472</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532140</id>
      <parentid>4532139</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:28:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2976" sha1="9olp6dpnq17rur2gh06245cw2421d12" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Jevgeņijs Preobraženskis
| vārds_orig = ''Евгений Алексеевич Преображенский''
| attēls = Eugenio_Preobrazhenski.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1886
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 15
| dz_vieta = [[Bolhova]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 13
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[krievi|krievs]]
| nodarbošanās = politiķis, ekonomists
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Jevgeņijs Preobraženskis''' ({{val|ru|Евгений Алексеевич Преображенский}}; dzimis {{dat|1886|2|15}}, miris {{dat|1937|1|13}}) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis, ekonomists un [[Marksisms|marksisma]] teorētiķis. Viņš bija [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieks, [[PSKP CK]] loceklis un viens no kreisās opozīcijas teorētiķiem.

Preobraženskis pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] ieņēma vairākus vadošus amatus padomju varas un [[PSKP|Komunistiskās partijas]] struktūrās. Viņš kļuva pazīstams galvenokārt ar saviem ekonomiskajiem uzskatiem un diskusiju par [[industrializācija|industrializācijas]] finansēšanu. Savā darbā ''Jaunā ekonomika'' ({{val|ru|Новая экономика}}) viņš analizēja pāreju no [[kapitālisms|kapitālisma]] uz sociālistisku ekonomiku.

1920. gadu sākumā Preobraženskis nostājās opozīcijā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] politikai un kļuva par vienu no [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] vadītās kreisās opozīcijas ievērojamākajiem teorētiķiem. Viņš kritizēja [[Jaunā ekonomiskā politika|Jaunās ekonomiskās politikas]] ilgtermiņa ietekmi un uzskatīja, ka [[PSRS]] nepieciešama straujāka industrializācija un resursu pārdale par labu rūpniecībai.

1927. gadā Preobraženskis tika izslēgts no partijas kopā ar citiem kreisās opozīcijas atbalstītājiem. Vēlāk viņš atteicās no aktīvas opozīcijas un tika atjaunots partijā, tomēr 1930. gadu [[Staļina represijas|staļinisko represiju]] laikā atkal tika vajāts. 1933. gadā viņš tika izslēgts no partijas, bet 1937. gadā arestēts.

Preobraženskis tika apsūdzēts pretpadomju darbībā un 1937. gada janvārī tika sodīts ar nāvi. Viņš tika nošauts [[Staļina represijas|Staļina represiju]] laikā. Pēcnāves laikā Preobraženskis tika reabilitēts.

== Skatīt arī ==
* [[Ļevs Trockis]]
* [[Jaunā ekonomiskā politika]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Preobraženskis, Jevgeņijs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>9olp6dpnq17rur2gh06245cw2421d12</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532141</id>
      <parentid>4532140</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:29:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Preobraženskis]] uz [[Jevgeņijs Preobraženskis]]</comment>
      <origin>4532140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2976" sha1="9olp6dpnq17rur2gh06245cw2421d12" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Jevgeņijs Preobraženskis
| vārds_orig = ''Евгений Алексеевич Преображенский''
| attēls = Eugenio_Preobrazhenski.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1886
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 15
| dz_vieta = [[Bolhova]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 13
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[krievi|krievs]]
| nodarbošanās = politiķis, ekonomists
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Jevgeņijs Preobraženskis''' ({{val|ru|Евгений Алексеевич Преображенский}}; dzimis {{dat|1886|2|15}}, miris {{dat|1937|1|13}}) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis, ekonomists un [[Marksisms|marksisma]] teorētiķis. Viņš bija [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieks, [[PSKP CK]] loceklis un viens no kreisās opozīcijas teorētiķiem.

Preobraženskis pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] ieņēma vairākus vadošus amatus padomju varas un [[PSKP|Komunistiskās partijas]] struktūrās. Viņš kļuva pazīstams galvenokārt ar saviem ekonomiskajiem uzskatiem un diskusiju par [[industrializācija|industrializācijas]] finansēšanu. Savā darbā ''Jaunā ekonomika'' ({{val|ru|Новая экономика}}) viņš analizēja pāreju no [[kapitālisms|kapitālisma]] uz sociālistisku ekonomiku.

1920. gadu sākumā Preobraženskis nostājās opozīcijā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] politikai un kļuva par vienu no [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] vadītās kreisās opozīcijas ievērojamākajiem teorētiķiem. Viņš kritizēja [[Jaunā ekonomiskā politika|Jaunās ekonomiskās politikas]] ilgtermiņa ietekmi un uzskatīja, ka [[PSRS]] nepieciešama straujāka industrializācija un resursu pārdale par labu rūpniecībai.

1927. gadā Preobraženskis tika izslēgts no partijas kopā ar citiem kreisās opozīcijas atbalstītājiem. Vēlāk viņš atteicās no aktīvas opozīcijas un tika atjaunots partijā, tomēr 1930. gadu [[Staļina represijas|staļinisko represiju]] laikā atkal tika vajāts. 1933. gadā viņš tika izslēgts no partijas, bet 1937. gadā arestēts.

Preobraženskis tika apsūdzēts pretpadomju darbībā un 1937. gada janvārī tika sodīts ar nāvi. Viņš tika nošauts [[Staļina represijas|Staļina represiju]] laikā. Pēcnāves laikā Preobraženskis tika reabilitēts.

== Skatīt arī ==
* [[Ļevs Trockis]]
* [[Jaunā ekonomiskā politika]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Preobraženskis, Jevgeņijs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>9olp6dpnq17rur2gh06245cw2421d12</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532175</id>
      <parentid>4532141</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:59:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4532175</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3363" sha1="f8uaasxgoxappdk3dah59l2evxlj1a2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Jevgeņijs Preobraženskis
| vārds_orig = ''Евгений Алексеевич Преображенский''
| attēls = Eugenio_Preobrazhenski.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1886
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 15
| dz_vieta = [[Bolhova]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 13
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[krievi|krievs]]
| nodarbošanās = politiķis, ekonomists
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Jevgeņijs Preobraženskis''' ({{val|ru|Евгений Алексеевич Преображенский}}; dzimis {{dat|1886|2|15}}, miris {{dat|1937|1|13}}) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis, ekonomists un [[Marksisms|marksisma]] teorētiķis. Viņš bija [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieks, [[PSKP CK]] loceklis un viens no kreisās opozīcijas teorētiķiem.

Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Preobraženskis ieņēma vairākus vadošus amatus padomju varas un [[PSKP|Komunistiskās partijas]] struktūrās. Viņš kļuva pazīstams galvenokārt ar saviem ekonomiskajiem uzskatiem un diskusiju par [[industrializācija|industrializācijas]] finansēšanu. Savā darbā ''Jaunā ekonomika'' ({{val|ru|Новая экономика}}) viņš analizēja pāreju no [[kapitālisms|kapitālisma]] uz sociālistisku ekonomiku.

1920. gadu sākumā Preobraženskis nostājās opozīcijā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] politikai un kļuva par vienu no [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] vadītās kreisās opozīcijas ievērojamākajiem teorētiķiem. Viņš kritizēja [[Jaunā ekonomiskā politika|Jaunās ekonomiskās politikas]] ilgtermiņa ietekmi un uzskatīja, ka [[PSRS]] nepieciešama straujāka industrializācija un resursu pārdale par labu rūpniecībai.

1927. gadā Preobraženskis tika izslēgts no partijas kopā ar citiem kreisās opozīcijas atbalstītājiem. Vēlāk viņš atteicās no aktīvas opozīcijas un tika atjaunots partijā, tomēr 1930. gadu [[Staļina represijas|staļinisko represiju]] laikā atkal tika vajāts. 1933. gadā viņš tika izslēgts no partijas, bet 1937. gadā arestēts.

Preobraženskis tika apsūdzēts pretpadomju darbībā un 1937. gada janvārī tika sodīts ar nāvi. Viņš tika nošauts Staļina represiju laikā. 1988. gadā Preobraženskis tika reabilitēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%9F%D1%80%D0%B5%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%95%D0%B2%D0%B3%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B9_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B5%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1886)|title=Преображенский Евгений Алексеевич (1886)|website=Открытый список|access-date=2026-10-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Ļevs Trockis]]
* [[Jaunā ekonomiskā politika]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Preobraženskis, Jevgeņijs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>f8uaasxgoxappdk3dah59l2evxlj1a2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Preobraženskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641015</id>
    <redirect title="Jevgeņijs Preobraženskis" />
    <revision>
      <id>4532142</id>
      <timestamp>2026-10-05T09:29:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Preobraženskis]] uz [[Jevgeņijs Preobraženskis]]</comment>
      <origin>4532142</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="3vr1nk6odkspn9x2wcewbsjs99ewvv1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jevgeņijs Preobraženskis]]</text>
      <sha1>3vr1nk6odkspn9x2wcewbsjs99ewvv1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Avēls Jenukidze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641016</id>
    <revision>
      <id>4532143</id>
      <timestamp>2026-10-05T09:30:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Avēls Jenukidze | vārds_orig = ''А́вель Енуки́дзе'' | attēls = Abel Yenukidze.jpg | att_izmērs =  | att_nosaukums =  | dz_dat_alt =  | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Lija]], [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt =  | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta =  | pilsonība =  | tautība = gruzīn...</comment>
      <origin>4532143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2356" sha1="tkxnztmmp3qovlrxmgcfoivcif3taky" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Avēls Jenukidze
| vārds_orig = ''А́вель Енуки́дзе''
| attēls = Abel Yenukidze.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1877
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 19
| dz_vieta = [[Lija]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 30
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[gruzīni|gruzīns]]
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Avēls Jenukidze''' ({{val|ru|А́вель Енуки́дзе}}; dzimis {{dat|1877|3|19}}, miris {{dat|1937|12|30}}) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis un [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieks. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem [[PSRS]] valsts un partijas aparāta darbiniekiem 1920. un 1930. gados.

Jenukidze pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] ieņēma vairākus nozīmīgus amatus padomju valsts struktūrās. Viņš bija [[PSRS Centrālā izpildkomiteja|PSRS Centrālās izpildkomitejas]] sekretārs un ilgu laiku pārraudzīja [[Kremļa]] administratīvo aparātu. Jenukidze bija cieši saistīts ar padomju valsts augstāko vadību un bija pazīstams kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] politiskās sistēmas nozīmīga amatpersona.

1930. gadu sākumā Jenukidze sāka zaudēt savu politisko ietekmi. 1935. gadā viņš tika atcelts no ieņemamajiem amatiem un izslēgts no [[PSKP|Komunistiskās partijas]]. Vēlāk viņš tika apsūdzēts pretpadomju darbībā un saistībā ar [[Staļina represijas|Staļina represijām]] tika arestēts.

1937. gadā Jenukidze tika apsūdzēts dalībā pretpadomju organizācijā un notiesāts ar nāvi. Viņš tika nošauts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. Pēcnāves laikā Jenukidze tika reabilitēts.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jenukidze, Avēls}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:PSRS Centrālās izpildkomitejas locekļi]]
[[Kategorija:Staļina represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Gruzīni]]</text>
      <sha1>tkxnztmmp3qovlrxmgcfoivcif3taky</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532144</id>
      <parentid>4532143</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:30:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532144</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2195" sha1="2s4kaiuqeylnhk1f6im2zacoy6n5dce" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Avēls Jenukidze
| vārds_orig = ''А́вель Енуки́дзе''
| attēls = Abel Yenukidze.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1877
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 19
| dz_vieta = [[Lija]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 30
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[gruzīni|gruzīns]]
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Avēls Jenukidze''' ({{val|ru|А́вель Енуки́дзе}}; dzimis {{dat|1877|3|19}}, miris {{dat|1937|12|30}}) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis un [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieks. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem [[PSRS]] valsts un partijas aparāta darbiniekiem 1920. un 1930. gados.

Jenukidze pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] ieņēma vairākus nozīmīgus amatus padomju valsts struktūrās. Viņš bija [[PSRS Centrālā izpildkomiteja|PSRS Centrālās izpildkomitejas]] sekretārs un ilgu laiku pārraudzīja Kremļa administratīvo aparātu. Jenukidze bija cieši saistīts ar padomju valsts augstāko vadību un bija pazīstams kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] politiskās sistēmas nozīmīga amatpersona.

1930. gadu sākumā Jenukidze sāka zaudēt savu politisko ietekmi. 1935. gadā viņš tika atcelts no ieņemamajiem amatiem un izslēgts no [[PSKP|Komunistiskās partijas]]. Vēlāk viņš tika apsūdzēts pretpadomju darbībā un saistībā ar [[Staļina represijas|Staļina represijām]] tika arestēts.

1937. gadā Jenukidze tika apsūdzēts dalībā pretpadomju organizācijā un notiesāts ar nāvi. Viņš tika nošauts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. Pēcnāves laikā Jenukidze tika reabilitēts.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jenukidze, Avēls}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]</text>
      <sha1>2s4kaiuqeylnhk1f6im2zacoy6n5dce</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532145</id>
      <parentid>4532144</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:31:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2205" sha1="pzors4yilkqf2rt2eshfos96lmtjne7" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Avēls Jenukidze
| vārds_orig = ''А́вель Енуки́дзе''
| attēls = Avel_Yenukidze_(cropped).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1877
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 19
| dz_vieta = [[Lija]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 30
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[gruzīni|gruzīns]]
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Avēls Jenukidze''' ({{val|ru|А́вель Енуки́дзе}}; dzimis {{dat|1877|3|19}}, miris {{dat|1937|12|30}}) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis un [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieks. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem [[PSRS]] valsts un partijas aparāta darbiniekiem 1920. un 1930. gados.

Jenukidze pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] ieņēma vairākus nozīmīgus amatus padomju valsts struktūrās. Viņš bija [[PSRS Centrālā izpildkomiteja|PSRS Centrālās izpildkomitejas]] sekretārs un ilgu laiku pārraudzīja Kremļa administratīvo aparātu. Jenukidze bija cieši saistīts ar padomju valsts augstāko vadību un bija pazīstams kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] politiskās sistēmas nozīmīga amatpersona.

1930. gadu sākumā Jenukidze sāka zaudēt savu politisko ietekmi. 1935. gadā viņš tika atcelts no ieņemamajiem amatiem un izslēgts no [[PSKP|Komunistiskās partijas]]. Vēlāk viņš tika apsūdzēts pretpadomju darbībā un saistībā ar [[Staļina represijas|Staļina represijām]] tika arestēts.

1937. gadā Jenukidze tika apsūdzēts dalībā pretpadomju organizācijā un notiesāts ar nāvi. Viņš tika nošauts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. Pēcnāves laikā Jenukidze tika reabilitēts.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jenukidze, Avēls}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]</text>
      <sha1>pzors4yilkqf2rt2eshfos96lmtjne7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532146</id>
      <parentid>4532145</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:31:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Jenukidze]] uz [[Avēls Jenukidze]]</comment>
      <origin>4532145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2205" sha1="pzors4yilkqf2rt2eshfos96lmtjne7" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Avēls Jenukidze
| vārds_orig = ''А́вель Енуки́дзе''
| attēls = Avel_Yenukidze_(cropped).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1877
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 19
| dz_vieta = [[Lija]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 30
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[gruzīni|gruzīns]]
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Avēls Jenukidze''' ({{val|ru|А́вель Енуки́дзе}}; dzimis {{dat|1877|3|19}}, miris {{dat|1937|12|30}}) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis un [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieks. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem [[PSRS]] valsts un partijas aparāta darbiniekiem 1920. un 1930. gados.

Jenukidze pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] ieņēma vairākus nozīmīgus amatus padomju valsts struktūrās. Viņš bija [[PSRS Centrālā izpildkomiteja|PSRS Centrālās izpildkomitejas]] sekretārs un ilgu laiku pārraudzīja Kremļa administratīvo aparātu. Jenukidze bija cieši saistīts ar padomju valsts augstāko vadību un bija pazīstams kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] politiskās sistēmas nozīmīga amatpersona.

1930. gadu sākumā Jenukidze sāka zaudēt savu politisko ietekmi. 1935. gadā viņš tika atcelts no ieņemamajiem amatiem un izslēgts no [[PSKP|Komunistiskās partijas]]. Vēlāk viņš tika apsūdzēts pretpadomju darbībā un saistībā ar [[Staļina represijas|Staļina represijām]] tika arestēts.

1937. gadā Jenukidze tika apsūdzēts dalībā pretpadomju organizācijā un notiesāts ar nāvi. Viņš tika nošauts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. Pēcnāves laikā Jenukidze tika reabilitēts.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jenukidze, Avēls}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]</text>
      <sha1>pzors4yilkqf2rt2eshfos96lmtjne7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532148</id>
      <parentid>4532146</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:31:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532148</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2233" sha1="2jleas2he922kch6u6je2vancwafm33" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Avēls Jenukidze
| vārds_orig = ''А́вель Енуки́дзе''
| attēls = Avel_Yenukidze_(cropped).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1877
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 19
| dz_vieta = [[Rača-Lečhumi un Lejassvanetija]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 30
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[gruzīni|gruzīns]]
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Avēls Jenukidze''' ({{val|ru|А́вель Енуки́дзе}}; dzimis {{dat|1877|3|19}}, miris {{dat|1937|12|30}}) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis un [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieks. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem [[PSRS]] valsts un partijas aparāta darbiniekiem 1920. un 1930. gados.

Jenukidze pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] ieņēma vairākus nozīmīgus amatus padomju valsts struktūrās. Viņš bija [[PSRS Centrālā izpildkomiteja|PSRS Centrālās izpildkomitejas]] sekretārs un ilgu laiku pārraudzīja Kremļa administratīvo aparātu. Jenukidze bija cieši saistīts ar padomju valsts augstāko vadību un bija pazīstams kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] politiskās sistēmas nozīmīga amatpersona.

1930. gadu sākumā Jenukidze sāka zaudēt savu politisko ietekmi. 1935. gadā viņš tika atcelts no ieņemamajiem amatiem un izslēgts no [[PSKP|Komunistiskās partijas]]. Vēlāk viņš tika apsūdzēts pretpadomju darbībā un saistībā ar [[Staļina represijas|Staļina represijām]] tika arestēts.

1937. gadā Jenukidze tika apsūdzēts dalībā pretpadomju organizācijā un notiesāts ar nāvi. Viņš tika nošauts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. Pēcnāves laikā Jenukidze tika reabilitēts.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jenukidze, Avēls}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]</text>
      <sha1>2jleas2he922kch6u6je2vancwafm33</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jenukidze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641017</id>
    <redirect title="Avēls Jenukidze" />
    <revision>
      <id>4532147</id>
      <timestamp>2026-10-05T09:31:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Jenukidze]] uz [[Avēls Jenukidze]]</comment>
      <origin>4532147</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="9j5il5krzzw2vdisj0frzqgnspdhhq8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Avēls Jenukidze]]</text>
      <sha1>9j5il5krzzw2vdisj0frzqgnspdhhq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Arābu iekarojumi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641018</id>
    <revision>
      <id>4532150</id>
      <timestamp>2026-10-05T09:32:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota tukša lapa</comment>
      <origin>4532150</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>638. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641019</id>
    <revision>
      <id>4532153</id>
      <timestamp>2026-10-05T09:34:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Gadu navigācija|638}} {{Gads citos kalendāros|638}} '''638. gads''' ({{Rom sk gadam|638}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].  == Notikumi ==  === Nezināms datums === * [[Bizantijas impērija]]s un [[Arābu kalifāts|Arābu kalifāta]] konflikta laikā turpinājās [[musulmaņu iekarojumi]] Tuvajos Austrumos. * [[Islāms|musulmaņu]] spēki nostiprināja savu varu [[Sīrija]]s un [[Palestīna]]s te...</comment>
      <origin>4532153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="808" sha1="bwgixdehf0u6ml09eja3gkk9npx9v0a" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|638}}
{{Gads citos kalendāros|638}}
'''638. gads''' ({{Rom sk gadam|638}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==

=== Nezināms datums ===
* [[Bizantijas impērija]]s un [[Arābu kalifāts|Arābu kalifāta]] konflikta laikā turpinājās [[musulmaņu iekarojumi]] Tuvajos Austrumos.
* [[Islāms|musulmaņu]] spēki nostiprināja savu varu [[Sīrija]]s un [[Palestīna]]s teritorijā.

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[4. novembris]] — [[Konstantīns III (Bizantijas imperators)|Konstantīns III]], [[Bizantijas imperators]] (dzimis ap [[612. gads|612]].)
* ''datums nezināms'' — [[Heraklijs]], Bizantijas imperators (dzimis [[575. gads|575]].)

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:638. gads| ]]</text>
      <sha1>bwgixdehf0u6ml09eja3gkk9npx9v0a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532155</id>
      <parentid>4532153</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:34:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532155</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="804" sha1="r71csjl3k8i5mpb348md5po5rthgea4" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|638}}
{{Gads citos kalendāros|638}}
'''638. gads''' ({{Rom sk gadam|638}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==

=== Nezināms datums ===
* [[Bizantijas impērija]]s un [[Arābu kalifāts|Arābu kalifāta]] konflikta laikā turpinājās musulmaņu iekarojumi Tuvajos Austrumos.
* [[Islāms|Musulmaņu]] spēki nostiprināja savu varu [[Sīrija]]s un [[Palestīna]]s teritorijā.

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[4. novembris]] — [[Konstantīns III (Bizantijas imperators)|Konstantīns III]], [[Bizantijas imperators]] (dzimis ap [[612. gads|612]].)
* ''datums nezināms'' — [[Heraklijs]], Bizantijas imperators (dzimis [[575. gads|575]].)

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:638. gads| ]]</text>
      <sha1>r71csjl3k8i5mpb348md5po5rthgea4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:638. gads</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641020</id>
    <revision>
      <id>4532156</id>
      <timestamp>2026-10-05T09:35:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota tukša lapa</comment>
      <origin>4532156</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čerkesu konfederācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641021</id>
    <redirect title="Čerkesija" />
    <revision>
      <id>4532158</id>
      <timestamp>2026-10-05T09:36:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valsts infokaste |         valsts = Čerkesu konfederācija |         vietējais_nosaukums =  |              karogs =  |            ģerbonis =  |            devīze =  |             himna =  |          karte =  |       kartes_izmērs =  |       galvaspilsēta = [[Anapa]] |          valsts_valoda = [[Adigu valodas]] |           valsts_reliģija = [[Islāms]] |            pārvaldes_forma = konfederācija |               vadītājs =  |            izveidota = 1861 |           l...</comment>
      <origin>4532158</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2703" sha1="eszu6okz2lbr2562ns8ckwpf4plotry" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         valsts = Čerkesu konfederācija
|         vietējais_nosaukums = 
|              karogs = 
|            ģerbonis = 
|            devīze = 
|             himna = 
|          karte = 
|       kartes_izmērs = 
|       galvaspilsēta = [[Anapa]]
|          valsts_valoda = [[Adigu valodas]]
|           valsts_reliģija = [[Islāms]]
|            pārvaldes_forma = konfederācija
|               vadītājs = 
|            izveidota = 1861
|           likvidēta = 1864
|            teritorija = [[Ziemeļkaukāzs]]
|          iedzīvotāji = 
|          valūta = 
}}

'''Čerkesu konfederācija''' bija [[čerkesi|čerkesu]] cilšu politiska savienība [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]], kas izveidojās [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā 19. gadsimtā. Tā apvienoja vairākas Rietumkaukāza čerkesu kopienas un centās koordinēt to politisko un militāro pretošanos [[Krievijas Impērija]]s ekspansijai.

Čerkesu konfederācijas izveidošanās bija saistīta ar čerkesu sabiedrības politisko konsolidāciju Kaukāza kara pēdējā posmā. 1861. gadā čerkesu pārstāvji sapulcējās [[Soči]] apkārtnē un izveidoja kopīgu pārvaldes institūciju, kas vēsturiskajā literatūrā tiek saistīta ar čerkesu cilšu konfederācijas izveidi. Konfederācijas mērķis bija koordinēt militāro pretošanos un pārstāvēt čerkesu intereses attiecībās ar ārvalstīm.

Čerkesu spēki vairāku gadu desmitu garumā pretojās Krievijas karaspēkam, kas centās nostiprināt Krievijas Impērijas kontroli pār Rietumkaukāzu. 1864. gadā Krievijas karaspēks pabeidza militāro kampaņu Rietumkaukāzā. Pēc tam liela daļa čerkesu iedzīvotāju tika izraidīta vai pārvietota uz [[Osmaņu impērija]]s teritoriju. Šie notikumi izraisīja plašu čerkesu iedzīvotāju izceļošanu no Kaukāza un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem čerkesu vēsturē.

Čerkesu konfederācijas pastāvēšana beidzās līdz ar Krievijas Impērijas militāro uzvaru Rietumkaukāzā 1864. gadā. Mūsdienās čerkesu politiskās organizācijas un vēsturnieki šo periodu saista ar čerkesu pretošanās kustību un čerkesu diasporas izveidošanos [[Osmaņu impērija]] un citās Tuvo Austrumu teritorijās.

== Skatīt arī ==
* [[Čerkesi]]
* [[Kaukāza karš]]
* [[Čerkesu genocīds]]
* [[Adigeja]]
* [[Kabarda]]
* [[Karačaju-Čerkesija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Čerkesu konfederācija}}
[[Kategorija:Čerkesi]]
[[Kategorija:Kaukāza vēsture]]
[[Kategorija:Ziemeļkaukāza vēsture]]
[[Kategorija:Bijusī konfederācija]]
[[Kategorija:1861. gads]]
[[Kategorija:1864. gads]]</text>
      <sha1>eszu6okz2lbr2562ns8ckwpf4plotry</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532159</id>
      <parentid>4532158</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:37:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4532159</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1832" sha1="gr6dh8f7f0jriuvtdetua4xo68kx45b" xml:space="preserve">'''Čerkesu konfederācija''' bija [[čerkesi|čerkesu]] cilšu politiska savienība [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]], kas izveidojās [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā 19. gadsimtā. Tā apvienoja vairākas Rietumkaukāza čerkesu kopienas un centās koordinēt to politisko un militāro pretošanos [[Krievijas Impērija]]s ekspansijai.

Čerkesu konfederācijas izveidošanās bija saistīta ar čerkesu sabiedrības politisko konsolidāciju Kaukāza kara pēdējā posmā. 1861. gadā čerkesu pārstāvji sapulcējās [[Soči]] apkārtnē un izveidoja kopīgu pārvaldes institūciju, kas vēsturiskajā literatūrā tiek saistīta ar čerkesu cilšu konfederācijas izveidi. Konfederācijas mērķis bija koordinēt militāro pretošanos un pārstāvēt čerkesu intereses attiecībās ar ārvalstīm.

Čerkesu spēki vairāku gadu desmitu garumā pretojās Krievijas karaspēkam, kas centās nostiprināt Krievijas Impērijas kontroli pār Rietumkaukāzu. 1864. gadā Krievijas karaspēks pabeidza militāro kampaņu Rietumkaukāzā. Pēc tam liela daļa čerkesu iedzīvotāju tika izraidīta vai pārvietota uz [[Osmaņu impērija]]s teritoriju. Šie notikumi izraisīja plašu čerkesu iedzīvotāju izceļošanu no Kaukāza un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem čerkesu vēsturē.

Čerkesu konfederācijas pastāvēšana beidzās līdz ar Krievijas Impērijas militāro uzvaru Rietumkaukāzā 1864. gadā. Mūsdienās čerkesu politiskās organizācijas un vēsturnieki šo periodu saista ar čerkesu pretošanās kustību un čerkesu diasporas izveidošanos [[Osmaņu impērija]] un citās Tuvo Austrumu teritorijās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Čerkesu konfederācija}}
[[Kategorija:1861. gads]]
[[Kategorija:1864. gads]]</text>
      <sha1>gr6dh8f7f0jriuvtdetua4xo68kx45b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532160</id>
      <parentid>4532159</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T09:38:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Čerkesija]]</comment>
      <origin>4532160</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="ke3klmoado3ho28lm45xh1ox8fxdr7j" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Čerkesija]]</text>
      <sha1>ke3klmoado3ho28lm45xh1ox8fxdr7j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Ģeopolitika</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641022</id>
    <revision>
      <id>4532166</id>
      <timestamp>2026-10-05T09:55:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota tukša lapa</comment>
      <origin>4532166</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Balticmind</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641023</id>
    <revision>
      <id>4532218</id>
      <timestamp>2026-10-05T10:38:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4532218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="168" sha1="hez31wz21zx9y97pdtao5zf3sa6lkd8" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Balticmind}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 13.38 (EEST)</text>
      <sha1>hez31wz21zx9y97pdtao5zf3sa6lkd8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:15. Saeima</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641024</id>
    <revision>
      <id>4532226</id>
      <timestamp>2026-10-05T11:15:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Saeima]]</comment>
      <origin>4532226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="lazr2eomah8ucceeb9djfvitjjmnbfl" xml:space="preserve">[[Kategorija:Saeima]]</text>
      <sha1>lazr2eomah8ucceeb9djfvitjjmnbfl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:15. Saeimas deputāti</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641025</id>
    <revision>
      <id>4532228</id>
      <timestamp>2026-10-05T11:15:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Saeimas deputātu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeima]]</comment>
      <origin>4532228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="105" sha1="osro7dhim52cd2zf6c04t4mds4cr5qe" xml:space="preserve">[[Kategorija:Saeimas deputātu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:15. Saeima]]</text>
      <sha1>osro7dhim52cd2zf6c04t4mds4cr5qe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Անահիտ Կիրանց</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641026</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Մկրտչյան Անահիտ" />
    <revision>
      <id>4532230</id>
      <timestamp>2026-10-05T11:23:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Céréales Killer</username>
        <id>47892</id>
      </contributor>
      <comment>Céréales Killer pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Անահիտ Կիրանց]] uz [[Dalībnieka diskusija:Մկրտչյան Անահիտ]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Անահիտ Կիրանց|Անահիտ Կիրանց]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Մկրտչյան Անահիտ|Մկրտչյան Անահիտ]]&quot;</comment>
      <origin>4532230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65" sha1="1m4snsljpvqqpaus1k869p3bpppf0if" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Մկրտչյան Անահիտ]]</text>
      <sha1>1m4snsljpvqqpaus1k869p3bpppf0if</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641027</id>
    <revision>
      <id>4532232</id>
      <timestamp>2026-10-05T11:33:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sport...</comment>
      <origin>4532232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10763" sha1="doowdd71dl3xqr0rmyrci634gi55y8r" xml:space="preserve">{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās.

== Sportisti ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''

{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Vecums || Dzimums || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Dalības &lt;br/&gt; reizes OS || Pārstāvētās &lt;br/&gt; disciplīnas &lt;br/&gt; kopā 
|-
|
|}

== Pārstāvētās valstis ==
{{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || rowspan=12 style=&quot;background:black| || Sportisti || rowspan=12 style=&quot;background:black| || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}}
|-
| align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' ||
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' ||
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' ||
|-
! align=right|Sportisti: || 116 || 
|-
! align=right|Valstis: || 9 ||
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>doowdd71dl3xqr0rmyrci634gi55y8r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4532241</id>
      <parentid>4532232</parentid>
      <timestamp>2026-10-05T11:58:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti */</comment>
      <origin>4532241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22257" sha1="nbb4v78w9l15gqhj7a8g8m3t823gl7x" xml:space="preserve">{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās.

== Sportisti ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''

{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Vecums || Dzimums || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Dalības &lt;br/&gt; reizes OS || Pārstāvētās &lt;br/&gt; disciplīnas &lt;br/&gt; kopā 
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Faulers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Hollovejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Gilberts|Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Mansons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|}

== Pārstāvētās valstis ==
{{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || rowspan=12 style=&quot;background:black| || Sportisti || rowspan=12 style=&quot;background:black| || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}}
|-
| align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' ||
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' ||
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' ||
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' ||
|-
! align=right|Sportisti: || 116 || 
|-
! align=right|Valstis: || 9 ||
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>nbb4v78w9l15gqhj7a8g8m3t823gl7x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ihors Samunenkovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641028</id>
    <revision>
      <id>4532233</id>
      <timestamp>2026-10-05T11:37:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota lapa par Ukrainas šaha lielmeistaru - Ihors Samunenkovs</comment>
      <origin>4532233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4582" sha1="dn24qqiremmkgorge412nwvcosizpq2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ihors Samunenkovs
|     vārds_orig = ''Ігор Едуардович Самуненков''
|         attēls = IhorSamunenkov23.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Ihors Samunenkovs 2023. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2009
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = {{vieta|Ukraina|Kijeva}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{UKR}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Ihors Samunenkovs''' ({{val|uk|Ігор Едуардович Самуненков}}; dzimis {{dat|2009|6|15}} [[Kijeva|Kijevā]]) ir [[Ukraina]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2023), [[46. šaha olimpiāde]]s laureāts (2026).

== Biogrāfija ==
Ar šahu sācis profesionāli nodarboties astoņu gadu vecumā.&lt;ref&gt;[https://www.pravda.com.ua/news/2024/01/02/7435457/ 14-річний киянин став наймолодшим гросмейстером у світі]&lt;/ref&gt;

2021. gada oktobrī uzvarējis Ukrainas ātrā šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://archive.chess-results.com/tnr580143.aspx?lan=11&amp;art=9&amp;fed=UKR&amp;snr=19 Chess-Results Server Chess-results.com – Ukraine Chess Championship – 2021 (Rapid)]&lt;/ref&gt; 2021. gada decembrī uzvarējis Pasaules tiešsaistes ātrā šaha čempionātā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://www.fide.com/cadets-youth-super-final-congratulating-the-winners/ Cadets &amp; Youth Super Final: Congratulating the Winners – International Chess Federation]&lt;/ref&gt; Tajā pašā mēnesī piedalījās Pasaules ātrā šaha un šaha ātrspēles čempionātos, kuros ieguvis attiecīgi 89. un 128. vietu.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr600852.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=13&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Chess-Results Server Chess-results.com – World Rapid Chess Championship 2021 – Open]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/en-us/tournaments/6247139988471808/results/21 World Blitz Chess Championship 2021 - Open]&lt;/ref&gt;

2022. gada septembrī Kijevā piedalījies šaha turnīrā ''Anfield Cup'', kurā ierindojies 11. vietā.&lt;ref&gt;[https://en.chessbase.com/post/chess-despite-the-war-the-anfield-cup-in-kyiv Chess despite the war: The Anfield Cup in Kyiv]&lt;/ref&gt;

Lielmeistara normas izpildījis šādos šaha turnīros: [[Eiropas individuālais šaha čempionāts]] (2022), ''Vezerkepzo Summer GM'' (2023) un Polijas komandu šaha čempionāts (2023).&lt;ref&gt;[https://ratings.fide.com/crt/main229716.pdf GM title application]&lt;/ref&gt;

2023. gadā piedalījies šaha turnīrā ''FIDE Grand Swiss'', kurā vienīgo uzvaru guvis 6. kārtā, pārspējot [[Mihails Krasenkovs|Mihailu Krasenkovu]].&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/events/2023-fide-grand-swiss/results Results &amp; Standings – FIDE Grand Swiss 2023: All The Information]&lt;/ref&gt;

2025. gada oktobrī [[Batumi]] Ukrainas izlases sastāvā piedalījies [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]]. Komandu un individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta medaļas.&lt;ref&gt;[https://champion.com.ua/ukr/chess/yevro-2025-ukrajinski-shahisti-zibrali-kolekciyu-individualnih-nagorod-1052999/ Українські шахісти здобули 5 індивідуальних нагород на командному Євро-2025]&lt;/ref&gt;

2026. gadā [[Samarkanda|Samarkandā]] piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] un individuālā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu pie 4. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UKR&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2022. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2023. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 14 gadu vecumā kļuvis par vienu no jaunākajiem lielmeistariem šaha vēsturē.&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/ukrainian-prodigy-ihor-samunenkov-confirmed-as-worlds-young-grandmaster Ukrainian Prodigy Ihor Samunenkov Becomes World's Youngest Grandmaster]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 14187086 | chessgames = 174415 | 365chess = Ihor_Samunenkov }}

{{DEFAULTSORT:Samunenkovs, Ihors}}
[[Kategorija:2009. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kijevā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas šahisti]]</text>
      <sha1>dn24qqiremmkgorge412nwvcosizpq2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ihor Samunenkov</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641029</id>
    <redirect title="Ihors Samunenkovs" />
    <revision>
      <id>4532234</id>
      <timestamp>2026-10-05T11:38:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ihors Samunenkovs]]</comment>
      <origin>4532234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="dtglq2fws5jq19qnx58wy4wq6madque" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ihors Samunenkovs]]</text>
      <sha1>dtglq2fws5jq19qnx58wy4wq6madque</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samunenkov</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641030</id>
    <redirect title="Ihors Samunenkovs" />
    <revision>
      <id>4532235</id>
      <timestamp>2026-10-05T11:38:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ihors Samunenkovs]]</comment>
      <origin>4532235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="dtglq2fws5jq19qnx58wy4wq6madque" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ihors Samunenkovs]]</text>
      <sha1>dtglq2fws5jq19qnx58wy4wq6madque</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samunenkovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641031</id>
    <redirect title="Ihors Samunenkovs" />
    <revision>
      <id>4532236</id>
      <timestamp>2026-10-05T11:38:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ihors Samunenkovs]]</comment>
      <origin>4532236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="dtglq2fws5jq19qnx58wy4wq6madque" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ihors Samunenkovs]]</text>
      <sha1>dtglq2fws5jq19qnx58wy4wq6madque</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>